Trīs “Mēness aptiekas” farmaceites saņēmušas Veselības ministrijas Pateicības rakstus, kas apliecina augstu profesionalitāti, sirdsdegsmi un nozīmīgu ieguldījumu Latvijas iedzīvotāju veselības aprūpē.

Ar Pateicības rakstu godināta Ērika Pētersone – par nozīmīgu devumu zāļu pieejamības uzlabošanā un sabiedrības informētības veicināšanā veselības jomā; Ilona Kličova – par izcilu farmaceitiskās aprūpes kvalitāti un veiksmīgu sadarbības stiprināšanu starp farmaceitiem un ārstiem Daugavpilī; Inta Jansone – par ilggadēju, profesionālu un sirsnīgu darbu, kas sniedz būtisku ieguldījumu Bauskas un tās apkārtnes iedzīvotāju veselībai.

“Mēs esam patiesi lepni par savām izcilajām “Mēness aptiekas” farmaceitēm! Pateicība kolēģēm ir augsts novērtējums par viņu profesionālo kompetenci, zināšanām, atbildību un patieso sirdsdegsmi, ar kādu viņas ik dienas rūpējas par mūsu klientu veselību un labsajūtu. No sirds sveicu ar šo nozīmīgo atzinību! Tā ir pelnīta pateicība par ieguldīto darbu, kā arī iedvesma visai mūsu komandai turpināt attīstīties un sniegt visaugstākā līmeņa farmaceitisko aprūpi. Šo kolēģu pieredze un sasniegtais palīdz uzturēt augsto profesionālās kompetences latiņu mūsu aptiekās. Viņu piemērs iedvesmo, no tā var mācīties un smelties tālākai izaugsmei. Paldies Veselības ministrijai par šo atzinību un farmaceitu darba nozīmes novērtējumu!” ar apbalvojumu farmaceites sveic “Mēness aptiekas” valdes priekšsēdētāja Vilma Fairclough.

ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka atsauc Īlona Maska tuva sabiedrotā tehnoloģiju miljardiera Džareda Aizekmena kandidatūru Nacionālās aviācijas un kosmosa administrācijas (NASA) vadītāja amatam.

Tramps pērn decembrī vēl pirms atgriešanās prezidenta amatā sacīja, ka vēlas, lai nākamais NASA vadītājs būtu tiešsaistes maksājumu uzņēmējs Aizekmens, kas ir izgājis atklātā kosmosā.

Taču nedēļas nogalē viņš savā platformā "Truth Social" paziņoja, ka "pēc rūpīgas iepriekšējo saišu izvērtēšanas es atsaucu Džareda Aizekmena kandidatūru NASA vadītāja amatam".

"Es drīzumā paziņošu par jaunu kandidātu, kas būs orientēts uz misiju un izvirzīs Ameriku kosmosā pirmajā vietā," norādīja Masks.

Laikraksts "New York Times" iepriekš ziņoja, ka ir gaidāms šāds solis, jo prezidents uzzinājis, ka Aizekmens ziedojis naudu prominentiem demokrātiem.

Jautāts par šo laikraksta publikāciju, Baltais nams ziņu aģentūrai AFP e-pastā atbildēja, ka ir "būtiski, lai nākamais NASA vadītājs pilnībā atbilstu prezidenta Trampa programmai "Amerika pirmajā vietā"".

Turpinot mērķtiecīgu darbu, lai nodrošinātu kvalitatīvu un pieejamu farmaceitisko aprūpi Latvijā, “Mēness aptieka” (AS “Sentor Farm aptiekas”) 2024. gadā investējusi vairāk nekā 1,1 miljonu eiro 16 aptieku rekonstrukcijā dažādos valsts reģionos.

Atjaunošanas darbi ietvēra gan telpu labiekārtošanu un mūsdienīgu dizaina risinājumu ieviešanu, gan darba vides uzlabošanu farmācijas speciālistiem. Septiņās aptiekās izveidotas arī pašapkalpošanās zonas, kas uzlabo klientu servisu un apkalpošanu.

“Farmaceiti ir pieejamākie veselības aprūpes speciālisti Latvijā, un viņu loma veselības sistēmā kļūst arvien nozīmīgāka. Mūsu mērķis ir nodrošināt, lai profesionāla farmaceitiskā aprūpe un medikamentu pieejamība būtu iedzīvotājiem sasniedzama gan pilsētās, gan reģionos. Tieši tāpēc mērķtiecīgi ieguldām aptieku reģionālajā pieejamībā, modernizācijā, radot ērtāku, patīkamāku un profesionālajām vajadzībām atbilstošu vidi gan apmeklētājiem, gan farmaceitiem. Lai arī nozarei pēdējie gadi bijuši izaicinoši, mēs arī turpmāk prioritāri attīstīsim farmaceitiskās aprūpes infrastruktūru, medikamentu pieejamības nepārtrauktību un atbalstīsim farmaceitu profesionālo izaugsmi,” norāda AS “Sentor Farm aptiekas” valdes priekšsēdētāja Vilma Fairclough.

Digitālās transformācijas laikmetā tehnoloģijas maina mūsu darbu, dzīves ritmu, lēmumu pieņemšanu – un pat cilvēku attiecības. Viens no būtiskākajiem jautājumiem, uz ko šodien jārod atbilde – vai mēs spēsim kontrolēt tehnoloģijas vai tās kontrolēs mūs?

Šī dilemma nav tikai filozofiska. Tā ir arī cilvēciska un ļoti praktiska. No vienas puses tehnoloģijas rada ietekmi uz vidi, veicina nevajadzīgu datu ģenerēšanu, taču no otras puses – palīdz taupīt laiku un pat glābt dzīvības.

Tehnoloģijas ir instruments – izvēle ir cilvēka rokās

Jautājums par to, kurš saglabās kontroli patiesībā nav jauns. Jau 1999. gadā mūziķis Prinss kādā no uzrunām aicināja būt apdomīgiem, izmantojot tehnoloģijas, uzsverot - “neļaujiet datoriem jūs izmantot”. 2025. gadā šis brīdinājums ir aktuālāks nekā jebkad. Izmantojot tehnoloģijas neracionāli un nekontrolēti, tās kļūst par mūsu laika zagļiem, kā arī veicina negatīvu ietekmi uz apkārtējo vidi.

Turpinot LMT grupas mērķtiecīgu attīstību kā daudznozaru tehnoloģiju uzņēmumu ekosistēmai, dibināts pirmais TechFin uzņēmums Latvijā "LMT Finance".

Tā mērķis ir attīstīt finansēšanas pakalpojumus, kļūstot par Baltijā vadošo patērētāju kreditētāju inovatīvu tehnoloģiju iegādei. TechFin nozarē, tāpat kā LMT grupā, tehnoloģijas ir galvenais fokuss, bet finanšu pakalpojumi ir risinājums, kā padarīt inovācijas pieejamas ikvienam.

Tehnoloģiju finansēšana pēdējos gados ir kļuvusi par dabisku LMT grupas funkciju: ar vairāk nekā 100 miljonu eiro kreditēšanas portfeli un 4 miljonu eiro apdrošināšanas prēmijām LMT jau šobrīd ir lielākais tiešais tehnoloģiju finansētājs Latvijā, kas tostarp piedāvā maksājumu risinājumus digitālo pakalpojumu sniedzējiem un viedkases norēķinu sistēmas uzņēmējiem. LMT grupas pieredzes apvienošana uzņēmumā "LMT Finance" ir mērķtiecīgs solis, lai attīstītu TechFin pakalpojumus un piecu gadu perspektīvā divkāršotu pašreizējo 100 miljonu eiro kreditēšanas portfeli.

No šā gada 10.novembra Latvijas vietējā kapitāla zāļu apgādes uzņēmuma AS “Recipe Plus” valdes priekšsēdētāja amatā darbu sācis Mantas Jurkus.

Līdz šim uzņēmuma vadītāja bija Vilma Fairclough, kura turpinās darbu kā AS “Sentor Farm aptiekas” (“Mēness aptieka”) valdes priekšsēdētāja un kļūs arī par AS “Repharm” valdes priekšsēdētāju.

Augsti novērtējot Vilmas Fairclough profesionālo ieguldījumu un vadības pieredzi zāļu apgādes un farmaceitiskās aprūpes jomās, viņa turpmāk nodrošinās “Repharm” grupas uzņēmumu stratēģisko vadību un attīstību, par prioritāti izvirzot kopīgu mērķi – uzlabot Latvijas pacientu pieredzi un aprūpi visā veselības aprūpes ciklā un kvalitatīvu pakalpojumu reģionālo pieejamību.

““Repharm” grupas mērķis ir būt uzticamam un atbildīgam veselības aprūpes partnerim – gan valstij, gan katram Latvijas iedzīvotājam un arī mūsu sadarbības partneriem. Stiprinot vadības komandu ar jaunu, starptautisku veselības aprūpes pieredzi guvušu “Recipe Plus” vadītāju, speram vēl vienu soli šajā virzienā. Esmu pārliecināta, ka “Recipe Plus” Mantas Jurkus vadībā turpinās attīstīties, lai nodrošinātu nepārtrauktu un stabilu zāļu apgādi un pieejamu medicīnas produktu portfeli ilgtermiņā. Vienlaikus strādāsim pie tā, lai vēl augstāku kvalitāti, inovācijas un medicīnisko aprūpi spējam nodrošināt visos veselības aprūpes posmos, kuros strādā “Repharm” grupas uzņēmumi,” uzsver Vilma Fairclough.

Ar diskusiju par Latvijas veselības aprūpes sistēmas nākotni, valsts finansējuma prioritātēm, zāļu un diagnostikas pieejamību, kā arī pacienta lomu, norisināsies konference “Veselības aprūpe budžeta krustcelēs: politika, resursi, pacients”. Tā notiks 12.septembrī no plkst. 10:00 līdz 14:30 Rīgas Tehniskās universitātes auditoriju mājā “Domus Auditorialis”, Zunda krastmalā 8.

Konference apvienos lēmējvaru, medicīnas un farmācijas jomas profesionāļus, viedokļu līderus, pētniekus un pacientu pārstāvjus, lai meklētu atbildi uz jautājumu – vai veselības aprūpe ir prioritāte tikai vārdos, vai arī to pierāda konkrēti politiskie lēmumi un rīcības plāni?

Konferenci atklās veselības ministrs Hosams Abu Meri, iepazīstinot ar veselības aprūpes prioritātēm 2026.gadā. Savukārt Eiropas Veselības apgādes asociācijas (European Healthcare Distribution Association) ģenerāldirektors Kaspers Ernests (Kasper Ernest) sniegs prezentāciju par aktuālajiem izaicinājumiem un risinājumiem medikamentu pieejamībā un apgādē Eiropā.

Elektrovairumtirdzniecības nozares flagmanis Latvijā “Baltijas Elektro Sabiedrība” ir uzsākusi jaunu iniciatīvu, skaidrojot nākotnes perspektīvas enerģētikas sektorā. Šoreiz sarunā ar valdes priekšsēdētāju Oļegu Kolomijcevu noskaidrojam, kā valsts politika var ietekmēt elektroenerģijas tirgus attīstību, kā arī uzzināsim, kā globālie procesi attīsta elektromateriālu tirgu.

Kā pēdējos gados valsts politika ir ietekmējusi elektroenerģijas nozari un tās attīstību? Vai bijuši kādi lēmumi, kas kavējuši vai tieši pretēji sekmējuši?

Tāds spilgtākais piemērs ir pirms trīs gadiem valsts uzsāktais atbalsts saules paneļiem privātmājām. Sākotnēji tas radīja lielu iedzīvotāju interesi, bet pēc valsts lēmuma mainīt sistēmu no neto uzskaites uz neto norēķinu, tad, redzams, ka interese būtiski noplaka. Vienlaikus pozitīvi, ka šī maiņa sekmēja interesi par elektroenerģijas uzkrāšanas iespējām jeb uzkrājošajām baterijām, jo elektrību vairāk saražo vasarā, bet lielāks patēriņš ir rudenī, ziemā un agrā pavasarī. Valsts arī tam uzsāka atbalsta programmu.

Akciju cenas pasaules biržās trešdien atkal pieauga, investoriem neuztraucoties par ASV valdības darba apturēšanu cerībās uz jaunām ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) procentlikmju pazemināšanām.

Volstrītas indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" noslēdza tirdzniecības sesiju ar jauniem rekordiem, un pieauga arī indekss "Nasdaq Composite".

Investori fokusējās uz vājiem ASV nodarbinātības datiem, kuri palielināja izredzes, ka FRS šomēnes varētu pazemināt procentlikmes.

Demokrātiem un republikāņiem ASV Kongresā nespējot vienoties par federālo budžetu nākamajam fiskālajam gadam, Savienoto Valstu valdība trešdien pirmo reizi pēdējo septiņu gadu laikā apturēja darbu.

Neskatoties uz valdības darba apturēšanu, atsevišķu valdības iestāžu funkciju izpilde turpināsies. Darbu, piemēram, turpinās ASV Nacionālās Aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) kosmosa misijas, turpināsies nelegālās imigrācijas apkarošana, kā arī Pārtikas un zāļu administrācijas un Lauksaimniecības ministrijas zināmu funkciju izpilde.

Eksporta tirgos valda panīkums un aktivitāte tikai šogad sāk pamazām atjaunoties, bet tikmēr Latvijā būvniecībā redzama spēcīga vilkme visa veida projektos un aug pieprasījums pēc saliekamā dzelzsbetona konstrukcijām, intervijā sacīja dzelzsbetona konstrukciju ražotāja SIA "Skonto Prefab" valdes loceklis Mārtiņš Roze.

Viņš skaidroja, ka pagājušais gads uzņēmumam iezīmējis strauju kritumu - pagājušajā gadā apgrozījums samazinājies no 27 miljoniem eiro līdz nepilniem 15 miljoniem eiro. Tas nozīmē, ka pagājušais gads bija ļoti izaicinošs uzņēmumam, kā arī visai būvkonstrukciju nozarei un ražotājiem.

Roze skaidroja, ka gandrīz visi būvkonstrukciju ražotāji, kuru Latvijā ir salīdzinoši daudz, bija koncentrējušies uz Skandināvijas tirgiem, kur arī bija pamata apgrozījums. "Skonto Prefab" Skandināvijā vēsturiski veidoja 70-80% no kopējā apgrozījuma, bet tur dzīvokļu būvniecības tirgus burtiski gandrīz apstājās.

Ja vēl 2023.gadā "Skonto Prefab" pabeidza jau 2022.gadā iesāktos projektus, kur būvprojekti bija gatavi un saskaņojumi saņemti, un pasūtītāji šos projektus neapstādināja, tad pēc kara sākuma Ukrainā projekti, kurus bija iespējams nopauzēt un atlikt, tika atlikti. Piemēram, izsniegto būvatļauju kritums Zviedrijā daudzdzīvokļu dzīvojamo māju projektiem bija ap 70%.

Latvijas Nacionālais futbola stadions ir sapnis, kuram jātop par realitāti. Šobrīd par tā nepieciešamību vairs nav jāpārliecina nedz valdība, nedz Rīgas dome, arhitektu un inženieru birojs SEP izstrādā konceptu, un gada laikā jau zināsim, cik skatītājiem taps futbola stadions Lucavsalā, Dienas Biznesam intervijā atklāja Latvijas Futbola federācijas prezidents Vadims Ļašenko.

Pastāstiet par Nacionālā futbola stadiona ieceres vēsturi! Ne jau pirmo gadu par stadionu prāto? Kādēļ vajadzēja un vajag, un kāpēc neizdevās iepriekš?

Pirms vairāk nekā desmit gadiem gan Futbola federācijā, gan arī sabiedrībā bija plašas diskusijas par jauna stadiona nepieciešamību, jo bija pilnīgi skaidrs, ka Skonto stadions vai arī vecais Daugavas stadions pirms renovācijas neizpilda mūsdienīga ceturtās kategorijas stadiona prasības. Proti, ir nepieciešams jumts, vajadzīgs pietiekams skaits sēdvietu skatītājiem, palīgtelpas un tehniskie mezgli spēles norisei. Līdzīgas būves Latvijā ir gan hokeja spēļu apmeklētājiem, gan basketbola cienītājiem. Ir halles, kas apmierina starptautiskās prasības, kurās var notikt augsta līmeņa spēles un kuras var apmeklēt pietiekams skaits skatītāju. Tas, kādas ir prasības ceturtās kategorijas futbola stadionam, bija zināms jau pirms vairāk nekā desmit gadiem, un šīs prasības nav būtiski mainījušās. Loģiski, ka futbola cienītāji, federācija, sabiedrība kopumā visu laiku izdara šo spiedienu, proti, mums vajag vismaz vienu šādu stadionu. Kaimiņvalstī Igaunijā jau sen ir uzbūvēts šāds stadions ar 12 tūkstošiem skatītāju vietu. Jau pirms septiņiem gadiem tur notika UEFA superkausa spēle.

Tiek vērtēta iespēja sieviešu cietuma vajadzībām būvēt jaunu korpusu Cēsīs, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" pavēstīja Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) priekšnieks Dmitrijs Kaļins.

Cēsis, kur patlaban atrodas audzināšanas iestāde nepilngadīgajiem, tiek izskatītas kā viens no variantiem, kur būvēt jauno sieviešu cietumu. Par šo jautājumu vēl notiek diskusijas, tāpēc galīgais plāns nav līdz galam skaidrs, piebilda Kaļins.

Viņš atzina, ka jaunas infrastruktūras izbūve ieslodzījumā un apcietinājumā esošajām sievietēm ir viena no galvenajām IeVP prioritātēm nākamajam periodam. Oktobrī par šo ieceri plānots parakstīt memorandu ar Norvēģijas grantu programmas pārstāvjiem.

LETA jau ziņoja, ka Tieslietu ministrija (TM) meklē iespējas radīt jaunu resocializācijas pasākumu īstenošanai atbilstošu ieslodzījuma infrastruktūru ieslodzītajām sievietēm, jo jaunais Liepājas cietums būs paredzēts tikai vīriešiem.

Pēc jaunā Liepājas cietuma atvēršanas un darba sākšanas varētu slēgt trīs cietumus - ne tikai līdzšinējo Liepājas cietumu, bet arī Jelgavas cietumu, kā arī Daugavgrīvas cietuma Grīvas filiāli, žurnālistiem sacīja Tieslietu ministrijas (TM) valsts sekretārs Mihails Papjusevičs.

Viņš atklāja, ka pirmie ieslodzītie jaunajā cietumā varētu būt uzņemti nākamā gada martā, bet līdz tam cietuma personālam jāapgūst praktiskas zināšanas par darbu jaunajā cietumā.

Pirmais tiks slēgts līdzšinējais Liepājas cietums, norāda Papjusevičs, papildinot, ka sākumā TM izvērtēs, vai cietuma komplekss būtu jāsaglabā citām ministrijas vajadzībām. Vēlāk cietumu varētu piedāvāt pārņemt pašvaldībai, bet, ja tas neizdosies, tad veco Liepājas cietumu varētu izlikt izsolē.

Nākamā gada vidū plānots slēgt arī Jelgavas cietumu, bet nedaudz vēlāk Daugavgrīvas cietuma Grīvas filiāli.

Valsts sekretārs norādīja, ka jaunais Liepājas cietums ir uzbūvēts tikai vīriešiem, līdz ar to ir plānots Iļģuciema sieviešu cietumu pārcelt uz Cēsīm. Tomēr ir jāsagaida nepieciešamais finansējums, lai to varētu darīt, viņš atzina.

Pilnībā iznomāts Skanstes apkaimē esošais biroju nomas komplekss “Elemental Business Centre”, informēja uzņēmumā.

“Esam gandarīti, ka jau kopš būvniecības sākuma šis projekts ir bijis lielisks piemērs citiem nozarē, jo, vēl nenododot ekspluatācijā biroju kompleksu, vairāk nekā 70 % projekta bija priekšlaicīgi iznomāti,” saka “Elemental Business Centre” pārdošanas vadītājs Imants Krēsliņš.

“Tas deva pārliecību, ka “Elemental Business Centre” projekta vīzija, arhitektoniskie un energoefektivitātes risinājumi ne vien dabīgi iekļāvās Skanstes apkaimē, ļaujot tai attīstīties, bet arī uzrunāja potenciālos nomniekus izdarīt izvēli par labu mūsu biroju kompleksam. Turklāt pērn iegūtais BREEAM “Outstanding” novērtējums, kas bija pirmais tik augsts novērtējums ēkai Latvijā, bija kā apliecinājums tam, ka viss ir izdarīts augstākajā līmenī, nodrošinot nomniekiem augstākās klases biroja telpas,” teic I. Krēsliņš.

Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks norāda, ka šobrīd remontdarbi izglītības iestādēs norit pēc grafika un nav konstatēti būtiski būvdarbu kavējumi. Kopumā šogad remontdarbi notiek vai tiks uzsākti ap 100 skolās un pirmsskolas iestādēs. 2025.gadā kopējās investīcijas mācību iestāžu infrastruktūrā Rīgā plānotas 35 miljonu eiro apmērā.

Apjomīgākie atjaunošanas darbi notiek Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskolā, Rīgas Ziemeļvalstu ģimnāzijā un Rīgas Dārzciema vidusskolā (Sesku ielā un Vietalvas ielā). Šoruden paredzēts atklāt atjaunotus 4 āra sporta laukumus - Ziemeļvalstu ģimnāzijā, Rīgas Franču licejā (Mēness ielā), Rīgas Dārzciema vidusskolā (Sesku ielā) un Rīgas 85. pamatskolā. Savukārt Rīgas sporta skolas "Arkādija" Rīgas Sporta manēžā tiks pabeigta manēžas, trenažieru zāles un ģērbtuvju atjaunošana.

“Rīgai ar remontdarbiem sokās atbilstoši noslēgto būvdarbu līgumu termiņiem, un būtiski kavējumi šobrīd nav identificēti. Daļā izglītības iestāžu, kurās ir salīdzinoši apjomīgi remontdarbi, tie turpināsies arī sākoties mācību gadam. Šajos gadījumos veicam būvdarbu sadalīšanu pa posmiem un zonām, un tie sadarbībā ar iestāžu vadību tiek organizēti tā, lai netraucētu mācību procesu,” norāda Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

Tuvāko gadu laikā nepieciešamība pēc papildu bāzes jaudām Baltijas reģionā, visticamāk, pieaugs, Igaunijā kā stratēģisku alternatīvu aplūko kodolenerģijas izmantošanu.

Igaunijas uzņēmums Fermi Energia jau vairākus gadus nopietni pēta atomelektrostacijas (AES) būvniecības iespējas, norādot, ka šobrīd mazo modulāro reaktoru tehnoloģijas ir sasniegušas tādu attīstības līmeni, kas ļauj uzsākt to praktisku pielietošanu enerģijas ražošanā. Sākotnēji kaimiņi plāno Igaunijā būvēt AES ar diviem reaktoru blokiem, kuru kopējā jauda varētu sasniegt 600 megavatus (MW), taču nākotnē nepieciešamības gadījumā staciju varētu papildināt ar vēl diviem papildu blokiem. Pašreizējās aplēses liecina, ka AES būvniecība varētu izmaksāt aptuveni 3,3 miljardus eiro.

Jāpielāgojas situācijai

Katrai Baltijas valstij šobrīd ir savs risinājums, lai nodrošinātu bāzes jaudas, atzīmē Kalevs Kallemets (Kalev Kallemets), Fermi Energia vadītājs. “Igaunijā tiek izmantots degslāneklis, Latvijā - hidroenerģija un dabasgāze, bet Lietuvā - tikai dabasgāze. Jau šobrīd ir skaidrs, ka mums ir nepieciešamas papildu elektroenerģijas ražošanas jaudas, jo fosilo resursu izmantošana kļūst arvien dārgāka un investoriem neizdevīgāka vides apsvērumu dēļ. Līdz ar to bāzes jaudas, īpaši Igaunijā un Lietuvā, strauji sarūk. Platformā Electricity Maps, kur iespējams apskatīt reāllaika datus par elektroenerģijas ražošanu, importu un CO2 intensitāti, Igaunija un arī Polija bieži iezīmējas melnā krāsā, kas liecina par augstu emisiju līmeni. Augsta CO2 intensitāte ietekmē arī elektrības cenu, un tieši tāpēc gan Igaunija, gan Polija arvien nopietnāk sākušas vērtēt kodolenerģijas izmantošanu,” norāda K.Kallemets.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra “International Trade Center” dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), tad 2024. gadā Latvija daļa pasaules ēku būvniecībai domāto krusteniski līmētu kokmateriālu eksportā bija 1,55%, bet pēc ienākumiem no eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija bija 2. vietā pasaulē.

Krusteniski līmēti kokmateriāli, kas tiek lietoti ēku būvniecībā, kas pazīstams arī kā CLT vai X-Lam, ir inženiertehniski veidots koksnes izstrādājumi, kuri tiek izgatavoti, līmējot vairākus masīvkoka slāņus (parasti trīs, piecus vai septiņus slāņus) šķērsvirzienā vienu uz otra. Katra slāņa kokšķiedras tekstūras virziens ir perpendikulārs pret nākamo slāni, tāpēc arī to nosaukums ir “krusteniski līmēti”. Šādi var iegūt ļoti izturīgus un stabilus koka paneļus, kurus īpaši labi var izmantot ēku konstrukciju nesošajām sienām gan apdzīvojamās, gan komerciāla un rūpnieciska rakstura ēkās. Krusteniski līmētus koka paneļus, var izmantot arī ēku nenesošajām sienām un arī grīdu segumiem.

Zemas cenas īres mājokļu programmas īstenošana publiskajā-privātajā partnerībā (PPP) var kļūt par pārmērīgu finansiālu slogu nodokļu maksātājiem, aģentūrai LETA pauda nekustamo īpašumu projektu attīstītāja un celtniecības uzņēmuma SIA "YIT Latvija" valdes loceklis Andris Božē.

Finanšu ministrijas programma "Īres mājokļi Latvijas speciālistiem", ko īsteno VAS "Valsts nekustamie īpašumi", paredz būvēt modernus un energoefektīvus dzīvokļus par pieejamu cenu jaunajiem speciālistiem sabiedrībai svarīgās profesijās.

"Lai arī tā ir apsveicama iniciatīva, vienlaikus jābūt uzmanīgiem, lai šīs programmas īstenošana PPP ietvaros nekļūtu par pārmērīgu finansiālu slogu nodokļu maksātājiem. Turklāt situācija Rīgā un reģionos Latvijā iezīmē dažādu ainu attiecībā uz īres dzīvokļu pieejamību," pauda Božē.

Rīgā plānots būvēt vairāk nekā 700 dzīvokļus, taču Božē norāda, ka galvaspilsētā īres tirgus jau ir aktīvs un labi attīstīts, ar vairākiem tūkstošiem pieejamu dzīvokļu, tādēļ, viņaprāt, efektīvāk būtu veidot sadarbību ar institucionālajiem privātajiem attīstītājiem un integrēt īres mājokļus esošajos projektos. Tas ļautu nodrošināt nepieciešamo dzīvojamo fondu, vienlaikus pasargājot gan valsts, gan pašvaldības nodokļu maksātājus no programmas ilgtermiņa izmaksu segšanas.

Latvijā ir iespējams, ka viens cilvēks, aktīvi rīkojoties, var apturēt vismaz 30 miljonus vērtu būvprojektu, kas guvis vairākuma atbalstu sabiedriskajā apspriešanā, apstiprināts būvvaldē un lielā daļā sabiedrības raisījis cerības par vietas attīstību.

Dienas Bizness pārliecinājās, caurlūkojot Liepājas vēsturiskās peldu iestādes Miķeļa Valtera ielā 13, tautā sauktas par Vannu māju, pārbūves un attīstības projektu.

Projekts iesprūdis tiesā

Liepājas Vannu mājas stāsts ir traģisma pilns, jo pēdējos 30 gadus pēc Latvijas brīvvalsts atjaunošanas šai vietai nav īsti veicies. Pagājušā gadsimta 30-tajos slavenās kūrortvietas enkurs – Vannu māja - tā arī stāvēja tukša. Šajā laikā ir bijušas dažādas idejas par projekta iedzīvināšanu, tomēr viss atdūrās naudā. Vannas, kas vēl bija saglabājušās, pirms dekādes nonāca kāda Liepājas viesnīcnieka īpašumā un vismaz kalpoja noderīgi, bet pati ēka turpināja liecināt, ka ne viss vēl pilsētā sakārtots. 2021. gadā SIA Liepojos kopos, kur investori ir kaimiņzemes Lietuvas uzņēmēji, uzsāka vietas izpēti, un jau drīzumā notika ideju konkurss par to, kā vieta varētu izskatīties.

Tieslietu ministrija (TM) izskata iespēju būvēt jaunu cietumu sievietēm, informē TM.

Ministrijā uzsver, ka jaunais cietums Liepājā ir paredzēts tikai vīriešiem, bet TM meklē iespējas radīt jaunu resocializācijas pasākumu īstenošanai atbilstošu ieslodzījuma infrastruktūru arī ieslodzītajām sievietēm.

Ministrijā neatklāj, kurā vietā jauno cietumu varētu būvēt, vien norāda, ka prioritāri TM raugās uz zemes gabaliem, kas jau šobrīd ir valsts īpašumā. Cietuma ēka noteikti esot jābūvē no jauna un pašlaik netiek izskatītas iespējas pielāgot kādu no jau esošajām ēkām.

TM sadarbībā ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi ir izstrādājusi informatīvo ziņojumu Ministru kabinetam (MK), kas iekļauj visaptverošu izvērtējumu par ieslodzījuma vietu sistēmu, infrastruktūru un citu resursu atbilstību.

Lietuvā konkurss par otrā 700 megavatu (MW) atkrastes vēja parka būvniecību Baltijas jūrā ar valsts atbalstu noslēdzies bez rezultāta, paziņoja Lietuvas Valsts enerģētikas regulēšanas padome (VERT).

Konkurss par vairāk trīs miljardu eiro vērtā projekta būvniecību atsākās pirmdien, taču līdz noteiktajam termiņam otrdien tika saņemts tikai viens pieteikums - no valstij piederošās enerģētikas grupas "Ignitis grupe" un tās partnera "Ocean Winds", kuri iepriekš uzvarēja konkursā par Lietuvas pirmā atkrastes vēja parka būvniecību.

Lai konkursu atzītu par notikušu, vajadzēja piedalīties vismaz diviem pretendentiem.

"Ignitis grupe" nolēma piedalīties konkursā ar savam atjaunīgās enerģijas meitasuzņēmumam "Ignitis Renewables" pilnībā piederošo kompāniju "Ignitis Renewables projektai 5".

Kā apliecināja VERT, konkurss tiek atzīts par nenotikušu un Lietuvas valdībai būs jālemj, vai izsludināt jaunu konkursu.

Būvniecības, dārza un saimniecības preču veikalu tīkla pārvaldītājs "Kesko Senukai" Baltijas valstīs plāno atvērt 30 jaunus veikalus, paziņoja "Kesko Senukai" prezidents Artūrs Rakausks.

Uzņēmums pašlaik aktīvi meklē piemērotus būvlaukumus un mazumtirdzniecības telpas.

"Tīkla paplašināšana ir dabisks un stratēģiski izsvērts solis," teica Rakausks, piebilstot, ka pašlaik tiek izvēlēta jauno veikalu atrašanās vieta. Šajā procesā tiekot izvērtēti dažāda lieluma īpašumi - no 5000 kvadrātmetriem mazpilsētās līdz 25 000 kvadrātmetriem lielākās pilsētās.

Paplašināšanās sāksies Igaunijā, kur Tartu jau tiek būvēt jauns "K-rauta" veikals.

"Kesko Senukai" meklē gan ilgtermiņa nomas, gan iegādes iespējas visās Baltijas valstīs. Papildus mazumtirdzniecības tīkla paplašināšanai uzņēmums tuvākajā nākotnē plāno piesaistīt jaunas investīcijas un partnerus. "Kesko Senukai" plāno investēt jaunos nekustamā īpašuma projektos, paplašināt darbību, izmantojot franšīzi, un iegādāties citus mazumtirdzniecības uzņēmumus Baltijā.

Rīgas dome trešdien, 21. maijā pieņēma saistošos noteikumus, kas paredz kompensācijas mājokļu attīstītājiem par ieguldījumiem publiskajā infrastruktūrā.

Saistošie noteikumi izstrādāti ar mērķi uzlabot publisko infrastruktūru pilsētā un vienlaicīgi veicināt mājokļu pieejamību, kas ir valsts un Rīgas pašvaldības prioritāte.

Rīgas dome plāno kompensēt uzņēmējiem līdz 80% no būvniecības būvizstrādājumu izmaksām, kas ieguldīti publiskās infrastruktūras attīstībā - ielu un lietus ūdens kanalizācijas izbūvē, bet maksimālā kompensācija nevarēs pārsniegt miljonu eiro.

Tā uzņēmēji varēs veikt nepieciešamās publiskās infrastruktūras būvdarbus par saviem līdzekļiem, vēlāk no pašvaldības saņemot kompensāciju.

Noteikumi paredz, ka kompensācija būs pieejama uzņēmējiem un attīstītājiem, kuri plāno būvēt daudzdzīvokļu mājas. Minimālajai uzņēmēja investīciju summai teritorijā, kas atrodas ārpus Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam noteiktās prioritāri attīstāmās teritorijas, jābūt vismaz 10 miljoniem eiro.

Igaunijas privātās atomelektrostacijas (AES) projekta virzītājs "Fermi Energia" palielinājis pamatkapitālu par 7% un piesaistījis 2,3 miljonus eiro ar kodolstacijas plānošanu saistīto darbību finansēšanai.

Jauno "Fermi Energia" akcionāru vidū ir "NG Investeeringud", Andrejs Dubonosovs, "OG Elektra", "GO Grupp", "Filter", "PeaksJah" un Endels Palla. Līdzšinējie astoņi akcionāri ieguva jaunas akcijas apmaiņā pret konvertējamām obligācijām, paziņoja kompānija.

"Iegūtais kapitāls nodrošina spēcīgu uzticamību, jo mēs uzsākam plānošanas fāzi, bet mēs turpināsim strādāt ar ārvalstu investoriem no Kanādas, ASV, Japānas, Dānijas un Vācijas. Lielajiem investoriem svarīgs ir gan nesen uzsāktais valsts noteiktais teritoriālais plāns atomelektrostacijai, gan "Fermi Energia" 40% līdzdalība uzņēmumā, kas Nīderlandē izstrādā mazos reaktorus, kā arī mazo reaktoru izstrādes pieredzes palielināšana Eiropā," teica "Fermi Energia" izpilddirektors Kalevs Kallemetss.

Publiskā - privātā partnerības pilotprojekta "Īres mājokļi Latvijas speciālistiem" ietvaros Tukumā, Smilšu ielā plāno būvēt divas daudzdzīvokļu mājas, nodrošinot 150 pieejamas cenas īres dzīvokļus esošajiem un jaunajiem speciālistiem un viņu ģimenēm.

Publiskās - privātās partnerības projekts ļaus pašvaldībai, sadarbībā ar uzņēmējiem, rast iespēju nodrošināt kvalitatīvus, ilgtspējīgus un energoefektīvus īres mājokļus esošo un jauno speciālistu noturēšanai un piesaistei tādās būtiskās nozarēs kā skolotāji, ugunsdzēsēji, policisti, militārpersonas, valsts, pašvaldību darbinieki u. c. Projektā paredzēti gan nelieli studio tipa dzīvokļi, gan mājokļi ar vienu līdz trim guļamistabām. Jaunie īres dzīvokļi varētu būt pieejami iedzīvotājiem no 2029.gada.

Pilotprojekts tiek veidots pēc "privātais partneris projektē, būvē, finansē, uztur, apsaimnieko" modeļa, publiskā sektora pieejamības maksājumu iekļaujot valsts un pašvaldību budžetu izdevumos no 2030.gada - vienlaikus ar mājas pieejamību iedzīvotājiem. Turklāt programma paredz, ka projekta beigās pašvaldība saņem īpašumā zemi un izbūvētos mājokļus.