Nevis Lembergi, bet Valenbergi

2018. gada 08. maijs plkst. 8:08
Autors: Sandris Točs - speciāli DB
Sadaļa: Eksperti
Dalies ar šo rakstu

Nevienu no šodienas pašnāvnieciskajiem lēmumiem Latvijas banku jomā nevarētu pieņemt tik viegli, ja nepastāvētu mīts par «tīro» un «netīro» naudu. «Tīro» naudu mums vajag, bet no «netīrās» ir jāatbrī­vojas. «Tīrā» nauda ir rietumos, bet «netīrā» – austru­mos. «Tīrā» nauda ir «finanšu tirgos», bet «netīrā» – «ofšoros». «Tīrā» nauda ir «ārvalstu investoriem», bet «netīrā» – vietējiem «oligarhiem».

Jautājums tiek pasniegts kā morāla un ētiska izvēle. Vienlaikus te ir skaidri redzams kas cits. Tas ir jau­tājums par tā saucamo «veco» un «jauno» naudu, kas rietumu medijos ir pietiekami daudz apspriests, bet pie mums par to ir runāts maz.

Ja aplūkojam jautājumu tuvāk, cēlums «tīrajai» naudai pazūd. «Tīrā» bieži izrādās vienkārši agrāk ne visai tī­ros darījumos iegūta nauda. Nereti tā ir agrāk salaupīta, pat nošaujamiem cilvēkiem atņemta nauda, kas tagad pasludināta par «tīru», jo ir pagājis laiks.

Ļoti daudz runāts par Lembergu un vietējiem oligar­hiem. Tomēr vairums Latvijas iedzīvotāju, iespējams, nav pat dzirdējuši Valenbergu vārdu. Mediji visur pa­rasti meklē vietējos oligarhus un maz runā par to, kas Latvijā pieder ārvalstu oligarhiem. It kā to nebūtu. It kā bankas, firmas un īpašnieki piederētu kaut kam anonī­mam un amorfam. Tā var šķist, ja runā tikai par «ār­valstu investoriem» vai «finanšu tirgiem», kuru «uzti­cība mums ir jāiegūst». Taču «patiesā labuma» guvēji nav tikai ārzonu firmas, bet arī lielās bankas. Par to ir pienācis laiks parunāt. Valenbergi ir miljardieri, ku­riem ir liela ietekme Zviedrijas un visas Skandināvi­jas ekonomikā vismaz kopš Andrē Oskars Valenbergs pirms vairāk nekā 160 gadiem nodibināja Stockholms Enskilda Bank. Banku, kas šodien saucas tikai nedaudz savādāk - Skandinaviska Enskilda Banken (SEB). Va­lenbergi kontrolē tiem piederošus fondus un holdinga kompānijas, kam savukārt pieder tādu kompāniju kā ABB, AstraZeneca, Atlas Copco, Electrolux, Ericsson, EQT, Höganäs, Mölnlycke, Nasdaq, Saab AB, SAS, SEB, SKF, Stora Enso un Wärtsilä daļas. Savulaik tika lēsts, ka Valenbergiem piederošajos un ar tiem saistīta­jos uzņēmumos tiek radīta trešdaļa no Zviedrijas IKP. Lūk, šādi oligarhi kontrolē arī aktīvu ziņā trešo lielāko Latvijas banku un vēl daudzas firmas, kuru nosauku­mus jūs atpazināt, tikai par to «patiesā labuma» guvē­jiem nekad nebijāt dzirdējuši.

Valenbergiem piederošajos un ar tiem saistītajos uzņēmumos tiek radīta trešdaļa no Zviedrijas IKP.

Iespējams, kāds ir dzirdējis par Raulu Valenbergu. Daudz ir rakstīts par zviedru diplomātu, kurš glāba eb­reju ģimenes Holokausta laikā, taču mira čekas cietu­mā. Ne tik daudz par Valenbergu ēnas darījumiem ar nacistiem Otrā pasaules kara laikā. Tam gan ir veltīts holandiešu vēsturnieku Žerāra Āldera un Cīsa Vība desmit gadu garumā veikts pētījums, uz kura pamata ir izdota grāmata Bizness par katru cenu – Valenbergi. Autori apgalvo, ka SEB banka kara laikā ar viltus darī­jumiem palīdzējusi tolaik vācu rūpniecībai svarīgajām firmām I.G. Farben un Bosch izbēgt no īpašumu konfis­kācijas. Autori apgalvo, ka zviedru banka ir finansējusi Hitlera atombumbas projektu. Apgalvo, ka pirkusi īpa­šumus, ko nacisti atņēma ebrejiem. Savukārt šveiciešu vēsturnieks Kristofs Grāfs stāsta par dokumentiem, kas atklāj Valenbergu darījumus ar nacistu salaupīto zeltu. Fakts ir tāds, ka arī pret SEB banku savulaik ir bijušas noteiktas ASV sankcijas – par sadarbību ar nacistiem. Vai SEB nauda tādēļ ir «netīra»? Kopējā apritē atšķirt, kura nauda ir «tīra» un kura – «netīra», nav iespējams. Labi par visu šo nesen izteicās arī režisors Alvis Her­manis, nosaucot šīs runas par liekulību. Taču uz šīs lie­kulības balstās politika.

Pirms svētkiem premjers savā Facebook kontā paziņoja par kādas grupas izveidi «par sadarbību finanšu sek­tora pārveides procesā». Agustsons (SEB), Okerblums (Citadele), Kričlija (Citadele), Dānielsons (Swedbank). Premjers lepojas, ka ir pilnīgā svešu valstu baņķieru ielenkumā, ko laikam atsver tas, ka viņi ir izslavētās «tīrās» naudas pārstāvji. Tāpēc mums par to būtu jāprie­cājas. Vai patiešām? Varbūt neatkarīgas valsts premje­ram tagad būtu jāsasauc tāda darba grupa, kuras mēr­ķis būtu nepieļaut pilnīgu Latvijas finanšu sektora no­nākšanu dažu skandināvu banku noteicošā ietekmē. Ja piepildīsies Danas Reiznieces-Ozolas paredzējums, ka varētu aizvērt vēl desmit bankas, Latvijas banku sek­tors izskatīsies krietni savādāk. Pēc notikušās «attīrīša­nās», iespējams, būs sanācis tā, ka vietējā kapitāla ban­ku īpatsvars tuvosies nullei, bet gandrīz 90% Latvijas banku aktīvu piederēs viena reģiona, proti, skandināvu bankām. Vai nevajag jau tagad sākt domāt, kā atšķai­dīt šo skandināvu banku ietekmi? Varbūt ir vajadzīgs likums, kas nosaka, ka vienas bankas rokās nevar būt vairāk par 15% tirgus, bet viena reģiona banku rokās – vairāk par 40% tirgus? Mūsu valstij noteikti būtu labi, ka Latvijā ienāk kāda spēcīga vācu banka. Lūk, tādus jautājumus es redzu, ka risinātu sadarbības darba gru­pa premjera paspārnē, kas attiecas uz finanšu sektora pārveidi. Ne Lemberga, bet arī ne Valenbergu interesēs strādājoša premjera.

Dalies ar šo rakstu