Eiropas Komisija (EK) ceturtdien sākusi oficiālu izmeklēšanu pret Ķīnas tiešsaistes iepirkšanās platformu "Temu" saistībā ar aizdomām par nepietiekamiem pasākumiem nelegālu produktu tirdzniecības novēršanai.

Izmeklēšanā tiks pārbaudīti arī draudi, ko rada platformas "iespējami atkarību izraisošais dizains", kas varētu radīt "negatīvas sekas lietotāju fiziskajai un garīgajai labsajūtai", norāda EK.

Šī izmeklēšana tiek veikta saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) Digitālo pakalpojumu akta (DSA) prasībām, kas liek pasaules lielākajiem tehnoloģiju uzņēmumiem aizsargāt Eiropas patērētājus tiešsaistē.

"Mēs vēlamies pārliecināties, ka "Temu" ievēro DSA prasības. Jo īpaši, lai nodrošinātu, ka šajā platformā pārdotie produkti atbilst ES standartiem un nekaitē patērētājiem," sacīja ES konkurences komisāre Margrēte Vestagere.

EK vēlas uzzināt vairāk par "Temu" ieviestajām sistēmām, lai ierobežotu nelegālo produktu tirdzniecību, kā arī par to, kā platforma ierobežo to atkārtotu parādīšanos.

Eiropas Komisija (EK) apsūdz Ķīnas tiešsaistes iepirkšanās platformu "Temu" par Eiropas Savienības (ES) noteikumu pārkāpumiem, tirgojot nelegālus produktus.

EK uzskata, ka "Temu" nedara pietiekami daudz, lai pasargātu Eiropas patērētājus no bīstamiem produktiem, un ka, iespējams, platforma nerīkojas pietiekami, lai mazinātu risku lietotājiem.

"Pierādījumi liecina, ka pastāv liels risks, ka ES patērētāji platformā var saskarties ar nelegāliem produktiem," tādiem kā bērnu rotaļlietas un mazās elektronikas preces, savā sākotnējā atzinumā norāda EK.

Izmeklēšana par "Temu" tiek veikta saskaņā ar ES Digitālo pakalpojumu akta (DSA) prasībām, kas liek pasaules lielākajiem tehnoloģiju uzņēmumiem aizsargāt Eiropas patērētājus tiešsaistē.

"Temu" tagad būs jāpaskaidro EK konstatētie pārkāpumi un jāaizstāv sevi, taču nav noteikts termiņš, cik ilgi izmeklēšana var turpināties.

"Temu", globālais tiešsaistes tirgus ar tiešu piegādi no ražotājiem, atvēris savu platformu pārdevējiem Baltijas valstīs, piedāvājot vietējiem uzņēmumiem iespēju pievienoties platformai un paplašināt savu darbību arī Eiropas tirgū.

Jaunais modelis sniedz uzņēmumiem jaunas izaugsmes iespējas, savukārt reģiona patērētājiem - ātrāku piegādi un plašāku preču izvēli.

Pēc sākotnējās izmēģinājuma fāzes, kas bija pieejama tikai ar īpašiem ielūgumiem, "Temu" vietējo pārdevēju programma tagad ir atvērta visiem pārdevējiem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Programma piedāvā uzņēmumiem, kuriem ir vietējais preču krājums, izdevīgu veidu, kā sasniegt miljoniem klientu - ne tikai savā valstī, bet arī visā Eiropā, tostarp tādos tirgos kā Vācija, Francija, Itālija un Spānija.

"Mūsu "vietējais-vietējam" iniciatīva veicina Baltijas uzņēmumu izaugsmi un sniedz patērētājiem plašāku izvēli, izdevīgākas cenas un ātrāku piegādi," norāda "Temu" pārstāvis.

Tirdzniecības centrā “Origo” atklāts jaunais ēdināšanas koncepts “POSTe”.

Tas iezīmē jaunu t/c “Origo” attīstības posmu un nostiprina tā pozīcijas kā ēdināšanas galamērķim Rīgas centrā. Nosaukums “POSTe” simboliski atsaucas uz ēkas vēsturisko nozīmi – tur kādreiz atradās Rīgas centrālā pasta ēka – un veido tiltu starp vēsturisko mantojumu un mūsdienu galvaspilsētas dzīvesstilu.

“Tirdzniecības centra “Origo” koncepcija balstīta uz ceļojuma ideju, kas kalpo kā vienojošais vadmotīvs un ir ietverta t/c “Origo” interjera risinājumos un piedāvājumā. T/c “Origo” turpina šo misiju, kļūstot par būtisku daļu no “Rīgas centrālā biznesa rajona” attīstības, kur vienuviet pieejamas darījumu, iepirkšanās un atpūtas iespējas. Jaunais ēdināšanas koncepts “POSTe” papildina t/c “Origo” stāstu, integrējot pasta tēmu foodhall konceptā un interjerā. Vienlaikus tas sniedz pievienoto vērtību t/c “Origo” apmeklētājiem, pilsētniekiem un apkaimes uzņēmumiem,” uzsver Evija Majevska, “Linstow Baltic” un tirdzniecības centra “Origo” komercdirektore.

Jaunākais Latvijas iedzīvotāju patēriņa ieradumu pētījums atklāj satraucošu tendenci: 52% iedzīvotāju dod priekšroku produktiem un zīmoliem, kuru cena ir zem vidējā tirgus līmeņa. Un šeit ir svarīgi paskaidrot, ko nozīmē “vidējā cena”, informē starptautiskais sūtījumu piegādes uzņēmums “Venipak”.

Piemēram, ja 10 preces tiek iegādātas par 1000 eiro un 500 līdzīgas preces – par 10 eiro, vidējā cena sanāk 29,40 eiro. Tomēr realitātē dārgāku preču iegāde koncentrējas nelielas turīgas iedzīvotāju daļas rokās, kamēr lielākā sabiedrības daļa dod priekšroku lētākiem alternatīvām.

"Mums Latvijā ir neliels turīgo iedzīvotāju slānis, kas ietekmē vidējās cenas, taču lielākajai daļai šādi tēriņi nav pa kabatai,” skaidro Venipak Latvija vadītāja Sanita Bērziņa, piebilstot, ka, līdz ar to loģistikas nozarē 2024. gads iezīmēja nozīmīgas pārmaiņas: pirmo reizi vēsturē Latvijā ienākošo starptautisko sūtījumu skaits pārsniedza vietējo piegāžu apjomu. Vietējie internetveikali arvien grūtāk konkurē ar starptautiskajiem milžiem, kā Aliexpress un Temu, kas piedāvā preces par ievērojami zemākām cenām. “Lai gan viedokļi var atšķirties, realitāte ir skaidra – lielai daļai iedzīvotāju noteicošais faktors ir cena, nevis kvalitāte," skaidro Venipak Latvija vadītāja Sanita Bērziņa.

Trans-Kaspijas starptautiskais transporta maršruts, saukts arī par Vidējo koridoru, aizvietos Ziemeļu zīda ceļa koridoru, un atslēgas posms šajā stāstā ir Azerbaidžāna.

Maršruts cauri Dienvidkaukāza valstīm ir ne tikai par 3000 kilometriem īsāks, bet arī risina Rietumu sankciju ievērošanu, apejot Krieviju pilnībā. Vidējā koridora trūkums pagaidām ir tā jauda, kas ir ievērojami mazāka nekā Ziemeļu koridora gadījumā, tomēr problēma jau tiek risināta.

Āzijas kravu plūsma un vidējais koridors

Zīda ceļš vēsturiski ir aptuveni 8000 kilometru garš tirdzniecības ceļš, kas radies vēl pirms mūsu ēras un savienoja Ķīnu ar Eiropu, lai transportētu galveno Ķīnas eksportpreci – zīdu. Mūsu dienās ir runa par jauno zīda ceļu, tostarp pat izteiktu Ķīnas un citu Āzijas valstu vēlmi preces Eiropā un Āfrikā nogādāt pa sauszemes ceļiem. 2013. gadā Ķīna uzsāka iniciatīvu Viena josta, viens ceļš (The Belt and Road Initiative), kas stiprina Ķīnas tirdzniecības saites ar citām Āzijas valstīm, Eiropu un Āfriku. Sākotnēji samērā izteikts bija ziemeļu virziens cauri Krievijai un Baltkrievijai, kas solīja nelielu papildu noslodzi arī Baltijas ostām. Latvijas gadījumā varēja būt runa par konteineriem Ziemeļvalstīm. Preču pamatplūsma no dzelzceļa tika nokrauta vecajā Eiropā un pēc būtības Latvijas ekonomiku neietekmēja. Pēc 2022. gada 24. februāra Krievijas iebrukuma Ukrainā un dažādu tirdzniecības sankciju parādīšanās ziemeļu virziens kļuva problemātisks un bija nepieciešams globāls risinājums. Kā viens no perspektīviem attīstības virzieniem tiek minēts Vidējais koridors, kas šķērso Azerbaidžānu un Gruziju. Tiek paredzēta arī Armēnijas iesaiste transporta koridora darbībā. Armēnijas un Azerbaidžānas attiecības līdz nesenai pagātnei bija visnotaļ sarežģītas. Situācija būtībā tika atrisināta šogad, pateicoties ASV iniciētajai miera deklarācijai, kas tika parakstīta 2025. gada 8. augustā starp Armēniju un Azerbaidžānu. Šis notikums atkārtoti apstiprināja Azerbaidžānas izvirzīto miera programmu pēc 2020. gada kara beigām. Attiecību normalizēšana paredz arī komunikāciju atvēršanu, tostarp Zangezūras koridora atvēršanu, kas nodrošinās netraucētu saziņu starp Azerbaidžānas Republikas galveno daļu un tās Nahčivānas Autonomo Republiku caur Armēniju. Šis plāns kļuva pazīstams kā Trampa maršruts starptautiskajam mieram un labklājībai (TRIPP).

Baltijas kapitāla tirgus attīstība pēdējo 30 gadu laikā ir bijusi ievērojama, taču tā joprojām lielā mērā balstās uz banku sektoru. Pat paši lielākie Baltijas biržā kotētie uzņēmumi ir salīdzinoši mazi uz ASV vai Eiropas fona.

Tā Baltijas kapitāla tirgus konferencē atzina tās moderators un Nasdaq Baltic biržas vadītājs Karels Ots (Kaarel Ots). Labā ziņa – tirgus ir lielu notikumu gaidās jau nākošgad, un nozīmīgāko pienesumu varētu dot tieši Latvijas valsts un pašvaldību uzņēmumi.

Baltijas biržas vienotais indekss mums par labu

“Tas, ar ko esmu ļoti lepns, ir vienotā Baltijas biržas indeksa izveidošana, un jāteic - Latvija no tā ir ieguvēja,” konferences ievadā sacīja K. Ots. Stāsts ir par biržā kotēto vidējo un lielo uzņēmumu kopējo indeksu, kura noteikšanā tiek izmantoti Morgan Stanley Capital International darbības pamatprincipi. Vienkāršoti runājot – stāsts ir par biržā kotēto uzņēmumu akciju kopvērtību, kuru ietekmē gan pieprasījums, gan piedāvājums. Kādēļ Latvija ir ieguvēja, redzams no akciju kopvērtības valstīs. Baltijas tirgus kopumā ir pielīdzināms jaunattīstības tirgiem. “Mēs vēl aizvien esam daļa no jaunattīstības tirgiem, kā, piemēram, Šrilanka. Tās ir brīnišķīgas valstis, taču, manuprāt, mums nopietni vajadzētu apsvērt, kā nebūt jaunattīstības tirgum. Te jāuzsver viens būtisks aspekts – izmēram ir nozīme! Ar to esam sodīti, ka mūsu uzņēmumu izmērs ir tāds, kāds ir. Apvienojot tirgus un veidojot vienotu indeksu, esam daudz tuvāk mērķim sasniegt vajadzīgo izmēru, lai panāktu gan apjomu, gan likviditāti. Es nesaku, ka esam tuvu, esam tuvāk mērķim, un vēl daudz kas ir darāms,” tā K. Ots.

Eiropā kopumā 2025. gada pirmajā ceturksnī augušas siltumnīcas gāzu emisijas, līdztekus augot kopējam Eiropas Savienības valstu iekšzemes kopproduktam.

Latvijā emisijas mazinājušās un dilis arī IKP, liecina Eurostat salīdzinošie dati.

Emisiju pieaugums par 3,4%, IKP par 1,2%

ES ekonomikas siltumnīcefekta gāzu emisijas 2025. gada pirmajā ceturksnī sasniedza ap 900 miljoniem tonnu CO2 ekvivalenta, kas ir par 3,4% vairāk nekā 2024. gada attiecīgajā ceturksnī (871 miljons tonnu CO2 ekvivalenta). Vienlaikus ES iekšzemes kopprodukts (IKP) 2025. gada pirmajā ceturksnī palielinājās par 1,2% salīdzinājumā ar 2024. gada attiecīgo ceturksni.Eurostat nupat publicētie dati parāda ne pārāk iepriecinošu ainu. Palielinās enerģijas patēriņš no emisijas vairojošām nozarēm, bet proporcionālais ekonomikas pieaugums ir divas reizes mazāks. Galvenokārt par emisiju apjoma pieaugumu Eiropā ir atbildīgas divas ekonomikas nozares. Elektroenerģijas, gāzes apgādes, tvaika un gaisa kondicionēšanas nozarē izmešu apjoma pieaugums ir par 13,6%, un arī mājsaimniecību sadaļā 5,6% liels pieaugums. Trīs nozarēs ir emisiju kritums. Nozīmīgi, ka samazinājums ir apstrādes rūpniecībā – nedaudz, tikai -0,2%. 2,9% kritums ir transporta un uzglabāšanas nozarē, un vēl ir 1,4% liels samazinājums lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē. Proti, izmešu samazinājums ir vērojams ražojošās nozarēs, un tas diemžēl korelē ar ražošanas apjoma kritumu. Tikai retās valstīs ekonomika aug un izmeši samazinās.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēde pagājušajā nedēļā par tēmu Par zāļu rezervju izveidi: valsts spēju reaģēt uz ārkārtas situācijām, veselības krīzēm un nepārtrauktas ārstēšanas nepieciešamību dažādās medicīniskās jomās noslēdzās ar lēmumu rakstīt vēstuli premjerei un finanšu ministram, jo vairāku gadu garumā viss laiks pagājis, tikai plānojot un domājot, bet naudas plāniem nav, un attiecīgi Latvijā joprojām nav arī zāļu rezervju hronisko pacientu vajadzībām.

Kā reiz 15. oktobrī, kad notika Saeimas komisijas sēde, kurā lēma rakstīt vēstuli premjerei un finanšu ministram, lai valsts budžetā rod līdzekļus zāļu rezervēm, finanšu ministrs 2026. gada budžeta portfeli jau lepni nodeva Saeimas priekšsēdētājai. Par laimi, opozīcijas deputāts Raivis Dzintars (NA) attapa protokolā fiksēt atkāpi, ka, saņemot valsts zāļu rezervju izveides atteikumu no budžeta veidotājiem, pati komisija iesniegs atbilstošos grozījumus budžeta otrajam lasījumam parlamentā.

Drošības stāsts ministrijas mērcē

Pieminētās komisijas deputātus ar Andri Bērziņu (ZZS) galvgalī “ar intensīvo darbu pēc labākās sirdsapziņas” iepazīstināja gan NMPD direktore Liene Cipule, gan Veselības ministrijas Stratēģiskās plānošanas un gatavības departamenta vadītāja Iveta Gavare, gan ministrijas Farmācijas departamenta vadītājas vietniece Ineta Popēna.

Valsts un pašvaldību uzņēmumu akciju kotēšana biržā jau gadiem tiek minēta kā tik ļoti nepieciešams grūdiens Latvijas kapitāla tirgus attīstībai. Tas būtu solis ceļā uz noturīgāku ekonomiku – mazāk atkarīgu no banku finansējuma, atvērtāku sabiedrības līdzdalībai un ārvalstu investīcijām.

Taču no koncepcijām un stratēģiskiem dokumentiem līdz reālai rīcībai tā arī netiekam. Diskusijas sākums par “Rīgas namu pārvaldnieka” iespējamu iešanu uz biržu liek uzdot jautājumu – vai mums pašiem vispirms nav nepieciešama neliela “revīzija” domāšanā: kā mēs par šo salīdzinoši jauno tēmu domājam, kā par to runājam un kādus rezultātus patiesībā ceram sasniegt.Viens no lielākajiem Latvijas kolektīvās atmiņas rēgiem joprojām ir 90. gadu privatizācija – process, kas daudziem saistās ar netaisnīgumu, necaurspīdīgumu un ietekmes koncentrēšanos šaurās rokās.

Manuprāt, tieši šī pieredze ir viens no iemesliem, kāpēc bieži vien netiekam līdz reālai rīcībai, proti, līdz valsts un pašvaldību uzņēmumu akciju kotēšanai biržā. Šis “kolektīvais rēgs” joprojām vajā lēmumu pieņemšanu. Lai kāds būtu gala lēmums – kotēt vai nekotēt –, ir būtiski, lai sabiedrība būtu uz vienas lapas par jēdzieniem, procesiem un potenciālajiem ieguvumiem vai riskiem.

Noskaidroti Latvijas zīmolu topa 2024. gada finālisti, informē pasākuma organizatori.

Par vietām kādā no septiņām kategorijām šogad Latvijā sacentās kopumā 363 zīmoli, bet finālā ierindojušies 35. Savukārt visas Baltijas 2024. gada laureāti tiks noskaidroti jau 20. septembrī, mārketinga nozares pasākuma – Baltic Brand Forum – laikā.

Finālisti noskaidroti, pamatojoties uz Baltijas zīmolu un dzīvesstila pētījuma Brand Capital datiem, ko veica kompānija Norstat.

Šogad pētījumā piedalījušies vairāk nekā 3000 Baltijas valstu iedzīvotāju, atbildot uz teju 300 jautājumiem par dzīvesstilu un attieksmi, tādējādi ļaujot apkopot patērētāju viedokļus par aptuveni 600 zīmoliem Baltijā.

Norstat vadītāja Latvijā Linda Ezera: “Brand Capital pētījums ir unikāls rīks, jo tas sniedz iespēju vairāk nekā 600 zīmolu precīzi izprast savu pozīciju Baltijas tirgū. Šāda mēroga pētījums ļauj izvērtēt patērētāju gaidas un vajadzības, kā arī nodrošina zīmoliem iespēju pielāgot savu mārketinga stratēģiju un aktivitātes atbilstoši jaunākajām tirgus tendencēm. Vienlaikus, neslēpsim, tas ļauj arī izcelties citu zīmolu vidū savā nozarē, kas mūsdienās nav mazsvarīgi!”

Ja valstī bērnu nav pietiekami daudz tāpēc, ka viņus nevar pabarot, šāda valsts beidzas iedzīvotāju trūkuma dēļ.

Tieši ar šādu Arhimēda cienīgu izsaucienu, kāds lasāms virsrakstā, varam nākt Latvijas politiķu un valdības priekšā, jo patlaban ģimene ar diviem bērniem un vienu apgādnieku pārtikai tērē vairāk nekā pusi no mājsaimniecības ienākumiem, un tas ir otrais lielākais rādītājs Eiropas Savienībā.

55,7% pārtikai divu bērnu ģimenē

Eurostat piedāvā datus par izdevumiem pārtikai procentos no visiem izdevumiem ģimenei ar diviem bērniem, kurai ir viens apgādnieks un kuras apgādnieka ienākumi veido 67% no vidējiem ienākumiem valstī. Šajā kategorijā Latvija ierindojas otrajā vietā pēc Bulgārijas. Proti, Latvijā šāda ģimene pārtikai tērē 55,7% no visiem ienākumiem. Precizēsim, cik ir 67% no vidējā ieņēmuma valstī. 2024. gada 3. ceturksnī vidējā alga bruto valstī bija 1703 eiro, bet neto, aptuveni noapaļojot, – 1250 eiro. Proti, divu bērnu ģimenes apgādnieks uz rokas saņem 837,5 eiro un no šīs summas aptuveni 467 eiro iztērē pārtikai, lai pabarotu ģimeni. Par atlikušajiem 370,5 eiro šai divu bērnu ģimenei ir jāspēj samaksāt mājokļa, transporta un higiēnas izdevumus un jāspēj domāt par trešo bērnu, lai valsts kļūtu plaukstoša un nācija stipra.

Eventex konkurss, kurš tiek uzskatīts par pasākumu industrijas Oskaru un kurā tiek apbalvoti izcilākie pasākumi un pieredzes mārketinga projekti pasaulē, Ineses Lukaševskas vadītā aģentūra Luka par tās rīkoto pasākumu “Dvēseles stīgas” ir ieguvusi sešas zelta godalgas, tai skaitā kā labākais mākslas pasākums pasaulē.

Šogad konkursam tika pieteikts rekord liels projektu skaits - 1239 pasākumi no 59 valstīm un sešiem kontinentiem. Savus darbus bija iesnieguši pasaules vadošie zīmoli: Netflix, Qatar Airways, Real Madrid, Disney, dažādu valstu ministrijas, kā arī tika pieteikti kultūras un mākslas projekti kā grupas Colplay tūre, olimpisko spēļu noslēguma ceremonija, dažādu valstu gaismu, mākslas festivāli un daudzi citi. Aģentūra Luka konkursā triumfēja ar pasākumu “Dvēseles stīgas”, iegūstot sešas zelta godalgas, kā labākais mākslas pasākums, pārmaiņu vadības pasākums, labākais pasākuma koncepts, labākais caur pasākumu izvītais stāsts, labākā scenogrāfija, kā arī inovatīvākais pasākums ar milzu ietekmi.

Pēdējo gadu laikā globālās e-komercijas izaugsmi noteica mēroga princips – nepārtraukta sortimenta un pārdevēju tīklu paplašināšana, kas pircējiem nodrošināja milzīgu izvēli. Taču 2025. gadā šī pieeja zaudē aktualitāti, un tās vietā nostiprinās citas konkurences valūtas.

Kuras tās ir un kāpēc tās dominē e-komercijas nozares attīstībā? Divi galvenie atslēgas vārdi, apsteidzot pēc iespējas lielāku sortimentu, ir kvalitāte un uzticamība. Pircēji un pašas e-komercijas platformas arvien skaidrāk redz, ka šodien kvalitāte ir nesalīdzināmi vērtīgāka par preču daudzumu.

To apstiprina arī tirgus pētījumi. Piemēram, “Prospect Knight”, Londonā bāzēta mazumtirdzniecības un tehnoloģiju izpētes kompānija, savā 2025. gada pētījumā “Quality Will Define e-commerce Success” secinājusi, ka 77% patērētāju pirkuma lēmumu galvenokārt nosaka produkta kvalitāte, kas tieši ietekmē pircēja lojalitāti, uzticēšanos un atkārtotus pirkumus konkrētajā platformā. Līdzās kvalitātei pircēju paradumus ieteikmē arī vairāki citi faktori, kas nu jau arī ir apsteiguši sortimenta apjomu. DHL pētījumā “E-Commerce Trends Report 2025”, kurā aptaujāti 24 000 tiešsaistes pircēju 24 valstīs, atklāts, ka septiņi no desmit klientiem sagaida ar mākslīgo intelektu vadītu personalizāciju un gudrus iepirkšanās rīkus, trešdaļa atsakās no pirkuma ilgtspējas apsvērumu dēļ, bet 81% pārtrauc darījumu, ja piegādes vai atgriešanas nosacījumi neatbilst gaidām.

Rīgas lidostā pērn pasažieri iegādājās 63 taksometru vaučerus, aģentūrai LETA pavēstīja Rīgas lidostā.

Savukārt laika posmā no 2024. gada aprīļa, kad lidostā tika ieviesti taksometru vaučeri, līdz 2024. gada beigām pasažieri lidostā iegādājās 122 taksometru vaučerus.

Lidostā skaidroja, ka minētais pakalpojums ir pieprasīts tikai nelielā apmērā.

Vienlaikus lidostā uzsvēra, ka taksometru pakalpojumu jomā pēdējos gados problēmas lidostā ir būtiski mazinājušās, kā arī lidosta nav saņēmusi pasažieru sūdzības par šo tēmu.

Situācijas uzlabošanos veicināja lidostas un Valsts policijas īstenotais taksometru pakalpojumu sniedzēju uzraudzības un kontroles pasākumu kopums, kā arī plašāka kopbraukšanas platformu pakalpojumu pieejamība. Piemēram, lidostā ir iekārtotas apzīmētas uzņemšanas vietas "Bolt" klientiem, kā arī lidostas ilgtermiņa autostāvvietās ir pieejami kopbraukšanas auto, atzīmēja lidostā.

Ģimenes uzņēmumi Latvijā ir nonākuši pie svarīga posma - pirmās uzņēmumu vadības un īpašumtiesību nodošanas nākamajai paaudzei. Kā sagatavoties? Kā nodrošināt biznesa turpmāko dzīvi? Lai atbalstītu ģimenes biznesa iesaistītās puses, Transporta un sakaru institūts (TSI) piedāvā saviem studentiem lekcijas, kas palīdzēs labāk saprast un attīstīt ģimenes uzņēmumus.

Kas jums nāk prātā, dzirdot vārdus “ģimenes bizness”? Atbildes var būt no “Lieliska ideja!” līdz “Nekad mūžā!”. Lai kāda arī būtu jūsu reakcija, fakts ir tāds, ka ģimenes uzņēmumi veido vairāk nekā 60% no visiem Eiropas uzņēmumiem. Pēc TSI Transporta un vadībzinātņu fakultātes dekānes Valērijas Kozlovas teiktā, dažās valstīs ģimenes biznesa īpatsvars sasniedz līdz pat 90% uzņēmumu. Tas ir valsts ekonomikas mugurkauls, tāpēc, piemēram, Eiropas Komisija izstrādā īpašus projektus un piešķir finansējumu šādu uzņēmumu atbalstam un attīstībai.

Latvijā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare turpina attīstīties, kļūstot par vienu no pieprasītākajiem un perspektīvākajiem sektoriem darba tirgū. Tā piedāvā plašas karjeras iespējas, konkurētspējīgu atalgojumu un starptautisku pieredzi, tomēr sabiedrības stereotipi un dzimumlomu priekšstati aizvien attur lielu daļu meiteņu izvēlēties studijas un karjeru IT jomā.

Latvijas Izglītības akseleratora (LIA) pērnā gada nogalē veiktā aptauja par karjeras izglītību liecina, ka nākotnē IT jomā sevi redz 22% zēnu, kuri šobrīd iegūst vidējo izglītību, bet meitenes – tikai 5%. Meitenes ir mazāk gatavas pieņemt lēmumus par savu nākotnes karjeru – tikai 33% meiteņu jūtas diezgan pārliecinātas vai ļoti pārliecinātas pieņemt lēmumus par savu nākotnes karjeru. Kāpēc meitenēm ir grūtāk izlemt, ko darīt tālāk, un kāpēc tik maz izvēlas tehnoloģiju jomu?

Stereotipi sākas jau bērnībā

Lai gan interese par inženierzinātnēm un eksaktajiem priekšmetiem meitenēm nebūt nav retums, sabiedrībā joprojām bieži vien netiek pievērsta tikpat mērķtiecīga uzmanība šīs intereses attīstīšanai kā zēnu gadījumā. Ja zēns aizraujas ar spēļu veidošanu vai konstruēšanu, tas bieži tiek uztverts kā nākotnes potenciāls, kamēr meitenes līdzīgas intereses biežāk tiek uzslavētas kā jauka aizraušanās, nevis mudinātas virzīties tālāk. Šīs atšķirības bieži izpaužas neapzinātās izvēlēs – piemēram, rotaļlietu vai pulciņu piedāvājumā – kas ietekmē bērna pašuztveri un nākotnes izvēles. Patiesībā agrīnā bērnībā interese par STEM (zinātni, tehnoloģijām, inženieriju un matemātiku) zēniem un meitenēm ir līdzīga, taču pusaudžu vecumā meiteņu iesaiste strauji samazinās - meitenes retāk piedalās informātikas konkursos, mazāk izvēlas studijas, kas saistītas ar programmēšanu vai datu analīzi, un bieži vien arī pašas savu potenciālu uztver ar skepsi.

Šķiet, ka tikai daži no lielumiem, kuru dēļ finanšu ministrs Arvils Ašeradens solījis nedienas 2027. un 2028. gada budžetā, ir piedzīvojuši publicitāti, bet valsts parāda izaugsmes prognozes ir vienīgās, kas, pateicoties raidījumam Kas notiek Latvijā?, nokļuvušas uzmanības fokusā, tomēr Finanšu ministrijas informatīvais ziņojums valdībai ir krietni plašāks, un tieši šie skaitļi guls budžeta projekta pamatā.

Ministru kabineta rīkojums par budžeta veidošanas grafiku jau pieņemts un darbībā, skaitļi ir publicēti, un tas ir rāmis, kuru budžeta plānošanas procesā ievēros pat tad, ja krasi mainās IKP prognozes tieši budžeta pieņemšanas gaitā. Tieši tādēļ ir vērts vismaz pievērst uzmanību nākotnes prognozei 19. augusta Finanšu ministrijas (FM) informatīvajā ziņojumā Par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2026., 2027., 2028. un 2029. gadā. Līdzās valsts parāda izaugsmes skaitļiem ne mazāk interesants ir fakts, ka līdzās prognozētajai IKP izaugsmei iepretī šodienas stagnācijai nodokļu ieņēmumu prognoze samazinās no 8,8% pieauguma 2024. gadā līdz 3,3% lielam nodokļu ieņēmumu pieaugumam 2029. gadā.

Uzņēmumu skaits, kuri pandēmijas laikā sāka izmantot dažādus interneta tirdzniecības rīkus, pēc tirdzniecības ierobežojumu klātienē noslēguma palicis nemainīgs vai pat samazinājies, liecina CSP apkopotie dati par 2023. gadu.

Dažādu interneta vietņu un lietotņu izmantošana kļuva populāra vēl pirms pandēmijas sākuma 2022. gadā. Uzņēmumu procentuālais īpatsvars no kopskaita, kas izmanto interneta tirdzniecību, 2019. gadā pret 2018. gadu auga pat straujāk nekā 2021. gadā, attiecinot pret 2020. gadu, tomēr 2023.gadā vērojama pat neliela lejupslīde.

Interneta pārdošana pēc veida

Pirmā datu analīze sniedz ieskatu visu uzņēmumu kopumā, kas uzsāk interneta tirdzniecības izmantošanu. Šeit nav analīzes par pārdoto preču apjomu, bet par uzņēmumu skaitu, kas vispār izmanto kādu no interneta rīkiem pārdošanai. Proti, indikators ir attiecināms uz kopējo uzņēmējdarbības vides aktivitāti un digitalizācijas pakāpi. Piemēram, kādu no rīkiem 2018. gadā izmantoja 13,8% no visiem uzņēmumiem. 2022. gadā tika sasniegts maksimums – 19,7%, bet 2023. gadā rīkus pārdošanai internetā izmantoja tikai 19,5% uzņēmumu. Visplašāk no interneta rīkiem izmantotas interneta mājaslapas un mobilās lietotnes. Proti, 2022. gadā, kad 19,7% izmantoja vismaz kādu vienu no interneta pārdošanas rīkiem, 17,6% izmantoja mājaslapas vai lietotnes. Turklāt tieši šajā parametrā arī 2023. gadā ir vērojama izaugsme (17,7%). Uzņēmumu tīmekļa vietnes kā pārdošanas rīks 2022. gadā veidoja 15,9%, bet gadu vēlāk – 15,7% no visu uzņēmumu kopskaita. Acīmredzami šis pārdošanas rīks zaudē popularitāti kā mazāk efektīvs. Savukārt pārdošana e-komercijas vietnēs turpina augt – 2023. gadā 6,8%, salīdzinot ar 5,1% 2022. gadā. E-komercijas vietņu veiksmes stāsts pēc būtības sākas tikai no 2022. gada, un, acīmredzami, dažādu interneta veikalu izmantošana turpinās augt arī nākotnē.

Latvija 2024. gadā ierindojās otrajā vietā Eiropas Savienībā pārapdzīvoto mājsaimniecību jomā. Pirmo pozīciju jau gadiem ieņem Rumānija, liecina Eurostat dati.

Pirms uzsākt stāstu par to, kādā nepatīkamā pozīcijā Latvija atkal ir vadībā, ir vērts paskaidrot, ko Eurostat uzskata par pārapdzīvotību. Persona tiek uzskatīta par dzīvojošu pārapdzīvotā mājsaimniecībā, ja mājsaimniecības rīcībā nav minimālā istabu skaita vairākos gadījumos. Proti, par normu tiek uzskatīts, ka mājsaimniecībā ir vismaz viena atsevišķa istaba laulātam pārim, viena atsevišķa istaba jebkurai 18 gadus sasniegušai personai. Nepilngadīgie no 12 līdz 17 gadiem var dzīvot pa diviem vienā istabā, ja vien ir viena dzimuma. Ja runa ir par brāli un māsu, tad normāli ir, ja katram ir sava istaba. Līdz 12 gadiem nav prasības nodalīt zēnus un meitenes atsevišķās istabās. Pēc būtības šie ir galvenie kritēriji, kas definē pārapdzīvotību, un acīmredzami, ka kopumā runa ir par ģimenēm ar bērniem, kas dzīvo īpašā šaurībā.

Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb darba samaksa pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad otrajā ceturksnī bija 1671 eiro, kas ir par 9,6% jeb 146 eiro vairāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2024.gada otrajā ceturksnī augusi par 8,3%, sasniedzot 1644 eiro, bet sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa palielinājusies par 12,4%, sasniedzot 1743 eiro.

Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa šogad otrajā ceturksni bija 1684 eiro, kas ir pieaugums par 12,9% salīdzinājumā ar 2023.gada otro ceturksni.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2024.gada pirmo ceturksni - mēneša vidējā bruto darba samaksa pieaugusi par 2,9%. Tostarp vidējā darba samaksa privātajā sektorā pieaugusi par 1,8%, sabiedriskajā sektorā - par 5,2%, bet vispārējās valdības sektorā - par 4,8%.

Latvijai ir milzīgs potenciāls attīstīties militārajā industrijā, norāda uzņēmējs Niks Jansons, kurš šo tēmu no dažādiem aspektiem izpētījis biznesa kanālā “BlackBox Business”.

“BlackBox Business” ir vietējo uzņēmēju Nika Jansona un Matīsa Ansviesuļa radīts kanāls, kur abi eksperti video formātā vēsta par aktuālākajiem biznesa notikumiem Baltijā un Austrumeiropā. “BlackBox” radītais saturs ir pieejams video straumēšanas vietnē “YouTube” un tas veidots angļu valodā - ar mērķi uzrunāt ne tikai latviešu uzņēmējus, bet pirmo reizi Latvijas podkāstu vēsturē iekarot arī ārzemju auditorijas uzticību. Šobrīd Niks Jansons “YouTube” jau attīstījis spēcīgu biznesa satura kanālu latviešu valodā, kur populārāko video skatījumu skaits strauji tuvojas jau 100 tūkstošiem. “BlackBox” plānots kā šī kanāla paplašinājums - gan satura, gan valodas ziņā.

Foto: freepik.com/Freepik

Ledusskapja iegāde ir nozīmīgs finansiāls ieguldījums teju katrā mājsaimniecībā. Taču, lai šis pirkums atmaksātos ilgtermiņā un ierīce kalpotu uzticami gadiem ilgi, būtiska ir pareiza tās ekspluatācija un regulāra apkope. Kā pareizi veikt ierīces apkopi un pagarināt ledusskapja kalpošanas laiku – ar padomiem dalās sadzīves tehnikas veikala VDE eksperts.

Tīrs ledusskapis – ilgāks kalpošanas laiks un svaigāki produkti

Uzturēt ledusskapi tīru ir svarīgi ne tikai vizuālu apsvērumu dēļ – tīrība tiešā veidā ietekmē arī ierīces ilgmūžību un darbības efektivitāti. Neiztīrītas pārtikas paliekas un izlijuši šķidrumi laika gaitā veido labvēlīgu vidi mikroorganismu, piemēram, baktēriju un pelējuma, attīstībai, radot nevēlamas smakas un potenciāli pasliktinot uzglabāto produktu kvalitāti.

Aptuveni četras piektdaļas jauniešu Latvijā kritiski vērtē darba iespējas Latvijas darba tirgū, liecina uzņēmuma Alma Career Latvija veiktā tiešsaistes aptauja. Savukārt CSP dati, kurus apkopojis LDDK eksperts Jānis Hermanis, liecina, ka reāli vecumā no 20 līdz 24 strādājošo lielākais vairākums saņem mazāk par 1500 eiro (bruto).

„Lielākā daļa jauniešu Latvijā nejūtas pārliecināti par savām iespējām darba tirgū,” pēc aptaujas rezultātu apkopošanas secina Alma Career Latvia Komunikācijas un mārketinga daļas vadītāja Krista Roziņa. “Tikai 10% darba ņēmēju vecumā līdz 25 gadiem uzskata, ka jauniešiem ir plašas un daudzveidīgas darba iespējas, kamēr 79% atzīst – piemērotu darba piedāvājumu trūkst un atrast darbu ir sarežģīti,” uzsver K. Roziņa.

Citi jauniešu iespējas vērtē optimistiskāk

Alma Career Latvia veikusi arī darba ņēmēju pēc 25 gadu vecuma un darba devēju aptauju. Proti, citi darba ņēmēji, kas vecāki par 25 gadiem, lielā daļā gadījumu (49%) uzskata, ka jauniešiem Latvijā ir plašas darba iespējas, trešdaļa (33%) uzskata, ka tās neatšķiras no citām vecuma grupām. Savukārt darba devēju aptaujas rezultāts ir šāds – 39% uzskata, ka darba iespējas ir plašas, 22%, ka tās neatšķiras, bet 39% uzskata, ka jauniešiem ir pagrūti atrast darbu.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu finanšu ministri ceturtdien atbalstīja ieceri ieviest nodevu zemu vērtību sūtījumiem, kas ik gadu nonāk bloka dalībvalstīs, galvenokārt no Ķīnas.

Šobrīd ES ir spēkā bezmuitas statuss sūtījumiem, kuru vērtība nepārsniedz 150 eiro un kas tiek importēti tieši patērētājiem, bieži vien izmantojot tādas platformas kā Ķīnas "Temu" un "Shein".

ES dalībvalstis un Eiropas Komisija (EK) cer, ka šo bezmuitas statusu sūtījumiem līdz 150 eiro būs iespējams atcelt jau no nākamā gada sākuma, nevis no 2028. gada, kā ierosināts iepriekš.

Bloka dalībvalstis strādās pie "vienkārša, pagaidu risinājuma, kas ļautu šo ieceri īstenot ātrāk", sacīja kāda ES amatpersona.

Ministri paredzējuši apspriest un apstiprināt šo ierosinājumu nākamajā sanāksmē, kas norisināsies 12. decembrī.

ES maijā ierosināja atcelt bezmuitas statusu sūtījumiem līdz 150 eiro un no 2028. gada noteikt nodevu divu eiro apmērā.