Lielbritānijā reģistrētā komersanta "Kaspianlab LP" pārstāvji Ekonomisko lietu tiesā (ELT) pārsūdzējuši prokuratūras lēmumu, ar kuru tā noraidījusi pieteikumu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem atjaunot procesu par noziedzīgi iegūtu mantu.

Ar ELT 2022.gada 4.jūlija lēmumu nolemts atzīt Lielbritānijā reģistrētās sabiedrības "Kaspianlab LP" arestētos naudas līdzekļus 28 015 815 eiro, kas atrodas likvidējamās AS "ABLV Bank" kontā, un garantēto atlīdzību 100 000 eiro - par noziedzīgi iegūtu mantu, konfiscēt to un ieskaitīt valsts budžetā. Šis tiesas lēmums stājies spēkā 2023.gada 21.aprīlī.

Šogad 4.augustā Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurora Jānis Baumanis nolēma noraidīt ar mantu saistītās personas "Kaspianlab LP" pārstāvja, advokāta Oskara Rodes pieteikumu par procesa par noziedzīgi iegūtu mantu atjaunošanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem.14.augustā ELT saņemta Rodes sūdzība par prokurora Baumaņa 4.augusta lēmumu. ELT sūdzību rakstveida procesā skatīs 14.novembrī, un šajā dienā arī būs pieejams tiesas nolēmums.

Ikdienā bieži sastopamies ar vienu un to pašu jautājumu – kur likt lietas, kurām mājoklī vai birojā trūkst vietas? Dzīves temps kļūst aizvien straujāks, mūsu īpašumā nonāk arvien vairāk mantu. Ja dzīvokļa skapji ir pilni, balkons izskatās pēc noliktavas vai biroja dokumentu kaudzes krājās un ir par daudz, tad risinājums ir pavisam vienkāršs – mantu glabātuves SAFE BOX.

Šis pakalpojums ir piemērots ikvienam – gan ģimenēm un privātpersonām, gan uzņēmumiem, kuriem vajadzīgs elastīgs un drošs risinājums mantu, preču vai arhīva uzglabāšanai.

Kā mantu glabātavas palīdz mājsaimniecībām?

Mūsdienu mājokļi bieži vien ir kompakti, un tajos svarīgs ir katrs kvadrātmetrs. Mantu glabātava kļūst par mājokļa turpinājumu – papildu vietu, kur droši uzglabāt visu, kam ikdienā trūkst vietas.

•⁠ ⁠Remonts vai interjera maiņa – ja vajadzīgs telpu atbrīvot no mēbelēm vai tehnikas, tās droši var pārvietot uz SAFE BOX, lai mājās darbi ritētu viegli un raiti.

Latvijā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija 16-18 reižu pārsniedz Lietuvas un Igaunijas rādītājus.

Kā liecina Eurostat iekļautie dati par reģistrētiem noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, tad 2022. gadā Latvijā bija reģistrēti 24,7 noziedzīgi nodarījumi uz 100 000 iedzīvotājiem. Tajā pašā laikā Lietuvā bija reģistrēti 1,35 noziedzīgi nodarījumi, bet Igaunijā - 1,5 noziedzīgi nodarījumi. 2022. gadā Latvijā reģistrēto naudas atmazgāšanas noziedzīgo nodarījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju 16,5 reizes pārsniedza Igaunijas līmeni un 18,3 reizes apsteidza Lietuvas līmeni.

Eurostat iekļautie dati rada pamatu bažām, ka starp Baltijas valstīm ievērojami atšķiras noziedzība. Latvija izskatās kā viens no lielākajiem noziedzības midzeņiem Baltijas valstīs, kad Latvijas drošības iestādes un struktūras vienkārši nespēj tikt galā ar masveidīgu noziedzīgu līdzekļu legalizācijas epidēmiju, kas ir pārņēmusi visu Latviju. Vai arī ir tieši pretēji! Latvijā kā noziedzīgi naudas atmazgāšanas nodarījumi masveidā tiek reģistrētas ekonomiskas darbības, kuras nekādā gadījumā Igaunijā vai Lietuvā netiktu reģistrētas kā noziedzīgi nodarījumi.

Latvijas investīciju uzņēmuma "Merito Partners" attīstītais mantu glabātavu operators "Box Storage" atklājis savu pirmo mantu glabātavu Viļņā, Laisves prospektā 62. Investējot 4,5 miljonus eiro, bijusī veikalu ēka pārveidota par "Box Storage" tīkla specializēto mantu glabātavu ar aptuveni 3000 kvadrātmetru lielu iznomājamo platību.

Attīstot Baltijā vērienīgāko mantu glabātavu tīklu "Box Storage", "Merito Partners" koncentrējas uz īpašumu iegādi iedzīvotājiem viegli pieejamās un ērtās vietās lielākajās Baltijas valstu pilsētās. Viļņas "Box Storage" ēka atrodas pie aktīva krustojuma, kas savieno četras blīvi apdzīvotas pilsētas apkaimes. Ēkas, kas celta 2000. gadā, rekonstrukcijā un "Box Storage" standartiem atbilstošas mantu glabātavas infrastruktūras izveidē ieguldīti 4,5 miljoni eiro. Viļņas "Box Storage" telpās teju 3000 kvadrātmetru platībā izveidotas 600 individuālās mantu glabātavas.

"Merito Partners" šovasar iegādājies Kauņas lielāko mantu glabātavu "Box Inn" ar 520 individuālajām mantu glabātavām un iznomājamo platību vairāk nekā 1300 kvadrātmetru apjomā. Līdz ar "Box Inn" iekļaušanu "Box Storage" tīklā plānots palielināt iegādātā īpašuma iznomājamo mantu glabātavu platību par vismaz 50 % un attīstīt īpašumu atbilstoši "Box Storage" standartiem.

Latvijas investīciju uzņēmuma "Merito Partners" attīstītais "Box Storage" – mantu glabātavu operators – paplašinājis darbību Lietuvā, iegādājoties Kauņas lielāko mantu glabātavu "Box Inn".

"Box Inn", kas atrodas Jonavos gatvē 262, ir Kauņas lielākā mantu glabātava ar 520 individuālajām mantu glabātavām un iznomājamo platību vairāk nekā 1300 kvadrātmetru apjomā. Līdz ar "Box Inn" iekļaušanu "Box Storage" tīklā iegādātā īpašuma iznomājamo mantu glabātavu platību plānots palielināt par vismaz 50 % un attīstīt īpašumu atbilstoši "Box Storage" standartiem. "Box Inn" iegādes darījuma summa ir konfidenciāla.

Savukārt šī gada 1. jūlijā Viļņā, Laisvės prospektā 62, pēc vērienīgas rekonstrukcijas tiks atklāta "Box Storage" mantu glabātava ar iznomājamo platību teju 3000 kvadrātmetru apjomā un 600 individuālajām mantu glabātavām.

"Merito Partners" 2023. gada rudenī izveidoja specializētu fondu "Merito Self Storage Fund" ar mērķi piecu gadu laikā Baltijas reģionā attīstīt lielāko mantu glabātavu tīklu. Tā ietvaros tiks attīstīti dažāda izmēra mantu glabātavu kompleksi ar kopējo iznomājamo platību aptuveni 30 000 kvadrātmetru un 6500 individuālajām mantu glabātavām. Šobrīd fonda īpašumā jau ir lielākais mantu glabātavu operators Baltijā "Box Storage" ar septiņām mantu glabātavām: četrām funkcionējošām ēkām Latvijā, tostarp ar maija nogalē atklāto mantu glabātavu bijušajā "Go Planet" izklaides centra ēkā Rīgā, īpašumu Tallinā un diviem īpašumiem Lietuvā – Viļņā un Kauņā.

Latvijas investīciju uzņēmuma "Merito Partners" attīstītais mantu glabātavu operators "Box Storage" Rīgā, Gunāra Astras ielā, atklājis lielāko mantu glabātavu Baltijā.

Investējot piecus miljonus eiro, bijušajā izklaides centra "Go Planet" ēkā veikta plaša rekonstrukcija un izveidota specializētā mantu glabātava 4200 kvadrātmetru platībā.

"Merito Partners" 2023. gada rudenī izveidoja specializētu fondu "Merito Self Storage Fund" ar mērķi piecu gadu laikā Baltijas reģionā attīstīt lielāko mantu glabātavu tīklu. Tā ietvaros tiks attīstīti vismaz 10 dažāda izmēra mantu glabātavu kompleksi ar kopējo iznomājamo platību ap 30 000 kvadrātmetru un 6500 individuālajām mantu glabātavām. Šobrīd fonda īpašumā jau ir lielākais mantu glabātavu operators Baltijā "Box Storage" ar septiņām mantu glabātavām: četrām funkcionējošām ēkām Latvijā, īpašumu Tallinā un diviem īpašumiem Lietuvā – Viļņā un Kauņā.

Rīgas apgabaltiesa, pretēji pirmās instances tiesai, VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) bijušo valdes priekšsēdētāju Uģi Magoni un Igaunijas uzņēmēju Oļegu Osinovsku atzina par vainīgiem kukuļdošanas krimināllietā, Magonim piespriežot divarpus gadu cietumsodu, bet Osinovskim - 151 700 eiro naudas sodu, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija, iztiesājot krimināllietu apelācijas kārtībā, atcēla Vidzemes rajona tiesas 2021. gada 21. janvāra attaisnojošo spriedumu. Apelācijas tiesa atzina, ka prokurora apelācijas instances tiesā uzturētā apsūdzība ir pamatota un ka Magoņa no Osinovska pieņemtā nauda ir bijusi kukulis.

Apelācijas instances tiesa lēma Magonim un Osinovskim piespriest ar brīvības atņemšanu saistītos sodus - Magonim trīs gadu, bet Osinovskim - divu gadu un desmit mēnešu cietumsodu, tomēr tiesa lēmumu mīkstināja, jo atzina, ka kriminālprocesā nav tikušas ievērotas Magoņa un Osinovska tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā.

Tā dēvētajā bijušā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumu lietā prokuratūra cēlusi apsūdzību vienai personai.

Prokuratūra informēja, ka apsūdzība celta par amata pienākumu nepildīšanu, kas izraisīja smagas sekas. Vienlaikus prokuratūrā apliecināja, ka pati persona otrdien ir iepazīstināta ar apsūdzību. Prokuratūrā gan nekomentēja, vai šajā lietā tiek vērtēta iespējama apsūdzību celšana vēl citām personām.

Kriminālprocesu virza Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūra.

Patlaban lietā izmeklēšana tiek turpināta, tāpēc prokuratūra plašākus komentārus nesniedz.

Iepriekš medijos izskanējis, ka lietā tiesības uz aizstāvību ir toreizējiem Valsts kancelejas darbiniekiem, tostarp bijušajam Valsts kancelejas direktoram Jānim Citskovskim. Patlaban nav zināms, vai apsūdzība celta Citskovskim vai kādai citai no tā laika amatpersonām.

Ekonomisko lietu tiesa šodien SIA "Liftu alianse" un SIA "AVVA" īpašniekam un vadītājam Igoram Babkinam par krāpšanu saistībā ar SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) rīkotajiem liftu uzturēšanas darbu konkursiem piesprieda sešarpus gadu cietumsodu un 74 000 eiro naudas sodu, informē Tiesu administrācijā.

"AVVA" un "Liftu aliansei" piemēroti piespiedu ietekmēšanas līdzekļi, un no uzņēmumiem tiks piedzīti attiecīgi 444 000 eiro un 333 000 eiro jeb kopā 777 000 eiro.

Brīvības atņemšana uz diviem gadiem par atbalstu krāpšanā piemērota arī kādam "AVVA" un "Liftu alianses" darbiniekam.

Naudas līdzekļi izkrāpti ilgstošā laika periodā no 2014. līdz 2018.gadam, jo "AVVA" un "Liftu alianse" iesniedza nepatiesu informāciju par tās speciālistu skaitu, kas bija viens no galvenajiem konkursa vērtēšanas kritērijiem. Tiesa konstatēja, ka abas firmas nevarēja veikt liftu apkalpošanu un remontu pilnā apjomā, tādējādi RNP radot zaudējumus lielā apmērā.

Par atbalstu krāpšanā un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu ar brīvības atņemšanu uz diviem gadiem un trīs mēnešiem notiesāts arī RNP iepirkumu komisijas loceklis, kurš palīdzējis "Liftu alianses" vadītājam iegūt cita uzņēmuma darbinieku datus, kas izmantoti viltotu speciālistu dokumentu sagatavošanai, lai iegūtu liftu apkalpošanas tiesības.

Latvijas Republikas Senāts (Senāts) 2025. gada 23. decembrī pieņēma spriedumu lietā SKA-170/2025, kurā vērtēja, vai Konkurences padome (KP) drīkst balstīt savus lēmumus uz operatīvās darbības laikā iegūtiem pierādījumiem, tostarp slepeni ierakstītu sarunu audioierakstu atšifrējumiem.

KP 2021. gadā pieņēma lēmumu par karteļa konstatēšanu iepirkumos būvniecības jomā, lēmumu pamatā balstot uz operatīvo darbību laikā slepeni iegūtu personu sarunu audioierakstu atšifrējumiem, kurus KP nodeva Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Administratīvā apgabaltiesa vēlāk pievienojās KP pamatojumam un KP lēmumu atstāja spēkā.

Jau tobrīd sākās plašas publiskas diskusijas par zaudējumu piedziņu no lietā iesaistītājām juridiskajām personām, kas vainu nebija atzinušas un KP lēmumu pārsūdzējušas. Tā laika ģenerālprokurors un citas publiskas personas tiesu uzskatīja par formalitāti un aicināja pasūtītājus jau tobrīd vērsties ar zaudējumu atlīdzības prasībām pret ‘vainīgajiem’ būvniekiem, vilcināšanās gadījumā draudot ar kriminālatbildību. Sarunas no Konkurences padomes lietas nez kādā veidā nonāca pie žurnālistiem, kas dažas dienas pirms Saeimas vēlēšanām izveidoja iknedēļas svētdienas raidījumu otrdienā un izgaismoja sarunās pieminētās publiskās personas. Tādā veidā kāds ministrs Saeimas vēlēšanās tiks izsvītrots, bet kāds ar konkurences iestādes darba pieredzi kļuva par Saeimas deputātu. Notika linča tiesa.

Prokuratūra ir nodevusi tiesai bijušā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa lidojumu lietu, kurā vienīgais apsūdzētais ir bijušais Valsts kancelejas (VK) vadītājs Jānis Citskovskis.

Prokuratūra informēja, ka bijušais VK direktors apsūdzēts par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisīja smagas sekas. Lietā sākotnēji bija vēl viena persona, kurai bija tiesības uz aizstāvību, taču šīs personas statuss tika mainīts un tagad tā ir liecinieks.

Pēc prokuratūras sniegtās informācijas, pirmstiesas izmeklēšanā tikusi vērtēta arī bijušā Ministru prezidenta, vairāku VK un tās struktūrvienības - Ministru prezidenta biroja - amatpersonu un darbinieku iespējamā atbildība, bet gala rezultātā secināts, ka tieši VK direktors kā iestādes vadītājs bija atbildīgs par valsts budžeta līdzekļu izlietošanas likumību un lietderību tādu pakalpojumu iegādē, kas saistīti ar Ministru prezidenta ārvalstu komandējumiem.

Prokurors ar trim starptautiskas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) krāpšanas shēmas dalībniekiem panācis vienošanos par vainas atzīšanu, un to apstiprinājusi Ekonomisko lietu tiesa, sodot viņus ar cietumsodu, probācijas uzraudzību un lieliem naudas sodiem, kā arī piedzenot 2,68 miljonus eiro, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Aģentūrai LETA zināms, ka lietā apsūdzēti Deivids Červinskis-Bušs, Sandris Spurķis un Valdis Spurķis.

Viens no viņiem sodīts ar brīvības atņemšanu uz gadu, atņemot tiesības uz visu veidu komercdarbību uz trīs gadiem, probācijas uzraudzību uz trīs gadiem, naudas sodu nedaudz vairāk nekā viena miljona eiro apmērā un daļēju mantas konfiskāciju, konfiscējot pulksteņus, naudu un kriptovalūtu.

Otra persona sodīta ar probācijas uzraudzību uz četriem gadiem, atņemot tiesības uz visu veidu komercdarbību uz trīs gadiem, kā arī naudas sodu 100 640 eiro apmērā.

Trešais sodīts ar probācijas uzraudzību uz trīs gadiem, atņemot tiesības uz visu veidu komercdarbību uz diviem gadiem, kā arī naudas sodu 50 320 eiro apmērā.

Plānots, ka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma subjektiem būs jāiesniedz sliekšņa deklarācijas gadījumos, kad fiziskā persona veiks skaidras naudas iemaksas darījumu, kura apmērs ir ekvivalents 750 eiro vai vairāk, vai skaidras naudas izmaksas darījumu, kura apmērs ir ekvivalents 1500 eiro vai vairāk.

To paredz Finanšu ministrijas (FM) saskaņošanai iesniegtie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par aizdomīgu darījumu ziņojumu un sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu.

Grozījumi paredz, ka NILLTPFN subjektiem ziņojums būs jāsniedz arī tad, kad fiziskās personas nosūtīs vai saņems bezkonta skaidras naudas pārvedumu, kura apmērs ir 1000 eiro vai vairāk.

Šobrīd noteikts, ka NILLTPFN likuma subjekti, kas sniedz maksājumu pakalpojumus Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē, kuri saistīti ar skaidras naudas darījumiem, iesniedz Finanšu izlūkošanas dienestam (FID) sliekšņa deklarāciju gadījumos, kad klients veic skaidras naudas darījumu, kura apmērs ir ekvivalents 7000 eiro vai vairāk, izņemot gadījumu, ja inkasācijas pakalpojumā skaidra nauda tiek ieskaitīta vai izņemta no pakalpojuma sniedzēja klienta konta kredītiestādē vai finanšu iestādē.

Kādreizējais Valsts kancelejas (VK) direktors Jānis Citskovskis bijušā premjera Krišjāņa Kariņa lidojumu lietā krimināli tiek apsūdzēts nepamatoti, šādu viedokli TV3 pauda Kariņš.

Taujāts par viņa paša atbildību, Kariņš klāstīja, ka vispār nesaprotot, kā Citskovski var apsūdzēt krimināllietā, jo VK vadība savulaik rīkojusies tā, kā ir sapratusi likumu. Notikušais varot būt administratīvs pārkāpums, jo ir strīds par likuma interpretāciju, bet nevarot būt runa par kriminālatbildību, uzskata bijušais politiķis, pēc kura teiktā, lieta tagad tiekot uzpūsta un izvilkta garumā.

Pēc Kariņa vārdiem, lēmumi par lidojumiem pieņemti kopā ar premjera biroju un VK tālāk nodarbojusies ar praktiskiem to organizēšanas jautājumiem.

Atgriezties Latvijas politikā Kariņš negrasoties, bet esot gatavs palīdzēt demokrātiski orientētiem politiķiem. Pēc viņa vārdiem, Latvijā pašlaik trūkstot spēcīgu politisko līderu, tostarp premjere Evika Siliņa (JV) esot zaudējusi pozīcijas, jo draudējusi, bet nav izpildījusi draudus Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) atlaist kādu tās ministru, un tā rezultātā ZZS tagad esot nonākusi kontrolējošās pozīcijās "abās koalīcijās" - gan valdības koalīcijā, gan faktiski eksistējošajā koalīcijā ar opozīcijas partijām.

Latvijas investīciju uzņēmuma "Merito Partners" attīstītais Baltijas mantu glabātavu operators "Box Storage" iegādājies īpašumu Rīgā, Kalnciema ielā, kurā plānots izveidot vismaz 1000 individuālās mantu glabātavas.

Kopējās investīcijas Kalnciema ielas "Box Storage" projektā pārsniegs piecus miljonus eiro.

Īpašumu plānots attīstīt atbilstoši "Box Storage" standartiem, projekta būvniecības pirmajā kārtā iecerēts izbūvēt iznomājamo platību vismaz 3000 kvadrātmetru platībā. Plānots, ka projekta noslēgumā Kalnciema ielas "Box Storage" ēkas iznomājamā platība pārsniegs 5000 kvadrātmetru, un tajā būs pieejams vairāk nekā 1000 dažādu izmēru individuālo mantu glabātavu

"Merito Partners" 2023. gada rudenī izveidoja specializētu fondu "Merito Self Storage Fund" ar mērķi piecu gadu laikā Baltijas reģionā attīstīt lielāko mantu glabātavu tīklu. Tā ietvaros tiek attīstīti dažāda izmēra mantu glabātavu kompleksi ar kopējo iznomājamo platību aptuveni 30 000 kvadrātmetru un 6500 individuālajām mantu glabātavām. Šobrīd fonda īpašumā jau ir lielākais mantu glabātavu operators Baltijā "Box Storage" ar astoņām mantu glabātavām: piecām ēkām Latvijā, tostarp ar mantu glabātavu bijušajā "Go Planet" izklaides centra ēkā Rīgā, īpašumu Tallinā un diviem īpašumiem Lietuvā – Viļņā un Kauņā.

Valdība ir nodevusi rīcību ar valstij piekritīgo mantu – nekustamajiem īpašumiem, kustamo mantu un bezķermeniskām lietām un konfiscēto mantu – no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) pārziņā.

Izmaiņas ir stājušās spēkā šī gada 1. janvārī, samazinot birokrātiju, paātrinot īpašumu pārņemšanas procesu un ļaujot ietaupīt valsts budžetā teju 300 tūkstošus eiro. Plānots, ka funkcijas pārņemšana pilnībā noslēgsies līdz februāra beigām.

Līdz šim VID īstenoja valstij piekritīgās mantas administrēšanas procesu, kas ietvēra rīcību ar valstij piekritīgo nekustamo īpašumu, un tā sadali atbilstoši iestāžu kompetencei, kustamo mantu, bezķermeniskām lietām, finanšu līdzekļiem un finanšu instrumentiem. Saskaņā ar izmaiņām VID pārziņā vēl uz gadu paliek darbības ar finanšu līdzekļiem un finanšu instrumentiem, kā arī rīcība ar obligāti iznīcināmo kustamo mantu. VNĪ pārņem rīcību ar nekustamo īpašumu, kustamo mantu, bezķermenisko lietu, tajā skaitā, likvidēto uzņēmumu un bezmantinieku kapitāldaļu/akciju atsavināšanu. Saskaņā ar VID veiktajiem aprēķiniem, 65% gadījumu, pēc nekustamo īpašumu sadales atbilstoši iestāžu kompetencei, tie nonāk VNĪ pārvaldībā.

Bijušā izklaides centra "Go Planet" telpās Rīgā, Gunāra Astras ielā Latvijas investīciju uzņēmuma "Merito Partners" attīstītais mantu glabātavu operators "Box Storage" izveidojis Baltijā vērienīgāko mantu glabātavu.

Investējot 5 miljonus eiro un veicot plašu rekonstrukciju, izveidota mūsdienu standartiem atbilstoša specializētā mantu glabātava ar 750 dažāda izmēra individuālajām mantu glabātavām 4200 kvadrātmetru platībā. Nākotnē iznomājamā platība pakāpeniski tiks dubultota. "Box Storage" ēkā izmantoti energoefektīvi būvniecības un drošības risinājumi, savukārt klientiem pieejamas ērti lietojamas viedās tehnoloģijas.

"Merito Partners" 2023. gada rudenī izveidoja specializētu fondu "Merito Self Storage Fund" ar mērķi piecu gadu laikā Baltijas reģionā attīstīt lielāko mantu glabātavu tīklu. Tiks izveidoti 10 līdz 15 dažāda izmēra mantu glabātavu kompleksi ar kopējo iznomājamo platību vismaz 30 000 kvadrātmetru un vairāk nekā 6500 individuālajām mantu glabātavām. Šobrīd fonda īpašumā jau ir lielākais mantu glabātavu operators Baltijā "Box Storage" ar septiņām mantu glabātavām: trim funkcionējošām ēkām un bijušo "Go Planet" celtni Latvijā, īpašumu Tallinā un diviem īpašumiem Lietuvā – Viļņā un Kauņā.

Latvijā nav būtisks iekšzemē veiktu noziedzīgu nodarījumu pret vidi rezultātā iegūtu līdzekļu legalizācijas risks, tomēr atsevišķi uzraudzības un kontroles mehānismu ierobežojumi un normatīvā regulējuma fragmentācija rada potenciālu risku nelikumīgām darbībām iekšzemē, secinājis Finanšu izlūkošanas dienests (FID) izvērtējumā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskiem saistībā ar noziegumiem pret vidi.

Saskaņā ar starptautisko institūciju atzinumiem noziegumi pret vidi ir viens no visstraujāk augošajiem un ienesīgākajiem noziedzības veidiem pasaulē, ar tiešām un netiešām sekām uz vidi, sabiedrību un valstu ekonomiku, klāsta FID.

FID analīze liecinot, ka Latvija nav uzskatāma par augsta riska jurisdikciju attiecībā uz ārvalstīs izdarītu vides noziegumu rezultātā iegūtu līdzekļu legalizāciju. Latvija vairs nav reģionāls finanšu centrs, kā arī tā ir ieguldījusi būtiskus resursus, lai mazinātu valsts kopējo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas ievainojamību.

Atbilstoši aktuālākajiem pētījumiem par vides noziedzības tendencēm, kā arī vērtējot Latvijas situāciju, FID secina, ka lielākie noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riski ir saistīti ar legāliem uzņēmumiem, kas sniedz daļu pakalpojumu nelikumīgi, gūstot peļņu no šīm darbībām vai nelikumīgi iegūtajiem dabas resursiem. Latvijas gadījumā tas vistiešāk izpaužas kā patvaļīga koku ciršana un nelikumīgas darbības, kas pārkāpj zemes, tās dzīļu, ūdeņu un mežu apsaimniekošanas un izmantošanas noteikumus, kā arī atkritumu apsaimniekošanas noteikumus.

Par Eiropas Savienības (ES) fondu izkrāpšanu notiesātajam uzņēmējam Jurim Sprukulim Ordeņu kapituls nolēmis atņemt Atzinības krustu, liecina Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča paziņojums.

Zemnieku saimniecības "Vecsiljāņi" vadītājam un "Ievas siera" radītājam Sprukulim 2023. gada 4. aprīlī tika piešķirta Atzinības krusta ordeņa trešā šķira. Savukārt šogad septembrī stājās spēkā tiesas spriedums, ar kuru Sprukulim lietā par ES finansējuma izkrāpšanu piemērots 75 480 eiro sods, bet no viņa uzņēmuma nolemts piedzīt vēl 425 500 eiro.

Paziņojumā Ordeņu kapitula lēmuma pamatojums sīkāk nav izklāstīts. Iepriekš ordeņu atņemšanas gadījumos Valsts prezidenta kanceleja tika uzsvērusi, ka kapitula sēdē pieņemtos lēmumus vai notikušās diskusijas par valsts augstāko apbalvojumu piešķiršanu vai atņemšanu konkrētām personām nekomentē.

Kā iepriekš Eiropas prokuratūrā noskaidroja aģentūra LETA, Zemgales puses uzņēmējs atzīts par vainīgu divu Krimināllikuma 177. panta trešajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu - krāpšana lielā apmērā - izdarīšanā. Krāpšanas izdarītas juridiskas personas, kura bija valsts un Eiropas Savienības atbalsta saņēmēja, interesēs.

Jau septiņus gadus notiek cīņa par Valērija Maligina mantojumu – zāļu ražotni “Olainfarm”. Tās laikā iesaistītie advokāti bijuši apbrīnojami radoši un savās interesēs izmantojuši arī tieslietu sistēmu un valsts iestādes. Tagad pirmo reizi viņi panākuši tiesneša nomaiņu pārāk mazas tiesas zāles dēļ, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Tiesas sēdē viens apsūdzētā advokāts palika bez galda un uzskatīja, kā tas aizskar viņa tiesības, otrs par to pieteica noraidījumu, bet vēl divi vērsās pie tiesas priekšsēdētājas, kas lēma atcelt tiesnesi un lietu nodot citam.

Kopš Valērija Maligina nāves ilgušajai cīņai par kontroli zāļu ražotnē Olainfarm 2021.gada aprīlī šķietami tuvojās beigas. Viens no pretendentiem – farmācijas grupa “Repharm” – bija pārliecinājis mantinieces pārdot savas akcijas tam.

Lai nostiprinātu kontroli pār akcijām, nomainīja vadību “Olainfarm” mātesuzņēmumā “Olmafarm”, no valdes atbrīvojot Milanu Beļeviču. Taču atlaistā vadītāja uzreiz pēc tam, trijos naktī, parakstīja līgumu par vairākus desmitus miljonu eiro vērto akciju pārdošanu čehu investoram “Black Duck Invest”. Čehu uzņēmumu bija piesaistījis investīciju baņķieris Kārlis Krastiņš un advokāts Haralds Velmers. Abi bija klāt brīdī, kad Beļeviča parakstīja līgumu par akciju pārdošanu. Vienlaikus Čehijā līgumu parakstīja investora pārstāvji Vojtehs Kačens un Tibors Bokors.

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības smago un sērijveida noziegumu apkarošanas pārvalde ar Rīgas tiesas apgabala prokuratūras atbalstu pabeigusi izmeklēšanu kriminālprocesā pret organizētu personu grupu, kas ilgstoši nodarbojusies ar nelegālu tabakas izstrādājumu ražošanu un tirgošanu un legalizējusi šādi gūtos līdzekļus lielā apmērā, aģentūrai LETA pavēstīja Valsts policijā.

Izmeklēšanas laikā iegūtā informācija liecina, ka grupas dalībnieki ilgstošā laika posmā legalizējuši noziedzīgi iegūtus skaidras naudas līdzekļus aptuveni pusmiljarda eiro apmērā.

Grupa darbojusies no 2012.gada vai pat agrāk. Informācija par grupas darbību policijas rīcībā nonāca 2023.gadā, kad, apvienojot iepriekš uzsāktas krimināllietas, policija sākusi kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 195. panta trešās daļas - par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa.

Par šādu noziegumu likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku no trim līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un probācijas uzraudzība uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.

Ģenerālprokuratūrā reorganizēta 2021.gadā izveidotā Korupcijas apkarošanas koordinācijas nodaļa, kurā iepriekš strādāja prokurore Viroika Jirgena, kas cēla trauksmi par ģenerālprokurora Jura Stukāna darbībām. Reorganizācija šogad notikusi jau vairākās Ģenerālprokuratūras nodaļās.

Kā aģentūra LETA noskaidroja prokuratūrā, nolūkā nodrošināt racionālu valsts budžeta līdzekļu izmantošanu, efektīvāku prokuroru darba koordinēšanu, kā arī nolūkā radīt vienmērīgāku prokuroru darba slodzes sadalījumu, veikta prokuroru darba prioritāšu izvērtēšana un konstatēta nepieciešamība optimizēt Ģenerālprokuratūras struktūrvienību darbu.

Optimizēšanas rezultātā tiek reorganizēta Ģenerālprokuratūras struktūrvienība - Korupcijas apkarošanas koordinācijas nodaļa, kurā bija piecas amata vietas - virsprokurors un četri prokurori. Šajā nodaļā iepriekš strādāja arī Viorika Jirgena, kura cēla trauksmi par ģenerālprokurora darbībām. Prokurorei izdegšanas dēļ kopš janvāra noteikta darba nespēja. Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs, kurš nupat tika apstiprināts amatā atkārtoti, iepriekš ierosināja pārbaudi par V. Jirgenas norādēm. Tika pieļauts, ja apgalvojumi izrādīsies patiesi, J. Stukānu nāktos atbrīvot no pienākumu izpildes.

Bijušais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs turpina noliegt savu vainu kukuļošanas krimināllietā, kurā viņš apsūdzēts kopā ar būvuzņēmēju Māri Martinsonu.

Rīgas apgabaltiesa pirmdien turpināja skatīt bijušā bankas prezidenta un būvuzņēmēja apelācijas sūdzību par pirmās instances spriedumu, ar kuru viņi atzīti par vainīgiem kukuļošanas noziegumos un sodīti ar reāliem cietumsodiem.

Pirmdien tiesa uzklausīja Rimšēviča liecības. Bijušais bankas prezidents norādīja uz viņaprāt vairākām nesakritībām starp notikušo un apsūdzībā atspoguļoto. Piemēram, viņš norādīja uz kādu telefona zvanu, kurš, pēc viņa teiktā, noticis 15 sekundes, bet apsūdzībā norādīts kā 15 minūšu ilgs.

Tāpat viņš norādīja, ka vairāki pierādījumi vispār neesot pārbaudīti, kā arī lietā viņam tiekot inkriminētas darbības, kuras neietilpstot Latvijas Bankas prezidenta amata pienākumos, ka arī viņš tos nespējot ietekmēt.

Rīgas apgabaltiesa 2026. gada 22. janvārī plkst. 13 plāno turpināt skatīt bijušā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča un būvuzņēmēja Māra Martinsona apelācijas sūdzības par pirmās instances spriedumu, ar kuru viņi atzīti par vainīgiem kukuļošanas noziegumos un sodīti ar reāliem cietumsodiem, informē tiesā.

Plānots, ka tiesas sēdē sāksies tiesas debates. Rīgas rajona tiesa Jūrmalā 2023. gada beigās Rimšēvičam piesprieda cietumsodu uz sešiem gadiem, kā arī probācijas uzraudzību uz vienu gadu. Tāpat tiesa Rimšēvičam noteica mantas konfiskāciju, tajā skaitā konfiscējot viņam vairākus nekustamos īpašumus Garkalnes novadā, dzīvokli Jūrmalā un īpašumu Ventspils novadā.

Par vainīgu tika atzīts arī būvuzņēmējs Martinsons, kuram tiesa piesprieda cietumsodu uz pieciem gadiem, kā arī lēma piedzīt no viņa vairāk nekā 150 000 eiro. Martinsonam piederošajam uzņēmumam "MM investīcijas" piemērots piespiedu ietekmēšanas līdzeklis, proti, no tā tiks piedzīts 3,1 miljons eiro.

Noziedzīgi iegūtas mantas iesaldēšana, arests un vēlāk kriminālprocesa iztiesāšana ir ilga, un, tā kā runa ir par iesaldētu naudu, tas ir biznesam kaitīgs process.

Latvijas uzņēmējdarbības vidē jau vairākus gadus pastāv situācija, par kuru runā klusi, bet kuras sekas ir visnotaļ skaļas – ilgstošu laiku uzņēmumiem ir iesaldēti un arestēti naudas līdzekļi, kas tiem faktiski liedz strādāt, investēt un nereti pat izdzīvot. Runa ir par noziedzīgi iegūtas mantas procesiem (NIM), kas tiek izdalīti no kriminālprocesa un kuros tiesa lemj nevis par vainu noziedzīgā nodarījumā, bet gan par mantas iespējamo noziedzīgo izcelsmi.

Solīja mazināt cilvēktiesību aizskārumu

Galvenokārt procesi attiecas uz ārvalstu jeb nerezidentu uzņēmējiem, ko ietekmē vēsturiskie apstākļi, taču ne mazums šo uzņēmumu vidū ir arī tādu, kuri vai nu ir Latvijas rezidenti, vai arī ir citā veidā saistīti ar Latvijas biznesu. Turklāt bažas rada arī apstākļi, ka tiesas ir noslogotas un arvien jaunos gadījumos, kad tiek īstenoti NIM procesi, uzņēmējiem uz aresta atcelšanu var nākties gaidīt ļoti ilgu laiku.Jāatgādina, un par to Dienas Bizness jau ir rakstījis vairāku gadu garumā, ka šie procesi sākotnēji tika ieviesti ar skaidru mērķi – mazināt cilvēktiesību (privātīpašuma) aizskārumu situācijās, kad mantai ir uzlikts arests. Taču praksē rezultāts daudzos gadījumos ir pretējs. Tiesas ir pārslogotas, tas kavē arī citu krimināllietu izskatīšanu, savukārt lietu izskatīšanas termiņi pieaug.