Finanses

Nekvalitatīvs regulējums sekmēs vietējo kreditēšanas uzņēmumu maksātnespēju

Db.lv, 27.10.2023

Jaunākais izdevums

Straujš inflācijas pieaugums un EURIBOR procentu likmju kāpums ir radījis daļai kredītņēmēju grūtības atmaksāt savas kredītsaistības.

Valdības un Saeimas deputātu centieni ieviest regulējuma grozījumus, kas atvieglotu EURIBOR pieauguma negatīvo ietekmi uz kredītņēmējiem, neapšaubāmi, ir atbalstāmi. Taču, nopietnas bažas rada konkrēti izvēlētie instrumenti, kas var atstāt negatīvas sekas uz kreditēšanas tirgu un patērētāju finanšu iekļautību ilgtermiņā. Bankas un virkne ekonomikas ekspertu jau ir zvanījuši trauksmes zvanus par valsts ekonomikai bīstamiem trūkumiem Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas plānotajos grozījumos Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz piešķirt 50% atlaidi hipotekāro kredītu procentu maksājumiem, kā arī ieviest papildus kredītņēmēju aizsardzības nodevu. Tas būtiski ierobežos vietējo kreditēšanas uzņēmumu konkurētspēju un samazinās pieejamību kreditēšanas pakalpojumiem gan banku, gan arī nebanku sektorā.

Šos grozījumus plānots attiecināt arī uz nebanku hipotekāro patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kuri kredītiem mainīgo EURIBOR procentu likmi nepiemēro. FinTech Latvija Asociācija (FLA) un nebanku hipotekāro patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji uzsver, ka šāda likumdevēju rīcība, kuras pamatā ir populistiska dzīšanās pēc popularitātes, iztrūkstot jebkādai analīzei un ekonomiskajam pamatojumam, kā arī elementārai izpratnei par tirgū piedāvāto pakalpojumu un tirgus dalībnieku atšķirībām, rada sliktas pārvaldības precedentu, ar kādu kreditēšanas nozares spēlētāji sastopas pirmo reizi.

Politiķi pārmet bankām pārlieku kūtrumu kreditēšanā, bet vienlaikus ierosina grozījumus, kuri būtībā izslēgs no tirgus vienīgo segmentu, kas piedāvā alternatīvu banku kredītiem, kā arī jebkādu konkurenci bankām jau tā vājās konkurences apstākļos. Nebanku patērētāju kreditēšanas sektors, kas pārsvarā sastāv no salīdzinoši nelieliem vietējā kapitāla uzņēmumiem, sniedz nozīmīgu atbalstu iedzīvotāju finansiālās nevienlīdzības mazināšanā, apkalpojot tos klientus, kurus bankas neapkalpo. Kā arī nodrošina iespēju iedzīvotājiem tikt pie nepieciešamā finansējuma reģionos, kur bankas praktiski kredītus neizsniedz. Topošie grozījumi PTAL, kas noteiks 50% atlaidi hipotekāro kredītu procentiem un mistisku "kredītņēmēju aizsardzības nodevu" 2% no kredītportfeļa atlikuma gadā visiem hipotekāro kredītu devējiem bez izņēmuma, draud ar miljoniem eiro lieliem zaudējumiem, kas nostādīs nebanku hipotekāro aizdevumu sniedzējus uz maksātnespējas robežas.

"Likumprojekta mērķis ir aizsargāt kredītņēmējus, kuri Eiropas Centrālās Bankas procentu likmju celšanas politikas rezultātā šobrīd cieš ievērojamu kredīta cenu pieaugumu mainīgās EURIBOR likmes dēļ. Mūsu skatījumā loģiski būtu attiecināt PTAL likuma grozījumus tieši un tikai uz tiem kredītu veidiem, kuros EURIBOR tiek piemērots. Savukārt uz tādiem kredītu līgumu veidiem, kuros EURIBOR patērētāja veicamos maksājumus nav ietekmējis, rosināto regulējumu attiecināt nebūtu taisnīgi. Likumprojektu autori ignorē faktu, ka atšķirībā no bankām, nebanku hipotekāro kreditēšanas pakalpojuma sniedzēji saviem produktiem nepiemēro mainīgo EURIBOR likmi. Sniedzot patērētājiem kreditēšanas pakalpojumus, nebanku kredītdevēji nodrošina fiksētu procentu likmi visā kredīta atmaksas periodā, neatkarīgi no izmaksu svārstībām, kas tiem rodas laika gaitā. Līdz ar to piedāvātie grozījumi būtībā iejaucas jau noslēgtajos ilgtermiņa līgumos, kuru noteikumi šobrīd patērētājiem nav mainījušies, un voluntāri uzliek pienākumu pielīgtos procentu maksājumus vienkārši samazināt. Vienlaikus netiek piedāvāts nekāds risinājumu kredītdēvējiem radīto zaudējumu kompensēšanai. Šī pieeja atgādina Padomju savienību," uzsver Tīna Lūse, biedrības "FinTech Latvija Asociācija" vadītāja.

Kaut gan komercbanku un nebanku sektora hipotekāro kredītdevēju produkti pēc būtības ir līdzīgi, tomēr regulējuma noteikumi, kuros darbojas abu sektoru spēlētāji būtiski atšķiras un starp tiem nedrīkst likt vienādojuma zīmi! Neskaitot atšķirības procentu likmju piemērošanā, nebanku kredītdevēji savas komercdarbības finansēšanai neizmanto iedzīvotāju noguldījumus. Tie savu darbību finansē no aizņēmumiem kredītiestādēs un citiem finansējuma avotiem, kur EURIBOR pieaugums ir sadārdzinājis finansējuma cenu. Turklāt ārpus banku hipotekāro pakalpojumu sniedzējiem ir virkne dārgu izdevumu pozīciju, kas uzliek pietiekami augstu barjeru gan jaunu dalībnieku ienākšanai tirgū, gan esošo spēlētāju darbības rentabilitātei, piemēram, ikgadējā nodeva par darbības uzraudzību 55 000 eiro apmērā, izdevumi par klientu maksātspējas pārbaudēm un arī par ielūkošanos valsts reģistros, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudes. Ja šim izmaksu klāstam pievieno vēl arī kredītņēmēju aizsardzības nodevu un piespiedu atlaidi procentiem iepriekš noslēgtos ilgtermiņa līgumos, reti kurš nebanku hipotekāro pakalpojumu sniedzējs varēs atļauties turpināt komercdarbību. Tas viennozīmīgi sekmēs šo uzņēmumu skaita sarukumu jau tuvākajā nākotnē, kropļos konkurenci tirgū un vēl vairāk samazinās kredītu pieejamību Latvijā.

"AS "West Kredit" darbojas Latvijas tirgū jau teju 30 gadus un ir lielākais ārpus banku hipotekāro kredītu sniedzējs. Uzņēmuma darbības laikā apkalpoti vairāk nekā 15 000 klientu un izsniegti aizdevumi vērtībā virs 210 000 000 eiro. Mēs strādājam ar klientiem ilgtermiņā, daudziem ir atmaksas grafiki līdz 25 gadiem, un vēl nevienu klientu neesam pakļāvuši pārmērīgam finanšu riskam. Tāpēc mums nav skaidrs pamatojums "kredītņēmēju aizsardzības nodevas" ieviešanai un piemērošanai mūsu sektoram. Taisnīgi būtu šo nodevu piemērot tiem kreditēšanas līgumiem, kuros figurē mainīgā EURIBOR procentu likme, kas tieši ir tas faktors, kurš apdraud patērētāju finansiālo stabilitāti. Jāsaprot, ka 2% nodeva ir milzīga nauda, tas radīs uzņēmumam tiešus zaudējumus virs 2 miljoniem eiro pirmajā gadā. Turpmākajos gados šis cipars tikai palielināsies. Tie ir līdzekļi, ko uzņēmumi nevarēs izmantot ne jaunu kredītu izsniegšanai, ne biznesa attīstībai, nedz arī dažādu finanšu risku segšanai - šī ievērojama daļa no apgrozāmajiem līdzekļiem būs vienkārši jāizņem no uzņēmuma. Tie ir pārāk lieli zaudējumi, kuru dēļ daudzi sektora kredītdevēji būs spiesti pārtraukt komercdarbību, tādējādi patērētāju finansiālā nevienlīdzība valstī tikai pastiprināsies," skaidro Artūrs Silantjevs, AS "West Kredit" valdes loceklis.

Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) datiem, nebanku kreditēšanas nozares uzņēmumu skaits pēdējo trīs gadu laikā turpina sarukt, kas PTAC ieskatā nelabvēlīgi ietekmē konkurenci tirgū un kaitē gala patērētājiem. Jo mazākā būs konkurence tirgū, jo šaurākas būs kredītņēmēju izvēles iespējas, augstākas kredītu izmaksas un sliktāki kreditēšanas nosacījumi.

FLA uzsver, ka šādā redakcijā PTAL likumprojekts rada arī tiesvedību riskus, jo arī Saeimas Juridiskais birojs ir norādījis uz nepieciešamību nodrošināt Likumprojekta atbilstību Satversmei, t.sk., Satversmes 91. pantam, no kura atbilstoši Satversmes tiesas praksei izriet, ka pret atšķirīgiem likuma subjektiem ir jānodrošina atšķirīga attieksme.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Finanšu ministrijas grozījumi UIN likumā ir pretrunā ar Satversmi

Tīna Lūse, Fintech Latvija Asociācijas vadītāja, 10.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kreditēšanas pakalpojumu vidē vienmēr ir bijuši divi spēlētāji - banku segments un alternatīvo kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji. Neskatoties uz to, ka abu spēlētāju piedāvātie produkti savā būtībā ir ļoti līdzīgi, tomēr vēsturiski nebanku kreditēšanas sektors un komercbankas Finanšu ministrijas pieejā vienmēr ir bijuši konsekventi nodalīti kā nesalīdzināmi nodokļu maksātāji, kam pat pie līdzvērtīgu pakalpojumu sniegšanas UIN regulējums ir piemērojams dažādi.

Privilēģijas un atvieglojumi UIN maksājumiem, ko bauda bankas, nebanku sektoram nav pieejami. Tieši tāpēc, ka Latvijas likums paredz banku un nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem piemērot atšķirīgas regulējuma normas, Fintech Latvija Asociācija noraida Finanšu ministrijas ierosinājumu “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” ietvert grozījumus, kas paredz piemērot abām minētajām tirgus spēlētāju grupām vienādus noteikumus ārpuskārtas nodokļa nomaksā.

Iniciatīva grozīt “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu” ir radusies tādēļ, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) ar mērķi mazināt inflāciju eiro zonā pacēla EURIBOR likmes, kas sastāda kopējās kredīta procentu likmes mainīgo daļu. Rezultātā banku klientiem būtiski palielinājās procentu maksājumi visos aizdevumu veidos. Komercbankas no EURIBOR likmes kāpuma 2022. gadā guvušas netipiski lielu peļņu. Ieraugot šajā situācijā gan riskus patērētājiem, gan iespējas valsts budžeta papildināšanai, Finanšu ministrija (FM) nāca klājā ar grozījumiem UIN likumā, kas paredz nodokļa piemērošanu visiem patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem, tostarp arī nebanku sektoram.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Finanšu ministrijas grozījumi UIN likumā ir pretrunā ar Satversmi

Tīna Lūse, Fintech Latvija Asociācijas vadītāja, 09.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kreditēšanas pakalpojumu vidē vienmēr ir bijuši divi spēlētāji - banku segments un alternatīvo kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji.

Neskatoties uz to, ka abu spēlētāju piedāvātie produkti savā būtībā ir ļoti līdzīgi, tomēr vēsturiski nebanku kreditēšanas sektors un komercbankas Finanšu ministrijas pieejā vienmēr ir bijuši konsekventi nodalīti kā nesalīdzināmi nodokļu maksātāji, kam pat pie līdzvērtīgu pakalpojumu sniegšanas UIN regulējums ir piemērojams dažādi. Privilēģijas un atvieglojumi UIN maksājumiem, ko bauda bankas, nebanku sektoram nav pieejami. Tieši tāpēc, ka Latvijas likums paredz banku un nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem piemērot atšķirīgas regulējuma normas, Fintech Latvija Asociācija noraida Finanšu ministrijas ierosinājumu "Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā" ietvert grozījumus, kas paredz piemērot abām minētajām tirgus spēlētāju grupām vienādus noteikumus ārpuskārtas nodokļa nomaksā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankām un nebanku kreditētājiem būs jāmaksā 20% UIN avanss no iepriekšējā gada peļņas

LETA, 07.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma valdības virzītos grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas nosaka, ka bankām un nebanku kreditētājiem būs jāmaksā 20% uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) avansa maksājums no iepriekšējā gada peļņas.

Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie un Saeimā šodien pieņemtie grozījumi kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem nosaka pienākumu taksācijas gadā veikt UIN piemaksu 20% apmērā, ko aprēķina, izmantojot pirmstaksācijas gada finanšu datus un ņemot vērā taksācijas gadā sadalīto peļņu un par to samaksātā nodokļa apmēru, vienlaikus nosakot, ka samaksātā nodokļa piemaksa turpmāk tiek ņemta vērā aprēķinot maksājamo nodokli par peļņas sadali dividendēs.

Šodien pieņemto izmaiņu anotācijā skaidrots, ka, ņemot vērā augsto kreditētāju tirgus koncentrāciju, kas sadārdzina un ierobežo pakalpojumu pieejamību klientiem un augstās procentu likmes ļauj finanšu sektoram gūt būtisku peļņu, pieņemto grozījumu mērķis ir ar valsts budžeta sviru palīdzību nodrošināt taisnīgāku augsto procentu likmju nastas sadalījumu sabiedrības un finanšu sektora starpā, kā arī fiskālo funkciju, valsts budžeta ieņēmumu nodrošināšanai un ilgtspējīgas publisko pakalpojumu nodrošināšanas izaicinājumu risināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankām un nebanku kreditētājiem būs jāmaksā 20% UIN avanss no iepriekšējā gada peļņas

LETA, 02.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šī gada bankām un nebanku kreditētājiem būs jāmaksā 20% uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) avansa maksājums no iepriekšējā gada peļņas, paredz grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā.

Grozījumi kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem nosaka pienākumu taksācijas gadā veikt UIN piemaksu 20% apmērā, ko aprēķina, izmantojot pirmstaksācijas gada finanšu datus un ņemot vērā taksācijas gadā sadalīto peļņu un par to samaksātā nodokļa apmēru, vienlaikus nosakot, ka samaksātā nodokļa piemaksa turpmāk tiek ņemta vērā aprēķinot maksājamo nodokli par peļņas sadali dividendēs.

Ņemot vērā augsto kreditētāju tirgus koncentrāciju, kas sadārdzina un ierobežo pakalpojumu pieejamību klientiem un augstās procentu likmes ļauj finanšu sektoram gūt būtisku peļņu, grozījumu mērķis ir ar valsts budžeta sviru palīdzību nodrošināt taisnīgāku augsto procentu likmju nastas sadalījumu sabiedrības un finanšu sektora starpā, kā arī fiskālo funkciju, valsts budžeta ieņēmumu nodrošināšanai un ilgtspējīgas publisko pakalpojumu nodrošināšanas izaicinājumu risināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

4finance Latvijas uzņēmumu apvienošana vienkāršo darbību, veicinot peļņas pieaugumu

Db.lv, 03.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējais 4finance Holding SA Group apgrozījums no darbības desmit valstīs 2022. gadā sasniedza 337 miljonus eiro. Uzņēmuma apgrozījums no komercdarbības Latvijā pērn bija 26 miljoni eiro.

4finance Group peļņa pirms nodokļu nomaksas bija 48,9 miljoni eiro, no kuras 10% bija peļņa no komercdarbības Latvijā.

Grupa pērn Latvijā nodokļos samaksāja 5,2 miljonus eiro, kas ir par 39% vairāk nekā pirms gada.

AS 4finance finanšu pārskatā tagad ir atspoguļoti visi 4finance mazumtirdzniecības zīmoli, kas tika apvienoti 2022. gadā. Peļņas pieaugums galvenokārt tika panākts, pateicoties šai uzņēmuma reorganizācijai, kas vienkāršoja tā struktūru, kā arī plašākai automatizācijas procesu izmantošanai kompānijas biznesa procesos. Apgrozījuma pieaugums atspoguļoja kreditēšanas apjoma pieaugumu pērn, ko savukārt veicināja valsts ekonomiskie apstākļi. Peļņa pirms nodokļu nomaksas no komercdarbības Latvijā 2022. gadā bija 4,9 miljoni eiro, kas ir nebūtisks pieaugums salīdzinājumā ar 2021. gada rādītājiem. Šis rādītājs ir audzis, pateicoties tajā iekļautajām dividendēm no citām Grupas valstīm, kurās AS 4finance ir akcionārs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā kreditēšanas aktivitāte attiecībā pret tautsaimniecības apmēru pēc globālās finanšu krīzes ir sarukusi vairāk nekā trīs reizes, secināts "Finanšu pieejamības pārskatā 2023", informē Latvijas Bankas pārstāvji.

Vēl 2011.gadā izsniegto kredītu atlikums bija tuvu 90% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet 2023.gada otrajā ceturksnī tas bija tikai 27,1% no IKP.

Lai gan sākotnēji pēc globālās finanšu krīzes pārmērīgu parādsaistību samazināšanās bija pamatota, kreditēšana turpināja būt vāja, arī neraugoties uz mājsaimniecību, uzņēmumu un valsts finansiālās situācijas būtisko uzlabošanos. Ilgstoša un nozīmīga kreditēšanas apjoma krituma iemesli ir meklējami gan finansējuma piedāvājuma, gan arī pieprasījuma pusē, skaidrots pārskatā.

Latvijas Banka sagatavojusi "Finanšu pieejamības pārskatu 2023", kurā detalizēti izvērtēta kreditēšanas un citu finansēšanas avotu situācija Latvijā, kā arī analizēti faktori, kas ierobežojuši finansējuma pieejamību Latvijā pēdējo 10-15 gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Daudzpusīga risku pārvaldība kā atslēga uz stabilitātes panākšanu Latvijas nestabilajā ekonomikas vidē

Gvido Endlers, AS “4finance” Latvijas reģionālais vadītājs, 04.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija, tāpat kā daudzas citas Eiropas valstis, pēdējos gados ir piedzīvojusi dažādas ekonomiskās nestabilitātes, jo būt daļai no Eiropas Savienības nozīmē arī iesaistīties tās sociāli-politiskajās norisēs un sadalīt riskus no to īstenošanas. Globālo tirgu dinamiskais raksturs apvienojumā ar iekšējām problēmām ir radījis svārstīgu vidi, kurā uzņēmējiem ir nepieciešama rūpīga orientēšanās.

Stabilitātes sasniegšana un līdzsvara atrašana Latvijas nestabilajā ekonomiskajā ainavā ir gan izaicinājums, gan iespēja, kas prasa no uzņēmējiem nemitīgi eksaminēties, pilnveidoties un proaktīvi īstenot arvien jaunas risku pārvaldības stratēģijas.

Kreditēšanas nozare vienmēr ir bijusi ne tikai svarīgs tautsaimniecības elements, bet arī valsts ekonomikas “lakmusa papīrs”. Kredītu pieejamība ir rādītājs, kas liecina par vispārējo ekonomikas veselību, bet pieprasījums pēc kreditēšanas pakalpojumiem norāda uz aizņēmēju pārliecinātības līmeni par savu finanšu stabilitāti un uzticēšanos ekonomikas sistēmai kopumā. Tāpēc kreditēšanas sektors būtībā kalpo kā agrīna brīdinājuma sistēma par iespējamām tirgus svārstībām vai ekonomikas lejupslīdi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Patērētāju kredītportfelis, ko pārvalda nebanku kredītdevēji, pirmo reizi pārsniedzis vienu miljardu eiro

Db.lv, 22.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pārskats par patērētāju (nebanku) kreditēšanas tirgus darbību liecina, ka licencētie tirgus dalībnieki 2023. gada 1. pusgadā ar patērētājiem noslēdza 471,93 tūkstošus jaunu darījumu, no jauna izsniedzot kredītus 358,57 miljonu eiro apmērā, kas ir par 17,82 tūkstošiem darījumu jeb 3,92% un summas izteiksmē par 46,78 miljoniem eiro jeb 15% vairāk nekā 2022. gada attiecīgajā laika posmā.

Minētā summa – 358,57 miljoni eiro – ir lielākais no jauna izsniegto kredītu apjoms pirmajā pusgadā patērētāju (nebanku) kreditēšanas sektorā kopš 2013. gada, kad tika uzsākta pārskatu sagatavošana.

Arī šajā pārskata periodā neviena no sabiedrībām nebija pārstāvēta piecos kredīta veidos, savukārt četrus kredīta veidus patērētajiem piedāvāja tikai viena sabiedrība. Četras sabiedrības patērētājiem 2023. gada 1. pusgadā izsniedza jaunus aizdevumus 3 kredīta veidos, sešas sabiedrības 2 veidos, savukārt lielākā daļa – divdesmit četri licencētie patērētāju (nebanku) kredīta devēji turpināja specializēties vienā konkrētā kredīta veidā. Jāpiemin, ka puse jeb astoņpadsmit kredītu devēji paralēli patērētāju kreditēšanai nodarbojās arī ar juridisko personu un/vai privātpersonu biznesa vajadzībām kreditēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tautsaimniecības kreditēšanai jākļūst par valdības politikas prioritāti

Linda Matisone, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja, (Apvienotais saraksts), 02.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdībai jārīkojas, lai veicinātu pilnvērtīgu banku iesaisti Latvijas ekonomikā. Kā valdības prioritāti nepieciešams aktualizēt tautsaimniecības kreditēšanu, kontu atvēršanu vietējiem uzņēmējiem un investoriem un lielo banku pakalpojumu maksas pārskatīšanu mazināšanas virzienā, lai šajā jomā varam konkurēt Baltijā, jo bez šo jautājumu sakārtošanas nekāda ekonomiskā transformācija nebūs iespējama.

Situācija tautsaimniecībā ir ačgārna - banku peļņa palielinās, bet ekonomika buksē. Valdībai steidzami jāsper konkrēti soļi neapmierinošās situācijas risināšanā, piemēram, mazinot “kapitālā remonta” laikā ieviestās banku policejiskās funkcijas, mazinot no 100% uz 50% kreditēšanas noteikto slieksni pret banku pašu kapitālu, piesaistot jaunus tirgus spēlētājus, lai palielinātu konkurenci banku sektorā, vai ieviešot terminēta banku virspeļņas nodokli konkrētu nosacījumu neizpildes gadījumā.

Banku sektors pēc “kapitālā remonta” joprojām atgādina iestādes ar policejiskām funkcijām, kas traucē uzņēmējiem attīstīties. Uzņēmējiem un potenciāliem investoriem ir lielas grūtības atvērt kontus Latvijas bankās, tādejādi tie aizplūst uz kaimiņu bankām Lietuvā un Igaunijā, palīdzot sildīt kaimiņu ekonomiku, kamēr paši Latvijā arvien dziļāk atpaliekam. Šos jautājumus nebūs iespējams veiksmīgi atrisināt bez akcentu maiņas Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vadības īstenotajā politikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir valstis Eiropas Savienībā, kuras jau pamanījušās uzlikt bankām virspeļņas nodokli, ir bijušas runas par to, ka vajadzētu bankām kādu nodokļa avansu prasīt, jo Latvijas budžetā caurumi, tomēr Dienas Biznesa skatījumā vienīgais jēdzīgais risinājums Eiropas Centrālās bankas likmju celšanas laikā ir banku dāsnāka dalīšanās ar noguldītājiem un kontu turētājiem.

Uz Dienas Biznesa jautājumiem par banku kreditēšanu, peļņu, virspeļņu šobrīd un tirgum atbilstošāko kārtību esošajā situācijā atbild SEB bankas vadītāja Ieva Tetere.

Fragments no intervijas

Paralēli runām par to, ka bankas pelna par daudz, ir pārmetumi, ka kredītus izsniedz nepietiekami, piemēram, uzņēmējiem. Salīdzinoši 2008. gada krīzē pārmetumi bija otrādi - kredīti izsniegti par traku, neapdomīgi. Bija arī banku krahi, kur beigās noguldītāju līdzekļus nācās kompensēt. Kur ir balanss starp drošību un risku, cik daudz nosaka regulējums?

Kopš iepriekšējās krīzes 2008. gadā banku uzraudzība ir kļuvusi būtiski stingrāka, tāpēc šobrīd tā laika scenārijs ir praktiski neiespējams. Lielākās bankas Latvijā šodien tieši uzrauga ECB, kuras prasības ir vienādas visā eirozonā. Kapitāla prasības bankām ir būtiski pieaugušas – piemēram, SEB bankai tās ir augušas no 8% 2007. gadā līdz 15,8% šobrīd. Tāpat ECB noteikusi konkrētus rādītājus īstermiņa un ilgtermiņa likviditātes nodrošināšanai.Ja atskatāmies vēsturē, 2008.–2010. gadu krīzes laikā izsniegto kredītu un piesaistīto noguldījumu attiecība Latvijas bankās bija 2 pret 1 (jeb uz 1 noguldīto eiro bija izsniegti 2 eiro). Optimāls līmenis būtu 80%-90%, Latvijā šobrīd tas ir 74% (Avots: Latvijas Banka). Jāuzsver, ka sabalansēts parādsaistību līmenis ir arī viens no faktoriem, kas ļauj valstij uzturēt augstu kredītreitingu, bet mērens saistību līmenis tiek uzskatīts par pozitīvu faktoru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

ECB apšauba Saeimas pieņemtos likuma grozījumus mājokļu kredītņēmēju atbalstam

LETA, 18.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka (ECB) iesaka Saeimas nu jau pieņemtos, bet Valsts prezidenta vēl neizsludinātos Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumus papildināt ar rūpīgu analīzi attiecībā uz iespējamām negatīvām sekām banku nozarē, liecina ECB atzinums par hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības pagaidu nodevu kredītiestādēm.

ECB atzinumu publicējusi 11.decembrī, norādot, ka jau 6.decembrī grozījumi pieņemti Saeimā, tādēļ netika dots apspriedēm ar ECB vajadzīgais laiks. Iesniegumu no Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas ECB saņēma 30.novembrī.

Atzinumā kritizēts, ka, lai gan likumprojekta īstenošana Latvijas banku sektoram radīs finanšu izmaksas, komisija nav iesniegusi ietekmes uz banku nozares rentabilitāti, kapitalizāciju un turpmāko kreditēšanas spēju novērtējumu.

Tostarp ECB skaidro - lai gan tiek lēsts, ka aptuveni 13% kredītņēmēju Latvijā varētu saskarties ar finanšu grūtībām cenu un procentu likmju pieauguma dēļ, procentu likmju pieauguma ietekme uz mājsaimniecību vispārējo maksātspēju būs mērena. Lielāku ietekmi radīšot patēriņa cenu kāpums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsniegto kredītu apjoms gan mājokļu iegādei, gan uzņēmumiem pēdējo 12 gadu laikā Latvijā piedzīvojis lejupslīdi, kamēr dienvidu un ziemeļu kaimiņvalstīs tieši pretēji – pieaudzis.

Baltijas salīdzinošās izmaiņas kredītu apjomos norāda nevis uz banku vai uzņēmēju kūtrumu, bet uz kādu kopējo spēles noteikumu aplamību, kas lēni un nepārvarami noved pie iepriekš prognozējama rezultāta.

Šādu ainu var novērot, ielūkojoties Eiropas Centrālās bankas datos. Nenoliedzami jautājums ir, kas notiek kreditēšanas segmentā un – vēl jo vairāk – kāpēc, laikam ritot, plaisa starp Baltijas valstīm tikai pieaug, nevis samazinās. Latvija, tāpat kā Igaunija un Lietuva, ir eirozonas valsts, bet, raugoties uz dažādiem parametriem, šķiet, ka tās nebūt nav viena reģiona valstis, kur būtībā ir ļoti daudz līdzīgā un salīdzinoši maz atšķirīgā.

Skaitļi rāda acīmredzamo, bet neticamo

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Rīkojot pasaules līmeņa pokera turnīrus Latvijā, budžets iegūtu vairāk

Juris Celmārs, "Olympic Casino Latvia" valdes priekšsēdētājs, 29.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautisku pokera turnīru organizēšana ir izklaides joma, kas varētu sniegt ievērojamus ieņēmumus ne tikai šo pasākumu rīkotājiem, bet arī tūrisma nozarei un valsts budžetam kopumā. Lai to īstenotu, jāmaina šobrīd nesamērīgais nodokļu regulējums.

Jāsaprot, ka starptautiski turnīri piesaista lielu pasaules interesi, tiek translēti televīzijā, uz tiem ierodas daudz turīgu ārvalstu tūristu. Šobrīd pasaulē lielākā pokera turnīra posmu šī gada septembrī ar 1 miljonu eiro balvu fondu rīko Tallina.

Lai risinātu situāciju gan valsts budžetam, gan pokera turnīru organizētājiem optimālā veidā, "Olympic Casino Latvia" sadarbībā ar juridisko biroju "Sorainen" ir veikusi padziļinātu situācijas izpēti, izstrādājusi iespējamās regulējuma izmaiņas un tās iesniegusi Finanšu ministrijai un Saeimas politisko frakciju vadībai.

Starptautisko un vietējo pokera turnīru organizēšanu Latvijā ierobežo normatīvais regulējums. Šobrīd ikgadējais nodoklis — kāršu un kauliņu spēles — par katru galdu veido 28 080 eiro par vienu spēļu galdu. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) jāmaksā no laimesta virs 3000 eiro, neatskaitot zaudētās summas. Ņemot vērā starptautiskajos turnīros iesaistītās laimestu summas un arī to, ka vairākums dalībnieku nemaz nav Latvijas rezidenti, kļūst saprotams, ka šāds regulējums padara Rīgu nepievilcīgu turnīra spēlētāju acīs. Jāņem vērā arī tas, ka uz turnīra laiku ir nepieciešami vairāki desmiti papildus pokera galdu, bet, ja ir fiksēta maksa par galdu, tas padara šādu turnīra rīkošanu nerentablu. Tādējādi nodokļu slogs Latvijā kavē rīkot starptautiskus pokera turnīrus, kuru pievienotā vērtība valsts ekonomikai var sasniegt pat 2 miljonus eiro par vienu turnīru, liecina "Olympic Casino Latvia" sadarbībā ar kompāniju "Sorainen" veiktā pētījuma rezultāti. Gadā ir iespējams sarīkot divus trīs šāda līmeņa turnīrus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku peļņa šogad būs krietni pieticīgāka un kreditēšana - piesardzīga, toties finansējuma piesaiste kapitāla tirgos var augt pat reizēs, ja parādīsies lielais biržas piemērs.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Banku peļņas rādītāji 2023. gadā raksturojami kā lieliski, līdztekus – inflācija ir apturēta, un maz ticams, ka vēl tiks palielinātas Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmes, kas bija virspeļņas cēlonis. Kādu paredzat 2024. gadu? Kādas būs galvenās tendences banku darbībā kopumā? Vai nesākas otrāds process un termiņnoguldījumi ar augstām likmēm šobrīd nerada riskus nākotnē?

Kopumā, protams, banku sektoram pērnais gads bija ļoti labs, bet Saeima un Ministru kabinets arī to ievēroja un, redzot šo peļņu, nolēma nedaudz mazināt baņķieru prieku. Tajā pašā laikā, skatoties nākotnē, ir skaidrs, ka šādus rezultātus atkārtot neizdosies. Tik labu gadu, manuprāt, banku sektorā tuvākajā laikā vairs nepiedzīvosim. Euribor varētu samazināties, bet, visticamāk, ne tik strauji, kā finanšu tirgos tiek gaidīts. Ir jau redzams neliels samazinājums, ievērojot to, ka ir ECB likmes samazinājuma gaidas. Tas vien nozīmē, ka banku ienākumi jau sākuši sarukt. Savukārt, ja runājam par depozītiem, kas pērn tika piesaistīti par samērā augstām procentu likmēm, – tie tūdaļ nebeigsies. Tie ir noguldījumi vismaz uz gadu, diviem, dažkārt trim. Tas nozīmē, ka augstās likmes būs jāturpina maksāt. Vēl viens aspekts - bilances struktūra visām bankām ir mainījusies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākās mūsu valsts vietējās bankas – Rietumu Bankas – valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja ir pārliecināta, ka bāzes procentu likmju paaugstināšana dod Latvijas ekonomikai daudz lielāku sitienu nekā citām Eiropas valstīm, ka ir jāsamazina vai pat jābeidz skaidras naudas norēķini un ka tomēr ir iespējams pelnīt un attīstīties arī laikā, kad kopējā ekonomikas izaugsme ir gandrīz apstājusies.

Šajās un citās domās viņa padalījās intervijā Dienas Biznesam.

Kas ir lielākās banku problēmas šobrīd Latvijā?

Banku sektoru lielā mērā ietekmē tas pats, kas ekonomiku kopumā: darbaspēka trūkums, inflācija, augstas procentu likmes, birokrātiskais slogs. Jo, tēlaini runājot, bankās atspoguļojas visas to klientu problēmas. Kopumā Latvijas iedzīvotājus un uzņēmumus šobrīd ietekmē vienlaicīgi daudzi izaicinājumi – līdzīgi, kā tas ir citviet Eiropā. Tomēr Latvijā diemžēl ir arī specifiskas, tieši mūsu tautsaimniecībai raksturīgas problēmas, piemēram, augstas procentu likmes, kuras mēs nevaram ietekmēt, jo monetārā politika tiek veidota Eiropas līmenī. Bet realitātē dažādas valstis tā ietekmē dažādi un tieši Latviju – ļoti negatīvi, jo mūsu valstī vairums kredītu tika izsniegti ar mainīgo likmi. Piemēram, pēc Eiropas Centrālās bankas statistikas Latvijā ar mainīgajām likmēm izsniegts ap 90% visu hipotekāro kredītu, savukārt Spānijā – 25%, Vācijā – 16%, Beļģijā – 8%, Francijā – 3,5%, tātad visiem pārējiem kredītiem ir fiksēta likme. Ko tas nozīmē? Kredītņēmējiem ar fiksētu likmi nav maksājumu pieauguma, bet tiem, kuriem likme ir mainīga, tie ir būtiski palielinājušies. Rezultātā uz mūsu uzņēmumiem gulstas liels slogs, viņu ieņēmumi samazinās, viņi neiesaistās jaunos projektos, un netiek radīta jauna ekonomiskā vērtība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets (MK) izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā.

Tie paredz ar 2024. gadu noteikt, ka kredītiestādes un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji veic ikgadēju uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemaksu 20% apmērā, ko aprēķina, izmantojot pirmstaksācijas gada finanšu datus un, lai novērstu nodokļa dubultu uzlikšanu, ņemot vērā arī taksācijas gadā sadalīto peļņu un par to samaksātā nodokļa apmēru. Grozījumi arī paredz, ka ikgadēji samaksātā nodokļa piemaksa turpmāk, neierobežotā laika periodā tiks ņemta vērā, aprēķinot maksājamo nodokli par peļņas sadali dividendēs.

Kā liecina Latvijas Bankas publiskotie dati, Latvijas kredītiestādes 2023. gada pirmajā pusgadā strādāja ar peļņu 350,312 miljonu eiro apmērā, kas ir 2,6 reizes vairāk nekā 2022. gada attiecīgajā periodā. Šādu situāciju ir izraisījusi virkne ārēju faktoru, piemēram, Eiropas Centrālās Bankas īstenotā procentu likmju paaugstināšanas politika, kas tiek veikta ar mērķi ierobežot inflāciju eirozonā. Savukārt, kā liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra publiskotais pārskats par patērētāju (nebanku) kreditēšanas tirgus darbību 2022. gadā, arī patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji, līdzīgi kā kredītiestādes, gūst ievērojamu peļņu no augstajiem procentiem par izsniegtajiem kredītiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas Banku mudina meklēt risinājumus kreditēšanas vides uzlabošanai

Db.lv, 05.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs 5.septembrī Rīgas pilī ar Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku pārrunāja aktuālās makroekonomikas norises un Latvijas komercbanku kreditēšanas politiku, tai skaitā augstās hipotekāro kredītu procentu likmes un to negatīvo ietekmi uz mājsaimniecību finanšu stabilitāti.

Tāpat tika pārrunāti izaicinājumi saistībā ar uzņēmējdarbības kreditēšanas vidi Latvijā.

Valsts prezidents aicināja aktīvi meklēt risinājumus abu problēmu risināšanai. Pirmkārt, nav jākavējas ar atbalstu mājsaimniecībām negatīvo seku mazināšanai no strauja kreditēšanas likmju pieauguma. Otrkārt, ir svarīgi meklēt veidus, kā sagatavot kreditēšanas vidi, lai tā spētu pilnvērtīgi atbalstīt ekonomikas izaugsmi pēc augstas inflācijas perioda, informē Mārtiņš Drēģeris, Valsts prezidenta padomnieks komunikācijas jautājumos.

E. Rinkēvičs tikšanās laikā pauda viedokli, ka šobrīd starp Latvijas komercbankām nav konkurences, kas joprojām atspoguļojas augstās kreditēšanas izmaksās, komercbanku zemajās depozītu likmēs iepretim, piemēram, Valsts kases krājobligāciju piedāvājumam un arī apstāklī, ka fiziskajām personām nav iespēju saņemt procentus par norēķinu kontā esošajiem naudas līdzekļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Galīgajam lasījumam virza izmaiņas hipotekārās pārkreditēšanās vienkāršošanai

LETA, 13.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien otrajam un galīgajam lasījumam atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, Apdrošināšanas līguma likumā un Kredītiestāžu likumā, kuru mērķis ir vienkāršot hipotekāro pārkreditēšanos starp bankām.

Likumprojektiem noteikta steidzamība, lai tos varētu pieņemt divos lasījumos.

Deputāte Linda Liepiņa uz komisijas sēdi bija iesniegusi priekšlikumu no Patērētāju tiesību aizsardzības likuma pilnībā svītrot pantu par patērētāju kreditēšanas reklāmas ierobežojumiem.

Liepiņa skaidroja, ka, virzot likumprojektu 2018.gadā, nebija paredzēts ierobežot reklāmu. To var lasīt sākotnējā likumprojekta anotācijā, tāpat netika vērtēta aizlieguma ietekme. Priekšlikums aizliegt kreditēšanas reklāmu toreiz parādījies tikai pirms trešā lasījuma, iespējams, lai samazinātu kredītu devēju - banku un nebanku sašutumu par procentu likmju griestiem un citiem ierobežojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pašam savas bizness – drosmīgo un atbildīgo klubā pērn iestājušies 6675 jaunie uzņēmēji

Elīna Volāne, Swedbank Mazo uzņēmumu segmenta vadītāja, 12.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāpēc cilvēki izšķiras par labu savam biznesam un dibina uzņēmumus? Sastopoties ar jaunajiem uzņēmējiem, redzams, ka bez biznesa idejas, attīstības redzējuma un starta kapitāla, ir vajadzīga arī pamatīga drosme.

Kļūt par jaunu uzņēmēju nozīmē īstu lēcienu nezināmajā, kur jautājumu ir krietni vairāk, nekā atbilžu. Vai man būs klienti? Vai produktu pirks? Vai varēšu atrast darbiniekus, kad augšu lielāks? Un vēl dučiem citu. Tas, ka sākumā uz visiem jautājumiem atbildēt nevar, ir normāli, – ar to saskaras visi jaunie uzņēmēji. Izšķiroši nozīmīgi šādā brīdī ir saglabāt pārliecību par sevi un savu ideju, jo viena no lielākajām vērtībām biznesā ir neatlaidība un pārliecība. Statistika par pērn dibinātajiem uzņēmumiem un organizācijām – 6675 uzņēmumu dibinātājiem šis ir viņu pirmais bizness un tas ir par 2% vairāk nekā gadu iepriekš – tas rāda, ka uzņēmīguma mums netrūkst, bet noteikti vēl ir potenciāls augt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ievērojot, ka jau kopš pērnā gada maija Latvijā iespējams reģistrēt kolektīvās finansēšanas platformas, kā arī to, ka Dienā pirms regulējuma stāšanās spēkā esam veidojuši publikāciju sēriju par pūļa aizdevumu platformu Crowdestor OU, kas ir Igaunijā reģistrēts uzņēmums ar sazarotu saistītu uzņēmumu (SIA) tīklu Latvijā, lūdzam Latvijas Banku, kas ir nozares uzraugs, komentēt pašreizējo situāciju un likumisko rāmi dažādos gadījumos.

Dažādu ekspertu atbildes apkopojis Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns.

No kura brīža Latvijā varēja uzsākt kolektīvās finansēšanas platformu reģistrāciju. Cik šobrīd Latvijā ir oficiāli reģistrētu kolektīvās finansēšanas platformu?

Vienotais Eiropas Savienības regulējums (regula Nr. 2020/1503) kolektīvās finansēšanas jomā Latvijā un visā pārējā Eiropas Savienībā tiek piemērots no 2021. gada 10. novembra. Savukārt Latvijas nacionālais Kolektīvās finansēšanas likums stājās spēkā 2022. gada 4. maijā. Ar šo likumu par regulas piemērošanas kompetento iestādi tika noteikta Finanšu un kapitāla tirgus komisija (šobrīd Latvijas Banka kā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas saistību un tiesību pārņēmēja), un tā varēja uzsākt oficiālu pieteikumu pieņemšanu kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju darbības atļauju saņemšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Paplašina darbību par spīti globālajām krīzēm

Jānis Goldbergs, 07.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā dibinātā fintech kompānija Eleving Group pērno gadu noslēgusi ar lieliskiem peļņas rādītājiem, un aiziešana no Ukrainas un Baltkrievijas tirgiem nav samazinājusi uzņēmuma izaugsmes tempus un pārstāvēto valstu sarakstu, tieši otrādi - grupa klātbūtni ārvalstu tirgos palielinājusi par četrām valstīm.

Kā krīzes un ekonomiskās vētras pārvar Eleving Group, intervijā Dienas Biznesam atklāj grupas izpilddirektors Modests Sudņus (Modestas Sudnius).

Pirms nedaudz vairāk kā gada intervijā ar jums Dienas Bizness rakstīja par Eleving Group kā vienu no straujāk augošajām Austrumeiropas kompānijām, kas darbojas 14 valstu tirgos un trīs kontinentos un kam galvenais birojs ir Rīgā. Kas šajā laikā ir mainījies, noticis? Turpināt augt tikpat strauji?

Neraugoties uz visiem pretvējiem, ko aizvadītajā gadā piedzīvoja globālā ekonomika, Eleving Group ir turpinājusi organisku izaugsmi ne tikai svarīgākajos biznesa rādītājos, bet arī produktu piedāvājumā un kvalitātē. Salīdzinot ar 2022. gadu, ir piedzīvots lēciens kā portfeļa izaugsmē, tā arī peļņas un rentabilitātes rādītājos. Sasniegtie rezultāti apliecina, ka ir ielikts labs pamats turpmākai attīstībai un Eleving Group šobrīd atrodas ļoti stabilā finanšu pozīcijā. Aizvadītajā gadā izjutām augstu inflāciju un samērā nelabvēlīgu procentu likmju vidi, kas ietekmēja patērētājus un uzņēmumus. Tādēļ vairāk nekā citos gados šajā laikā pievērsām pastiprinātu uzmanību portfeļa kvalitātes celšanai, procesu efektivizācijai, kā arī saistību struktūras un risku diversifikācijai. Tie bija galvenie pīlāri, uz kuriem balstījām savu stratēģiju, un skaitļi rāda, ka šāds lēmums ir bijis pareizs. Pērn sekmīgi emitējām obligācijas 50 milj. eiro apmērā, un esošajiem Latvijas obligāciju turētājiem tā bija iespēja apmainīt viņu rīcībā esošās nenodrošinātās obligācijas pret jaunajām nodrošinātajām, kas turklāt bija ar augstāku fiksēto kupona likmi un dzēšanas termiņu pēc pieciem gadiem. Šīs apmaiņas rezultātā mums izdevās refinansēt aptuveni pusi no Latvijas obligācijām, kurām dzēšanas termiņš būs jau šā gada 31. martā, tādējādi ievērojami uzlabojot Grupas parādu dzēšanas struktūru. Šobrīd mums nav neviena nozīmīga parāda, kas būtu jāatmaksā tuvākajā laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Tieslietu ministrija nepilda ST spriedumu par valsts nodevām

Diena.lv, 19.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada 17. februārī Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā, ar kuru atzina juridisko personu tiesības uz atbrīvojumu no valsts nodevas samaksas vispārējās jurisdikcijas tiesās, dodot laiku likumdevējam līdz šī gada 1. oktobrim ieviest atbilstošu tiesisko regulējumu. 1. oktobris jau pagājis, tomēr no Tieslietu ministrijas (TM), kas ir atbildīga par tiesu un tiesību politikas nozari valstī, nemana nekādu iniciatīvu un rīcību, lai šo spriedumu savlaicīgi izpildītu.

Satversmes tiesa lietu skatīja pēc kāda ārvalstu komersanta pieteikuma, kuram par prasības pieteikuma iesniegšanu Latvijas tiesā tika noteikts maksāt valsts nodevu gandrīz 177 tūkstošu eiro apmērā. Nespējot samaksāt tik lielu valsts nodevu, komersantam faktiski nebija iespējas iesniegt iecerēto prasību un nodrošināt lietas izskatīšanu tiesā. Likuma regulējums arī neparedzēja tiesai iespēju attiecīgo nodevu samazināt.

Formāla atbilde

Diena vērsās tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres birojā ar lūgumu sniegt ministres viedokli par situāciju un izskaidrot, kādēļ joprojām nav izpildīts Satversmes tiesas spriedums, kad to plānots izpildīt, kā arī to, vai ministre vispār personīgi ir informēta, ka spriedums joprojām nav izpildīts un vai tiks prasīta atbildība no attiecīgajām ministrijas amatpersonām. Diemžēl pašas ministres viedoklis, tostarp atbildes uz viņai personīgi adresētajiem jautājumiem saņemti netika, un atbildi – jāatzīst – valsts pārvaldei ierasti formālā stilā sniedza TM valsts sekretārs Mihails Papsujevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FM rosina hipotekāro kredītprocentu maksājumus uz laiku iekļaut IIN attaisnotajos izdevumos

LETA, 25.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai īstenotu mērķētu atbalstu tām Latvijas mājsaimniecībām, kurām ir būtiski pieauguši hipotekārā kredīta maksājumi, viens no iespējamajiem risinājumiem ir kredītprocentu maksājumu iekļaušana iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) attaisnotajos izdevumos uz terminētu laiku - 2023. un 2024.gadu, teikts Finanšu ministrijas (FM) izstrādātajā vēstules projektā.

Tāpat FM rosina veidot AS "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") mērķētu atbalsta programmu, kas ļautu kapitalizēt daļu kredīta procentu maksājumu, piesaistot papildu garantiju no "Altum" un tādējādi samazinot ikmēneša maksājumu. FM arī aicina sniegt mērķētu palīdzību pieejamo sociālās palīdzības instrumentu ietvaros.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vēstulē FM un Latvijas Bankai aicināja izvērtēt situāciju finanšu tirgū saistībā ar strauji augošo EURIBOR procentu likmi, kā arī pēc iespējas ātrāk rast nepieciešamos risinājumus un iesniegt Saeimas komisijai priekšlikumus.

Kā norāda FM, papildus jau spēkā esošajam attaisnoto izdevumu apmēram - 600 eiro - varētu iekļaut veiktos hipotekāro kredītu procentu maksājumus par mājokli līdz 2000 eiro apmērā gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Aug peļņa, aug riski, top drošības jostas

Jānis Goldbergs, 03.11.2023

Konferences panelī Baltijas parādu tirgus – stabils finansējuma avots vietējiem uzņēmumiem, kuru vadīja E. Antufjevs, piedalījās platformas BeMyBond vadītāja Indra Dargite (Indre Dargyte), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas Kapitāla un finanšu tirgu attīstības pārvaldes vadītājs Marks Feimi (Marc Fayemi), Eleving Group finanšu direktors Māris Kreics un COBALT Latvia partneris Edgars Lodziņš.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aug obligāciju ienesīgums; tirgus kļūst aizvien interesantāks investoriem, bet līdztekus obligāciju emitentiem naudas dārdzība rada papildu riskus, un palielinās saistību neizpildes risks, kuru agri vai vēlu nāksies pieredzēt arī Latvijā.

Kāda ir pieredze, drošības iespējas un izaicinājumi? Šie bija 12. oktobrī notikušās Baltijas kapitāla tirgus konferences Signet Bank Investment Banking pārvaldes vadītāja Edmunda Antufjeva skartie jautājumi. Konferences panelī Baltijas parādu tirgus – stabils finansējuma avots vietējiem uzņēmumiem, kuru vadīja E. Antufjevs, piedalījās platformas BeMyBond vadītāja Indra Dargite (Indre Dargyte), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas Kapitāla un finanšu tirgu attīstības pārvaldes vadītājs Marks Feimi (Marc Fayemi), Eleving Group finanšu direktors Māris Kreics un COBALT Latvia partneris Edgars Lodziņš.

Investoru interese – vai runa ir tikai par peļņu?

Komentāri

Pievienot komentāru