SIA "Ursus Forwarding" šodien uz AS "Latvenergo" vēja parku "Laflora Energy" sāks piegādāt pirmās hibrīdo vēja turbīnu torņu dzelzsbetona konstrukcijas, un piegāžu laikā plānoti īslaicīgi satiksmes ierobežojumi, nformēja "Ursus Forwarding" pārstāvji.

Vasaras laikā kopumā tiks transportētas 528 dažāda izmēra dzelzsbetona konstrukcijas.

Visa pārvadājuma laikā lielgabarīta un smagsvara sastāvus pavadīs speciāls pavadošais transports. Konstrukcijām, kuru platums pārsniegs piecus metrus, piegādes tiks organizētas sadarbībā ar Valsts policiju.

Ceļu satiksmes dalībniekiem jārēķinās ar īslaicīgiem satiksmes ierobežojumiem, brīdina kompānija. "Ursus Forwarding" aicina ievērot drošību, respektējot pavadošā transporta un Valsts policijas rīkojumus. Transporta kolonnu kopējais garums plānots no 200 līdz 400 metriem.

No "Consolis Latvija" ražotnes Rumbulā, dzelzsbetona konstrukcijas tiks transportētas pa iepriekš izstrādātu un saskaņotu maršrutu - Granīta iela (V35)-Institūta iela (P5). Tālāka pārvietošanās tiks organizēta pa Rīgas apvedceļu cauri Salaspilij, šķērsojot Rīgas HES. Lielgabarīta un smagsvara transporta kolonas kustības laikā īslaicīgi tiks apturēta satiksme uz Rīgas HES. Kustība turpināsies pa Rīgas apvedceļu (A5) līdz Babītes viaduktam. Tālākais maršruts vedīs pa Ventspils šoseju (A10) līdz Kūdrai, kur sastāvi maršrutu turpinās pa autoceļu P101 cauri Kaļķim un Kalnciemam līdz Kaigu purvam.

Ilgu laiku personīgais auto Latvijā tika uzskatīts par vienu no dzīves nepieciešamībām, īpaši reģionos, kur sabiedriskā transporta iespējas ir ierobežotas. Tas sniedza brīvību, ērtības un nereti arī drošības sajūtu.

Taču pēdējo gadu laikā auto uzturēšana kļuvusi dārgāka un sarežģītāka. Degvielas cenas aug, apdrošināšanas un servisa izmaksas pieaug, pilsētās trūkst stāvvietu, bet vienlaikus parādās jaunas mobilitātes alternatīvas.

Tāpēc rodas jautājums, vai auto īpašums šodien tiešām vēl ir jēgpilns, vai arī ir pienācis laiks skatīties uz pārvietošanos citādi?

Lai uz šo jautājumu atbildētu, apskatīsim tipisku ikdienas mobilitātes situāciju Latvijā un salīdzināsim dažādas pieejas no sabiedriskā transporta līdz ilgtermiņa auto nomai.

Kā izskatās ikdiena bez sava auto?

Iedomāsimies, ka esi pieradis pie sava auto, jo tas ir Tavs galvenais pārvietošanās līdzeklis darbam, bērnu vešanai uz skolu, iepirkšanās un brīvdienu izbraucieniem.

Trans-Kaspijas starptautiskais transporta maršruts, saukts arī par Vidējo koridoru, aizvietos Ziemeļu zīda ceļa koridoru, un atslēgas posms šajā stāstā ir Azerbaidžāna.

Maršruts cauri Dienvidkaukāza valstīm ir ne tikai par 3000 kilometriem īsāks, bet arī risina Rietumu sankciju ievērošanu, apejot Krieviju pilnībā. Vidējā koridora trūkums pagaidām ir tā jauda, kas ir ievērojami mazāka nekā Ziemeļu koridora gadījumā, tomēr problēma jau tiek risināta.

Āzijas kravu plūsma un vidējais koridors

Zīda ceļš vēsturiski ir aptuveni 8000 kilometru garš tirdzniecības ceļš, kas radies vēl pirms mūsu ēras un savienoja Ķīnu ar Eiropu, lai transportētu galveno Ķīnas eksportpreci – zīdu. Mūsu dienās ir runa par jauno zīda ceļu, tostarp pat izteiktu Ķīnas un citu Āzijas valstu vēlmi preces Eiropā un Āfrikā nogādāt pa sauszemes ceļiem. 2013. gadā Ķīna uzsāka iniciatīvu Viena josta, viens ceļš (The Belt and Road Initiative), kas stiprina Ķīnas tirdzniecības saites ar citām Āzijas valstīm, Eiropu un Āfriku. Sākotnēji samērā izteikts bija ziemeļu virziens cauri Krievijai un Baltkrievijai, kas solīja nelielu papildu noslodzi arī Baltijas ostām. Latvijas gadījumā varēja būt runa par konteineriem Ziemeļvalstīm. Preču pamatplūsma no dzelzceļa tika nokrauta vecajā Eiropā un pēc būtības Latvijas ekonomiku neietekmēja. Pēc 2022. gada 24. februāra Krievijas iebrukuma Ukrainā un dažādu tirdzniecības sankciju parādīšanās ziemeļu virziens kļuva problemātisks un bija nepieciešams globāls risinājums. Kā viens no perspektīviem attīstības virzieniem tiek minēts Vidējais koridors, kas šķērso Azerbaidžānu un Gruziju. Tiek paredzēta arī Armēnijas iesaiste transporta koridora darbībā. Armēnijas un Azerbaidžānas attiecības līdz nesenai pagātnei bija visnotaļ sarežģītas. Situācija būtībā tika atrisināta šogad, pateicoties ASV iniciētajai miera deklarācijai, kas tika parakstīta 2025. gada 8. augustā starp Armēniju un Azerbaidžānu. Šis notikums atkārtoti apstiprināja Azerbaidžānas izvirzīto miera programmu pēc 2020. gada kara beigām. Attiecību normalizēšana paredz arī komunikāciju atvēršanu, tostarp Zangezūras koridora atvēršanu, kas nodrošinās netraucētu saziņu starp Azerbaidžānas Republikas galveno daļu un tās Nahčivānas Autonomo Republiku caur Armēniju. Šis plāns kļuva pazīstams kā Trampa maršruts starptautiskajam mieram un labklājībai (TRIPP).

Uz Eiropas Savienības (ES) ārējās robežas un iekšējā tirgū 2024. gadā konfiscēto viltoto preču vērtība sasniegusi līdz šim augstāko summu – 3,8 miljardus eiro.

Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) un Eiropas Komisijas Nodokļu un muitas savienības ģenerāldirektorāta kopīgajā ziņojumā norādīts, ka kopumā pagājušajā gadā konfiscēti 112 miljoni viltotu preču – tas ir otrais augstākais rādītājs vēsturē.

Uz ES ārējās robežas kopumā konfiscēti 19,7 miljoni viltotu preču, kas ir par 12,25 % vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt šo preču kopējā vērtība sasniegusi pēdējo desmit gadu augstāko summu – 1,5 miljardus eiro.

Tikmēr ES iekšējā tirgū konfiscēti 98 miljoni viltotu preču, kuru kopējā vērtība bija 2,4 miljardi eiro – par 50 % vairāk nekā 2022. gadā, bet vienlaikus mazāk nekā 2023. gadā. ES iekšējā tirgū visvairāk viltoto preču 2024. gadā konfiscēts Itālijā, kam seko Spānija, Francija, Nīderlande un Portugāle.

Diskusijās par Latvijas enerģētikas politiku un klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu biometāns ieņem arvien nozīmīgāku vietu, pārejot no nišas risinājuma uz stratēģiski nozīmīgu resursu.

Tā attīstība sniedz reālu un ekonomiski pamatotu risinājumu divu valstiski svarīgu mērķu sasniegšanai – enerģētiskās neatkarības stiprināšanai un transporta sektora dekarbonizācijai.

Latvijas biometāna nozare šobrīd demonstrē acīmredzamas brieduma pazīmes, pārejot no teorētiskā potenciāla apspriešanas pie praktiskas projektu īstenošanas. Šie procesi signalizē par pieaugošu investoru un politikas veidotāju pārliecību par nozares dzīvotspēju un tās centrālo lomu nākotnes energoapgādē.

Enerģija no vietējiem resursiem

Biometāna fundamentālā vērtība sakņojas tā ražošanas pamatprincipā – efektīvā aprites ekonomikā. Biometāns tiek ražots, pārstrādājot vietējas izcelsmes organiskos blakusproduktus un atkritumus. Izejvielas, kas citkārt radītu papildu izmaksas vai vides slodzi, piemēram, kūtsmēsli, lauksaimniecības atliekas un pārtikas rūpniecības pārpalikumi, kļūst par izejvielu augstvērtīgas, atjaunojamas enerģijas ražošanai. Tādējādi tiek ne tikai radīta pievienotā vērtība vietēji pieejamiem resursiem, bet arī risinātas atkritumu apsaimniekošanas problēmas.

Transporta un sakaru institūts (TSI) un Rietumanglijas Universitāte UWE Bristol (Lielbritānija) ir vienojušās par veiksmīgo stratēģiskās sadarbības pagarināšanu vēl uz pieciem gadiem. Šis lēmums apliecina abu universitāšu apņemšanos turpināt kopīgi attīstīt dubultā diploma studiju programmas, paplašināt kopīgos pētniecības projektus un stiprināt akadēmisko sadarbību tādās jomās kā datorzinātnes, mākslīgais intelekts, aviācija un informācijas tehnoloģijas.

No 2020. līdz 2025. gadam TSI un UWE Bristol sadarbība ir guvusi īpaši augstu UWE Bristol novērtējumu. Lielbritānijas partneri īpaši uzsver un izceļ:

• nozares partneru un profesionāļu iesaisti studiju procesā, nodrošinot studijām ciešu saikni ar darba tirgus realitāti,

• godprātīgu un uz uzticēšanos balstītu partnerību,

• studentu un personāla integrācijas un atbilstība UWE Bristol standartiem.

TSI un UWE Bristol ilgstošās sadarbības rezultātā ir radītas un tiek veiksmīgi īstenotas vairākas dubultā diploma programmas, tostarp bakalaura studiju programma “Datorzinātnes: mākslīgais intelekts”, kā arī maģistra programmas “Aviācijas vadība un ilgtspējīga attīstība” un “Datu analītika un mākslīgais intelekts”, kas atbilst Lielbritānijas kvalitātes standartiem un nodrošina studentiem divus starptautiski atzītus diplomus. TSI lepojas ar programmu absolventu profesionālajiem panākumiem un veiksmes stāstiem, gan no Latvijas, gan no Eiropas, Latīņamerikas un citām valstīm. Izmantojot dubultā diploma sniegtās priekšrocības, viņi veiksmīgi realizējuši karjeru starptautiskajā darba tirgū un šobrīd strādā vadošajos nozares uzņēmumos.

Gada nogales svētki, Ziemassvētki un Jaunais gads, sagādā īpašu prieku, taču nereti arī lielus papildu tēriņus. Mūsu vēlme iepriecināt tuviniekus un draugus ar dāvanām un sarīkot sirsnīgus svētkus ģimenes lokā mēdz radīt emocionālu spiedienu tērēt vairāk nekā atļauj maciņš. Svētku sezonā bieži norisinās arī dažādi pasākumi, darba ballītes, bērnu koncerti, draugu tikšanās, kuru dēļ izdevumi mēdz pieaugt.

Lai svētku izdevumi nekļūtu par finansiālu nastu, ļoti svarīga ir laicīga plānošana. Ar skaidru budžeta plānu iespējams kontrolēt tēriņus un noslēgt gadu bez stresa, ka esi pārtērējies, ļaujot izbaudīt svētkus ar mierīgu sirdi.

Kāpēc ir svarīgi plānot svētku izdevumus?

Svētku laikā emocijas diktē mūsu tēriņus. Vēloties parādīt mīlestību un negribot atpalikt no citiem, mēdzam izvēlēties dārgākas dāvanas, nekā varam atļauties, vai atstājam pirkumus uz pēdējo brīdi. Tas viss var novest pie pārtērēšanās un jauna gada sagaidīšanas ar tukšu bankas kontu vai parādiem. Plānojot svētku budžetu jau laikus, iespējams izvairīties no finansiāla stresa janvārī.

Nākotnes loģistikas arhitekts – KIA PV5 Cargo

Pēdējās desmitgades laikā uzņēmumu autoparki un loģistikas nozare ir piedzīvojusi krasas pārmaiņas: pieaugošas prasības pēc ilgtspējas, pilsētvides ierobežojumi iekšdedzes dzinējiemun e-komercijas straujā attīstība ir radījusi nepieciešamību pēc uzticama palīga, kas nav vienkārši transportlīdzeklis, bet gan mobils biznesa risinājums. Dienvidkorejas auto ražotājs KIA uz šo izaicinājumu ir atbildējis ar PV5 Cargo, kas ar vienu uzlādi spēj nobraukt vismaz 416 kilometrus.

Mazāk nekā mēnesi pēc debijas vieglā komerctransporta industrijā pirmais pilnībā elektriskais furgons KIA PV5 Cargo ir ieguvis ne tikai prestižāko balvu konkursā "International Van of the Year", bet arī uzstādījis pasaules Ginesa rekordu vieglo elektrisko furgonu klasē. Rekorda braucienam, kas notika 2025. gada 30. septembrī pa koplietošanas ceļiem Frankfurtes ziemeļos, Vācijā, tika izmantots četrdurvju PV5 Cargo Long Range, kas aprīkots ar 71,2 kWh akumulatoru. PV5 ar vienu uzlādi un maksimālo pieļaujamo kravu spēja nobraukt 693,38 kilometrus.

Iepriekš jau vēstīts, ka “Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas deputāti ir iesnieguši grozījumus Krimināllikumā, piedāvājot ieviest kriminālatbildību fiziskām personām par iesaistīšanos aizliegtās vienošanās. Tikmēr Konkurences padome (KP) jau paziņojusi, ka saskata vairākus būtiskus riskus karteļu kriminalizācijas gadījumā.

Par karteļu izmeklēšanu atbildīgā iestāde uzskata, ka līdzšinējie rezultāti karteļvienošanos apkarošanā ir pierādījuši esošā administratīvā regulējuma efektivitāti. Tādēļ šobrīd būtiskāk ir saglabāt un pilnveidot esošo instrumentu klāstu administratīvajā procesā, kas veiksmīgi darbojas un ir raksturīgs lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu, nevis ieviest jaunu krimināltiesisku regulējumu, norādīja KP.

Ievērojot šī temata aktualitāti, Dienas Bizness nolēma apkopot informāciju par uzņēmumiem, kurus KP sodījusi par karteļiem kopš 2004. gada, lai iegūtu priekšstatu par to, kādu uzņēmumu vadītājus Saeimas deputāti vēlētos redzēt cietumā.

Konkurences padomes sodītie tirgus dalībnieki par horizontālu aizliegtu vienošanos noslēgšanu (2004-2025)

Baltijas vadošā nekustamo īpašumu attīstītāja “Linstow Baltic” attīstītā A klases biroju kompleksa “Satekles biznesa centrs ” B un C ēkas saņēmušas noslēdzošos “BREEAM” ēku ilgtspējas sertifikātus. B ēka saņēmusi izcilu (“Outstanding”) 89,7% vērtējumu, kas ir līdz šim augstākais jebkad reģistrētais novērtējums jaunbūvēm Latvijā un Igaunijā un otrs augstākais novērtējums Baltijā, uzstādot jaunu standartu ilgtspējīgu biroju attīstībai reģionā.

Atrodoties “Rīgas Centrālajā Biznesa Rajonā”, komplekss apvieno izcilu lokāciju ar videi draudzīgiem un nākotnes prasībām atbilstošiem dizaina risinājumiem, nostiprinot savu pozīciju kā vienam no modernākajiem biroju kompleksiem Rīgas centrā.

““Satekles biznesa centrs ” apvieno augstākos kvalitātes standartus ar izciliem ilgtspējības risinājumiem, radot mūsdienīgu darba vidi gan darbiniekiem, gan apmeklētājiem. Saņemtā starptautiskā atzinība ar līdz šim vēsturiski augstāko novērtējumu Baltijas mērogā apliecina ēkas izcilību, inovācijas un ilgtspējīgu pieeju. Vērts atzīmēt, ka B ēkai četrās no desmit “BREEAM” sertifikācijas kategorijām – projekta vadība, enerģija, transports un ūdens – sasniegts maksimālais punktu skaits, savukārt vēl trijās kategorijās – veselība un labbūtība, atkritumi, zemes izmantošana un ekoloģija – vērtējums pārsniedz 85%. Integrētie energoefektivitātes, klimata kontroles un digitālās pārvaldības risinājumi būtiski paaugstina ēkas pievienoto vērtību un lietošanas komfortu. Tā stratēģiskā atrašanās vieta strauji augošajā “Rīgas Centrālajā Biznesa Rajonā” un modernā infrastruktūra stiprina šīs apkaimes konkurētspēju Baltijas reģionā. Atzinīgais novērtējums apliecina visas komandas un mūsu sadarbības partneru profesionalitāti, projekta kvalitāti un augstos standartus ikdienas darbā, par ko izsakām pateicību komandai un partneriem šī augstvērtīgā projekta īstenošanā,” norāda “Linstow Baltic” attīstības un ilgtspējas direktors Andis Kublačovs.

Brocēnu cementa rūpnīcā atklāta oglekļa uztveršanas testa bāze, kura ik dienu uztvers aptuveni 2 t CO2, bet perspektīvā iecerēts ik gadu uztvert 800 000 t CO2, tās realizācijai nepieciešami apmēram 500 milj. eiro lieli ieguldījumi, kā arī jārisina jautājumi par tās transportēšanu un noglabāšanu.

SIA Schwenk Latvija valdes priekšsēdētājs un Schwenk Northern Europe rīkotājdirektors Reinholds Šneiders uzsvēra, ka uzņēmums ir pirmais rūpnieciskais ražotājs Latvijā, kurš sāk oglekļa uztveršanas tehnoloģiju un iekārtu testēšanu. Lai arī dekarbonizācijas centieni Brocēnu cementa rūpnīcā notiek jau vairākus gadus, tomēr tikai 2025. gadā tiek atvērta pirmā CO2 uztveršana, tā Brocēnu cementa rūpnīcā notiek pēc vairākus gadus ilgas izpētes, kuras laikā pētītas dažādas tehnoloģijas un to piemērotība cementa ražošanai. Uzņēmuma vadītājs norādīja, ka CO2 uztveršana ir būtisks jautājums, jo cements ir visas būvniecības un būvmateriālu vērtības ķēdes pamats un vienlaikus veido aptuveni 8% no Latvijas CO2 emisijām. Tieši tāpēc Schwenk Latvija līdz 2030. gadam iecerējis izveidot ražošanai atbilstoša mēroga oglekļa uztveršanas rūpnīcu Brocēnos un ik gadu uztvert aptuveni 800 000 tonnu CO2. Tas ir liels apjoms, kuram jārod izmantošanas iespējas, kā risinājums tika minēta moderno degvielu ražošana, vienlaikus būs jautājums par uztvertās CO2 transportēšanu (kāds varētu būt transportēšanas veids – autocisternas, dzelzceļa vai cauruļvadu transports) un uzglabāšanu (kur būs glabātuve — Latvijā vai arī ārzemēs). Jebkurā gadījumā tās ir izmaksas, kuras kādam būs jāsedz.

Visvairāk nodokļos 2025. gadā valsts saņēmusi otrajā ceturksnī, vislielākās svārstības pievienotās vērtības nodokļa maksājumos — tirdzniecībā, izmitināšanā, ēdināšanā un siltumapgādes sfērā.

To liecina SIA Lursoft IT pētījums pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem. “Pateicoties jaunajai VID iniciatīvai - publiskot uzņēmumu nomaksāto nodokļu datus par ceturkšņiem -, esam ieguvuši iespēju analizēt gan atsevišķu uzņēmumu, gan to kopuma attīstību jau tekošā gada laikā, ne tikai pēc gada pārskatu publiskošanas. Šāda iespēja gan jau gadiem pastāv, analizējot kaimiņvalstu uzņēmumu datus, kuri ir pieejami Lursoft IT datu bāzēs. Apskatot nodokļu maksātāju datus nozaru griezumā — sarakstā būtisku pārsteigumu nav, taču šoreiz tos var salīdzināt jau tekošā gada laikā un par īsākiem periodiem. Lielākās nodokļus maksājošās nozares 2025. gadā joprojām ir tirdzniecība, apstrādes rūpniecība, telekomunikācijas/IKT, transports, veselības aprūpe,” kopējo ainu rāda SIA Lursoft IT pārstāvis Ainars Brūvelis.

Straujā atjaunīgo energoresursu izmantošanas attīstība un pieaugošais pieprasījums pēc elektroenerģijas kļūst par lielāko izaicinājumu Baltijas valstu elektrotīkliem. Tajā pašā laikā liela daļa elektroenerģijas pārvades un sadales infrastruktūras ir 40-80 gadu veca, tāpēc rodas jautājums, vai esošie tīkli spēs tikt galā ar nākotnes energosistēmas pieprasījumu. Kādi šodien ir svarīgākie modernizācijas virzieni, kādus riskus rada kavēšanās un kā nodrošināt noturīgu enerģētikas nākotni reģionā? Šos jautājumus uzdevām enerģētikas ekspertam Petram Hermanam (Petr Hermann), Schneider Electric Ziemeļvalstu un Baltijas reģiona prezidentam. Šo uzņēmumu žurnāls TIME un korporatīvais žurnāls Corporate Knights vairākkārt ir atzinis par vienu no ilgtspējīgāko enerģijas pārvaldības risinājumu piegādātājiem pasaulē.

Kādi ir lielākie izaicinājumi, ko jūs pašlaik saskatāt Baltijas enerģētikas nozarē – vai tie ir tehnoloģiski, regulatīvi vai ar investīciju trūkumu saistīti? Kādi konkrēti pasākumi, jūsuprāt, varētu palīdzēt ātrāk un efektīvāk risināt šīs problēmas?

Baltijas valstis jau ir spērušas galvenos un būtiskākos soļus, lai iegūtu neatkarību no Krievijas tīkla un izveidotu savienojumus ar Eiropas valstīm: Poliju, Zviedriju un Somiju.

Bet viss vēl nav paveikts enerģētikas nākotnei. Joprojām ir daudz darāmā, lai nostiprinātu savienojumus ne tikai elastības nodrošināšanai, bet arī šeit saražotās enerģijas brīvākai tirdzniecībai. Nākotnē Baltijas valstis var kļūt arī par enerģijas eksportētājām.

Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija norāda, ka Satiksmes ministrijas plāni par aptuveni 16% valstī samazināt reģionālās vietējās nozīmes maršrutu tīkla apjomu jau nākamā gada laikā ir vērtējama kā atkāpšanās no noslēgtajiem ilgtermiņa līgumiem, un tā sekas būs vēl būtiskāki pārvadātāju zaudējumi.

Šī brīža provizoriskie aprēķini liecina, ka neiegūtie ieņēmumi gadā varētu sasniegt 4,3 miljonus eiro 11 miljonu kilometru tīkla samazinājumu rezultātā. Savukārt pārvadāto pasažieru skaita samazinājums ar autobusiem gadā varētu sasniegt 3,3 miljonus cilvēkus.

“Uzņēmēji, slēdzot līgumu ar valsti, rēķinājās ar nosacījumiem 10 gadu garumā, atbilstoši iepirkuma nosacījumiem investējot un ņemot kredītus jauniem autobusiem, kā arī plānojot maršrutu noslodzes un atdeves. Šobrīd mēs redzam, ka valsts var vienpersoniski mainīt spēles noteikumus, kas nav pareizi. Tik būtisks maršrutu samazinājums, it īpaši dažās Pierīgas pašvaldībās tas būs līdz pat 50%, nozīmēs pilnībā reisu pārplānošanu, mazāk pārvadājumu un ieņēmumu, salīdzinot ar nosacījumiem līgumu slēgšanas brīdī,” norāda Ivo Ošenieks, Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas prezidents.

Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs (P) galvaspilsētas ielu ziemas uzturēšanu vērtē starp seši un vāju septiņi.

Intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" Kleinbergs pauda, ka pilsēta ir ļoti dažāda - tur, kur ir sinerģija starp pašvaldību un, piemēram, sētniekiem, situācija ir vislabākā.

Sasaucot atbildīgos dienestus par situāciju pilsētas ielās, Kleinbergs uzdevis izvest sniegu no krustojumiem un gājēju pārejām, lai izvairītos no sanesumiem. Tāpat uzdots tīrīt notekas.

Kleinbergs gatavs tam, ka tuvākajās dienās, sākot izvest sniegu, tiks saņemta kritika, ka "sniegs taču tūlīt nokusīs", bet tas nepieciešams satiksmes uzlabošanai.

Pilsētas mērs aicina ziņot par sniega kaudzēm un bedrēm, kas rodas pēc ziemas. Cilvēki aktīvi izmanto iespēju informēt par šādām situācijām, un Kleinbergs uzdevis nodrošināt arī atgriezenisko saiti par paveiktajiem darbiem.

Lai mazinātu valsts budžeta izdevumus nākotnē, jau šobrīd jāsāk plānot reformas, kas vērstas uz sabiedriskās infrastruktūras tīklu optimizāciju, atsevišķu valsts funkciju nodošanu privātajam sektoram un izmaksu lietderīguma analīzi valsts resoros, aģentūrai LETA norādīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste, komentējot nākamā gada valsts budžeta projektu.

Viņš pauda, ka šī brīža apstākļos drošība ir prioritāra un šajā jomā nedrīkst taupīt - aizsardzības spēju stiprināšanai jāpiešķir nepieciešamie līdzekļi.

"Iedzīvotāju pārliecība par drošu nākotni ir arī būtisks faktors, kas ietekmē ekonomiku. Šajā ziņā budžets sper nopietnus soļus uz priekšu," uzsver Rutkaste.

Viņš arī piebilda, ka vienlaikus pēdējo gadu laikā budžeta izdevumu apjoms ir būtiski pieaudzis, un tuvākajos gados ierobežot budžeta deficītu kļūs vēl izaicinošāk. Rutkaste uzsver, ka, nemazinot budžeta izdevumu vajadzības, nodokļu palielināšana nākotnē kļūs neizbēgama, un tam būs negatīva ietekme uz ekonomiku.

"Diemžēl līdzšinējā pieredze liecina, ka politiskajā procesā, kas neietver nopietnas strukturālas reformas, vienoties par pietiekamu un ilgtspējīgu budžeta izdevumu samazināšanu nav iespējams," pauda Rutkaste, skaidrojot, ka Latvijas Bankas ieskatā jau šobrīd jāsāk darbs pie reformu plānošanas, kas mazinās valsts budžeta izdevumu nepieciešamību nākotnē.

Baltijas valstis pēdējos gados bieži tiek minētas kā dinamiskas un elastīgas ekonomikas, kas spējušas pielāgoties krīzēm un atgriezties uz izaugsmes ceļa. Taču aiz makroekonomiskajiem rādītājiem slēpjas mazāk ērta realitāte – ienākumu nevienlīdzība Latvijā un Lietuvā ir viena no augstākajām Eiropas Savienībā, un arī Igaunijā tā saglabājas virs ES vidējā līmeņa.

Tas vairs nav tikai sociālā taisnīguma jautājums. Tas arvien vairāk ir saistīts ar mūsu ekonomikas ilgtspēju un konkurētspēju nākamajos gados.

Saskaņā ar “Eurostat” pētījumu par dzīves apstākļiem Eiropā, kas tika publicēts pagājušajā gadā, Lietuva un Latvija joprojām ir starp Eiropas Savienības (ES) valstīm ar visaugstāko ienākumu nevienlīdzības līmeni. Igaunijas situācija ir nedaudz labāka – no ES vidējā rādītāja to šķir tikai viens procentpunkts, tomēr tas nenozīmē, ka šo jautājumu var ignorēt. ES vidējais Džini koeficients 2024. gadā bija 29,4, kamēr Igaunijā – 30,8 Igaunijā, Latvijā – 34,2 un Lietuvā – 35,3. Augstāks nevienlīdzības līmenis ES dalībvalstīs reģistrēts tikai Bulgārijā.

Elektrovairumtirdzniecības nozares līderis “Baltijas Elektro Sabiedrība” rīkoja augsta līmeņa enerģētikas biznesa forumu “Baltic Energy Strategy”, kas pulcēja vadošos ekspertus un politikas veidotājus no visām Baltijas valstīm. Foruma mērķis bija definēt nākotnes stratēģiskās prioritātes enerģētikas jomā, analizējot esošās tendences, izaicinājumus un izstrādājot kopīgus attīstības virzienus.

Ar galvenajām diskusiju atziņām dalās foruma iniciators “Baltijas Elektro Sabiedrība” valdes priekšsēdētājs Oļegs Kolomijcevs.

Eiropas Zaļais kurss kā izaugsmes platforma

Latvija sāk raudzīties uz Eiropas Zaļo kursu jeb European Green Deal kā nevis uz resursu taupīšanu, bet kā tos izmantot ar pievienoto vērtību, radot ilgtspējīgus nišas produktus. Mūsu zaļā dabas bagātība ir pasīva – mēs to neatprečojam uz aktīvu, kas sniegtu lielāku finanšu pievienoto vērtību valsts budžetā. Latvija kopā ar citām ES valstīm ir apņēmusies līdz 2050.gadam panākt klimatneitralitāti, lai neto ogļekļa emisiju līmenis pielīdzinātos nullei. Šobrīd atbildīgās politikas veidotāji ir spēruši soli tālāk un nākotnē uz šo raugās kā iespējām apgūt jaunus nišas tirgus ar lielām eksporta iespējām mūsu uzņēmumiem.

Reverso satiksmi pār Salacu Salacgrīvā no pagaidu tilta pārslēgs uz jauno tiltu un atcels ierobežojumus kravas transportam, aģentūru LETA informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Tas tiks izdarīts šodien dienas laikā. Satiksme tiks organizēta pa vienu jaunā tilta braukšanas joslu, un to regulēs ar luksoforiem. Arī gājēju kustība turpmāk notiks pa jaunā tilta ietvi.

Līdz ar satiksmes pārvirzīšanu uz jauno tiltu, šķērsot upi Salacgrīvā varēs arī kravas transports, kura faktiskā masa ir lielāka par 44 tonnām.

Slēgtā josla būs norobežota ar vadstatņiem, atļautais braukšanas ātrums uz tilta būs apdzīvotā vietā atļautie 50 kilometri stundā. Plānots, ka reversā satiksme saglabāsies līdz tilta pilnīgai atvēršanai satiksmei, kas paredzēta novembra vidū.

Vienlaikus LVC informē, ka valsts autoceļu tīklā būvdarbi turpinās 27 posmos. Plašākie satiksmes ierobežojumi saglabājas uz reģionālajiem autoceļiem starp Balviem un Liteni, Koknesi un Vecbebriem, kā arī Valdemārpili un Rudi.

Pēc Igaunijas Lauksaimniecības un tirdzniecības kameras un lauksaimnieku kooperatīva KEVILI ierosinājuma 19. martā plānots koordinēts nacionāla mēroga lauksaimniecības sektora protests.

Protesta laikā lauksaimniecības ražotāji pulcēsies ar saviem traktoriem uz apvedceļiem un pie lielākajiem satiksmes mezgliem Igaunijas lielākajās pilsētās. Protesta mērķis ir vienotā un pamanāmā vēstījumā norādīt uz Igaunijas lauksaimniecības nozīmi un nepieciešamību garantēt vienlīdzīgus konkurences apstākļus Igaunijas ražotājiem Eiropas Savienībā (ES).

Lauksaimniecības produkcijas ražotāji pulcēsies ar traktoriem vairākos Igaunijas reģionos, piemēram, Jehvi, Jegevā, Kuresarē, Pērnavā, Rakverē, Repinā, Tallinā, Tartu, Valgā, Veru un Vīlandē. No plkst. 10 līdz 12 traktori lēnām pārvietosies pa apvedceļiem vai to tuvumā. Organizatori ir apstiprinājuši, ka satiksme netiks bloķēta un sabiedriskais transports un ātrā palīdzība netiks traucēti.

Jaunākais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veiktais algas nodokļu - valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) - plaisas novērtējums par 2024.gadu kopumā liecina, ka algas nodokļu plaisas īpatsvars ir būtiski samazinājies.

"Maiņa no policejiskas pieejas uz Valsts ieņēmumu dienestu kā uz klientu servisu orientētu iestādi dod rezultātu. Kopš 2021.gada darbaspēka nodokļu nomaksa uzlabojas un ēnu ekonomika pakāpeniski, bet stabili turpina sarukt. Tas ir labs signāls, kas liecina par Latvijas ekonomikas, darba tirgus un nodokļu kultūras briedumu. Mazāk "ēnas" nozīmē godīgāku konkurenci uzņēmējiem un lielākas iespējas valsts attīstībai. Redzam, ka ieguvēji ir visi - gan darba ņēmēji, gan sabiedrība kopumā," saka finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Nodokļu plaisa ir nedeklarētās un deklarētās, bet nesamaksātās nodokļu summas attiecība pret potenciālo nodokļu masu, kas tiktu aprēķināta un iekasēta ar nosacījumu, ka visi nodokļu maksātāji pilnā apmērā izpilda savas nodokļu saistības.

Centrālās un Austrumeiropas (CAE) reģiona "Top 500" lielāko un pelnošāko uzņēmumu reitingā iekļuvuši 39 uzņēmumi no Baltijas valstīm - pieci no Latvijas, deviņi no Igaunijas un 25 no Lietuvas, liecina globālās risku pārvaldības kompānijas "Coface" ikgadējais pētījums par ekonomisko situāciju CAE reģionā.'

Latvija šogad ieņem pēdējo vietu gan Baltijas, gan CAE mērogā pēc reitingā pārstāvēto uzņēmumu skaita.

Vienlaikus "Coface" ekonomisti publicējuši arī 2026. gada iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozes, paredzot Latvijai 2,1% izaugsmi, kamēr Lietuvai un Igaunijai - attiecīgi 3,3% un 2,6%, tādējādi arī šajā rādītājā kaimiņvalstis apsteidz Latviju.

No Latvijas uzņēmumiem visaugstāko pozīciju - 175. vietu - ieņem elektrības ražotājs un tirgotājs AS "Latvenergo". Salīdzinot ar gadu iepriekš, uzņēmums reitingā nokritis par 24 pozīcijām, ko lielā mērā ietekmējis pērnā gada apgrozījuma un peļņas kritums - attiecīgi par 16% un 22%.

Reitingā pārstāvēti arī mazumtirgotāji SIA "Rimi Latvia" (287. vieta, kāpums par 13 pozīcijām), SIA "Maxima Latvija" (294. vieta, kāpums par astoņām pozīcijām) un informācijas tehnoloģiju (IT) produktu un sadzīves elektronikas izplatītājs AS "Elko Grupa" (309. vieta, par divām pozīcijām augstāk). No jauna reitingā šogad iekļuvusi AS "Air Baltic Corporation" (467. vieta), reitingā aizstājot degvielas ražotāju "Orlen Latvija".

Iekšzemes kopprodukts (IKP) 2025. gadā pieauga par 2,1% salīdzinājumā ar 2024. gadu, un tas ir krietni labāks nekā Igaunijā, kur IKP pieaugums pēc Eurostat datiem pērn bijis 0,6%. Jāteic, Lietuvā IKP audzis par 2,7%.

Faktiskajās cenās IKP pērn bija 43 miljardi eiro, bet gadu iepriekš – mazliet vairāk par 40 miljardiem eiro. Spēli dažādu Baltijas valstu IKP pieaugumā veido dažādie inflācijas tempi, kas ietekmē salīdzinājumu starp gadiem. Latvijā pērn vidējā inflācija bija 3,7%, Lietuvā – 3,4%, bet Igaunijā cenas auga par 4,8% un ne bez valsts līdzdalības. Kā zināms, igauņi cēla PVN iekasējamo lielumu.

Tendence Latvijā cerīga

2025. gada pēdējos divos ceturkšņos IKP izaugsme palielinājās, un kopumā redzama augoša tendence, kas, cerams, turpināsies arī šogad. Kopumā gan jāatzīmē, ka 2024. gads bija ar negatīvu IKP pieaugumu, un tādēļ vēl ir pāragri priecāties.

Investējot teju 13 miljonus eiro, AS Latvenergo zīmols Elektrum Drive šogad izveidos elektroauto ātrās (300 kW) uzlādes tīklu Latvijā un sāks tādu izveidot Igaunijā, turpinot nākamgad arī Lietuvā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Latvenergo Baltijas elektrotransporta uzlādes tīkla Elektrum Drive direktors Ansis Valdovskis.

Viņš norāda, ka transporta elektrifikācija tuvāko gadu laikā piedzīvos strauju augšupeju, kas arī prasa atbilstošu publiskās uzlādes infrastruktūras izveidi.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija ar elektroauto un to publiskās uzlādes infrastruktūru Baltijā?

Baltijā lielākais reģistrēto vieglo elektroauto (neskaitot hibrīdauto) skaits ir Lietuvā — apmēram 19 000, Latvijā - aptuveni 10 000 un Igaunijā — ap 9000. Salīdzinoši maz ir elektroautobusu, kuri pamatā kalpo kā sabiedriskais transports pilsētu pasažieru pārvadāšanai un arī tiek izmantoti kā skolu autobusi, kuru uzlāde notiek depo, nevis publiskās uzlādes vietās. Proti, pašvaldībām un to kapitālsabiedrībām, veicot transportlīdzekļu iepirkumu, noteiktam procentam ir jābūt bezemisiju auto. Savukārt elektriskie kravas auto pagaidām ir ļoti agrīnā starta pozīcijā. Transportlīdzekļu zaļināšana turpmākajos gados tikai pieņemsies spēkā, un līdz ar to tiek prognozēts, ka Latvijā 2030. gadā būs jau apmēram 36 000 elektroauto (vieglie, mikroautobusi un autobusi), kas pret kopējo automašīnu skaitu apmēram 660 000 būs vien tikai nedaudz vairāk par 5% no kopējā autoparka, bet, šiem elektroauto pieskaitot hibrīdus, to kopējais īpatsvars jau būtu virs 10%. Tālsatiksmes kravas auto arī 2030. gadā joprojām pārvietosies, izmantojot iekšdedzes dzinējus, bet loģistikas centru preču piegāde jau lielākoties notiks ar elektrificētiem kravas pārvadātājiem, visvairāk ar tautā dēvētajiem busiņiem. Šie dati arī izvirza jautājumus par elektroauto publiskās uzlādes infrastruktūru, uzlādes ātrumu. Latvenergo Elektrum Drive tīklā pašlaik ir apmēram 1100 elektroauto uzlādes vienību, Lietuvas Ignitis arī pašlaik ir apmēram 1000 uzlādes pieslēguma vietu, savukārt Igaunijas Enefit ir mazāks šādu uzlādes vietu skaits, bet ir arī citi mazāki uzlādes tīkli, piemēram, 141 e-mobi uzlādes stacija, kuru uztur CSDD, kā arī citi privātie un valsts nodrošinātie operatori Baltijā.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā februāra vidū notikušais kiberdrošības pasākums ir būtisks ievads pieredzes pārņemšanai no Izraēlas kritiskās infrastruktūras aizsardzībā, Dienas Bizness pārliecinājās sarunā ar trīs Izraēlas uzņēmējiem, kuru firmas nodarbojas ar praktisku rīku un paņēmienu izstrādi aizsardzības sistēmām.

Dienas Bizness intervēja Jigalu Govetu, uzņēmuma SCADASudo vadošo ekspertu un konsultantu kiberdrošības jomā, Amosu Halfonu, uzņēmuma Boura fiziskās drošības ekspertu, kā arī Danielu Ērenreihu, kurš pārstāv uzņēmumu SCCE (Secure Communications and Control Experts), vadīja Izraēlas uzņēmēju delegāciju un nodarbojas tieši ar cilvēku apmācību un sagatavošanu.

Kiberdrošības pasākuma organizators esat jūs, Ērenreiha kungs. Pastāstiet īsumā, ar ko nodarbojaties Izraēlā un ko atvedāt uz Latviju, lai pateiktu, parādītu mūsu uzņēmējiem un kritiskās infrastruktūras turētājiem.

D.Ē.: Izraēlā esmu labi zināms eksperts stratēģisko objektu aizsardzībā. Mani misijas organizēšanai Latvijā pamudināja Izraēlas Ārlietu ministrija, lūdzot mani organizēt iepazīstinošu pasākumu Latvijas ieinteresētajām organizācijām. Jau esam organizējuši līdzīgus pasākumus – pirms gada Lisabonā, pirms trīs mēnešiem Zagrebā. Šobrīd esam Rīgā, un oficiāli to organizē Izraēlas vēstniecība Latvijā. Mēs apzināti uzaicinājām atbilstošu kritiskās infrastruktūras turētāju, kā ūdensapgādes, gāzes apgādes, elektrības apgādes un citu uzņēmumu, pārstāvjus. Es izvēlējos vairāku Izraēlas uzņēmumu pārstāvjus, kuri var vislabāk un kompleksi pārstāvēt kritiskās infrastruktūras aizsardzības pasākumus. Mūsu mērķis, braucot uz draudzīgām valstīm, ir piegādāt zināšanas un tehnoloģijas, kas var kalpot kritiskās infrastruktūras aizsardzībai.