Jaunākais izdevums

Decembrī preču eksporta vērtība pieauga par 35,2%, bet 2021. gada laikā preču eksporta vērtība ir cēlusies par 3,2 miljardiem un sasniegusi – 16,5 miljardus eiro.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis prognozē, ka pērn eksporta spēcīgais izrāviens balstīja ekonomikas atveseļošanos un sagaidāms, ka pozitīvais ieguldījums izaugsmē šogad saglabāsies. "Ņemot vērā bāzes efekta ietekmi, vēl tuvākajos mēnešos turpinās uzrādīties ievērojamais procentuālais kāpums, kas pamatā ataino produkcijas cenu pieaugumu. Tas pamazām izzudīs, liekot arī sarukt izaugsmes spējumam. Piegādes ķēdes soli pa solim mazinās šķēršļus, mazinot arī cenu spiedienu. Arī makroekonomiskās prognozes galvenajos eksporta tirgos joprojām ir stabilas, kas pamatscenārijā joprojām sola eksporta izaugsmi, bet krietni rimtākā gaisotnē. Tas būtu optimāli pozitīvs scenārijs, kad saglabājas labvēlīgi apstākļi apjomu pieaugumam, kas nosedz iespējamās cenu korekcijas. Ņemot vērā iespaidīgo izrāvienu pērn, kopējo eksporta dinamiku turpinās noteikt kokrūpniecības nozare," norāda ekonomists.

Tomēr riski un alternatīvo scenāriju klāsts ir paplašinājies, kas ne tikai eksporta, bet arī visas ekonomikas prognozes var strauji ievadīt citā gultnē. "Riski veidojas attiecībā gan uz eksporta tirgiem Krievijas un pārējo NVS tirgu virzienā, gan nozarēm, kuras atkarīgas no Krievijas izejvielām. Ekonomikas eirozonā izaugsme būs pakļauta arī pieaugušās inflācijas un sekojošo ierobežošanas pasākumu iespējamām kļūmēm. Īstermiņā individuāli uzņēmumi būs spiesti risināt arī infekcijas plašo izplatību, kas pakļaus to darbības pārrāvuma riskam. Lai arī iezīmējas pozitīvas vēsmas, šogad vēl būs jūtams spiediens no dažādu komponenšu trūkuma un augstajām izejvielu cenām. Tādēļ lielāks fokuss atkal būs jāpievērš izmaksu un konkurētspējas jautājumiem, lai noturētu ne tikai esošo vietu tirgū, bet to palielinātu. Šķiet, ka šogad turpinās mazināties Krievijas tirgus nozīme, kas pērn noslīdēja no 3. uz 5. vietu. Savukārt nostiprināsies Apvienotās Karalistes un Vācijas pozīcijas, kas pērn pacēlušās attiecīgi uz 2. un 4. vietu. Attiecībā uz Apvienoto Karalisti, iespējas plašāk nāktos izmantot citām nozarēm, piemēram, pārtikas industrijai, jo galveno eksporta apjomu šajā tirgū veido kokrūpniecības produkti," saka D.Gašpuitis.

Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš secina, ka 2021. gads preču eksportētājiem tātad bija lielisks, šis gads būs sarežģītāks. "Pandēmijas laika globālās ekonomikas nesabalansētības mazināšanās var pazemināt atsevišķu eksportpreču cenas. Lielāko centrālo banku monetārās politikas maiņa pazeminās pasaules ekonomikas temperatūru. Taču pats svarīgākais – ierastā pasaules kārtība ir apdraudēta, tas jau tuvākajā laikā var tieši ietekmēt Latvijas eksportu uz trim svarīgām partnervalstīm – Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu. Brīdī, kad publicēs nākamos (janvāra) ārējās tirdzniecības datus, būs jau lielāka skaidrība par Krievijas armijas mobilizācijas radītās spriedzes atrisinājumu miera vai bruņota konflikta virzienā. Šobrīd ir nenoteiktības augstākais punkts. Eksperti kā ļoti nelāgu ziņu uzskata Krievijas līderu atteikšanos šogad piedalīties Minhenes drošības konferencē, kas plānota 18.-20. februārī," norāda Luminor ekonomists.

Vai ir iespējams vispārējs ekonomiskais embargo, kādu ASV vēsturiski ir uzturējusi attiecībā pret Kubu, kas aizliegtu jebkādu tirdzniecību un pat ceļošanu? "Šāds variants netiek pat apspriests. Taču sankcijas var būt ļoti nopietnas. Brīdī, kad ir vai tiks apdraudēti Eiropas drošības pamati, Eiropas valstis būs gatavas uzņemties lielu ekonomisko cenu. Latvijai kā vēsturiski ar Krieviju saistītai valstij šī cena būtu lielāka. Radikālākais scenārijs, ko var uzskatīt par ticamu, būtu pieejas liegšana Krievijas bankām ASV dolāru norēķiniem un atslēgšana no SWIFT sistēmas. Tas ievērojami apgrūtinātu ārējo tirdzniecību, taču nepadarītu neiespējamus norēķinus, jo īpaši starp bankām, kurām ir sadarbības pieredze un savstarpēja uzticēšanās. Teorētiski nevar izslēgt “gāze pret Mildronātu un šprotēm” scenāriju jeb bartera tirdzniecību, taču tas būtu riskanti gan no praktiskā, gan reputācijas viedokļa," saka P.Strautiņš.

Viņaprāt, nav sagaidāms, ka pilnīgi apstāsies jebkāda ekonomiskā sadarbība starp Latviju un Krieviju. Taču ir svarīgi zināt, kas veido eksportu uz Krieviju un kādi uzņēmumi ir pakļauti lielākajam riskam. 2021. gadā eksports uz Krieviju veidoja 1,196 miljardus eiro, kas bija 7,3 % no kopējā eksporta. Šī daļa ir pakāpeniski samazinājusies kopš 2013. gada, kad tā bija 11,6%.

Kopsumma šajā gadījumā nozīmē ļoti maz, ir jāvērtē galvenās pozīcijas. Diemžēl Latvijā, atšķirībā no Lietuvas, nav pieejami precīzi dati par mūsu valstī ražoto preču eksporta un reeksporta dalījumu. Ir jāizlīdzas ar to, kas ir zināms par nozarēm un uzņēmumiem.

"Jau kopš 2008. gada lielākā pozīcija eksportā uz Krieviju ir alkohols (pērn: 25% jeb 304 miljoni eiro), kas gandrīz pilnībā ir reeksports. Latvijā ražoti dzērieni tiek eksportēti, taču to tirgi ir galvenokārt Baltija, ES un ASV. Vēl 11% jeb 137 miljonus eiro no eksporta uz Krieviju veido elektronika, audio un video tehnika. Vadošajiem nozares uzņēmumi pārdot Krievijā, taču, saskaņā ar nozares pārstāvja teikto, Latvijā ražotās preces varētu būt vien “daži procenti” no CSP datos redzamās summas. Turklāt uzņēmumi, kas ražo un eksportē elektroniku uz Krieviju, šobrīd par pieprasījuma trūkumu nesūdzas," komentē ekonomists.

P.Strautiņa ieskatā lielākie riski preču eksportam ir divās pozīcijās – mašīnbūve (186 miljoni) un medikamenti (95 miljoni). Krievijas tirgus ir ļoti svarīgs vairākiem mašīnbūves uzņēmumiem, piemēram, RER, DLRR, šī sadarbība ir mantojums no laikiem, kad visā PSRS darbojās vienotas tehnoloģiskās platformas dzelzceļa u.c. nozarēs. Nav šaubu, ka ārējās tirdzniecības datos redzamais medikamentu eksports ir ļoti tuvs faktiskajam Latvijā ražoto produktu eksportam uz Krieviju. Nozīmīgs tirgus Krievija joprojām ir apģērbu un audumu ražotājiem, šādas preces uz turp pērn eksportēja par 79 miljoniem eiro, kā arī plastmasas izstrādājumu ražotājiem (65 miljoni).

Ļoti iespējams, ka tiktu pastiprinātas sankcijas arī pret Baltkrieviju kā pret valsti, kura atbalsta Krievijas darbību. Tā ir ceļamērķis 1,1% no Latvijas preču eksporta. Tirdzniecībā uz šo valsti svarīgākā ir farmācija (13%), optika, mērierīces un tamlīdzīga aparatūra (13%), mašīnbūves produkti (12%), kā arī plastmasas izstrādājumi (12%).

P.Strautiņš uzskata, ka nekādas sankcijas pret Ukrainu noteikti nav gaidāmas, taču ir skaidrs, ka sadarbība ar šo valsti būtu ļoti apgrūtināta, ja pret to tiktu vērsts liela mēroga uzbrukums. Eksports uz Ukrainu pērn veidoja 1,4% no kopējā preču eksporta, šī daļa jau ilgāku laiku ir svārstījusies bez noteiktas tendences. Šeit dominē tās pašas preces, kas eksportā uz Krieviju, tikai citā secībā. 18% veido medikamenti, 16% dzērieni, citu pozīciju daļa ir daudz mazāka. "Ir svarīgi arī zināt, cik lielu daļu šis trīs valstis kopā veido atsevišķu produktu eksportā. Tās veido vairāk nekā pusi vairākās apjoma ziņā mazās sadaļās, kā ādas izstrādājumi, pērles, ķīmiskās štāpeļšķiedras, speciāli audumi, alvas izstrādājumi. No lielajām sadaļām šo valstu kopējā daļa nozīmīgākā ir dzērienu eksportā (63%), kas, kā jau teikts, gandrīz pilnībā ir reeksports. Farmācijas eksportā šī daļa ir 29%, bet mašīnbūves eksportā 23%," saka ekonomists.

Eksports uz bijušās PSRS valstīm veido sarūkošu daļu mūsu ekonomikas, taču tas joprojām ir nozīmīgs risku avots. Turklāt riski ir saistīti ne tikai ar eksportu, bet arī importu, pirmkārt dabasgāzi, kuras piegāde no citiem avotiem būtu gan dārga, gan tehniski sarežģīta, lai arī vairs neiespējama kā laikos, kad nebija termināļa Klaipēdā un gāzesvadu savienojuma starp Lietuvu un Poliju. Turklāt liela mēroga sankcijas ietekmētu mūsu partnervalstis Eiropā, līdz ar to vairāk nekā pusi eksporta. Dzīvojam ļoti lielas ekonomiskās nenoteiktības laikmetā, kad jebkādu nākotnes prognožu vērtība ir ļoti nosacīta, piebilst P.Stautiņš.

Swedbank ekonomiste Agnese Buceniece norāda, ka gads kopumā gan eksportā, gan importā ir mērāms ar plus zīmi. Augošais preču pieprasījums pasaulē un straujais cenu kāpums palīdzēja sasniegt jaunus apgrozījuma rekordus.

"Saspīlējumi globālajās piegāžu ķēdēs un transportēšanas jaudās saglabājas būtiski un arī šogad sagādās galvassāpēs gan ražotājiem, gan eksportētājiem. Tomēr dažādās Eiropas ražotāju aptaujās ir parādījušies signāli tam, ka situācija sāk lēnām uzlaboties. Neskatoties uz to, ka Omikrona izplatība pasaulē īslaicīgi apdraud darbu nepārtrauktību darbinieku slimošanas dēļ, daudzās valstīs ierobežojumi šobrīd tiek mīkstināti, jo slimnīcu noslodze aug daudz mērenāk nekā saslimušo skaits. Lai gan ražotāji daudzviet ir bažīgi par šī brīža situāciju, optimisms par nākamo gadu janvārī ir audzis. Piegāžu problēmu atslābšanu apdraud Ķīnas nepiekāpīgi stingrie vīrusa ierobežošanas pasākumi, kas tiek iedarbināti pat pie mazākās vīrusa izplatības. Ķīna ir ļoti būtisks posms globālajās piegāžu ķēdēs," komentē A.Buceniece.

Pandēmijas ierobežojumiem un valdību atbalsta pasākumiem mazinoties, preču pieprasījums šogad vairs tik strauji neaugs. Gaidāms, ka iedzīvotāji visā pasaulē sāks vairāk tērēt iepriekš mazāk pieejamajiem pakalpojumiem. Liela daļa izaicinājumu mūsu preču eksportētājiem, protams, ir tādi paši kā konkurentiem, bet viena no atšķirībām ir algu kāpums, kas Baltijā ir straujāks nekā citur Eiropā. Tālākā nākotnē darba tirgus izaicinājumi var ierobežot eksporta apjomus. Riskus var mazināt, tālredzīgi investējot.

"Starptautiskās tirdzniecības norises mūsu reģionā vairāk nekā citus gadus ietekmēs ģeopolitiskā situācija, kā arī ar to saistītās oficiālās un neoficiālās sankcijas. Lietuvas un Ķīnas diplomātiskais konflikts attiecībā uz Taivānu pagaidām nav būtiski kaitējis ne Lietuvas, ne pārējo Baltijas valstu ekonomikām. Savstarpējā tirdzniecība nav plaši attīstīta, bet riski saglabājas. Baltkrievijas sankcijas pagaidām vairāk skar pakalpojumu sektoru un re-eksportētājus, it īpaši minerālmēslu tranzīta biznesā Lietuvā, bet var ietekmēt arī, piemēram, koksnes importu uz Latviju. Vislielākie riski saistīti ar Krievijas un Ukrainas konflikta saasināšanos. Militāra iebrukuma gadījumā Eiropas Savienība un ASV ir solījušas ļoti bargas sankcijas Krievijai, uz ko Krievija noteikti atbildētu ar savām sankcijām. Abpusējās sankcijas, visticamāk, ārējo tirdzniecību skartu gan tiešā veidā, gan arī netiešā veidā, ierobežojot norēķinu iespējas. Ģeopolitiskie konflikti var ne tikai ietekmēt tirdzniecības plūsmas, bet arī veicināt kopējo cenu kāpumu, it īpaši energoresursu jomā," spriež ekonomiste.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai, raksta laikraksts Diena. Rakstu sērijā tas ļaus ieskatīties, kā Baltkrievijas biznesa, kriminālā un politiskā vide mijiedarbojas un ietekmē nevien norises Baltkrievijas iekšienē, bet arī Latviju un citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis.

Baltkrievijas Republikā saražotās tabakas produkcijas apjoms, pēc virknes ekspertu vērtējuma, vismaz divas reizes pārsniedz tās iekšējo patēriņu. Tas rada ideālus priekšnoteikumus gan oficiālajam tabakas izstrādājumu eksportam, gan arī to nelegālai izvešanai pāri robežai.

Raksts krievu valodā lasāms šeit: /uploads/manual/2022/01/20220117-0718-baltkrievijas-kontrabandas-vesture3-rus.pdf

XXI gadsimta pirmās desmitgades sākumā kļuva skaidri ieraugāms faktors, kas sekmēja līdz tam īpašu starptautisku ievērību neguvušu tabakas ražotāju, kā arī tabakas izstrādājumu kontrabandas strauju izaugsmi: lai kā par savu garšu tiktu nievātas zemākās kategorijas cigaretes, izrādījies, ka tieši tās pēdējās desmitgades laikā kļuvušas par īstu zelta āderi. Jo zemāka cena un akcīze nekā citās valstīs, jo tās izdevīgāk vest pāri robežām. Kontrabandas cigaretes no Baltkrievijas turpina plūst Rietumu virzienā. Eiropā ienākumi no nelegālās produkcijas ir ļoti augsti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas invāzijas Ukrainā ar tai sekojošajām sankcijām ietekme uz Latviju ir lielāka nekā vidēji Eiropas Savienībā, tāpēc arī Latvijai jāveic pasākumi šīs ietekmes negatīvo blakņu mazināšanai.

Situāciju vērtē Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja, Latvijas Biznesa savienības prezidente Elīna Egle: “Tas, ka Latvija daudz sāpīgāk izjutīs konfliktu Ukrainā nekā vidēji Eiropā, ir neapstrīdams fakts, un to jau var ieraudzīt pat ar neapbruņotu aci.”

Viņa savu sacīto pamato ar to, ka Krievijai un Latvijai ir kopīga robeža un arī vēsturiski gara ekonomiskā sadarbība. To apliecina arī Ekonomikas ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā Atbalsts uzņēmējiem tirgus pārorientācijai un Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu izrietošo sankciju seku mazināšanai minētais, ka “agresijas ietekme uz Latviju ir lielāka nekā vidēji ES, jo Latvija robežojas ar Krieviju un tai ir vēsturiskas saites ekonomiskajā sadarbībā. 2021. gadā Latvijas preču eksports uz Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu veidoja 9,5%, bet imports no šīm trim valstīm bija 12,7%. Ir vairākas preču grupas, kas veido gandrīz vienu trešdaļu no kopējā Latvijas importa no šīm valstīm, – pārsvarā tās ir izejvielas, piemēram, metāli, koks, minerāli. No enerģētikas viedokļa Latvijas atkarība no Krievijas gāzes ir gandrīz 100%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meža nozares produkciju Latvija šogad pirmajos piecos mēnešos eksportēja 1,862 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 42,4% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, liecina Zemkopības ministrijas sniegtā informācija.

Tostarp koksne un tās izstrādājumi 2022.gada pirmajos piecos mēnešos eksportēti 1,646 miljardu eiro apmērā, kas ir par 45,6% vairāk nekā gadu iepriekš, un veidoja 88,4% (pirms gada - 86,4%) no kopējā koksnes produktu eksporta.

No koksnes un tās izstrādājumiem zāģmateriālu eksports veidoja 563,109 miljonus eiro, kas ir par 41,7% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, kurināmā koksne veidoja 201,556 miljonus eiro, kas ir kritums par 4,9%, kokskaidu plātņu eksports pieaudzis par 43,9%, sasniedzot 168,194 miljonus eiro, bet saplākšņa eksports audzis par 39,3% un bija 141,06 miljoni eiro.

Šogad pirmajos piecos mēnešos koka mēbeļu eksporta apmērs pieaudzis par 6,8% salīdzinājumā ar 2021.gada attiecīgo periodu un bija 91,575 miljoni eiro jeb 4,9% (pirms gada - 6,6%) no kopējā koksnes produktu eksporta, bet papīra, kartona un to izstrādājumu eksports bija 71,29 miljonu eiro apmērā, kas ir par 30,8% vairāk nekā pirms gada, un veidoja 3,8% (4,2%) no kopējā koksnes produktu eksporta daudzuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas koncerns "Food Union" pagājušajā gadā sācis biezpiena sieriņu "Kārums" eksportu uz Norvēģiju un Uzbekistānu, informē "Food Union" pārstāvji.

Pērn uzņēmums palielināja eksporta apjomus astoņās valstīs, tai skaitā atjaunoja eksportu uz Ukrainu līdzvērtīgā apjomā kā pirms kara.

Papildus Norvēģijai un Uzbekistānai "Food Union" 2022.gadā atradis jaunus eksporta klientus krēmsiera, biezpiena sieriņu un saldējuma produktiem arī Īrijā, Turcijā, Nīderlandē un Kazahstānā. Tāpat par trīs reizēm palielinājušies eksporta apjomi uz Poliju, Moldovu un Igauniju.

"Food Union" Latvijā ģenerāldirektore Irēna Holodnaja secina, ka pērn ieguldītie resursi jaunu eksporta partneru piesaistē, dalība vairākās ārzemju pārtikas izstādēs un potenciālo partneru uzņemšana Latvijā "Rīgas piena kombinātā", ir vainagojušies ar labiem rezultātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem ātrā novērtējuma datiem, pieaudzis par 2,6%, salīdzinot ar 2021.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Pēc provizoriskām aplēsēm, IKP ietekmēja kritums ražojošajās nozarēs par 0,4% un pakalpojumu nozaru pieaugums par 4,1%.

Vienlaikus, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas ekonomikā minētajā laika periodā bijis pieaugums par 2,5%.

Savukārt 2022.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2022.gada pirmo ceturksni -, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, IKP samazinājies par 1,4%.

Izvērsts ziņojums par precizēto IKP apmēru un izmaiņām šogad otrajā ceturksnī tiks publicēts 31.augustā.

Pēc statistikas pārvaldes datiem, 2021.gadā Latvijas IKP pieauga kopumā par 4,5%.

Bankas Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš teic - 2. ceturkšņa IKP dati ir pārsteidzoši slikti. Balstoties uz pieejamo informāciju par nozarēm, šķita, ka IKP salīdzinājumā ar 1.ceturksni nav daudz mainījies, bet gada griezumā varētu būt pieaudzis par apmēram 4%. Izrādās, saskaņā ar sākotnējo novērtējumu IKP ceturkšņa griezumā ir samazinājies par 1,4%, bet gada griezumā audzis vien par 2,6%. 1.ceturksnī skaitļi bija krasi atšķirīgi – pieaugums attiecīgi par 3,6% un 6,7%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Tirdzniecības bilance - naudas robs ekonomikā

Iniciatīvas grupa: Edgars Kots, Kristīne Krūzmane, Andris Svaža, Jānis Goldbergs, Māris Ķirsons, 08.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 1995. gada līdz šodienai – 2022. gada septembrim, Latvijas eksporta importa bilance nemainīgi bijusi negatīva un summāri veido 64,2 miljardus eiro.

Līdz 2021. gada beigām šis skaitlis bija 60,5 miljardi, bet šā gada astoņos mēnešos Latvija ir pārspējusi visas iespējamās negatīvās gaidas, gandrīz četri miljardi mīnusos, kas ir vismaz divas reizes vairāk nekā jebkad iepriekš.

Tirdzniecības bilance kā valstisks mīnuss

Lai arī kā nesamudžinātu stāstus par makroekonomiku, par iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi un valsts budžeta veidošanos, nav iespējams noslēpt vienkāršu patiesību, Latvija visu laiku ieved preces un pakalpojumus par lielāku summu nekā izved. Proti, valstī ik gadu veidojas labumu deficīts naudas izteiksmē, kas ir jāaizpilda ar citām metodēm nekā preču un pakalpojumu ražošana. Jo lielāka summa gadā aizplūst no valsts, jo vairāk naudas līdzekļu jāieved, izmantojot šīs citas metodes, citādi mēs nonāktu situācijā, kad rindai preču cenas pieaugtu tik lielas, ka vairums tās nespētu iegādāties. Visticamāk, pienāktu kritisks brīdis, kad vajadzētu runāt arī par valsts maksātnespēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas attīstība un tai pateicoties notiekošais reālo tirdzniecības apjomu kāpums apvienojumā ar globālo cenu sprādzienu liek eksportam un importam sasniegt arvien jaunus rekordus.

Maijā ir reģistrēts visu laiku lielākais imports: 2,334 miljardi eiro. Tāpat ir sasniegts visu laiku lielākais eksports sezonāli izlīdzinātajos datos: 1,693 miljardi (neizlīdzinātajos datos tas bija nedaudz lielāks martā).

Līdz ar to arī ārējās tirdzniecības apgrozījums ir visu laiku lielākais - tas pirmo reizi pārsniedzis četrus miljardus eiro. Eksports naudas izteiksmē ir divkāršojies salīdzinājumā ar 2016. gada pavasari, kas nebūt nav tik sen. Skaidrs, ka liels nopelns te ir cenu kāpumam. Eksports salīdzinājumā ar pērno maiju audzis par 36,5%. Tas skan iespaidīgi, bet jāņem vērā, ka rūpniecības eksporta cenu kāpums maijā bija 23,2%.

Pārējo preču eksporta nozaru – lauksaimniecības un mežsaimniecības - eksporta cenu kāpums maijā gada griezumā varēja būt apmēram divkārt lielāks nekā rūpniecībā. Kopējais eksporta vienības vērtības sadārdzinājums aprīlī bija 25%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīnas nostāja attiecībā pret Lietuvas uzņēmumiem jau kādu laiku kļuvusi pielaidīgāka, paziņoja Lietuvas Rūpnieku konfederācijas prezidents Vidmants Janulevičs, piebilstot, ka galveno preču eksports nav atsākts, bet dialogs ir sācies.

Arī Lietuvas prezidents Gitans Nausēda šonedēļ norādīja, ka mainās Ķīnas pozīcija attiecībā uz ierobežojumiem importam no Lietuvas.

"Attiecībā uz importu no Ķīnas pēdējos mēnešos noteikti ir vērojama pielaidīgāka attieksme. Es teiktu, ka mēs jūtam, ka dažas Lietuvas kompānijas var importēt daudz vairāk detaļu," Janulevičs sacīja ziņu aģentūrai BNS.

"Pēdējā laikā zināmā mērā ir pielaidīgāka nostāja attiecībā uz Lietuvas preču eksportu uz Ķīnu," Janulevičs paskaidroja, piebilstot, ka sarunas ir sākušās, bet reālais eksports vēl nav atsācies.

"Pārtikas un dzērienu eksports no Lietuvas uz Ķīnu vēl nav sācies, bet ir sarunas ar importētājiem, kuri agrāk importēja Lietuvas dzērienus un pārtiku," teica Lietuvas Rūpnieku konfederācijas prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai Latvijas Banka kļūst par nedrošu informācijas avotu?

Kristaps Klauss, Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors, 19.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no populārākajām dezinformācijas izplatīšanas metodēm ir dažādu faktu un skaitļu "izraušana" no kopainas jeb kopējā konteksta un to radoša iepīšana jaunā stāstā ar pavisam citu zemtekstu.

Dažkārt šāda "mānīšanās" notiek arī neapzināti, ja cilvēks tomēr nav gluži tik liels eksperts jautājumos, par kuriem uzņēmies runāt, bet tomēr ļoti vēlas pamatot savu uzskatu pareizību. Šādos gadījumos faktus ļoti bieži vienkārši aizstāj arī emocionāli sakāpināti vēstījumi. Līdzīgu pieeju visai spilgti varējām novērot nesenajās diskusijās par meža nozari.

Bija atsevišķas iedzīvotāju grupas, kas dedzīgi iestājās pret to, ka arī Latvijā mežu īpašnieki mežistrādē turpmāk varēs izmantot līdzīga izmēra kokus, kā to, piemēram, dara mūsu kaimiņi Igaunijā. Viens no argumentiem, ko žurnālistiem klāstīja piketa organizators Jānis Balodis, bija, ka, Latvijā veidojoties jaunākiem mežiem, tajos saruks veco koku īpatsvars. Tas savukārt varot ietekmēt mežirbju populāciju, jo šie putni ligzdojot veco koku dobumos. Trauksmainais vēstījums "aizgāja tautās", neskatoties uz to, ka mežirbes ligzdo nevis koku dobumos, bet uz zemes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētikas krīze Eiropā ir būtisks risks Latvijas rūpniecībai. Daudzi uzņēmumi ir nonākuši pamatīgās "cenu šķērēs" - izejvielu cenas joprojām augstas, elektrības dārdzība ir nomācoša, bet pārdošanas cenas krīt. Tomēr kopumā apstrādes rūpniecībā šogad sagaidāma izaugsme 3 -4% apmērā, prognozē banku analītiķi.

Bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš atzīmē, ka apstrādes rūpniecības kopējie rādītāji pērn novembrī bija "ļoti pelēcīgi". "Taču detalizēta datu aina ir ļoti kontrastaina, gluži kā jebkurā saimnieciskās dzīves jomā pēdējā laikā, vai tās būtu patēriņa cenu pārmaiņas vai pakalpojumu eksports," saka .Strautiņš.

Vairākās nozarēs sniegums ir izcils, līdzīgi kā 2021.gadā kopumā. Tostarp autobūve auga par 33,7%, ķīmijas rūpniecība par 30%, dzērienu ražošana par 24,1%, mēbeļu ražošana par 16,4%, metālapstrāde par 13,8%. "Kā jau pierasts, pārtikas ražošanas frontē bez pārmaiņām, pieaugums par 0,5%, šī nozare ir īsts stabilitātes garants," saka P.Strautiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā gada pirmajā pusē apstrādes rūpniecībā gaidāms kritums, prognozē banku analītiķi.

Šā gada augustā apstrādes rūpniecības apjomi samazinājušies par 2,6% salīdzināmās cenās, kas ir pirmais apjomu samazinājums gada griezumā kopš 2020. gada septembra, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš norāda, ka tas ir lielākais kritums Latvijas apstrādes rūpniecībā kopš Covid-19 pandēmijas sākuma, un līdz nākamā gada vidum izaugsme rūpniecībā, visticamāk, nav gaidāma.

Augstās dabasgāzes un elektrības cenas, kas augustā uz stundu sasniedza pat četrus eiro par kilovatstundu, patēriņa cenu straujais kāpums un iedzīvotāju pirktspējas kritums, recesijas riski Eiropā un ražošanas pārrāvumi, kas rodas dēļ nepieciešamības taupīt dabasgāzi, jau sāk negatīvi ietekmēt Latvijas rūpniecību, skaidro ekonomists. Piemēram, augustā datoru un optisko iekārtu ražošana Latvijā samazinājās par 14,2% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, mehānismu un iekārtu - 21,5%, ķīmisko produktu - 31,9%, savukārt koka izstrādājumu un mēbeļu ražošana samazinājās par vairāk nekā 8%. Šos kritumus gan palīdzēja kompensēt pieaugums nemetālisko minerālu un gatavo metālizstrādājumu ražošanā par attiecīgi 17,5% un 8,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2021.gada augusta līdz šī gada jūlijam vidējā liellopa gaļas cena Latvijā palielinājusies par 32,8%, bet Eiropas Savienībā (ES) par 22,5%, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta jaunākie dati.

Tāpat jūlijā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, Latvijā novērots cenu pieaugums: bullim - 6%, govij - 2,9%, bet telei 5,1%. Toties iepirkuma cena liellopa liemenim uz 100 kilogramiem bija: bullim - 390,60 eiro, govij - 352,72 eiro, bet telei - 414,97 eiro.

Vienlaikus, ES vidējā govs liemeņa iepirkuma cena bija 453,74 eiro uz 100 kilogramiem, bet Lietuvā - 509 eiro, Igaunijā - 541,03 eiro, Polijā - 426,91 eiro, bet Nīderlandē - 402,26 eiro.

ZM dati arī liecina, ka, salīdzinot ar 2021.gada jūliju, šogad jūlijā nokauts par 16,4% mazāk piena buļļu, par 27,9% mazāk gaļas šķirnes liellopu un par 5% mazāk zīdītājgovju. Tādējādi par 16,5% samazinājies iegūtais kautsvars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau vairākus gadus graudi ir viena no ienesīgākajām Latvijas eksporta precēm. Šī iemesla dēļ regulāri tiek izteiktas prognozes par to, cik daudz graudu tiks eksportēts attiecīgajā sezonā. Kāda ir esošā un gaidāmā graudaugu eksporta līkne šogad, un kas šo rādītāju ietekmē? To uzzināsiet raksta turpinājumā!

Neliels ieskats iepriekšējo gadu statistikā

Ieskatoties statistikas ailēs, iespējams secināt, ka graudu eksports regulāri piedzīvo visai lielas svārstības. Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati liecina, ka 2018./2019. tirdzniecības gadā Latvija eksportēja 1,97 miljonus tonnu ar graudaugiem (kvieši, mieži, rudzi, auzas, kukurūza, rīsi, griķi, tritikāle), un tas bija zemākais rādītājs piecu gadu ietvarā. Savukārt pagājušajā gadā piedzīvota rekordliela raža (3,2 miljoni tonnu), turklāt nepieauga iekšējā tirgus patēriņš, līdz ar to eksportēti tika 2,68 miljoni tonnu ar Latvijā audzētiem graudiem.

Graudu eksportu ietekmē dažādi faktori

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušā gada sākumā 621 Lietuvas kompānija eksportēja savu produkciju uz Krieviju, bet oktobrī tāda bija vairs 261, tikmēr uz Baltkrieviju eksportējošo uzņēmumu skaits nedaudz pieaudzis, ziņo Lietuvas sabiedriskā raidorganizācija LRT, atsaucoties uz oficiālajiem statistikas datiem.

Lietuvas uzņēmēju organizācijas un daļa politiķu aicina publiski nosaukt kompānijas, kuras turpina eksportēt uz agresorvalsti.

Lietuvas Valsts datu aģentūras (agrāk - Statistikas departamenta) apkopotā informācija liecina, ka pērn janvārī uz Krieviju savu produkciju eksportēja 621 Lietuvas uzņēmums, bet oktobrī tādu bija 261. Savukārt uz Baltkrieviju eksportējošo skaits pieaudzis no 715 janvārī līdz 746 oktobrī.

Uz Krieviju Lietuvas uzņēmumi galvenokārt eksportēja optiskos, medicīnas un mērinstrumentus, transportlīdzekļus, elektrisko un audiovizuālo aprīkojumu, boilerus un mehāniskās ierīces, kā arī kokvilnu, filcu un virves.

Valsts datu aģentūras informācija liecina, ka pērn trešajā ceturksnī Lietuvas eksports uz Krieviju sasniedza 856 miljonus eiro, salīdzinot ar 772 miljoniem eiro pirmajā ceturksnī. Ja neskaita elektrības eksportu, tā apmērs sasniedza 655 miljonus eiro trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar 754 miljoniem eiro gada pirmajos trīs mēnešos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas IKP pirmajā pusgadā pieaudzis par 4,7%

Db.lv, 31.08.2022

Pēdējos astoņos ceturkšņos pozitīvi attīstoties apstrādes rūpniecībai, tā devusi nozīmīgu ieguldījumu kopējās pievienotās vērtības pieaugumā, kas palielinājusies par 5,8%, tostarp izaugsme bija 16 nozarēs no 22.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 4,7%, salīdzinot ar 2021.gada attiecīgo periodu, tostarp otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP audzis par 3% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, proti, šā gada pirmo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP samazinājies par 1%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP šogad pirmajā pusgadā bija 17,7 miljardu eiro apmērā, tostarp otrajā ceturksnī - 9,52 miljardi eiro.

2022.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu lauksaimniecības nozares darbība novērtēta ar 3,2% izaugsmi , tostarp augkopībā pieaugums bijis par 4,6%, bet lopkopībā bijis samazinājums par 0,5%. Mežsaimniecības un mežizstrādes nozares pieaugums bija 14,9% apmērā, savukārt zivsaimniecībā bija samazinājums par 1,6%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piecu padomu izpilde jaunajai valdībai var nest vairāku miljardu eiro vērtu eksporta apjoma pieaugumu vēl šī Saeimas sasaukuma laikā, intervijā Dienas Biznesam pauda Latvijas Eksportētāju asociācijas The Red Jackets valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tiknuss.

Energoneatkarība, zaļais koridors eksportētājiem, investīcijas eksportējošajos uzņēmumos, atbalsts infrastruktūras sakārtošanai un Latvijas veiksmes stāstu valstiska popularizēšana, pēc viņa domām, dos drīzu efektu un palīdzēs ātrāk pārvarēt recesiju.

Fragments no intervijas

Vispirms jāsaprot atskaites punkts. Piemēram, ja paraugāmies uz eksportu kopumā, cik ļoti atpaliekam no Lietuvas? Cik daudz uzņēmumu eksportē, un cik ir lielu eksportētāju?

Latvijā 68% no IKP veido eksports. Lietuviešiem tas ir tuvu pie 83% no IKP. Proti, arī tas, kas ienāk budžetā, vismaz par divām trešdaļām ir saistīts ar eksportējošu uzņēmumu darbību. Tas, cik šeit ieved naudas, ir vienīgais pretsvars importam.Latvijā ir aptuveni 101 tūkstotis ekonomiski aktīvo uzņēmumu, no kuriem seši tūkstoši ir eksportējoši. Tie ir naudas importētāji, tie, kas veido mūsu IKP ieņēmumu daļu. 1800 uzņēmumu no šiem sešiem tūkstošiem veido 60% no kopējā eksporta, tos arī varētu dēvēt par lielajiem. Neviena attīstīta valsts nav radusies bez pamatuzdevuma eksportēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 5,1%, salīdzinot ar 2020.gada attiecīgo periodu.

Tostarp otrajā ceturksnī pieaugums ekonomikā bijis straujāks, nekā sākotnēji lēsts - pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP audzis par 11,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Iepriekš tika vēstīts, ka, pēc ātrā novērtējuma datiem, Latvijas IKP otrajā ceturksnī palielinājies par 10,3%.

Vienlaikus, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, proti, šā gada pirmo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP palielinājies par 4,4%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP šogad pirmajā pusgadā bija 14,8 miljardu eiro apmērā, tostarp otrajā ceturksnī - 8,1 miljards eiro.

2021.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu lauksaimniecībā bija samazinājums par 3,1%, savukārt mežsaimniecībā un zivsaimniecībā bija pieaugums attiecīgi par 0,1% un 7,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svaigpiena iepirkuma cena šogad jūnijā Latvijā bija 305,6 eiro tonnā, kas ir par 0,3% mazāk nekā maijā, savukārt salīdzinājumā ar pagājušā gada jūniju svaigpiena iepirkuma cena pieaugusi par 19,8%.

Tā liecina Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta jaunākie dati.

Eiropas Savienībā (ES) svaigpiena cena jūnijā bija 359,5 eiro tonnā, kas ir par 0,6% vairāk salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, savukārt, salīdzinot ar pagājušā gada jūniju, svaigpiena iepirkuma cena ES pieaugusi par 9,4%.

Tādējādi svaigpiena vidējā iepirkuma cena ES šogad jūnijā bija par 15% lielāka nekā Latvijā.

Ministrijā atzīmēja, ka ES 2021.gada pirmajos pirmajos piecos mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pirms gada, piena iepirkums ir palielinājies par 1,8%, bet Latvijā piena iepirkums pieaudzis par 3%. Starp 27 ES valstīm Latvija ir astotajā pēc piena iepirkuma apjoma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis gads ražotājiem būs izaicinājumiem bagāts, un ražošanas apjomos gada pirmajā pusē, visticamāk, gaidāms kritums, prognozēja banku analītiķi.

"Swedbank" galvenās ekonomistes vietas izpildītāja Agnese Buceniece akcentē, ka pēc četru mēnešu pārtraukuma apstrādes rūpniecībā uz brīdi ir atgriezies pieaugums. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, apstrādes rūpniecībā ražošanas apjomi novembrī auguši par 5,3% pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās, salīdzinot ar to pašu periodu gadu iepriekš. Savukārt 2022.gada 11 mēnešos reģistrēts kāpums par 3,2%.

Gan pērn 11 mēnešos, gan it īpaši novembrī visbūtiskāko devumu kopējā sniegumā ir nodrošinājusi viena no mazākajām apstrādes rūpniecības apakšnozarēm - metālu ražošana, norāda Buceniece. Tās ražošanas apjomi pērn bijuši gandrīz trīs reizes lielāki nekā 2021.gadā. Dzērienu ražošanā produkcijas apjomi 11 mēnešos kāpuši par 18,6%, bet automobiļu, to piekabju un puspiekabju izlaide augusi par 14,4%. Par aptuveni 8% palielinājušies elektrisko iekārtu un būvmateriālu ražošanas apjomi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas katlumājām trūkst kurināmā nākamajai apkures sezonai, jo granulu un papīra eksportētājiem valsts mežu apsaimniekotājs RMK pārdod trešdaļu šķeldas, vēsta laikraksts "Postimees".

Arī privāto mežu īpašnieki lielu daļu koksnes pārdod pārstrādātājiem.

"Siltumapgādes uzņēmumiem vēl nav līgumu nepieciešamajam šķeldas apmēram," teicis Igaunijas Elektroenerģijas un siltuma asociācijas vadītājs Sīms Umbleja. Trūkstot 0,3 teravatstundu (TWh) jeb apmēram 150 000 kubikmetru koksnes.

Kā sacījis Umbleja, šķelda ir visbiežāk izmantotais kurināmais Igaunijas katlumājās, veidojot 55-60% no kopējās siltuma ražošanas. Gāzes īpatsvars ir 20%, no kā daļu tagad plānots aizvietot ar degakmens eļļu.

Asociācijas vadītājs pauda cerību, ka koksnes nodrošināšanu veicinās Igaunijas valdības koalīcijas līguma punkts, kas paredz, ka RMK prioritāri jānodrošina katlumājas ar kurināmo.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Viļņā notiks viena no lielākajām e-komercijas konferencēm Baltijā “Ecomexpo’22”

Reklāmraksts, 22.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 29. septembrī Viļņā, izstāžu centrā “Litexpo”, jau desmito reizi norisināsies e-komercijas gadatirgus, kas šogad ir atjaunots un mainījis nosaukumu. Šogad konference un izstāde būs vēl plašāka, un dalībniekiem no visām Baltijas valstīm to būs iespējams vērot gan klātienē, gan tiešraidē internetā angļu valodā. Šā gada galvenā pasākuma tēma un fokuss ir e-komercijas eksports.

“E-komercija pandēmijas laikā pacēlās nebijušos augstumos, taču situācija gan pasaulē, gan Baltijas valstīs ir sākusi normalizēties un atgriezties pirmspandēmijas līmenī. Tas nozīmē, ka daudziem tirgotājiem pārdošanas apjomi ir samazinājušies. Šādā situācijā svarīgākais ir meklēt veidus, kā tos atdzīvināt, un viens no instrumentiem ir ģeogrāfiskā paplašināšanās,” stāsta “Ecomexpo’22“ organizators un "All Digital group" uzņēmumu grupas vadītājs Deivids Talijūnas.

“Tāpēc šā gada konferenci veltām e-komercijas eksportam. Konferencē pieredzē dalīsies lielie tiešsaistes tirgi, kas eksportē e-komerciju, uzņēmumi un digitālā mārketinga eksperti. Paralēli konferencei notiek arī gadatirgus, kas ar katru gadu piesaista arvien lielāku uzmanību un kļūst arvien veiksmīgāks. Gadatirgus ir lieliska platforma, lai dibinātu jaunus kontaktus un atrastu pakalpojumu sniedzējus, jo dalībnieku vidū ir lielākie e-komercijas uzņēmumi un ar tirdzniecību saistīti Baltijas un Eiropas zīmoli,” piebilst D.Talijūnas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Cūkgaļas cena Latvijā oktobrī bijusi vidēji par 93,7% augstāka nekā gadu iepriekš

LETA, 29.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā cūkgaļas cena šogad oktobrī bijusi vidēji par 93,7% augstāka nekā attiecīgajā mēnesī pirms gada, bet par 8,8% mazāka nekā šogad septembrī, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati.

Vienlaikus Eiropas Savienībā (ES) cūkgaļas cena 2022.gada oktobrī bija vidēji par 55,3% augstāka nekā 2021.gada oktobrī. Tostarp Vācijā cūkgaļas cena gada laikā pieaugusi par 59,9%, Lietuvā - par 77,6%, Dānijā - par 39,2%, Polijā - 67%, bet Igaunijā - par 39,7%.

Publiskotie dati arī liecina, ka cūkgaļa oktobrī Latvijā bija dārgāka nekā vidēji ES, proti, ES cūkas liemeņa tirgus cena oktobrī bija vidēji 202,74 eiro par 100 kilogramiem, savukārt Latvijā - 206,90 eiro par 100 kilogramiem.

Tajā pašā laikā Igaunijā cūkas liemeņa tirgus cena šogad oktobrī bija 192,52 eiro par 100 kilogramiem, Vācijā - 205,24 eiro, Dānijā - 183,53 eiro, Polijā - 197,28 eiro, bet Lietuvā - 193,72 eiro par 100 kilogramiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Optimistiskās prognozes ir skarbas, bet ekonomika nesabruks

Jānis Goldbergs, 07.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka samazinājusi iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognozi 2022. gadam no 4,2% līdz 1,8%, bet inflācijas prognoze visam gadam palielināta no 6,2% līdz 9,5%, tā paredzot ekonomiskās izaugsmes sarukumu, ko izraisa enerģētikas cenu celšanās, materiālu deficīts, karš Ukrainā un sankcijas Krievijai.

Sīkāk par šā gada prognozēm un ieteiktajiem risinājumiem valdībai Dienas Bizness izjautāja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes direktoru Uldi Rutkasti.

Fragments no intervijas

Vai ir pamats teikt, ka šogad Latviju sagaida izaugsme vispār, ja ievēro inflācijas skaitlisko pienesumu?

Rēķinot IKP prognozi, mēs inflācijas pienesumu atņemam nost. Tādēļ IKP prognoze ir korekta.

Izvērtējot riskus, izaugsme ir iespējama?

Prognozēs mēs esam diezgan reālistiski un optimistiski, jo pamata attīstības scenārijā riski ir daudzmaz redzami un pārdomāti. Tas, ko varēja kvantitatīvi novērtēt, ir ielikts aprēķinos. Tajā pašā laikā riski ir!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, pieaudzis par 6,7%, salīdzinot ar 2021.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālajā statistikas pārvaldes dati.

Savukārt, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP 2022.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2021.gada attiecīgo periodu, palielinājies par 6,4%.

Vienlaikus šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2021.gada ceturto ceturksni - Latvijas IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, audzis par 3,6%.

2022.gada pirmajā ceturksnī Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 8,136 miljardi eiro.

Šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu lauksaimniecības nozarē bija kāpums par 5,3%, tostarp augkopībā pieaugums bija par 11%, bet lopkopībā - par 2,3%. Zivsaimniecībā pieaugums šogad pirmajā ceturksnī bija 3,6% apmērā, savukārt mežsaimniecībā un mežizstrādē bija samazinājums par 7,9%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Norvēģijas valdība iejaucas, lai izbeigtu naftas un gāzes ieguves darbinieku streiku

LETA--DPA, 06.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norvēģijas valdība otrdienas vakarā paziņoja par iejaukšanos, lai izbeigtu naftas un gāzes ieguves nozares darbinieku streiku sakarā ar bažām, ka šis streiks var ietekmēt energoresursu piegādes Eiropai laikā, kad Eiropa jau piedzīvo to trūkumu saistībā ar Krievijai noteiktām sankcijām.

Valdība paziņoja, ka plāno piespiest arodbiedrību "Lederne" un darba devēju organizāciju "Norsk olje og gass" panākt vienošanos par streika izbeigšanu.

Abas puses paziņoja, ka izbeigs streiku pēc nodarbinātības ministres Martes Mjēsas Persenas pieprasījuma, lai darbs atsāktos iespējami ātrāk.

"Ir bezatbildīgi apturēt gāzes ieguvi tik lielā mērā, kas šī streika dēļ varētu notikt tuvākajās dienās," sacīja ministre.

"Šī eskalācija ir kritiska pašreizējā situācijā gan no enerģētiskās krīzes viedokļa, gan no ģeopolitiskās situācijas viedokļa, ar kuru mēs saskaramies kara Eiropā dēļ," teica Persena.

Valdība savā paziņojumā piebilda, ka Norvēģijai ir jādara viss iespējamais, lai saglabātu enerģētisko drošību Eiropā un Eiropas solidaritāti pret Krievijas karadarbību.

Komentāri

Pievienot komentāru