Ekonomika

Privātās augstskolas ievelk uzņēmējdarbībā speciālistus ar augstāko izglītību

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam, 17.02.2023

Jaunākais izdevums

Trešajā gadā pēc augstskolas diploma saņemšanas labāko privāto augstskolu absolventu vidējā mēnešalga bija lielāka par jebkuras valsts augstskolas absolventu vidējo mēnešalgu.

Iepriekšējā DB numurā rakstā Cik mums izmaksā viens valsts augstskolas absolvents? tikai aizsākts apskats par Latvijas augstskolās 2017. gadā uzsāktā augstskolu absolventu monitoringa rezultātiem.

Monitoringa laikā tika apzināti visi augstāko izglītības iestāžu (gan valsts, gan privāto augstskolu un koledžu) absolventi no 2017. līdz 2019. gadam un tas, kā nākamajos gados (līdz pat 2020. gadam ieskaitot) izvērtās absolventu darba gaitas, atalgojums, ekonomiskā darbība, migrācija utt. Laikā, kad tikai aizsākts monitorings, 68% no visiem augstāko izglītības iestāžu absolventiem pabeidza valsts augstskolas, bet 17% pabeidza privātās augstskolas. Pārējie bija valsts un privāto koledžu beidzēji. Tā kā monitoringā izmantotā metodika tika aplūkota iepriekšējā DB numurā, tad to neatkārtosim.

Cik mums izmaksā viens valsts augstskolas absolvents? 

Mēs visi - nodokļu maksātāji - maksājam milzīgas dotācijas valsts augstskolām, lai...

Vienīgi ir jāatgādina, ka detalizētu datu pieejamība par augstskolu beidzējiem gan augstskolu, gan programmu līmenī ir atkarīga no absolventu skaita attiecīgajā gadā. Ja absolventu skaits (kādā no vienībām – augstskola, mācību programmu grupa u.c.) bija mazāks par pieci, tad datu detalizācija netika atsegta vispār. Gadījumos, ja kādā no vienībām absolventu skaits bija mazāks par trīsdesmit, tad netika publiskoti dati par absolventu atalgojumu. Iepriekšējā numurā tika aplūkota valsts augstskolu absolventu nodarbinātība, bezdarba līmenis, vidējais atalgojums u.c.

Šoreiz aplūkosim, kādi ir privāto augstskolu absolventu rezultāti nākamajos gados pēc mācību iestādes pabeigšanas. Valsts un privāto augstskolu absolventi netiks iekļauti vienā kopējā tabulā vai diagrammā, lai neradītu maldīgu priekšstatu par vietu sadalījumu, jo ir ievērojama atšķirība starp valsts un privāto augstskolu finansējuma modeli. Pilnīgi visas valsts augstskolas saņem lielāku vai mazāku valsts dotāciju gan mācību (studiju) procesa nodrošināšanai, gan zinātniskai darbībai. Privātās augstskolas valsts dotāciju nesaņem.

2021. gadā par valsts līdzekļiem visās privātajās augstskolās kopā mācījās seši bakalaura līmeņa studenti. Tomēr ir jāatgādina, ka maksas studijas piedāvā ne tikai privātās augstskolas. Visās valsts augstskolās ir maksas studijas. Piemēram, Banku augstskolai 2021. gadā 75% no visiem studiju procesa izdevumiem veidoja studiju maksa. Valsts reģionālajām un mākslas augstskolām studiju maksa veido nenozīmīgu daļu - 2021. gadā mazāk par 10% no visiem izdevumiem studiju procesam. Savukārt privātajām augstskolām studiju maksa ir gandrīz vienīgais ienākumu avots studiju procesa nodrošināšanai. Līdz ar to privātām augstskolām, nosakot studiju maksas lielumu, savā darbībā ir jāvadās no izglītības pieprasījuma un jākonkurē gan savā starpā, gan arī ar valsts augstskolu maksas programmām.

Kopumā Latvijā ir 11 privātās jeb oficiāli juridisko personu dibinātās augstskolas: Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola RISEBA, Biznesa augstskola Turība, Latvijas Kristīgā akadēmija, Baltijas Starptautiskā akadēmija, Rīgas Aeronavigācijas institūts, Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola, Ekonomikas un kultūras augstskola, Transporta un sakaru institūts, Rīgas Juridiskā augstskola, Rīgas Ekonomikas augstskola un Lutera Akadēmija.

Visu rakstu lasiet 14.februāra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kuras augstskolu programmas ir ar vislielāko emigrācijas risku?

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam, 03.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Triju gadu laikā Latviju pameta 15,4 % no Ventspils Augstskolas programmas Datorzinātnes, 10,5 % no LU programmas Matemātiķis statistiķis, 7,7 % no RSU programmām Audiologopēdija, Fizioterapija, Rehabilitācija, Uzturzinātne, 7,1 % no RTU programmām Ražošanas tehnoloģija, Inženiertehnika, mehānika un mašīnbūve un 7,0 % no LU programmas Bioloģija 2017. gada absolventiem.

Šoreiz tiek pabeigts augstskolu absolventu monitoringa apskats. Privāto koledžu un augstskolu atalgojums, absolventu reģionālais sadalījums programmu līmeni tika aplūkots DB 14. marta rakstā Privāto augstskolu absolventu sasniegumi. Šajā rakstā tiks aplūkoti citi privāto augstāko izglītības iestāžu absolventu rādītāji programmu vai programmu grupu līmenī, kā arī noslēguma dati par visām - gan valsts, gan privāto mācību iestāžu - programmām ar vislielāko emigrāciju un programmām, par kuru absolventiem ir liels datu trūkums.

Rakstā tiek izmantoti augstskolu absolventu monitoringa rezultāti, tā laikā tika apzināti visi augstāko izglītības iestāžu (gan valsts, gan privāto augstskolu un koledžu) absolventi no 2017. līdz 2019. gadam un tas, kā, līdz pat 2020. gadam ieskaitot, izvērtās Latvijas augstāko izglītības iestāžu absolventu darba gaitas, atalgojums, ekonomiskā darbība, migrācija utt. Latvijas augstākās izglītības iestādes tiek iedalītas četrās lielās grupās - valsts augstskolās, privātajās jeb juridisko personu dibinātajās augstskolās, valsts koledžās un privātajās koledžās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējā 2017. gada privāto augstskolu absolventu – bakalaura līmeņa diploma saņēmēju –alga 2019. gadā bija 1374 eiro, kas bija lielāka par vidējo valsts augstskolu – bakalauru absolventu algu. Datorzinātņu programmu bakalaura 2017. gada absolventa vidējā alga, pabeidzot privāto augstskolu, 2019. gadā bija 2405 eiro mēnesī.

Šajā rakstā tiks aplūkoti privāto augstāko izglītības iestāžu absolventu sasniegumi programmu vai programmu grupu līmenī atbilstoši augstskolu absolventu monitoringa rezultātiem. Atgādināšu, ka monitoringa laikā tika apzināti visi augstāko izglītības iestāžu (gan valsts, gan privāto augstskolu un koledžu) absolventi no 2017. līdz 2019. gadam un tas, kā, līdz pat 2020. gadam ieskaitot, izvērtās Latvijas augstāko izglītības iestāžu absolventu darba gaitas, atalgojums, ekonomiskā darbība, migrācija utt.

Koledžas un augstskolas

Latvijas augstākās izglītības iestādes tiek iedalītas četrās lielās grupās – valsts augstskolas, privātās jeb juridisko personu dibinātās augstskolas, valsts koledžas un privātās koledžas. Augstskolās teorētiski var iegūt jebkuru no augstākās izglītības līmeņu diplomiem, zinātņu doktora grādu ieskaitot. Savukārt koledžas ir mācību iestādes, kurās var iegūt tikai pirmās pakāpes izglītības līmeņa diplomu, kas ir zemāks par bakalaura grādu. Daudzas augstskolas piedāvā apgūt arī 1. līmeņa izglītību, kurā specializējas koledžās, bet daudzas koledžas līdztekus studijām pirmajā augstākās izglītības līmenī piedāvā arī profesionālās studijas – iespēju iegūt profesionālu kvalifikāciju, kas neietilpst augstākās izglītības pirmā līmeņa grupā. Koledžas nesagatavo bakalaura līmeņa speciālistus (otrā līmeņa augstākās izglītības programmas) un šajā jomā nevar sacensties vai konkurēt ar augstskolām. Pilnīgi visas valsts augstskolas un koledžas saņem lielāku vai mazāku valsts dotāciju gan mācību (studiju) procesa nodrošināšanai, gan zinātniskai darbībai, bet privātās augstākās izglītības iestādes valsts dotāciju nesaņem, bet to ienākumu noteicošo daļu (vidēji virs 85%) veido studiju maksa. Kopumā Latvijā ir 11 privātās jeb oficiāli juridisko personu dibinātās augstskolas: Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola RISEBA, Biznesa augstskola Turība, Latvijas Kristīgā akadēmija, Baltijas Starptautiskā akadēmija, Rīgas Aeronavigācijas institūts, Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola, Ekonomikas un kultūras augstskola, Transporta un sakaru institūts, Rīgas Juridiskā augstskola, Rīgas Ekonomikas augstskola un Lutera Akadēmija. Bez tam Latvijā darbojas divas ar katoļu baznīcu cieši saistītas ārvalstu augstskolu filiāles – Laterāna Pontifikālās Universitātes filiāle Rīgas Augstākais reliģijas zinātņu institūts un Laterāna Pontifikālās Universitātes filiāle Rīgas Teoloģijas institūts. Privāto augstskolu absolventu rezultāti institucionālā līmenī tika aplūkoti 14. februāra DB rakstā Privātās augstskolas ievelk uzņēmējdarbībā speciālistus ar augstāko izglītību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spriežot pēc 2021. gada augstskolu absolventu sadalījuma, nākotnes Latvijā uz vienu kokapstrādes tehnologu būs 163 vadītāji un administratori, bet uz vienu diplomētu pārtikas tehnologu būs 25 juristi.

Latvijā augstāko izglītību var apgūt valsts pārvaldītās vai kontrolētās un finansētās augstskolās vai arī privātajās augstskolās. 2021. gadā privātajās augstākajās izglītības iestādēs bakalaura vai maģistra diplomu (ISCED 5.-8. līmenis) saņēma 3040 absolventi, savukārt valsts augstskolās - 11667 absolventi. Tas nozīmē, ka tikai 21% no visiem augstāko izglītību ieguvušajiem 2021. gadā pabeidza privāto augstskolu, bet visi pārējie pabeidza valsts sektora augstskolas.

No visiem privāto augstskolu absolventiem 75,7% apguva bakalaura un maģistra grādu … sociālajās zinātnēs, komerczinību un tiesību jomā.

Privātajās augstskolās 2021. gadā neviens diploms netika izsniegts izglītības un lauksaimniecības jomās. Šajās specialitātēs augstāko izglītību varēja apgūt tikai valsts augstskolā. Valsts augstskolas ir noteicošās arī veselības aprūpes un sociālās labklājības, kā arī inženierzinātņu speciālistu sagatavošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Augstākās izglītības politikai un finansēšanas sistēmai valsts augstskolas vairāk jāmotivē strādāt uz rezultātu, nevis procesu

Aigars Rostovskis, LTRK prezidents, 14.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākās izglītības finansēšanas sistēma, kas ir augstākās izglītības politikas veidotāju izpratne un arī realizācijas instruments, pēdējos 30 gadus, kopš Latvijas neatkarības atgūšanas, ir saglabājusies kā Padomju Savienības augstākās izglītības sistēmas turpinājums.

Tiek piešķirtas budžeta vietas un rezultāts no sistēmas faktiski prasīts netiek. Tas lielu daļu valsts augstskolu nemotivē strādāt orientējoties uz rezultātu, līdz ar to nepieciešamas pārmaiņas, kas augstskolām radītu godīgas konkurences apstākļus un liktu domāt par rezultātu nevis tikai procesu.

Izglītības un zinātnes ministrija šos pēdējos 30 gadus augstākās izglītības politiku veidojusi kā ierēdniecisku procesu, kas ir ļoti birokrātisks un pārregulēts. Šāda pārvaldība augstskolām traucē attīstīties un pielāgoties mūsdienu tendencēm un vajadzībām reālajā dzīvē. Pozitīvais aspekts ir tas, ka, pārejot no plānveida ekonomikas uz tirgus ekonomiku, pēc augstākās izglītības ir saglabājies liels pieprasījums un liela sabiedrības daļa bija un joprojām ir gatava maksāt par studijām, un tas izdara spiedienu uz valsts augstskolām, kaut kādā mērā censties mainīt veco sistēmu un iet līdzi laikam. Arī sabiedrība prasa mūsdienīgu, darba tirgus prasībām atbilstošu izglītību. Tas ir veicinājis privāto augstskolu izveidi un izaugsmi, kā arī aktīvāko valsts augstskolu dalību izglītības tirgū un pielāgošanos mūsdienu tendencēm. Pēdējos gados studējošo skaits Latvijā ir samazinājies demogrāfijas apstākļu dēļ, tāpēc daudzas augstskolas piesaista arī studentus no ārzemēm. Un, ja paskatāmies uz augstskolu kopainu, visdinamiskākās un mūsdienīgākās ir tās, kas strādā ar maksas studentiem – gan vietējiem, gan ārvalstu. Savukārt, tās, kas orientējas tikai uz valsts budžetu un studiju programmas vienkārši atražo, neiet līdzi laikam un arī kopējie rezultāti nav labi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valsts Robežsardzes koledžā gatavo zelta robežsargus

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam, 23.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzstādīt septiņas robežsargu skulptūras dabīgā izmērā, izlietojot 70 kg tīra sudraba katrai statujai, Latvijas valstij jau ir lētāk, nekā sagatavot vienu zemākā līmeņa augstākās izglītības kvalifikācijas robežsargu. Viens 2019. gada Valsts robežsardzes koledžas absolvents ar zemāko augstākās izglītības grādu mums visiem izmaksāja vairāk nekā 240 000 eiro.

DB 7. februāra rakstā Cik mums izmaksā viens valsts augstskolas absolvents? tikai aizsākts apskats par Latvijas augstskolās 2017. gadā uzsāktā augstskolu absolventu monitoringa rezultātiem, kurā es sāku analizēt valsts augstskolu, bet DB 14. februāra numurā arī privāto augstskolu rezultātus. Tagad ir turpinājums, kurā ir apskats par valsts koledžu izglītības rezultātiem.

Fragments no raksta

Ja augstskolas ir visai vienkārši salīdzināt, kaut vai vērtējot absolventu skaitu, tad salīdzināt valsts koledžas un koledžām atbilstošām valsts augstskolu aģentūrām nav tik vienkārši. Ir koledžas, kuras gatavo tikai 1. līmeņa profesionālās augstākās izglītības speciālistus, kas var veikt sarežģītu izpildītāja darbu, kā arī organizēt un vadīt citu speciālistu darbu (https://www.niid.lv/prof_kval), bet ir koledžas, kas vienlaicīgi sagatavo arī speciālistus ar profesionālo vidējo izglītību un arodizglītību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #7

DB, 14.02.2023

Dalies ar šo rakstu

Meža nozares eksporta ieņēmumi 2022. gadā sasniedza nebijušu rekordu - 4 miljardus eiro, bet tā atkārtošana nenotiks 2023. gadā, kurš iezīmējies ar koksnes izstrādājumu cenu kritumu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta jaunais Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Artūrs Bukonts.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 14.februāra numurā lasi:

Statistika

Hipotēkas ņem mazāk, summas aug

Tēma

Privātās augstskolas ievelk uzņēmējdarbībā speciālistus ar augstāko izglītību

Ārpolitika

Rietumi varēja darīt vairāk, lai ierobežotu Krievijas agresīvo politiku. Krievijas opozīcijas politiķis Leonīds Gozmans

Aktuāli

Mācām vienus, vajag citus

Spēles noteikumi

Nomas maksas indeksācijas griesti jāmeklē līgumā

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Koledžas Latvijā – cik labi izprotam šo izglītības veidu?

Anna Saltikova, Alberta koledžas valdes locekle, 13.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzirdot jēdzienu “koledža”, daudziem pirmās asociācijas ir ar amerikāņu filmām, kur koledžās mācās tikai jaunieši. Tāpat, runājot par koledžu, nereti tiek domātas profesionālās vidējās izglītības iestādes, kurās var iestāties pēc pamatskolas absolvēšanas.

Patiesībā koledžas Latvijā nozīmē pilnvērtīgu augstāko izglītību, kuru nereti izvēlas nevis jaunieši, kuri tikko absolvējuši vidusskolu, bet strādājošie un cilvēki, kuriem jau ir viena izglītība, lai kāptu pa karjeras kāpnēm, pārkvalificētos vai atsvaidzinātu zināšanas. Koledžu absolventi būtībā ir mūsu ekonomikas asinsrite.

Īsā cikla profesionālā augstākā izglītība

Aizvadītajā gadā apstiprinātie grozījumi Profesionālās izglītības likumā un Augstskolu likumā nostiprināja koledžu lomu izglītības tirgū kopumā, skaidri nosakot, ka par koledžām var saukt tikai tās izglītības iestādes, kuras īsteno īsā cikla profesionālo augstāko izglītību (iepriekš tika saukta par 1.līmeņa profesionālo augstāko izglītību) - līdz ar grozījumiem likumos ieviests arī jauns termins. Šobrīd publiskajā telpā tiek lietoti abi jēdzieni – 1. līmeņa profesionālā augstākā izglītība un īsā cikla profesionālā augstākā izglītība, bet būtībā tas ir viens un tas pats. Šeit gan jāpiezīmē, ka koledžas var īstenot arī profesionālās vidējās izglītības programmas (papildus augstākās izglītības programmām) un dažas koledžas to arī dara, tāpēc arī daļā sabiedrības veidojies aplams priekšstats, ka visās koledžās var iestāties pēc pamatskolas absolvēšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa augstskolas Turība Satversmes sapulce par Turības jauno rektoru vienbalsīgi ievēlēja Turības Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāni, asociēto profesori Zani Driņķi, kura jaunos amata pienākumus sāks pildīt no šī gada 1. jūlija.

Savukārt līdzšinējais, ilggadējais rektors Aldis Baumanis turpmāk savus spēkus veltīs stratēģiskajiem un pārstāvniecības jautājumiem, darbojoties kā Biznesa augstskolas Turība Attīstības padomes priekšsēdētājs.

Atsaucoties Biznesa augstskolas Turība rektora Alda Baumaņa lūgumam, augstskolas valde Satversmes sapulcei kā atbilstošāko kandidāti rektora amatam ieteica Uzņēmējdarbības fakultātes dekāni, Ph.D, asociēto profesori, Biznesa augstskolas Turība Goda profesori Zani Driņķi.

“Ar Turību profesore Z. Driņķe ir saistīta jau 20 gadus, un šajos gados viņa ir apliecinājusi savas zināšanas, pieredzi, profesionalitāti un stratēģisko redzējumu, kas ir ļoti svarīgi elementi, lai veiksmīgi varētu pildītu augstskolas rektora pienākumus un mērķtiecīgi virzītu augstskolu tālāk uz sasniegumiem. Papildu racionālām lietām būtiska ir arī emocionālā piederība Turības kolektīvam, un profesorei tāda noteikti piemīt, esot vienai no Turības līderiem,” uzsver Biznesa augstskolas Turība valdes priekšsēdētājs Imants Bergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Sievietes aktīvi izglītojas un arvien biežāk ieņem vadošus amatus

Db.lv, 15.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gan Eiropas Savienības, gan Latvijas darba tirgus normatīvais regulējums sievietēm un vīriešiem paredz vienādas tiesības.

Tomēr reālajā dzīvē joprojām varam novērot, ka dzimums Latvijas darba tirgū spēlē visai nozīmīgu lomu, jo ir novērojamas būtiskas atšķirības gan izvēlētās profesijas un iegūtās izglītības jomā, gan arī atalgojuma ziņā.

Latvijā augsts sieviešu nodarbinātības līmenis

2023. gadā Eiropas Dzimumu līdztiesības indeksā Latvija ar 61,5 punktiem ieņem 19. vietu starp 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tostarp Latvija ir ieguvusi labus rezultātus darba jomā, kur Latvija ir ieguvusi 76,4 punktus. Visaugstākais rezultāts ir iegūts darba jomā, jo Latvijā sievietēm kopumā ir salīdzinoši augsta iesaiste darba tirgū.

Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2022. gadā Latvijā ekonomiski aktīvi bija 951,3 tūkstoši jeb 68,6 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Vīriešu ekonomiskās aktivitātes līmenis (72,7 %) bija par 7,7 procentpunktiem augstāks nekā sievietēm (65 %). Šajā ziņā Latvija gan iet kopsolī ar pārējo Eiropu, jo arī citās ES dalībvalstīs vīriešu ekonomiskās aktivitātes līmenis salīdzinoši ir augstāks nekā sievietēm. Tomēr Latvijā sieviešu nodarbinātības līmenis bija par 5,7 procentpunktiem augstāks nekā vidēji sievietēm ES, savukārt vīriešu nodarbinātības līmenis – par 0,7 procentpunktiem augstāks nekā ES. Vislielākās atšķirības vīriešu un sieviešu nodarbinātībā bija novērojamas 35–44 gadu vecuma grupā (7,8 procentpunkti). Latvija ieņem arī līderpozīcijas pēc sieviešu īpatsvara vadītāju amatos. 2022. gadā starp darba ņēmējiem Latvijā 56,1 % vadītāju bija sievietes. Jaunākie bezdarbnieku dati rāda, ka faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,3 %, sasniedzot 60,4 tūkstošus bezdarbnieku – 21,4 tūkstoši sieviešu un 39 tūkstoši vīriešu (2023. gada septembris). Tostarp sieviešu bezdarba līmenis septembrī samazinājās par 0,2 procentpunktiem līdz 4,5 %, vīriešu – par 0,1 procentpunktu līdz 8,1 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku augstskola ar mērķi attīstīt par vadošo partneri modernas finanšu un biznesa augstākās izglītības apguvei Baltijas jūras reģionā uzsākusi plašāku sadarbību ar starptautiskiem uzņēmumiem, kas darbojas šajā reģionā un pasaules tirgū, informēja Banku augstskolas rektore, profesore Līga Peiseniece.

Viens no šādas sadarbības piemēriem ir Banku augstskolas nule parakstītais nodomu protokols ar Šveices uzņēmuma “MSC Mediterranean Shipping Company”, kas darbojas globālās loģistikas un jūras konteineru pārvadājumu jomā, Latvijas meitasuzņēmumu SIA"MSC Shared Service Center Riga" par sadarbības paplašināšanu.

“Banku augstskolas studentiem ir jau bijusi iespēja iepazīt SIA "MSC Shared Service Center Riga” darbību jau ikgadējās Karjeras dienās un prakses ietvaros, savukārt paplašinātā sadarbība sniegs studentiem plašāku redzējumu par starptautisko tirdzniecību un loģistiku, sniedz starptautisku pieredzi, studējot un strādājot Latvijā,” norāda Peiseniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šī gada 1. februāra par Biznesa augstskolas Turība valdes priekšsēdētāju ir iecelts līdzšinējais valdes loceklis un studiju attīstības un starptautiskās sadarbības prorektors Imants Bergs, kurš savas zināšanas, darbu un idejas Turības attīstības labā ieguldījis jau 25 gadus.

Pieņemot šo jauno izaicinājumu, kas dod iespēju jaunu mērķu izvirzīšanai un rezultātu sasniegšanai, jaunā valdes priekšsēdētāja pienākumu loks būs ļoti plašs un izaicinājumiem pilns, jo aptver gan augstskolas akadēmiskos procesus, gan infrastruktūras uzturēšanu un attīstīšanu, kā arī augstskolas mārketinga politikas veidošanu.

I. Bergs, runājot par prioritātēm un mērķiem, atzīst, ka galveno uzsvaru viņš savā darbā liks uz studiju un vides kvalitātes uzlabošanu, veidojot jaunajām sabiedrības reālijām atbilstošus piedāvājumus studentiem kā studiju procesā, tā studiju vidē. Tāpat viņš noteikti pievērsīs uzmanību studiju un pārvaldības vides plašākai digitalizācijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valsts prezidents apšauba Kariņa lidojumu ar privātajām lidmašīnām samērīgumu

LETA, 27.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Cik mums izmaksā viens valsts augstskolas absolvents?

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam, 10.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēs visi - nodokļu maksātāji - maksājam milzīgas dotācijas valsts augstskolām, lai studenti kvalifikāciju iegūtu specialitātēs, kurās nav darba.

Iepriekšējās publikācijās (piemēram, “Latvijas augstākās izglītības sistēma nav motivēta sekot uzņēmumu vajadzībām”, Dienas Bizness 2023. gada 10. janvārī) es norādīju, ka prognozes par darba tirgū nepieciešamajām specialitātēm atšķiras no Latvijas augstskolu absolventu skaita un absolventu skaita iespējamajām izmaiņām tuvākajā nākotnē.

Latvijas iedzīvotāju skaita sarukums notiks lielās mirstības un zemās dzimstības dēļ. Pat tad, ja starpvalstu migrācijas saldo būs nulle vai pat nedaudz pozitīvs (“Latvijas ekonomikai jauns drauds - sezonālā starptautiskā migrācija”, Dienas Bizness 2022. gada 22. novembris), Latvijas darbaspējīgo iedzīvotāju skaits samazināsies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Valsts aizsardzības dienesta (VAD) likumu, līdz ar to šovasar gaidāms pirmais brīvprātīgais jauniešu iesaukums dienestā.

VAD likums nosaka paredz, ka saskaņā ar VAD likumu VAD būs pakļauti pilsoņi - vīrieši - viena gada laikā pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas. Pilsonis, kas pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas turpina iegūt izglītību, izņemot augstāko izglītību, būs pakļauts valsts aizsardzības dienestam viena gada laikā pēc izglītības iestādes absolvēšanas.

Ja pilsonis pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas turpina iegūt izglītību, izņemot augstāko izglītību, un nav absolvējis izglītības iestādi līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, viņš ir pakļauts VAD viena gada laikā pēc 24 gadu vecuma sasniegšanas.

Valsts aizsardzības militārajam dienestam brīvprātīgi varēs pieteikties pilsoņi - vīrieši un sievietes - no 18 gadu vecuma līdz 27 gadu vecumam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītības iestādes nespēj nodrošināt tautsaimniecību ar atbilstošas kvalifikācijas jaunajiem speciālistiem, vienlaikus ir jomas, kurās jauno censoņu absolventu pat ir vairāk nekā darba vietu Latvijā un tas nozīmē darbu citā specialitātē vai arī doties peļņā uz ārzemēm.

Tādu ainu rāda absolventu Cv.lv publicēto vakanču skaits pēc amata kategorijām 2021. gadā iepretī augstskolu absolventiem pēc izglītības programmas. Būtiskākā kļūme pie jau tā dilstošās demogrāfijas ir tā, ka kadru trūkums ir tieši tajos tautsaimniecības sektoros, kuros iespējams radīt vislielāko pievienoto vērtību. Proti, šāda disonanse starp izglītību un praktisko pieprasījumu grauj nākotnes izaugsmes cerības.

Sapnis kļūt par direktoru jāierobežo

Dažādu nozaru uzņēmēji jau ilgstoši stāsta – trūkst visa veida inženieru, konstruktoru, tehnologu, ķīmiķu, IT speciālistu utt., bet no šīm atziņām, kas pēdējos gados pārvērtušies par klajiem SOS saucieniem, nekas nemainās. Jura Paidera pētījums atbilstoši CSP datiem par 2021. gada augstskolu absolventiem liecina, ka visvairāk diplomu (gandrīz 2,3 tūkstoši) saņēma absolventi vadības un administrēšanas specialitātēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ekonomikas un kultūras augstskola pārceļas uz jaunām telpām Grīziņkalnā

Db.lv, 19.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas un kultūras augstskola iegādājusies daļu ēkas Pērnavas ielā 62 un, noslēdzoties apjomīgiem remontdarbiem, pārceļas uz jaunām telpām.

Augstskola šī gada semestri noslēgs jaunajās mājās, kurās izvietotas auditorijas, laboratorijas, bibliotēka un citas telpas. Jaunā augstskolas māja atrodas Grīziņkalnā - Rīgas apkaimē, kas aktīvi attīstās, vienlaikus saglabājot arī vēsturiskās koka ēkas.

Ēkas daļu Pērnavas ielā 62 augstskola iegādājās jau 2019. gadā. Kopumā projektā investēti vairāk nekā trīs miljoni eiro.

Iekštelpu dizaina risinājumu izstrādē piedalījušies studiju programmas “Interjera dizains” studenti un absolventi, kā arī programmas direktore Ksenija Miļča. Visi ēkā izvietotie apgaismojuma risinājumi ir energoefektīvi un videi draudzīgi.

Ekonomikas un kultūras augstskolas rektore Dr.oec., asociētā profesore Oksana Lentjušenkova uzsver: “Jaunā ēka ir ļoti pārdomāts un ilgstoši plānots solis. Tā vienlaikus ir gan dāvana mācībspēkiem, darbiniekiem un studentiem augstskolas 25. gadu jubilejā, ko svinēsim jau nākamgad, gan ieguldījums Latvijas tautsaimniecības un Rīgas attīstībā, sekmējot Grīziņkalna pievilcību un vēl vienas radošas telpas attīstību, kura pulcēs jaunus talantus.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien atbalstīja izskatīšanai komisijās valdības atbalstīto Augstskolu likuma grozījumu projektu, kas paredz ieviest jaunu doktorantūras modeli.

Par atbildīgo likumprojekta izskatīšanā tika noteikta Izglītības, kultūras un zinātnes komisija.

Grozījumu mērķis ir ieviest jaunu doktorantūras modeli, kā arī atbilstoši pilnveidot terminoloģiju, lai nodrošinātu nepārprotamu un skaidru tiesību normu izpratni. Vienlaikus veicami attiecīgi grozījumi Zinātniskās darbības likumā.

Augstskolas, izstrādājot un ieviešot savas procedūras saskaņā ar projektā noteikto, īstenos labai starptautiskai praksei atbilstošu doktorantūru.

Grozījumi Augstskolu likumā paredz, ka augstskola vai doktorantūras īstenošanā iesaistītais sadarbības partneris ar doktorantu, kurš likumā noteiktajā kārtībā uzņemts valsts finansētā studiju vietā, vienlaikus noslēdz darba līgumu vismaz uz nepilnu darba laiku par doktoranta pieņemšanu darbā bez ievēlēšanas pētnieka, asistenta, lektora vai citā amatā, kurā galvenais uzdevums ir piedalīties studējošo izglītošanā vai veikt zinātnisko darbību vai mākslinieciskās jaunrades darbu, un šā līguma termiņš ir uz laiku, kas nav mazāks par attiecīgās doktora studiju programmas apguves laiku, par kuru ir noslēgts studiju līgums starp doktorantu un augstskolu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas augstākās izglītības institūcijas liktenīgie defekti

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam, 03.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītības sistēmā cirkulē nauda, tātad kāds naudu dod, kāds naudu saņem. Ir vērts precīzi noskaidrot, kā nodokļu maksātāju nauda ceļo Latvijas izglītības sistēmā. Kas, ko, kāpēc un par cik pērk? Kas, ko, kāpēc un par cik pārdod? Ja augstskolas vienkārši pārdod diplomus, tad ir pamats runāt par diplomiem-feikiem Latvijas izglītībā. Latvijā trūkst vienotas izglītības kvalitātes izpratnes, un Izglītības ministrija nezina, ko tā pērk.

Tā uzskata profesors Dr. math. AndrejsJaunzems ([email protected]), kurš ir Latvijas Atzinības krusta virsnieks ar 25 gadu ilgu docētāja darba pieredzi Latvijas Universitātē, kā arī 25 gadus Ventspils Augstskolā Ventspils Augstskolas Tehnoloģiju pārneses un inovāciju centra viespētnieks,LZA eksperts, grāmatu Mikroekonomika. Teorija un analīze(2013), J. A. Šumpētera atziņas par uzņēmēju kā ekonomikaspārmaiņu mehānismu: pro, contra, addendum (2017), Varbūtība(2023) autors.

Sarunas fragments

Kā jūs vērtētu pašreizējo situāciju Latvijas izglītības sistēmā?

Pirms 13 gadiem Jāņa Dombura 2009. gada 8. aprīļa pārraidē Kas notiek Latvijā? toreizējā izglītības ministre Tatjana Koķe uzdrīkstējās atklāti pateikt, ka neatkarīgās Latvijas laikā izglītība mūsu valstī no gada uz gadu ir tikai pasliktinājusies. Savukārt iepriekšējā izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece nonāca pie secinājuma, ka Latvijas izglītības sfēras degradāciju sekmē pārlieku zemais centralizēto eksāmenu nokārtošanas slieksnis. Spēkā esošais regulējums, ka centralizētais eksāmens netiek uzskatīts par nokārtotu, ja iegūtais rezultāts ir mazāks nekā 5%, nemudinot skolēnus uzrādīt pēc iespējas augstākus rādītājus. Vai tiešām trīsdesmit gadi bija nepieciešami, lai IZM atklātu to, ka 5% latiņa centralizēto eksāmenu nokārtošanai ir nesamērīgi zema un vajag augstāku slieksni?

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Darba tirgus prognozes: ko studēt, lai nākotnē pelnītu vairāk?

Db.lv, 25.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā sasniegt Latvijas izaugsmi ilgtermiņā un sekmēt labklājības līmeņa pieaugumu? Tam nepieciešama ekonomikas transformācija uz augstākas pievienotās vērtības produktu radīšanu, aktīvāka rīcība eksporta tirgos un plašāka digitālo risinājumu izmantošana iekšējā tirgū, secina Ekonomikas ministrija.

Ekonomikas transformācijai būs nepieciešams arī augstas kvalifikācijas darbaspēks, bet samazināsies zemas un vidējās kvalifikācijas darbavietu skaits. Šo transformāciju un produktivitātes līmeņa pieaugumu lielā mērā nodrošinās tautsaimniecības pārorientēšanās no zemu un vidēji zemu tehnoloģiju nozarēm uz vidēji augstu un augstu tehnoloģiju nozarēm. Līdz ar to prognozējam, ka palielināsies augstākās kvalifikācijas darbavietu īpatsvars, bet saruks vidējās un zemas kvalifikācijas profesiju īpatsvars.

“Konkurētspēja ir izšķiroša Latvijas ekonomikas izrāvienam, tomēr bez strukturālām izmaiņām un bez produktivitātes celšanas nebūs iespējams mainīt Latvijas izaugsmes trajektoriju. Būtisku ietekmi uz straujāku nozaru un visas tautsaimniecības izaugsmi rada jaunāko tehnoloģiju ieviešana, jaunu produktu un pakalpojumu attīstīšana, kā arī digitālo risinājumu plašāka izmantošana un procesu efektivitātes uzlabošana. Taču tikpat nozīmīgs faktors straujākas ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanā ir arī darbaspēka pieejamības jautājumu risinājumiem. Tāpēc jau šodien svarīgi ir pielāgot iedzīvotāju izglītības piedāvājumu esošā un nākotnes darba tirgus vajadzībām, kas stiprinās uzņēmēju konkurētspēju un veicinās tautsaimniecības pārstrukturizāciju no zemas uz vidēju un augstu tehnoloģiju nozarēm, kā arī nodrošinās iedzīvotāju labklājību,” uzsver ekonomikas ministre Ilze Indriksone.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Augstākās izglītības sistēma nav motivēta sekot uzņēmumu vajadzībām

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam, 11.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau tuvākajā nākotnē, turpinot sociālo, tiesību, humanitāro un mākslas zinātņu speciālistu sagatavošanu pašreizējā apjomā, ir ļoti augsti riski, ka šo nozaru speciālisti jau pēc pieciem gadiem būs spiesti Latviju pamest vai arī sāks strādāt neatbilstoši savai kvalifikācijai.

Pēc tam, kad pagājušā gada 20. decembra žurnālā Dienas Bizness tika publicēts mans raksts Latvija – administratoru un juristu zeme es saņēmu desmitiem zvanu, e-pastu, WhatsApp ziņu ar jautājumu, kas tad ir atbildīgs par šādu augstskolu disproporciju un vai kāds arī plāno, kādi augstskolu speciālisti un cik lielā skaitā Latvijai būs vajadzīgi?

Diemžēl atbildība par ekonomiskās attīstības plānošanu un speciālistu sagatavošanas plānošanu Latvijā ir sadalīta starp divām ministrijām, kuras izsenis pārvalda ļoti atšķirīgi politiskie grupējumi. Lielāko daļu no tā, kas attiecas uz augstskolām (ir izņēmumi – lauksaimniecības un mežsaimniecības augstāko izglītību pārvalda Zemkopības ministrija), plāno Izglītības ministrija, bet Latvijas uzņēmēju, valsts un pašvaldību iestāžu un struktūru speciālistu vajadzības prognozē Ekonomikas ministrija. Iespējams, tieši tāpēc, ka līdz šim (un arī jaunajā Krišjāņa Kariņa valdībā) visas šīs sistēmas pārvaldīja atšķirīgi politiskie klani, katra no tām evolucionēja savā virzienā neatkarīgi no Latvijas sabiedrības kopējām interesēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas izglītības sistēma ir vai nu pirmajā, vai pēdējā vietā dažādos parametros, kurus pēta OECD, salīdzinot dažādu valstu izglītības sistēmas, un secinājums ir, ka tā ir neefektīva.

Mums ir lielākie kapitālieguldījumi, mazākās klases, zemākais skolotāju atalgojums un lielākais skolotāju skaits uz izglītojamo.

Esam neefektīvi uz citu fona

Tērējam mazāk uz vienu izglītojamo nekā vidēji OECD pētījuma valstīs. Līdzīgi kā lietuvieši, bet mazāk nekā igauņi un krietni mazāk nekā vācieši. Viena no acīmredzamām kļūmēm ir kārtējo vai bāzes izdevumu un kapitālizdevumu attiecība. Proti, Latvijā kapitālizdevumiem izglītībai tērē divas reizes vairāk naudas nekā Vācijā un trīs reizes vairāk nekā Lietuvā. OECD piedāvā 2019. gada datus salīdzinājumam.

Atbilstoši Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes datiem bruto kapitālieguldījumi materiālajos pamatlīdzekļos izglītības budžeta iestādēs 2021. gadā bija 114 miljoni eiro, kas ir par pieciem miljoniem vairāk nekā 2019. gadā un divas reizes vairāk nekā 2017. gadā. No 114 miljoniem 85 miljoni ir bruto kapitālieguldījumi esošajās ēkās un konstrukcijās, ēku būvniecībā un pārbūvē. Mēs būvējam un remontējam trīs reizes brašāk nekā lietuvieši, bet lielīties ar labākām skolnieku sekmēm nevaram. OECD sniedz arī izglītības finansējuma kopējo izmaiņu indeksu un Latvijā tas ir sarūkošs, rēķinot pret 2015. gadu, turpretī Igaunija izglītības finansējumu audzē. Toties kapitālieguldījumu apjoms Latvijā aug no gada uz gadu!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd Latvijā trūkst aptuveni 1500 informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozares speciālistu ar augstāko akadēmisko izglītību, eksperti prognozē, ka nākotnē iztrūkums varētu kļūt vēl lielāks.

Lai gan pašlaik digitalizācijas un mākslīgā intelekta attīstība Latvijā vēl ir sākumstadijā, moderno tehnoloģiju sniegtās priekšrocības ikdienā izmantot izvēlas arvien vairāk vietējo uzņēmēju, kā rezultātā pieprasījums pēc IKT speciālistiem ik gadu palielinās, atzīmē Dmitrijs Pavļuks, Transporta un sakaru institūta (TSI) profesors, inženierzinātņu doktors un dubultā diploma maģistra studiju programmas Datorzinātnes: datu analītika un mākslīgais intelekts direktors. Atsaucoties uz Ekonomikas ministrijas (EM) prognozēm, viņš norāda, ka tuvāko sešu gadu laikā IKT speciālistu trūkums Latvijā varētu sasniegt 22% no kopējā pieprasījuma šajā nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Kiberdrošības speciālistu sagatavošana ir nacionālas drošības jautājums

Db.lv, 27.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau tagad teju puse no visiem Latvijas uzņēmējiem, kas vēlas pieņemt darbā Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (IKT) jomas speciālistus, ziņo par grūtībām aizpildīt izsludinātās vakances, savukārt, pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā kvalificēto kiberdrošības speciālistu sagatavošana ir nacionālas drošības jautājums, saka Banku augstskolas rektore Līga Peiseniece.

Ekonomikas ministrijas informatīvais ziņojums par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm liecina, ka speciālistu trūkums IKT nozarē turpinās pieaugt, savukārt, Valsts kancelejas ikgadējā salīdzinošajā pētījumā par atalgojuma apmēru secināts, ka amatu grupa, kurā atbilstošākos kandidātus bijis gan visgrūtāk piesaistīt, gan visgrūtāk noturēt ir IKT speciālisti.

Šī problēma aktuāla arī citās valstīs. Proti, Informācijas sistēmu audita un kontroles asociācijas (ISACA) ikgadējais pētījums atklāja, ka visā pasaulē ir akūta nepieciešamība pēc kiberdrošības speciālistiem, kuriem piemīt arī kritiskā domāšana un komunikācijas prasmes.

CERT.LV vadītāja Baiba Kaškina uzsver, ka kvalificētu speciālistu trūkumu gan Latvijā, gan citur pasaulē veicina arī tas, ka IKT drošības riskus sāk apzināties arvien vairāk uzņēmumu un organizāciju no dažādiem sektoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 1.jūlija Biznesa augstskolas "Turība" rektora pienākumus sākusi pildīt līdzšinējā augstskolas Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāne, asociētā profesore Zane Driņķe, informē augstskola.

Sniedzot savu redzējumu par studiju procesa attīstības virzieniem un pilnveidi, Driņķe uzsvērusi ilgtspējīgas attīstības lomu, kurai būtu nepieciešams caurvīt visu augstskolas darbību, kā arī starptautiskas vides un atpazīstamības veicināšanu.

Tāpat kā vienu no darbības prioritātēm jaunievēlētā rektore saredz lietišķās universitātes statusa saglabāšanu, kā arī "tiekšanos uz lietišķo zinātni uzņēmējdarbībā, tiesību jomā, informāciju tehnoloģijās, komunikācijās, kā arī tūrismā un viesmīlībā".

Driņķi rektores amatā "Turība" Satversmes sapulce vienbalsīgi ievēlēja 24.maijā.

Līdzšinējais rektors Aldis Baumanis ieņems "Turības" Attīstības padomes priekšsēdētāja amatu.

Komentāri

Pievienot komentāru