Aviokompānija "Norwegian" saskaņā ar uzņēmuma attīstības stratēģiju ir pieņēmusi lēmumu centralizēt savu darbību un izveidot starptautisko pakalpojumu centru Rīgā, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

"Norwegian Air Resources Latvia" birojs apkalpos aviokompānijas darbību visā pasaulē, atsakoties no ārpakalpojumiem, ar kuriem līdz šim tika nodrošinātas vairākas uzņēmuma funkcijas.

Kompānija "Norwegian" jau šobrīd ir izsludinājusi pirmās vakances darbam jaunajā birojā. Darbinieku piesaistīšana turpināsies gan šogad, gan arī nākamgad. Kopējais nepieciešamo darbinieku skaits būs atkarīgs no situācijas nozarē.

"Pasaulē atpazīstamais "Norwegian" ir novērtējis Latviju kā piemērotu vietu savam biznesa pakalpojumu centram. Biznesa pakalpojumu centri ir viena no mūsu investīciju prioritātēm, jo nozarei ir liels izaugsmes potenciāls, uzņēmumi gandrīz pilnībā nodarbojas ar pakalpojumu eksportu, kā arī nodrošina daudz augsti kvalificētas un labi apmaksātas darba vietas. Latvija investoriem spēj piedāvāt labi izglītotus darbiniekus ar labām valodu zināšanām, tādēļ arī uzņēmumi izvēlas atvērt savus biznesa pakalpojumu centrus Latvijā. Šī "Norwegian" izvēle dod mums papildus stimulu turpināt darbu pie biznesa vides uzlabošanas un jaunu darba vietu radīšanas Latvijā," komentē ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Grūtībās nonākusī Norvēģijas zemo cenu lidsabiedrība "Norwegian Air Shuttle" ("Norwegian") ceturtdien iepazīstinājusi ar savu glābšanas plānu, kuru īstenojot, tā paredzējusi izvairīties no bankrota.

Starp glābšanas programmā ietvertajiem pasākumiem ir lidmašīnu skaita samazināšana, parāda pārvēršana akcijās un akciju emisija ar pirmpirkuma tiesībām akcionāriem līdz četru miljardu kronu (374,5 miljonu eiro) apmērā.

Eiropā trešā lielākā zemo cenu lidsabiedrība "Norwegian" 17.decembrī sasaukusi akcionāru ārkārtas sapulci, kurā paredzēts lemt par šī plāna apstiprināšanu.

Līdzīgi kā citām lidsabiedrībām, arī "Norwegian" darbību negatīvi ietekmējusi koronavīrusa pandēmija.

Aviokompānija gada sākumā nodarbināja 10 000 cilvēku un veica lidojumus ar 140 lidmašīnām, taču tagad tai ir vien 600 darbinieku un lidojumus veic sešas lidmašīnas.

9.novembrī Norvēģijas valdība atteicās sniegt papildu finanšu palīdzību "Norwegian".

Grūtībās nonākusī Norvēģijas zemo cenu lidsabiedrība "Norwegian Air Shuttle" ("Norwegian") pēc vērienīgas restrukturizācijas īstenošanas izkļuvusi no bankrota aizsardzības, trešdien paziņoja aviokompānija.

"Norwegian" aizsardzība pret bankrotu Īrijā, kur bāzētas vairākas tās struktūrvienības, un Norvēģijā tika noteikta decembrī.

Sarunās ar kreditoriem un lidmašīnu nomas uzņēmumiem aviokompānijai izdevies vienoties par parādu un finanšu saistību samazināšanu līdz aptuveni 16-18 miljardiem kronu (1,5-1,7 miljardiem eiro).

Tāpat "Norwegian" atteikusies no tālajiem maršrutiem, atcēlusi vairākus lidmašīnu pasūtījumus, samazinājusi lidmašīnu skaitu no 156 līdz 51 un ar jaunu akciju emitēšanu ieguvusi sešus miljardus kronu.

Līdz restrukturizācijas programmas noslēgumam aviosabiedrība arī būs samazinājusi darbinieku skaitu no aptuveni 10 200 pirms trīs gadiem līdz apmēram 3300.

Ķīnas valsts kontrolēts lidmašīnu nomas uzņēmums "BOC Aviation" kļuvis par ievērojamu Norvēģijas zemo cenu lidsabiedrības "Norwegian Air Shuttle" ("Norwegian") akcionāru, teikts trešdien publiskotajā aviokompānijas paziņojumā.

Ņemot vērā koronavīrusa pandēmijas radīto krīzi, "Norwegian" maija sākumā pieņēma glābšanas plānu, kas paredz vienošanos ar kreditoriem, lai pārvērstu daļu lidsabiedrības finanšu saistību kapitālā.

Šis plāns nodrošināja iespēju aviosabiedrībai stiprināt savu kapitāla stāvokli un ievērot Norvēģijas valsts noteikumus, lai iegūtu garantijas 2,7 miljardu norvēģu kronu (247 miljonus eiro) vērtu aizdevumu saņemšanai.

Uzņēmumi, no kuriem "Norwegian" nomā daļu lidmašīnu, iegūs ievērojamas lidsabiedrības akciju daļas.

Īrijas "AerCap Holdings" ar 15,9% akciju kļūs par lielāko akcionāru, bet "BOC Aviation" iegūs 12,67% akciju.

Norvēģija pašreiz ir astotais lielākais ārvalstu investors Latvijā ar tiešo investīciju apjomu, kas pārsniedz 350 miljonus eiro, informē Norvēģijas Tirdzniecības kamerā Latvijā.

Viesojoties Norvēģijas zemo cenu aviokompānijas "Norwegian" jaunizveidotajā birojā Jaunās Teikas kvartālā, Norvēģijas Tirdzniecības kamera Latvijā aizvadītajā nedēļā atklāja savu aktīvo sezonu, atzīmējot pēdējā laika nozīmīgākos norvēģu investīciju projektus Latvijā un apspriežot plānus nākotnei.

Norvēģu kapitāla uzņēmumos Latvijā, kuru kopējais apgrozījums saskaņā ar "Lursoft" datiem 2020.gadā pārsniedza 1,15 miljardus eiro, pašreiz strādā ap 6200 darbinieku.

Norvēģijas Tirdzniecības kamerā Latvijā izcēla četrus pēdējā laika lielākos norvēģu investīciju projektus Latvijā, kā pirmo minot "Norwegian" lēmumu par starptautisko pakalpojumu centra izveidi Rīgā.

Par Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" Maršrutu tīkla pārvaldes vadošo viceprezidentu iecelts Tomass Ramdāls, informē "airBaltic" pārstāvji.

Ramdāls būs atbildīgs par "airBaltic" tīkla stratēģijas izstrādi un ieviešanu, kā arī uzraudzīs tīkla pārvaldību, partnerattiecību pārvaldību, pārdošanas, kravu un aviopolitiskos jautājumus.

Attiecīgajā amatā Ramdāls nomainīs Volfgangu Reisu, kurš šajā amatā strādāja kopš 2015.gada.

"airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss norāda, ka Ramdāls ir pieredzējis nozares profesionālis, kurš palīdzēs stiprināt un attīstīt lidsabiedrības tīkla stratēģiju.

Gauss pauž pārliecību, ka Ramdāla pieredze, prasmes un līderība uzlabos uzņēmuma kopīgos nākotnes plānus, izaugsmi un darbības izvēršanu jaunos tirgos.

Ramdāls ir bijis "Flyr" un "Norwegian Air Shuttle" komercdirektors un "Norwegian Air Shuttle" maršrutu tīkla pārvaldes vadošais viceprezidents, vadot komerciālās un darbības stratēģijas un biznesa attīstību. Viņš ieņēmis arī "SAS Leisure" direktora un "Hoegh Autoliners" pārdošanas direktora amatus, atbildot par pārdošanu un klientu apkalpošanu 13 valstīs.

Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" tirgus daļa pēc pārvadāto pasažieru skaita Rīgas lidostā pagājušajā gadā samazinājās par 6,3 procentpunktiem - līdz 50,9%, liecina informācija lidostas "Rīga" mājaslapā.

Īrijas zemo cenu lidsabiedrības "Ryanair" tirgus daļa Rīgā pieaugusi par 9,5 procentpunktiem, sasniedzot 30,7%.

Ungārijas zemo cenu aviosabiedrības "Wizz Air" tirgus daļa pēc pārvadāto pasažieru skaita 2022.gadā lidostā "Rīga" sarukusi par 1,7 procentpunktiem - līdz 3,8%.

Norvēģijas lidsabiedrībai "Norwegian" pērn Rīgas lidostā bija 3,2% tirgus daļa, kas ir 1,1 procentpunktu vairāk nekā 2021.gadā. Savukārt Turcijas aviosabiedrības "Turkish Airlines" tirgus daļa Rīgas lidostā pagājušajā gadā bija 2,1%, kas ir par 0,8 procentpunktiem mazāk nekā gadu iepriekš.

Pērn 1% tirgus daļu lidostā "Rīga" pārsniedza arī Somijas "Finnair", kuras tirgus daļa pārvadātajos pasažieros bija 1,9%, Vācijas "Lufthansa" - 1,8%, Latvijā bāzētās "SmartLynx Airlines" - 1,8% un Polijas "LOT Polish Airlines" - 1,2%.

No ceturtdienas, 16.jūlija, regulāros starptautiskos lidojumus no un uz lidostu "Rīga" atsāk Polijas aviokompānija "LOT Polish Airlines".

Ar aviokompānijas gaisa kuģiem četras reizes nedēļā - otrdienās, ceturtdienās, piektdienās un svētdienās - būs iespējams doties uz Polijas galvaspilsētu Varšavu.

Kopumā no šīs nedēļas no lidostas "Rīga" ir iespējams doties uz 49 galamērķiem un regulāros starptautiskos pasažieru pārvadājumus no Rīgas atsākušas septiņas aviokompānijas - nacionālā lidsabiedrība "airBaltic", Vācijas aviokompānija "Lufthansa", Somijas gaisa pārvadātājs "Finnair", Īrijas zemo cenu pārvadātājs "Ryanair", Ungārijas zemo cenu aviokompānija "Wizz Air", Norvēģijas pārvadātājs "Norwegian" un "LOT".

airBaltic jūnijā pārvadājusi 60 000 pasažieru 

Latvijas lidsabiedrība "airBaltic" 2020. gada jūnijā no visām trīs Baltijas valstu galvaspilsētām pārvadājusi...

Lidosta atgādina, ka uzturoties lidostā "Rīga", pasažieriem obligāti jānēsā sejas maska. Ieeja terminālī atļauta tikai pasažieriem ar iekāpšanas kartēm – sagaidītāji un pavadītāji terminālī uzturēties nevar. Lidosta arī aicina pasažierus ievērot distancēšanos tur, kur tas ir iespējams, kā arī regulāri mazgāt un dezinficēt rokas. Lai palīdzētu pasažieriem ievērot šīs prasības, lidostas terminālī ir izvietotas distancēšanās atzīmes, kā arī roku dezinfekcijas aparāti.

Plānojot ceļojumu, lidosta aicina pasažierus rūpīgi iepazīties gan ar lidostas, gan aviokompānijas izvirzītajām epidemioloģiskās drošības prasībām, gan uzturēšanās ierobežojumiem galamērķa valstī. Piemēram, nacionālās aviokompānijas "airBaltic" gaisa kuģos netiek ielaistas personas, kuru ķermeņa temperatūra pārsniedz 37,8 grādus. Temperatūras kontrole pasažieriem tiek veikta lidostā pirms drošības kontroles zonas.

Kopumā gada pirmajos sešos mēnešos lidostā apkalpoti 1,3 miljoni pasažieru. Šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, lidostā "Rīga" apkalpoto pasažieru skaits samazinājies par 62,9%.

Investīciju piesaistes jomā 2020. gads iesākās piesardzīgi, tomēr trešajā ceturksnī investoru aktivitāte pieauga. Ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) līdzdalību pērn īstenots 51 investīciju projekts un šie uzņēmumi Latvijas ekonomikā ienesīs 252,4 miljonus eiro, izveidojot 2893 jaunas darba vietas, informē LIAA.

“Aizvadīto gadu var salīdzināt ar braucienu bez kartes nezināmā apvidū. Līdz ar pandēmiju un izsludinātajiem ierobežojumiem biznesa vidē notika daudz strauju pārmaiņu, kurām bija jāpielāgojas. Latvijas ekonomika 2020. gadā ir demonstrējusi augstu noturību un, spītējot krīzei, vairākas nozares šo gadu būs noslēgušas ar izaugsmi. Kopējais preču eksporta apjoms 2020. gada 11 mēnešos ir pārsniedzis 2019. gada līmeni par 80 miljoniem eiro. Arī investīciju piesaistes jomā gads ir bijis veiksmīgs,” uzsver LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

No LIAA realizētajiem investīciju piesaistes projektiem var minēt biznesa pakalpojumu centrus kā, piemēram, “Norwegian Air” un “Swisscom”, kas kopā izveidos vairākus simtus augsti apmaksātu darbavietu. Papildus pakalpojumu nozarē ir pievienojušies IT izstrādātāji no Vācijas – “Prime Force” un “QSC AG” –, kopā izveidojot vairāk nekā 100 jaunu darba vietu. Jaunuzņēmumu nozarē ir piesaistīts Honkongā bāzētais biomedicīnas uzņēmums “Longenesis”.

Ņemot vērā plānošanas, projektēšanas un būvniecības stadijā esošos projektus, Rīgas moderno biroja platību tirgus tuvāko piecu gadu laikā tiks papildināts ar vismaz 200 000 kvadrātmetriem jaunu biroju platību, teikts komercīpašumu pakalpojumu uzņēmuma "CBRE Baltics" aizvadītā gada biroju tirgus apskatā.

Tuvākajos gados, palielinoties moderno biroju platībām, paredzama lielāka nomnieku aktivitāte, pārceļoties uz mūsdienīgām prasībām atbilstošiem birojiem, teikts apskatā.

Tajā pausts, ka 2020.gads valstī kopumā, tāpat arī biroju platību segmentā, iezīmējās ar vairākiem būtiskiem pārbaudījumiem, kurus nāksies risināt arī 2021.gadā. Gada sākumā liela daļa biroju darbinieku bija spiesti turpināt savas darba gaitas attālināti un vairums līdz pat šim brīdim nav atgriezušies pie iepriekš ierastās biroja dzīves.

"Tāpat nevienu vairs neizbrīna, ka Rīgas biroju tirgus pēdējos gados ir bijis lēns, un tā attīstības tempi salīdzinoši zemi, salīdzinot ar mūsu kaimiņvalstīm, kur biroju platību pieauguma tempi bija un turpina būt krietni vien straujāki," norāda "CBRE Baltics" eksperti.

Šobrīd vairāk nekā 50 starptautiskajos biznesa pakalpojumu centros (SBPC) Latvijas galvaspilsētā strādā apmēram 15,5 tūkstoši cilvēku, 2030. gadā šis skaitlis varētu sasniegt pat 38 tūkstošus, liecina SIA Colliers International Advisors dati.

Starptautiskā komunikācija un starptautisku biznesu piesaiste pašlaik ir viena no Rīgas galvenajām prioritātēm, stāsta Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras (Live Riga) direktora p.i. Rolands Bogdanovs. Viņš atzīmē, ka pašlaik Live Riga kopā ar Colliers strādā pie kopīgas stratēģijas izveides, lai tuvāko gadu laikā galvaspilsētai piesaistītu pasaules līmeņa spēlētājus, kas uzlabotu gan kopējo dzīves līmeni, gan Rīgas pievilcību citu investoru acīs.

Maina prioritātes

Rīga starptautiskā mērogā joprojām ir kā apslēptais dārgums, jo līdz šim mums vēl nav izdevies izmantot visu pilsētas potenciālu ārvalstu investīciju piesaistē, atzīst R. Bogdanovs. “Tas ir stāsts par attieksmi, proaktivitāti un prioritātēm, kas iepriekšējā RD sasaukuma laikā nebija saistītas ne ar starptautisko investoru piesaisti, ne ar pilsētas starptautisko pozicionēšanu. Rīgas oficiālā mājaslapa pat nebija pieejama angļu valodā, arī komunikācija sociālajos tīklos nebija uz biznesu orientēta, turklāt galvenokārt notika tikai latviešu un krievu valodā. Bija citi prioritārie tirgi un nozares, kā rezultātā Rīgas vārds globālā mērogā neizskanēja tik skaļi, cik gribētos. Šobrīd Rīgas starptautiskā komunikācija ir mūsu prioritāte,” skaidro RD pārstāvis.