Jaunievēlētais Ventspils Augstskolas rektors: Bija pāris cilvēki, kuri nevēlējās strādāt, tikai saņemt naudu

Ventspilī būs izcils akadēmiskais un zinātnes centrs, tā intervijā DB sola jaunievēlētais Ventspils Augstskolas rektors Kārlis Krēsliņš

Ministru kabinetam viņš vēl ir jāapstiprina šajā amatā. K. Krēsliņš ir pārliecināts, ka arī reģionos var būt spēcīgas augstskolas, sola mainīt mācību iestādes vadības stilu, padarot to demokrātiskāku un caurspīdīgāku. DB jau rakstīja, ka augstskolas Satversmes Sapulce pagājušā gada pavasarī atcēla no amata iepriekšējo rektori Gitu Rēvaldi, argumentējot ar to, ka bija zaudējusi viņai doto uzticību.

Studentu piesaistē izrāviens plānots jau šogad, jo tiks paplašināts mācību programmu skaits, fokusējoties uz ārvalstu studentiem un palielinot vieslektoru skaitu.

Fragments no intervijas:

Kāda ir jūsu augstskolas vadīšanas un attīstības koncepcija?

Ir veikts augstskolas iekšējais veiktspējas audits, kurā ir analizēti sasniegtie rezultāti un iekļauti dažādi ieteikumi. Tā man ir tāda kā rokasgrāmata, kā Bībele. Mans uzdevums ir šos ieteikumus izvērtēt un rekomendācijas ieviest dzīvē. Ļoti svarīga augstskolai, protams, ir studentu piesaiste visiem iespējamajiem līdzekļiem. Šeit saredzu dažādas nišas, piemēram, vasaras skolas – ne tikai ārzemniekiem, bet arī vietējiem no dažādiem reģioniem, un rast iespējas tās apmaksāt.

Tas ir līdzīgi kā sportā, kad tiek audzināti un sagatavoti nākamie spēlētāji. Vasarās jauniešiem saprotamā valodā piedāvāsim dažādas lekcijas, uzņēmumu apmeklējumus, arī sporta nodarbības, jo Ventspilī ir lieliskas iespējas dažādām sporta aktivitātēm. Otra lieta, kas jāpaveic, pēc iespējas ātrāk ir jāievieš jauna atalgojumu sistēma pedagogiem, akadēmiskajam personālam.

Ļoti svarīgi ir, lai arī lektori, kuriem vēl nav doktora grāds, saņemtu pienācīgu algu. Pēdējā laikā vidējais atalgojums ir cēlies profesoriem un docentiem, bet ne lektoriem. Mums ir svarīgi šos cilvēkus noturēt. Trešā svarīgā lieta ir tā saucamā ataudze, proti, lai tie doktoranti, kas aizstāv savus promocijas darbus, paliek strādāt Ventspils augstskolā gan kā pasniedzēji, gan zinātnieki. Mums ir ne tikai Radioastronomijas centrs, bet arī Viedo tehnoloģiju centrs, kurā darbojas jauno censoņu trijotne, zinātnieka Jāņa Hofmaņa vadībā. Viņi jau programmē datorredzi un mākoņskaitļošanu, izmanto dronus. Protams, tiks stiprināti arī tradicionālie virzieni. Ventspils augstskolā vienmēr ļoti spēcīgas ir bijušas tulkošanas, kā arī ekonomikas un biznesa studijas. Savukārt informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (IKT) sasaucās ar Ventspils pilsētas attīstības stratēģiju. Studentu piesaistē mums noteikti ir jāgūst izrāviens jau šogad. Pagājušais gads bija visnotaļ kritisks šajā ziņā, tas ir saistīts ar dažādiem paziņojumiem publiskajā telpā. Šajā akadēmiskajā gadā augstskolā mācās 860 studenti, kas ir par 1,7% mazāk nekā gadu iepriekš.

Kādi vēl bija auditoru secinājumi un ieteikumi?

Tika saņemti iebildumi par iepriekšējās vadības stilu, kas tika vērtēts kā nedemokrātisks un necaurspīdīgs. Mums ir Senāts, mums ir Satversmes sapulce, kas ir lēmējinstitūcija, rektoram regulāri ir jāatskaitās, jāinformē par to, kas ir un kas nav sasniegts un kāpēc. Tāpat ir jāattīsta dažādi pilsētai svarīgi kursi, jāveicina mūžizglītība un sadarbība ar uzņēmējiem. Audits ar visiem pielikumiem ir uz 220 lapām.

Vai vadības komandā plānotas būtiskas izmaiņas?

Izmaiņas būs. Ir jauna mācību prorektore. Centīšos izvērtēt darbinieku prasmes, iemaņas, kompetences, saprast, kas viņiem vislabāk padodas, lai katrs no viņiem būtu savā vietā. Šobrīd neredzu, ka būtu kāds jāatlaiž. Bija pāris cilvēki, kuri nevēlējās strādāt, tikai saņemt naudu, viņi nebija no Ventspils, brauca no Rīgas. Viņi arī paši izvēlējās vairāk nebraukt. Pārējie visi paliek un turpina strādāt.

Visu interviju Ventspilī būs izcils akadēmiskais un zinātnes centrs lasiet 1. marta laikrakstā Dienas Bizness.