Neveidot topus pēc vidējiem aritmētiskajiem rādītājiem 

Viena no pēdējā laika publiskās telpas aktualitātēm, īpaši sociālajos tīklos, ir ziņa, ka skolu direktori lūdz vairs nepubliskot konkrētu skolu eksāmenu rezultātus. Komentāri ir nikni un indīgi, šo iniciatīvu reducējot uz to, ka laikam jau «šiem» kauns. Tajā pašā laikā tas ir daudz kompleksāks jautājums.

Rūta Kesnere, DB komentāru nodaļas redaktore, 02.4.2019

FOTO: NO DB ARHĪVA

Faktiski runa ir par to, vai ir korekti veidot skolu rangus pēc viena kritērija – centralizēto eksāmenu rezultātiem, kas ir aritmētiskais vidējais exel tabulā. Latvijas Izglītības iestāžu vadītāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Rūdols Kalvāns, kurš ir arī Siguldas Ģimnāzijas direktors, uzsver, ka runa nav par to, ka skolas nevarētu ranžēt, jo, piemēram, ir starptautiski atzīti labāko augstskolu topi. Būtiskākais ir tas, kāda metodoloģija ir pamatā šim ranžējumam.

Skolu kvalitāti var un vajag vērtēt, tikai tas jādara pareizi.

Starptautiskajiem augstskolu topiem pamatā ir ļoti nopietna metodoloģija, kur ņemti vērā daudzi faktori. Tāpat profesionāļu vidē tik augsti vērtētais OECD PISA pētījums ir tik respektabls tieši tādēļ, ka tam pamatā ir ļoti nopietna metodoloģija, kas nebalstās uz vienu aritmētisko vidējo rādītāju. R. Kalvāns uzsver, ka centralizēto eksāmenu rezultāti sniedz ļoti nepilnīgu un fragmentāru ainu par skolas darba kvalitāti, par skolotāju ieguldījumu, par procesa dinamiku. Faktiski tas ir viens visai primitīvs rādījums, pēc kura veidot kādu skolu topu ir ne tikai nepareizi, bet arī patiesībai neatbilstoši. Tajā pašā laikā neviens skolām neaizliedz savus centralizēto eksāmenu rezultātus publiskot. Taču tai jābūt brīvprātīgai izvēlei. Vēl viens aspekts, kas jāņem vērā, – vidusskolās, kurās ir konkurss un skolēni tiek «atlasīti», vienmēr būs labāki rezultāti, jo vienkārši, ļoti ciniski runājot, ir labāks izejmateriāls nekā skolās, kurās ir liela dažādu problēmbērnu koncentrācija.

Ir pilnīgi leģitīma vecāku vēlme savus bērnus laist pēc iespējas labākā skolā, līdz ar to, ja ir vēlme veidot skolu topus, to, protams, var darīt, taču tad tam ir jāizstrādā atbilstoša un zinātniski pamatota metodoloģija, kas nebalstās uz vienu vidējo rādītāju - centralizēto eksāmenu rezultātiem. Vēl vienu aspektu ieskicē Neatkarīgās izglītības biedrības valdes priekšsēdētāja, Dr.paed. Zane Ozola - iekļaujošā izglītība. Proti, «ir pilnīgi skaidrs, ka augstie reitingi ir skolām, kuras veic rūpīgu skolēnu atlasi, bet vājāki rezultāti ir skolās, kurās ir dažādu sociālo slāņu audzēkņi, tai skaitā bērni ar invaliditāti vai mācīšanās grūtībām Ja mēs vēlamies veidot iekļaujošu izglītību, tad jāsaprot, ka augstie rezultāti kritīsies,» tā Z. Ozola. Faktiski tas nozīmē, ka vidusskolās (runa nav par ģimnāzijām), kuras jau pašlaik realizē iekļaujošu politiku, vienmēr būs zemāki centralizēto eksāmenu rezultāti. Taču tas neko nepasaka par skolas pievienoto vērtību. Līdz ar to skolas darba kvalitāti var un vajag vērtēt, taču tam ir jāizstrādā atbilstoša metodoloģija, kas nemaldina sabiedrību.

Tevi varētu interesēt

Obligātās iepirkuma komponentes (OIK) atcelšana pēdējā laikā nenoliedzami kļuvusi par vienu no...

Saeima vakar galīgajā lasījumā apstiprināja grozījumus Konkurences likumā, ar kuriem tiek paplašinātas...

Viens no Eiropas Savienības intelektuāļu un interneta lietotāju karstākajiem strīdiem ir par...

Lielbritānijas parlaments, nesekojot tradīcijai par izpildvaras noteicošo lomu, ir pārņēmis kontroli...

Pašlaik spēkā esošā samazinātā PVN likme (5%) Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem...

Nepalaid garām

Akciju sabiedrība "Meridian Trade Bank" 22. janvārī ir mainījusi nosaukumu uz "Industra...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

2019. gada desmit lielāko nekustamā īpašuma darījumu sarakstā Rīgā un Pierīgā ir ne...

Tiesa noraidījusi nogalinātā maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus brāļa prasību pret...

Ir būtiski runāt par privātās dzīves, interešu un plānu saskaņošanu ar darbu, nevis...

Skotijai ir viskijs, Somijai ir Nokia, Itālijai ir makaroni,Meksikai ir tekila, Karību...

Tiesvedību un to radīto sarežģījumu dēļ Lielupes apkaimē slēgtais restorāns "36.līnija" atsācis...