Jaunais Ziemeļvalstu enerģijas biržas Nord Pool Spot (Nord Pool) tirgus modelis, kas darbojas kopš Lietuvas apgabala izveides, ir nepilnīgs un rada ekonomiskos zaudējumus tirgus dalībniekiem visā Baltijas reģionā, uzskat a/s Latvenergo Tirdzniecības attīstības daļas vadītājs Gatis Junghāns.

Viņš skaidroja, ka Nord Pool biržas darbības teritorija ir Ziemeļvalstis un Baltija, sastāvot no 14 cenu zonām, kuras darbojas kā vienots tirgus. Ja elektroenerģijas pārdevējs - ražotājs - kādā cenu zonā ievieto biržā pārdošanas piedāvājumu, šis piedāvājums tiešā veidā konkurē ar citu ražotāju piedāvājumiem visās Nord Pool cenu zonās.

Dažādās zonās elektroenerģijas tirgus cena var atšķirties no pārējām, ja pārvades tīklam ir ierobežojumi. Piemēram, patlaban Igaunijas cenu zonā ir augstāka tirgus cena nekā Somijas apgabalā, jo Igaunijas cenu zonā biržas dalībnieki aktīvi pērk elektroenerģiju, bet Somiju-Igauniju savienojošās elektrolīnijas Estlink jauda ir par mazu, lai nodrošinātu lētās Somijas elektroenerģijas pārvadīšanu uz Igauniju nepieciešamajā apjomā.

Augstās elektrības cenas ir raisījušas interesi par biržas darbības principiem.

Mūsu valstij dalība Nord Pool biržā nodrošina iespēju iegādāties trūkstošo elektroenerģijas apjomu, lai pilnībā nosegtu valsts patēriņu par ekonomiski izdevīgāko un pēc iespējas zemāko cenu nākamajai dienai, importējot to, izmantojot starpsavienojumus. Savukārt izstāšanās no biržas padarītu nemainīgi augstu elektroenerģijas cenu patērētājiem, kas pārsniegtu esošās Nord Pool biržas Latvijas reģiona vidējās cenas gadā.

Latvija teorētiski varētu sevi nodrošināt ar nepieciešamo elektroenerģijas apjomu – ar nosacījumu, ka visu gadu Daugavas HES pietece saglabātos netipiski augsta un vienmērīga, Latvenergo TEC ražotnes strādātu bez nepieciešamajiem remontdarbiem, bet pīķa jeb augsta pieprasījuma stundās Latvijas elektroenerģijas patēriņš tiktu samazināts.

«Pēdējo trīs gadu laikā elektroenerģijas ražošana Baltijas valstīs ir turpinājusi kristies, problēma nav jaudu trūkums, bet gan ražošanas konkurētspēja tirgū.»

To reģionālajā enerģētikas diskusijā, ko organizē Polijas vēstniecība Rīgā , sacīja Nord Pool Spot biržas Baltijas un Krievijas reģionālais vadītājs Hando Suters. Viņš norādīja, ka liels elektroenerģijas apjoms Baltijā tiek importēts no Krievijas, lai gan pamazām pieaug arī Ziemeļvalstu elektroenerģijas apjomi, kas varētu vēl palielināties, kad tiks izbūvēti plānotie starpsavienojumi starp Igauniju - Somiju un Lietuvu - Zviedriju. Kā lielu notikumu Baltijas elektroenerģijas tirgū viņš atzīmē Latvijas pievienošanos Nord Pool Spot, kas sagaidama nākamā gada 3. jūnijā. «Latvijas pievienošanās izbeigtu arī Lietuvas izolāciju no kopējā Nord Pool Spot tirgus, kas pašlaik ir novērojama,» sacīja H. Suters. Viņš stāstīja, ka pievienošanās Nord Pool tirgum ir vienīgā Baltijas valstu iespēja, nodrošināt savu elektroenerģijas tirgu likviditāti, jo katrā no valstīm vēsturiski ir izveidojies viens liels elektroenerģijas ražotājs, kas joprojām saražo teju 100% no kopējā valstī saražotā elektroenerģijas apjoma. Pēc Latvijas pievienošanās Nord Pool Spot viņš prognozēja, ka visās Baltijas valstīs nākotnē vajadzētu būt vienādai elektroenerģijas cenai. Pašlaik tas ne vienmēr tā ir, jo Igaunija un Lietuva jau ir pievienojušās Nord Pool Spot, kamēr Latvija vēl nav, turklāt vasarās starp Latviju un Igauniju novērojami pārvades jaudas ierobežojumi, bet Lietuvai pagaidām nav savienojumu ar Skandināvijas tirgu. Nord Pool Spot ir elektroenerģijas birža, kas darbojas jau 20 gadus, tajā ar elektrību tirgojas 370 uzņēmumi no 20 valstīm.

Arī otrdien "Nord Pool" biržas Latvijas reģionā elektroenerģijas cena turpinās kāpt, otro dienu pēc kārtas sasniedzot dienas vidējās cenas jaunu rekordu - 469,03 eiro par megavatstundu (MWh), maksimumam no rīta pārsniedzot pat 1000 eiro atzīmi, liecina "Nord Pool" informācija.

Otrdien augstākā elektroenerģijas cena "Nord Pool" biržas Latvijas reģionā gaidāma laikā no plkst.7 līdz 8, kad cena par MWh pieaugs līdz 1000,07 eiro atzīmei. Zemākā elektrības cena biržā gaidāma laika posmā no pusnakts līdz plkst.1, kad elektroenerģija maksās 143,20 eiro par MWh.

Arī kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā, kā arī Somijā otrdien tiek prognozētas tādas pašas elektroenerģijas biržas cenas kā Latvijā. Citos "Nord Pool" biržas reģionos prognozētas cenas būs zemākas.

Jau ziņots, ka pirmdien "Nord Pool" biržas Latvijas reģionā tiek prognozēta jauna rekordaugsta vidējā elektroenerģijas cena - 290,06 eiro par megavatstundu (MWh), liecina "Nord Pool" informācija.

Attīstoties elektroenerģijas starpsavienojumiem, Baltijas reģionam ir svarīgi sekot līdzi ne tikai Visaginas atomelektrostacijas (AES) projektam, bet arī Somijas plāniem atomenerģijas jomā, norāda Ziemeļvalstu enerģijas biržas Nord Pool Spot (Nord Pool) pārdošanas direktors Krievijā un Baltijas valstīs Hando Saters.

«Daudz raizējamies par Visaginas AES projektu, taču tikpat svarīgi ir sekot arī Somijas atomnozares attīstībai. Viņi paziņojuši par plānu būvēt jaunu staciju ar jaudu 1600 megavati (MW),» norādīja Saters.

Vaicāts, vai tas nozīmē labas ziņas patērētājiem attiecībā uz cenu, viņš norādīja, ka tās ir labas ziņas visiem patērētājiem. «Igaunija un Somija tiks savienota ar 1000 MW jaudas kabeli, būsim labi integrēti ar šo tirgu, un jebkurš patērētājs būs laimīgs,» teica Nord Pool pārstāvis, atsaucoties uz otrā Estlink kabeļa izveidi starp Igauniju un Somiju tuvākajos gados.

Jau ziņots, ka Somijas rietumu daļā Pihejoki pilsētā tiks būvēta jauna AES, kas būs trešā kodolspēkstacija valstī, pērn oktobrī pavēstīja Somijas enerģētikas uzņēmums Fennovoima. AES būvniecības sagatavošanas darbi sāksies ne ātrāk kā 2012.gada nogalē.

Latvijas kā tirdzniecības apgabala iekļaušana elektroenerģijas biržā Nord Pool Latvijas mājsaimniecībām cenu ziņā neko nemainīs, apgalvo AS Latvenergo valdes priekšsēdētājs, izpilddirektors Āris Žīgurs.

Latvija oficiāli sāks piedalīties Nord Pool no 3. jūnija, kad tiks uzņemta biržā kā «tirdzniecības apgabals», kurai tiks aprēķināta un Nord Pool mājaslapā publiskota elektrības tirdzniecības cena.

Kā norāda Žīgurs, mājsaimniecībām no 3.jūnija cenu ziņā nekas nemainīsies, arī Latvenergo turpinās nodrošināt elektroenerģiju iedzīvotājiem līdzšinējā kārtībā. Taču gan pēc Nord Pool Latvijas cenu zonas atvēršanas jūnijā, gan - vēl vairāk - pēc mājsaimniecību tirgus atvēršanas - Latvijā klientiem būs būtiski plašākas iespējas sekot aktuālajai elektrības cenai, salīdzināt, analizēt cenu svārstību cēloņus.

Par patērētāju konsultatīvās padomes valdes locekli elektroenerģijas biržā «Nord Pool» kļuvusi SIA «Geton Energy» valdes priekšsēdētāja Diāna Kazakēviča, informē «Geton Energy».

D. Kazakēviča stājas «Lietuvos energija» valdes locekļa Vidmanta Salieša vietā, kurš «Nord Pool» ieņēma šo amatu.

«Darbs šajā padomē dod iespēju piedalīties tirgus uzlabošanā kopā ar pārstāvjiem no vissvarīgākajiem Ziemeļeiropas enerģijas uzņēmumiem. Vienlaicīgi tā ir arī vieta, kur dalīties ar zināšanām un viedokļiem ar nozares kolēģiem no citiem tirgiem,» saka D. Kazakēviča.

«Nord Pool» patērētāju konsultatīvā padome ir viens no veidiem, kā tirgū dalīties ar pieredzi par attiecību uzturēšanu ar klientiem. Konsultatīvo padomi veido 16 locekļi, kas pārstāv enerģijas uzņēmumus un citas nozares organizācijas.

«Nord Pool» ir viens no lielākajiem Eiropas enerģijas tirgiem, kas izveidots 2002. gadā Ziemeļeiropas reģionā. «Nord Pool» ir enerģijas tirgus operators 15 Eiropas valstīs: Austrijā, Beļģijā, Dānijā, Igaunijā, Somijā, Francijā, Vācijā, Apvienotajā Karalistē, Īrijā, Latvijā, Lietuvā, Luksemburgā, Nīderlandē, Polijā un Zviedrijā. Tirgū darījumus veic 380 uzņēmumi no 20 valstīm. 2017. gadā «Nord Pool» kopumā pārdeva 512 teravatstundas enerģijas.

Eiropas Komisija (EK) martā ierosinās elektrības biržas "Nord Pool" tirgus modeļa reformas, intervijā Igaunijas laikrakstam "Eesti Paevaleht" paziņojusi Eiropas Savienības (ES) enerģētikas komisāre Kadri Simsone.

Intervijā Simsone stāstīja, ka stratēģijas mērķis ir pārskatīt visa elektrības tirgus uzbūvi, tādēļ martā EK prezentēs ierosinājumus, kuros piedāvās risinājumus maksimālajām cenām, piemēram, laikā, kad patēriņš pārsniedz saražotās elektrības apmēru.

Viņa teica, ka valstīm tiek lūgts iesniegt secinājumus par iespējām slēgt īpašus līgumus ar lielajiem elektrības patērētājiem, kas apņemtos samazināt patēriņu maksimuma patēriņa stundās. Tāpat EK plāno ierosināt, lai biržas cenas formulā netiek iekļauta dārgākā piedāvātā cena.

Eirokomisāre uzsvēra, ka 5% patēriņa maksimuma stundās pārvietošanai ir izšķiroša nozīmē - patēriņš ir jāsamazina vai jākompensē atteikšanās no patēriņa.

Elektrības biržā "Nord Pool" maksimālās cenas robeža tomēr netiks paaugstināta līdz 5000 eiro par megavatstundu (MWh), liecina biržas mājaslapā otrdien publicētā informācija.

Pēc tam, kad 17.augustā "Nord Pool" tika sasniegti līdzšinējie cenas griesti - 4000 eiro par MWh - atbilstoši Eiropas Komisijas (EK) apstiprinātajam regulējumam piecas nedēļas pēc maksimuma sasniegšanas jeb 22.septembrī spēkā būtu jāstājas jaunai maksimālajai cenai.

Tomēr "Nord Pool" paziņoja, ka pēc aktīvām konsultācijām ar atbildīgajām institūcijām atrasts veids cenas griestu iesaldēšanai.

Biržas paziņojumā norādīts, ka ir saņemts Eiropas Savienības Energoregulatoru sadarbības aģentūras (ACER) un EK apstiprinājums, ka nekavējoties tiek apturēta automātiska maksimālās klīringa cenas sliekšņa paaugstināšana pēc iepriekšējo griestu sasniegšanas.

Ekonomikas ministrs Artis Kampars ir pārliecināts, ka elektroenerģijas birža Nord Pool Latvijā sāks darboties 1.oktobrī.

Kampars trešdien Saeimas tautsaimniecības komisijā deputātus informēja, ka 1.oktobrī Latvija pilnībā pievienosies Trešās enerģētikas paketes nosacījumiem un Nord Pool biržai.

Vairāki eksperti iepriekš pauduši bažas, vai Latvijai izdosies pievienoties biržai šogad.

Igaunijas energokompānijas Eesti Energia meitaskompānijas Latvijā Enefit valdes priekšsēdētājs Aivars Tihane (Aivar Tihane) iepriekš atzina, ka ir maz ticams - Latvija Skandināvijas valstu elektroenerģijas biržai Nord Pool pievienosies šā gada 1.oktobrī. Pēc viņa teiktā, Latvijas sagatavošanas darbi nav pietiekamā līmenī, kas varētu nodrošināt elektroenerģijas tirgus atvēršanu šajā gadā.

Aizvadītajā nedēļā visos Nord Pool tirdzniecības reģionos samazinājās elektroenerģijas spot cenas, informē AS Latvenergo.

Baltijas valstu starpā vislielākais nedēļas vidējās elektroenerģijas cenu samazinājums bija Latvijā un Lietuvā – abās valstīs par 3,3 % līdz 53,22 EUR/MWh. Igaunijā elektroenerģijas cena samazinājās par 0,2 % un sasniedza 43,28 EUR/MWh. Nord Pool sistēmas vidējā nedēļas cena samazinājās par 9 % līdz 37,15 EUR/MWh.

Nord Pool aizvadītajā nedēļ’a elektroenerģijas cenu galvenokārt ietekmēja augsta vēja staciju izstrāde reģionā. Pieaugot nokrišņu daudzumam Ziemeļvalstīs, uzlabojās hidrobilances rādītāji, kā arī augsts atomelektrostaciju ģenerācijas līmenis sekmēja cenu samazinājumu Nord Pool tirdzniecības apgabalos.

Salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, Nord Pool reģionā patēriņš pieauga līdz 7 545 GWh un arī izstrādes apjoms pieauga līdz 7 568 GWh.

Baltijas elektrosistēma joprojām ir cieši «sajūgta» ar Krieviju un Baltkrieviju, situāciju varētu mainīt politisks lēmums un jaunu starpsavienojumu izbūve.

To Eiropas lielākās un vecākās elektrības biržas Nord Pool apmeklējuma laikā DB pastāstīja Nord Pool pārstāvji. Pretēji gaidītajam Nord Pool birža īstenībā ir maza – tās centrālajā birojā Oslo strādā vien 35 cilvēki. Caur šķietami ikdienišķo biroju gada laikā tiek notirgotas aptuveni 432 teravatstundas (TWh) Eiropas elektrības (salīdzinājumam – visa Baltija pērnā gada laikā patērēja vien 25 TWh.

Elektrības birža, kuras cenu apgabalam no 3. jūnija pievienosies arī Latvija – pēdējā no trim Baltijas valstīm –, elektrības cenu tirgū nenosaka, cenu veido pieprasījuma un piedāvājuma princips. Kā redzams pēc Nord Pool Spot ikmēneša vidējās elektrības cenas grafika, elektrība Lietuvā caurmērā vienmēr ir dārgāka nekā abās pārējās Baltijas valstīs, jo ierobežoto pārvades jaudu dēļ starp Igauniju un Latviju Lietuvā nevar nonākt pietiekami liels daudzums elektroenerģijas no Skandināvijas.

Baltijas elektroenerģijas tirgus modelis ar divām biržām nav devis vēlamo rezultātu.

To Energoforumā atzinis a/s Latvenergo Tirdzniecības attīstības daļas vadītājs Gatis Junghāns. «Elektroenerģijas biržai ir divi galvenie uzdevumi: pirmkārt, nodrošināt tirdzniecības vietu, kur elektroenerģijas pircēji un pārdevēji var vienkārši un efektīvi elektroenerģijas piegādes darījumus, un, otrkārt, publicēt uzticamu elektroenerģijas tirgus cenu. Diemžēl jāatzīst, ka esošais Baltijas elektroenerģijas tirgus modelis ar divām biržām nav devis vēlamo rezultātu. Tas pamatā ir tāpēc, ka tirdzniecības

apgrozījums Baltijas tirgū ir par mazu, lai pietiktu divām biržām,» tā G. Junghāns.

Viņš skaidro, ka ieviešot paralēli Nord Pool Spot biržu Igaunijā un BaltPool biržu Lietuvā, abas sadala jau tā nelielo tirgu divās daļās un rezultātā no apgrozījuma deficīta cieš abas biržas. «Piemēram, 2010. gadā no oktobra līdz decembrim abās biržās Baltijas tirgus dalībnieki savā starpā tirgoja tikai 15% no Baltijas patēriņa, kas tik mazam tirgum ir nepietiekoši, lai birža varētu aprēķināt ticamu elektroenerģijas tirgus cenu,» skaidro G. Junghāns.

Kamēr arī Latvija nepievienosies Nord pool spot cenu apgabalam, par pilnvērtīgu Baltijas elektroenerģijas tirgu nevar runāt šodien raksta Dienas Bizness.

Tādi ir ekspertu secinājumi, izvērtējot pirmo trīs nedēļu rezultātus pēc Lietuvas pievienošanās Nord pool spot šā gada 18. jūnijā. Lietuvas cenu apgabalā bija novērojami ļoti strauji elektrības cenas kāpumi un kritumi no 70 - 17 eiro/MWh, tomēr Lietuvā elektrības cena bija caurmērā augstāka nekā Igaunijas un Somijas cenu apgabalos, kas Nord Pool spot ir pievienojušās jau agrāk. Tā kā Latvija īpaši komplicēta pārvades sistēmas operatora modeļa izveides dēļ, kas vēl ir jāsertificē Eiropas Komisijai, Nord Pool, visticamāk, pievienosies ne ātrāk kā pēc gada, Lietuvas un Igaunijas Nord Pool zonas joprojām ir savstarpēji izolētas un eksperti norāda uz cenu manipulācijas risku.

Attiecībā uz elektroenerģijas tirgus atvērtību gala patērētājiem, - šobrīd un vēl divus turpmākos gadus starp Baltijas valstīm pastāvēs nevienlīdzīga attieksme.

To Db.lv sacīja AS Latvenergo Tirdzniecības attīstības daļas vadītājs Gatis Junghāns. Viņš norāda, ka Latvijā un Lietuvā kopumā vairāki tūkstoši juridisko patērētāju pērk elektroenerģiju tirgū, bet Igaunijā tikai ap 200 patērētāji. «Tādā veidā Igaunijas Eesti Energia šobrīd ir protekcionēts/ pasargāts no ārējiem konkurentiem. Laika periodā no 2013-1015. gadam varētu tikt pilnībā liberalizēti visu Baltijas valstu elektroenerģijas tirgi, tad konkurences noteikumi kļūs vienlīdzīgāki,» tā G. Junghāns.

«Attiecībā uz biržas ieviešanu Baltijā Latvenergo nostāja vienmēr ir bijusi un arī šobrīd paliek nemainīga - Baltijā ir jāstrādā vienai vienotai elektroenerģijas biržai Nord Pool Spot, lai viss tirdzniecības apgrozījums koncentrētos vienā tirgus vietā, nodrošinot efektīvu tirgus funkcionēšanu un caurspīdīgu elektroenerģijas tirgus cenu,» skaidro G. Junghāns. Viņš piebilst, ka esošais divu elektroenerģijas biržu modelis Baltijā nav devis vēlamo rezultātu - abas biržas Nord Pool Spot Igaunijā un Baltpool Lietuvā savā starpā dala jau tā ļoti ierobežoto tirdzniecības apjomu Baltijā, kā rezultātā abās biržās regulāri ir likviditātes deficīts, kas dažkārt atspoguļojas neadekvātās biržas cenās. DB jau rakstīja, ka SIA Enefit valdes priekšsēdētājs Aivars Tihane par šādu Latvenergo apgalvojumu bija pārsteigts, jo uzskata, ka Latvenergo tikai iegūst no cenu atšķirībām starp Baltijas biržām. Latvenergo prognozē, ka Latvija Nord Pool Spot cenu zonai varētu pievienoties līdz 2012. gada beigām, jo šobrīd Nord Pool Spot esot izvirzījis jaunu priekšnosacījumu biržas cenu zonas izveidei Latvijā, proti, vispirms EK jāpabeidz nodalītā pārvades sistēmas operatora sertifikācija, kas apliecinās, ka pārvades sistēmas operatora nodalīšana ir veikta atbilstoši likumodošanai, bet agrāk Nord Pool Spot publiski paziņojis, ka cenu zonas izveidei Latvijā nepieciešams veikt tikai izmaiņas LR likumdošanā.

AS Latvenergo un Eiropas elektroenerģijas birža Nord Pool Spot AS (NPS) 19.jūnijā noslēdza līgumu, kas nodrošina iespēju AS Latvenergo piedāvāt visu saražoto elektroenerģiju biržā. Rezultātā elektroenerģijas biržā Latvijā vairākas reizes palielināsies elektroenerģijas piedāvājums un apgrozījums, informē uzņēmums.

Šāda līguma noslēgšanu iespējamu darījuši veiktie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par elektroenerģijas nodokļa atbrīvojumu piemērošanas kārtību, kas stājās spēkā 2014. gada 19. jūnijā: tagad ir noteikta turpmāka elektroenerģijas nodokļa atbrīvojuma piemērošanas kārtība uzņēmumiem, kas pārdod biržā no atjaunīgajiem energoresursiem vai efektīvā koģenerācijā saražotu elektroenerģiju.

Mikael Lundin, Nord Pool Spot izpilddirektors, norāda: «Šī noslēgtā vienošanās ir pozitīvi vērtējams solis, jo ļauj biržai nodrošināt lielāku tirgus likviditāti, kā arī veidot arvien drošāku un caurspīdīgāku Ziemeļvalstu/Baltijas elektroenerģijas tirgu. AS Latvenergo vienošanās ar Nord Pool Spot paredz, ka lielākā daļa no Baltijā saražotās elektroenerģijas tiks pārdota biržā. Ir būtiski šo darbu reģionā ar ražotājiem turpināt, lai visi Baltijas ražotāji un piegādātāji veiktu tirdzniecību caur biržu. Tas nodrošinātu stabilu un pārskatāmu elektroenerģijas tirgu reģionā.»

Ja elektroenerģijas cenas atšķirība ar tuvākajām kaimiņzemēm Latvijā turpinās atšķirties par kārtu, ražošana būs jāslēdz.

Elektroenerģijas stundas cena Latvijā 13. septembrī bija 5,7 līdz 7 reizes augstāka nekā Igaunijā un aptuveni trīs reizes augstāka nekā Polijā, liecina Nord Pool biržas dati.

Šādā situācijā energoietilpīgiem uzņēmumiem, kuri strādā Latvijā, bet elektroenerģiju iegādājas pēc biržas cenām, ir grūti saglabāt konkurētspēju salīdzinājumā ar analogiem uzņēmumiem Igaunijā vai Polijā. Ja šāda situācija saglabāsies ilgtermiņā, Latvijā, visticamāk, par energoietilpīgu ražošanu varēs aizmirst.

Nav izslēgts, ka energotirgus aina var būt pamatīgs šķērslis investīcijām. Gan ārvalstu, gan mūsu pašu! Proti, kādēļ ieguldīt valstī, kurā viena no produkcijas pašizmaksas galvenajām komponentēm ir sešas vai septiņas reizes lielāka nekā tuvākajā kaimiņzemē. Tāpat, iespējams, Latvijas ražotāji sāks savu jau esošo ražošanu «pārcelt» uz to pašu Igauniju vai Poliju un jau drīzumā darbvietu skaits valstī krasi samazināsies.

Aizvadītajā nedēļā visā Nord Pool tirdzniecības reģionā ir novērots tirdzniecības cenu pieaugums. Vislielākais tas bija Igaunijā, kur nedēļas vidējā cena palielinājās par 10.9% līdz 60.75 EUR/MWh, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, informē AS Latvenergo.

Latvijā nedēļas vidējā cena pieauga par 4.6% līdz 61.71 EUR/MWh, Lietuvā par 4.3% līdz 61.48 EUR/MWh. Nord Pool sistēmas vidējā nedēļas cena pieauga par 12.2% līdz 57.37 EUR/MWh.

Aizvadītajā nedēļā tirgus cenu pieaugumu visos Nord Pool tirdzniecības apgabalos ietekmēja joprojām pieaugošās izejvielu un oglekļa emisijas kvotu tirgus cenas. Zviedrijā ir apturētas vairākas atomelektrostacijas, lai tajās veiktu plānotos apkopes darbus. Turpinoties sausam laikam, hidrobilance bija zem normas, un zema vēja staciju izstrāde sekmēja cenu augšupeju visā tirdzniecības reģionā.

Salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, Nord Pool reģionā patēriņš pieauga līdz 6 799 GWh, un izstrādes apjoms samazinājās līdz 6 470 GWh.

Aizvadītajā nedēļā elektroenerģijas cenas bija mainīgas gan visā Nord Pool tirdzniecības reģionā, gan arī Baltijas valstīs, informē AS Latvenergo.

NordBalt kabeļa atslēguma ietekmē un augot CO2 kvotu cenām,visaugstākā vidējā elektroenerģijas cena pagājušajā nedēļā bija Lietuvā, pieaugot par 2% līdz 64.83 EUR/MWh, Latvijā par 1% līdz 64.19 EUR/MWh. Mitrāks laiks Ziemeļvalstīs noteica cenas samazinājumu Igaunijā par 10% līdz 54.57 EUR/MWh. Kopējā Nord Pool sistēmas vidējā nedēļas cena samazinājās par 9% līdz 52.95 EUR/MWh.

Aizvadītajā nedēļā tirgus cenu izmaiņas Nord Pool tirdzniecības apgabalos ietekmēja hidrobilances situācija Ziemeļvalstīs, kur pieauga nokrišņu apjoms un hidroenerģijas izstrāde, kā arī vēja staciju izstrādes pieaugums. Tomēr kopējo samērā augsto cenu līmeni joprojām noteica atomelektrostaciju remonti Zviedrijā un Somijā, NordBalt starpsavienojuma remontdarbi, kā arī pieaugošās emisijas kvotu cenas.

Iestājoties aukstajam laikam gada sākumā, janvāra vidējais dienas patēriņš Latvijas elektroenerģijas sistēmā ir pieaudzis par 5% pret decembri, sasniedzot 21,58 GWH, liecina Nord Pool dati.

Vakar, 4.janvārī, Latvijas patēriņš pieauga līdz 24,17 GWH, sasniedzot sistēmas slodzes maksimumu pēdējā gada laikā. Latvijas energosistēma ir gatava šādām pīķa slodzēm, apliecina Latvijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls". Aukstā laika veicināts elektroenerģijas pieprasījuma pieaugumus šonedēļ sasniedzis šajā ziemā augstāko līmeni visās Baltijas un Skandināvijas valstīs, kopumā radot cenu pieaugumu.

Baltijas valstīs un Somijā elektroenerģijas cenas šobrīd ir augstākas, nekā citās Eiropas valstīs, jo paaugstinātā patēriņa segšanai tiek izmantotas dārgākas termoelektrostacijas. Vidējais dienas patēriņš janvāra sākumā Somijā pieaudzis par 23% pret decembri un sasniedza 331 GWH. Elektroenerģijas biržas Nord Pool dati liecina, ka tā ietekmē no 1.janvāra mainījusies Baltijas elektroenerģijas importa - eksporta struktūra. Ja ierasti elektroenerģijas plūsma ir no Ziemeļiem uz Dienvidiem - no Somijas uz Igauniju un tālāk uz Latviju un Lietuvu, tad patlaban tā ir pretēja - Somija importē elektroenerģiju no Baltijas.

Aizvadītajā nedēļā Nord Pool tirdzniecības reģionā un arī Baltijas valstīs bija elektroenerģijas cenu samazinājums, informē Latvenergo.

Igaunijā, sekojot Ziemeļvalstu tendencēm, nedēļas vidējā cena samazinājās par 21 % līdz 43,37 EUR/MWh. Lietuvā nedēļas vidējā cena samazinājās par 15 %, Latvijā cena samazinājās par 14 %, un abu valstu vidējā cena bija 55,03 EUR/MWh.

Nord Pool sistēmas vidējā nedēļas cena samazinājās par 23 % līdz 40,84 EUR/MWh.Nord Pool nedēļas vidējo elektroenerģijas cenu galvenokārt ietekmēja elektroenerģijas izstrādes līmeņa pieaugums reģionā, jo Ziemeļvalstīs pēc plānotiem apkopes darbiem ekspluatācijā atgriezās atomelektrostacijas.

Būtiski palielinājās vēja staciju izstrāde un uzlabojās hidrobilance, kas sekmēja cenu samazinājumu. Salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, Nord Pool reģionā patēriņš pieauga līdz 7 031 GWh, arī izstrādes apjoms pieauga līdz 7 088 GWh. Kopējais elektroenerģijas patēriņš Baltijas valstīs bija 426 GWh, kas ir par 12 % mazāk salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu.

No šā gada 3. jūnija ir atvērta Nord Pool Spot elektroenerģijas biržas Latvijas cenu zona, līdz ar to visas trīs Baltijas valstis ir iekļautas Skandināvijas kopējā elektroenerģijas tirgū.

Kopš Nord Pool Spot biržas Latvijas un Lietuvas cenu zonu atvēršanas mēs esam kļuvuši par lieciniekiem diezgan dramatiskām izmaiņām elektroenerģijas tirgū. Kopš 2013. gada vasaras bija vērojamas salīdzinoši augstas cenas Nord Pool Spot biržā Latvijas un Lietuvas zonās, lielas cenu atšķirības starp Igaunijas un Lietuvas/Latvijas elektroenerģijas cenu zonām, kā arī izdevīgu/konkurētspējīgu fiksētas cenas piedāvājumu trūkums elektroenerģijas tirgū, kopš viens no tirgotājiem – SIA Enefit nolēma nepiedāvāt jaunus fiksētās cenas līgumus.

Augstas cenas Spot tirgū ir tiešā veidā saistītas ar augstām mainīgām izmaksām elektrostacijās Latvijā un Lietuvā vasaras laikā un starpvalstu līniju pārvades jaudas ierobežojumiem. Augsto tirgus cenu dēļ daudzi elektroenerģijas mazumtirgotāji, kuri bija noslēguši izdevīgus fiksētās cenas līgumus bez sava iepirkuma portfeļa nodrošinājuma, tagad cieš zaudējumus vai slēdz savu biznesu. Ar ieiešanu Nord Pool Spot tirgū izveidojās lielas cenu atšķirības starp Latvijas/Lietuvas un Igaunijas cenām sakarā ar elektroenerģijas deficītu vasaras laikā Latvijā un Lietuvā un ierobežotu importa jaudu no Igaunijas un trešām valstīm.

Aizvadītajā nedēļā Nord Pool sistēmas vidējā cena samazinājās par 15 % līdz 40,12 EUR/MWh, informē AS Latvenergo.

Samazinājās arī cena visos Nord Pool tirdzniecības reģionos atsevišķi, - Igaunijā par 17 % līdz 42,15 EUR/MWh, Latvijā spot cena bija par 1 % mazāka – 57,80 EUR/MWh, bet augstākā aizvadītās nedēļas vidējā cena Baltijā bija Lietuvā – 57,83 EUR/MWh.

Aizvadītajā nedēļā elektroenerģijas cenas kritumu Nord Pool reģionā galvenokārt ietekmēja augsta vēja staciju izstrāde un, uzlabojoties hidroloģiskai situācijai, pieaugusī hidroizstrāde Ziemeļvalstīs. Arī izejvielu un emisijas kvotu cenu samazinājums sekmēja cenu samazinājumu. Divas nedēļas agrāk nekā plānots tika pabeigti Zviedrijas–Lietuvas starpsavienojuma NordBalt remontdarbi, kas tika uzsākti 13. augustā, līdz ar to ar pilnu jaunu tirgū tas ir pieejams kopš 11. oktobra. Cenu svārstības Baltijas valstīs ietekmēja Igaunijas – Latvijas šķērsgriezuma jaudas samazināšanās par 25 % līdz 595 MW, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu.