Pasaules investīciju vidē nozīmīgu lomu spēlē turīgu ģimeņu izvēlētā investīciju politika, un tieši šobrīd var teikt, ka arī Latvijā Family Office investīcijas kļūst pietiekami nozīmīgas. Valstij uzmanību pievērsuši Family Office konsultanti, kas sniedz pakalpojumus turīgām ģimenēm, un mums ir arī turīgi uzņēmēji, kurus, līdzīgi kā kaimiņvalstīs, varam saukt par investīciju flagmaņiem.

Ir dažādas privāto investīciju kontroles formas, tomēr viena no populārākajām, kas nodrošina caurspīdīgumu un atklātību pārējai sabiedrībai, ir Family office jeb latviski ģimenes investīciju uzņēmums. Vairums ģimeņu izvēlas konsultantu kompānijas, kuras diemžēl neizpauž klientu vārdus, tomēr lielākie bieži veido savus uzņēmumus ģimenes investīciju pārvaldībai. Dienas Bizness Latvijā identificēja divus šādus uzņēmumus – SIA Pirmdiena un AS ALPPES Capital, no kuriem viena investīcijas izvēlējāmies papētīt sīkāk, lai saprastu Latvijas flagmaņa preferences.

Kas ir ģimenes birojs? Vai Latvijā tādi ir?

Pēc būtības Family office ir ģimenes investīciju uzņēmums, kura pamatmērķis ir audzēt turīgas ģimenes kapitālu un nodot to tālāk nākamajām paaudzēm. Vairumā gadījumu šādus uzņēmumus vada algoti investīciju speciālisti, nevis paši ģimenes locekļi. Izņēmumi dažkārt ir pirmās paaudzes ģimenes investīciju uzņēmumi, kuros dibinātāji parasti ir tie, kuri kapitālu ir nopelnījuši un uzņēmumu dibina, lai tas paliktu pēc viņiem un nodrošinātu pārticību bērniem un bērnubērniem, tomēr jau savas dzīves laikā viņi vadību visbiežāk nodod algota profesionāļa rokās. Neatkarīgus vadītājus parasti izvēlas, lai izvairītos no interešu konfliktiem, konfliktiem ģimenes locekļu vidū. Vadītāja uzdevums ir saglabāt neitralitāti, identificēt riskus un izvairīties no emocionāliem investīciju lēmumiem, kurus ģimenes locekļi, iespējams, varētu pieņemt, ja paši vadītu uzņēmumu. Ir divu veidu ģimenes investīciju uzņēmumi: single-family office un multi-family office. Multi-family office apkalpo vairākas ģimenes, profesionāli sniedzot aktīvu pārvaldības pakalpojumus. Tieši par šiem uzņēmumiem ir Dienas Biznesa piezīme, ka viņi nestāsta par saviem klientiem.

Eiropas Savienības (ES) fondu faktiskie izdevumi šogad deviņos mēnešos veidoja 985,4 miljonus eiro, no tā Kohēzijas politikas (KP) fondu izdevumi bija 398,8 miljonu eiro apmērā, bet Atveseļošanas fonda (AF) izdevumi veidoja 586,6 miljonus eiro, liecina Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) publiskotā informācija.

Veidojot 2025. gada valsts budžetu, ES fondu izdevumi tika prognozēti kopumā 1,482 miljardu eiro apmērā, tostarp KP fondu izdevumi tika prognozēti 740,9 miljonu eiro apmērā, bet AF izdevumi tika lēsti 740,6 miljonu eiro apmērā. Latvijas Fiskāli strukturālā plāna 2025.-2028. gadam 2025. gada Progresa ziņojuma izstrādes laikā KP fondu izdevumu prognoze tika samazināta līdz 534,6 miljoniem eiro, toties AF izdevumi tika prognozēti lielāki - 823,5 miljonu eiro apmērā.

Šobrīd aktuālā prognoze liecina, ka KP fondu izdevumi šogad sagaidāmi nedaudz lielāki kā prognozēts pavasarī - 594,7 miljoni eiro, bet AF izdevumi nedaudz mazāki - 806 miljoni eiro, informē FDP.

Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma izlietojums iepriekšējā plānošanas periodā nav sniedzis labāko pienesumu uzņēmējdarbības attīstībai un veicinājis privāto investīciju piesaisti reģionos, jaunākajā revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).

Kā aģentūru LETA informēja VK, analizējot ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodā pieejamā finansējuma izlietošanu, revidenti secinājuši, ka bijusi vērojama nepietiekama sadarbība starp pašvaldībām, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un plānošanas reģioniem, kas bijis viens no iemesliem, kāpēc īstenotie projekti nav snieguši labāko pienesumu uzņēmējdarbības attīstībai.

Revidenti secinājuši, ka, apgūstot ES fondus, pašvaldības ne vienmēr veic visaptverošu, uz datiem un aprēķiniem balstītu uzņēmējdarbības un investīciju piesaistes jomas analīzi. Turklāt pašvaldības ES fondus iepriekšējā plānošanas periodā uzņēmējdarbības attīstībai lielākoties izlietoja ceļu būvē, kas nebija galvenā atbalsta programmas prioritāte.

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) ir ieviesusi adaptīvo matemātikas mācību platformu vidusskolēniem «ALEKS PPL» (Assessment and Learning in Knowledge Spaces for Preparation, Placement and Learning), kas izmanto mākslīgā intelekta algoritmus, lai pielāgotu mācību saturu katram lietotājam, kurš ir gatavs pašvadītam mācību procesam.

Rīks pieejams platformā steam.rtu.lv, dodot iespēju ikvienam uzlabot matemātikas zināšanas.

Sākotnēji ar testa palīdzību jaunieši platformā var noteikt savu zināšanu līmeni – iesācējs matemātikas apguvē, optimālais matemātikas zināšanu līmenis vai augstākais matemātikas zināšanu līmenis, un mācību saturs tiek pielāgots skolēnu zināšanu līmenim, tādējādi dodot iespēju apgūt matemātiku ikvienam. Tāpat mācību laikā ir iespēja kārtot pārbaudes darbus, lai noteiktu matemātikas apguves progresu. Matemātikas apguves laikā mācību saturs visu laiku tiek adaptīvi pielāgots uzrādītajam rezultātam, piedāvājot gan tematu atkārtojumu, gan jaunu mācību vielu. Turklāt mācību priekšmetu saturs ir salāgots ar matemātikas priekšmeta programmu Latvijā. Platforma ir angļu valodā, līdz ar ko jaunieši var pilnveidot ne tikai savas zināšanas matemātikā, bet arī angļu valodā. Platformas licence maksā 30 eiro un ir derīga gadu.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) turpmāk koncentrēsies investīciju piesaistei, veicot iekšēju reorganizāciju, atalgojuma sistēmas maiņu un procesu digitalizāciju. Ir plāns līdz 2029. gadam piesaistīt 2 miljardus investīciju gadā, intervijā Dienas Biznesam pauž jaunā LIAA vadītāja Ieva Jāgere.

Fragments no intervijas

Pieņemu, ka, startējot LIAA vadītāja amata konkursā, ekonomikas ministram likāt priekšā plānu, kā realizēt samērā ambiciozo LIAA darbības stratēģiju līdz 2029. gadam, kas paredz aģentūrai kļūt par labāko uzņēmumu atbalsta institūciju Ziemeļeiropā. Ko piedāvājāt savā redzējumā?

Viens no galvenajiem kritērijiem konkursā bija pieredze investīciju piesaistē, jo tas ir segments, ko LIAA grib stiprināt savā iekšienē. Otrs kritērijs bija kandidāta redzējums par LIAA stratēģisko attīstību. Tas bija arī viens no konkursa uzdevumiem – katram pretendentam sagatavot savu piedāvājumu LIAA nākotnes attīstībai. Savā redzējumā prezentēju trīs galvenos mērķus. Pirmkārt, būtiski kāpināt piesaistīto investīciju apjomu Latvijai. Otrkārt, eksportējošo uzņēmumu apkalpošana, lai viņi varētu kāpināt apjomus esošajos tirgos un vairāk varētu diversificēt tirgus. Te ir paredzams liels darbs mūsu ārvalstu pārstāvniecībām. Treškārt, runa ir par LIAA iekšējo procesu efektivitātes uzlabošanu, digitalizāciju aģentūrā, pakalpojumu pieejamības uzlabošanu.

Pagājušajā gadā Latvijā tika uzsākti 33 jauni ārvalstu investīciju projekti, kas ir par 50% vairāk nekā gadu iepriekš, kad tika reģistrēta 22 jaunu projektu uzsākšana, liecina profesionālo pakalpojumu uzņēmuma EY ikgadējais Eiropas investīciju piesaistes pētījums European Attractiveness Survey 2025, kas mēra jaunu ārvalstu investīciju aktivitāti Eiropā un pēta investoru attieksmi.

Tāpat pētījums parāda, ka jauni ārvalstu investīciju projekti pagājušajā gadā Latvijā ir radījuši 1937 jaunas darba vietas, kas ir par 53% vairāk nekā 2023. gadā, kad ārvalstu investīcijas radīja 1265 jaunas darba vietas. Gan jaunu projektu, gan darba vietu ziņā šie ir labākie Latvijas rādītāji pēdējo 3 gadu laikā.

Latvija izceļas Baltijas līmenī

Pagājušajā gadā Latvija ir bijusi veiksmīgākā investīciju piesaistes ziņā Baltijas valstu starpā. Proti, Lietuvā pērn uzsākti 26 jauni ārvalstu investīciju projekti un radītas 1518 jaunas darba vietas, bet Igaunijā uzsākti vien 8 jauni ārvalstu investīciju projekti, kas radījuši 227 jaunas darba vietas. Latvija ir arī vienīgā valsts, kurā sasniegts jaunu ārvalstu investīciju projektu un to radīto darba vietu pieaugums salīdzinājumā ar 2023. gadu. Lietuvā pērn bijis par 7% mazāk jaunu projektu nekā gadu iepriekš, bet Igaunijā to skaits bijis nemainīgs. Jaunu darbu vietu ziņā Lietuvā pērn radīts par 10% mazāk jaunu darbu vietu nekā gadu iepriekš, kamēr Igaunijā kritums bijis pat par 82%.

Ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) līdzdalību 2025. gadā uzsākta 31 investīciju projekta īstenošana. Šo projektu kopējais apjoms sasniedz 1,01 miljardu eiro ārvalstu tiešo investīciju.

Īstenojot šos projektus, tiks izveidotas 1350 jaunas darba vietas, īpašā preses brīfingā pagājušajā nedēļā paziņoja LIAA direktore Ieva Jāgere, piedaloties ekonomikas ministram Viktoram Valainim un Ārvalstu investoru padomes valdes loceklei Lienei Dubavai.

Kāpēc izdodas

Pirmais un nozīmīgākais fakts gan ir visu laiku lielākā piesaistītā investīciju apjoma sasniegšana 2025. gadā, par 54% pārsniedzot 2024. gada rādītāju. Līdztekus ir jānorāda, ka līdz ar šo paziņojumu var apstiprināt, ka LIAA reorganizācija, kas aizsākās līdz ar jaunu aģentūras direktores iecelšanu, ir izdevusies. Investīciju apjoma palielināšana ir šīs aģentūras galvenais uzdevums, un izmērāmi labāki rezultāti liecina par veiksmīgu iekšējo resursu pārplānošanu. Sīkāk par reorganizāciju un I. Jāgeres plāniem, sākot darbu aģentūrā, varat lasīt Dienas Biznesa 2024. gada pirmajā decembra numurā.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) portfelī šobrīd ir kopumā 124 aktīvi projekti ar kopējo vērtību 8,9 miljardi eiro. Vislielākā ārvalstu investoru interese ir no ASV un Zviedrijas – no katras ir 11 aktīvi projekti, bet no Vācijas – 10.

Pirmajā ceturksnī piesaistīto investīciju apjoms sasniedz 144 miljonus eiro, informē LIAA.

Premjerministres Evikas Siliņas vadībā 10.aprīlī norisinājās Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomes sēde, kuras uzmanības centrā bija investīciju piesaistes progress un aktuālie šķēršļi, kas kavē atsevišķu projektu virzību.

“Šobrīd viens no mūsu galvenajiem uzdevumiem ir attīstīt valsts aizsardzības spējas, tādēļ arī investīciju piesaistē uzsvaru liekam uz šo nozari. Dažādā attīstības stadijā šobrīd ir 12 duālā pielietojuma un militārās jomas projekti ar kopējo potenciālo investīciju apjomu 700 miljonu eiro apmērā,” teica premjerministre E. Siliņa.

2025. gads Baltijas valstu ekonomikām nesīs virkni izaicinājumu, tomēr Latvijai tiek prognozēta ekonomiskā izaugsme 2% apmērā, liecina globālās risku pārvaldības kompānijas "Coface" jaunākais risku barometra pētījums.

Lietuva šogad saglabā vadošo pozīciju Baltijā ar prognozētu IKP pieaugumu 3,5% apmērā, savukārt Igaunijai prognozes ir pieticīgākas – 1,5%. Tikmēr globālā ekonomikas izaugsme šogad tiek lēsta 2,7% apmērā.

Globālā mērogā ekonomikas izaugsmes līdzsvars joprojām nosliecas par labu Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV), nevis Eirozonai. "Atšķirība starp ASV un Eirozonas ekonomiskajiem rādītājiem galvenokārt skaidrojama ar izaicinājumiem ražošanas sektorā, īpaši automobiļu industrijā. Tomēr Baltijas valstis, pateicoties salīdzinoši mazākai atkarībai no automobiļu eksporta, demonstrēs lielāku noturību šajos apstākļos salīdzinājumā ar Centrāleiropas un Austrumeiropas ekonomikām, kā, piemēram, Čehiju un Slovākiju," skaidro "Coface" galvenais ekonomists Centrālajā un Austrumeiropā Mateušs Dadejs (Mateusz Dadej).

Latvijā ir uzkrāti ievērojami privātie līdzekļi, taču tie lielākoties atrodas depozītos un nepiedalās ekonomikas attīstībā. Tas rada ne vien nerealizētu labklājības potenciālu iedzīvotājiem, bet arī aizkavē ekonomikas izaugsmi, jo šo kapitālu būtu iespējams ieguldīt reālos projektos.

Aplūkojot mājsaimniecību uzkrājumu struktūru starp Baltijas valstīm, vērojamas būtiskas atšķirības. Igaunijas mājsaimniecības ieguldījumiem akcijās un ieguldījumu fondos novirza 72%, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem Eiropas līmenī. Tikmēr Latvijā un Lietuvā būtiskāku daļu tradicionāli veido noguldījumi. Lai šo tendenci mainītu, nepieciešams piedāvāt privātajiem investoriem pieejamus un saprotamus ieguldījumu produktus, kuri stimulē privātpersonas novirzīt savus uzkrājumus lietderīgās investīcijās.

Skaidrs ir tas, ka līdzīgi tāpat kā citur Eiropā, iedzīvotāju ieguldīšanas paradumi nesākas spontāni, tam nepieciešamas strukturētas iniciatīvas. Zviedrija ir spilgts piemērs tam, kā labvēlīgi nodokļu nosacījumi ieguldījumiem un viegli pieejami ieguldījumu produkti ir radījuši vidi, kurā mājsaimniecības būtiski lielāko daļu savu uzkrājumu iegulda finanšu instrumentos (90%). Viena no iniciatīvām Zviedrijā bija “Allemansfonder” fondi, kuri sākotnēji piedāvāja režīmu, kurā ar nodokli netika aplikta peļņa, tādējādi veicinot privātpersonu ieguldījumus fondos. Arī pēc šī režīma atcelšanas, iedzīvotāju paradumi ieguldīt fondos saglabājās un turpināja attīstīties. Ieguldījumu fondi ir viens no mūsdienu finanšu tirgus stūrakmeņiem - tie ļauj privātajiem investoriem piekļūt dažādiem sektoriem, diversificēt riskus un ieguldīt mērķtiecīgos projektos.

Lai uzlabotu iedzīvotāju finanšu pratību, nepieciešamas izmaiņas izglītības programmās, šodien Latvijas Bankas un Finanšu nozares asociācijas kopīgi rīkotajā konferencē "Finanšu pratība Latvijas iedzīvotāju ilgtermiņa pārticībai un drošībai" teica Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš stāstīja, ka konferencē tiks pārrunāti tādi svarīgi jautājumi kā finanšu pratības apguve skolās, ilgtermiņa uzkrājumu veidošana pārtikušām vecumdienām un finanšu krāpniecības apkarošana. Latvijas Banka ir sagatavojusi vairākus konkrētus priekšlikumus darāmajiem darbiem. Kazāks pauda cerību, ka šīs dienas laikā varēs ne tikai produktīvi diskutēt, bet arī vienoties par kopīgu rīcību.

Latvijas Bankas prezidents skaidroja, ka viens no būtiskākajiem rādītājiem, kas raksturo sabiedrību ar augstu finanšu pratību, ir uzkrājumu veidošana un to prasmīga ieguldīšana. Ekonomikas likumsakarību izpratne sabiedrībā mazina nevienlīdzību un palīdz nodrošināt pārtikušas vecumdienas. Turklāt finanšu pratība iet roku rokā ar vēlētāju mazāku tieksmi vēlēšanās sodīt politiķus par īstermiņā netīkamām, bet ilgtermiņā nepieciešamām reformām.

Nepieciešamība apgūt digitālās prasmes jau pārsniegusi tehnoloģiju nozares robežas. Mūsdienu pasaulē digitālā pratība kļūst tikpat nozīmīga kā lasītprasme un rēķināšana, un tā ir nepieciešama un noderīga ikvienam - no skolotājiem un ārstiem līdz mazo uzņēmumu īpašniekiem un pensionāriem.

Spēja efektīvi izmantot tehnoloģijas palielina produktivitāti un nodrošina konkurētspēju mainīgajā pasaulē, tāpēc arī darba devēji var motivēt un palīdzēt saviem darbiniekiem pilnveidot digitālās prasmes.

Digitālo prasmju apguve Latvijā

Pēdējais Eiropas Komisijas ziņojums par digitālajām prasmēm Latvijā atklāj satraucošu ainu – 2023. gadā tikai 45,3% Latvijas iedzīvotāju bija vismaz pamata digitālās prasmes. Tas ir ievērojami zemāks rādītājs nekā Eiropas Savienības vidējais (55,6%). Digitalizācija ir kļuvusi par neatņemamu uzņēmumu un valsts pārvaldes attīstības sastāvdaļu, šobrīd vairāk nekā 91% publiskā sektora pakalpojumu Latvijā ir pieejami tiešsaistē. Tomēr, ja ievērojama sabiedrības daļa joprojām neprot tos pilnvērtīgi izmantot, tas veicina digitālo nevienlīdzību.

2024. gadā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) līdzdalību tika uzsākti 45 investīciju projekti, kuru kopējais apjoms sasniedz 655,4 miljonus eiro, bet plānoto darba vietu skaits ir 2023. Šogad lielākie projekti bija saistīti ar augstas pievienotās vērtības ražotņu attīstību, IKT, enerģētiku un aviācijas nozaru attīstību.

“Gads ir bijis izaicinošs, gan ģeopolitiskās situācijas ietekmē, gan arī mūsu galveno ārējo ekonomisko partneru vājās attīstības dēļ. Tomēr arī šajos apstākļos investīciju rezultāts ir par 6% labāks nekā gadu iepriekš. Šogad esam veikuši LIAA reorganizāciju un trīskāršojuši cilvēku skaitu, kuri strādās ar investīciju piesaisti. Tādēļ nākotnē raugāmies optimistiski un piecu gadu laikā plānojam palielināt piesaistīto investīciju apjomu līdz miljardam eiro gadā,” uzsver LIAA direktora vietniece Laura Štrovalde. Viņa piebilst, ka šobrīd kopējais LIAA investīciju portfelis ir 166 projekti ar kopējo ieguldījumu vērtību 10,8 miljardi eiro.

Klimata pārmaiņu ietekmē arvien vairāk investoru fokusējas uz videi draudzīgiem projektiem, tostarp atjaunojamās enerģijas, aprites ekonomikas un ilgtspējīgas ražošanas iniciatīvām. Tas saskan ar LIAA definētajām prioritātēm investīciju piesaistes jomā, kur tīkls fokusējas uz zināšanu ietilpīgām nozarēm ar plašāku ietekmi uz ekonomiku. “Mēs esam gatavi strādāt ar ikvienu nozīmīgu investīciju projektu, tomēr proaktīvi fokusēsimies uz tām jomām, kuras nes lielāko pienesumu mūsu ekonomikas attīstībai, kā piemēram, enerģētika. Saistībā ar ES un globālajiem mērķiem emisiju samazināšanā, pieejama zaļā enerģija ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem ražošanas un citu nozaru attīstībā,” skaidro L. Štrovalde.

Kokogļu ražošanas SIA KRK Vidzeme vairāk nekā 10 gadu laikā īstenojis transformāciju, pārejot uz sava zīmola Marienburg produkcijas realizāciju, perspektīvā plāno palielināt ražošanas un pārdošanas apjomus.

„Jaunu tirgu apguve, jaunu sadarbības partneru piesaiste ir laikietilpīgs process, jo būtiskākais jau nav palielināt ražošanas jaudas un saražot produkciju, bet gan spēt to sekmīgi realizēt tirgū,” situāciju skaidro SIA KRK Vidzeme īpašnieks Andris Griķis. Viņš norāda, ka uzņēmumam bija vajadzīgi vairāki gadi, lai īstenotu transformāciju no vienkārša produkta ražotāja, kurš produkciju piegādā privātā zīmola turētājam, uz savu saražoto kokogļu pārdošanu ar pašam savu Marienburg zīmolu. „Pašlaik apmēram 70% visu uzņēmumā saražoto kokogļu produkcijas tiek realizēti ar Marienburg zīmolu dažādu valstu — Latvijas, Igaunijas, Somijas, Lietuvas, nelielos apmēros arī Zviedrijas, Islandes un Maltas — tirgos,” stāsta A. Griķis.

Neskatoties uz vairāku valdību pausto apņemšanos attīstīt Latvijas kapitāla tirgu, realitātē joprojām valda stagnācija.

Pirms gada valdībā tika izvērtēta vairāk nekā 20 valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību kotēšana biržā. Pēc attiecīgās valdības sēdes 9. aprīlī Finanšu ministrija valdībai piedāvājusi pieturēties pie iepriekš izvirzītā mērķa – sasniegt 9% akciju tirgus kapitalizāciju 2027. gadā. Pavisam nesen notika Latvijas Bankas rīkotais Latvijas kapitāla tirgus forums, kurā diemžēl būtībā tika secināts, ka nekāds progress šajā jomā nav manāms. Turklāt interesanti – atšķirībā no iepriekšējā gada pasākuma, kad forumā ar savā ziņā dedzīgām un daudzsološām uzrunām par kapitāla tirgus strauju attīstību uzstājās virkne Ministru kabineta locekļu, šogad valdības amatpersonu interese par pasākumu nebija nekāda. Vai iemesls tam ir fakts, ka ministriem īsti nebija, ko teikt auditorijai, vai arī viņu iespējama aizņemtība tajā dienā, paliek atvērts jautājums.

Ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) līdzdalību 2025. gadā uzsākta 31 investīciju projekta īstenošana. Šo projektu kopējais apjoms sasniedz 1,01 miljardu eiro, īstenojot šos projektus tiks izveidotas 1350 jaunas darba vietas.

Aizvadītajā gadā lielākie projekti bija saistīti ar bioekonomiku, viedo enerģētiku, augstas pievienotās vērtības ražotņu attīstību, IKT un citu nozaru projektiem.

“Latvijai ir ambīcija būt starp pievilcīgākajām investīciju vietām reģionā, un LIAA rezultāti 2025. gadā to apliecina — aģentūra ir piesaistījusi vēsturiski lielāko investīciju apjomu viena gada laikā. Īpaši būtiski, ka arī Latvijas Bankas dati rāda: 2025. gada pirmajos trīs ceturkšņos kopējais ārvalstu investīciju apjoms ir pieaudzis par 700 miljoniem eiro. Tas nozīmē, ka Latvija var un spēj konkurēt. Mūsu uzdevums ir turpināt uzlabot biznesa vidi, mazināt šķēršļus un nodrošināt investoriem skaidru, ātru ceļu no ieceres līdz realizācijai,” komentē ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Parlamentārieši šodien skatīšanai Saeimas komisijās nodeva nākamā gada valsts budžeta projektu un to pavadošo likumprojektu paketi.

2026. gada valsts budžeta pavadošo likumprojektu paketē iekļauti teju 50 likumprojekti, tostarp izmaiņas atsevišķos nodokļos un izdienas pensiju sistēmas reformas.

Balsojumi par likumprojektiem liecināja, ka valdošā koalīcija šodien spēja nodrošināt 51 balss vairākumu parlamentā, "Jaunās vienotības" (JV), "Progresīvo" un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijām piebalsojot valdošo koalīciju atbalstošajiem neatkarīgajiem deputātiem Skaidrītei Ābramai, Oļegam Burovam un Igoram Rajevam. Par likumprojektu nodošanu komisijām balsoja arī tikko Saeimas deputāta mandātu ieguvušais, no ZZS saraksta ievēlētais Jānis Dinevičs.

Savukārt balsojumā tieši par nākamā gada budžeta likumprojektu 51 valdošās koalīcijas deputātam piebalsoja arī neatkarīgais deputāts, savulaik no JV saraksta ievēlētais Andrejs Ceļapīters, nodrošinot 52.balsi.

Valdība otrdien atbalstīja 2026. gada valsts budžetu, kurā valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi plānoti 16,064 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 17,945 miljardi eiro.

Salīdzinot ar 2025. gada budžetu, 2026. gadā valsts budžeta ieņēmumu pieaugums pārsniedz izdevumu pieaugumu. Valsts budžeta ieņēmumiem plānots pieaugums par 944,6 miljoniem eiro, savukārt izdevumiem - par 804,3 miljoniem eiro.

Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,9 miljardus, bet izdevumi 13,2 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,5 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi 5,1 miljarda eiro apmērā.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) nākamgad faktiskajās cenās paredzēts 43,953 miljardu eiro apmērā, līdz ar to budžeta deficīts būs 3,3% no IKP, bet valsts parāds nepārsniegs 55% no IKP.

Vispārējās valdības izdevumi nākamgad samazināsies līdz 47% no IKP salīdzinājumā ar 47,5% šogad. Vienlaikus, samazinoties kopējiem izdevumiem, pieaugs izdevumi aizsardzībai.

Ieviešot pasākumus, lai mazinātu administratīvo slogu Eiropas Savienības (ES) fondu projektos, rezultātu izvērtējumā lielāks uzsvars tiks likts uz visu procesu īstenošanas termiņiem, intervijā sacīja Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) direktore Anita Krūmiņa.

"Tas ir ne tikai 70 dienu samazinājums projektu atlases procesā, bet kopumā mēs tiecamies termiņus samazināt visos procesos, arī projektu īstenošanā. Piemēram, iepirkumu jomā mēs piedāvājam risinājumus, lai saņēmējs var ātrāk sagatavot dokumentus. Ja iepirkums notiek ātrāk, arī projekts raitāk virzās uz priekšu. Tā ir mijiedarbība starp visām iesaistītajām pusēm, jo visu interesēs ir projekta pozitīvs rezultāts. Fondu naudai ir derīguma termiņš, kas ir jāņem vērā. Ir konkrēts datums, līdz kuram viss jāīsteno, lai finansējumu nepazaudētu un sasniegtu pozitīvu rezultātu. Visi mūsu procesi ir virzīti uz to, lai saņēmējam palīdzētu maksimāli izmantot pieejamo atbalstu noteiktajā termiņā," uzsvēra Krūmiņa.

Latvijā ir zinātnieki, kuri spēj pārbaudīt idejas, izstrādāt jaunus inovatīvus produktus, to tehnoloģiskos risinājumus laboratorijas mērogā, taču pietrūkst pārejas uz rūpnieciskajiem izmēriem, kas ļautu īstenot straujāku izaugsmi.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju rīkotajā diskusijā par zinātnes, biznesa un valsts sinerģijas impulsu Latvijas ekonomikas izaugsmei. Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts sadarbībā ar zinātnisko partneri - Nobela prēmijas laureātu kalvi Kalifornijas Bērklijas universitāti - no 5 līdz 7. martam rīko 8. Starptautisko ekonomikas forumu Inovāciju ekonomika ģeopolitisko transformāciju laikā, kurā tiks prezentēti un analizēti Latvijas investīciju projekti ar kopējo vērtību 500 miljoni eiro, un tajā pulcēsies vadošie zinātnieki, uzņēmēji, investori, finanšu institūciju un diplomātiskā korpusa pārstāvji no Eiropas Savienības, ASV, Centrālāzijas un Kaspijas jūras reģiona valstīm.

Latvijas, Igaunijas un Lietuvas nacionālās attīstības finanšu institūcijas katra "Baltijas inovāciju fondā 3" ieguldīs 50 miljonus eiro, bet Eiropas Investīciju fonds (EIF) - 75 miljonus eiro, informē "Altum" pārstāvji.

EIF sadarbībā ar Latviju, Igauniju un Lietuvu īstenos 225 miljonu eiro vērtu "Baltijas inovāciju fondu 3", paplašinot reģiona privātā un riska kapitāla tirgu.

Trīs nacionālās attīstības finanšu institūcijas - Igaunijas "SmartCap", Latvijas AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" un Lietuvas "ILTE" - katra "Baltijas inovāciju fondā 3" ieguldīs 50 miljonus eiro, savukārt EIF ieguldīs vēl 75 miljonus eiro.

"Baltijas inovāciju fonda 3" mērķis ir ar Baltijas valstu attīstības institūciju un EIF publisku finansējumu 225 miljonu eiro apmērā piesaistīt vēl papildu Baltijas valstu privāto kapitālu, turpmāko desmit gadu laikā kopējam pieejamajam finansējumam sasniedzot ap 700 miljoniem eiro. Šis finansējums tiks ieguldīts Baltijas reģiona izaugsmes stadijā esošajos uzņēmumos.

Kopējiem ieguldījumiem Latvijas ekonomikā šogad jāsasniedz 3,7 miljardi eiro, teikts Ekonomikas ministrijas (EM) informatīvajā ziņojumā, kuru otrdien uzklausīja valdība.

Lai to panāktu, tiks būtiski uzlabota finansējuma pieejamība komersantiem un aktīvi piesaistītas investīcijas tautsaimniecībai, skaidro EM.

Tostarp izvirzīts mērķis, ka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai investīciju projektos jāpiesaista viens miljards eiro, bet kreditēšanā un privātajās investīcijās jāpiesaista 1,5 miljardi eiro.

EM ziņojumā teikts, ka rīcības plāns kapitāla tirgus attīstībai un finanšu pieejamībai tautsaimniecībā paredz līdz 2029.gadam palielināt nefinanšu sabiedrībām izsniegto kredītu atlikumu no 14% līdz 17% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un dubultot uzkrāto ārvalstu tiešo investīciju apjomu Latvijas uzņēmumu pašu kapitālā līdz 32 miljardiem eiro.

Latvijai ir labs potenciāls biodegvielu ražošanai, tā izmantošana ir atkarīga ne tikai no uzņēmēju spējām to attīstīt, bet jo īpaši no politiskajiem lēmumiem un sabiedrības attieksmes.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas Vides aizsardzības fondu diskusiju cikla Zaļā enerģija = konkurētspējīga Latvija ietvaros sarunā par biodegvielas ražošanu Latvijā šodien un rīt. Vienlaikus Latvijā izaudzētām rapša sēklām var pievienot augstāku vērtību, no tām ne tikai izspiežot eļļu un iegūstot lopbarībā izmantojamos raušus, bet šo rapšu eļļu izmantojot biodegvielas ražošanai, tādējādi transporta degvielas daļu izaudzējot savā zemē.

Vēsturisko lēmumu sekas

„Pašlaik Latvijā ir divas ražotnes, kur viena - SIA Bio-Venta - ir liela ražotāja un otra – mazāka ražotāja GVF Bio, un kopumā ražotnes var saražot dīzeļdegvielas piedevas –biodīzeļdegvielas - daudz vairāk, nekā valstij būtu nepieciešams, lai varētu izpildīt Eiropas Savienības uzstādītos mērķus,” pašreizējo situāciju raksturoja Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas valdes loceklis Renārs Pūce. Viņš norādīja, ka liela daļa no Latvijā saražotās biodīzeļdegvielas tiek eksportēta. Problēma ir ar Latvijas iekšējo patēriņu, kas laika gaitā pieredzējis pamatīgu viļņošanos.

Latvijas jaunuzņēmumiem turpmākajos gados būs pieejamas vairāk nekā 60 miljonu eiro investīcijas agrīnās stadijas attīstībai, ko nodrošinās jaunās paaudzes iespējkapitāla fondi ar Attīstības finanšu institūcijas ALTUM līdzfinansējumu.

Investīcijas jaunuzņēmumos veiks trīs publiskā atlasē izraudzīti agrīnās stadijas iespējkapitāla fondi – “Buildit VC”, “Outlast Fund” un “BADideas.fund”, kas kopumā ieguldīs 62 miljonus eiro, sniedzot finansējumu uzņēmumiem ar augstu izaugsmes potenciālu ideju attīstības, produkta izstrādes un sākotnējās tirgus pārbaudes posmā.

Jaunā Eiropas Savienības fondu periodā ar ALTUM līdzfinansējumu strādā arī izaugsmes stadijas fonds “Flycap”, kas investēs 41,3 miljonus eiro uzņēmumos, kas jau ir pierādījuši sava biznesa modeļa dzīvotspēju un ir gatavi straujai izaugsmei, jaunu tirgu apgūšanai un darbības mēroga palielināšanai. Tādējādi kopējais iespējkapitāla investīciju apjoms turpmākajos gados pārsniegs 100 miljonus eiro, kas tiks investēts augstas pievienotās vērtības uzņēmumu attīstībai un konkurētspējai starptautiskā mērogā. ALTUM kā galvenais investors šajos fondos iegulda aptuveni 80 miljonus eiro no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, savukārt vairāk nekā 20 miljonus eiro nodrošina paši fondu pārvaldnieki, tādējādi apliecinot privātā kapitāla iesaisti un uzticību Latvijas jaunuzņēmumu potenciālam.

Eiropas Komisija (EK) apstiprinājusi Finanšu ministrijas (FM) pagājušā gada decembrī iesniegtos ES fondu 2021.-2027.gada perioda programmas grozījumus par finansējuma pārdalēm aptuveni 550 miljonu eiro apmērā.

"EK apstiprinātie ES fondu programmas grozījumi sniedz iespēju pārdalīt finansējumu projektiem ar lielāku uzsākšanas gatavību, tā sekmējot ekonomisko izaugsmi un strukturālu tautsaimniecības izaicinājumu risināšanu," uzsver finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Apstiprinātie grozījumi veikti ar mērķi kāpināt ES fondu investīciju tempu un veicināt ES fondu finansējuma maksimālu ieguldīšanu paredzētajos termiņos. Grozījumi arī ļaus palielināt finansējumu tām investīciju programmām, kuras jau veiksmīgi ieviestas un ir pieprasītas. Tāpat arī uzsākt jaunas nozarēm prioritāras investīciju programmas.

Līdz ar grozījumiem netiek mainīts kopējais Programmas finansējuma apjoms, bet tikai tā sadalījums pa investīciju prioritātēm. Tā piemēram, 64,6 miljoni eiro paredzēti jaunai investīcijai zaļu industriālo teritoriju vēja atjaunīgās enerģijas tehnoloģiju un to komponenšu ražošanai Rīgas brīvostas teritorijā.