Tirdzniecība un pakalpojumi

Norvēģijas tiešo investīciju apjoms Latvijā pārsniedz 350 miljonus eiro

Db.lv, 27.09.2021

Tirdzniecības centra "Origo" un biroju centra "Origo One" projekta noslēgšanos īstenojis norvēģiem piederošais uzņēmums "Linstow Baltic".

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Norvēģija pašreiz ir astotais lielākais ārvalstu investors Latvijā ar tiešo investīciju apjomu, kas pārsniedz 350 miljonus eiro, informē Norvēģijas Tirdzniecības kamerā Latvijā.

Viesojoties Norvēģijas zemo cenu aviokompānijas "Norwegian" jaunizveidotajā birojā Jaunās Teikas kvartālā, Norvēģijas Tirdzniecības kamera Latvijā aizvadītajā nedēļā atklāja savu aktīvo sezonu, atzīmējot pēdējā laika nozīmīgākos norvēģu investīciju projektus Latvijā un apspriežot plānus nākotnei.

Norvēģu kapitāla uzņēmumos Latvijā, kuru kopējais apgrozījums saskaņā ar "Lursoft" datiem 2020.gadā pārsniedza 1,15 miljardus eiro, pašreiz strādā ap 6200 darbinieku.

Norvēģijas Tirdzniecības kamerā Latvijā izcēla četrus pēdējā laika lielākos norvēģu investīciju projektus Latvijā, kā pirmo minot "Norwegian" lēmumu par starptautisko pakalpojumu centra izveidi Rīgā.

Aviokompānija par to paziņoja 2020.gada rudenī, gan pārņemot un konsolidējot savā paspārnē iepriekš ārpakalpojumā īstenotās funkcijas. Kopš "Norwegian Air Resources Latvia" biroja atvēršanas 2020.gada nogalē, Rīgas birojā pieņemti darbā vairāk nekā 130 darbinieki, apkalpojot aviokompānijas darbību visā pasaulē.

Šā gada 9.septembrī Ādažos tika oficiāli atklāta jaunā šokolādes ražotne "Laima", kuras izveidē, kā arī zīmola "Laima" attīstībā pēdējo trīs gadu laikā norvēģiem piederošais uzņēmums "Orkla" investējis 20 miljoni eiro.

Blakus jaunai šokolādes ražotnei Ādažos, "Orkla" būvē arī cepumu un vafeļu ražotni. Jaunā ražotne, kurā būs ap 300 jaunu darbavietu, darbosies ne vien kā vafeļu un cepumu ražošanas kompetenču centrs "Orkla" grupā, bet kļūs arī par lielāko šāda veida ražotni Baltijā un Skandināvijā.

Reizē ar citiem plāniem, "Orkla Latvija" šogad paziņojusi arī par "Spilvas" ražotnes paplašināšanu par 1500 kvadrātmetriem, pilnveidojot un automatizējot esošās ražošanas līnijas, kā arī uzstādīt jaunas, atbilstoši aktuālām energoefektivitātes tendencēm. Būvniecību plānots uzsākt 2022.gadā un pabeigt 2023.gadā.

Tāpat kamerā izcēla tirdzniecības centra "Origo" un biroju centra "Origo One" projekta noslēgšanos, ko īstenojis viens no vadošajiem nekustamo īpašumu attīstītājiem Baltijā - norvēģiem piederošais uzņēmums "Linstow Baltic".

Turpinot attīstīt savu ieguldījumu portfeli Rīgā, "Linstow Baltic" šogad paziņojis par "Sporta 2 kvartāla" iegādi, kuru plānots attīstīt kā modernu, augstvērtīgu un daudzfunkcionālu pilsētvidi. Projekts koncentrēsies uz ilgtspējīgu risinājumu biroju segmenta attīstību, bet ietvers arī tirdzniecības, pakalpojumu un mājokļu funkcijas, kā arī telpas publiskiem un korporatīviem pasākumiem, restorāniem un kafejnīcām.

Tāpat "Linstow Baltic" grupai piederošais uzņēmums šogad iegādājies apbūves gabalus Rīgas centrā starp Elizabetes, Birznieka-Upīša, Dzirnavu un Satekles ielām, lai ilgtermiņā attīstītu uzņēmuma nekustamo īpašumu projektus Rīgas Centrālās dzelzeļa stacijas apkārtnē.

Kā ceturto projektu kamerā izcēla privātās pirmsskolas "CreaKids", kas Rīgā darbojas pēc Norvēģijā izstrādātas un Latvijas videi adaptētas mācību programmas, šā mēneša paziņojumu par jaunas pirmsskolas iegādi Babītē. Līdz ar to uzņēmums šogad ir izaudzis līdz septiņām filiālēm Latvijā, nodarbinot vairāk nekā 150 personu.

"CreaKids" īsteno pirmsskolas izglītības programmu, kas sākotnēji tika izstrādāta un veiksmīgi īstenota Norvēģijā, pielāgojot to Latvijas videi un papildinot ar mūsu kultūrai un tradīcijām raksturīgām vērtībām.

Norvēģijas Tirdzniecības kamera Latvijā apvieno gandrīz 100 korporatīvos un individuālos biedrus, kuri pārstāv norvēģu kapitālu Latvijā, kuriem ir tirdzniecības sakari ar Norvēģiju un kurus interesē veidot arvien ciešākas ekonomiskās sadarbības saites starp abām valstīm. Divi no kameras darbības pamatvirzieniem ir atvērts dialogs un pieredzes apmaiņa Norvēģijas Tirdzniecības kameras Latvijā biedru starpā un aktīvs darbs, veicinot uzlabojumus Latvijas uzņēmējdarbības vidē ar uzsvaru uz ilgtspējību, caurspīdību un godīgu konkurenci.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

"Sniega krabju" lieta noslēgusies ar Latvijas uzņēmumam nelabvēlīgu rezultātu

LETA, 08.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Investīciju strīdu izšķiršanas centrs (ICSID) pēc trīs gadu ilga tiesas procesa nolēmis noraidīt SIA "North Star LTD" un īpašnieka Pētera Pildegoviča prasību atzīt Norvēģijas nodarītos zaudējumus uzņēmumam sniega krabju zvejā, liecina ICSID publicētā informācija.

Pildegovičs un "North Star LTD" prasību ICSID iesniedza 2020.gada martā pēc tam, kad Norvēģijas varas iestādes arestēja "North Star LTD" zvejas kuģi "Senator", kas atbilstoši iepriekš noslēgtiem līgumiem zvejoja sniega krabjus Svalbāras ūdeņos.

Prasītājs norādīja, ka Norvēģija ar savu rīcību pārkāpusi Latvijas un Norvēģijas līgumu par savstarpējo ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību un zaudējumos no Norvēģijas pieprasīja 388 miljonus eiro.

Strīdu izšķiršanas centrs lēmis Pildegoviča un "North Star LTD" prasības noraidīt pilnībā.

Tāpat ICSID lēmis, ka prasītājam pilnībā jāsedz atbildētāja jeb Norvēģijas šķīrējtiesas izmaksas. Kopumā "North Star LTD" jāsedz Norvēģijas šķīrējtiesas izmaksas 597 307,04 dolāru apmērā, kā arī jākompensē Norvēģijai izmaksas, kas saistītas ar pārstāvniecību, 809 724,07 dolāru apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Saeima pieņem atbalsta paketi apkures izmaksu pieauguma segšanai iedzīvotājiem

LETA, 11.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajā pusē premium mājokļu tirgū Latvijā tika slēgti 611 darījumi - par 137 darījumiem vairāk nekā pērnā gada pirmajos sešos mēnešos.

To apliecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty veiktais pētījums par darījumu aktivitāti 2022. gada pirmajos sešos mēnešos trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā.

Kopā ar darījumu skaitu atbilstoši audzis arī to veidotais apgrozījums – šā gada janvāra-jūnija periodā premium mājokļos investēti 154.6 miljoni eiro, bet ekskluzīvākajā tirgus segmentā ar dzīvokļa vērtību virs 1 miljona eiro darījumu skaits joprojām ir relatīvi mazs – notikuši tikai 5 darījumi.

Datu apkopojumā pētīta informācija par premium nekustamā īpašuma darījumiem, t.i. virs 150,000 eiro dzīvokļiem un apbūvējamai zemei un virs 350,000 eiro privātmājām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien pēc aptuveni diennakti garas sēdes, debatēs pavadot arī visu nakti, galīgajā lasījumā pieņēma šā gada valsts budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem.

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 39 parlamentārieši.

Budžeta skatīšanas gaitā parlaments noraidīja visus opozīcijas priekšlikumus, bet atbalstīja vairākus valdības un ministriju priekšlikumus par izmaiņām kopā ap 10 miljonu eiro apmērā. Tāpat nolemts ap 135 000 eiro piešķirt Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku atalgojuma palielināšanai.

Darbs pie budžeta likumu pakotnes galīgajā lasījumā un ar to saistīto jautājumu skatīšanas sākās 8.martā plkst.9 no rīta. Debatēm iestiepjoties naktī, tika saīsināts izteikšanās ilgums un daudz repliku veltīts darba kvalitātes trūkumam šādos apstākļos, taču budžeta skatīšana tika turpināta. Iepriekšējos gados līdzīga prakse - budžeta skatīšana visu nakti - ir saņēmusi nopēlumus kā neauglīga, ir mēģināts no tās atteikties un budžetu skatīt vairākas dienas pēc kārtas, taču šoreiz deputāti atgriezās pie "nakts sēdes tradīcijas".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 17.februārī konceptuāli atbalstīja valdības virzīto likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.

Kā priekšlikumu iesniegšanas pēdējā diena noteikta pirmdiena, 20.februāris.

Tāpat deputāti konceptuāli atbalstīja grozījumus vairākos saistītajos likumos - Pasta likumā, likumā "Par piesārņojumu", Izglītības likumā, likumā "Par valsts pensijām", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Valsts sociālo pabalstu likumā, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Valsts kultūrkapitāla fonda likumā, Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", likumā "Par sociālo drošību" un Ceļu satiksmes likumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Sarucis ārvalstu investīciju projektos radīto darba vietu skaits

Db.lv, 11.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija pērn piesaistījusi 32 jaunus tiešo ārvalstu investīciju projektus, kas ir tikpat, cik 2021. gadā. Tomēr šajos projektos radīts mazāk jaunu darba vietu kā gadu iepriekš – 1620 pērn, pretēji 2662 jaunām darba vietām 2020. gadā.

To liecina jaunākais EY (agrāk Ernst & Young) investīciju pievilcības pētījums EY Attractiveness Survey Europe, kas analizē investīciju datus un apkopo investoru viedokļus.

Arī Eiropā kopumā jaunu investīciju projektu skaits saglabājās faktiski līdzīgā līmenī kā 2021. gadā - tas pieauga vien par 1%, bet jaunās investīcijas pērn radīja par 16% mazāk jaunu darba vietu kā gadu iepriekš.

Salīdzinājumam, Lietuvā pagājušajā gadā uzsākts 47 jauni tiešo ārvalstu investīciju projekti, kas ir par sešiem vairāk kā 2021. gadā (41), bet Igaunijā pērn piesaistīti 9 jauni ārvalstu investīciju projekti līdzīgi kā gadu iepriekš. Lietuvā pagājušajā gadā ārvalstu investīciju projekti radījuši 3503 jaunas darba vietas, kas ir nedaudz vairāk kā 3374 jaunas darba vietas 2021. gadā, bet Igaunijā pagājušajā gadā radītas tikai 70 jaunas darba vietas pretēji 2500gadu iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome trešdien pieņēma pašvaldības šī gada budžetu, kurā izdevumi plānoti par nepilniem 200 miljoniem eiro lielāki nekā ieņēmumi.

Pašvaldības budžeta ieņēmumi plānoti 1,354 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - vairāk nekā 1,545 miljardu eiro apmērā, bet budžeta tēriņu starpību 191 miljona eiro apmērā plānots finansēt no budžeta atlikuma un aizņēmumiem.

Pērn pieņemot 2023.gadā budžetu, tajā ieņēmumi tika lēsti 1,2 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 1,4 miljardu eiro apmērā, attiecīgi arī togad izdevumi bija aptuveni par 200 miljoniem eiro lielāki par ieņēmumiem. Vēlāk dome budžetā veica arī grozījumus. Šā gada budžetā ieņēmumi plānoti par 162 miljoniem eiro lielāki nekā pērn, bet izdevumi - par 141 miljonu eiro lielāki nekā pērn.

Ieņēmumu palielinājumu nosaka galvenokārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu plānotais pieaugums par 75 miljoniem eiro. Pašvaldības budžetā pieaug arī ieņēmumi no valsts budžeta, galvenokārt pedagogu darba samaksas pieauguma ietekmē par 47 miljoniem eiro un no atbalsta Kundziņsalas pārvada būvniecībai par 23,5 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu, paredzēta virkne pasākumu siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanai mājsaimniecībām, paredz valdības otrdien atbalstītie grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summu plānots palielināt no sākotnēji pieteiktajiem 350 līdz 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas paredz sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Tirgotāju elektroenerģijas piedāvājumos mājsaimniecībām jau pašreizējā elektroenerģija cena pārsniedz 0,1 eiro par kilovatstundu (eiro/KWh). Aplēses liecina, ka šī tendence apkures sezonā visticamāk pieaugs. Tāpēc noteikti elektroenerģijas cenas griesti, virs kuriem mājsaimniecībām tiktu 50% apmērā kompensētas izmaksas par elektroenerģiju - 0,16 eiro/KWh, proti, valsts kompensē 50% no elektroenerģijas cenas, kas pārsniedz 0,16 eiro/KWh, bet kompensācijas elektroenerģijas cena nepārsniedz 0,1 eiro/KWh.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai kliedētu atbalsta pretendentu bažas par ES tiešo maksājumu lauksaimniekiem nosacījumiem 2023.gadā, Zemkopības ministrija (ZM) sniedz skaidrojumu par jaunajām prasībām no lauksaimniekiem, informē ZM.

Pirmkārt ZM apstrīd apgalvojumu, ka, lai saņemtu līdzvērtīgu atbalstu kā pērn, lauksaimniekiem jābūt padziļinātām zināšanām informāciju tehnoloģiju (IT) jomā un pieteikumi jāpilda vairākās informācijas platformās, kur jāievada liels datu apjoms. Viedoklis pausts par dažu ekoshēmu atbalstu.

Zemnieku saeima: Šokējoši, cik dziļā birokrātijā mēs grasāmies iedzīt savus uzņēmējus 

Ministru kabinetā 18.aprīlī tika apstiprināti tiešmaksājumu noteikumi. Tie regulēs pieteikšanās...

Ministrijā skaidro, ka no sešām ekoshēmām divu ekoshēmu un ekoshēmas viena apakšpasākuma gadījumā lauksaimniekiem būs jāsniedz informācija Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) izveidotajā lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) Pārvaldības sistēmā par augsnes kaļķošanas, augu aizsardzības līdzekļu (AAL) un mēslošanas līdzekļu izmantošanas plānošanu un lietošanu.

Kā norāda ZM, informāciju nepieciešams sniegt, lai varētu pārliecināties par atbalsta nosacījumu izpildi.

Vienlaikus attiecīgajām ekoshēmām šajā gadā paredzēta neliela daļa no kopējā finansējuma - 12,8 miljoni eiro jeb 3,9% no 2023.gadā tiešo maksājumu paredzētā 331 miljona eiro finansējuma un, salīdzinot ar 2022.gadu, tas ir vienāds ar šī gada tiešo maksājumu finansējuma palielinājumu.

ZM uzsver, ka pārējiem tiešo maksājumu pasākumiem ar kopējo finansējumu 318 miljoni eiro atbalstu pieteikšanās kārtība nav kļuvusi stingrāka, tāpēc lauksaimniekiem nebūs jāiesniedz vairāk informācijas kā 2022.gadā.

Lai pieteiktos kopumā 24 tiešo maksājumu veidiem, iesniegums būs jāiesniedz tikai Lauku atbalsta dienesta (LAD) elektroniskās pieteikšanās sistēmā (kā līdz šim), un tikai trīs ekoshēmu gadījumā būs jāsniedz informācija arī VAAD izveidotajā LIZ Pārvaldības sistēmā.

Otrkārt ZM apstrīd apgalvojumu, ka brīdī, kad līdz ražas novākšanai palikuši aptuveni trīs mēneši, ir apstiprināti noteikumi, kas regulē, kā šī raža būs jāaudzē.

ZM skaidro, ka attiecībā uz šī gada ražu, jauns ierobežojums paredzēts tikai vienai prasībai - labas lauksaimniecības un vides stāvokļa prasības izpildei, kas paredz aizsargjoslu izveidi trīs metru platā joslā gar novadgrāvjiem, kurā nedrīkst lietot mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļus.

ZM uzsver, ka šīs prasības izpilde var būt apgrūtināta tikai tajās saimniecībās, kuras izveidojušas ziemāju sējumus un kuru rīcībā nav precīzās lauksaimniecības tehnoloģijas, mēslojuma izkliedētāji un augu aizsardzības līdzekļu izsmidzinātāji ar sekciju kontroles funkcionalitāti.

Vienlaikus ZM uzsver, ka gan šajā, gan jebkuru citu prasību gadījumā, ja rodas no lauksaimnieka rīcības neatkarīgi apstākļi, kas liedz izpildīt prasību, lauksaimniekam ir jāvēršas ar iesniegumu LAD, lai saglabātu iespēju saņemt atbalstu.

Tikmēr pārējo jauno labas lauksaimniecības un vides stāvokļa prasību gadījumā šogad ir paredzēti vairāki izņēmumi vai arī tās piemēros tikai no 2023.gada rudens, tādējādi tās neradīs ierobežojumus attiecībā uz esošo ražas gadu.

Piemēram, labas lauksaimniecības un vides stāvokļa septītā prasība par augu maiņu šogad neradīs ierobežojumus, jo ikgadējas augu maiņas platībās tiks ieskaitītas visas kviešu, miežu, rudzu, auzu, griķu, kartupeļu, dārzeņu platības. Labas lauksaimniecības un vides stāvokļa astotā prasība par neražojošu platību izveidi neradīs ierobežojumus, jo papuves varēs izmantot iepriekšminēto kultūraugu audzēšanai. Labas lauksaimniecības un vides stāvokļa piektā un labas lauksaimniecības un vides stāvokļa sestā prasība par augsnes segumu ziemas periodā tiks piemērotas no 2023.gada rudens, savukārt labas lauksaimniecības un vides stāvokļa otrā prasība par kūdrāju un mitrzemju aizsardzību stāsies spēkā 2025.gadā.

ZM uzsver, ka 2023.gadā praktiski nav mainījušies lauksaimniecības zemes apsaimniekošanas jeb darbības kritēriji, lai saņemtu tiešos maksājumus. Ir atcelta prasība papuvi apart līdz 15.septembrim, kā arī ir plānots 2023.gada augustā atcelt prasību par zālāju novākšanu, kas Ministru kabineta noteikumos ir paredzēta līdz šī gada 15.septembrim.

ZM gan atzīmē, ka zālāju novākšanas prasības atcelšanai gan nepieciešamas attiecīgas izmaiņas Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskajā plānā 2023.-2027.gadam un to apstiprinājums Eiropas Komisijā.

ZM norāda, ka jaunas prasības ir paredzēti tikai ekoshēmās, jo tie ir jauni atbalsta pasākumi no 2023.gada. Ekoshēmas ir videi un klimatam labvēlīgas lauksaimniecības prakses, kuras daudziem lauksaimniekiem jau ir ierastas. Turklāt tās ir brīvprātīgas.

Ekoshēma par ekoloģiski nozīmīgu platību izveidi paredz atbalstu par tauriņziežu, nektāraugu starpkultūru, zālāju pasēja audzēšanu, zaļmēslojuma platību izveidi, ja attiecīgajās platībās nelieto AAL noteiktu laiku. Šie kultūraugi jau līdz šim tiek audzēti daļā lauksaimniecības zemju.

Savukārt zālāju saglabāšanas veicināšanas pasākums paredz atbalstu, ja zālājs netiek aparts divus gadus pēc kārtas. Arī šis pasākums neizvirza ārkārtējus ierobežojumus.

Tikmēr ekoshēmas, kas paredz kultūraugu dažādošanas un augsnes seguma prasības aramzemē, var radīt ierobežojumus tikai nelielā daļā saimniecību. Taču arī gadījumos, ja ir konstatējama novirze no prasību izpildes, lauksaimnieki joprojām saglabā tiesības uz atbalstu, kas var tikt samazināts proporcionāli neizpildei.

ZM aicina lauksaimniekus pieteikties tiešo maksājumu atbalstam 2023.gadā.

Šogad pieteikties tiešo maksājumu atbalstam varēs līdz pat 15.jūnijam, bet sākotnējo informāciju VAAD izveidotajā LIZ pārvaldības sistēmā varēs iesniegt līdz 30.jūnijam.

Ministrijas ieskatā tas ir pietiekams laiks, lai atbalsta iesniegumu sagatavotu, bet pirms tam lauksaimnieki aicināti izvērtēt, kādiem atbalsta pasākumiem pieteikties. Neskaidrību gadījumā lauksaimnieki var vērsties ZM, LAD, VAAD un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā sāks skatīt 2024.gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumus.

Ar budžetu saistītajā likumu izmaiņu paketē ir vairāki tādi, kas izraisījuši plašas debates, piemēram, grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kur lielākie strīdi ir par PVN lauksaimniecības produktiem. Deputāti visvairāk priekšlikumu ir iesnieguši tieši ar nodokļiem saistītajiem likumiem - par iedzīvotāju ienākuma nodokli, par akcīzes nodoklim par uzņēmumu ienākuma nodokli un PVN likumā.

No šo likumprojektu pieņemšanas gaitas būs atkarīgs, vai šodien izdosies sākt skatīt likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" un tam iesniegtos priekšlikumus.

Tieši budžeta projektam deputāti ir iesnieguši ap 350 priekšlikumus. Deputātu budžeta ieceru summas sasniedz ap 5 miljardus eiro, taču valdība ir atbalstījusi tikai Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) priekšlikumu par 150 000 eiro samazināt Saeimas izdevumus 2024.gadā. Valdošās koalīcijas politiķi ir solījuši, ka "deputātu kvotu", proti, salīdzinoši nelielu summu piešķiršanas pamatā valdošās koalīcijas deputātu atbalstītiem projektiem, šogad nebūšot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2024.gada valsts budžetu, kurā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti nepilni 14,5 miljardi eiro, izdevumi - nedaudz virs 16,2 miljardi eiro, bet vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, pret bija 27.

Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas. Budžeta izskatīšana ieilga, jo politiķi bija apņēmušies to neskatīt pa naktīm. Salīdzinoši 2023.gada budžets tika pieņemts martā pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.

Savukārt, piemēram, 2022.gada budžeta pieņemšana, kas 2021.gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15.novembra līdz 23.novembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas vairākums 16.novembrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam".

Tāpat konceptuāli atbalstīti grozījumi 19 saistītajos likumos - Sporta likumā, Enerģētikas likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", likumā "Par akcīzes nodokli", Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, Dabas resursu nodokļa likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, Likumā par budžetu un finanšu vadību, likumā "Par valsts pensijām", Bērnu tiesību aizsardzības likumā, likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", Augstskolu likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norvēģijas finanšu instrumenta programmā "Zaļo inovāciju un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju produktu ieviešana ražošanā" atklāta konkursa rezultātā atbalstu saņēmuši 19 projekti, piesaistot no 223 līdz pat 599 tūkstošiem eiro, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

LIAA administrētajā programmā atbalstu saņēmušie uzņēmumi ieviesīs ražošanā jaunus produktus, automatizēs ražošanas procesus kā arī veiks pētnieciskos darbus sadarbībā ar Norvēgijas un Latvijas zinātniekiem.

"Šī ir viena no retajām programmām, kurā bija iespējams piesaistīt līdzfinansējumu arī ražošanas iekārtām, tādēļ konkurence par finansējumu bija augsta. Kopumā atklātā konkursā pieteicās vairāk 63 uzņēmumi. 18 no 19, atbalstu saņēmušajiem, uzņēmumiem izdevies piesaistīt arī partnerus no Norvēģijas, kas ļaus attīstīt jaunas kompetences un īstenot sadarbības projektus arī nākotnē. Latvijas eksporta struktūrā augsto tehnoloģiju produkcija sasniegusi jau 20% un uzņēmumu lielā interese par jauno tehnoloģiju ieviešanu liecina, ka šī sadaļa turpinās kāpt," uzsver LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 26 restorāniem, kas pagājušajā nedēļā guva pasaulē populārākā restorānu ceļveža "Michelin Guide" atzinību, vairākiem reģistrēts nodokļu parāds, liecina aģentūras LETA apkopotā informācija.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskoto informāciju "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļautā restorāna "Tauro" īpašniecei SIA "Tauro" 24.novembrī bija VID administrēto nodokļu parāds 47 108 eiro apmērā.

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, "Tauro" pērn strādāja ar 332 935 eiro apgrozījumu un 514 703 eiro zaudējumiem. Miljardierim Jurijam Šefleram pastarpināti piederošais uzņēmums ar zaudējumiem strādā kopš 2010.gada. 2022.gadā "Tauro" nodokļos samaksāja 168 630 eiro, savukārt vidējais uzņēmumā nodarbināt skaits bija 16.

SIA "Binvest", kas pārvalda gan konditoreju "Mulberry", gan "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauto restorānu "Chef's Corner", nodokļu parāds 24.novembrī bija 35 754 eiro, bet SIA "Zetop", kas pārvalda "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauto restorānu "Whitehouse", - 61 448 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Mazāk jaunu investīciju projektu, bet vairāk darba vietu

Db.lv, 31.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija pērn piesaistījusi 32 jaunus tiešo ārvalstu investīciju projektus, kas ir par 25% mazāk kā 2020. gadā (43), taču šajos projektos radīts vairāk jaunu darba vietu kā gadu iepriekš – 2662 pērn, pretēji 2583 jaunām darba vietām 2020. gadā.

Tā liecina jaunākais EY (Ernst & Young) investīciju pievilcības pētījums EY Attractiveness Survey Europe, kas analizē investīciju datus un apkopo investoru viedokļus.

Salīdzinājumam, Lietuvā pagājušajā gadā uzsākts 41 jauns tiešo ārvalstu investīciju projekts, kas ir par 23% mazāk kā 2020 gadā (53), bet Igaunijā pērn piesaistīti 9 jauni ārvalstu investīciju projekti, pretēji 11 gadu iepriekš. Lietuvā pagājušajā gadā ārvalstu investīciju projekti radījuši 3374 jaunas darba vietas, bet Igaunijā – 2500.

“Latvija pagājušajā gadā parādījusi atzinīgu sniegumu ārvalstu investīciju piesaistē, turpinot iepriekšējā gadā uzsākto pozitīvo kursu. Taču mūsu reģiona ģeopolitiskās situācijas iespaidā tuvākā nākotnē Latvijai visdrīzāk gaidāmi papildu izaicinājumi, lai piesaistītu ārvalstu investīcijas. Karš Ukrainā rada jūtīgu vidi, kas investoriem liek pārvērtēt savus attīstības lēmumus, taču tā nav tikai Latvijas problēma – ar to saskaras visas mūsu reģiona un Centrāleiropas valstis,” saka Guntars Krols, EY partneris Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar egles iedegšanu Liepājas ostas 64. piestātnē par savas darbības uzsākšanu Liepājā paziņojis uzņēmums ar Norvēģijas kapitālu “Norplast Piemare” LSEZ AS.

Pašlaik uzņēmums piedāvā kravu uzglabāšanu pakalpojumus atklātā tipa kravu laukumos ostas piestātnēs Nr. 64., 65., 73., 74., 75. un 76. un slēgtās noliktavās gandrīz 3000 m2 platībā, bet 2022. gadā plāno uzsākt liela izmēra kompozītmateriālu izstrādājumu ražošanu zivjaudzētavām un naftas ieguves nozarei, lai tos eksportētu uz Norvēģiju.

Norvēģijas uzņēmums “Norpartners” specializējies stikla šķiedras elementu ražošanā un montāžā, kuram līdz šim bija piecas ražotnes Saldū. Norvēģijas kapitāla uzņēmuma NORPARTNERS meitas uzņēmums SIA “Norplast” 2021.gada vasarā iegādājās LSEZ AS "Piemare" kapitāldaļas un nomainīja nosaukumu uz “Norplast Piemare” LSEZ AS.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome 22.martā nolēma grozīt pašvaldības budžetu, palielinot vietvaras izdevumus par nepilniem 150 miljoniem eiro.

Pašvaldības budžeta kopējie ieņēmumi palielināsies par 13,8 miljoniem eiro un būs 1,19 miljardi eiro, savukārt izdevumi palielināsies par 148,6 miljoniem eiro un būs 1,4 miljardi eiro.

Līdz ar to izdevumi pārsniegs ieņēmumus par nepilniem 212 miljoniem eiro. Minēto summu pašvaldība plāno segt no budžeta līdzekļu atlikuma šī gada sākumā un aizņēmumiem.

Rīgas dome jau 25.janvārī pieņēma pašvaldības budžetu, kurā ieņēmumi plānoti par vairāk nekā 140 miljoniem eiro lielāki nekā 2022.gadā. Kā tika skaidrots deputātiem, tas bija pagaidu jeb tehniskais budžets.

Visus Rīgas pilsētas budžeta grozījumiem iesniegtos priekšlikumus pašvaldības domes deputāti noraidīja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad pakāpeniski paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem, kā arī atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) un brīvostās.

To paredz grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli", kas iekļauti 2024.gada budžeta likumprojektu pakotnē.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 2024.gada 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju fonds A3E Capital dibināts 2012. gadā Maltā, bet tā pamatlicēji ir latvieši, un fonds līdztekus investīcijām jaunattīstības valstīs investē arī Latvijā.

Kādēļ tieši obligācijas, kāds labums no fonda darbības ir investoriem un kāds ir tā ienesīgums, Dienas Bizness jautāja vienam no fonda dibinātājiem Aldim Reimam.

Kā nolēmāt izveidot savu ieguldījumu fondu? Iepriekš esat vadījis banku, tās arī ir investīcijas, ieguldījumi.

Es darbojos finanšu pasaulē jau vairāk nekā 30 gadus. Pirmos 20 gadus aizvadīju Latvijas banku sektorā. Pats savām rokām izveidoju pašreizējās BluOr Bank priekšteci Baltikums banku un vadīju to 10 gadus līdz 2011. gadam. Tad kopā ar bijušajiem bankas kolēģiem nolēmām izveidot savu investīciju fondu. Galvenā argumentācija bija tāda, ka pat bankas prezidents nav tās īpašnieks, bet ir tikai algots darbinieks, savukārt man bija vēlme izveidot savu biznesu jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Banku bizness pēc 2008. gada krīzes kļuva aizvien garlaicīgāks, regulācijas un prasības pieauga. Esmu matemātiķis, beidzu LU Fizikas un matemātikas fakultāti, un tādēļ finanšu tirgi man vienmēr ir likusies ļoti interesanta sfēra. Salīdzinot ar galvenajām banku aktivitātēm, tādām kā, piemēram, klientu piesaiste un kreditēšanas bizness, kas ir zema riska, tomēr garlaicīgs process, investīcijas finanšu tirgos ir daudz aizraujošāka nodarbe. Ideja par fondu mums ar kolēģiem brieda jau ilgstoši, bet pie idejas realizācijas mēs ķērāmies 2011. gadā. Uzskatu, ka finansista karjerā kļūt par investīciju fonda, kaut neliela, īpašnieku noteikti ir solis augšup. Es pats šobrīd esmu profesionāli ļoti apmierināts, jo daru to, kas man patīk, kopā ar kolēģiem, kuri man patīk, un esmu vidē, kas man patīk. Būtiski, ka neesmu ne no viena atkarīgs, un savs fonds ir daudzu finansistu un baņķieru sapnis, ko nereti dzirdu no ārvalstu kolēģiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Visvairāk jaunu ārvalstu investīciju projektu uzsākti Rīgā, Daugavpilī un Valmierā

Db.lv, 07.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pērn visvairāk jaunu investīciju projektu – 21 – ir realizēti Rīgā, kam seko Daugavpils un Valmiera ar 3 jauniem investīciju projektiem katrā. Tā liecina jaunākais EY (agrāk Ernst & Young) investīciju pievilcības pētījums EY Attractiveness Survey Europe, kas analizē investīciju datus un apkopo investoru viedokļus.

Vēl divi jauni ārvalstu investīciju projekti pagājušajā gadā ir īstenoti Ogrē un pa vienam Dobelē, Madonā un Mārupē. Rīgā no 21 projekta 16 ir bijuši jauni, bet 5 ir esošo uzņēmumu darbības paplašināšanas.

“Rīgas vadība jauno investīciju piesaistē ir dabiska, ņemot vērā gan darbaspēka tirgus lielumu, gan loģistikas un infrastruktūras pieejamību. Taču šie rādītāji ir signāls, ka Latvijā daudzām pilsētām ir jāpieliek pūles, lai atrastu savu īpašo piedāvājumu investoriem, kā arī valstiskā līmenī ir jādomā, kā mērķtiecīgi virzīt investorus uz reģioniem. Jāņem vērā, ka pat viens ārvalstu investīciju projekts salīdzinoši nelielā pilsētā rada pilnīgi jaunu, pozitīvu ekonomisko dinamiku pilsētas iedzīvotājiem,” saka Guntars Krols, EY partneris Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju vide pasaulē šobrīd ir labvēlīga Latvijai, jo investori meklē tā sauktos drošos variantus, nevēloties uzņemties pārmērīgus riskus, investējot straujāk augošajos tirgos, ar daudz lielākiem riskiem.

Tā, komentējot šogad sešos mēnešos sasniegto investīciju apjomu, norāda Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns. "Lai vēl vairāk uzlabotu piesaistīto investīciju rādītājus, mums jāstrādā pie jaunu atbalsta instrumentu piedāvājuma, akcentējot zaļās inovācijas, digitalizāciju un darbinieku apmācību programmas,” norāda K. Rožkalns.

Pandēmijas un citu globālu procesu ietekmē kopējais veikto investīciju apjoms Eiropā pēc auditorkompānijas “EY” datiem 2020. gadā samazinājās par 13%, bet Latvijā bija vērojams pieaugums par 79%.

Līdzīgas tendences saglabājas arī šogad un kopējais piesaistīto investīciju apjoms saskaņā ar LIAA apkopoto informāciju sešos mēnešos jau ir pārsniedzis 2020. gada rezultātus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

NATO ģenerālsekretārs izraudzīts Norvēģijas centrālās bankas prezidenta amatam

LETA--AFP, 04.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs izraudzīts Norvēģijas centrālās bankas prezidenta amatam, piektdien paziņoja Norvēģijas Finanšu ministrija.

Tā norādīja, ka Stoltenbergs Norvēģijas Bankas prezidenta amatā stāsies laikā "ap 1.decembri" pēc tam, kad būs beidzies viņa amata termiņš Ziemeļatlantijas alianses ģenerālsekretāra postenī.

Pašreizējais Norvēģijas Bankas prezidents Eisteins Ulsens, kurš ir 70 gadus vecs, nolēmis doties pensijā. Viņš valsts centrālo banku vada kopš 2011.gada 1.janvāra un ir amatā jau otro pilnvaru termiņu. Norvēģijas Bankas prezidenta amata termiņš ir seši gadi.

Stoltenbergs ir NATO ģenerālsekretārs kopš 2014.gada, un viņa amata termiņš beigsies 1.oktobrī.

Decembrī viņš pavēstīja, ka novembrī ar viņu sazinājās Norvēģijas Finanšu ministrijas pārstāvji un lūdza apsvērt kandidēšanu uz centrālās bankas vadītāja amatu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.

2023. gada valsts budžeta un vidēja termiņa budžeta ietvara projektu Saeimā plānots iesniegt ceturtdien, 9. februārī.

Salīdzinājumā ar 2022.gada budžetu 2023.gadam paredzēts ieņēmumu palielinājums 2,025 miljardu eiro apmērā un izdevumu palielinājums 2,233 miljardu eiro apmērā.

2023.gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,95 miljardu eiro apmērā jeb 4,6% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Savukārt maksimālie valsts parāda griesti paredzēti 19,2 miljardi eiro jeb 45,6% no IKP.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2023.gadā prognozēti 8,796 miljardi eiro un izdevumi plānoti 10,861 miljarda eiro apmērā (bruto). Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2022.gadu ir 1,564 miljardi eiro jeb 16,8%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja likumprojektu Par valsts budžetu 2022.gadam, kurā nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 10,6 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi - 12,4 miljardu eiro apmērā.

2022.gada valsts budžetā nozīmīgs finansējums paredzēts ārstniecības personu, pedagogu un iekšlietu nozarē strādājošo darba samaksas pieaugumam. Tāpat paredzēti nozīmīgi papildu līdzekļi ar valsts drošību saistītiem pasākumiem, pieņemto lēmumu un saistību izpildei, kā arī citiem nozīmīgiem prioritārajiem pasākumiem.

Viena no valdības galvenajām prioritātēm nodokļu jomā ir darbaspēka nodokļu sloga mazināšana. Lai turpinātu mazināt darbaspēka nodokļu slogu zemu ienākumu saņēmējiem un uzlabotu uzņēmumu konkurētspēju Baltijas valstu starpā, ir nepieciešams turpināt paaugstināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo minimumu, vienlaikus paaugstinot neapliekamo minimumu arī pensionāriem.

Komentāri

Pievienot komentāru