Jaunākais izdevums

Latvijas paradokss esot tas, ka valstī reģistrēti 130 tūkstoši uzņēmumu, bet nodokļus pilnībā nomaksā un valsts budžetu pilda vien 20 tūkstoši.

Tā TV24 raidījumā “Dienas personība” atklāj Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Pārējie uzņēmumi nodokļu optimizējot caur ēnu ekonomu vai nodokļus maksā daļēji, kas rezultējoties ar atšķirīgām likmēm starp nodokļu maksātājiem, kā arī negodīgiem konkurences apstākļiem.

“Ja mēs samazinām nodokļus, tajā brīdī tas, protams, būtu ļoti labi priekš tiem, kuri maksā visus nodokļus, bet savukārt tie, kuri [nemaksā nodokļus], viņiem būs vēl lielākas iespējas optimizēties,” norāda I. Jaunzeme.

VID varot piedāvāt savu analīzi un datus par nodokļu maksātājiem – cik katrs uzņēmums maksā nodokļus, kādās nozarēs tos iekasē vairāk, kādās mazāk. “Tajos uzņēmumos, kuros ir normāla nodokļu nomaksa, vidējā alga ir apmēram 1 500 eiro, kur nav – tur ir 670 eiro. Redziet, šo starpību! Ja maksā nodokļus no 1 500 tā ir viena summa, ja maksā nodokļus no 670 – pavisam cita,” norāda VID ģenerāldirektore.

Visa saruna ar VID ģenerāldirektori būs skatāma 8. februārī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Jaunzeme neizskata iespēju atkārtoti kandidēt uz VID vadītāja amatu

LETA, 12.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme patlaban neizskata iespēju atkārtoti kandidēt uz dienesta vadītāja amatu, to Jaunzeme sacīja 11.aprīļa Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums".

Jaunzeme ir VID ģenerāldirektore kopš 2019.gada 11.februāra. Viņas pilnvaru termiņš beigsies šogad.

Vaicāta par atkārtotu kandidēšanu uz šo amatu, Jaunzeme norādīja, ka šādu iespēju neizskata, taču pieļāva, ka situācija var arī mainīties.

Viena no valdību veidojošajām partijām - "Apvienotais saraksts" (AS) - aizvien uzskata, ka Jaunzeme VID vadītāja postenī ir jānomaina. Raidījumā "Apvienotā saraksta" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars norādīja, ka politiskais spēks turpinās uzstāt uz šo pozīciju.

"Apvienotā saraksta" ieskatā VID nepieciešamas strukturālas pārmaiņas, tostarp Jaunzemes nomainīšana.

Vaicāts, vai VID vadītāja jautājums var būt izšķirošs koalīcijas pastāvēšanai, Tavars konkrētu atbildi nesniedza, taču atzīmēja, ka AS nav nācis valdībā, lai turētos pie saviem krēsliem, bet lai kaut ko mainītu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienestā (VID) notikusi svinīgā sanāksme, kurā līdzšinējā ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme nodeva pienākumus jaunajai ģenerāldirektorei Baibai Šmitei-Roķei, informē Finanšu ministrija.

Tuvākajā laikā VID gaida vairākas strukturālas pārmaiņas, kas palīdzēs dienestu veidot par modernu un klientorientētu servisa iestādi.

“Piecos gados ģenerāldirektores amatā Ieva Jaunzeme veiksmīgi vadījusi VID cauri vairākām krīzēm. Spēja pieņemt lēmumus un rīkoties ātri bija īpaši nozīmīga gan Covid-19 atbalsta administrēšanā, gan sankciju piemērošanas mehānismu izstrādē un vadībā laikā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Paldies viņai par operativitāti un uz risinājumu vērsto sadarbību! I.Jaunzemes laikā jau ir sākts likt pamatus virzībai uz VID kā klienta partneri, piemēram, iedzīvotājiem daudz ātrāk saņemot IIN atmaksu un ievērojot “konsultē vispirms” principu. Rīt darbu uzsāk jaunā VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe, kurai būs jāturpina vadīt iesāktais progress, jāstiprina dienesta uzticamība, jāpilnveido klientu serviss un jāīsteno digitālā transformācija,” saka finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) zināmā mērā ir sabiedrības spogulis - kādas attiecības ir sabiedrībai ar VID, tādas arī ir sabiedrībai ar valsti, starptautiskajā konferencē "VID 30. Transformācija un ilgtspēja", sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Viņš norādīja, ka līdz šim ir gājis visādi, tomēr sabiedrības un VID attiecības ir stabilizējušās. Tāpat arī "VID pēdējos gados ir ticis prom no korupcijas ēnas, kas ir ārkārtīgi svarīgi," sacīja Ašeradens.

Finanšu ministrs pasākumā sacīja, ka VID pirmajā darbības gadā - 1993.gadā - nodokļos iekasēti aptuveni 0,5 miljardi eiro, kamēr nākamajos gados jau 14 miljardi eiro, "kas ir milzīga pārmaiņa".

"Šajos 30 gados esam nonākuši pie vienas no modernākajām valsts institūcijām, kas ir tehnoloģiski attīstīta, kas arī sniedz adekvātu darba rezultātu" sacīja Ašeradens.

Vienlaikus finanšu ministrs norādīja, ka lielais sasniegums, kas redzams 30 gadu laikā, ir iekasētie nodokļi, tāpat arī ir labi sasniegumi identificējot PVN shēmas. Tāpat arī muitas strādā adekvāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu likumi būtu jāpārraksta iedzīvotājiem viegli saprotamā valodā, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

"Nodokļu likumam ir jābūt tādam, lai to varētu saprast," uzsvēra VID ģenerāldirektore, piebilstot, ka ir valstis, kurās likumus pārraksta "vieglajā valodā", lai ikviens iedzīvotājs varētu tos saprast.

Tāpat viņa uzsvēra, ka nodokļu likumi būtu pirmie, kas būtu jāpārraksta šādā iedzīvotājiem viegli saprotamā valodā.

Vienlaikus Jaunzeme minēja, ka VID jau šobrīd ar padomiem un metodikām mēģina izklāstīt likumus vienk­āršāk, bet ne vienmēr tas izdodas.

"Tas ir darbs, kas būs jāturpina gadu no gada, lai to, kas ir rakstīts nodokļu likumos, varētu saprast ilviens cilvēks, kuram nav finansista izgītības," pauda Jaunzeme.

Jau vēstīts, ka Jaunzemei pilnvaru termiņš VID ģenerāldirektores amatā beidzas 2024.gada 11.februārī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FM Ēnu ekonomikas ierobežošanas koordinācijas departamentu no maija vadīs Pelēkā

LETA, 17.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrijas (FM) Ēnu ekonomikas ierobežošanas koordinācijas departamenta direktores amatā no 1.maija pārcels Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores vietnieci nodokļu jomā, Nodokļu pārvaldes direktori Daci Pelēko, informēja FM pārstāvji.

Ministrijā atzīmē, ka Pelēkajai ir atbilstoša izglītība, profesionālā kvalifikācija un darba pieredze Ēnu ekonomikas ierobežošanas koordinācijas departamenta direktora amatam.

FM pārstāvji norāda, ka viens no FM būtiskākajiem uzdevumiem tuvākajā periodā, kas jāveic ēnu ekonomikas ierobežošanas politikas jomā, būs izstrādāt jaunu Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānu 2023.-2025.gadam. Tajā jāizvirza izmērāmi un sasniedzami mērķi ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumiem, un to īstenošanai jākļūst par būtisku funkciju ministrijām ar tās padotības iestādēm, kā arī pašvaldībām.

Ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne skaidro, lai veicinātu Latvijas ekonomikas izaugsmi un iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanu, valdība ir noteikusi uzdevumus jaunā ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna izstrādei, kas paredz ēnu ekonomikas mazināšanu konkrētās tautsaimniecības nozarēs un pasākumu īstenošanu atbildīgajās ministrijās, īpašu akcentu liekot uz ciešu sadarbību starp nevalstisko sektoru un nozaru ministriju pārstāvjiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par labāko Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldes (NMPP) direktora amata kandidātu konkursa komisija atzinusi VID Iekšējās drošības pārvaldes direktoru Aigaru Prusaku, informēja VID pārstāvji.

Pirms iecelšanas amatā kandidātam vēl jāsaņem kompetentās valsts drošības iestādes atzinums par atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām darbā ar valsts noslēpumu.

VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme uzsver, ka NMPP saglabā savu institucionālo neatkarību VID sastāvā.

"Tāpēc ir īpaši būtiski, lai šo pārvaldi vada profesionāls, godprātīgs vadītājs, kas spēj būt patstāvīgi atbildīgs gan par VID un NMPP, gan valsts pārvaldes kopējo mērķu izpildi," pauž Jaunzeme.

Prusaks kopš 2019.gada vada VID Iekšējās drošības pārvaldi. Pirms darba VID Prusaks vairāk nekā 12 gadus strādājis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, tajā skaitā vadījis nodaļu, kuras kompetencē ietilpa valsts amatpersonu darbības kontrole.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Jaunzeme pieķertos neļāva ne atstatīt, ne rotēt

Agnese Margēviča, Diena, 30.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai noskaidrotu, cik operatīva un adekvāta bijusi VID vadības reakcija uz pēdējo skaļo korupcijas skandālu iestādē, VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktoru Kasparu Podiņu laikrakstā Diena intervē Agnese Margēviča.

Fragments no intervijas

No tā, ko līdz šim publiski esat teicis jūs, atstādinātā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja Ieva Jaunzeme, finanšu ministrs, cietušais uzņēmējs Ramoliņš, sanāk aptuveni tāda notikumu hronoloģija: 13. maijā jūsu padotie pret uzņēmēju Andri Ramoliņu ierosina nelikumīgo kriminālprocesu, jūs par to uzzināt tikai 6. jūlijā no prokuratūras. Bet tikai 23. augustā, kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) jau ierodas veikt kratīšanu abu VID darbinieku darba vietās, jūs uzzināt, ka šī lieta par nelikumīgi uzsākto kriminālprocesu tiek izmeklēta arī kontekstā ar 100 000 eiro kukuļa izspiešanu no cietušā uzņēmēja. Viss pareizi, vai jums ir vēl ko piebilst par hronoloģiju?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēju un sabiedrības vidū lietu ažiotāžu sacēla pasūtījuma kriminālprocesa ziņas Finanšu policijā, kā dēļ tika atstādināta no amata Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja Ieva Jaunzeme un Finanšu policijas priekšnieks Kaspars Podiņš.

Lai gan I. Jaunzeme apgalvo, ka citi šādi pasūtījumu gadījumi VID vadībai neesot zināmi, tomēr Dienas rīcībā ir ziņas, ka jau iepriekš bijušas citas pasūtījumu lietas VID, par ko uzņēmēji VID vadībai arī ziņojuši. Tomēr, atšķirībā no līdz šim publiskotās lietas pret uzņēmēju Ramoliņu, VID nav veicis aktīvas darbības citu pasūtījumu lietu izmeklēšanas sakarā jau vairākus gadus.

Diena pēta divus gadījumus, kurus cietušie uzņēmēji sauc par pasūtījuma lietām, – abos vērojams pārāk daudz līdzību, lai tās uzskatītu par vienkāršām sakritībām.

Lūgts komentēt šo gadījumu, finanšu ministrs Jānis Reirs Dienai pauda: "Dobeles dzirnavnieka gadījums izskatās pēc kārtējā pasūtījuma audita. Jādara viss iespējamais, lai šādas situācijas – pasūtījumu lietas – VID nebūtu iespējamas. Tā kā augstākminētais raisa aizdomas par iespējamu negodprātīgu un krimināli sodāmu rīcību, par šo lietu kopumā esmu rosinājis pārbaudi".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) apstiprinājis attīstības stratēģiju 2023.-2026.gadam, izvirzot iestādes prioritātes, mērķus un uzdevumus turpmākajiem četriem gadiem, informēja VID pārstāvji.

Starp prioritātēm stratēģijā minēti mērķētāki pakalpojumu grozi atbilstoši nodokļu maksātāju uzvedībai un godprātīgas saistību izpildes gadījumā - jaunas priekšrocības.

Turpmākajos gados VID apņemas rūpīgāk pārskatīt izejošo saziņu ar klientiem, lai valoda būtu saprotamāka un vienkāršāka. Savukārt pastiprinātu vērību dienests novirzīs savas datu zinātniskās prakses attīstībai, lai negatīvas tendence spētu identificēt jau agrīnā stadijā.

VID pārstāvji norāda, ka valsts pārvaldes iestādei šis bija neierasts stratēģijas izstrādes process un vēriens, jo konkursa procedūrā iegūtais Eiropas Komisijas finansējums ļāva piesaistīt neatkarīgu starptautisku auditorkompāniju "PricewaterhouseCoopers". Tas nodrošināja iespēju aplūkot starptautisko praksi un zinātību nodokļu un muitas lietās. Vienlaikus stratēģijas izstrāde notika ciešā sadarbībā ar Latvijas sociālajiem un sadarbības partneriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas laika un Ukrainas kara krīzes ietekme vairojusi sabiedrības noslāņošanos, tostarp nabadzību kopumā, kas savukārt pastiprina dažādu cilvēktiesību neievērošanu.

To Dienas Biznesam norādīja Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas nodaļas vadītājas vietnieks Raimonds Koņuševskis, atbildot uz jautājumiem publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība – stabila valsts ietvaros, kuru Dienas Bizness realizē ar Mediju atbalsta fonda (MAF) atbalstu. Eksperts uzsver, ka Tiesībsarga funkcijas ir cilvēktiesību un labas pārvaldības principu ievērošanas uzraudzība, nevis noslāņošanās sabiedrībā, kas vairāk ir sociālekonomiska parādība.

Ieņēmumi dilst - palīdzības saucienu vairāk

Publikāciju sērijā jau apskatījām Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datus par mājsaimniecību ieņēmumiem. Atbilstoši 2021. gada CSP datiem vairāk nekā piektdaļai Latvijas mājsaimniecību ir samazinājušies ienākumi, bet 18,5% tie ir pieauguši. Proti, pandēmijas laiks vairojis sabiedrības noslāņošanos. Pērnajā Tiesībsarga gada pārskatā ir norāde, ka jautājumi par sociālo nodrošinājumu ir otrajā vietā pēc skaita un konsultāciju daudzuma, kas gada laikā sniegts, piemēram, 253 juridiskās konsultācijas par šo tēmu, ko pārspēj vien jautājumi par tiesībām uz taisnīgu tiesu. Dienas Biznesa jautājums tiesībsargam ir: “Vai tā ir pieaugoša tendence, un kas tam par iemeslu? Vai sabiedrībā ir vairāk cilvēku, kuri zemāku ieņēmumu dēļ saskata grūtības realizēt savas tiesības?”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēka Elizabetes ielā 2 kopā ar ēku Kronvalda bulvārī 6 var kļūt par pirmo valsts biroju, centralizējot publiskā sektora iestādes no desmit adresēm uz divām. Par šo nozīmīgās modernisma ēkas nākotnes attīstības ieceri tika diskutēts publiskā sektora konferencē “Valsts birojs – šodienas lēmums”, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

6. oktobrī notikušajā publiskā sektora konferencē “Valsts birojs – šodienas lēmums” tika diskutēts ne tikai par tiešās valsts pārvaldes iestāžu biroju telpu optimizācijas iespējām Rīgā, bet arī biroju centralizāciju kopumā, strādāšanas paradumu un darba vides maiņu, kā arī nepieciešamo pārmaiņu vadību saistībā ar topošo konceptuālo ziņojumu par publiskā sektora telpu optimizācijas iespējām. Šobrīd izstrādāti vairāki potenciālie scenāriji, kas līdz oktobra beigām tiks nodoti Finanšu ministrijai izskatīšanai un lēmuma pieņemšanai par turpmāko virzību valsts biroja veidošanā.

Viens no tiem paredz ēkās Elizabetes ielā 2 un Kronvalda bulvārī 6 veidot aktivitātēs balstītus birojus un nodrošināt darba stacijas 920 darbiniekiem. Šādi trīs ministrijas, kuru kopējais darbinieku skaits ir vairāk kā 1500 cilvēki, pārceltos no desmit adresēm uz divām, pielāgojot un samazinot izmantoto telpu platību. Ilgtermiņā tas ļautu ietaupīt ievērojamus finanšu resursus, kurus varēs novirzīt valdībai prioritāru pasākumu veikšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Godinot Latvijas lielākos godprātīgos nodokļu maksātājus, Valsts ieņēmumu dienests (VID) sveicis 17 uzņēmumus. Tradicionālais VID apbalvojums šogad tiek veltīts lielākajiem darbaspēka nodokļu maksātājiem.

“Darbaspēka nodokļi ir viens no ilgtspējīgas Latvijas pamatiem un nobriedušas uzņēmējdarbības rādītājiem. Tā ir cilvēka drošības garantija un abpusējas atbildības uzņemšanās par brīžiem, kad darbiniekam būs nepieciešams atbalsts, jo ģimenē ienāk bērniņš, sašķobījusies veselība, uz laiku iestājies bezdarbs; tas ir ieguldījums viņa pensijā. Tā ir arī solidaritāte ar tiem, kam šo nodokli nav bijusi iespēja nomaksāt veselības, vecuma vai citu iemeslu dēļ. Mēs vēlamies pateikties un izcelt tos uzņēmumus, kas to novērtē un apzinās, ka tas ir ieguldījums viņu darbinieku un visas Latvijas labklājībā un nepārtrauktībā,” stāsta VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Komentāri

Pievienot komentāru