Foto: Edijs Pālens/LETA

Eksperts: Laba valsts simtgades dāvana iedzīvotājiem būtu bijusi kvalitatīva autostrāde 

Lai arī Latvijas simtgades pasākumi kopumā tiek vērtēti kā izdevušies, eksperti atzīst, ka finansējuma sadalījums tomēr bijis ļoti neskaidrs, turklāt daļa pašvaldību tradicionālos svētku pasākumus rīkojušas par saviem līdzekļiem. Tāpat tiek uzsvērts, ka trūkst paliekošu vērtību.

Lelde Petrāne, 2018. gada 28. novembris plkst. 15:51

Šīs un vēl citas tēzes par simtgadei paredzēto līdzekļu izlietojumu izskanēja šodien, 28. novembrī, notikušajā diskusijā «Simtgades pasākumi – veiksmīgs ieguldījums vai līdzekļu izniekošana», ko rīkoja Biznesa augstskola Turība.

Diskusijā piedalījās Latvijas valsts simtgades biroja vadītāja Linda Pavļuta un Latvijas valsts simtgades biroja Izglītības un jauniešu projektu vadītāja Aija Tūna, kuras uzsvēra, ka svinības bijušas ļoti veiksmīgas. «Statistikas dati liecina, ka 80% iedzīvotāju atzinuši, ka šis bijis īpašs un atmiņā paliekošs mirklis Latvijas vēsturē, kā arī simtgades piederības radīto logotipu atpazīst 92% cilvēku, kas liecina par to, ka simtgades notikumus izdevies aizvest arī uz Latvijas reģioniem. Tāpat par 10% ir augusi sabiedrības saliedētība,» norādīja L.Pavļuta.

Diskusijā piedalījās arī režisore Dzintra Geka, kura norādīja, ka «simtgade bija lielā iespēja dokumentālistiem. Bez šī finansējuma noteikti nebūtu iespējama nedz filma par Kurtu Fridrihsonu, nedz daudzas citas. Starp 16 simtgades filmām ir sešas dokumentālās filmas, kas ir ļoti pozitīvi. Jāatzīmē arī rekordlielā skatītāju interese par simtgades filmām.»

Atbildot uz jautājumu, vai simtgade sasniedza arī Latvijas reģionus, Kurzemes Tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētājs Artis Gustovskis skaidroja: «Latvijas reģionu pārstāvji ir pateicīgi par iespēju veidot simtgadei veltītus notikumus pilsētās, kuras atrodas tālāk no Latvijas galvaspilsētas, jo ir būtiski, lai visi Latvijas iedzīvotāji sajustu un apzinātos svētku nozīmi. Tomēr jāņem vērā, ka Kurzemes pašvaldībās tradicionālie pasākumi, piemēram, Lāčplēša dienas pasākumi tika rīkoti par pašvaldību līdzekļiem. Nebija skaidrs līdzekļu sadalījums, īpaši, ja runājam par to, cik daudz līdzekļi tika novirzīti Rīgai, bet cik daudz – reģioniem.»

«Iespējams vajadzēja padomāt par kādu paliekošu dāvanu mūsu sabiedrībai, piemēram, kvalitatīvu autostrādi vai vērienīgu tūrisma objektu, kas ļautu piesaistīt tūristus vēl ilgi pēc svinību beigām. Ir būtiski, lai mūsu valsts simtgades pienesums būtu jūtams arī pēc pieciem un desmit gadiem, lai varam ar lepnumu rādīt mūsu valsts viesiem – lūk, to mēs paveicām Latvijas simtgadē,» uzsvēra tūrisma eksperts, BalticTravelnews.com direktors Aivars Mackevičs.

Kopumā diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka simtgade ir izskanējusi visā Latvijā, skarot arī reģionus, taču domas dalījās tajā, cik paliekošas būs šīs vērtības, un vai tās sniegs būtisku pienesumu arī pēc pāris gadiem.

Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2016. gada 08. februāris plkst. 8:27

Par labu savam biznesam mežģīņu veikala Lace to Love vadītāja Evita Robežniece...

2016. gada 04. janvāris plkst. 8:52

Sākoties jaunajam gadam, durvis ver Biznesa augstskolas Turība labiekārtotā studentu viesnīca -...

2013. gada 04. februāris plkst. 9:50

Galvenais biznesa virzītājspēks ir aizņemtais kapitāls, liecina pasaules prakse...

2013. gada 04. februāris plkst. 19:46

Ir dzirdēti dažādi stāsti par to, cik ilgi uzņēmēji savu ideju ir...

Nepalaid garām

«Labāk, lai mani noņem no amata, nekā es piekritīšu prettiesiskiem risinājumiem. Tas...

Zaudējums mūsu valstij un Latvijas ekonomikai ir ABLV Bank likvidācija. Tomēr labāka...

Zivju konservu ražotājs SIA Karavela paziņojis par Vācijas zivju produktu ražotāja Larsen...

7,03 miljoni eiro – tāds bijis lielākā Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā pērn...

Šobrīd Latvijas veikalos nav iespējams iegādāties AS Dzintars krēmu Niveja, biznesa portālam...

Kontekstā ar pašlaik aktuālajiem Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) parādiem sociālajos tīklos...

No šīs sadaļas
2018. gada 28. novembris plkst. 13:02

Oktobris naftas tirgū atnesa negaidītus pavērsienus. Kopš tā sākuma Brent jēlnaftas cena nogāzās...

2018. gada 22. novembris plkst. 14:57

Līdz brīdim, kad Lielbritānija izstāsies no Eiropas Savienības (ES), ir palicis mazāk...

2018. gada 21. novembris plkst. 9:10

Akciju tirgi mēdz būt priekšvēstneši cikla maiņām ekonomikā. Taču daudz biežāk straujš akciju...

2018. gada 16. novembris plkst. 14:40

Šā gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, nodarbināto skaits Latvijā pieauga...

2018. gada 15. novembris plkst. 18:16

Turpinoties straujai ekonomikas izaugsmei, turpina augt pieprasījums pēc darbiniekiem, savukārt darbaspēka...

2018. gada 15. novembris plkst. 11:29

Pēc pievienošanās Eiropas Monetārajai savienībai Latvijas nauda ir eiro. Mēs neesam Eiropas Centrālās...

2018. gada 14. novembris plkst. 11:36

Degvielas kvalitātes novērtēšanā nav izceļami daži rādītāji – ir jāanalizē visi Eiropas...

2018. gada 12. novembris plkst. 16:16

Latvija kopš neatkarības atjaunošanas ir daudz sasniegusi. Piemēram, ja deviņdesmito gadu vidū...

2018. gada 12. novembris plkst. 14:34

Pēc studijām Lielbritānijā esmu atteicies no piedāvājuma veidot karjeru ārvalstīs, bet atgriezies...

2018. gada 09. novembris plkst. 11:32

Lai Latvijas pensiju sistēma nesabruktu zem demogrāfiskā spiediena, kritiski svarīgs ir 2. pensiju...