Vērienīgajā nelegālas tabakas ražošanas lietā uzlikti aresti īpašumiem 13 miljonu eiro vērtībā un konfiscēts atjaunotu luksusa retro automašīnu parks, aģentūru LETA informēja Valsts policijā.

Valsts policija sadarbībā ar Valsts robežsardzi pagājušajā nedēļā vērienīgā operācijā aizdomās par nelegālu tabakas ražošanu aizturējusi 32 personas, apturot starptautisku organizētās noziedzības tīklu. Ludzā atklāta nelikumīgu cigarešu ražotne ar ražošanas iekārtām un izejvielām, kā arī konfiscēts kopumā gandrīz 300 miljonu cigarešu un apmēram 47 tonnas sasmalcinātas tabakas lapu.

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības smago un sērijveida noziegumu apkarošanas (ONSSNAP) pārvaldes 3.nodaļas amatpersonas divu gadu garumā veica izmeklēšanu par starptautisku organizētu noziedzīgu tīklu, kurš nodarbojās ar nelegālu tabakas izstrādājumu ražošanu, produkcijas kontrabandu un realizāciju gan Latvijā, gan citās Eiropas valstīs.

Izmantojot dažādus komunikācijas kanālus, krāpnieki no Latvijas iedzīvotājiem šogad izmānījuši ap 10 miljoniem eiro, liecina Valsts policijas (VP) apkopotā informācija.

Šī gada pirmajā pusgadā policijā reģistrēti 3493 krāpniecības gadījumi, kas ir par 1533 gadījumiem vairāk salīdzinājumā ar pērno gadu. No šiem gadījumiem 1444 iedzīvotājiem radīti reāli finanšu zaudējumi, kas kopumā sasniedz gandrīz 10 miljonus eiro, kas ir par 1,5 miljoniem eiro vairāk nekā pērn.

Krāpnieki izmanto dažādas taktikas, tostarp uzdodas par iestāžu vai banku pārstāvjiem, tuviniekiem vai pakalpojumu sniedzējiem. Viņu mērķis ir pēc iespējas ātrāk panākt, lai persona atklāj savus personīgos vai finanšu datus, pārskaita naudu vai instalē ļaunatūru savās ierīcēs.

Bieži vien cilvēki rīkojas impulsīvi, noticot stāstiem par negadījumiem, "bloķētiem" kontiem vai "neatliekamām" situācijām. Šādos gadījumos pietiek ar vienu neapdomātu soli, lai zaudējumi būtu ievērojami. Tieši balss zvanu krāpšana šī gada pirmajos sešos mēnešos ir izplatītākais krāpšanu veids. Valsts policijā kopumā reģistrēti 2417 šādi krāpšanas mēģinājumi vai gadījumi, kuros izkrāpti vairāk nekā 5 miljoni eiro, skarot 674 personas.

Latvijas Valsts policijas (VP) iegūtās ziņas patlaban neliecina par Liepājas ostā esošā kuģa saistību ar optiskā kabeļa bojāšanu Baltijas jūrā.

VP Sabiedrisko attiecību nodaļā aģentūru LETA informēja, ka policija aizvadītajā naktī pabeidza darbu uz kuģa, kas sākotnēji tika turēts aizdomās par iespējamu kabeļa bojājumu Baltijas jūrā.

Veicot procesuālās darbības kriminālprocesā, policijas amatpersonas gan apsekoja kuģi un enkuru, gan veica tehnisko iekārtu un žurnālu apskati, kā arī nopratināja vairākas personas. Kuģa apkalpe sadarbojās ar policiju, labprātīgi izsniedzot visu nepieciešamo informāciju, kas nepieciešama izmeklēšanai, informēja policija.

Patlaban kriminālprocesā iegūtās ziņas neliecina par konkrētā kuģa saistību ar optiskā kabeļa bojāšanu. Vienlaikus turpinās izmeklēšana kriminālprocesā, tostarp tiek noskaidroti apstākļi, kādā veidā šis kabelis ir ticis bojāts, pavēstīja VP.

Vecrīgas pulksteņu veikala "Baltic Watches" laupīšanu šī gada pavasarī pastrādājis pa Eiropu klejojošs četru serbu grupējums, trīs no kuriem aizturēti Somijā.

Kā informēja Valsts policija (VP), starptautiskas izmeklēšanas rezultātā oktobrī Somijā aizturēti trīs no četriem organizētas noziedzīgās grupas dalībniekiem, kuri šī gada aprīlī Rīgā bruņotā laupīšanā nolaupīja ap 80 pulksteņus.

Īstenojot izmeklēšanas pasākumus un virkni starptautiskās sadarbības mehānismu, organizētās grupas dalībnieki tika identificēti un trīs no tiem aizturēti. Šobrīd tiek risināts jautājums par personu izdošanu Latvijai, bet ceturtā vīrieša meklēšanas pasākumi turpinās.

2025. gada 29. aprīlī gaišā dienas laikā Vecrīgā uzbrucēji, piedraudot ar šaujamieroci, kā arī pielietojot fizisku spēku un piparu gāzi pret veikala darbiniekiem un apmeklētāju, dažu minūšu laikā nolaupīja ap 80 ekskluzīvus rokas pulksteņus. Vitrīnu sadauzīšanai tika izmantots veseris. Veikalam nodarīti zaudējumi ap 690 000 eiro apmērā.

Norvēģijas policija pēc Latvijas lūguma arestējusi kādam Norvēģijas uzņēmumam piederošu kuģi ar krievu apkalpi, jo pastāv aizdomas, ka kuģis saistīts ar zemūdens kabeļa bojājumiem Baltijas jūrā, piektdien paziņojusi Norvēģija.

"Kuģis tiek turēts aizdomās par nopietnu bojājumu nodarīšanu optiskās šķiedras kabelim Baltijas jūrā starp Latviju un Zviedriju. Pašlaik policija atrodas uz kuģa, lai veiktu pārmeklēšanu, nopratināšanu un nodrošinātu pierādījumus," paziņoja policija.

Jau vēstīts, ka 26.janvāra agrā rītā tika bojāts "Latvijas Valsts radio un televīzijas centra" (LVRTC) Baltijas jūrā esošais zemūdens optisko šķiedru kabelis posmā Ventspils-Gotlande. Kabelim bojājums konstatēts Zviedrijas ekonomiskajos ūdeņos aptuveni 130 kilometrus no Latvijas piekrastes.

Latvijas Valsts policija sākusi kriminālprocesu pēc trim Krimināllikuma pantiem, proti, par mantas tīšu iznīcināšanu un bojāšanu, ja tas izraisījis smagas sekas, par publiskā elektronisko sakaru tīkla tīšu iznīcināšanu un bojāšanu, ja tas izraisījis smagas sekas, un par kaitniecību.

Valsts policija (VP) Eiropas Prokuratūras (EPPO) sāktā kriminālprocesā aizdomās par 1,5 miljonu eiro vērtu informācijas tehnoloģiju iepirkumu krāpšanas lietu pirmdien aizturējusi 21 personu, tostarp valsts amatpersonas, informēja VP.

Savukārt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izmeklē lietu par neizpaužamu ziņu izpaušanu, kurā iesaistīts Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas Valsts sekretārs Edvīns Balševics, Valsts digitālās attīstības aģentūras amatpersona un uzņēmējs, noskaidroja LETA.

VP preses paziņojumā teikts, ka policija īstenojusi procesuālās darbības EPPO sāktajā kriminālprocesā, veicot apjomīgu aizturēšanas operāciju un likvidējot organizētu noziedzīgu grupu, aizdomās par pārkāpumiem valsts iepirkumu procedūrās saistībā ar IT sistēmu iegādi valsts iestādēm. Procesuālo darbību laikā Rīgā un Rīgas reģionā vakar policija ar sadarbības partneriem aizturējusi 21 personu, tostarp arī valsts amatpersonas.

Dānija šonedēļ izdevusi Latvijai Rīgas rajona tiesas meklēšanā izsludināto notiesāto uzņēmēju Gulamu Gulami, informē prokuratūrā.

Gulami un viņa sieva Dānijā tika aizturēti pērn vasaras beigās. Gulami šonedēļ izdots Latvijai, savukārt par viņa sievas izdošanas procesu patlaban nekādas informācijas nav.

Jau vēstīts, ka 2023.gada 26.janvārī Augstākās tiesa (AT) atstāja negrozītu Rīgas apgabaltiesas 2021.gada 14.maija spriedumu, ar kuru Gulami un vēl divas personas atzītas par vainīgām apsūdzībā par kokvilnas kravas piesavināšanos.

Apelācijas instance Gulami piespriedusi sešus gadus un četrus mēnešus ilgu cietumsodu, viņa sievai Valentīnai Gulami - piecu gadu cietumsodu, bet Larisai Karpenko - trīs gadus un divus mēnešus ilgu cietumsodu.

Tāpat tiesa nolēma no apsūdzētajiem solidāri par labu cietušajam uzņēmumam "Logistic-Ekspress" piedzīt 9 094 238 eiro.

23,7 miljoni eiro – tik daudz 2025. gadā krāpnieki izkrāpa Latvijas iedzīvotājiem, kas ir būtisks pieaugums salīdzinot ar 2024. gadu, kad zaudējumi bija 16 miljoni eiro, informē Valsts policija.

Kopumā Valsts policijā reģistrēts 8 701 notikums, kas saistīts ar krāpšanām un to mēģinājumiem. 3 165 gadījumos personām izkrāpti vismaz 23 767 429 eiro. Turklāt krāpnieku guvums arvien biežāk pārsniedz skaidras naudas vai banku kontos esošo uzkrājumu robežas – iedzīvotāji krāpniekiem atdod dārglietas, kriptovalūtu, bet atsevišķos gadījumos pat pārdod nekustamos īpašumus, lai iegūto naudu nodotu krāpniekiem.

Visizplatītākais krāpšanas veids 2025. gadā bija vikšķerēšana jeb telefonkrāpšanas, kam seko smikšķerēšana jeb krāpnieciskās īsziņas un investīciju krāpšanas, kas nemainīgi saglabājas kā viena no aktuālākajām krāpšanas formām. Telefonkrāpšanas bija izplatītākais krāpšanas veids gan pēc notikumu skaita, gan pēc cietušo un izkrāptās summas. Kopumā reģistrētas 6 479 telefonkrāpšanas, kas veido aptuveni 55% no visām krāpšanām.

Zviedrijas varasiestādes svētdien arestējušas kuģi saistībā ar kuru radušās aizdomas par optiskā kabeļa sabotāžu Baltijas jūrā, svētdien pavēstīja Zviedrijas prokuratūra.

Prokurori ir sākuši izmeklēšanu par "sabotāžu pastiprinošos apstākļos" pēc tam, kad tika bojāts zemūdens kabelis, kas savieno Zviedriju un Latviju, teikts paziņojumā.

Zviedrijas prokuratūras paziņojumā norādīts, ka sākotnējo izmeklēšanu vada Zviedrijas Drošības dienests. Prokuratūra uzsver, ka pašlaik veic vairākus konkrētus izmeklēšanas pasākumus. Izmeklēšanā ir iesaistītas vairākas iestādes, tostarp Zviedrijas policija, krasta apsardze un Zviedrijas Bruņotie spēki.

Uz kuģa tagad atrodas Zviedrijas valdības personāls, Zviedrijas Radio apliecināja Zviedrijas Drošības dienesta pārstāvis sakariem ar presi Karls Melins.

Zviedrijas laikraksts "Expressen" vēsta, ka arestēts kuģis "Vezhen". Saskaņā ar vietnes "Marine Traffic" datiem, kas seko līdzi kuģu satiksmei, beramkravu pārvadātājs "Vezhen" kuģo zem Maltas karoga un bija ceļā no Zviedrijas uz Dāniju.

Bojātā jūras kabeļa labošanas darbu sākums varētu būt zināms tuvāko divu darbdienu laikā, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols.

Viņš pastāstīja, ka monitoringa sistēmas svētdienas, 26.janvāra, agrā rītā konstatēja datu pārraides pakalpojuma pārtraukumu. Veicot izpēti, tika secināts, ka bojājums ir kabelim Baltijas jūrā aptuveni 130 kilometrus no Latvijas piekrastes Zviedrijas ekonomiskajos ūdeņos. Attiecīgajā vietā jūras kabelis ir ieguldīts vairāk nekā 50 metru dziļumā.

Jautāts, vai šobrīd ir pilnīgi skaidrs, ka attiecīgais jūras kabelis ir būtiski bojāts un bojājums ir radīts ārēji, Ozols atbildēja, ka 100% to varēs pateikt tikai brīdī, kad speciālisti būs apsekojuši kabeli jūrā un tas būs pacelts.

"Šobrīd mūsu prioritāte ir strādāt ar partneriem, kas nodrošina šo pakalpojumu Baltijas jūrā, lai pēc iespējas ātrāk gan renovētu infrastruktūru, gan atjaunotu pakalpojumu," sacīja Ozols, piebilstot, ka sadarbības partneri jūras kabeļa bojājuma novēršanā ir Skandināvijas uzņēmumi, kas specializējas attiecīgajā jomā.

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības smago un sērijveida noziegumu apkarošanas pārvalde ar Rīgas tiesas apgabala prokuratūras atbalstu pabeigusi izmeklēšanu kriminālprocesā pret organizētu personu grupu, kas ilgstoši nodarbojusies ar nelegālu tabakas izstrādājumu ražošanu un tirgošanu un legalizējusi šādi gūtos līdzekļus lielā apmērā, aģentūrai LETA pavēstīja Valsts policijā.

Izmeklēšanas laikā iegūtā informācija liecina, ka grupas dalībnieki ilgstošā laika posmā legalizējuši noziedzīgi iegūtus skaidras naudas līdzekļus aptuveni pusmiljarda eiro apmērā.

Grupa darbojusies no 2012.gada vai pat agrāk. Informācija par grupas darbību policijas rīcībā nonāca 2023.gadā, kad, apvienojot iepriekš uzsāktas krimināllietas, policija sākusi kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 195. panta trešās daļas - par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa.

Par šādu noziegumu likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku no trim līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un probācijas uzraudzība uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.

Zviedrijas prokuratūra pirmdien noraidīja sabotāžas iespējamību VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) zemūdens optisko šķiedru kabeļa bojājumā un paziņoja, ka atbrīvo Bulgārijas kuģi, kas tika aizturēts pēc incidenta.

"Izmeklēšanā saistībā ar kabeļa pārrāvumu starp Zviedriju un Latviju Baltijas jūrā ir noskaidrots, ka tas nav rupjas sabotāžas gadījums. Tāpēc ir pieņemts lēmums atcelt arestu kuģim, kas tiek turēts aizdomās par kabeļa pārrāvumu," teikts Zviedrijas prokuratūras paziņojumā.

Zviedrijas prokurors Matss Ljungkvists skaidroja, ka kabeļu bojājumu izraisīja nelabvēlīgu apstākļu kombinācija - laikapstākļi, nepilnības aprīkojumā un kuģniecības zināšanu trūkums. Viņš piebilda, ka tajā pašā laikā konstatēts, ka bojājumu izraisīja aizturētais kuģis.

Latvijas Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļā aģentūrai LETA teica, ka policija turpina izmeklēšanu kriminālprocesā, kas kvalificēts pēc trīs Krimināllikuma pantiem, tostarp par kaitniecību. Patlaban izmeklēšanā nav gūtas tādas ziņas, kas būtu par pamatu, lai izbeigtu vai pārkvalificētu kriminālprocesu.

Norises saistībā ar 2024. gadā notikušo kiberincidentu Vienotajā pašvaldību sistēmā (VPS) nekādā veidā neietekmē “ZZ Dats” ikdienas darbību, un uzņēmums pilnā apjomā turpina pildīt saistības pret klientiem un partneriem, informē “ZZ Dats” direktors Edžus Žeiris.

“Atsaucoties uz Valsts policijas 2.februārī publiskoto informāciju, uzsveram, uzņēmumam nekādi nodrošinājuma līdzekļi nav piemēroti. Līdz ar to mūsu darbība nav ierobežota, un uzņēmums sniedz visus pakalpojumus pilna apjomā un bez pārtraukuma. Vēlos atgādināt, ka tieši “ZZ Dats” bija tas, kas par notikušo kiberincidentu informēja tiesībsargājošās iestādes, jo vēlāmies savā darbībā ievērot godīgas un atklātas biznesa prakses principus. Neviens nenoliedz to, ka ir noticis kiberincidents, tomēr mēs kategoriski nepiekrītam, ka notikušajā būtu krimināli sodāms uzņēmums vai tā darbinieki. Mēs šo pozīciju juridiskajā strīdā esam gatavi aizstāvēt arī turpmāk,” stāsta “ZZ Dats” vadītājs.

Novērtējuma prēmijās pērn tiešās valsts pārvaldes iestādēs tikuši izmaksāti 25,5 miljoni eiro, kas bijis par 3,98 miljoniem eiro jeb 18,47% vairāk nekā 2023.gadā, noskaidrojis Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Kas notiek Latvijā?".

Salīdzinot ar novērtējuma prēmiju pieaugumu ministrijās citās iestādēs kopsummā to palielinājums ir vēl straujāks. Atsevišķās iestādēs ir gan būtiski pieaugumi, gan kritumi, bet prēmiju budžeti, rēķinot tos vidēji pret darbinieku skaitu, arvien atšķiras desmitiem reižu.

Raidījums analizēja no Valsts kancelejas saņemtos datus par 98 tiešās pārvaldes iestādēm visos resoros un 14 ministrijām.

Atlīdzības likums nosaka, ka "amatpersonai (darbiniekam) saskaņā ar ikgadējo darbības un tās rezultātu novērtējumu reizi gadā var izmaksāt prēmiju, kuras apmērs nedrīkst pārsniegt 75% no mēnešalgas", bet attiecīgie Ministru kabineta noteikumi par darba samaksu paredz, ka darbiniekus un vadītājus var prēmēt reizi gadā līdz 75%, 65% vai 55% apmērā no mēnešalgas, ja novērtējums attiecīgi ir "teicami", "ļoti labi" un "labi". Darba izpildi nodarbinātajiem jāvērtē katru gadu, bet iestādes vadītājam - reizi divos gados. Vērtējamo datu atšķirību starp iestādēm var veidot tas, kurā mēnesī veikta vērtēšana un, attiecīgi, kalendārā gada ietvaros izmaksātās prēmijas ir gan par aizpērnā, gan pērnā gada vērtēšanu.

No Rēzeknes tehnikuma budžeta, iespējams, izkrāpti vismaz 54 000 eiro, revīzijā konstatējusi Valsts kontrole, kura atklāj, ka par iespējamo krāpšanu ir informēta Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), Valsts policija un prokuratūra, un ir sākts kriminālprocess.

Iepriekš vēstīts, ka saistībā ar revīzijā konstatēto uz dienesta izmeklēšanas laiku atstādināta izglītības iestādes vadītāja Benita Virbule. IZM iepriekš nesniedza nekādu informāciju par iespējamo pārkāpumu būtību, papildu informāciju solot vien pēc dienesta pārbaudes pabeigšanas. Savukārt Valsts kontrole drīzumā solīja starpziņojumu, bet līdz tam plašākus komentārus nesniedza.

Tagad Valsts kontrole informē, ka, veicot revīzijas procedūras tehnikumā par norēķiniem ar pakalpojumu sniedzējiem, konstatētas iespējamas krāpnieciskas darbības - maksājumu dokumentu tīša sagrozīšana ar mērķi veikt naudas līdzekļu pārskaitījumus trešajām personām.

Šāda rīcība bijusi iespējama, jo, veicot pārskaitījumus, netika pārbaudīta maksājuma saņēmēja nosaukuma vai vārda un uzvārda atbilstība norādītajam konta numuram (IBAN), ļaujot līdzekļus pārskaitīt personām, kurām tie nepienācās, secinājuši revidenti.

Šonedēļ biroju ēka Talejas ielā 1, kura plašāk pazīstama kā “Valsts Ieņēmumu dienesta” (VID) mājvieta ieguvusi nosaukumu “VALSTS BIROJI”, tādējādi norādot uz nozīmīgām pārmaiņām ēkas lietotāju vidū.

Ēka kļuvusi par pirmo centralizēto valsts biroju ēku, kurā apvienoti virkne valsts pārvaldes iestāžu biroju, tādējādi veicinot gan labāku sadarbību starp iestādēm, gan efektīvu telpu izmantošanu, kas ietver arī sanāksmju un citu telpu koplietošanu, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes loceklis Andris Vārna.

Valsts biroju ēkā Talejas ielā 1 turpina mājot Valsts ieņēmuma dienests, kas attālinātā darba ietekmē laika gaitā optimizējuši izmantoto telpu platību vairāk nekā uz pusi (no sākotnējās platības), tādējādi radot iespēju arī citām iestādēm izvietot šeit birojus. Patlaban ēku apdzīvo VID, VNĪ, atsevišķas Latvijas Republikas prokuratūras struktūras, Valsts robežsardzes administrācija, Jaunsardzes centrs, atsevišķas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta centrālā aparāta struktūrvienības, kā arī Nodokļu un muitas policija, kas no 2026. gada 1. janvāra nodalās no VID un kļūst par atsevišķu Iekšlietu ministrijas padotībā esošu iestādi. Oktobrī ēkā darbu uzsākusi arī Veselības inspekcija, savukārt 2026. gadā uz valsts biroja ēku pārcelsies Ekonomikas ministrija un tās padotības iestādes – Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Konkurences padome, Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs un Centrālā statistikas pārvalde.

Krāpšanas mērogi pieaug visās attīstītajās valstīs, tostarp Latvijā, kur pērn identificēts augstākais kiberapdraudējumu līmenis. Kā liecina Finanšu nozares asociācijas (FNA) dati*.

Ja 2022. gadā kopumā tika identificēti apmēram 4000 telefonkrāpšanas un tikpat investīciju krāpšanas gadījumu, tad 2024. gadā telefonkrāpšanas mērogi jau sasniedza vairāk nekā 10 000 gadījumu un investīciju krāpšana virs 13 000.

Krāpšanas intensitātei pieaugot, arī bankas un citas iestādes aktīvi strādā, lai mazinātu izkrāptās naudas apmērus. Tā pērn bankām ir izdevies novērst 5 116 telefonkrāpšanas un 10 878 investīciju krāpšanas gadījumus par kopējo summu vairāk nekā 12 miljonu eiro apmērā. Taču, neskatoties uz to, krāpnieki pērn no iedzīvotājiem izkrāpuši 15,5 miljonus eiro.

Kā stāsta Mārcis Pelcis, Finanšu nozares asociācijas Krāpšanu ierobežošanas darba grupas vadītājs, SEB bankas Drošības pārvaldes vadītājs: “Krāpnieki paliek arvien pārliecinošāki un slīpē savas spējas ietekmēt potenciālos upurus. Tiek izmantotas dažādas metodes – gan pārliecināšana, gan iebiedēšana, gan spēle uz emocijām. Bankas nepārtraukti uzlabo krāpniecisko darījumu identificēšanas sistēmas un pielāgo tās aktuāliem krāpšanas scenārijiem. Tomēr labākais, ko varam darīt – izglītoties paši, attīstīt kritisko domāšanu gan sevī, gan savos bērnos, informēt vecākus un vecvecākus, un sadarboties tikai ar uzticamajiem partneriem.”

Ministru kabineta sēdē apstiprināta Andreja Grišina kandidatūra Nodokļu un muitas policijas (NMP) priekšnieka amatam.

Pēc Ministru kabineta lēmuma iekšlietu ministrs Andreju Grišinu iecels amatā noteiktajā kārtībā.

Andrejs Grišins amatam tika virzīts pēc Valsts kancelejas organizēta atklāta konkursa, kurā viņš guva visaugstāko novērtējumu. Līdz šim Andrejs Grišins ieņēma Valsts policijas priekšnieka vietnieka un Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieka amatu, kuru pildījis vairāk nekā 12 gadus, uzkrājot plašu pieredzi sarežģītu un sabiedrībai nozīmīgu noziedzīgu nodarījumu apkarošanā.

A. Grišins Latvijas Policijas akadēmijā ieguvis profesionālo maģistra grādu tiesību zinātnē, savukārt pirms tam bakalaura grādu tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju viņš ieguvis Latvijas Universitātē. Tāpat jaunajam NMP priekšniekam savas profesionālās karjeras laikā ir piešķirti tādi valsts apbalvojumi kā Viestura ordeņa III šķira un Ministru kabineta Atzinības raksts.

Valsts policija sadarbībā ar Valsts robežsardzi pagājušajā nedēļā aizdomās par nelegālu tabakas ražošanu aizturējusi 32 personas, apturot starptautisku organizētās noziedzības tīklu, aģentūru LETA informēja Valsts policijā.

Atklāta nelikumīga cigarešu ražotne un konfiscēti kopumā gandrīz 300 miljonu cigarešu, kā arī apmēram 47 tonnas sasmalcinātu tabakas lapu.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV) intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" šo aizturēšanas operāciju nosauca par vienu no vērienīgākajām Eiropā pēdējo gadu laikā.

Ministrs atklāja, ka šajā operācijā aizturētie pārsvarā ir Ukrainas valstspiederīgie, bet ir arī Latvijas iedzīvotāji.

"Gribu teikt paldies atkal mūsu dienestiem. Tas nebija vienas dienas darbs," piebilda Kozlovskis.

Par notikušo operāciju pirmdien plkst.11.30 plašāk informēs preses konferencē. Tā notiks Valsts policijas administratīvajā ēkā Rīgā, Čiekurkalna 1. līnija 1, k - 4.

Rīgas apgabaltiesa trešdien atcēlusi apcietinājumu informācijas tehnoloģiju (IT) iepirkumu krimināllietā iesaistītajam "Corporate Solutions" uzņēmumu grupas īpašniekam un vadītājam Aigaram Cerusam, savukārt bijušajam Valsts Digitālās attīstības aģentūras (VDAA) direktoram Jorenam Liopam drošības līdzeklis atstāts negrozīts.

Cerusa advokāts Guntars Precinieks apstiprināja, ka klientam atcelts apcietinājums un patlaban nav piemērots cits drošības līdzeklis. Aizstāvamais esot jāatbrīvo nekavējoties.

Valsts policija kā procesa virzītāja aģentūrai LETA komentārus par tiesas lēmumu un turpmākajām darbībā nesniedza.

LETA noskaidroja, ka apgabaltiesa atstājusi spēkā apcietinājumu Liopam. Apgabaltiesas lēmums nav pārsūdzams.

Jau ziņots, ka abu aizdomās turēto personu sūdzības par pirmās instances lēmumu par apcietinājuma piemērošanu, apgabaltiesa skatīja videokonferences režīmā.

Valsts policija (VP) EPPO sāktajā kriminālprocesā aizdomās par krāpšanos 1,5 miljonus eiro vērtos IT iepirkumos aizturēja 21 personu, tostarp valsts amatpersonas.

Baltijas jūrā netālu no Liepājas bojāts optiskais kabelis Palanga (Sventāja)-Liepāja, Valsts policija sākusi kriminālprocesu un identificēts aizdomās turamais kuģis.

Sakaru kabeļa bojājums nav ietekmējis patērētājus ne Latvijā, ne Lietuvā.

Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Simona Grāvīte aģentūru LETA informēja, ka par kādam privātuzņēmumam piederoša optiskās šķiedras kabeļa bojājumu informācija saņemta no Lietuvas. Incidents noticis Latvijas teritoriālajos ūdeņos 2. janvārī.

Kā informē Grāvīte, noskaidrots, ka iespējamais vainīgais ir kuģis, kas saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku Krasta apsardzes dienesta izanalizēto informāciju ir virzījies virs neaktīva kabeļa un tad mainījis kursu uz aktīvo, nu jau bojāto kabeli.

Šovakar Valsts policijas darbinieki sadarbībā ar Krasta apsardzes dienestu un citiem iekšlietu dienestiem esot uzkāpuši uz aizdomās turētā kuģa, kas šobrīd atrodas Liepājas ostā.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas sāktā un izmeklētā kriminālprocesā Eiropas Prokuratūra (EPPO) Rīgā un Viļņā veikusi plaša mēroga operāciju pret noziedzīgu sindikātu, kas tiek turēts aizdomās par sarežģītu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) krāpšanas shēmu saistībā ar elektronisko preču tirdzniecību, aģentūru LETA informēja VID pārstāvji.

VID informē, ka īstenotā krāpšana radījusi PVN zaudējumus vairāku Eiropas Savienības (ES) valstu budžetos kopumā aptuveni 297 miljonu eiro apmērā.

Izmeklēšanā noskaidrots, ka aizdomās turētie ir dibinājuši uzņēmumus 16 ES dalībvalstīs, darbojoties kā likumīgi elektronisko preču piegādātāji. Kopumā ar tiešsaistes tirdzniecības vietu starpniecību tiešajiem klientiem ES teritorijā pārdotas populāras elektroniskās ierīces vairāk nekā 1,48 miljardu eiro vērtībā, radot zaudējumus vairāku ES dalībvalstu budžetos.

Pircēji nomaksāja PVN par iegādātajām precēm, savukārt uzņēmumi, iespējams, izmantojot fiktīvu uzņēmumu ķēdi, kuriem bija pienākums veikt nodokļu nomaksu, nepildīja nodokļu saistības. Līdzekļi, kas iegūti no preču pārdošanas, tika pārskaitīti uz ārzonas kontiem.

Likumsargi izmeklē iespējamu korupciju Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā, noskaidroja aģentūra LETA.

Prokuratūrā aģentūrai LETA apstiprināja, ka Valsts policija izmeklē kriminālprocesu pēc Krimināllikuma panta par prettiesiska labuma pieprasīšanu un pieņemšanu. Kriminālprocesu uzrauga Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūra. Savukārt Valsts policijā aģentūrai LETA komentārus nesniedza.

Stradiņa slimnīcas pārstāve Vineta Kļaviņa aģentūrai LETA apstiprināja, ka, pamatojoties uz procesa virzītāja pieņemto lēmumu, no Neiroķirurģijas klīnikas vadītāja amata pienākumu izpildīšanas ir atstādināts Egils Valeinis.

Vienlaikus procesa virzītājs Valeinim nav noteicis aizliegumu nodarboties ar ārstniecību. Slimnīcai ir pienākums nodrošināt normatīvajiem aktiem atbilstošu darba tiesisko risinājumu, tādēļ, saskaņojot rīcību ar procesa virzītāju, ir nodrošināts risinājums, kas atbilst gan noteiktajiem ierobežojumiem, gan personas tiesībām uz darbu.

Rīgas pilsētas tiesa otrdien, 9.septembrī pirmajā instancē sāks skatīt krimināllietu par mēģinājumu 2021.gadā izkrāpt vairāk nekā 40 miljonus eiro vērto zāļu ražotājas AS "Olainfarm" (tagad - AS "Olpha") akciju kontrolpaketi, liecina informācija tiesu kalendārā.

Šajā krimināllietā apsūdzētie ir "Olainfarm" kādreizējie padomes locekļi, "Prudentia" valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš un maksātnespējas administrators un zvērināts advokāts Haralds Velmers, SIA "Olmafarm" (tolaik "Olainfarm" vairākuma daļu turētāja) bijusī valdes locekle Milana Beļēviča, kā arī Čehijas kompānijas "Black Duck Invest" pārstāvji Tibors Bokors un Vojteks Kačena.

Portālā "Elieta.lv" pieejamais tiesu kalendārs liecina, ka krimināllietu Rīgas pilsētas tiesa sāks iztiesāt mutvārdu procesā 9.septembrī plkst.10. Sēde paredzēta atklāta.

Apsūdzības lietā uzrādītas pēc Krimināllikuma 177.panta 3.daļas jeb par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa, par ko soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.

Gaļas liellopu audzētāju biedrībai draud līdz 5000 eiro sods par kūtsmēslu izbēršanu pie Zemkopības ministrijas (ZM) ēkas.

Valsts policijā sākts administratīvo pārkāpumu process par sabiedriskās kārtības traucēšanu, pārkāpjot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot personas mieru, komersanta vai citas institūcijas darbu, apstiprināja policijā.

Par šādu pārkāpumu juridiskajai personai var piemērot līdz 5000 eiro lielu sodu.

Kā vēstīts, ka Gaļas liellopu audzētāju biedrība otrdien rīkoja protesta akciju pie Zemkopības ministrijas saistībā ar ministrijas virzītajām izmaiņām regulējumā, palielinot maksājumus Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD), kā arī ieviešot eksporta nodokli liellopiem, informē organizācijā.

Biedrības valdes priekšsēdētājs Raimonds Jakovickis norāda, ka izmaiņas regulējuma tiek virzītas, nekonsultējoties ar nozari un neņemot vērā to ietekmi uz nozares konkurētspēju Eiropā.