Transporta un sakaru institūts (TSI) un Rietumanglijas Universitāte UWE Bristol (Lielbritānija) ir vienojušās par veiksmīgo stratēģiskās sadarbības pagarināšanu vēl uz pieciem gadiem. Šis lēmums apliecina abu universitāšu apņemšanos turpināt kopīgi attīstīt dubultā diploma studiju programmas, paplašināt kopīgos pētniecības projektus un stiprināt akadēmisko sadarbību tādās jomās kā datorzinātnes, mākslīgais intelekts, aviācija un informācijas tehnoloģijas.

No 2020. līdz 2025. gadam TSI un UWE Bristol sadarbība ir guvusi īpaši augstu UWE Bristol novērtējumu. Lielbritānijas partneri īpaši uzsver un izceļ:

• nozares partneru un profesionāļu iesaisti studiju procesā, nodrošinot studijām ciešu saikni ar darba tirgus realitāti,

• godprātīgu un uz uzticēšanos balstītu partnerību,

• studentu un personāla integrācijas un atbilstība UWE Bristol standartiem.

TSI un UWE Bristol ilgstošās sadarbības rezultātā ir radītas un tiek veiksmīgi īstenotas vairākas dubultā diploma programmas, tostarp bakalaura studiju programma “Datorzinātnes: mākslīgais intelekts”, kā arī maģistra programmas “Aviācijas vadība un ilgtspējīga attīstība” un “Datu analītika un mākslīgais intelekts”, kas atbilst Lielbritānijas kvalitātes standartiem un nodrošina studentiem divus starptautiski atzītus diplomus. TSI lepojas ar programmu absolventu profesionālajiem panākumiem un veiksmes stāstiem, gan no Latvijas, gan no Eiropas, Latīņamerikas un citām valstīm. Izmantojot dubultā diploma sniegtās priekšrocības, viņi veiksmīgi realizējuši karjeru starptautiskajā darba tirgū un šobrīd strādā vadošajos nozares uzņēmumos.

Kiberdrošība vairs nav tikai tehnoloģisks jautājums – tā kļuvusi par būtisku organizācijas pārvaldības un riska vadības daļu. Pieaugot kiberapdraudējumiem un normatīvajām prasībām, uzņēmumiem jāstiprina ne tikai tehniskā aizsardzība, bet arī sistēmiska kiberdrošības pārvaldība, kas ietver skaidru atbildību, procesu kontroli un ilgtermiņa stratēģiju. Pieaug pieprasījums pēc kiberdrošības vadītājiem, kuri spēj savienot tehniskās zināšanas ar uzņēmuma stratēģiskajiem mērķiem. Šie speciālisti vada risku analīzi, politiku izstrādi, incidentu pārvaldību un darbinieku apmācības, nodrošinot organizācijas drošību kopumā.

„Kiberdrošība šodien ir neatņemama pārvaldības sastāvdaļa, kas prasa ne tikai tehniskas zināšanas, bet arī spēju koordinēt drošības procesus visā organizācijā,” uzsver profesors Mihails Savrasovs no Transporta un sakaru institūta. „Tas vairs nav tikai IT nodaļas jautājums – tas ir visa uzņēmuma kopīgs uzdevums.”

Likumdošana un jaunās prasības

No 2024. gadā 1. septembra Latvijā ir spēkā Nacionālais kiberdrošības likums, kas nosaka jaunas prasības gan publiskā, gan privātā sektora organizācijām. Līdz 2025. gada 1. oktobrim jāieceļ kiberdrošības pārvaldnieks un jāiesniedz pašvērtējuma ziņojums. Likums nosaka arī minimālās prasības – iekšējo politiku izstrādi, incidentu ziņošanu, risku vadību un darbības nepārtrauktības plānu.

Tērauda kausēšanas sārņi, kurus dēvē par mākslīgo granītu, Latvijā var piedzīvot plašu lietojumu, jo ir ar augstākiem nestspējas un labākiem ilgtermiņa izturības rādītājiem nekā pārsvarā Latvijā izmantotajiem minerālmateriāliem. Uzņēmums NextStep Gravel ir gatavs piegādāt unikālo būvniecības komponentu.

Tā izmantošana ļauj samazināt būvniecības izmaksas vairākās apakšnozarēs. Tas ir jauns piedāvājums Latvijas būvmateriālu tirgū, kuru importēt nolēmis uzņēmums NextStep Gravel. Materiāls ir sertificēts Eiropas Savienībā, iekļauts Latvijas valsts ceļu specifikācijās vienlaikus ar potenciālu uz plašāku izmantošanu nozarē. Dienas Bizness par jaunā materiāla priekšrocībām, iespējām, pielietojumu un importēšanas izaicinājumiem izjautāja uzņēmuma NextStep Gravel valdes priekšsēdētāju, ķīmijas inženierzinātņu maģistri Elīnu Mežanci-Griķi.

Kad nodibinājāt uzņēmumu, un kāpēc nolēmāt importēt mākslīgo granītu, kas pēc vispārējā nosaukuma ir tēraudkausēšanas sārņi?

Uzņēmēji cer, ka mākslīgais intelekts (MI) spēs atrisināt aizvien pieaugošo talantu trūkuma problēmu. Taču patiesībā esošie risinājumi - digitālie produkti - jau tagad var palīdzēt gan paveikt vienkāršus uzdevumus, gan ievērojami ietaupīt izmaksas.

Digitālais produkts ir mājaslapa, pašapkalpošanās portāls, e-veikals, lietotne vai jebkurš cits digitāls risinājums, kas palīdz biznesam. To ieviešana ļauj ne tikai palielināt ieņēmumus, bet arī samazināt izdevumus.

Piemēram, ja klientam ir pieejams pašapkalpošanās portāls, ir iespēja ievērojami samazinātu klientu apkalpošanas izmaksas. "Gartner" aplēsis, ka viena fiziska saskare ar klientu (telefona zvans, e-pasts, čats) uzņēmumam izmaksā aptuveni 8 dolārus, savukārt pašapkalpošanās portāla izmantošana šo saskari padara ievērojami lētāku. "Gartner" jau 2019. gadā apgalvoja, ka digitāla viena klienta apkalpošana izmaksā tikai 10 eirocentus. Tātad 98,75% izmaksu ietaupījums! Tagad, iespējams, šīs izmaksas būtu vēl mazākas, jo risinājumi ir vēl daudz vairāk attīstījušies un vēl vairāk procesu iespējams automatizēt. Tajā skaitā jēgpilni integrējot mākslīgo intelektu (MI).

Latvijas uzņēmums Aerones, kas ir robotizēto inspekciju, apkopju un ar mākslīgo intelektu darbināto risinājumu nodrošinātājs vēja turbīnām, piesaista 62 miljonus dolāru investīcijas, lai attīstītu ar mākslīgo intelektu darbinātus robotizētos risinājumus vēja turbīnu apkopei un inspekcijām.

Finansējuma raunda līderi bija ASV riska investīciju fondi Activate Capital un S2G, piedaloties arī Carbon Equity un Overlap Holdings. Investīciju raundā piedalījušies arī uzņēmuma esošie investori – Lightrock, Blume Equity, Metaplanet, Change Ventures un Extantia.

Piesaistītie līdzekļi tiks izmantoti uzņēmuma tirgus mērogošanai, pētniecībai un attīstībai mākslīgā intelekta un robotikas jomā, ražošanas mērogošanai un prognozējošās apkopes uzlabošanai vēja enerģētikas industrijā.

Investīciju raunds seko rekorda gadam uzņēmuma darbībā, kad Aerones trīskāršoja ieņēmumus, būtiski paplašināja darbību un atvēra jaunu ASV biroju un noliktavu Dalasā, Teksasā. Šis raunds seko saņemtajai 4 miljonu eiro dotācijai no ES Inovāciju fonda 2024. gadā un 30 miljonu dolāru investīciju piesaistei 2023. gadā.

Kopš 2017. gada Coca-Cola HBC Polija & Baltija par 37 % ir samazinājusi CO₂ emisijas visā vērtību ķēdē. Šis progress palīdz Coca-Cola HBC grupai sasniegt tās ilgtspējas mērķi NetZeroby40 jeb neto nulles emisiju līmeni visā vērtību ķēdē līdz 2040. gadam. Uzņēmums konsekventi seko līdzi rezultātiem un ziņo par savu darbību ietekmi vietējā līmenī. Pērn Coca-Cola HBC Polija & Baltija publicēja savu sociālekonomisko ietekmes ziņojumu, bet šodien prezentē jaunākos ilgtspējas datus.

Kad veikalā nopērkam Coca-Cola dzērienu, reti aizdomājamies par to, kāds ir tā ceļš līdz veikala plauktam. Patiesībā tas ietver daudz pārdomātu lēmumu – sākot no izejvielu iegūšanas un enerģijas un ūdens izmantošanas līdz iepakojumam, atkritumu apsaimniekošanai, zemu emisiju autoparkam un produkcijas izvietošanai veikalos. Jaunākajā “Ilgtspējas ietekmes” apkopojumā Coca-Cola HBC Polija & Baltija, kas ražo un izplata šos ikoniskos dzērienus, apliecina, ka liela apjoma ražošana var iet roku rokā ar atbildību.

"Mūsu oglekļa emisiju samazināšana par 37 % visā vērtību ķēdē septiņu gadu laikā ir visa kolektīva, sadarbības partneru un piegādātāju kopīgs nopelns. Pats NetZeroby40 mērķis, lai gan zinātniski pamatots, ir ļoti ambiciozs, tāpēc tā sasniegšanai nepieciešams gan labs plāns, gan konsekventa īstenošana. Turklāt mēs reģionā augam – piegādājam tirgū aizvien vairāk dzērienu, un mūsu rūpnīca Radziminā pēc ražošanas apjoma ir lielākā visā Coca-Cola HBC grupā, kas darbojas 29 valstīs. Tas dod pozitīvu ieguldījumu vietējā ekonomikā, bet vienlaikus prasa arī atbildīgu rīcību attiecībā uz vidi. Tāpēc jo īpaši priecājos, ka mēs virzāmies uz priekšu atbilstoši plānam mūsu emisiju samazināšanas iniciatīvās,” saka Ruža Tomiča-Fontana (Ruža Tomić-Fontana), Coca-Cola HBC Polijas un Baltijas ģenerāldirektore.

Diskutējot par izglītības kvalitāti Latvijā, bieži tiek uzsvērts, ka tai jāatbilst darba tirgus prasībām un darba devēju gaidām, tāpēc rodas pamatots jautājums – kādas šobrīd ir darba tirgū pieprasītākās prasmes, kādas tās būs pēc pieciem gadiem?

Vienlaikus ir svarīgi apzināties, ka atbildība par šo atbilstību nav vienas puses rokās: students ir atbildīgs par savas dzīves un karjeras virziena izvēli, augstskolai jānodrošina mūsdienīgs un uz prasmēm orientēts saturs, bet darba devējiem - aktīvi jāsadarbojas ar izglītības iestādēm, lai kopīgi veidotu programmas, kas atbilst reālajām nozares vajadzībām. Tikai šāds sadarbības modelis var nodrošināt, ka augstākā izglītība patiešām sagatavo studentus ilgtspējīgai un veiksmīgai karjerai. Tāpat svarīgi atcerēties, ka ir prasmes un zināšanas, kas katrā nozarē ir atšķirīgas, taču ir arī pamata kompetences, kas sekmēs karjeras izaugsmi, neatkarīgi no izvēlētās nozares. Un tehnoloģiju prasmes nav starp TOP 3 - Pasaules Ekonomikas foruma ziņojums “Future of Jobs Report 2025” par vajadzīgākajām prasmēm tuvāko piecu gadu laikā nosauc analītisko domāšanu, spēju pielāgoties un līderību.

Latvijas darba tirgū šobrīd ir četras paaudzes - katra ar savām gaidām un vēlmēm. Atšķiras arī tas, kā darbinieki uztver vadītāju un ko uzskata par iedvesmojošu un veiksmīgu līderi. Papildus tam, situāciju ietekmē arī globalizācija un attālinātais darbs.

Tas nozīmē, ka darba devējam jāspēj atrast kopīgu valodu ar dažādu kultūru darbiniekiem un virzīt viņus tuvāk sasniedzamajiem mērķiem. Šādos apstākļos aizvien lielāka nozīme ir t.s. caurviju prasmēm (soft skills), kas ir aktuālas ikvienā nozarē, gan lielās, gan mazās organizācijās, valsts pārvaldē un privātajā sektorā.

Protams, pieaug arī digitālo prasmju nozīme, tostarp, spēja izmantot mākslīgo intelektu (MI), bet, kā jau norādījuši daudzi eksperti - MI nepalīdzēs, ja nebūs dabiskā intelekta, un, gribētos piebilst, arī emocionālās inteliģences. Mūsdienu darba vide mainās straujāk nekā jebkad iepriekš - līdz ar tehnoloģiju attīstību, attālināto darbu un dažādu paaudžu un kultūru sadarbību uzņēmumos, no vadītājiem tiek sagaidītas ne tikai specifiskas zināšanas, bet arī spēja būt iedvesmojošam līderim. Arguments “priekšnieks teica, ka tā jādara” vairs nedarbojas kā motivācijas instruments - to aizvieto empātija, kompetence un spēja iedvesmot.

Globālais finanšu tehnoloģiju uzņēmums Revolut dalījies ar jaunām atziņām par to, kā Latvijas iedzīvotāji investēja 2025. gadā, atklājot dalības pieaugumu un pāreju uz automatizētu un ērtu ieguldīšanu, ko pavada pieaugoša interese par sarežģītākiem investīciju rīkiem.

Raugoties uz 2026. gadu, Latvijas iedzīvotāji vēlas vairāk koncentrēties uz finanšu disciplīnu, izglītību un ilgtermiņa plānošanu.

Saskaņā ar Revolut iekšējiem datiem, 2025. gadā Revolut ieguldījumu pakalpojumu lietotāju skaits Latvijā pieauga par 17 %. Vidējais Latvijas investors platformā Revolut joprojām bija viens no jaunākajiem Eiropā — ar vidējo vecumu 35 gadi un ar vidējo portfeļa vērtību virs 2600 €.Latvijas klientu portfeļi platformā Revolut bija lielā mērā diversificēti un ar spēcīgu noslieci uz globālajiem tirgiem. Vidēji portfeļus veidoja 35 % ASV akciju, 11 % ETF (biržā tirgoto fondu) un 3 % Eiropas akciju un 3 % CFD (starpības līgumu), savukārt 44 % tika turēti naudas tirgus fondos, izmantojot elastīgo naudas tirgus fondu pakalpojumu.

Latvijas ekonomikas izaugsme sākas skolā un skolotāji ir tās galvenie inženieri. Šī nav tikai labskanīga metafora. To apliecina OECD ziņojumi un citi starptautiski pētījumi - izglītības kvalitāte ir tiešā korelācijā ar valsts IKP pieaugumu un nevienlīdzības samazināšanos.

Taču kādu vietu šodienas Latvijas izglītības sistēmā ieņem skolotājs? Kādu atbalstu viņš saņem? Un cik lielā mērā skolotājs jūtas kā nākotnes līdzveidotājs, nevis tikai sistēmas izpildītājs?

Šobrīd, strauji tuvojoties jaunajam mācību gadam, šie jautājumi skan skaļāk nekā jebkad. Tie aktualizējas arī tāpēc, ka pirms jaunā mācību gada vairāk nekā 500 pedagogu tiksies Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un “Junior Achievement Latvia” organizētajā uzņēmējdarbības izglītības konferencē “Izaugsmes kods 2025”, kas šogad norisināsies 19. un 20. augustā Rīgas Tehniskās universitātes telpās. Zinātkārei nav vecuma - konference pulcē gan jaunos skolotājus, gan pedagogus ar ilggadēju pieredzi. Turklāt konference organizēta ar mērķi ne tikai papildināt izglītības profesionāļu zināšanas, bet arī dot viņiem spēku un iedvesmu jaunajam mācību gadam.

Latvijas augstākās izglītības ainava, raugoties no malas, šķiet harmoniska un sakārtota – studenti katru dienu piepilda auditorijas, pasniedzēji publicē pētījumus, kas atspoguļojas ziņu virsrakstos, un mūsu zinātnieku panākumi lepni atgādina par akadēmiskā darba nozīmi.

Viss šķiet ritam savā kārtībā, gluži kā labi ieeļļots mehānisms. Taču aiz šīs fasādes slēpjas dziļa, sistemātiska krīze, kas pakāpeniski iznīcina nozari no iekšpuses.

Pēdējos divus gadu desmitus Latvijas augstākā izglītība ir atradusies inerces režīmā – tā turpina darboties pēc vecām shēmām, nespējot pielāgoties globālajām izglītības tendencēm. Rezultātā mēs vērojam ne tikai studentu skaita kritumu, bet arī zināšanu kvalitātes dilšanu, akadēmiskā personāla novecošanu un inovāciju trūkumu. Ja šī tendence turpināsies, līdz 2035. gadam Latvijas augstākās izglītības iestāžu tīkls var sarukt vēl par 30%, bet valsts ekonomika zaudēs vēl vairāk jauno talantu.

21. gadsimta straujā attīstība liek uzņēmumiem domāt ne tikai par šodienu, bet arī par to, kādi būs rītdienas produkti, tehnoloģijas un cilvēki, kas tos radīs. Līdzās digitalizācijai un automatizācijai arvien svarīgāka kļūst spēja apvienot zināšanas, pieredzi un radošumu.

Tāpēc sinerģija starp nozari un pētniecību nav tikai modes vārds – tā ir nepieciešamība, ja vēlamies, lai Latvija kļūtu par zināšanu ekonomikas valsti, nevis lētu resursu piegādātāju.

No sadarbības uz inovācijām

Koksnes nozare Latvijā vienmēr bijusi viens no rūpniecības stūrakmeņiem, taču globālie tirgi un klimata izaicinājumi pieprasa arvien jaunas pieejas. Lai saglabātu konkurētspēju, uzņēmumiem jāspēj radīt produktus ar augstu pievienoto vērtību, un tas ir iespējams tikai ciešā sadarbībā ar zinātni.

AS “Latvijas Finieris” jau gadiem iegulda pētniecībā un inovācijās, cieši sadarbojoties ar Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti, Rīgas Tehnisko universitāti, Latvijas Universitāti, Vidzemes Augstskolu, kā arī ar Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūtu, Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūtu un Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu “Silava”.

Mākslīgais intelekts (MI) atņems mums darba vietas, tas aizstās vienu vai otru profesiju – šie ir apgalvojumi, kas pēdējā laikā izskan aizvien vairāk, runājot par MI ietekmi uz darba tirgu.

Pavisam nesen “Microsoft” publicēja sarakstu ar 40 profesijām, kuras, visticamāk, tuvākajos gados aizstās MI, izceļot, ka riska grupā ir speciālisti, kuri strādā ar tekstiem, komunikāciju un informācijas apstrādi. Taču svarīgi saprast, ka MI radīs arī jaunas darba vietas, un saskaņā ar ekspertu aplēsēm kopējā bilance būs pozitīva.

Par 7% vairāk darba vietu

Pasaules Ekonomikas foruma (World Economic Forum) ziņojumā par globālajām darba tirgus attīstības tendencēm “Future Jobs Report 2025” īpaša uzmanība pievērsta arī MI ietekmei uz nodarbinātību tuvāko piecu gadu laikā. Tiek prognozēts, ka līdz 2030. gadam digitalizācijas, tostarp arī MI ietekmē tiks radīti 170 miljoni jaunu darba vietu, bet izzudīs 92 miljoni. Tātad pieaugums būs 78 miljoni darba vietu jeb aptuveni 7%. Lielākā daļa darba vietu (aptuveni 938 miljoni) saglabāsies nemainīgas, kas nozīmē - neraugoties uz tehnoloģiju un citu faktoru radītajām pārmaiņām, lielākā daļa cilvēku turpinās strādāt savās nozarēs.

Šobrīd esam liecinieki īstai tehnoloģiju revolūcijai, kad to attīstība notiek teju gaismas ātrumā, īpaši mākslīgā intelekta jomā. Tas, kas bija aktuāls pirms dažiem mēnešiem, šobrīd jau ir novecojis. Tehnoloģijas ir kā raķete un mēs kā indivīdi, uzņēmumi un valsts katrs savā ātrumā – cits leoparda, cits bruņurupuča vai gliemeža – cenšamies tikt tai līdzi. Šie dažādie tempi var kļūt par bremzējošu faktoru valsts ekonomiskajai attīstībai.

Jābūt ātrākiem

Saskaņā ar ES Digitālās desmitgades mērķu sasniegšanas ziņojumu, Latvija valsts pakalpojumu jomā uzrāda salīdzinoši labus rezultātus – jau sasniegti 85 % no rādītājiem, kas paredzēti līdz 2030. gadam. Tas ir apsveicami, taču kvantitāte nedrīkst aizēnot kvalitāti. Lai gan pieejamo digitālo valsts pakalpojumu klāsts ir plašs, ne visi no tiem ir lietotājam draudzīgi, intuitīvi un efektīvi. Tāpēc turpmāk daudz lielāka uzmanība jāpievērš tieši lietotāju pieredzei un funkcionalitātei – pakalpojumiem jābūt saprotamiem, pieejamiem un ātri izmantojamiem ikvienam.

Diemžēl uzņēmējdarbības vidē aina ir krietni bēdīgāka. Lai gan MVU digitalizācijā redzams zināms progress, uzņēmumu īpatsvars, kuriem ir vismaz pamatlīmeņa digitālās prasmes, joprojām atpaliek no ES vidējā rādītāja – Latvijā tie ir tikai 48,2 %. Digitālās intensitātes rādītāju ziņā Latvijas MVU ieņem pēdējo vietu Baltijas valstīs, un mākslīgā intelekta izmantošana šajā segmentā ir teju simboliska.

Radošā aģentūra Skudras Metropole sadarbībā ar dizaina risinājumu uzņēmumu Don’t Panic LU Botāniskajā dārzā radījusi īpašu vasaras projektu – Sajūtu dārzu “Magnum oāze”, kas transformējas apmeklētāju acu priekšā.

Apmeklētājiem ir iespēja izjust audiovizuālu, garšas un emociju simbiozi, pašiem kļūstot par notikuma daļu – elpojot, klausoties, baudot un sajūtot, kā saplūst daba, garša, skaņa.

“Šis laiks, kurā mēs visi šobrīd dzīvojam, ir piesātināts ar izaicinājumiem, stresu un neziņu. Tieši tāpēc, kopā ar komandu, esam radījuši īpašu miera oāzi pašā urbāno pilsētas džungļu sirdī – vietu, kur laiks apstājas un sajūtas atveras. Šī oāze ne tikai dāvā estētisku baudījumu un dziļu iekšēju mieru, bet arī ļauj kādreizējai siltumnīcai iemirdzēties jaunā, negaidītā ampluā. Notikuma gaitā apmeklētāji dosies ceļojumā cauri vairākām telpu un sajūtu transformācijām – japāņu dārza harmonija pārtaps kosmiskā orbītā. Ikviens būs aicināts aktīvi līdzdarboties, radot savu unikālo sajūtu dārzu – no smilšu rakstu meditācijas un ikebanas kompozīcijām līdz ēdamdārzu veidošanai un aromātu radīšanai, kas piesātina telpu ar individualizētu noskaņu. Pat roku līnijas atklās noslēpumus – ik solis būs kā atklājums ceļā uz sevi,” tā par jauno šis vasaras projektu stāsta radošās aģentūras Skudras Metropole vadītāja un radošā direktore Gundega Skudriņa.

Pieprasījums e-komercijas tirgū saglabājas augsts, tomēr izaugsme kļūst arvien segmentētāka, aģentūrai LETA pauda "220.lv" platformas "Marketplace" pārdošanas vadītājs Kārlis Ozols.

Viņš norādīja, ka 2025. gadā e-komercijas tirgus Baltijas valstīs ir sasniedzis brieduma stadiju, pieprasījumam saglabājoties augstam, bet izaugsmei kļūstot arvien segmentētākai.

Ozols atzīmēja, ka tirgus dinamiku 2025. gadā noteikuši trīs galvenie faktori. Būtiski pieaugusi uzticības un lokālās klātbūtnes nozīme, un vietējie tirgotāji ir atguvuši pircēju uzticību pēc pircēju piedzīvotajām problēmām ārvalstu platformās. Līdz ar to pircēji mērķtiecīgi izvēlas vietējos tirgus dalībniekus, un 2025. gada ceturtajā ceturksnī 86% patērētāju priekšroku deva vietējiem e-veikaliem, novērtējot gan pakalpojuma kvalitāti, gan klientu atbalstu vietējā valodā.

Pēc vairākiem satricinājumiem, ko radīja ASV tirdzniecības tarifu politika un nenoteiktība par bāzes procentu likmēm, globālais sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) tirgus atgūstas. 2025. gada trešajā ceturksnī galvenajos pasaules tirgos atkal vērojams izaugsmes temps un investoru aktivitāte, liecina profesionālo pakalpojumu uzņēmuma EY jaunākais starptautiskais pārskats par IPO tirgu.

“Šī gada otrajā pusē IPO aktivitātes atdzīvošanās visredzamākā ir ASV, Indijā un Ķīnā. Šajos tirgos būtiski auguši gan darījumu apjomi, gan biržu indeksi,” norāda EY Baltijas Stratēģijas un darījumu konsultāciju partneris Guntars Krols.

Viņš uzsver, ka šīs pozitīvās izmaiņas galvenokārt veicinājusi atvieglota monetārā politika un uzņēmumu spēja saglabāt stabilu un prognozējamu peļņu, neraugoties uz tirgus svārstībām.“EY CEO Confidence Index šobrīd ir 83 %, kas liecina – uzņēmēji kļūst drosmīgāki un gatavāki publiskajam piedāvājumam. Arī Eiropas tirgos, tostarp Londonā un Ziemeļeiropā, aktivitāte pieaug, taču ar piesardzīgāku akciju novērtējumu,” komentē EY eksperts.

LMT lietu interneta (IoT) inženieru komanda sākusi ražot IoT Shortcut – pasaulē mazāko mobilo datu moduli sensoru iekārtām, kas piedāvā universālas savienojamības iespējas jebkura ražotāja IoT ierīcēm visā pasaulē.

Jau pēc pirmajiem moduļa testiem par to lielu interesi izrādījuši dažādu jomu ražotāji gan no Eiropas, gan ASV.

“LMT grupa virza Latvijas ekonomikas izaugsmi ar inovatīvām tehnoloģijām un to eksportu, ne tikai veidojot savas ierīces, bet arī nodrošinot tirgū pieprasītas kompetences globāliem ražotājiem. Liekot lietā līdzšinējo pieredzi un sadarbībā ar citiem vietējiem tehnoloģiju ražotājiem gūtās zināšanas, nu esam gatavi izstrādāt un ražot paši savas tehnoloģijas, apliecinot, ka LMT grupa ir kļuvusi par spēcīgu tehnoloģiju uzņēmumu ekosistēmu. Varam lepoties, ka aiz katra Aer gaisa kvalitātes monitora un IoT Shortcut moduļa ir LMT inženieri, analītiķi un programmētāji, kas tepat Latvijā izstrādā unikālas, modernas tehnoloģijas globālam pielietojumam, nesot Latvijas vārdu pasaulē,” gandarījumu pauž LMT grupas prezidents Juris Binde.

Tehnoloģiju uzņēmums SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) un SIA "Tet" vadība pozitīvi vērtē lēmuma pieņemšanu par uzņēmumu nākotni. Tas veicinās uzņēmumu un nozares izaugsmi, norāda LMT un "Tet".

LMT pozitīvi vērtē to, ka ilga procesa rezultātā beidzot ir pieņemts lēmums, kā virzīties tālāk jautājumā par uzņēmuma nākotni, norādīja LMT prezidents Juris Binde, komentējot valdības lēmumu SIA "Tet" un LMT daļu izpirkšanā no Zviedrijas telekomunikāciju kompānijas "Telia" iesaistīt AS "Latvenergo" un VAS "Latvijas valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC).

Binde uzsvēra, ka LMT vienmēr ir bijis vērsts uz izaugsmi un attīstību, ko apliecinot arī uzņēmuma pirmā pusgada apgrozījuma pieaugums par 8,5%.

"Arī izaugsmes mērķis ir noteikts - attīstot jau identificētās iespējas aizsardzības jomā, ieguldot apjomīgākas investīcijas lietu interneta produktos un pakalpojumos un paplašinot eksportu, uzņēmuma apgrozījums piecos gados varētu pieaugt par 60% un sasniegt 500 miljonus eiro," norādīja Binde.

Šā gada pirmajā pusgadā Latvijas uzņēmumi piesaistījuši 70,1 miljona eiro finansējumu, kas ir astoņas reizes vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, informēja jaunuzņēmumu vides pārstāvju organizācijā "TechChill".

Salīdzinājumā ar tādu pašu periodu pirms gada finansējums, ko spējuši piesaistīt Latvijas jaunuzņēmumi, ir pieaudzis par vairāk nekā 700%. Kopējais investīciju apjoms ir 70,1 miljons eiro, kas jau tagad pārsniedz visu 2024.gadā iespēto.

Tostarp 53,2 miljonus eiro ir piesaistījis jaunuzņēmums "Aerones". Tas ir vēja turbīnu apkopes un diagnostikas robotu ražošanas un servisa pakalpojumu sniedzējs, kas finansējumu piesaistījis, lai attīstītu ar mākslīgo intelektu (MI) darbinātus robotizētos risinājumus vēja turbīnu apkopei un inspekcijām.

Vienlaikus jaunuzņēmums "Trace.Space" piesaistījis četrus miljonus eiro. Jaunuzņēmums strādā pie prasību pārvaldības platformas inženieriem, kuri izstrādā industriālus produktus. Arī šīs investīcijas galvenokārt piesaistītas, lai integrētu MI un attiecīgi uzlabotu platformas darbību.

Ģeopolitisko faktoru, Euribor likmju un inflācijas izraisītā turbulence nekustamo īpašumu nozarē pamazām norimst un tirgus lēnām atgūstas, darījumu aktivitāte pamazām iešūpojas un, lai gan nekāds straujš uzrāviens gaidīts netiek, dati un prognozes ļauj domāt, ka zemākais punkts ir aiz muguras.

Vēl jaunākajā jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums lasi:

Intervija

Dzīvokļi lētāki nekļūs. Šobrīd nekustamo īpašumu cenas Latvijā ir ievērojami zemākas nekā Igaunijā un Lietuvā, taču tuvāko gadu laikā cenām Baltijā būtu jāizlīdzinās, domā Guntars Cauna, Kaamos vadītājs Latvijā.

Būvmateriālu ražošana

Investēs digitalizācijā un mākslīgajā intelektā. Būvmateriālu ražotājiem ir jāspēj piemēroties ne tikai straujām tirgus pieprasījuma svārstību amplitūdām, bet arī izaicinājumiem, ko rada ES Zaļais kurss, vienlaikus īstenojot digitalizācijas projektus un sākot izmantot mākslīgo intelektu. To intervijā stāsta ģipša izstrādājumu ražošanas uzņēmuma Knauf ģenerāldirektors Baltijā, valdes loceklis Arnis Ivanovs.

Lai veicinātu datos balstītu lēmumu pieņemšanu lauksaimniecībā, kas ilgtermiņā samazinātu izmaksas un palielinātu ražas efektivitāti, sākta viedo, pārvietojamo meteostaciju uzstādīšana.

Pirmā meteostacija izvietota Jelgavā, un šī gada laikā plānots tās izvietot katrā Latvijas reģionā, kā arī piecas stacijas Lietuvā un četras – Igaunijā.

Viedās meteostacijas ļaus iegūt reāllaika datus par lietus, vēja un gaisa temperatūras mērījumiem, saules starojumu, kā arī augu veselības stāvokli, piemēram, lapu mitrumu, lapotnes temperatūru, ūdens līdzsvaru utt. Tāpat būs iespējams iegūt datus par augu attīstības stadiju, kā arī augsnes stāvokli – mitrumu, temperatūru u.c. Meteostacijas ļaus veikt prognozes ar augstu precizitāti pat desmit dienu periodā, norāda projekta īstenotāji - lauksaimniecības uzņēmums SIA “Linas Agro” un sēklu ražošanas uzņēmums SIA “Dotnuva Seeds”.

Latvijas tehnoloģiju uzņēmums SIA "InPass" sadarbībā ar elektrotīkla uzturētāju AS "Sadales tīkls", Norvēģijas dronu un aerodatu tehnoloģiju uzņēmumu "Aersea" un pētniecības centru "Norce" izstrādā jaunākajās tehnoloģijās balstītu viedo inspekcijas sistēmu elektrolīniju koka balstu apsekošanai.

Šis risinājums ļaus automatizēt koka balstu apsekošanas procesu, ilgtermiņā samazinot elektrotīkla uzturēšanas izmaksas. Projekta kopējais budžets ir 1,96 miljoni eiro, un tas tiek īstenots Eiropas Partnerības "Innovative SMEs" aktivitātes "Eurostars" ietvaros ar Latvijas Zinātnes padomes un Norvēģijas Zinātnes padomes līdzfinansējumu.

AS "Sadales tīkls" pārraudzībā visā Latvijā ir apmēram 840 tūkstoši koka elektrolīniju balstu, kas regulāri jāapseko, lai pārliecinātos par to tehnisko stāvokli. Projektā "Mobile utility pole smart inspection system" (MUPSIS 2024) tiks izstrādāta mobila koka balstu pārbaudes sistēma, kurā plānots integrēt dažādas viedās tehnoloģijas, tai skaitā:

“Kam gan būtu vajadzīgi mūsu dati? Mēs esam tikai neliels grāmatvedības uzņēmums.”

“Mēs esam tikai celtniecības firma – kas gan hakeriem šeit varētu būt interesants?”

“Mūsu apgrozījums ir pārāk mazs, lai kādam rūpētu. Galu galā, mums nav nekādu valsts noslēpumu.”

Tikmēr kibernoziedznieki šo uzskatu izmanto savā labā – tieši “nenozīmīgi” un “mazi” uzņēmumi bieži kļūst par visērtākajiem mērķiem.

Pieaug kiberdrošības incidentu biežums

Saskaņā ar starptautisko Verizon 2024 Data Breach Investigations Report, 43% no visiem kiberuzbrukumiem tiek vērsti pret mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Vidēji šādi uzņēmumi cieš 40 000 eiro lielus zaudējumus, kas mazam uzņēmumam var būt būtiska daļa no budžeta.

Arī Latvijā Kiberincidentu novēršanas institūcija brīdina par pieaugošajiem draudiem uzņēmumiem un privātpersonām. Latvijas kiberapdraudējuma līmenis joprojām ir augsts, un 2024. gadā reģistrēto incidentu skaits ir pieaudzis par 21% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Skrejriteņu operators "Bolt" ir ieviesis jaunu lietotnes rīku "ParkFinder", kas palīdz lietotājiem atrast tuvākās atļautās stāvvietas, piedāvājot vizuālos norādījumus un iespēju apskatīt to pieejamību reāllaikā, informē uzņēmumā.

Jaunais "ParkFinder" rīks ir izstrādāts, lai padarītu skrejriteņu novietošanu pilsētā ērtāku, ātrāku un organizētāku, vienlaikus samazinot arī potenciālos drošības riskus.

Turpmāk, tuvojoties brauciena beigām, "Bolt" lietotne automātiski izcels tuvākās atļautās stāvvietas - lietotājs varēs sekot navigācijai, kur redzama stāvvietu pieejamība reāllaikā, precīza adrese un vietas attēls. Savukārt, lai novērstu kļūdainu skrejriteņa novietošanu, pārpildītās vietas tiks norādītas pelēkā krāsā, un lietotāji saņems brīdinājumus, ja zona būs slēgta vai tajā nedrīkstēs pabeigt braucienu.

Kompānijā atzīmē, ka "ParkFinder" ir jaunākais papildinājums "Bolt" pieejai, kas apvieno mākslīgo intelektu, reāllaika datus un transportlīdzeklī integrētās tehnoloģijas, lai veicinātu atbildīgas novietošanas kultūru pilsētvidē.