Lauksaimniecība

Zemnieku saeima: Šokējoši, cik dziļā birokrātijā mēs grasāmies iedzīt savus uzņēmējus

Db.lv, 19.04.2023

Jaunākais izdevums

Ministru kabinetā 18.aprīlī tika apstiprināti tiešmaksājumu noteikumi. Tie regulēs pieteikšanās kārtību, atbalsta likmes un kontroles mehānismus atbalsta maksājumiem nākamajiem pieciem gadiem. Šie noteikumi paredz lielu birokrātisko slogu ikvienai lauksaimnieciskajai darbībai, norāda biedrība Zemnieku saeima.

Šobrīd, lai saņemtu līdzvērtīgu atbalstu kā pērn, lauksaimniekiem teju jākļūst par IT speciālistiem – pieteikumi jāpilda divās vai pat trīs platformās, un jāuzskaita: kad dodas uz lauka, ko tur dara un kāpēc, manuāli sistēmās jāvada iekšā saimniecības pavadzīmes, un tā tālāk.

Biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš: “Satrauc ne tikai birokrātija, bet arī tās neloģiskums. Šobrīd, kad līdz ražas novākšanai palikuši aptuveni 3 mēneši, ir apstiprināti noteikumi, kas regulē, kā šī raža būs jāaudzē. Raža jau aug vismaz pus gadu, un nedz sējumi, nedz ganāmpulki nav ierēdniecības dokumenti - ar atpakaļejošu datumu lauksaimniecībā darbus nevar veikt. Tas ir šokējoši, cik dziļā birokrātijā mēs grasāmies iedzīt savas valsts uzņēmējus, lauku saimniekus.

Šobrīd Latvijai ar Eiropas Komisiju ir grūti uzsākt jēgpilnas sarunas, bet pat ja tas izdodas, visas diskusijas apstājas pie “Kur ir jūsu pētījumi?”. Tieši pētījumu trūkuma dēļ mēs Eiropas nosacījumus neesam spējuši adaptēt mūsu apstākļiem.

Tas viss šobrīd ir novedis pie situācijas, kuru 2004. gadā, stājoties Eiropas Savienībā, pat nevarējām iedomāties – liela daļa lauksaimnieku sāk apsvērt iespēju saimniekot, nepiesakoties Eiropas tiešmaksājumiem.”

Valdība 18.aprīlī apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto noteikumu projektu "Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem", kas paredz 2023.gadā tiešajos maksājumos lauksaimniekiem izmaksāt 331 miljonu eiro.

"Zemnieku saeima" ir 1999.gadā dibināta nevalstiskā organizācija, kuras biedri ir Latvijas lauksaimniecības un dārzkopības produkcijas audzētāji un ražotāji. Organizācijas mērķis ir aizstāvēt Latvijas lauksaimnieku intereses un stiprināt Latvijas lauksaimnieku konkurētspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima trešdien arī otrajā balsojumā neievēlēja jaunu Valsts prezidentu, un no turpmākās cīņas izstājās "Progresīvo" izvirzītā kandidāte, publiskās pārvaldības eksperte Elīna Pinto, kura saņēma vismazāk balsu.

Valsts prezidenta ievēlēšanai nepieciešamas 51 deputāta balss. Otrajā balsojumā atsijā vismazāk balsis saņēmušo kandidātu un trešajā balsojumā piedalīsies tikai divi pretendenti.

Vismazāk balsis saņēmusi Pinto, par kuru tāpat kā pirmajā balsojumā nobalsoja tikai 10 "Progresīvo" deputāti. Pret viņu nobalsoja 77 deputāti.

Savukārt vislielāko balsu skaitu jeb 42 deputātu atbalstu saņēma premjera partijas "Jaunā vienotības" (JV) virzītais kandidāts, ilggadējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV). Par JV virzīto kandidātu balso arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). JV Saeimā ir 26 balsis, bet ZZS - 16 deputāti. Pret Rinkēviču nobalsoja 45 deputāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šim Latvijā ir nokulti kopumā mazāk nekā 20% graudaugu, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja biedrības "Zemnieku saeima" priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

Viņa arī atzīmēja, ka, ņemot vērā, ka līdz šim Latvijā ir nokulti mazāk nekā 20% graudaug, vēl nevar sniegt precīzas prognozes par kopumā šogad gaidāmo graudaugu ražu.

Tajā pašā laikā Dzelzkalēja-Burmistre minēja, ka šogad ražas no jau nokultajiem laukiem ļoti atšķiras un to nosaka, gan augsne attiecīgajā laukā, gan arī tas, vai maijā un jūnijā šajās vietās bija lietus.

"Ir vietas, kur ražas sausuma dēļ praktiski nav un tagad pēc vētras vispār nebūs ko vākt. Ir vietas, kurās raža ir tuvu vidējai vai pat augstāka. Situācija atšķiras pat vienas saimniecības viena lauka ietvaros - lauka vienā malā ir nulle, bet otrajā pusē kuļ varbūt 5-6 tonnas. Ir ļoti liela atšķirība," klāstīja "Zemnieku saeimas" priekšsēdētāja vietniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidenta amatā ievēlētais Edgars Rinkēvičs sestdien Saeimā deva svinīgo solījumu, kļūstot par septīto Valsts prezidents kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas.

Rinkēvičs Saeimā deva Valsts prezidenta svinīgo solījumu, kurā teikts: "Es zvēru, ka viss mans darbs būs veltīts Latvijas tautas labumam. Es darīšu visu, kas stāvēs manos spēkos, lai sekmētu Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājību. Es turēšu svētus un ievērošu Latvijas Satversmi un valsts likumus. Pret visiem es izturēšos taisni un savus pienākumus izpildīšu pēc labākās apziņas."

Svinīgo sēdi klātienē vēroja bijušie Latvijas Valsts prezidenti Andris Bērziņš, Egils Levits, Vaira Vīķe-Freiberga, Raimonds Vējonis, Valdis Zatlers, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, ministri, kā arī diplomātiskā korpusa pārstāvji.

Pēc solījuma Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns svinīgā ceremonijā Valsts prezidentam pasniedza valsts augstākos apbalvojumus, kurus viņš saņēma saskaņā ar Valsts apbalvojumu likumu. Likums nosaka, ka Valsts prezidents, stājoties amatā, iegūst tiesības uz katra ordeņa - Triju Zvaigžņu ordeņa, Viestura ordeņa un Atzinības krusta - augstāko šķiru, kā arī Triju Zvaigžņu ordeņa ķēdi. Viestura ordeņa augstākā šķira Rinkēvičam jau ir piešķirta un pasniegta 2004.gadā, līdz ar to viņš, stājoties Valsts prezidenta amatā, ieguva tiesības uz Triju Zvaigžņu ordeņa un Atzinības krusta augstāko šķiru, kā arī Triju Zvaigžņu ordeņa ķēdi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimai trešdien pirmajā balsojumā neizdevās ievēlēt jaunu Valsts prezidentu, jo neviens kandidāts nesaņēma nepieciešamo vismaz 51 balsi.

Vislielāko balsu skaitu jeb 42 deputātu atbalstu saņēma premjera partijas "Jaunā vienotības" (JV) virzītais kandidāts, ilggadējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV), tātad par viņu nobalsojusi arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). JV Saeimā ir 26 balsis, bet ZZS - 16 deputāti. Pret Rinkēviču nobalsoja 45 deputāti.

Otru lielāko atbalstu jeb 25 balsis saņēma valdošo koalīciju veidojošā "Apvienotā saraksta" (AS) virzītais AS dibinātājs, uzņēmējs Uldis Pīlēns. AS Saeimā ir 15 balsis, bet par Pīlēnu solīja balsot arī Aināra Šlesera "Latvija pirmajā vietā" ar deviņām balsīm un deputāte Glorija Grevcova. Pret viņu balsojuši 62 deputāti.

Pēdējā vietā ierindojās "Progresīvo" Valsts prezidenta amatam izvirzītā publiskās pārvaldības eksperte Elīna Pinto, par kuru nobalsoja 10 deputāti. Pret viņu nobalsoja 77 deputāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) šodien, 7.jūlijā, ir pieņēmis ārlietu ministra Edgara Rinkēviča atkāpšanos no amata saistībā ar Valsts prezidenta amata pienākumu pildīšanas uzsākšanu, informēja Ministru prezidenta preses sekretārs Sandris Sabajevs.

Līdz jauna ārlietu ministra apstiprināšanai Saeimā ministra amata pienākumus no sestdienas, 8.jūlija, uzņemsies Ministru prezidents.

Par lēmumu ir informēts Valsts prezidents Egils Levits un Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns (NA).

Rinkēvičs pildīja ārlietu ministra pienākumus kopš 2011.gada 25.oktobra. 2023.gada 31.maijā Saeima viņu ievēlēja par Valsts prezidentu. Par viņa ievēlēšanu nobalsoja 52 deputāti - "Jaunā vienotība" un opozīcijas partijas Zaļo un zemnieku savienība un "Progresīvie".

Rinkēvičs Valsts prezidenta amatā nomainīs Egilu Levitu, kuru šajā amatā Saeima ievēlēja 2019.gada 28.maijā. Par Levitu toreiz nobalsoja 61 deputāts, bet pārvēlēšanai uz otro termiņu viņam balsu Saeimā nepietika, tāpēc Levits izvēlējās nekandidēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 14.decembrī apstiprinājusi otro Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) vadīto valdību.

Par Kariņa valdību nobalsoja 54 deputāti, pret bija 37.

Saeimas vēlēšanas notika 1.oktobrī, un parlaments uz pirmo sēdi sanāca 1.novembrī. Koalīcijā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem valdības izveidošanai bija nepieciešami divarpus mēneši kopš vēlēšanām.

Koalīcijai 14. Saeimā būs neliels vairākums - 54 balsis no 100. Valdību veido partiju apvienība "Jaunā vienotība" (JV) ar 26 deputātiem Saeimā, partiju apvienība "Apvienotais saraksts" (AS) ar 15 un Nacionālā apvienība (NA) ar 13 deputātiem.

Savukārt opozīcijā strādās partiju apvienība Zaļo un zemnieku savienība un partijas "Stabilitātei", "Progresīvie" un "Latvija pirmajā vietā".

JV valdībā pārstāvēs premjers Kariņš, finanšu ministrs Arvils Ašeradens, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere, izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša, klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars un labklājības ministre Evika Siliņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimnieku organizāciju pārstāvji kategoriski noraida piedāvāto kompromisa variantu dārzeņiem, augļiem un ogām nākamgad ieviest 12% pievienotās vērtības nodokli (PVN), pēc tikšanās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV) aģentūru LETA informēja biedrības "Zemnieku saeima" pārstāvji.

Tikšanās piedalījās arī Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) un citi ministrijas pārstāvji.

Lauksaimnieku organizāciju pārstāvji informē, ka valdības piedāvājums piemērot 12% PVN likmi Latvijai raksturīgiem dārzeņiem, augļiem un ogām nozarei nav pieņemams risinājums.

Biedrības "Zemnieku saeima" valdes loceklis Mārtiņš Trons norāda, ka, lai gan pēc vairākkārtējiem aicinājumiem rast laiku tikties ar lauksaimniekiem Siliņa un Ašeradens beidzot atrada iespēju, neviens no tikšanās dalībniekiem nebija gatavs un nevēlējās lauksaimniekus uzklausīt un kopīgi diskutēt.

"Nenoliegšu, ka arī mēs esam apsprieduši vairākus kompromisa risinājumus, kādus varētu piedāvāt esošajiem koalīcijas partneriem, taču, diskutējot par tiem, esam sapratuši, ka nav un nevar būt kompromisu tur, kur tiek apdraudēta veselas nozares - dārzeņu, augļu un ogu audzēšana Latvijā," uzsver Trons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima trešdien par nākamo Valsts prezidentu ievēlēja premjera partijas "Jaunā vienotība" (JV) virzīto kandidātu, ilggadējo ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (JV).

Par Rinkēviča ievēlēšanu nobalsoja 52 deputāti. Jau kopš pirmās balsošanas kārtas par Rinkēviču balsoja Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). JV Saeimā ir 26 balsis, bet ZZS - 16 deputāti. Pēc savas prezidenta amata kandidātes Elīnas Pinto izkrišanas otrajā kārtā par labu Rinkēvičam nosliecās arī "Progresīvie", kuriem parlamentā ir 10 deputāti.

Rinkēvičam svinīgo solījumu būs jādod un amatā paredzēts stāties jūlija pirmajā pusē, kad pilnvaras noslēgsies pašreizējam Valsts prezidentam Egilam Levitam, kurš no kandidēšanas uz otro pilnvaru termiņu atteicās, jo pārvēlēšanai trūka balsu.

Valsts prezidenta vēlēšanās kandidēja arī valdošo koalīciju veidojošā "Apvienotā saraksta" (AS) virzītais AS dibinātājs, uzņēmējs Uldis Pīlēns un opozīcijā esošo "Progresīvo" izvirzītā publiskās pārvaldības eksperte Elīna Pinto.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svētdien 63 gadu vecumā mūžībā devies politiķis Gundars Bērziņš, liecina rakstnieka, aizgājēja drauga Normunda Beļska ieraksts sociālajā tīklā "Facebook".

Bērziņš dzimis 1959.gada 26.septembrī Jēkabpils rajonā. 1983.gadā viņš absolvējis Rīgas Politehniskā institūta Mehānikas un mašīnbūves fakultāti.

Bērziņš bijis 5.Saeimas deputāts no Latvijas Zemnieku savienības. Viņš piedalījies Tautas partijas izveidē, un bijis 7.Saeimas deputāts un pēcāk finanšu ministrs, savukārt 8.Saeimā bijis Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs.

Viņš tika iecelts veselības ministra amatā 2004.gada 2.decembrī. Savukārt 2006.gada oktobrī Bērziņš tika ievēlēts arī 9.Saeimā.

2007.gada 17.janvārī Bērziņš paziņoja par atkāpšanos no veselības ministra amata un aiziešanu no politikas veselības apstākļu dēļ.

Bērziņš bija zemnieku saimniecības "Delles" īpašnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Atsevišķas ministrijas paniski mēģina "lāpīt budžetu" uz iedzīvotāju un uzņēmēju rēķina

Db.lv, 31.10.2023

Biedrības “Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome” valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā lielākās lauksaimniecības nozaru pārstāvošās nevalstiskās organizācijas “Zemnieku saeima” un “Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome” (LOSP) informē, ka nozarei nav pieņemams un atbalstāms Ministru prezidentes Evikas Siliņas paziņojums par 12% PVN likmes piemērošanu Latvijai raksturīgiem augļiem, dārzeņiem un ogām.

“Vēlamies atgādināt, ka kompromisi tiek meklēti abpusējās sarunās, nevis tos pieņemot vienpersoniski. Lēmumiem jābūt ekonomiski pamatotiem. Šobrīd, spriežot pēc publiskās komunikācijas, atsevišķas ministrijas un koalīcijas pārstāvji paniski mēģina “lāpīt budžetu” uz iedzīvotāju un uzņēmēju rēķina. Sāpīgi, jo ir skaidrs, ka netiek domāts par ilgtermiņa sekām īstermiņa lēmumu rezultātā,” norāda biedrības “Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome” valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis.

Svaigiem augļiem un dārzeņiem piemēros 12% PVN likmi 

Svaigiem augļiem un dārzeņiem nākamajā gadā Latvijā piemēros pievienotās vērtības nodokļa...

“Šobrīd atsevišķi valdības pārstāvji, nekonsultējoties ar nozari un neuzklausot nozares pārstāvjus, vien publiski “izmetot ideju” vispirms par 21% PVN likmes atgriešanu un tagad sociālajā vietnē X (iepriekš Twitter) paziņojot par 12% PVN likmes piemērošanu Latvijai raksturīgiem dārzeņiem, augļiem un ogām, faktiski manipulē ar cipariem un sabiedrības domu. Esam patiesi apbēdināti, jo jau pirms vairāk kā 11 dienām Ministru prezidentei Evikai Siliņai nosūtījām aicinājumu tikties ar mums un uzklausīt argumentus, kāpēc ir jāsaglabā 5% PVN likme konkrētajai produktu grupai. Diemžēl E. Siliņa šādai konstruktīvai sarunai nav atradusi laiku,” secina biedrības “Zemnieku saeima” valdes loceklis Mārtiņš Trons.

M. Trons izsaka arī nožēlu, ka šobrīd valdība manipulē ar sabiedrību un nozares noskaņojumu: “Vispirms publiski izspēlējot sliktāko versiju un tagad “piedāvājot no pieciem pirkstiem nogriezt tikai divus ar pusi. Jāatzīst, mēs tiekam ignorēti!””

Kā informatīvajā ziņojumā atzinusi Zemkopības ministrija, tad laika periodā no 2017. gada līdz 2022. gadam, pateicoties piemērotajai 5% PVN likmei Latvijai raksturīgajiem dārzeņiem, augļiem un ogām, nozare ir ievērojami attīstījusies. Augļkopības un dārzeņkopības platības palielinājušās par 5%, saražotās produkcijas vērtība kāpusi par 46%, bet eksporta vērtība - par 77%.

Ziņojumā akcentēts, ka Latvijā augļkopības un dārzeņkopības nozare attīstās straujāk nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES). Augļu un ogu izlaides vērtība Latvijā ir dubultojusies, Latviju ierindojot trešajā vietā ES aiz Luksemburgas un Slovēnijas, dārzeņu izlaides vērtība Latvijā ir pieaugusi par 25% un ir virs ES vidējā rādītāja, savukārt kartupeļu izlaides vērtība Latvijā ir pieaugusi par 57%, Latviju ierindojot sestajā vietā. Vērtējot situāciju augļkopības un dārzeņkopības nozarē kopš samazinātās PVN likmes 5% apmērā ieviešanas augļiem, ogām un dārzeņiem, var secināt, ka samazinātās likmes ieviešana ir attaisnojusies, jo ir devusi pozitīvu efektu uz augļkopības un dārzeņkopības nozari kopumā.

Paredzamās sekas, ja tiks atcelta 5% PVN likme konkrētai produktu grupai:

  1. pieaugot augļu un dārzeņu cenai, samazināsies to patēriņš;
  2. būs apgrūtināta importa produkcijas izsekojamība - no kuras valsts konkrētais produkts ievests, kādi augu aizsardzības līdzekļi izmantoti to audzēšana;
  3. pieaugs pelēkā ekonomika, kā rezultātā zaudētāji būs daudzi vietējie audzētāji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šodien pēc būtības konceptuāli atbalstīja Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) priekšlikumu izmaiņām Personu apliecinošu dokumentu likumā, ar ko paredzēts atteikties no 1.maija kā datuma personas apliecības obligātai saņemšanai.

Reizē tiks saglabāta pieeja, ka ar laiku personas apliecība visiem iedzīvotājiem kļūs par obligāti nepieciešamu dokumentu. Piemēram, ja iedzīvotājam vēl nebūs personas apliecība, tad, beidzoties pases derīguma termiņam, būs pienākums izņemt vai nu tikai personas apliecību vai, ja vēlēsies, klāt arī pasi.

Šajā kontekstā Iekšlietu ministrija rosinājusi saglabāt Saeimā jau iepriekš pieņemto normu, ka Latvijas pilsonim vai nepilsonim, kurš sasniedzis 15 gadu vecumu, pasi izsniegs, ja viņam būs derīga personas apliecība, vai arī pasi izsniegs vienlaikus ar personas apliecību.

Atbilstoši Saeimas Juridiskā biroja norādēm līdz nākamās nedēļas vidum paredzēts sagatavot juridiski atbilstošus likuma grozījumus, kurus komisija varēs virzīt tālākai izskatīšanai Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas nosaka, ka Valsts ieņēmumu dienestam (VID) no 2024.gada jānodrošina publiski pieejams nodokļu maksātāju reitinga kopējais novērtējums.

Tāpat pieņemtas izmaiņas jaunu kontu atvēršanas regulējumā, kas nosaka, ka finanšu iestāde 90 dienu laikā pēc konta atvēršanas nepieļauj jebkādu līdzekļu kustību un darījumus saistībā ar kontu līdz brīdim, kad iegūts tāds klienta paša sniegts apliecinājums par nodokļu rezidenci, uz kuru var paļauties, izņemot gadījumus, kad uzņēmējdarbības specifikas vai darījuma veida dēļ finanšu iestāde nevar iegūt klienta paša sniegtu apliecinājumu par nodokļu rezidenci pēc konta atvēršanas.

Pieņemto izmaiņu anotācijā teikts, ka pienākuma nodrošināt publiski pieejamu nodokļu maksātāju reitinga kopējo novērtējumu noteikšana regulējumā izriet arī no Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna, kas paredz ieviest jaunu informācijas tehnoloģiju sistēmu nodokļu maksātāju segmentācijai, integrējot nodokļu maksātājiem paredzēto informāciju datubāzē un nodrošinot datu vizualizāciju VID elektroniskajā deklarēšanas sistēmā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

FOTO: Lauksaimnieku protesta akcijā iesaistītas kopumā apmēram 2000 tehnikas vienības

LETA, 05.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimnieku protesta akcijā, kas pirmdien notika 16 Latvijas pilsētās, tika iesaistītas kopumā apmēram 2000 tehnikas vienības, sacīja biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

"Kopējais iesaistīto tehnikas vienību skaits ir aptuveni 2000. Tas vien liecina, ka problēmas ir aktuālas, senas un sasāpējušas. Tādēļ ir jāieklausās gan Zemkopības ministrijai, gan valdībai kopumā, lai mums vairs nevajadzētu rīkot šādas akcijas, lai valdība sāktu kaut ko darīt," sacīja Lazdiņš.

Tostarp viņš piebilda, ka, piemēram, Jelgavas centrā pirmdien ieradās apmēram 200 tehnikas vienību.

Lazdiņš arī atzina, ka lauksaimnieku atsaucību un procesa norisi vērtē ļoti pozitīvi, lai gan pasākums tika saorganizēts ļoti īsā laikā.

Tāpat "Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētājs sacīja, ka tuvākajās trijās dienās varētu kļūt skaidrs, vai būs uzlabojumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamo nedēļu turpināsies sarunas ar politiķiem un atsevišķu ministriju pārstāvjiem par lauksaimnieku iesniegto prasību izpildi.

"Mums ir būtiski šobrīd turpināt, vienoties un reāli panākt visu lauksaimnieku iesniegto prasību akceptu, tāpēc nākamās nedēļas laikā turpināsim sarunas ar valdības un ierēdniecības pārstāvjiem. Vienlaikus Rīgas domē tiks iesniegti nepieciešamie dokumenti lauksaimnieku protestiem februārī galvaspilsētā, jo tuvākās nedēļas būs izšķirošas. Tuvākais laiks parādīs, vai politiķu un ierēdņu apņemšanās aktīvi strādāt visas lauksaimniecības nozares labā nav tikai īslaicīgs solījums," informē lauksaimnieku protestu koordinators, biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Viņš uzsver, ka šobrīd ir "pozitīvi piesardzīgs" par sarunu gaitu ar Zemkopības ministru un ministrijas pārstāvjiem. Kā veiksmīgu var uzskatīt šīs nedēļas tikšanos ar Saeimas priekšsēdētāju Daigu Mieriņu. Tai pat laikā pēc tikšanās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu joprojām vēl ir "atvērti jautājumi".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Egils Levits šodien "Jaunās vienotības" (JV) politiķi, pašreizējo premjeru Krišjāni Kariņu oficiāli nominēs Ministru prezidenta amatam.

Levits par Kariņa nominēšanu šodien paziņoja preses konferencē, piebilstot, ka attiecīgu dokumentu vēl parakstīs vēlāk dienas gaitā.

Prezidents stāstīja, ka iepazinies ar topošo valdības deklarāciju un esot guvis "pilnīgi skaidru pārliecību", ka topošā koalīcija ir pietiekami stabila un ka tai ir pietiekami daudz kopīgu uzstādījumu, kas var būt par pamatu nākamās valdības darbībai nākamajos četros gados.

Abi politiķi tikšanās laikā esot pārrunājuši valdības deklarācijas pirmo melnrakstu, informēja Levits. Kariņš dokumentu esot nosūtījis prezidentam izskatīšanai jau pirmdien. Deklarācijā ir paredzēti pieci bloki. Viens no tiem ir drošība un ārpolitika, kurā iezīmēta valdības rīcība šajās jomās. Nākamais bloks ir izglītība, kas, prezidenta ieskatā, ir ārkārtīgi svarīga joma. Viņaprāt, topošās valdības partiju pārstāvjiem pie šīs sadaļas būtu rūpīgāk jāpiestrādā - īpaši pie augstākās izglītības, zinātnes un tehnoloģiju jautājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pēc pirmajām politiskajām konsultācijām ar partijām ir apņēmies vēl mēģināt panākt plašu jauno valdības koalīciju, tāpēc aicinās sarunas turpināt piecus politiskos spēkus.

Paziņojumā masu medijiem pēc sarunām ar Saeimas partijām Rinkēvičs norāda, ka no "Jaunās vienotības" (JV), Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), "Apvienotā saraksta" (AS), Nacionālās apvienības (NA) un "Progresīvajiem" esot saņēmis "principiālu atbalstu" viņa izvirzītajiem valsts attīstības mērķiem un veicamajiem neatliekamajiem darbiem.

"Respektējot politisko spēku programmatisko redzējumu un šo spēku līdzšinējo darbību parlamentā", Rinkēvičs uzskata, ka jauno Ministru kabinetu nepieciešams veidot ar iespējami plašu Saeimas vairākuma atbalstu. "Šāds valdības modelis būtu optimāls un rīcībspējīgs, veicot konkrētus risinājumus virknē Latvijas iedzīvotājiem būtiskos jautājumos," uzsvēris Valsts prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

No jaunās koalīcijas 16 amatiem puse tiks JV, pieci - ZZS, bet trīs - Progresīvajiem

LETA, 13.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No parlamenta jaunveidojamās valdošās koalīcijas sadalītajiem 16 amatiem valdībā un Saeimā puse jeb astoņi tiks topošās premjeres pārstāvētajai "Jaunajai vienotībai" (JV), pieci - Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS), bet trīs - "Progresīvajiem", šodien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu paziņoja Ministru prezidenta amata kandidāta Evika Siliņa (JV).

Saskaņā ar viņas teikto, JV papildus premjera amatam valdībā tiks pie finanšu ministra, veselības ministra, izglītības un zinātnes ministra, ārlietu ministra, iekšlietu ministra, tieslietu ministra, kā arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra krēsla.

Līdz ar to savu amatu saglabās pašreizējais finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV), tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) un izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV). Ārlietu ministra krēslā oficiāli sēdīsies līdzšinējais ministra pienākumu izpildītājs un aizejošās valdības vadītājs Krišjānis Kariņš (JV). Iekšlietu ministra amatā pēc vairāku gadu pārtraukuma atgriezīsies Saeimas deputāts Rihards Kozlovskis (JV). Par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri kļūs kādreizējā Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja, Saeimas deputāte Inga Bērziņa. Savukārt veselības ministra amats tiks uzticēts ārstam, Saeimas deputātam Hosamam Abu Meri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien vēlēs jaunu Valsts prezidentu.

Valsts prezidenta amatam pieteikti trīs kandidāti - Uldis Pīlēns, Edgars Rinkēvičs (JV) un Elīna Pinto.

"Progresīvie" Valsts prezidenta amatam virza publiskās pārvaldības eksperti Pinto. Kandidāte ir latviešu diasporas aktīviste Eiropā, septiņus gadus bijusi Eiropas Latviešu asociācijas vadītāja un pašlaik ir komunikācijas un partnerību vadītāja Eiropas Komisijas pārstāvniecībā Luksemburgā. Pirms tam strādājusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā jeb OECD, EK, Eiropas Ārējās darbības dienestā un Eiropas Savienības Padomē. Pinto bijusi arī pašreizējā Valsts prezidenta Egila Levita padomniece.

Valdošo koalīciju veidojošais "Apvienotais saraksts" (AS) augstajam amatam virzījis savu dibinātāju, uzņēmēju Pīlēnu. Savulaik viņš bijis Liepājas galvenais arhitekts un 80.gadu beigās izveidojis savu arhitekta biroju. Vēlāk Pīlēns iesaistījās uzņēmējdarbībā un aizvien ir būvniecības un industriālā koncerna "UPB" līdzīpašnieks. Politiķis savulaik piedalījies Tautas partijas (TP) Liepājas reģiona nodaļas dibināšanā, kā arī bijis TP valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) mērķis ir rast kompromisu, lai 2024.gadā varētu saglabāt samazināto pievienotās vērtības nodokli (PVN) augļiem, dārzeņiem un ogām, ceturtdien Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" sacīja ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis.

Arī Jānis Vitenbergs (NA) norādīja, ka laika vēl ir pietiekami daudz, budžets vēl nav iesniegts Saeimā, un tā kā runa ir par esošās likmes saglabāšanu un nav nepieciešami papildu budžeta līdzekļi, samazinātās PVN likmes saglabāšana vēl ir iespējama.

Vienlaikus, skaidrojot, kāpēc Nacionālās apvienība (NA) ceturtdien Saeimā rosināja saglabāt samazināto PVN, lai gan pavasarī līdzīgu priekšlikumu no ZZS noraidīja, Vitenbergs norādīja, ka, esot koalīcijā, svarīgas ir iekšējās attiecības. NA budžeta sarunās plānoja par samazināto PVN runāt.

Savukārt Rokpelnis, skaidrojot ZZS Saeimas frakcijas lēmumu atturēties no balsojuma par NA rosinājumu, norādīja, ka tā bija populistiska metode. Viņš skaidroja, ka ZZS pozīcija nav mainījusies attiecībā pret samazināto PVN, bet ir jāņem vērā iestrādes budžetā. Tāpat viņš uzvēra, ka deputātu balsojums ir viena lieta, ko vērtēt, bet jāņem vērā arī tehnika un procesu virzībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

10.janvārī, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē plānots izskatīt iedzīvotāju iniciatīvu par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātās likmes 12% apmērā ieviešanu sabiedriskajai ēdināšanai.

Iniciatīvas autors, viesnīcas "Riga Islande Hotel" vadītājs un Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Andris Kalniņš aģentūrai LETA iepriekš pauda prieku par iegūto sabiedrības atbalstu iniciatīvas virzīšanai Saeimā.

"Īsais laika periods, kurā balsis ir iegūtas, tikai liecina par šo izmaiņu tūlītēju nepieciešamību," pauda Kalniņš, piebilstot, ka, ieviešot PVN samazināto likmi sabiedriskajai ēdināšanai, cenu kāpuma laikā nozares pakalpojumi sabiedrībai kļūtu pieejamāki.

Līdztekus Kalniņš izteica cerību, ka sabiedrības viedoklis tiks uzklausīts un Latvija pievienosies lielākajai daļai Eiropas Savienības (ES) valstu, kurās jau patlaban sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem ir PVN samazinātā likme.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimnieku organizētais protests 5.februārī sāksies pulksten 11.00, un tas notiks 16 Latvijas pilsētās. Protestu norisē tiks izmantota arī lauksaimniecības tehnika, līdz ar to iedzīvotājiem ir jārēķinās ar iespējamiem satiksmes ierobežojumiem.

Protesti plānoti Liepājā, Saldū, Talsos, Tukumā, Kuldīgā, Jelgavā, Dobelē, Bauskā, Jēkabpilī, Aizkrauklē, Daugavpilī, Rēzeknē, Valmierā, Gulbenē, Limbažos un Ogrē.

"Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš norāda, ka pirmajā posmā protesti plānoti miermīlīgi, lauksaimniekiem pulcējoties katra Latvijas reģiona iepriekš definētās lokācijās.

"Protestu laikā mēs aicinām protesta dalībniekus netraucēt operatīvā transporta kustībai un ievērot miermīlīgu pārvietošanos ar lauksaimniecības un cita veida tehniku. Šobrīd lauksaimnieku izvirzītās prasības esam iesnieguši Ministru prezidentei Evikai Siliņai un Zemkopības ministram Armandam Krauzem, tāpēc gaidām atbildes un reālus risinājumus no viņu puses. Pretējā gadījumā jau 12.februārī esam gatavi doties uz Rīgu," informē J. Lazdiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Virkne lauksaimnieku prasītās lietas jau ir izpildītas, pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS), komentējot lauksaimnieku lēmumu pirmdien 16 Latvijas pilsētās rīkot protestus.

Tāpat viņš pauda viedokli, ka nav pamata pēc nedēļas lauksaimniekiem rīkot šādu protesta akciju arī Rīgā. "Domāju, ka pamatam nevajadzētu būt, jo tas, ko lauksaimnieki vēlas, jau ir izdarīts," sacīja ministrs.

Tostarp Krauze minēja, ka valdībā ir pieņemts lēmums par graudu importa aizliegumu no Krievijas un Baltkrievijas, ir sagatavoti Ministra kabineta noteikumi, kas ļaus ilgākā periodā un plašākam lokam saņemt kompensāciju, iegādājoties apdrošināšanas polisi, kā arī, lai gan kredītu procenti ir auguši, ir palielināts atbalsts kredītu procentu daļējai dzēšanai.

"Ir atsevišķas lietas, kuras ar birokrātiju nav izdarītas, bet tas arī nav tik ātri izdarāms, jo ir saistīts ar stratēģisko plānu, par ko ir jāvienojas ar Briseles ierēdņiem. Plānu var grozīt reizi gadā," teica Krauze, piebilstot, ka šobrīd tiek strādāts pie priekšlikumiem, kuri tiks virzīti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viesmīlības nozares organizācijas- Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA) un Latvijas Restorānu biedrība - aktīvi strādā pie samazinātā pievienotā vērtības nodokļa (PVN) piemērošanas sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem ieviešanas jau nākamajā nodokļu periodā, pauda LVRA valdes priekšsēdētājs Andris Kalniņš.

Viņš uzsvēra, ka nozares pārstāvji tikušies ar lielāko daļu Saeimā pārstāvēto partiju, Ekonomikas ministriju, Finanšu ministriju un lielākajām darba devēju organizācijām, lai skaidrotu samazinātā PVN ieviešanas pozitīvos efektus.

Tāpat nozare veikusi aprēķinus un uzskata, ka, padziļināti sadarbojoties ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID), iespējams panākt, ka samazinātā PVN likme valsts budžetam būs neitrāls pasākums, sacīja Kalniņš.

LVRA vadītājs uzsver, ka samazinātās PVN likmes sabiedriskajai ēdināšanai pozitīvie aspekti ir vērojami lielākajā daļā Eiropas Savienības (ES) valstu, kas to ir ieviesušas. "Tāpat arī mūsu kaimiņvalstī Lietuvā, kura ēdināšanas nozares apgrozījuma ziņā jau apsteidz Latviju divas reizes," norādīja Kalniņš, piebilstot, ka pirms Covid-19 pandēmijas Latvijas un Lietuvas ēdināšanas nozaru apgrozījums bija līdzvērtīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien lauksaimnieku pārstāvošās organizācijas tiksies ar Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvjiem, lai pārrunātu riska fonda izveidi lauksaimniekiem, sacīja biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Lazdiņš sacīja, ka līdz šim vēl nav redzēts neviens reāls priekšlikums par riska fonda izveidi.

"Skaidrs ir tas, ka pirms šāda fonda izveides ir jābūt sarunām starp apdrošinātājiem un apdrošināšanas ņēmējiem, kuri nevar noslēgt apdrošināšanas polises. Ir jābūt analīzei, ir jānoskaidro iespējamie cēloņi un risinājumi, tikai tad mēs varam diskutēt par efektīva riska fonda izveidi," sacīja Lazdiņš.

Arī lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis sacīja, ka pagaidām par šo iniciatīvu ir dzirdēts maz, lai gan citās valstīs tas nav nekāds jaunums.

Vienlaikus viņš atzina, ka ideja ir apsveicama, jo pērnā gada krusa pierādīja, ka atsevišķas nozares sevi pret riskiem pasargāt nevar, piemēram, lopkopji nevarēja apdrošināt kukurūzas laukus, tāpēc būtisku daļu lopbarības izejvielas laika apstākļu dēļ zaudēja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pirmdien paziņoja, ka atkāpsies no premjera amata un vairs atkārtoti nepretendēs uz šo amatu.

Kariņš preses konferencē informēja, ka ceturtdien Valsts prezidentam iesniegs dokumentu par valdības demisiju.

Kariņš sacīja, ka valsts attīstībai ir vajadzīgs daudz kas, bet pamatā spēcīga un dinamiska valdība, kas var pieņemt grūtus lēmumus. Kā apgalvoja premjers, pēc ilgstošām sarunām esot skaidrs, ka ''Apvienotais saraksts'' (AS) un Nacionālā apvienība (NA) dara visu, lai bremzētu jebkuru mēģinājumu, lai ieviestu valdībā dinamiskāku darbu. Ja nevar rast dinamismu šajā valdībā, tad ir nepieciešama jauna valdība, uzsvēra politiķis.

Kariņš arī norādīja, ka aicināja JV valdi un frakciju izvirzīt jaunu nākamo premjera amata kandidātu. Kariņš vairs nepretendēšot uz Ministra prezidenta amatu.

Komentāri

Pievienot komentāru