Latvenergo mērķtiecīgi virzās uz vēja enerģijas attīstīšanu Latvijā un Baltijā, ik gadu palielinot atjaunīgās ģenerācijas portfeli, norāda Kaspars Novickis, AS Latvenergo vēja un saules parku attīstības direktors.

Mūsu mērķis ir nodrošināt klientiem ilgtspējīgu, drošu un pieejamu elektroenerģiju, un, redzot nepieciešamību palielināt vēja jaudas Baltijas mērogā, mēs turpinām iesākto ceļu, skaidro K.Novickis. Pašlaik Latvijā Latvenergo īsteno vairākus nozīmīgus vēja enerģijas projektus, tostarp Laflora Energy vēja parku ar 108,8 megavatu (MW) uzstādīto jaudu, Pienava Wind projektu ar plānoto jaudu 147 MW, kā arī 54 MW vēja elektrostacijas izbūvi Preiļu novadā. Tāpat uzņēmums strādā pie trīs attīstības iecerēm Ventspils novadā un izskata sadarbības iespējas ar citiem uzņēmumiem par vēja parku iegādi.

Sabalansē portfeli

Vēja enerģija, salīdzinot ar fosilajiem energoresursiem, ir videi draudzīgāka un ilgtspējīgāka, atgādina K.Novickis. “Tā nerada siltumnīcefekta gāzu emisijas, turklāt mūsu rīcībā ir pietiekami daudz vēja resursu. Salīdzināt varam arī pašas elektroenerģijas ģenerācijas izmaksas, kas, ņemot vērā Lazard pētījuma datus, vējam ir krietni zemākas nekā fosilajiem resursiem. Vienlaikus jāatceras, ka vēja enerģija ir atkarīga no laika apstākļiem – brīžos, kad vēja un saules jaudu nav pietiekami un hidroresursi ir ierobežoti, elektroenerģijas nodrošināšanai tiek izmantoti fosilie enerģijas avoti. Tie darbojas kā drošības tīkls jeb apdrošināšanas polise energosistēmai, garantējot piegādes nepārtrauktību. Šī iemesla dēļ Latvenergo uztur sabalansētu ģenerācijas portfeli, kurā līdzās atjaunojamajiem energoresursiem (AER) ir arī vadāmās jaudas - termoelektrocentrāles (TEC) un hidroelektrostacijas (HES),” uzsver K.Novickis.Viņš norāda, ka vēja staciju būtiska priekšrocība, salīdzinot ar saules stacijām, ir stabilāka enerģijas ražošana visa gada garumā, taču vienlaikus saules enerģijas projekti ir vieglāk īstenojami un retāk saskaras ar sabiedrības pretestību. “Vēja enerģijas projekti ir pakļauti vairākiem riskiem - ne visi no tiem nonāk līdz realizācijai sabiedrības pretestības, birokrātisku šķēršļu un tirgus neprognozējamības dēļ, turklāt arī pats vējš var būtiski ietekmēt sagaidāmos rezultātus. Šādos apstākļos sabalansēts ģenerācijas portfelis kalpo kā aizsardzība pret riskiem. To apliecina arī Somijas pieredze - uzlabojot energosistēmas infrastruktūru un nodrošinot konkurētspējīgu elektroenerģijas ražošanu, iespējams daudz veiksmīgāk piesaistīt energoietilpīgo nozaru investorus,” pauž K.Novickis.

Ekoloģijas jautājumi ir vieni no svarīgākajiem jautājumiem Eiropā. Katra valsts veltī īpašu uzmanību atkritumu savākšanas un pārstrādes iniciatīvām. Aivars Šveida jau 20 gadus darbojas pārstrādes nozarē un ir dažu uzņēmumu, kas nodrošina pilnu otrreizējo izejvielu savākšanas, transportēšanas un pārveidošanas ciklu, līdzdibinātājs. Ekosistēmas galvenais uzņēmums — “Zaļais Cikls” — ir starp lielākajiem Latvijā atkritumu iepirkšanas ziņā.

Aivars pastāstīja, kā viņam izdevās organizēt otrreizējo izejvielu pilna cikla pārstrādes biznesu, un pateicoties kam ir saglabāta uzņēmumu stabilitāte pat šai nozarei grūtos laikos.

Pastāstiet mums par “Zaļais Cikls” vēsturi, kā jūs ienācāt šajā biznesā un ar ko sākāt?

Es ienācu šajā jomā tieši pirms 20 gadiem — toreiz Eiropā tikai radās tendence ekoloģiski apsaimniekot otrreizējās izejvielas. Es ieraudzīju perspektīvas šajā nišā un iekārtojos darbā par menedžeri ottreizējo izejvielu savākšanas uzņēmumā. Darbs mani uzreiz aizrāva, un es sāku pastiprināti attīstīt savas prasmes, iedziļinoties visās detaļās.

Pirmajā gadā vadības ambiciozie plāni sevi neattaisnoja un uzņēmumā iestājās krīze. Pateicoties manām iniciatīvām, īpašnieki mani sāka aicināt uz sanāksmēm un konsultēties par pašreizējo situāciju. Es piedāvāju jaunu biznesa attīstības variantu, nedaudz atliekot malā ambīcijas un koncentrējoties uz mūsu stiprajām pusēm — un pēc pusgada situācija jau bija izlīdzinājusies. Novērtējot manu ieguldījumu, īpašnieki man piešķīra uzņēmuma daļas un tā es kļuvu par kompānijas līdzīpašnieku.

Latvijā degvielas tirgotājs Neste paplašina savu piedāvājumu un atklāj jau ceturto Neste MY Renewable ChargeTM elektroauto uzlādes staciju Latvijā.

Jaunā lieljaudas uzlādes stacija atrodas Ainažos, Valdemāra ielā. Tajā ir pieejami četri uzlādes spraudņi ar kopējo jaudu līdz 600 kW, nodrošinot klientiem ātru un ērtu uzlādi. Tāpat kā citās Neste MY Renewable Charge uzlādes stacijās, arī šeit tiek izmantota tikai no atjaunojamiem energoresursiem iegūta elektroenerģija, piedāvājot ilgtspējīgāku risinājumu.

“Ar Neste MY Renewable Charge™ stacijas atklāšanu Ainažos mēs ne tikai turpinām paplašināt ilgtspējīgas mobilitātes infrastruktūru Latvijā, bet arī stiprinām ērtas un ātras elektroauto uzlādes iespējas vienā no nozīmīgākajiem tranzītpunktiem uz Igauniju un tālāk – pa Via Baltica maršrutu. Tāpat kā citās Neste MY Renewable Charge™ stacijās, arī Ainažos tiek izmantota tikai no atjaunojamiem energoresursiem iegūta elektroenerģija, kas ļauj samazināt transporta nozares ietekmi uz vidi un virzīties uz ilgtspējīgāku mobilitāti,” norāda SIA Neste Latvija valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis.

Valdība otrdien atbalstīja Latvijas Enerģētikas stratēģiju līdz 2050.gadam, kuru plānots izvērtēt un aktualizēt reizi piecos gados.

Valdība apstiprināja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādāto Latvijas Enerģētikas stratēģiju līdz 2050.gadam un noteica KEM par atbildīgo institūciju stratēģijā noteiktā mērķa snieguma progresa uzraudzībā.

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) norāda, ka šī ir pirmā stratēģija, kas veidota pēc matemātiskās modelēšanas principiem, sniedzot iespēju pielāgoties nenoteiktībai un apzināti virzīt nozares attīstību - ar skaidru mērķi stiprināt valsts enerģētisko drošību un nodrošināt konkurētspējīgas enerģijas cenas gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem.

"Stratēģijas izstrādē plecu pie pleca esam strādājuši ar nozaru ekspertiem vairākās fokusa grupās, prezentējot starprezultātus un nodrošinot plašākas diskusijas kopā ar Valsts prezidentu, Saeimas deputātiem un nozares pārstāvjiem," min Melnis, piebilstot, ka pēc stratēģijas apstiprināšanas darbs turpināsies tās īstenošanā, tostarp ciešā dialogā ar iedzīvotājiem, pašvaldībām un uzņēmējiem.

Mūsdienīga ekonomika balstās zināšanās un tehnoloģijās, kā arī ar to saistītā plaša mēroga elektrifikācijā.

Ne velti pamatjautājums, ko uzdod lielu datu centru vai industriālo kompleksu investori ir: “Cik pie Jums maksā elektroenerģija?”. Lai Latvija ekonomiski attīstītos, ir strauji jāpāriet uz lētas un ilgtspējīgas enerģijas ražošanu un izmantošanu, kur atjaunīgās enerģijas uzņēmumiem ir būtiska loma, tostarp, nodrošinot atbalstu gan vides mērķu, gan enerģētiskās neatkarības sasniegšanā. Patlaban likumdevēju dienaskārtībā ir enerģētikas pamatdokuments – Elektroenerģijas tirgus likums (ETL), kurā tiek iestrādāti vērtīgi un nozari sakārtojoši punkti. Tomēr diemžēl virzītie grozījumi nozares sasāpējušās problēmas risinās tikai daļēji, turklāt atsevišķi plānotie likuma panti radīs jaunus riskus, kas var negatīvi atspoguļoties gan Latvijas konkurētspējā, gan elektroenerģijas cenā un iedzīvotāju maciņos.

SEP arhitektūras birojs lauksaimnieciskās ražošanas infrastruktūras būvniecībā nāk ar principiāli jaunu, kompleksu piedāvājumu – zemniekiem tiek piedāvāts viss, sākot no priekšizpētes, finansējuma piesaistes stratēģijas izveides un atbalsta tā realizācijā, projektēšanas, tehnoloģisko iekārtu piegādes un beidzot ar būvniecību, Dienas Biznesam atklāja SEP lauksaimniecības projektu direktors Oļegs Mihailovskis.

Kā veiksmīgu piemēru SEP prezentē projektēšanu un būvniecību uzņēmumam Balticovo, kurā radīta gan unikāla tehnoloģija vistu mēslu pārstrādei biogāzē, gan biogāzes attīrīšanas sistēma, iegūstot biometānu, gan tā ievadīšana gāzes tīklā, lai būtu iespējama gāzes ar zaļo sertifikātu pārdošana Eiropas tirgū. SEP šobrīd projektē un vada būvniecības procesu 12 kūtīm vistu turēšanai ārpus sprostiem, novietnes jaunputniem. Mērogam – vienā vistu kūtī mitinās ap 165 000 putnu. Līdzīgi projekti ir Igaunijā un Lietuvā. SEP projektētāji saredz iespēju iegūto pieredzi piemērot visdažādākajās lauksaimnieciskās ražošanas nozarēs, jo īpaši uzsverot biogāzes ražošanas izdevīgumu laukos.

Latvijā patēriņa cenas šogad novembrī salīdzinājumā ar oktobri samazinājās par 0,3%, bet gada laikā - šogad novembrī salīdzinājumā ar 2024. gada novembri - pieauga par 3,8%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 4,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, novembrī pieaudzis par 3,7%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2025. gada novembrī, salīdzinot ar 2025. gada oktobri, bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (-0,1 procentpunkts), kā arī dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 0,5%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kritumu attiecīgajā grupā mēneša laikā akciju ietekmē bija kafijai (-2,3%), kā arī cena samazinājās svaigiem augļiem (-3%). Galvenokārt akciju ietekmē lētāks bija arī siers un biezpiens (-2,5%), augļu un dārzeņu sulas (-6,8%), piens (-2,8%), mājputnu gaļa (-1,6%), žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (-1%), saldējums (-4%), piena produkti (-1,5%), šokolāde (-1,5%), brokastu pārslas (-6%) un sviests (-2%). Cenas samazinājās arī kartupeļiem (-5,6%) un cūkgaļai (-1%).

Investējot sešus miljonus eiro, “AJ Power” uzņēmumu grupa ir uzstādījusi elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmas (BESS) trīs savos lieljaudas saules enerģijas parkos Valmierā, Aizkrauklē un Ilūkstē.

Iekārtas tiks pieslēgtas vienotajam elektroenerģijas tīklam un uzsāks darbu tuvāko mēnešu laikā, neilgi pēc plānotās Baltijas energosistēmas atslēgšanās no BRELL tīkla.

Elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmas nodrošinās deviņu megavatu (MW) jaudu un 18 megavatstundu (MWh) ietilpību. BESS vienas dienas uzlādētās un izlādētās elektroenerģijas apjoms pārsniegs 7000 mājsaimniecību vidējo dienas patēriņu. Uzstādītās bateriju sistēmas palīdzēs stabilizēt elektroenerģijas tarifus Latvijā, jo brīžos, kad elektroenerģijas būs par daudz, tā tiks ņemta no tīkla un uzkrāta BESS, bet kad radīsies deficīts, elektroenerģija tiks nodota tīklā, tādējādi nodrošinot nepieciešamo elektroenerģijas ražošanas un patēriņa līdzsvaru.

Latvijā patēriņa cenas šogad janvārī salīdzinājumā ar decembri pieauga par 0,6%, bet gada laikā - šogad janvārī salīdzinājumā ar 2024.gada janvāri - palielinājās par 3%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, janvārī pieaudzis par 1,4%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2025.gada janvārī, salīdzinot ar 2024.gada decembri, bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,6 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,2 procentpunkti), kā arī apģērbam un apaviem (-0,3 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,6%.

Noslēdzoties akcijām, būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu mēneša laikā bija žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+2,7%). Tāpat, noslēdzoties akcijām, cenas pieauga piena produktiem (+3,1%), svaigām vai atdzesētām zivīm (+12,5%), sieram un biezpienam (+1,5%), svaigiem dārzeņiem (+1,6%), mājputnu gaļai (+1,3%), pienam (+1,4%), šokolādei (+1,9%), konditorejas izstrādājumiem (+0,8%), kā arī augu eļļai (+3,6%). Savukārt akciju ietekmē lētāka bija maize (-2,6%), makaronu izstrādājumi (-3,3%) un gaļas izstrādājumi (-1,4%).

Auksto laikapstākļu dēļ Somijā jau šobrīd sasniegts vēsturiski augstākais elektroenerģijas pieprasījums. Valsts ziemeļos gaisa temperatūra noslīd līdz –20 °C, bet atsevišķos reģionos, piemēram, Lapzemē, pat līdz –40°C. Šādos apstākļos elektroenerģijas patēriņš būtiski pieaug, kā rezultātā elektroenerģijas cenas biržā kļūst svārstīgākas.

Šā brīža biržas cenu izmaiņas neskars tos lietotājus, kuriem noslēgts līgums par fiksētu elektroenerģijas cenu, tādu lietotāju ir ap 75% (jeb 683 167) no kopējā līguma skaita. Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) prognozēm šīs nedēļas laikā sals vietām Latvijā kādā no naktīm, ar lielāku iespējamību nedēļas vidū un otrajā pusē, var pārsniegt pat –20 °C, tomēr tas būs īslaicīgi. Kopumā nedēļa gaidāma līdzīgi auksta vai nedaudz aukstāka nekā iepriekšējā. Stiprākais sals prognozēts Latvijas centrālajā un austrumu daļā, kā arī kaimiņvalstīs – Lietuvas austrumos un Igaunijas dienvidaustrumos.

Tas nozīmē, ka Latvijā gan mājsaimniecībās, gan uzņēmumos pieaugs pieprasījums pēc energoresursiem, īpaši elektroenerģijas. Auksto laikapstākļu ietekmē elektroenerģijas cenas Baltijas valstu biržā būs salīdzinoši augstākas, jo lētā elektroenerģija no Somijas pilnā apjomā nenonāks Baltijas tirgū. To nosaka pieaugošā elektroenerģijas nepieciešamība pašā Somijā, kur apkures sistēmās plaši tiek izmantoti siltumsūkņi un ūdens sildīšanas iekārtas.

Elektroenerģijas vidējā cena pagājušajā nedēļā Latvijā un Igaunijā vienoti pieauga par 52% salīdzinājumā ar nedēļu iepriekš un bija 191,57 eiro par megavatstundu (MWh), informēja AS "Latvenergo" pārstāvji.

Savukārt Lietuvā cena bija par 55% lielāka nekā nedēļu iepriekš - 194,40 eiro par MWh. Tikmēr sistēmas cena kāpa vēl straujāk - par 72% līdz 88,82 eiro par MWh.

Baltijas valstu cenu pieaugumu aizvadītajā nedēļā galvenokārt ietekmēja aukstāki un mazāk vējaini laikapstākļi. Vidējā gaisa temperatūra Baltijā bija vairāk nekā trīs grādus zem normas, kā rezultātā palielinājās elektroenerģijas pieprasījums un samazinājās elektroenerģijas izstrādes un patēriņa attiecība. Papildus tam strauji samazinājās vēja staciju izstrāde - tā bija divas reizes zemāka nekā iepriekšējā nedēļā.

Lielāku cenu kāpumu ierobežoja stabila "Latvenergo" staciju izstrāde, kas pieauga par 3%, salīdzinot ar nedēļu iepriekš, turklāt termoelektrostacijās aizvadītajā nedēļā tika saražots par 37% vairāk nekā iepriekšējā nedēļā. Tas ir būtisks ieguldījums kopējā Baltijas valstu elektroenerģijas izstrādē, ļaujot Latvijā saražoto elektroenerģijas apjomu eksportēt uz blakus valstīm, jo Latvijā jau ceturto nedēļu pēc kārtas elektroenerģijas izstrāde pilnībā nosedz patēriņu.

Šis gads iezīmē jaunu tendenci – plug-in hibrīdu popularitāte Baltijā jau vairākus mēnešus strauji aug, un pirmo reizi apsteidz arī elektroauto popularitāti, ko apliecina pārdošanas rezultāti jauno auto segmentā.

Salīdzinot ar 2024. gada pirmajiem pieciem mēnešiem, Latvijā plug-in hibrīdu īpatsvars pieaudzis vairāk nekā četras reizes – no 2,2 % uz 9,7 %, kamēr elektroauto īpatsvars ir 6,3 %.

Lietuvā plug-in hibrīdi ir teju divas reizes populārāki par elektroauto, to īpatsvars ir pieaudzis no 4,2 % uz 9,7 %, kamēr elektroauto ir izvēlējušies 6,3 %. Pat Igaunijā, kur kopumā šogad vērojams auto pārdošanas rādītāju kritums, plug-in hibrīdu popularitāte ir strauji augusi no 3 % līdz 8,3 %, bet elektroauto izvēlējušies 6,3 %.

Likumsakarīgi rodas jautājums, kāpēc tik straujš šo automobiļu popularitātes pieaugums? Vai tie samazinās interesi par elektroauto? Kāpēc plug-in hibrīdi var kļūt par risinājumu, kas ļauj lielai daļai cilvēku, tostarp Baltijā, ikdienā pārvietoties ar videi draudzīgākiem transportlīdzekļiem?Šis straujais izrāviens sakrīt ar pirmajiem signāliem pagājušā gada izskaņā, kas bija par pamatu mūsu, Moller Baltic Import (MBI), prognozēm un mērķim trīskāršot plug-in hibrīdu pārdošanas apjomus Baltijā.

Latvijā gada vidējā inflācija pagājušajā gadā bija 3,7%, informē Centrālajā statistikas pārvaldē.

Vienlaikus 2025. gada decembrī Latvijā patēriņa cenas, salīdzinot ar novembri, samazinājās par 0,1%, bet gada laikā - 2025. gada decembrī salīdzinājumā ar 2024. gada decembri - patēriņa cenas palielinājās par 3,5%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2025. gada decembrī, salīdzinot ar novembri, bija alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (-0,2 procentpunkti), apģērbam un apaviem (-0,1 procentpunkts), veselības aprūpei (-0,1 procentpunkts), kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts) un ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,2%.

Valmieras pievārtē izbūvēta vērienīga saules elektrostacija – Valmieras SES, kas ražos zaļo elektroenerģiju vietējo mājsaimniecību un uzņēmumu patēriņam, informē Latvijas investīciju uzņēmums "Merito Partners".

Valmieras SES un pērn darbu sākusī Brenguļu SES ir jaudīgākās saules spēkstacijas novadā – tās kopā gadā spēj nodrošināt zaļo elektroenerģiju 7000 vietējo mājsaimniecību. Abus projektus īstenojis Latvijas investīciju uzņēmums "Merito Partners" un atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājs "Saules Energy".

Valmieras SES atrodas industriālā teritorijā blakus AS "Valmieras stikla šķiedra" rūpnīcai un apakšstacijai "Valmiera". Saražotā elektroenerģija caur sadales infrastruktūru nonāk pie Valmieras novada iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Jaunās spēkstacijas jauda ir 7,1 MW, un tā gadā spēj saražot vismaz 6900 MWh atjaunīgās enerģijas, kas atbilst 3500 vietējo mājsaimniecību vidējam patēriņam.

Briseles gaiteņos ne vien reizi ir dzirdētas runas par to, vai biomasa (malka, šķelda) ir ilgtspējīgs resurss un vai to varēsim izmantot arī turpmāk. Eiropas Komisijas priekšlikums ekodizaina ietvaros paredz pārtraukt malkas krāšņu tirdzniecību, priekšlikums šobrīd ir apturēts.

Veidojot pozīciju par ekodizaina priekšlikumu, iestāšos par to, ka Latvijas interesēs ir saglabāt malkas krāšņu izmantošanu kā individuālu apkures risinājumu mājsaimniecībām, jo daļai no tām nav tehnisku vai finansiālu iespēju pāriet uz bezemisiju apkures risinājumu, piemēram, siltumsūkni.

Jau 2018. gadā Latvijai kopā ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm nācās pielikt daudz pūļu, lai meža biomasa kā kurināmais paliek kā ilgtspējīgs resurss. Dažus gadus vēlāk – nu jau 2023. gadā Latvija kopā ar vairākām citām Eiropas Savienības dalībvalstīm panāca to, ka biomasu varam turpināt izmantot siltumenerģijas un/vai elektroenerģijas ražošanā līdz 2030. gadam.

AS "Latvijas gāze" apgrozījums pagājušajā gadā bija 91,068 miljoni eiro, kas ir par 43% mazāk nekā gadu iepriekš, bet uzņēmums strādāja ar peļņu 13,234 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš, liecina "Firmas.lv" informācija.

Kompānijas gada pārskata vadības ziņojumā skaidrots, ka pērn dabasgāzes tirgos samazinājās nenoteiktība par piegādēm un gāzes cenām, bet joprojām saglabājās faktori, kas liek tirgotājiem būt proaktīviem darbībā. Piemēram, lai gan pērn martā dabasgāzes cena bija zemākā kopš 2021.gada jūnija, pēc tam cenas būtiski pieauga.

Viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmē dabasgāzes cenas, ir Eiropas Savienības (ES) regulējums, kas liek līdz konkrētā gada 1.novembrim aizpildīt gāzes krātuves līdz vismaz 90% no to jaudas. Attiecīgi dabasgāzes pieprasījums palielinās neatkarīgi no praktiskajām vajadzībām, jo tirgotājiem, tostarp "Latvijas gāzei" gāzi ir jāpērk neatkarīgi no tirgus cenas, teikts vadības ziņojumā.

Atjaunīgo energoresursu portfeli Latvijā tuvāko gadu laikā papildinās vēja elektrostacijas, kurām gan joprojām ir jāpārvar sabiedrības daļas pretestība, savukārt vēja un saules neprognozējamības risku mazināšanā nozīmīga loma būs bateriju sistēmām.

Tādas atziņas skanēja konferencē Atjaunīgā enerģija Latvijā 2026 – QUO VADIS. Latvijas Atjaunīgās enerģijas alianses valdes priekšsēdētājs Alnis Bāliņš atzina, ka pēdējo gadu laikā Latvijā ir būtiski pieaudzis iegūtās elektroenerģijas daudzums no saules enerģijas, savukārt vēja staciju segmentā izaugsmei būtu jānotiek nākamajos gados. Tam, ka izaugsmes iespējas ir, kā pierādījums tika minētas Baltijas kaimiņvalstis – Lietuva un Igaunija. Vienlaikus A. Bāliņš atzina, ka Latvijā ir pretvēja kampaņas, kam pretī tiek likta Savā zemē sava enerģija. “Lai Latvijā varētu nodrošināt elektroenerģijas ģenerāciju minimālā (bāzes) apjomā, ir nepieciešamas ražošanas jaudas 500 MW apmērā. Lai to īstenotu, būtu nepieciešama 1200 MW vēja un 1000 MW saules, kā arī 500 MW sešu stundu bateriju sistēmas jauda,” skaidroja A. Bāliņš. Viņš steidza uzsvērt, ka Latvijai ir ļoti nozīmīgs atjaunīgās enerģijas aktīvs – HES.

Enerģētikas nozare šobrīd piedzīvo pārmaiņas, kas līdzinās agrīnajai 4G tehnoloģiju attīstībai telekomunikācijās – netverams potenciāls un būtiski ieguldījumi.

Līdzīgi kā telekomunikāciju sektorā, arī enerģētikā nepieciešama pāreja no konservatīviem modeļiem uz inovatīviem risinājumiem. Ja koncentrējamies tikai uz esošo valsts energoresursu patēriņu kā iespējamo mērauklu, nav pamata cerēt uz atjaunīgo energoresursu platformas izveidi, kas veicinātu augstākas pievienotās vērtības produktu attīstību un ieviešanu.

Valsts līmenī tas ietver risku uzņemšanos un ilgtermiņa vīzijas veidošanu, lai pārvarētu ierobežota tirgus un infrastruktūras izaicinājumus. Latvijas enerģētikas potenciāls ir ievērojami lielāks nekā tikai pašmāju patēriņš. Šeit runa ir par jaunu nozari, kuras izveidošanu un potenciālu nedrīkst laist garām, pretējā gadījumā būsim importētāji nevis ražotāji.

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati liecina, ka 2024.gadā iekšzemes kopprodukts (IKP) samazinājās par 0,4% salīdzinājumā ar 2023.gadu. IKP faktiskajās cenās pērn bija 40,2 miljardi eiro.

2024.gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2023.gada 4. ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētiem datiem IKP samazinājās par 0,4%. Salīdzinot ar 3. ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem palielinājies par 0,1%. Faktiskajās cenās IKP 4. ceturksnī bija 11,0 miljardi eiro.

Ražojošo nozaru pievienotā vērtība 2024.gadā samazinājās par 2,8%, bet pakalpojumu nozaru pieauga par 0,4%.

Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozares apjoms palielinājās par 3,7%, ko veicināja produkcijas apjoma palielinājums augkopībā un lopkopībā par 3,0% un mežsaimniecībā un mežizstrādē par 4,6%, bet zivsaimniecības nozarē vērojams samazinājums par 0,8%.

Signet Bank piešķīrusi 2,6 milj. eiro finansējumu privātā kapitāla uzņēmumu grupai “AJ Power”, kas tiks izmantots ieguldījumiem divu elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmu (BESS) izveidē.

Šis finansējums ļāvis uzstādīt modernu enerģijas uzkrāšanas tehnoloģiju, kas nodrošina elastību un stabilitāti elektroenerģijas piegādē ar kopējo jaudu 6000 kW un uzkrāšanas ietilpību 12000 kWh. Iekārtas piegādātas no Eiropas Savienībā (ES) sertificētiem un drošiem ražotājiem, kam ir liela pieredze līdzvērtīgos projektos Eiropā. BESS sistēmas uzstādītas Aizkrauklē un Ilūkstē pie “AJ Power” pārvaldītajām saules elektrostacijām (SES), kur jau ir izbūvēta un sagatavota nepieciešamā infrastruktūra.

Uzstādītās BESS sistēmas palīdz stabilizēt elektroenerģijas tarifus Latvijā, jo brīžos, kad elektroenerģijas ir par daudz, tā tiek ņemta no tīkla un uzkrāta BESS, bet kad rodas deficīts, elektroenerģija tiek nodota tīklā, tādējādi nodrošinot nepieciešamo elektroenerģijas ražošanas un patēriņa līdzsvaru.

Lietuvā pērn tika saražotas 9,718 teravatstundas (TWh) elektroenerģijas, kas ir par 25% vairāk nekā 2024. gadā, paziņoja Lietuvas elektropārvades sistēmas operators "Litgrid".

Vietējā elektroenerģija nodrošināja 73% no kopējā patēriņa valstī, kas ir augstākais vietējās elektroenerģijas īpatsvars kopš 2009. gada, kad tika slēgta Ignalinas atomelektrostacija. 2024. gadā Lietuvā saražotā elektrība nodrošināja 59% valsts patēriņa.

Kopumā Lietuvā pērn tika patērētas 11,727 TWh elektroenerģijas, kas ir par 2% vairāk nekā 2024. gadā.

Elektrības ražošana no vēja, saules un citiem atjaunīgajiem resursiem pirmo reizi Lietuvas vēsturē veidoja pusi kopējās patērētās elektrības.

Latvijas uzņēmums SIA PurpleGreen Energy C (PurpleGreen), kas attīsta zaļā amonjaka rūpnīcas projektu Ventspils brīvostas teritorijā, un Vācijas energoresursu tirdzniecības uzņēmums S.E.T. Selected Energy GmbH kopā ar tā meitasuzņēmumu Select New Energies GmbH (SET), šā gada 24. oktobrī, Vācijas pilsētā Hamburgā, parakstīja saprašanās memorandu par 550 tūkstošu tonnu zaļā amonjaka realizāciju gadā uz divdesmit gadu periodu.

Noslēgtais memorands apliecina pušu apņemšanos uzsākt ilgtermiņa sadarbību par Ventspilī saražotā zaļā amonjaka eksportu, kas pēc sākotnējām projekta aplēsēm būs aptuveni 550,000 tonnas gadā. Zaļais amonjaks atbildīs nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgās degvielas (RFNBO) prasībām un ražošanu plānots uzsākt 2029. gada janvārī. Zaļā amonjaka ražošanai tiks izmantota elektroenerģija, kas iegūta no atjaunīgiem energoresursiem (AER), tādejādi šīs ir labas ziņas arī AER projektu attīstītājiem Latvijā. Saskaņā ar noslēgto memorandu, SET apņemas ne tikai iepirkt un realizēt zaļo amonjaku, bet arī nodrošināt loģistiku, finansējumu, risku vadību un citus saistītos pakalpojumus.

Latvija var kļūt ne tikai par nozīmīgu spēlētāju drošības industrijā, bet arī par vienu no šīs jomas pētniecības un inovāciju izstrādes centriem Eiropā, ja vien īstenos atbilstošu konsekventu politiku, pārskatīs ieviestās prasības darbībai šajā sfērā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Starptautiskās aizsardzības produkcijas ražošanas asociācijas (SAPRA) un nakts redzamības iekārtu izstrādes un ražošanas SIA Baltic Photonics valdes loceklis Edgars Zandmanis.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 11.marta žurnālā lasi:

Statistika

Eiropas investīciju dinamika skaitļos

Tēma

Biznesā un ienākumu gūšanā no īpašumiem dziļi ir iesaistījušās Rīga, Liepāja un Jūrmala

ES finansējums

ES naudas lietojumu var pamatīgi koriģēt. Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards

Uzņēmējdarbība

Kapitāldaļu maiņu rēbuss

Nekustamais īpašums

Dzīvoklis kā mājvieta un ilgtermiņa ieguldījums

Degvielas tirgotājs Neste paplašina savu piedāvājumu un atklāj jau piekto Neste MY Renewable ChargeTM elektroauto uzlādes staciju Latvijā.

Jaunā lieljaudas uzlādes stacija atrodas Rīgā, Dzelzavas ielā. Tajā ir pieejami četri uzlādes spraudņi ar kopējo jaudu līdz 300 kW. Tāpat kā citās Neste MY Renewable Charge uzlādes stacijās, arī šeit tiek izmantota tikai no atjaunojamiem energoresursiem iegūta elektroenerģija.

“Ar piektās Neste MY Renewable Charge™ uzlādes stacijas atklāšanu mēs turpinām attīstīt ilgtspējīgas mobilitātes infrastruktūru Latvijā un vienlaikus nostiprinām Neste līderpozīciju ilgtspējīgu enerģijas risinājumu jomā. Šādi risinājumi palīdz samazināt transporta radītās emisijas un veicina ilgtspējīgākas mobilitātes izaugsmi,” norāda SIA Neste Latvija valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis.

Tārgalē, Ventspils novadā, vēja enerģijas ražotājs SIA “Utilitas Wind” atklāj pirmo liela mēroga elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmu Latvijā ar kopējo jaudu 10 MW un 20 MWh ietilpību.

Šoruden elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēma (BESS) tiks pieslēgta Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmai, veicinot Latvijas energoapgādes attīstību. Kopējās projekta investīcijas sasniedz septiņus miljonus eiro.

“Šis ir vēsturisks mirklis Latvijas jaunāko laiku enerģētikā. Divus gadus esam aktīvi strādājuši pie šī projekta īstenošanas, un ar lepnumu sniedzam mūsu artavu Latvijas energodrošības stiprināšanā. Esam gatavi arī turpmāk sniegt savu pienesumu energoapgādes sistēmas attīstībai atbilstoši nākotnes izaicinājumiem,” norāda Renārs Urbanovičs, SIA “Utilitas Wind” valdes loceklis.

Lielākā elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēma nodrošinās enerģijas uzkrāšanu, lai saražoto elektroenerģiju lietotājiem nodotu tajos brīžos, kad elektrosistēmā ir elektroenerģijas iztrūkums. Baterijas sistēma ietver sešus bateriju, trīs invertoru/transformatoru un vienu sadales punkta konteineri, nodrošinot kopējo elektroenerģijas ietilpību līdz 20 MWh. Lai labāk izprastu uzkrātās enerģijas apjomu – ar to pietiktu, lai viens elektroauto spētu veikt 115 000 km garu distanci, viena mājsaimniecībā izmantotā veļasmašīna spētu nodrošināt 19 000 mazgāšanas ciklus vai teju 3 000 mājsaimniecībām vienu dienu tiktu nodrošināta elektroenerģija.