Nekad nesaki klientam «nē» 

Loģistikā jābūt elastīgam un jāpiedāvā tirgus pieprasījumam atbilstoši un efektīvi piegāžu risinājumi

Egons Mudulis, 2019. gada 17. jūlijs plkst. 12:14

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda Gefco Baltic valdes locekle Oksana Jakovļeva, kura ir studējusi gan angļu un vācu valodu Kijevas Pedagoģijas institūtā, gan biznesa vadību un starptautiskās attiecības Vācijā un darbojas loģistikas biznesā vairāk nekā 20 gadus.

Fragments no intervijas, kas publicēta 17. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Ja varam sākt ar humoru – vai iepriekšējais kompānijas vadītājs lietuvietis Martins Keršis kaut ko «savārīja», ka tika nomainīts, vai tā bija regulāra darbinieku rotācija?

Gefco ir programma, kas paredz tāda kā talantu fonda rotāciju no vienas valsts uz otru, no viena amata uz otru, un Martins tagad ir atbildīgs par Gefco 2PL (red. piez. ‒ transporta pakalpojumu nodošana ārpakalpojumā) biznesu. Kaut arī Gefco stratēģija paredz salīdzinoši mazu pamatlīdzekļu esamību, mums joprojām pieder dažādi aktīvi. Gefco ir lielākais automašīnu pārvadāšanai domāto dzelzceļa vagonu īpašnieks Eiropā. Mums ir vairāk nekā 3500 vagonu, mums ir arī automašīnas, un Martina uzdevums ir attīstīt šo biznesu, padarot to efektīvāku. Tādējādi viņam tas bija paaugstinājums, bet man pēc piecu gadu darba Gefco ģenerāldirektores amatā Ukrainā tika piedāvāts izmēģināt pieredzi starptautiskajā arēnā un pārcelties uz Baltiju, kur strādāju kopš šā gada marta.

Kas bija tas, kas jums savulaik lika tik radikāli mainīt nodarbi – no angļu un vācu valodu mācīšanas un tulkošanas uz loģistiku?

Mans karjeras sākums ir klasisks 90. gadu vidus karjeras stāsts. Institūts, kurā biju mācījusies angļu un vācu valodu, aicināja mani par pasniedzēju. Tajā vēstures posmā nebija tik viegli atrast labu darbu, kur izmēģināt starptautisku pieredzi, iemācīties ko jaunu no Eiropas vai Amerikas kompānijām. Pēc pusgadu ilga pasniedzēja darba institūtā man 1997. gadā piedāvāja darbu TNT. Sāku kā klientu apkalpošanas speciāliste, kas man bija kaut kas pilnīgi jauns. Tai pašā laikā tas bija kaut kas pilnīgi jauns arī tirgum. Strādājot šajā Eiropas kompānijā, ieguvu labu pieredzi, tostarp uzņēmuma tīkla izveidē. Tobrīd TNT ieviesa daudzus inovatīvus risinājumus, un mēs jaunievedumu ziņā visu laiku bijām tirgus līderi.

Kas 2007. gadā lika pāriet uz DPD?

Man piedāvāja izveidot biznesu no nulles. DPD atšķirībā no TNT nebija tīra eksprespasta kompānija, bet darbojās vairāk paku sūtījumu biznesā. Savienojām Ukrainā izveidoto tīklu ar Eiropu. Esmu lepna, ka izdevās no nulles izveidot lielu kompāniju, kas līdz pat 2014. gadam bija viena no vadošajām kompānijām Ukrainas iekšējā tirgū.

Tad 2014. gadā nāca piedāvājums no Gefco, kam ir pilnīgi atšķirīgs bizness – ne paku sūtījumi, ne eksprespasts, bet kravu pārvadājumi, 3PL (noliktavu saimniecības, distribūcijas nodošana ārpakalpojumā) un 4PL (visas loģistikas, tostarp tās vadīšanas nodošana ārpakalpojumā), kas mani īpaši piesaistīja, jo man nebija šādas pieredzes. Izlēmu, ka jāizmēģina kaut kas jauns, jo, lai būtu piegāžu ķēžu speciālists, ir jāzina pēc iespējas vairāk.

Tas bija arī lielu izaicinājumu laiks kompānijai saistībā ar ģeopolitisko situāciju. Loģistika ir kā lakmusa papīrs citām nozarēm. Kad tās piedzīvo kritumu, arī loģistikā to izjūt. Tobrīd runājām ar klientiem par to, kā kopīgi diversificēt biznesu, minimizēt risku, atrast jaunus tirgus, izveidot jaunus produktus. Līdz ar to tikai vienu gadu no pieciem, ko strādāju Gefco Ukrainā, bija mīnusi, pārējos bija plusi, strauja atveseļošanās un izaugsme.

Kādi ir bijuši jūsu lielākie izaicinājumi šajos 22 gados, attīstot šīs kompānijas? Man 90. gadu sākums biznesā zināmā mērā asociējas ar vardarbīgu lietu kārtošanu.

Jā, 90. gadu specifika bija tā, ka valstis vēl bija pavisam jaunas, attīstījās. Biznesa un investīciju drošība bija izaicinājums. Jebkurā laika periodā gan ir arī savas iespējas. No vienas puses, kad trakie 90. gadi beidzās, iestājās zināmas stabilitātes periods. No otras puses, loģistika ir viena no visdinamiskākajām nozarēm. Ir ļoti ātri jāmainās. Tas ir lielākais loģistikas izaicinājums. Vai nu maināties ļoti dinamiski, vai arī ļoti ātri varat izlidot no tirgus. Šodienas izaicinājums ir tehnoloģiju kompānijas, kas ienāk pārvadājumu tirgū un mēģina savienot pieprasījumu un piedāvājumu, izslēdzot starpnieku. Un loģistika ir starpnieks.

Nevar taču izslēgt transporta līdzekļus un noliktavas.

Protams, jo loģistika ir visai tehnisks bizness un aiz elektroniskajām platformām tāpat stāv mašīnas, noliktavas un loģistikas darbību organizēšana. Patlaban klienti pieprasa aizvien lielāku caurspīdīgumu, un daudz tiek runāts par blokķēdēm, kuru būtība ir caurspīdīgums. Proti, klienti vēlas redzēt produktu un risinājumu pilnībā, sekot tam līdzi, kontrolēt, pat veikt zināmas izmaiņas, kad sūtījums jau ir ceļā. Tas nozīmē, ka esam ļoti koncentrējušies uz tehnoloģijām, inovācijām, digitalizāciju.

Vai tādas loģistikas kompānijas kā Gefco apkalpo Ukrainas austrumu teritorijas?

Nē, cik zinu, neviens to nedara, ja neskaita humāno un medicīnisko palīdzību, ko nodrošina, piemēram, Sarkanais krusts vai Ārsti bez robežām. Apdrošināšanas kompānijas neapdrošina transportlīdzekļus un preces, kas turp dotos. Protams, daudzas kompānijas zaudēja tur lielu daļu biznesa, jo nebija daudz iespēju to iepriekš kaut kā pārcelt – viss notika ļoti ātri.

Cik liels zaudējums tas bija tādām kompānijām kā TNT, DPD, Gefco?

Donbass veido trešo daļu no Ukrainas ekonomikas, jo tur bija attīstīta ražošana – ķīmiskā rūpniecība, ogļu ieguve. Doņeckas un Luhanskas apgabali bija visblīvāk apdzīvotie Ukrainas apgabali, tur dzīvoja apmēram pieci miljoni cilvēku. Daudzi emigrēja uz citu vietu Ukrainā, citi – uz Krieviju, bet kāds miljons tur joprojām dzīvo. Kopumā tur šobrīd ir mierīgi, ja neskaita pierobežu.

Ja salīdzina Ukrainu, Baltiju, Eiropu, vai tur ir kādas atšķirības globālo kompāniju darbībā?

Starptautisko kompāniju darbībā nav īpašu atšķirību, lai kur tās strādātu. Piemēram, Gefco visur ir līdzīga struktūra, standarti, produkti. Protams, Ukrainā, kur ir 38‒39 miljoni iedzīvotāju, ir daudz lielāks iekšējais tirgus nekā Baltijas valstīs kopumā. Iepriekš Ukraina lielā mērā bija tranzītvalsts. Kad 2014. gadā sākās krīze, Ukraina ļoti cieta, jo liela daļa Ukrainā saražotās produkcijas bija domāta Krievijas un Vidusāzijas valstu tirgum. Bija jāmeklē jauni tirgi. Tagad lasu, ka Ukraina ir trešā lielākā lauksaimniecības produktu piegādātāja Eiropai. Produkcija tiek eksportēta arī uz Kazahstānu, Ķīnu, Tuvajiem Austrumiem un Āfriku.

Šobrīd aktuāls ir jautājums par ASV un Ķīnas tirdzniecības karu. Tai pašā laikā daudzas Ķīnas kompānijas vēlas Ukrainā atvērt ražotnes. Šādā gadījumā ir salīdzinoši lēta, ātra loģistika, jo esam ļoti tuvu Eiropai.

Par kādām ražošanas jomām ir runa?

Ķīnieši jau būvē sadzīves elektronikas ražotni, kam Gefco piegādā ražošanas iekārtas no Ķīnas uz Poltavas apgabalu Ukrainas centrālajā apgabalā. Pēdējos četros gados ir atvērtas vairākas rūpnīcas Ukrainas rietumu daļā. Diemžēl tikai neliela daļa no tām ir saistīta ar augstajām tehnoloģijām. Taču netālu no Ļvovas ir tāda kompānija kā Leoni, kas ražo elektrības vadus, elektroniku Opel, Peugeot, Citroen, BMW automašīnām. Citas kompānijas atver savas ražotnes Ukrainas vidienē netālu no Viņņicas. Tādējādi par spīti politiskajai nestabilitātei un ekonomiskās stabilitātes dēļ Ukrainā ienāk starptautiskās kompānijas. Piemēram, Gefco Ukraine pērn kopā ar norvēģu kompāniju uzvarēja iepirkumā par saules paneļu piegādi no Ķīnas. Ukraina veic lielus ieguldījumus altenatīvajos enerģijas veidos, un valsts dienvidu un rietumu daļās tiek būvētas daudzas saules spēkstacijas.

Vai valdība to kaut kā atbalsta?

Jā. Tiešu subsīdiju gan nav, bet tiek piešķirta zeme ar zemu nomas maksu, kā arī zaļais tarifs ir labā līmenī, lai kompānijas, kas investē, varētu nopelnīt. Tā kā šobrīd gāzes cena ir teju trīsreiz augstāka nekā iepriekš, iegūst arī valdība. Tiek nodrošināta energoapgāde gan iedzīvotājiem, gan ražotājiem, kuriem augstā gāzes cena bija galvenās izmaksas – vairāk nekā 30%. Kā alternatīvs enerģijas avots populārs ir rapsis, ko redzu arī Latvijā, un tas pamatā tiek audzēts degvielas iegūšanai.

Visu interviju lasiet 17. jūlija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2018. gada 11. septembris plkst. 14:09

Loģistikas pakalpojumu nodrošinātājs rūpnieciskās loģistikas jomā Gefco grupa paziņojis par...

2018. gada 04. jūlijs plkst. 9:14

«GEFCO Grupa», globāls loģistikas pakalpojumu nodrošinātājs rūpnieciskās loģistikas un automobiļu...

2018. gada 28. jūnijs plkst. 14:33

Starptautiskās loģistikas kompānijas GEFCO meitasuzņēmums Latvijā GEFCO Baltic 10 gadu laikā paplašinājis...

2018. gada 17. maijs plkst. 9:59

Par to, kā klājas Eiropas automobiļu loģistikas līderim sarunā ar DB stāsta...

2018. gada 17. maijs plkst. 6:38

No automobiļu loģistikas pie enerģētikas, aviācijas un veselības aprūpes jomas apkalpošanas -...

Nepalaid garām

«Mēs pārejam uz iknedēļas drukātā izdevuma formātu. Izmaiņas Dienas Biznesā ir vajadzīgas....

Kompāniju pārņemšanas un apvienošanās (M&A) darījumu jomā lielu aktivitāti tuvākajā laikā...

Par spīti lietotāju skaita sarukumam, sociālais tīkls draugiem.lv vēl joprojām ir pelņu...

Sekojot pieprasījumam, zivju pārstrādātāji maina paradumus un pielāgojas klientu prasībām, kas...

Pirms vairākiem gadiem raidījumu vadītājs un dabas pētnieks Māris Olte par 6000...

Lai arī esmu projām no lielā sporta, joprojām esmu tajā iekšā, tikai...

No šīs sadaļas
2019. gada 16. jūlijs plkst. 15:13

Ministru kabinets (MK) otrdien atbalstīja valsts budžeta ilgtermiņa saistības 255,889 miljonu eiro...

2019. gada 16. jūlijs plkst. 12:38

Šā gada 7.maijā robežkontroli Ostendē, Beļģijā sasniedza sūtījums no Lielbritānijas, kuru...

2019. gada 15. jūlijs plkst. 17:41

Vidzemes plānošanas reģionā (VPR) par vismaz 150 reisiem plānots samazināt esošo sabiedriskā...

2019. gada 15. jūlijs plkst. 16:57

Rīgas lidostā pirmdien paaugstinātas drošības apstākļos nolaidusies «airBaltic» lidmašīna,...

2019. gada 15. jūlijs plkst. 14:09

Eiropas Komisija (EK) devusi pozitīvu atzinumu par VAS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) uzsākto...

2019. gada 15. jūlijs plkst. 13:03

Noslēgusies ikgadējā Airline Strategy balvu pasniegšanas ceremonija, kurā apbalvotas privātpersonas,...

2019. gada 15. jūlijs plkst. 12:10

Starptautiskais pārvadātājs «Lux Express» veicis uzlabojumus biļešu pārdošanas, pasažieru...

2019. gada 15. jūlijs plkst. 9:53

Kopš pērnā gada jūnija, kad tika ieviests Taksometru vadītāju reģistrs, tajā reģistrējušies...

2019. gada 11. jūlijs plkst. 17:01

Šā gada pirmajā pusgadā Autotransporta direkcija veica 1156 pārbaudes autobusos un vilcienos,...

2019. gada 11. jūlijs plkst. 16:28

No trešdienas, 10.jūlija, līdz 13. jūlijam ierobežota transportlīdzekļu satiksme Lucavsalā....