Viena no pēdējā laika publiskās telpas aktualitātēm, īpaši sociālajos tīklos, ir ziņa, ka skolu direktori lūdz vairs nepubliskot konkrētu skolu eksāmenu rezultātus. Komentāri ir nikni un indīgi, šo iniciatīvu reducējot uz to, ka laikam jau «šiem» kauns. Tajā pašā laikā tas ir daudz kompleksāks jautājums.
Faktiski runa ir par to, vai ir korekti veidot skolu rangus pēc viena kritērija – centralizēto eksāmenu rezultātiem, kas ir aritmētiskais vidējais exel tabulā. Latvijas Izglītības iestāžu vadītāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Rūdols Kalvāns, kurš ir arī Siguldas Ģimnāzijas direktors, uzsver, ka runa nav par to, ka skolas nevarētu ranžēt, jo, piemēram, ir starptautiski atzīti labāko augstskolu topi. Būtiskākais ir tas, kāda metodoloģija ir pamatā šim ranžējumam.
Skolu kvalitāti var un vajag vērtēt, tikai tas jādara pareizi.
Starptautiskajiem augstskolu topiem pamatā ir ļoti nopietna metodoloģija, kur ņemti vērā daudzi faktori. Tāpat profesionāļu vidē tik augsti vērtētais OECD PISA pētījums ir tik respektabls tieši tādēļ, ka tam pamatā ir ļoti nopietna metodoloģija, kas nebalstās uz vienu aritmētisko vidējo rādītāju. R. Kalvāns uzsver, ka centralizēto eksāmenu rezultāti sniedz ļoti nepilnīgu un fragmentāru ainu par skolas darba kvalitāti, par skolotāju ieguldījumu, par procesa dinamiku. Faktiski tas ir viens visai primitīvs rādījums, pēc kura veidot kādu skolu topu ir ne tikai nepareizi, bet arī patiesībai neatbilstoši. Tajā pašā laikā neviens skolām neaizliedz savus centralizēto eksāmenu rezultātus publiskot. Taču tai jābūt brīvprātīgai izvēlei. Vēl viens aspekts, kas jāņem vērā, – vidusskolās, kurās ir konkurss un skolēni tiek «atlasīti», vienmēr būs labāki rezultāti, jo vienkārši, ļoti ciniski runājot, ir labāks izejmateriāls nekā skolās, kurās ir liela dažādu problēmbērnu koncentrācija.
Ir pilnīgi leģitīma vecāku vēlme savus bērnus laist pēc iespējas labākā skolā, līdz ar to, ja ir vēlme veidot skolu topus, to, protams, var darīt, taču tad tam ir jāizstrādā atbilstoša un zinātniski pamatota metodoloģija, kas nebalstās uz vienu vidējo rādītāju - centralizēto eksāmenu rezultātiem. Vēl vienu aspektu ieskicē Neatkarīgās izglītības biedrības valdes priekšsēdētāja, Dr.paed. Zane Ozola - iekļaujošā izglītība. Proti, «ir pilnīgi skaidrs, ka augstie reitingi ir skolām, kuras veic rūpīgu skolēnu atlasi, bet vājāki rezultāti ir skolās, kurās ir dažādu sociālo slāņu audzēkņi, tai skaitā bērni ar invaliditāti vai mācīšanās grūtībām Ja mēs vēlamies veidot iekļaujošu izglītību, tad jāsaprot, ka augstie rezultāti kritīsies,» tā Z. Ozola. Faktiski tas nozīmē, ka vidusskolās (runa nav par ģimnāzijām), kuras jau pašlaik realizē iekļaujošu politiku, vienmēr būs zemāki centralizēto eksāmenu rezultāti. Taču tas neko nepasaka par skolas pievienoto vērtību. Līdz ar to skolas darba kvalitāti var un vajag vērtēt, taču tam ir jāizstrādā atbilstoša metodoloģija, kas nemaldina sabiedrību.
