Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

NATO loģika draud saļodzīties 

Ja Eiropas Savienība neveiks radikālas pārmaiņas eirozonas fiskālajā politikā un patvēruma meklētāju politikā, tas kritiski ietekmēs uzticību un sadarbību starp valstīm, liekot šaubīties arī par savstarpējām drošības garantijām.

Didzis Meļķis, 2018. gada 08. jūnijs plkst. 13:24

Tā sarunā ar DB spriež Lielbritānijas domnīcas European Leadership Network līdzdibinātājs un Latvijas Ārpolitikas institūta nerezidējošais pētnieks Dr. Īans Kērnss (Ian Kearns). Centrējoties ap viņa grāmatas Sabrukums: Eiropa pēc Eiropas Savienības (Collapse: Europe After The European Union) tēzēm, pētnieks Rīgā piedalījās diskusijā par ES politiskajiem izaicinājumiem.

Viņš norāda, ka eirozonas fiskālā integrācija ir nonākusi strupceļā, jo sevišķi Itālijas jaunā valdība, kurai ir liels sabiedrības atbalsts, nepiekritīs ne ES fiskālajai, ne banku savienībai, kur spēles noteikumi ir Ziemeļeiropas diktēti. Lai izbeigtu pirkstu rādīšanu vienam uz otru un spriedzi starp tautām publisko finanšu dēļ, Ī. Kērnss fiskālās savienības vietā iesaka pretējo – fiskālo decentralizāciju. Tas prasītu Māstrihtas kritēriju aizvietošanu ar citiem, piemēram, ar pretcikliskas fiskālās politikas noteikumu, nosakot taupīgu fiskālo politiku augšupejošā ekonomiskajā ciklā.

Pēc Ī. Kērnsa domām tas atjaunotu kreisās un labējās politikas atšķirības Eiropā pretstatā pašreizējam izlīdzinošajam valdību tehnokrātiskumam. Tas savukārt reizē gan atjaunotu ticību demokrātijai kā reāli atšķirīgu izvēļu iespējai, gan atņemtu argumentus eiroskeptiskam populismam, kas apšauba Eiropas vienotības ideju.

Draudu ES vienotībai, kas izpaustos kā atsevišķi, nošķirti nacionālie risinājumi nākamo krīžu laikā, Ī. Kērnss redz gan iekšēji eirozonas dilemmā, kur nosacītie dienvidi politiski nav spējīgi darboties pēc ziemeļu noteikumiem, gan ārēji, jo aizvien pastāv jaunas bēgļu krīzes risks. «Ja Turcijas prezidents Redžeps Tajjips Erdogans nolemtu neievērot vienošanos ar ES un atkal atvērt migrantiem ES robežu, Eiropa piedzīvotu jaunus bēgļu plūdus, kas izraisītu nacionālo robežu atjaunošanu un Šengenas zonas sabrukumu, jo kopējā politika vairs nespētu šo problēmu risināt tik efektīvi kā nacionālā politika,» saka pētnieks. «Tas būtu par sliktu Eiropas idejai, kas paredz, ka kopēja politika ir efektīvāka par nacionālo, un veicinātu ES fragmentācijas un sabrukšanas procesu.»

Šā riska pārvaldībai viņa vērtējumā ir jārada ne vien pienācīgi apsargāta ES ārējā robeža, bet pirmām kārtām jāreformē ES ārējā palīdzība. Tai ir jākļūst par reālu dzīves apstākļu uzlabotāju ES kritiskās bēgļu izcelsmes zemēs, la mazinātu spiedienu uz emigrēšanu.

Lai tā būtu eirozonas vai Šengenas zonas krīze, Ī. Kērnss norāda, ka pašizolācijas un eiroskeptisku populistu sapnis par spēcīgām nacionālajām valstīm būs dramatiska vilšanās ikvienam. «Ja Eiropa sabruks, tad sekas būs ļoti tālas no eiroskeptiķu sapņiem par spēcīgām nacionālajām valstīm. Tas būs murgs un Eiropas integrācijas projekta nevadāma izārdīšana. Tam būs katastrofiskas ekonomiskās sekas. Tas visdrīzāk novedīs arī pie ļoti netolerantām, nacionālistiskām politikas formām. Ģeopolitiski lielie ieguvēji no tā nebūs neviens no eiropiešiem, bet gan Krievija un Ķīna – spēki, kas neuzticas demokrātijai un liberālajām vērtībām.»

Viņš norāda, ka sevišķi Latvijā ir svarīgi arī saprast, ka gadījumā, ja ES sairst, NATO pastāvēšana kļūst praktiski neiespējama. «Ja notiek Eiropas disintegrācija, tirdzniecības barjeru atjaunošana, protekcionisms, pirkstu rādīšana pāri robežām un nacionālisma uzplūdi, tad politiķiem iet pie elektorāta un teikt, ka ir ļoti svarīgi uzņemties to citu valstu aizstāvību, kuras mēs vainojam savās nelaimēs, būtu nejēdzība. Tādi cilvēki kā Vladimirs Putins šo momentu saprot pilnīgi – ka līdz ar Eiropas sairumu arī kolektīvās aizsardzības solījumu pamats būtu iznīcināts.»

Pētnieka vērtējumā to labi saprata NATO dibinātāji. «Mēs pārsvarā runājam par NATO līguma piekto pantu, kas runā par savstarpējām aizsardzības saistībām. Bet vēl pirms tam otrais pants runā par miera ekonomiskajiem pamatiem. Un viņi zināja, ko runā – ka miera uzturēšanai ir nepieciešama ekonomiskā vide. Ja tiek iznīcināta ES, ekonomiskā vide ir pagalam, un tas sagraus arī NATO kredibilitāti.»

Rakstu Vēlētāji nav mazi bērni lasiet 7. jūnija laikrakstā Dienas Bizness.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2016. gada 31. oktobris plkst. 17:48

Patēriņa cenas eirozonā šā gada oktobrī, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pirms...

2016. gada 21. jūlijs plkst. 12:17

Republikāņu partijas kandidāts ASV prezidenta amatam Donalds Tramps paziņojis, ka ASV viņa...

2016. gada 17. marts plkst. 14:58

Lai iepazītos ar VAS Latvijas dzelzceļš piederošo infrastruktūru Latvijā – tās...

2015. gada 16. aprīlis plkst. 9:28

Neraugoties uz Grieķijas vājo finanšu disciplīnu, ir daudz argumentu, lai šo valsti...

2015. gada 09. februāris plkst. 13:50

Grieķijas izstāja no eiro zonas nozīmētu, ka vienotā valūta sabruktu kā kāršu...

Nepalaid garām

Uzņēmums Stats Serviss mainījis nosaukumu uz STATS RENT, turpina izstrādāt rentomāta projektu...

Nelīdzsvarotā būvniecības attīstība ar straujiem kāpumiem un kritumiem un atkarība no ES...

Lielākā Zviedrijas banka, vērtējot pēc aktīvu apjoma, Svenska Handelsbanken AB, paziņojusi, ka...

Šodien Jēkabpilī AS Virši-A atklās pirmo CNG jeb saspiestās dabasgāzes uzpildes staciju...

Skolēnu ēdināšana kļūst par sociālo uzņēmējdarbību....

Dienas Biznesa lasītāju balsojumā par mīlētāko auto zīmolu ir uzlēkusi jauna zvaigzne –...

No šīs sadaļas
2018. gada 08. augusts plkst. 0:05

Vai vēlaties pienācīgi un kvalitatīvi aprīkot plašas un modernas noliktavas, kurās ir...

2018. gada 29. jūnijs plkst. 6:32

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv piedāvā ielūkoties SIA «Skrīveru pārtikas kombināts»...

2018. gada 25. jūnijs plkst. 11:33

Amerikas Arhitektu institūts (AIA) un Amerikas bibliotēku asociācija (ALA) 2017.gada pasaules labāko...

2018. gada 14. jūnijs plkst. 11:15

Daugavgrīvas cietoksnis ilgus gadus bijusi ierobežotas piekļuves teritorija un pildījis militāras...

2018. gada 09. jūnijs plkst. 9:14

Atzīmējot Latvijas valsts simtgadi, Latvijas ražotāji izstrādājuši dažādus produktus. Tam esam...

2018. gada 08. jūnijs plkst. 6:52

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv viesojas AS NordBrik, vērojot, kā uzņēmumā tiek...

2018. gada 06. jūnijs plkst. 14:38

Liepājas reģiona tūrisma informācijas birojā nopērkams pilsētas jaunais, «lieliskais mārketinga...

2018. gada 06. jūnijs plkst. 13:47

Šobrīd Latvijā ģimenes ārstu skaits, kuriem ir līgums ar Nacionālo veselības dienestu...

2018. gada 06. jūnijs plkst. 13:43

ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmums Tesla Motors akcionāriem atklājis, ka sadarbojas ar Ķīnas...

2018. gada 06. jūnijs plkst. 13:18

2017. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, par 5,8 % palielinājās Latvijas iedzīvotāju...