Jaunākais izdevums

Loģistikā jābūt elastīgam un jāpiedāvā tirgus pieprasījumam atbilstoši un efektīvi piegāžu risinājumi

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda Gefco Baltic valdes locekle Oksana Jakovļeva, kura ir studējusi gan angļu un vācu valodu Kijevas Pedagoģijas institūtā, gan biznesa vadību un starptautiskās attiecības Vācijā un darbojas loģistikas biznesā vairāk nekā 20 gadus.

Fragments no intervijas, kas publicēta 17. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Ja varam sākt ar humoru – vai iepriekšējais kompānijas vadītājs lietuvietis Martins Keršis kaut ko «savārīja», ka tika nomainīts, vai tā bija regulāra darbinieku rotācija?

Gefco ir programma, kas paredz tāda kā talantu fonda rotāciju no vienas valsts uz otru, no viena amata uz otru, un Martins tagad ir atbildīgs par Gefco 2PL (red. piez. ‒ transporta pakalpojumu nodošana ārpakalpojumā) biznesu. Kaut arī Gefco stratēģija paredz salīdzinoši mazu pamatlīdzekļu esamību, mums joprojām pieder dažādi aktīvi. Gefco ir lielākais automašīnu pārvadāšanai domāto dzelzceļa vagonu īpašnieks Eiropā. Mums ir vairāk nekā 3500 vagonu, mums ir arī automašīnas, un Martina uzdevums ir attīstīt šo biznesu, padarot to efektīvāku. Tādējādi viņam tas bija paaugstinājums, bet man pēc piecu gadu darba Gefco ģenerāldirektores amatā Ukrainā tika piedāvāts izmēģināt pieredzi starptautiskajā arēnā un pārcelties uz Baltiju, kur strādāju kopš šā gada marta.

Kas bija tas, kas jums savulaik lika tik radikāli mainīt nodarbi – no angļu un vācu valodu mācīšanas un tulkošanas uz loģistiku?

Mans karjeras sākums ir klasisks 90. gadu vidus karjeras stāsts. Institūts, kurā biju mācījusies angļu un vācu valodu, aicināja mani par pasniedzēju. Tajā vēstures posmā nebija tik viegli atrast labu darbu, kur izmēģināt starptautisku pieredzi, iemācīties ko jaunu no Eiropas vai Amerikas kompānijām. Pēc pusgadu ilga pasniedzēja darba institūtā man 1997. gadā piedāvāja darbu TNT. Sāku kā klientu apkalpošanas speciāliste, kas man bija kaut kas pilnīgi jauns. Tai pašā laikā tas bija kaut kas pilnīgi jauns arī tirgum. Strādājot šajā Eiropas kompānijā, ieguvu labu pieredzi, tostarp uzņēmuma tīkla izveidē. Tobrīd TNT ieviesa daudzus inovatīvus risinājumus, un mēs jaunievedumu ziņā visu laiku bijām tirgus līderi.

Kas 2007. gadā lika pāriet uz DPD?

Man piedāvāja izveidot biznesu no nulles. DPD atšķirībā no TNT nebija tīra eksprespasta kompānija, bet darbojās vairāk paku sūtījumu biznesā. Savienojām Ukrainā izveidoto tīklu ar Eiropu. Esmu lepna, ka izdevās no nulles izveidot lielu kompāniju, kas līdz pat 2014. gadam bija viena no vadošajām kompānijām Ukrainas iekšējā tirgū.

Tad 2014. gadā nāca piedāvājums no Gefco, kam ir pilnīgi atšķirīgs bizness – ne paku sūtījumi, ne eksprespasts, bet kravu pārvadājumi, 3PL (noliktavu saimniecības, distribūcijas nodošana ārpakalpojumā) un 4PL (visas loģistikas, tostarp tās vadīšanas nodošana ārpakalpojumā), kas mani īpaši piesaistīja, jo man nebija šādas pieredzes. Izlēmu, ka jāizmēģina kaut kas jauns, jo, lai būtu piegāžu ķēžu speciālists, ir jāzina pēc iespējas vairāk.

Tas bija arī lielu izaicinājumu laiks kompānijai saistībā ar ģeopolitisko situāciju. Loģistika ir kā lakmusa papīrs citām nozarēm. Kad tās piedzīvo kritumu, arī loģistikā to izjūt. Tobrīd runājām ar klientiem par to, kā kopīgi diversificēt biznesu, minimizēt risku, atrast jaunus tirgus, izveidot jaunus produktus. Līdz ar to tikai vienu gadu no pieciem, ko strādāju Gefco Ukrainā, bija mīnusi, pārējos bija plusi, strauja atveseļošanās un izaugsme.

Kādi ir bijuši jūsu lielākie izaicinājumi šajos 22 gados, attīstot šīs kompānijas? Man 90. gadu sākums biznesā zināmā mērā asociējas ar vardarbīgu lietu kārtošanu.

Jā, 90. gadu specifika bija tā, ka valstis vēl bija pavisam jaunas, attīstījās. Biznesa un investīciju drošība bija izaicinājums. Jebkurā laika periodā gan ir arī savas iespējas. No vienas puses, kad trakie 90. gadi beidzās, iestājās zināmas stabilitātes periods. No otras puses, loģistika ir viena no visdinamiskākajām nozarēm. Ir ļoti ātri jāmainās. Tas ir lielākais loģistikas izaicinājums. Vai nu maināties ļoti dinamiski, vai arī ļoti ātri varat izlidot no tirgus. Šodienas izaicinājums ir tehnoloģiju kompānijas, kas ienāk pārvadājumu tirgū un mēģina savienot pieprasījumu un piedāvājumu, izslēdzot starpnieku. Un loģistika ir starpnieks.

Nevar taču izslēgt transporta līdzekļus un noliktavas.

Protams, jo loģistika ir visai tehnisks bizness un aiz elektroniskajām platformām tāpat stāv mašīnas, noliktavas un loģistikas darbību organizēšana. Patlaban klienti pieprasa aizvien lielāku caurspīdīgumu, un daudz tiek runāts par blokķēdēm, kuru būtība ir caurspīdīgums. Proti, klienti vēlas redzēt produktu un risinājumu pilnībā, sekot tam līdzi, kontrolēt, pat veikt zināmas izmaiņas, kad sūtījums jau ir ceļā. Tas nozīmē, ka esam ļoti koncentrējušies uz tehnoloģijām, inovācijām, digitalizāciju.

Vai tādas loģistikas kompānijas kā Gefco apkalpo Ukrainas austrumu teritorijas?

Nē, cik zinu, neviens to nedara, ja neskaita humāno un medicīnisko palīdzību, ko nodrošina, piemēram, Sarkanais krusts vai Ārsti bez robežām. Apdrošināšanas kompānijas neapdrošina transportlīdzekļus un preces, kas turp dotos. Protams, daudzas kompānijas zaudēja tur lielu daļu biznesa, jo nebija daudz iespēju to iepriekš kaut kā pārcelt – viss notika ļoti ātri.

Cik liels zaudējums tas bija tādām kompānijām kā TNT, DPD, Gefco?

Donbass veido trešo daļu no Ukrainas ekonomikas, jo tur bija attīstīta ražošana – ķīmiskā rūpniecība, ogļu ieguve. Doņeckas un Luhanskas apgabali bija visblīvāk apdzīvotie Ukrainas apgabali, tur dzīvoja apmēram pieci miljoni cilvēku. Daudzi emigrēja uz citu vietu Ukrainā, citi – uz Krieviju, bet kāds miljons tur joprojām dzīvo. Kopumā tur šobrīd ir mierīgi, ja neskaita pierobežu.

Ja salīdzina Ukrainu, Baltiju, Eiropu, vai tur ir kādas atšķirības globālo kompāniju darbībā?

Starptautisko kompāniju darbībā nav īpašu atšķirību, lai kur tās strādātu. Piemēram, Gefco visur ir līdzīga struktūra, standarti, produkti. Protams, Ukrainā, kur ir 38‒39 miljoni iedzīvotāju, ir daudz lielāks iekšējais tirgus nekā Baltijas valstīs kopumā. Iepriekš Ukraina lielā mērā bija tranzītvalsts. Kad 2014. gadā sākās krīze, Ukraina ļoti cieta, jo liela daļa Ukrainā saražotās produkcijas bija domāta Krievijas un Vidusāzijas valstu tirgum. Bija jāmeklē jauni tirgi. Tagad lasu, ka Ukraina ir trešā lielākā lauksaimniecības produktu piegādātāja Eiropai. Produkcija tiek eksportēta arī uz Kazahstānu, Ķīnu, Tuvajiem Austrumiem un Āfriku.

Šobrīd aktuāls ir jautājums par ASV un Ķīnas tirdzniecības karu. Tai pašā laikā daudzas Ķīnas kompānijas vēlas Ukrainā atvērt ražotnes. Šādā gadījumā ir salīdzinoši lēta, ātra loģistika, jo esam ļoti tuvu Eiropai.

Par kādām ražošanas jomām ir runa?

Ķīnieši jau būvē sadzīves elektronikas ražotni, kam Gefco piegādā ražošanas iekārtas no Ķīnas uz Poltavas apgabalu Ukrainas centrālajā apgabalā. Pēdējos četros gados ir atvērtas vairākas rūpnīcas Ukrainas rietumu daļā. Diemžēl tikai neliela daļa no tām ir saistīta ar augstajām tehnoloģijām. Taču netālu no Ļvovas ir tāda kompānija kā Leoni, kas ražo elektrības vadus, elektroniku Opel, Peugeot, Citroen, BMW automašīnām. Citas kompānijas atver savas ražotnes Ukrainas vidienē netālu no Viņņicas. Tādējādi par spīti politiskajai nestabilitātei un ekonomiskās stabilitātes dēļ Ukrainā ienāk starptautiskās kompānijas. Piemēram, Gefco Ukraine pērn kopā ar norvēģu kompāniju uzvarēja iepirkumā par saules paneļu piegādi no Ķīnas. Ukraina veic lielus ieguldījumus altenatīvajos enerģijas veidos, un valsts dienvidu un rietumu daļās tiek būvētas daudzas saules spēkstacijas.

Vai valdība to kaut kā atbalsta?

Jā. Tiešu subsīdiju gan nav, bet tiek piešķirta zeme ar zemu nomas maksu, kā arī zaļais tarifs ir labā līmenī, lai kompānijas, kas investē, varētu nopelnīt. Tā kā šobrīd gāzes cena ir teju trīsreiz augstāka nekā iepriekš, iegūst arī valdība. Tiek nodrošināta energoapgāde gan iedzīvotājiem, gan ražotājiem, kuriem augstā gāzes cena bija galvenās izmaksas – vairāk nekā 30%. Kā alternatīvs enerģijas avots populārs ir rapsis, ko redzu arī Latvijā, un tas pamatā tiek audzēts degvielas iegūšanai.

Visu interviju lasiet 17. jūlija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas produktu, dzērienu un tabakas vairumtirgotājam SIA “GREIS loģistika” reģistrētas izmaiņas dalībniekos, patiesajos labuma guvējos, kā arī prokūristos.

Lursoft pieejamā informācija rāda, ka iepriekš Nikolajam Kočujevskim un SIA “GREIS” piederošā SIA “GREIS loģistika” jaunā dalībniece ir Ekaterina Soroka, kura kopš vakardienas reģistrēta arī kā uzņēmuma patiesā labuma guvēja.

Līdz ar izmaiņām SIA “GREIS loģistika” kapitāldaļu turētājos, uzņēmumam reģistrēts arī jauns prokūrists – Edgars Ševels. Prokūristam piešķirtais tiesību apjoms ļauj atsevišķi pārstāvēt uzņēmumu, taču bez tiesībām atsavināt nekustamo īpašumu, to ieķīlāt vai arī apgrūtināt ar lietu tiesībām.

Lursoft izziņas dati rāda, ka Ekaterinai Sorokai pieder arī šūnbetona bloku ražošanas uzņēmums SIA “Industrial Management”.

SIA “GREIS loģistika” apgrozījums 2018.gadā audzis par 7,29% līdz 8,25 miljoniem eiro, bet tā peļņa pēc nodokļu nomaksas bijusi 98,42 tūkstoši eiro. Salīdzinot ar 2017.gadu, uzņēmuma peļņa sarukusi par 8%, kas izskaidrojams ar pamatienākumu samazināšanos, kā arī ar būtiski lielākiem noliktavu nomas izdevumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Balti Logistika", loģistikas uzņēmums, kas darbojas Igaunijā, Latvijā un Lietuvā jau 15 gadus, šodien, 1. jūnijā, atver savu filiāli Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā.

Tas stiprinās pozīcijas Baltkrievijā un palīdzēs uzņēmumiem optimizēt piegādes ķēdes. Par Minskas filiāles vadītāju iecelta Leili Guļijeva no Latvijas, kura jau vairākus gadus ir "Balti Logistika" pārdošanas vadītāja Baltijā.

Līdz ar šo paplašināšanos, "Balti Logistika" kļūst par globālās loģistikas kompānijas "UPS Supply Chain Solutions" oficiālo pārstāvi arī Baltkrievijas tirgū. "Balti Logistika" ir ilgstoša pieredze gaisa, jūras un dzelzceļa pārvadājumu organizēšanā.

"Mūsu biznesa modelis Baltijā šodien ir labi pierādījies – esam piedzīvojuši stabilu izaugsmi, pēdējo četru gadu laikā dubultojot uzņēmuma apgrozījumu. Mēs saredzam, ka tagad ir īstais laiks paplašināties arī ārpus Baltijas," saka L. Guļijeva.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latgales dārzeņu loģistika siltumnīcu kompleksa paplašināšanā plāno ieguldīt trīs miljonus eiro

LETA, 24.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dārzeņu audzētāja, siltumnīcu kompleksa «Mežvidi» īpašnieks «Latgales dārzeņu loģistika» plāno ieguldīt trīs miljonus eiro siltumnīcu kompleksa paplašināšanā, pastāstīja kompānijas valdes loceklis Edgars Romanovskis.

Viņš teica, ka kompānija vairākus gadus strādā pie siltumnīcu kompleksa «Mežvidi» paplašināšanas, un šobrīd Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā ir izsludināts iepirkumu konkurss par siltumnīcas būvniecību.

Pēc viņa teiktā, projekta īstenošanas rezultātā tomātu audzēšanas platība attiecīgajā siltumnīcu kompleksā palielinātos par 0,6 hektāriem, izvietojot arī papildus gaismas un nodrošinot pietiekamu, saules gaismai pietuvinātu apgaismojumu gada tumšanā periodā. Tomātu ražošanas apmēru tādējādi plānots palielināt 2,5 līdz trīs reizes, kā arī uzlabot ražas kvalitāti.

«Projekts mums dos iespēju audzēt vairāk vēl izteiktāk gaismu mīlošas tomātu šķirnes ziemas sezonā,» viņš teica.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Jaunā transportēšanas iepakojuma sistēma ļauj ietaupīt resursus

Andris Skakauskis, SIA BEPCO vadītājs Latvijā, 26.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms daudziem gadiem transportēšanas iepakojuma nozarē bija tik liela neskaidrība, ka tas pat varēja apdraudēt galapatērētāju. Tagad, it īpaši Baltijā, situācija ir pavisam citāda.

Aprites ekonomika vairs nav svešs termins. Kā arī līdz šim dīvainais termins "koplietošanas ekonomika" vairs nešķiet dīvains. Koplietošanas ekonomika ir starptautiski strauji augoša nozare, kas maina tradicionālās ekonomiskās vides darbību un nozīmi. Mobilās ierīces (Uber, Bolt (Taxify)) koplietošana, dzīves telpas koplietošana (Airbnb), līdzfinansējums un citas platformas ir palīdzējušas cilvēkiem pārdot brīvus vai pārpalikušos resursus. Tas ir kā pretējs risinājums tradicionālajai pakalpojumu ekonomikai, kur uzņēmums pārdod pakalpojumu ar saviem līdzekļiem – taksometru uzņēmumiem, viesnīcām, restorāniem, rīkjoslām, bankām u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #13

DB, 11.02.2020

Dalies ar šo rakstu

Vispārējo paniku par klimata pārmaiņām trāpīgi raksturo Austrumsomijas Universitātes docents Andrejs Belijs. Viņš norāda uz viedokļu radikalizāciju, kas sadala zinātniskās hipotēzes par klimatu "pareizajās" un "neapreizajās".

Savukārt nekustamo īpašumu segmentā panika nav gaidāma. SIA "Arco Real Estate" valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits pauž, ka prognozētajam ekonomikas krīzes ugunsgrēkam nav tādas "degvielas", kāda bija pirms 2008. gada recesijas. Vienīgais, kas var notikt, ir cenu pieauguma sabremzēšanās vai, sliktākajā gadījumā, minimāla lejupslīde.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 11. februāra numurā:

  • viedokļi – kas nepieciešams nekustamo īpašumu tirgū
  • aktuāli - Latvijas attīstība caur Mārupes prizmu
  • tēma - nekustamo īpašumu segmentā gaida uz banku finansējumu
  • būvniecība - digitalizācija ienāk arī konservatīvajā būvniecības nozarē
  • intervija - Andrejs Belijs, Austrumsomijas Universitātes docents, par klimata pārmaiņām
  • klimata pārmaiņas - piesārņotās vietas Latvijā
  • elektronika - elektronikas komponentu ražotājs SIA "Silmor" tuvu pirmā miljona apgrozījumam
  • DB konferences - jaunās paaudzes uzņēmumi ir atvērtāki mākoņpakalpojumiem
  • transports/loģistika - SIA "Balti Logistika" audzē vērtīgo preču eksportu
  • kāzu bizness - kāzas veicina nomas biznesa attīstību
  • karjera - kā kļūt par pilotu
  • brīvdienu ceļvedis ar Kasparu Bulu, "Bite Latvija" vadītāju

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Latvijas dzelzceļš jaunais biznesa modelis paredz paplašināt darbību

LETA, 22.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) jaunais biznesa modelis paredz sniegt plašāku pakalpojumu spektru, piedāvājot arī jūras ekspedīcijas, autokravu ekspedīcijas, kā arī terminālu un noliktavu pakalpojumus, trešdien žurnālistiem pastāstīja LDz valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs.

Viņš uzsvēra, ka jau pērnā gada beigās bija skaidrs, ka kravu apmēri, kas tiek pārvadāti pa dzelzceļu, turpmāk piedzīvos būtisku kritumu. "Jau pērnā gada rezultāti kravu ziņā bija zemākie pēdējo 18 gadu laikā. Šogad kritums salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu ir par vēl 52%," teica Kleinbergs, piebilstot, ka jau pērn uzņēmums sāka vērtēt, kā šo situāciju mainīt un kā pielāgoties jaunajiem apstākļiem.

Viņš arī skaidroja, ka kravu apmēra kritumu šogad nosaka vairāku apstākļu kopums. Pirmkārt, nozīmīgi samazinājušās kravas no Krievijas - pamatā tās ir akmeņogles, un tas saistīts ar Eiropas Savienības politiku, pārejot no fosilā kurināmā uz atjaunojamiem kurināmiem. Attiecīgi Krievijā parorientē akmeņogļu plūsmas uz Austrumu tirgiem. Turklāt šogad kravu apmēru ietekmēja arī Covid-19 pandēmija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #19

DB, 12.05.2020

Dalies ar šo rakstu

Pārsteigumu nav – tā var teikt par statistikas datiem, kuri rāda uzņēmējdarbības vidi aprīlī.

Bezdarbnieku skaits pieaudzis, pievienotās vērtības nodokļa maksātāju skaits sarucis. Vēl šā gada martā PVN maksātāju skaits bija 79 032, bet maija sākumā – 72 947. Seši tūkstoši PVN maksātāju mēneša laikā izgaisuši.

Līdz 30. aprīlim bankas no uzņēmumiem bija saņēmušas vairāk nekā 2,6 tūkstošus pieteikumu piešķirt kredītbrīvdienas. Būtiski arī sarucis kredītu pieteikumu apjoms.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 12. maija numurā:

  • viedokļi - Covid-19 ierobežojumu mīkstināšana
  • aktuāli - restarts prasa palielināt valsts lomu
  • aktuāli - jauni uzņēmumi rodas uz pusi mazāk
  • tēma - kreditēšanas standarti kļūst striktāki
  • ekonomika - pandēmija maina valdību lomu sabiedrības dzīvē
  • enerģētika - līderi nemainās; elektroenerģijas cenas; zaļā enerģija
  • tehnoloģijas - ieguvēji tie, kas prot pielāgoties
  • transports/loģistika - taksometri cieš zaudējumus kopā ar tūrismu
  • transports/loģistika - "Bolt Latvija" ātri pielāgojās situācijai
  • veselības aprūpe - zālēm jākļūst vēl pieejamākām
  • biznesa psiholoģija - strauji notikumi prasa ātru reakciju
  • bizness reģionos - uzlabotais restorāns "Kest" Cēsīs
  • iepakojums - "Madara Cosmetics" izmanto OWP (Ocean Waste Plastic) materiālus
  • brīvdienu ceļvedis - Artūrs Gailītis, SIA "Rezidence" un organizācijas #viedi izveidotājs

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas digitālās ekspedīcijas uzņēmums "sennder" paziņojis par biroja atvēršanu Rīgā.

"Baltijas valstis vienmēr ir bijušas centrālais mezgls kravu kustībā, ievērojot reģiona atrašanās vietu un kalpojot par tiltu starp Skandināviju, Centrāleiropu un Austrumeiropu. Mēs uzsākam darbību šajā tirgū, ienesot reģionā digitālos loģistikas un transporta pakalpojumus. Šī stratēģiski nozīmīgā ienākšana tirgū padarīs mūsu, mākonī balstītos komunikācijas un lietvedības risinājumus, kā arī loģistikas kartēšanas organizēšanu, pieejamu loģistikas pakalpojumu sniedzējiem visā Baltijā," stāsta viens no "sennder" dibinātājiem un tā izpilddirektors Nikolass Šēfenakers.

"sennder" specializētais piedāvājums koncentrējas uz "pilnu autokravu" (FTL) tirgu, cenšoties organizēt, sagatavot un optimizēt pārvadāšanai paredzēto kravu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Uzņēmējdarbības uzsākšanai, lielākoties, tika izlietoti visi bērna kopšanas atvaļinājuma laikā iekrātie pašas līdzekļi, ko ne mirkli nenožēloju," atklāj organiskā stikla sienas un galda plānotāju "Penguin Stories" izveidotāja Egita Vītola.

"Doma, par to, ka vēlos savu īpašo lietu, ar ko nodarboties, un veidot savu uzņēmumu, manī ir dīdījusies ilgi. Šķiet, ka jau kopš vidusskolas laikiem, jo man vienmēr paticis ideju ģenerēšanas un kaut kā jauna radīšanas process," stāsta SIA "Penguin Stories" dibinātāja E.Vītola.

Līdz šim viņa bija izmēģinājusi spēkus uzņēmējdarbībā, savulaik pārdodot miniatūrsunīšu apģērbus un studiju gados kursabiedrenei palīdzot uzņēmuma SIA "CherryBerry" izveidošanā. Tāpat E.Vītola vienmēr interesējusies par interesantām pašmāju idejām un uzņēmumiem, galvenokārt, tiem, kuri veiksmīgi izveidoti un attīstīti, pateicoties dibinātāju apņēmībai, pašiedvesmai un darbam, nevis tikai runāšanai un sapņošanai. Šīs ir īpašības, kas arī viņai palīdzēja uzņēmuma izveidē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Latvijas teritoriju šķērsos kilometru garš kravas vilciena sastāvs no Ķīnas

Lelde Petrāne, 06.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā nedēļā pa VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) uzturēto dzelzceļa infrastruktūru tiek plānots īpaši gara kravas vilciena pārvadājums, kas, turpinot attīstīt sadarbību ar Krievijas dzelzceļu un pamatojoties uz februāra beigās noslēgto vienošanos starp abiem uzņēmumiem par īpaši garu kravas vilcienu pārvadājumu organizēšanu, tiek nosūtīts no Ķīnas uz Kaļiņingradas apgabalu.

Kravas vilciens, kura sastāvā ir simts 20 pēdu konteineri, ir vienu kilometru garš. Maršrutā no Ķīnas uz Kaļiningradu tiek nogādāti izejvielu materiāli.

Vilciens ceturtdien, 2.aprīlī, sāka ceļu maršrutā Ķīna - Krievija – Latvija - Kaļiņingradas apgabals. Kravas vilciens galamērķi Kaļiņingradā sasniegs aptuveni deviņās diennaktīs, bet Latvijas teritoriju tas šķērsos desmit stundās, ieskaitot muitas un robežšķērsošanas procedūrām nepieciešamo laiku.

Neskatoties uz pašreizējo ekonomisko situāciju pasaulē, ko ietekmē Covid-19 un kā rezultātā vairums uzņēmumu ir apturējuši ražošanu vai būtiski samazinājuši ražošanas tempus, šis būs piektais konteinervilcienu sastāvs dažu nedēļu laikā, kas maršrutā Ķīna-Zabaikaļska (Krievija) - Kaliņingrada dodas, šķērsojot Latvijas teritoriju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada Ilgtspējas indeksa rezultāti liecina, ka vietējo uzņēmumu un organizāciju interese un izpratne par atbildības un ilgtspējas principiem pieaug. Šogad kopējais novērtējuma dalībnieku sniegums sasniedza 75,4%, kas ir teju par 30% vairāk nekā pirmajā novērtējumā 2010. gadā.

Ilgtspējas indeksa augstākajai jeb platīna kategorijai šogad kvalificējās 19 uzņēmumi. Divi no tiem šo vērtējumu saņēmuši pirmo reizi – "LDz Cargo" un "Rīgas Siltums" pievienojās organizācijām, kas platīna kategoriju ieguvušas jau iepriekšējos gados: "Augstsprieguma tīkls", "Balta", "Baltic International Bank", "Cēsu alus", "Coca-Cola HBC Latvia", "Latvenergo", "Latvijas Autoceļu uzturētājs", "Latvijas dzelzceļš", "Latvijas Loto", "Rimi Latvia", Rīgas tehniskā universitāte, "Sadales tīkls", "SEB banka", "Schwenk Latvija", Starptautiskā lidosta "Rīga", "Swedbank" un "Ventspils reiss".

"Korporatīvajā vidē ilgtspēja jau sen nav modes tendence. Tas ir organizāciju dzīvesveids, kam ir ļoti nozīmīga ietekme gan uz to izaugsmi, gan sabiedrību, gan arī valsts un pasaules attīstību kopumā. Tāpēc pozitīvi vērtējams ir fakts, ka Latvijā aizvien vairāk organizāciju sāk domāt par ilgtspējīgu un atbildīgu uzņēmējdarbības praksi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Specializējušies basketbolā

Monta Glumane, 05.04.2019

Online menedžeris Rūdolfs Rudzītis (no kreisās), izpilddirektors un līdzīpašnieks Ernests Moruss un menedžeris, līdzīpašnieks Salvis Mētra. Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā.

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ideja veidot specializētu basketbola veikalu attaisnojusies, bet plašākai attīstībai iespējas saredz interneta vidē

Basketbola preču veikala Pro Basketball dibinātājs Ernests Moruss jau kopš bērnības bija sapņojis par sava veikala atvēršanu, tādēļ 2015.gadā viņš pameta tā laika darbu, apvienoja spēkus kopā ar biznesa partneri Salvi Mētru un uzņēmās risku jauna uzņēmuma dibināšanā.

Izglīto klientus

«Biju pirmais, kurš pārliecināja cilvēkus, ka basketbola preces var tirgot kā atsevišķu kategoriju. 2008. - 2009. gadā bija parādījušies skriešanas inventāra veikali. Jau kādu laiku bija arī hokeja preču veikali. Es nespēju saprast, kāpēc basketbolam, kas ir otrs izplatītākais sporta veids, nav sava specializētā veikala. Bija ierasta lieta, ka jauniešu vecāki ļoti daudz apavus pasūtīja no ārzemēm, piemēram, no Amerikas, līdz ar to daļa naudas no Latvijas tirgus aizgāja citur,» biznesa pirmsākumus atceras veikala Pro Basketball līdzīpašnieks E. Moruss. Galvenā atšķirība starp sporta preču veikaliem, pēc E.Moruss domām, jau ir pateikta nosaukumā. Pro Basketball galvenais mērķis - lai klients būtu pārliecināts, ko iegādājies, jo visi apavi neder visiem cilvēkiem. Ņemot vērā šo iemeslu, veikala darbinieki izglīto klientus. Katru jauno apavu modeli viņi paši arī testē, lai varētu sniegt objektīvāku viedokli par produktu. «Zīmols kopējo vilcienu dzen ar milzu mārketingu un influenceru vidi. Mūsu uzdevums ir jauno modeli piemeklēt tam, kam tas vislabāk atbilst, un tas mūs atšķir no jebkura cita veikala. Ļoti bieži cilvēki vēlas jaunākos kāda zīmola apavus, kuri ir dārgākie veikalā, bet mēs nepārdodam, ja tas neatbilst konkrētajam cilvēkam. No biznesa viedokļa nepareizi, » stāsta E.Moruss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) izteiktie pārmetumi AS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) valdei var apdraudēt lielo dzelzceļa projektu realizēšanu, pastāstīja Latvijas Dzelzceļa nozares darba devēju organizācijas izpilddirektors Jānis Irbe.

Viņš uzsvēra, ka ministra izteikumi par iespējamo korupciju uzņēmumā un veids, kādā Linkaits vēršas pret LDz valdi, ir nepieņemams. Irbe pauda, ka tas ir Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) principu pārkāpums, un, ja ir aizdomas par pārkāpumiem uzņēmumā, satiksmes ministram bija jāuzdod to izvērtēt LDz padomei.

«Valde nav zvērējusi uzticību ministram un tās darbu sākotnēji ir jāvērtē padomei, kura tikko apstiprināja uzņēmuma gada pārskatu un valdes darbību novērtēja kā ļoti labu,» pauda Irbe, piebilstot, ka LDz valde pilda Ministru kabineta (MK) uzdoto un strādā atbilstoši noslēgtajam daudzgadu līgumam un indikatīvajam plānam, kas ir apstiprināts MK.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Marine Digital System mērķis ir automatizēt procesus ostās, jūrniecības pakalpojumos

Ivans Ladans no Krievijas savu uzņēmumu SIA Marine Digital System attīsta Latvijā, jo te ir jaunuzņēmumiem pateicīgāka biznesa vide.

«Šo projektu sākām pirms dažiem mēnešiem, bet šajā nozarē neesam pavisam iesācēji. Pēdējos divos gados Krievijā esam strādājuši jūrniecības pakalpojumu automatizācijas jomā,» teic I. Ladans. Līdzīgi kā daudziem cilvēkiem Krievijā arī viņam Latvijā ir daudz paziņu. Viņš ir pazīstams ar LIAA jaunuzņēmumu eksperti Olgu Barretu-Gonsālvisu un Ļevu Basu no Blokķēdes asociācijas, kuri pastāstīja par nozares attīstību valstī, un tā radās doma pamēģināt attīstīt biznesu Latvijā. «Šobrīd Krievijā jaunuzņēmumiem ir daudz barjeru. Ja es uzrakstīšu vēstuli uz Hamburgu no Krievijas kompānijas, būs sarežģīti iegūt investīcijas vai līgumu, jo neviens nevēlas strādāt ar nestabilu reģionu. Lielākā daļa manu draugu no citiem jaunuzņēmumiem ar lielu potenciālu ir pārcēlušies uz Latviju, citām Eiropas valstīm, ASV, jo IT kompānijām ir labāk atrasties valstīs, kur ir vieglāk veidot biznesu. Piemēram, Latvijā pagāja vien divi mēneši, lai sāktu pilotprojektu ar vietējo uzņēmumu. Grūti iedomāties, ka kaut kas tāds būtu iespējams jaunizveidotai kompānijai Krievijā. Esam pārcēlušies, lai veidotu uzņēmumu biznesam draudzīgākā vietā. Pagaidām izskatās, ka tas ir bijis pareizi darīts. Mans produkts Latvijas ekonomikā iekļaujas ļoti labi, jo loģistika ir nozīmīga nozare, un varu te veikt pilotprojektu. Te ir viegli strādāt, viss ir tuvu, un pārcelties ar visu komandu uz Rīgu ir lētāk nekā, piemēram, uz Somiju. Man šķiet, ka te ir draudzīgāka attieksme pret cilvēkiem no Austrumeiropas nekā Lietuvā,» saka I. Ladans.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Rimi Latvia investē 5,3 miljonus eiro algu paaugstināšanā

Zane Atlāce - Bistere, 07.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirgotājs "Rimi Latvia" pievienojis šī gada darbinieku atalgojuma fondam 5,3 miljonus eiro, lai nodrošinātu darbinieku algu paaugstināšanu, informē uzņēmumā.

Investīcijas atalgojuma fondā ļaus palielināt darba algas veikalā un birojā, veikala darbiniekiem tiks palielinātas gan darbinieku pamatalgas stundu likmes, gan bonusu apjoms. Algu apjoma izmaiņas stājas spēkā ar šī gada 1.aprīli.

"Mēs apzināmies mūsu darbinieku svarīgo lomu kvalitatīvas uzņēmuma darbības nodrošināšanā un vēlamies, lai ikviens mūsu darbinieks justos arī finansiāli droši," investīcijas pamato "Rimi Latvia" valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais.

Visu trīs Baltijas valstu līmenī "Rimi" ir papildinājis arī darbinieku atbalsta fondu par 50 000 eiro, kas paredzēts darbiniekiem, kuriem Covid-19 dēļ rodas papildu izmaksas vai finansiālas grūtības. Palīdzība tiek sniegta gadījumos, ja radušās nopietnas veselības problēmas, nepieciešama operācija, kuras veikšanai nepietiek līdzekļu, vai arī gadījusies kāda cita nelaime, kuru pārvarēt paša spēkiem nav iespējams.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautisko biznesa pakalpojumu centru asociācija “ABSL Latvia” piedāvā līdzfinansēt mācību organizēšanu darbinieku kvalifikācijas celšanai eksporta nozarē strādājošajiem.

Atbalsts būs pieejams tādu profesionālo kompetenču attīstībai kā programmēšana, svešvalodu zināšanas, projektu vadība, loģistika un citām.

Finansējuma piešķiršana notiks ERAF atbalsta programmas ietvaros. Projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir 1,5 miljoni eiro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalsta apjoms 600 000 eiro apmērā.

Šīs atbalsta programmas mērķis ir starptautiskajiem biznesa pakalpojumu centriem (SBPC) un saistītajiem nozaru uzņēmumiem nodrošināt darbinieku prasmju pilnveidošanas mācības, lai sekmētu tehnoloģisko inovāciju ieviešanu un darbaspēka produktivitātes paaugstināšanu.

“Ņemot vērā nozares izaugsmes un paplašināšanās perspektīvas nākotnē, piesaistot šim reģionam arvien jaunus investorus, darbaspēka kompetenču attīstība ir tikusi izvirzīta kā viena no prioritātēm asociācijas līmenī un šobrīd pie tā aktīvi strādājam, domājot arī par papildus finansējuma iespējām valsts un pašvaldību līmenī,” skaidro Monta Geidāne, “ABSL Latvia” izpilddirektore.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Bīstamās investīcijas

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 11.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīna ir ekonomisks sāncensis, īpaši tehnoloģiskajā līderībā, un sistēmisks konkurents, kas izvirza alternatīvus pārvaldības modeļus. Tā šo lielvalsti šā gada 12. marta preses paziņojumā nodēvēja Eiropas Komisija.

Eiropas attiecības ar Ķīnu ir sarežģītas un tālu no tā optimisma, kas valda zināmās aprindās Latvijā, īpaši attiecībā uz šīs valsts investīcijām loģistikā un Vienas jostas, viena ceļa iniciatīvu. Protams, Eiropas Savienība (ES) vēlas sadarboties ar Ķīnu, tirgoties ar to, taču arvien vairāk izskan brīdinājumi, ka Ķīna rada ne tikai iespējas, bet arī draudus. Tie saistās ar kiberspiegošanu, rūpniecisko spiegošanu, autortiesību pārkāpumiem, protekcionismu.

Arī, runājot par Vienas jostas, viena ceļa iniciatīvu, ES ir vairāk nekā piesardzīga un zvana zināmus trauksmes zvanus par to, ka Itālija, vienīgā no ES valstīm, ir pievienojusies šai iniciatīvai, tādējādi sniedzot Ķīnai piekļuvi pie vienas no G7 valsts ostām un infrastruktūras. Piesardzības pamatā ir investīciju asimetrija. Proti, Ķīna veic milzīgas investīcijas ES, pārņemot tās stratēģiskās nozares un infrastruktūru, tajā pašā laikā savu tirgu tur tikpat kā slēgtu ES investīcijām. Līdz ar to ES līderi ir vienojušies par stratēģisko nozaru aizsardzību, neļaujot tajās nekontrolēti ieplūst ķīniešu investīcijām. ES līderi arī atgādina, ka Ķīnā ir cita politiskā sistēma nekā ES un vērojami sistēmiski cilvēktiesību pārkāpumi. Un Ķīna ar savām investīcijām dalībvalstīs mēdz pirkt to klusēšanu un acu pievēršanu. Viens no Eiropai aktuālākajiem jautājumiem ir par Ķīnas īstenoto protekcionismu un savu uzņēmumu subsidēšanu, kas rada nevienlīdzīgu konkurenci.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazie nišas festivāli, kuros neplīvo sponsoru reklāmas karogi, savā ziņā paši izvēlējušies iet grūtāko ceļu, jo finansiālais segums jānodrošina pašu spēkiem.

Izvēles iespējas nekomerciālo festivālu klāstā ir plašas – sākot no pasākumiem, kuros mūziku aizstāj sarunas, un beidzot ar alternatīviem Līgo svētkiem šamaniskā gaisotnē un kamermūziku, kas skan dabā. Organizatoriem tas liek meklēt alternatīvus līdzekļu piesaistīšanas veidus, toties apmeklētāji var ļauties tīra satura burvībai, kurā domu vidi netraucē uzbāzīgas reklāmas.

Sarunu festivāls Lampa norisināsies jau piekto gadu pēc kārtas. Apmeklētāju skaits ir pieckāršojies – no teju 3500 apmeklētājiem 2015. gadā līdz vairāk nekā 16 tūkstošiem pērn. Arī programma kļuvusi bagātāka. Šogad būs vairāk nekā 350 pasākumu divu dienu garumā, kopējam diskusiju un notikumu ilgumam sasniedzot 700 stundas. Salīdzinājumam – pirmajā festivāla gadā pasākumu skaits nepārsniedza 50. «Gatavojamies lielākam apmeklētāju skaitam, bet to ir grūti prognozēt, jo ieeja festivālā ir brīva. Šis ir vienīgais sarunu festivāls Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Rīgai sola konferenču centru

Jānis Goldbergs, 30.09.2019

«Rīgai ir savs tūrisma zīmols. Tas visur tiek reklamēts. Mums ir savi produkti tūristiem, izstādes, koncerti. Ir būtiski turpināt piedāvāt jau to, ko mēs darām šobrīd. Pēc darījumu sarunām cilvēks var palikt Rīgā un mums ir tas āķis, ko viņam iedot,» diskusijā sacīja RTAB valdes priekšsēdētājs Guntars Grīnvalds.

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgai vajag konferenču centru ar 3000 vietām, un tas arī taps – šādu nepieciešamību definējusi Rīgas dome, Ekonomikas ministrija, Saeimas politiķi un tūrisma nozares uzņēmēji domnīcā Rīga kā Baltijas darījumu tūrisma dzinējspēks.

Diskusijā, kurā piedalījās ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro, Rīgas mērs Oļegs Burovs, Saeimas komisiju vadītāji Jānis Vitenbergs un Vjačeslavs Dombrovskis, Rīgas Tūrisma attīstības biroja (RTAB) valdes priekšsēdētājs Guntars Grīnvalds un daudzi tūrisma nozares pārstāvji, visi definēja divas galvenās Rīgas vajadzības, ja Latvijas galvaspilsētu vēlamies izveidot par darījumu tūrisma centru. Proti, pirmkārt, ir nepieciešams konferenču centrs ar vismaz 3000 vietām. Otrkārt, jāveido vēstnešu programma, kas piesaistīs braucējus.

Esam pēdējie Baltijā

Kopainu, vajadzības un vispārējās darba metodes kā uz šķīvja mūsu speciālistiem priekšā nolika tūrisma speciāliste no Londonas Sallija Grīnhila. Viņa aicināja saprast, ka ir atšķirība starp vienkāršu darījuma braucienu un nozaru vai korporāciju pasākumiem, kuros piedalās simtiem cilvēku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Novembra sākumā Rīgā, Ģertrūdes ielā atklāts salons BG Suits, kas piedāvā gan pasūtīt individuāli šūtus uzvalkus, gan iegādāties jau gatavus.

Ideja par salona atvēršanu uzņēmuma īpašniekiem bijusi jau kādu laiku. Sākotnēji uzņēmums plānoja nodarboties tikai ar individuāli šūtiem apģērbiem un apaviem, nodrošinot, ka klientu vizītes būs individuālas, slēgta tipa un veltītas konkrētajam cilvēkam.

"Sapratām, ka Latvijā auditorija ir mazliet citādāka, tāpēc nolēmām kļūt pieejamāki," atzīst BG Suits vadītāja Sandra Lipora. Līdz šim uzņēmums piecus gadus darbojās Blaumaņu ielā.

"Šeit esam atvērušies kā salons un veikals ar jau gatavo kolekciju, ar kuru pārkāpām saviem principiem, iedomām, ka visu šūsim tikai pēc cilvēka izmēriem. Sapratām, ka cilvēki mūsdienās ir steidzīgi, apģērbs ir nepieciešams ātri un uzreiz. Sākām ar krekliem, tad sekoja arī gatavās kolekcijas apavi, kuru dizainu arī paši veidojām, sadarbojoties ar apavu zīmolu WIMS. Visus apģērbu dizainus esam veidojuši paši, gājuši tam cauri – kvalitātes kontrolei mūsu darbinieki ir nēsājuši visu, sākot no zeķēm, lai saprastu, vai klientiem būtu ērti valkāt," stāsta S.Lipora.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaut arī Ventspils brīvostas pārvalde – pretstatā pilsētas mēram – tikusi cauri ar veselu ādu, ne tikai Ventspils, bet arī Rīgas un Liepājas komersanti bažījas par Latvijas ostu reputāciju ilgtermiņā

"Termināļu fiziskā darbība nav ietekmēta," par pērnā gada 9. decembrī ASV Ārvalstu aktīvu kontroles biroja noteikto sankciju sekām norāda jaunais Ventspils brīvostas pārvaldnieks Andris Purmalis.

DB uzrunāto Ventspils brīvostas komersantu situācija ir visai atšķirīga, tomēr gan sankciju skartie, gan neskartie pauž kā bažas, tā optimismu.

"Bankas mūsu uzņēmumus pastiprināti vērtē," par sankciju sekām norāda biedrības Baltijas Asociācija – transports un loģistika izpilddirektors, Ventspils pilsētas domes deputāts Ivars Landmanis.

"Mēs nejutām," par ASV sankcijām saka Ventspilī strādājošā stividora "Ventplac" valdes priekšsēdētājs Aivars Baude.

Visu rakstu lasiet žurnālā "Dienas Bizness".

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Brīvo vakanču skaits sarucis par vairāk nekā 60%

Lelde Petrāne, 08.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publicēto darba sludinājumu skaits karjeras portālā cv.lv šā gada martā sarucis par 24% salīdzinājumā ar šā gada februāra mēnesī publicētajām vakancēm, liecina "CV-Online Latvia" apkopotie dati. Savukārt vidējais jauno pievienoto darba sludinājumu skaits līdz ar ārkārtas stāvokļa ieviešanu valstī samazinājies par vairāk nekā 60%.

"Darba tirgus šobrīd piedzīvo satricinājumu. Vēl pirms mēneša tendences liecināja par darba tirgus izaugsmi, taču ārkārtas stāvokļa ieviešana valstī saistībā ar Covid-19 epidēmiju radījusi tūlītēju darba tirgus lejupslīdi un darba tirgus atdzišanu gan Latvijā, gan citās valstīs.

Šobrīd bezdarbnieku rindas papildinājuši vairāki tūkstoši Latvijas darba ņēmēju un sagaidāms, ka to skaits šogad turpinās pieaugt. Vienlaikus būtiski sarūk pieprasījums pēc darbaspēka, kas daudzās nozarēs un amatu kategorijās turpmākā gada laikā mainīs svaru kausus par labu darba devējiem, kas izjutīs lielāku atsaucību uz jaunizsludinātām vakancēm, tādējādi arī iegūstot dominējošas pozīcijas darba tirgū," norāda Aivis Brodiņš, "CV-Online Latvia" vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atklāta pieteikšanās mācībām Eiropas Savienības (ES) fondu pieaugušo izglītības projektā "Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide", kuru īsteno Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA).

Šajā kārtā strādājošajiem vecumā no 25 gadiem ir iespēja izvēlēties kādu no vairāk nekā 200 izglītības programmām. Pieteikšanās mācībām notiek līdz 15. jūlijam, un šajā kārtā mācību process noritēs tikai attālināti.

Mācības 11 tautsaimniecības nozarēs - elektronisko un optisko iekārtu ražošana, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, pārtikas rūpniecībā, lauksaimniecībā, drukas un mediju tehnoloģijās, transportā un loģistikā, enerģētikā, ķīmiskajā rūpniecībā, būvniecībā, kokrūpniecībā, metālapstrādē, mašīnbūvē un mašīnzinībās, kā arī mākslas nozares dizaina un radošo industriju sektorā - piedāvās 23 izglītības iestādes. Šajā kārtā izglītības programmu piedāvājums tiek paplašināts ar iepriekš nebijušu iespēju izvēlēties kādu no interesējošām izglītības programmām arī studiju moduļa vai studiju kursa apguvei augstskolā vai koledžā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saldus novadā atklātas divas norvēģiem piederošu uzņēmumu Karlsberg un Plast-Tech ražotnes, informē Norvēģijas Tirdzniecības kameras Latvijā izpilddirektore Ilze Garoza.

«Esam gandarīti redzēt, ka norvēģi ir kļuvuši par lielākajiem ārvalstu investoriem Saldus novadā, attīstot ražošanu jūrniecības, metālapstrādes, stikla šķiedras izstrādājumu, dizaina iepakojumu un citās jomās,» norāda Norvēģijas Tirdzniecības kameras Latvijā valdes priekšsēdētājs Alfs Ēriks Lundgrēns.

«Norvēģija ir nozīmīgs investors Latvijā. Norvēģu uzņēmumi aktīvi darbojas Latvijā jau kopš 1990. gadu sākuma. Mēs lepojamies ar norvēģiem piederošo uzņēmumu klāsteri Saldū, daudzi no tiem nāk no Rietumu Norvēģijas. Tie nodrošina nozīmīgu ieguldījumu reģiona nodarbinātībā, labklājībā un ekonomikā,» Karlsberg atklāšanā sacīja Norvēģijas vēstnieks Kristians Ēdegors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Itālija sākusi izmeklēšanu pret Amazon saistībā ar iespējamu dominējošā stāvokļa izmantošanu

LETA, 16.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Itālijas Konkurences pārvalde otrdien paziņoja, ka sākusi izmeklēšanu pret ASV interneta tirdzniecības gigantu «Amazon» saistībā ar iespējamu dominējošā stāvokļa izmantošanu tiešsaistes tirdzniecībā un loģistikā.

Pārvaldei ir aizdomas, ka uzņēmums priekšrocības trešās puses tirgotājiem savā platformā vien sniedzis tad, ja tie piekrituši izmantot «Amazon» loģistikas pakalpojumu.

«Šī prakse ļāvusi «Amazon» negodīgi gūt ienākumus no sava dominējošā stāvokļa tiešsaistes tirdzniecības platformās, lai būtiski ierobežotu konkurenci uzglabāšanas un nosūtīšanas tirgos,» norāda pārvalde. Pārvalde piebilst, ka šāda rīcība galu galā radītu negatīvu ietekmi uz patērētājiem. Šī izmeklēšana varētu ilgt gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru