Jaunākais izdevums

Polijas naftas koncerns «PKN Orlen» šogad savā Lietuvas meitassabiedrībā «Orlen Lietuva» gatavojas investēt 100 miljonus eiro. Šos līdzekļus domāts ieguldīt Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcas un Būtiņģes termināļa attīstībā.

«Līdztekus citiem projektiem paredzēts atklāt jaunu naftas ķīmijas produktu ražošanas iekārtu, kas paplašinās kompānijas portfeli. Jau tuvojas nobeigumam jauna rezervuāra būve Būtiņģes terminālī. Tas palielinās rezervuāru kopējo ietilpību par 20%, garantēs drošāku naftas piegādi rūpnīcai un vairos Lietuvas enerģētisko drošību,» norādīts «Orlen Lietuvos» izplatītajā paziņojumā presei.

Kompānijas pārstāvis Toms Digaitis ziņu aģentūrai BNS sacījis, ka sīkākas ziņas par iecerētajām investīcijām varētu sniegt nākamnedēļ.

Kompānija norādījusi, ka 2017. un 2018.gadā plānotās un jau veiktās investīcijas sasniegs 150-200 miljonus dolāru (124,5-166 miljonus eiro). Iepriekš uzņēmums ziņojis, ka 2017.gadā investīcijām atvēlēti 60 miljoni eiro, tātad šogad tās varētu sasniegt aptuveni 60-100 miljonus eiro.

Kopš 2006.gada, kad Polijas naftas koncerns iegādājās toreizējo kompāniju «Mažeiķu nafta», tās modernizācijā investēts jau vairāk nekā miljards dolāru (830,2 miljoni eiro).

2017.gadā «Orlen Lietuva» rūpnīcā pārstrādāts vairāk nekā desmit miljonu tonnu naftas, kura caur Būtiņģes termināli piegādāta simts tankkuģos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmuma «Lietuvos geležinkeliai» ģenerāldirektors Mants Bartuška un Polijas naftas koncerna «Orlen» vadītājs Daniels Obajteks otrdien ieklāja simbolisku sliedi atjaunojamajā dzelzceļa posmā starp uzņēmumam «Orlen Lietuva» piederošo Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcu Lietuvā un Reņģi Latvijā, kas tika izjaukts pirms desmit gadiem, kā arī parakstīja vienošanos par abu kompāniju sadarbību.

Šī vienošanās paredz, ka «Lietuvos geležinkeliai» turpmāk vedīs «Orlen» meitasuzņēmuma «Orlen Lietuva» kravas uz Poliju. Līdz šim Mažeiķu naftas pārstrādes uzņēmuma produkciju «Lietuvos geležinkeliai» pārvadāja tikai Lietuvas teritorijā.

Kā preses konferencē Mažeiķos uzsvēris Lietuvas satiksmes ministrs Roks Masjulis, sliedes ielikšanai Mažeiķu-Reņģes posmā ir simboliska nozīme, jo tā apliecina, ka pārvarēta agrākā nesaprašanās starp «Lietuvos geležinkeliai» un «Orlen».

«Šī nesaprašanās un sliežu ceļa izjaukšana pirms daudziem gadiem ne tikai izraisīja «Orlen Lietuva» un «Lietuvos geležinkeliai» konfliktu, bet arī aptumšoja mūsu valstu attiecības,» viņš piebildis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

PKN Orlen atzinīgi vērtē Lietuvas dzelzceļa uzņēmuma solījumu atjaunot Mažeiķu-Reņģes posmu

LETA--BNS, 20.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polijas naftas koncerns «PKN Orlen» atzinīgi vērtē Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmuma «Lietuvos geležinkeliai» solījumu atjaunot pirms gandrīz desmit gadiem noārdīto Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posmu, pa kuru šim koncernam piederošā Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīca «Orlen Lietuva» līdz 2008.gadam veda naftas produktus uz Latviju un Igauniju.

To ceturtdien preses konferencē paziņojuši «PKN Orlen» vadītāji. Viņi arī norādījuši, ka Eiropas Komisijas (EK) lēmums noteikt dzelzceļa uzņēmumam par šo soli nepilnu 28 miljonu eiro naudassodu nav sagādājis viņiem gandarījumu.

«Mēs nejūtam nekādu gandarījumu, ka tika noteikts naudassods, mūs nepriecē tas, ka valstīs, kurās mēs darbojamies, valdībām tiek noteikti sodi. Tomēr mēs apsveicam lēmumu [atjaunot Reņģes posmu]. Jau esam sākuši sarunas, lai atrisinātu šo problēmu. Tas labvēlīgi ietekmēs mūsu darbību,» žurnālistiem sacījis «Orlen» viceprezidents Miroslavs Kohaļskis.

Pēc viņa teiktā, ir svarīgi, lai «Lietuvos geležinkeliai» un EK atrastu problēmas risinājumu, bet «Orlen» šo jautājumu uzlūko no biznesa skatupunkta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcas modernizācijā ieguldīs 220 miljonus eiro

LETA--BNS, 14.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polijas naftas koncerns "PKN Orlen" tuvāko četru gadu laikā tam piederošās Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcas modernizācijā plāno ieguldīt vairāk nekā miljardu zlotu (apmēram 220 miljoni eiro), paziņojis "PKN Orlen" meitasuzņēmuma Lietuvā "Orlen Lietuva" vadītājs Mihals Rudņickis.

Viņš norādījis, ka "Orlen Lietuva" paaugstinās jēlnaftas pārstrādes efektivitāti, izmantojot jaunākās tehnoloģijas, un pēc modernizācijas no viena barela jēlnaftas varēs iegūt vairāk naftas produktu, nekā līdz šim.

Rudņickis uzsvēris, ka tik lielas investīcijas liecina par to, ka "PKN Orlen" nedomā pārdot Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcu, bet plāno paplašināt tās darbību.

"Orlen Lietuva" vadītājs arī pastāstījis, ka pašlaik Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcā 79% pārstrādātās jēlnaftas ir no Krievijas, taču no Krievijas importētās jēlnaftas īpatsvars pastāvīgi samazinās.

Jau ziņots, ka Lietuvas jēlnaftas pārstrādes uzņēmums "Orlen Lietuva" 2020.gadā strādājis ar 590 miljonu zlotu (129 miljoni eiro) zaudējumiem pretstatā 290 miljonu zlotu (64 miljoni eiro) peļņai gadu iepriekš, liecina kompānijas finanšu pārskats.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Vēja enerģijas asociācijai (VEA) pievienojušies divi šīs nozares pasaules vadošie uzņēmumi – globālais līderis atjaunojamo energoresursu jomā un otrs lielākais atkrastes vēja enerģijas spēlētājs RWE, kā arī atkrastes un sauszemes vēja enerģijas projektu attīstītājs ORLEN.

“Pasaules vadošo uzņēmumu interese par Latvijas vēja enerģijas tirgu iezīmē faktu, ka ledus ir sakustējies un patlaban esam posmā pirms strauja Latvijas vēja enerģijas potenciāla praktiskās apguves. Latvijai ir otrais lielākais atkrastes vēja enerģijas izmantošanas potenciāls Baltijas jūrā aiz Polijas. Tādēļ esam patiesi gandarīti mūsu biedru pulkā uzņemt divus, starptautiskus atkrastes vēja nozares līderus,” norāda Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs.

“Esam uzsākuši sadarbību ar Latvijas Vēja enerģijas asociāciju, lai izmantotu atkrastes vēja enerģijas lielo potenciālu Latvijā. Mēs uzskatām visu Baltijas jūras teritoriju par perspektīvu zonu turpmākai atkrastes vēja izaugsmei. Tā piedāvā labus apstākļus – ar nemainīgu vēja ātrumu un mazāku viļņu līmeni nekā Ziemeļjūrā,” pauž Pols Koldevins, RWE Renewables Ziemeļvalstu, Polijas un Baltijas jūras piekrastes attīstības viceprezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polijas naftas koncerna "PKN Orlen" pārvaldītais naftas pārstrādes uzņēmums "Orlen Lietuva" parakstījis līgumu ar Londonā bāzēto enerģētikas pakalpojumu kompāniju "Petrofac Ltd." par naftas dziļās pārstrādes iekārtas modernizāciju Mažeiķu rūpnīcā.

Kopējā investīciju summa sasniegs 641 miljonu eiro, ar Varšavas biržas starpniecību paziņojis "Orlen".

Pēc koncerna veiktajām aplēsēm, šīs investīcijas palielinās "Orlen Lietuva" darbības peļņu pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem (EBITDA) par aptuveni 68 miljoniem eiro gadā.

"Petrofac" norāda, ka saskaņā ar līgumu ierīkos jaunu katalītiskā krekinga iekārtu, paplašinās esošās jaudas, kā arī sniegs inženiertehniskos, būvniecības, iepirkumu un citus pakalpojumus. Kompānija pauž gatavību īstenot šo Lietuvas enerģētikas infrastruktūrai svarīgo projektu atbilstoši augstākajiem pasaules standartiem.

"Petrofac" piedāvājums atzīts par labāko konkursā, to pārbaudījusi arī Lietuvas valdības komisija, kas izvērtē stratēģiski svarīgo uzņēmumu darījumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Orlen Lietuva plāno pārstrādāt tikai no Saūda Arābijas importētu naftu

LETA--BNS, 25.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polijas naftas koncerns "Orlen", kas pārvalda Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcu "Orlen Lietuva", plāno izmantot tikai Saūda Arābijas naftas kompānijas "Saudi Aramco" piegādāto naftu, paziņojis Lietuvas enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis.

""Orlen" atsakās no Krievijas naftas un plāno produkciju ražot tikai no "Aramco" naftas no Saūda Arābijas," Kreiviss piektdien teicis žurnālistiem.

Līdz šim "Orlen Lietuva" galvenokārt pārstrādāja no Krievijas importētu naftu.

Šonedēļ Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte žurnālistiem teica, ka "Orlen" tuvākajā laikā gatavojas pilnībā atteikties no Krievijas naftas.

Marta sākumā kompānijas ģenerāldirektora vietnieks Audrjus Daugnora norādīja, ka "Orlen Lietuva" jau kopš 2014.gada daudzveido izejvielu avotus un pārstrādā ne tikai Krievijas naftu, tāpēc atteikties no tās nebūtu grūti.

Pēc viņa teiktā, pēdējos gados aptuveni divas trešdaļas pārstrādājamās naftas nākusi no Krievijas, bet tagad šī attiecība "apgriežas otrādi".

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Orlen Lietuva gatavojas tuvākajā laikā pilnībā atteikties no Krievijas naftas

LETA--BNS, 22.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polijas naftas koncerns "Orlen", kas pārvalda Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcu "Orlen Lietuva", tuvākajā laikā gatavojas pilnībā atteikties no Krievijas naftas, otrdien žurnālistiem Seimā pastāstījusi Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte.

"Cik man zināms, uzņēmums ["Orlen Lietuva"] no šīs jēlnaftas gatavojas atteikties tuvākajā laikā. Tas ir uzņēmuma lēmums, jo pērk nevis valsts, bet "Orlen". Cik zinu, uzņēmums jau ir ļoti tuvu tai stadijai, kad tas vairs nepirks Krievijas naftu un neizmantos to pārstrādei," viņa sacījusi, atbildot uz jautājumu, vai Lietuvai ir reāli atteikties no visiem Krievijas energoresursiem.

Marta sākumā kompānijas ģenerāldirektora vietnieks Audrjus Daugnora norādīja, ka "Orlen Lietuva" jau kopš 2014.gada daudzveido izejvielu avotus un pārstrādā ne tikai Krievijas naftu, tāpēc atteikties no tās nebūtu grūti.

Pēc viņa teiktā, pēdējos gados aptuveni divas trešdaļas pārstrādājamās naftas nākusi no Krievijas, bet tagad šī attiecība "apgriežas otrādi".

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lietuvas satiksmes ministrs: Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa atjaunošana būs labas gribas žests pret latviešiem

LETA, 25.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmuma Lietuvos geležinkeliai solījums atjaunot pirms gandrīz desmit gadiem nojaukto Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posmu starp Lietuvu un Latviju ir ne tikai ekonomisks, bet arī politisks solis un labas gribas žests pret partneriem Latvijā un Polijā, intervijā ziņu aģentūrai BNS norādījis Lietuvas satiksmes ministrs Roks Masjulis.

Jautāts, vai Lietuvos geležinkeliai iecere pārsūdzēt Eiropas Savienības (ES) Tiesā Eiropas Komisijas (EK) lēmumu noteikt Lietuvas dzelzceļa uzņēmumam nepilnu 28 miljonu eiro naudassodu par konkurences ierobežošanu nav pretrunā ar gatavību atjaunot izārdīto sliežu ceļu, viņš atzinis, ka galīgais lēmums par pārsūdzēšanu vēl nav pieņemts - tas notiks pēc tikšanās ar ES konkurences komisāri Margrēti Vestageri.

«Galīgā lēmuma vēl nav, uzņēmums apsver virkni variantu, (..) laiks [sūdzības iesniegšanai] mums ir līdz 18.decembrim. Pirms lēmuma pieņemšanas es vēl plānoju pats aizbraukt pie komisāres, ja viņa mani pieņems, un apspriesties par to, kādi ceļi Lietuvai šai lietā būtu perspektīvākie,» stāstījis ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad pakāpeniski paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem, kā arī atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) un brīvostās.

To paredz grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli", kas iekļauti 2024.gada budžeta likumprojektu pakotnē.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 2024.gada 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Savukārt par alkoholiskajiem dzērieniem par vien litru stiprā alkoholiskā dzēriena (degvīns, brendijs u.tml. ar spirta saturu 40%) cena varētu pieaugt par 0,67 eiro, sidra ar alkohola saturu līdz 6% cena varētu pieaugt par 0,07 eiro, vīna vai raudzētā dzēriena virs 6% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro un starpproduktu (vermuti) līdz 15% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polijas naftas koncerna "PKN Orlen" pārvaldītā naftas pārstrādes uzņēmuma "Orlen Lietuva" rūpnīcā Mažeiķos, kur kopš maija sākuma notika plaši tehniskās apkopes un remonta darbi, ražošana atsākta ar pilnu jaudu.

"54 dienas pēc Baltijas valstīs vienīgās naftas pārstrādes rūpnīcas ražošanas apturēšanas apkopes darbi ražotnē ir pabeigti un jēlnafta rūpnīcā tiek pārstrādāta ar pilnu jaudu," informēja kompānija.

"Orlen Lietuva" vadītāja vietnieks ražošanas jautājumos Audrjus Daugnora norādīja, ka pareizas plānošanas rezultātā apkope ir pabeigta plānotajā termiņā un budžetā.

Ceturtdaļa apkopes darbu budžeta tika iztērēta katalītiskā krekinga iekārtas, kas ir nozīmīgākā no ražošanas līnijām, modernizācijai.

Apkopes darbus veica apakšuzņēmēji no Lietuvas, Polijas, Slovākijas, Vācijas un citām Eiropas Savienības valstīm.

Darbus vienlaikus veica pat vairāk nekā 2000 cilvēku un 40 ceļamkrānu, to laikā nomainīti cauruļvadi 15 kilometru garumā un veiktas vairāk nekā 300 pārbaudes dažādām iekārtām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīca pēc apkopes darbiem atsākusi ražošanu

LETA--BNS, 22.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polijas naftas koncerna "PKN Orlen" pārvaldītā naftas pārstrādes uzņēmuma "Orlen Lietuva" rūpnīcā Mažeiķos, kur kopš maija sākuma notiek plaši tehniskās apkopes un remonta darbi, iedarbinātas primārās naftas pārstrādes iekārtas, savukārt Būtiņģes terminālī pēc bojas nomaiņas pārkrauti pirmie tankkuģi.

Kā ziņu aģentūrai BNS teikusi Baltijas valstīs vienīgā naftas pārstrādes uzņēmuma preses pārstāve Kristīna Ģendvile, remontdarbi rūpnīcā pilnībā tiks pabeigti nākamnedēļ, tomēr jau tagad rūpnīca darbojas un ir pārsūknējusi 100 000 tonnu jēlnaftas. Viņa piebilda, ka drīzumā rūpnīcai tiks piegādāts vēl tikpat daudz jēlnaftas.

Pagājušajā nedēļā caur darbību atsākušo Būtiņģes termināli tika pārsūknētas 100 000 tonnas WTI markas jēlnaftas no ASV, bet otrdienas vakarā tika sākta vēl 100 000 tonnu Ziemeļjūrā iegūtas jēlnaftas pārsūknēšana no tankkuģa, kurš ieradies no Skotijas.

Pirmā tankkuģa izkraušanai bija nepieciešamas vairākas dienas, jo procesa gaitā tika iestatīta jaunā sūknēšanas sistēma, klāstīja Ģendvile.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banka "Luminor" piešķīrusi 100 miljonu eiro aizdevumu Lietuvas naftas importa un pārstrādes uzņēmumam "Orlen Lietuva", lai nodrošinātu apgrozāmo kapitālu kompānijai laikā, kad Polijas naftas grupai "Orlen" piederošā kompānija gatavojas plašai modernizācijai.

Pēc Maskavas iebrukuma Ukrainā Lietuvas ziemeļrietumos esošā Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīca ir atteikusies no Krievijas naftas un pašlaik pārstrādā Saūda Arābijā, Ziemeļjūrā un citos reģionos iegūtu naftu, paziņojumā presē informēja banka.

"Tādām straujām pārmaiņām un ļoti nestabilajai situācijai enerģijas tirgos ir nepieciešami ne tikai daži tehniski risinājumi, bet arī jauni finanšu pārvaldības instrumenti," norādīja "Luminor" Lietuvas filiāles vadītās Andrjus Načajus.

2022.-2024.gadā "Orlen Lietuva" plāno veikt lielākās investīcijas kopš 2006.gada, kad pārņēma rūpnīcu Mažeiķos.

Oktobra beigās kompānija parakstīja 641 miljonu eiro līgumu ar Lielbritānijas naftas pakalpojumu kompāniju "Petrofac" par naftas dziļās pārstrādes iekārtas modernizāciju Mažeiķu rūpnīcā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz decembra beigām tiks pabeigti 19 kilometrus garās Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa līnijas atjaunošanas darbi, paziņojusi Lietuvas kompānija "Vitras-S", kas veic šos atjaunošanas darbus.

Līgums ar Lietuvas valsts dzelzceļa kompāniju "Lietuvos geležinkeliai" paredz, ka dzelzceļa posma atjaunošana jāpabeidz līdz 2020.gada marta beigām, bet kompānija nemainīs savus plānus darbus pabeigt šogad, ziņu aģentūrai BNS norādīja "Vitras-S" vadītājs Mihails Ļipkins.

"Viss notiek pēc plāna, darbi rit raiti. Ieradās sākotnējā tehniskā komisija, ir aizrādījumi, kurus labojam, bet viss norit pēc grafika," teica Ļipkins.

"Lietuvos geležinkeliai" pārstāvis Gintars Ļubins sacīja, ka pašlaik tiek pabeigti darbi dzelzceļa līnijas posmā Reņģē.

"Pašlaik ir aprīkota ceļu augšējā konstrukcija, saremontētas pārbrauktuves, pārejas un tilti. Tāpat atjaunota kanalizācijas iekārtu darbība, likvidēti augi, pabeigti darbi pie kustības regulēšanas, sakaru un elektrosistēmu darbu un aprīkojuma atjaunošanas," paskaidroja Ļubins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmuma "Orlen Lietuva" Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīca vairs nesaņem jēlnaftu no Krievijas, apstiprinājusi rūpnīcas pārstāve.

"Orlen Lietuva" preses sekretāre Kristīna Ģendvile ziņu aģentūrai BNS teica, ka rūpnīca saņem naftu, kas iegūta Ziemeļjūrā, Saūda Arābijā, ASV un citur, bet ne Krievijā.

Iepriekš lielākā daļa Mažeiķos pārstrādātās naftas bija no Krievijas, taču pēc tās karaspēka iebrukuma Ukrainā nolemts no Krievijas naftas atteikties.

"Orlen Lietuva" pieder Polijas naftas pārstrādes un degvieas mazumtirdzniecības koncernam "PKN Orlen".

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ignitis group nepiedalīsies konkursā par otra vēja parka izveidi Baltijas jūrā

LETA--BNS, 12.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valsts kontrolētā enerģētikas grupa "Ignitis group" neplāno piedalīties izsolē par tiesībām būvēt Lietuvas otro vēja parku Baltijas jūrā, paziņoja grupas preses pārstāvis Pauļus Kalmants.

Neoficiāli zināms, ka "Ignitis group" ir uzvarējusi pirmajā konkursā par 1,8 miljardus eiro vērta vēja parka ar 700 megavatu (MW) jaudu izveidi Baltijas jūrā. Oficiāli konkursa uzvarētājs tiks paziņots rudenī, kad arī gaidāms konkurss par otrā vēja parka būvniecību.

"Esam sasnieguši savu mērķi, kas noteikts atjaunotajā "Ignitis group" stratēģijā, iegūt vienu atkrastes vēja parka projektu Lietuvā, kura komerciāla darbība sāktos līdz 2030.gadam," Kalmants teica ziņu aģentūrai BNS.

"Tādēļ pašlaik mēs neplānojam piedalīties konkursā par otra 700 MW vēja parka izveidi Baltijas jūrā," viņš stāstīja, piebilstot, ka kompānija plāno piedalīties konkursos par vēl viena vēja parka izveidi citā grupas tirgū Baltijas valstīs, Somijā vai Polijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lietuvieši Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posmu piedāvā atjaunot līdz 2019. gada beigām

LETA/BNS, 23.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmums «Lietuvos geležinkeliai» iesniedzis Eiropas Komisijai (EK) projektu nojauktā Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posma atjaunošanai, ko plāno paveikt līdz 2019. gada beigām.

«Pagājušās nedēļas beigās mēs iesniedzām plānu saskaņošanai ar EK. Dzelzceļa posmu plānots atjaunot līdz 2019.gada beigām,» pavēstīja «Lietuvos geležinkeliai» pārstāvis sakariem ar sabiedrību Mants Dubausks.

Pēc viņa teiktā, saskaņā ar valdības lēmumu plāns līdz 1.martam jāsaskaņo ar EK. Viņš norādīja, ka šobrīd uzņēmumus nevēlas atklāt plāna detaļas, tajā skaitā investīcijas.

Saskaņā ar agrākām aplēsēm, posma atjaunošana izmaksās aptuveni 20 miljonus eiro, taču uzņēmuma vadītājs Mants Bartuška paudis cerību, ka summa būs mazāka.

«Latvijas dzelzceļa» pārstāvis Māris Ozols aģentūru BNS informēja, ka dzelzceļa posma atjaunošanas projekts ar Latviju netiek saskaņots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas Seima Ekonomikas komiteja centīsies noteikt stingrākus kritērijus, pēc kuriem no Lietuvas nacionālās drošības viedokļa svarīgiem uzņēmumiem būs pienākums ziņot valdībai par liela apmēra darījumiem.

Kā ziņu aģentūrai BNS pastāstījis komitejas vadītājs, Zemnieku un zaļo frakcijas deputāts Virģīnijs Sinkevičs, šāda kārtība tiktu attiecināta ne tikai uz stratēģiskajiem valsts uzņēmumiem, bet arī uz trim lielām privātkapitāla kompānijām - Lietuvas vienīgo jēlnaftas pārstrādes uzņēmumu Orlen Lietuva, minerālmēslojuma ražotāju Achema un televīzijas, interneta un mobilo sakaru pakalpojumu sniedzēju Telia Lietuva, bet īpaša valdības komisijas atļauja būtu vajadzīga ne vairāk kā diviem trim darījumiem gadā.

Pēc viņa teiktā, pašlaik tiek strādāts pie tā, lai likums par nacionālajai drošībai svarīgajiem uzņēmumiem un objektiem tiktu saskaņots gan ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) prasībām, gan Lietuvas drošības interesēm, gan Valsts drošības departamenta (VSD) aizrādījumiem, gan ar pašiem uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Latvija joprojām ir valsts ar augstāko darbaspēka nodokļu slogu Baltijā

Dienas Bizness, 08.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Lai arī Latvijas nodokļu politikas mērķis ir nodokļu sloga samazinājums zemāku ienākumu guvējiem, pārējās Baltijas valstis virzās uz priekšu straujāk.

Lai gan vērienīgā nodokļu reforma nesusi virkni jauninājumus nodokļu likumdošanā, Latvija joprojām ir valsts ar augstāko darbaspēka nodokļu slogu Baltijā - secināts Swedbank Finanšu institūta veiktajā Baltijas valstu nodokļu sloga salīdzinājumā. Latvijas nodokļu politika nelutina kā darba ņēmējus, tā arī darba devējus, radot Baltijā lielākos kopējos izdevumus uz vienu darbinieku.

Latvijā 2018.gads likumdošanas jomā nesis gana daudz jaunumu, tādēļ galvu lauzīt nākas ne tikai darba algas saņēmējiem, bet arī to izmaksātājiem. Cenšoties mazināt sociālo nevienlīdzību, ir palielināta minimālā alga (no 380 eiro uz 430 eiro), mainīts neapliekamā minimuma noteikšanas un piemērošanas princips (no 60 līdz 115 eiro pērn, no 0 līdz 200 eiro šogad) un ieviestas progresīvās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes (no 23% uz 20%, 23% vai pat 31,4% atkarībā no ienākumu apmēra). Tāpat, saskaņā ar reformas nestajām izmaiņām, palielināts atvieglojums par apgādājamo (no 175 eiro līdz 200 eiro) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes (no 10,5% uz 11% darba ņēmējiem un no 23,59% uz 24,09% darba devējiem).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas naftas importa un pārstrādes uzņēmums "Orlen Lietuva" sācis 641 miljonu eiro vērtā modernizācijas projekta īstenošanu, kas ietver atliekvielu pārveides iekārtas būvniecību.

Tik liels investīciju projekts Baltijas valstīs vienīgajā naftas pārstrādes rūpnīcā nav bijis kopš 2006.gada, kad to iegādājās Polijas naftas grupa "PKN Orlen".

Modernizācijas projektu plānots pabeigt līdz 2024.gada nogalei. Gaidāms, ka pēc tā beigām pārstrādes efektivitāte pieaugs no 72% līdz 84%, ļaujot kompānijai izmantot par 20% mazāk jēlnaftas tāda paša daudzuma naftas produktu saražošanai, kā arī palielinās ieņēmumus pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem (EBITDA) par apmēram 68 miljoniem eiro gadā.

"Orlen Lietuva" paskaidro, ka projekts palielinās Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcas rentabilitāti un veicinās reģionālo enerģētisko drošību, jo no Mažeiķiem naftas produktus saņem ne tikai Lietuva un Polija, bet arī Igaunija, Latvija un Ukraina.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas jēlnaftas pārstrādes uzņēmuma "Orlen Lietuva" zaudējumi pagājušajā gadā bijuši 183,2 miljoni eiro pretstatā 71,5 miljona eiro peļņai 2021.gadā, liecina kompānijas finanšu pārskats.

Tajā norādīts, ka zaudējumi saistīti ar kompānijas aktīvu vērtības pārvērtēšanu. Konstatēts, ka uzņēmuma aktīvu vērtība samazinājusies par 355,6 miljoniem eiro.

Neņemot vērā aktīvu vērtības samazināšanos, kompānijas pamatdarbības peļņa pagājušajā gadā bijusi 186,2 miljoni eiro.

Uzņēmuma apgrozījums pērn gada izteiksmē pieaudzis par 77% līdz 7,551 miljardam eiro, liecina pārskats.

Pērn kompānijai piederošā Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīca pārstrādājusi 8,9 miljonus tonnu naftas jeb par 4% vairāk nekā iepriekšējā gadā.

"Orlen Lietuva" pieder Polijas naftas pārstrādes un degvielas tirdzniecības uzņēmumam "PKN Orlen".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izpildot Eiropas Komisijas (EK) lēmumu, Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmums «Lietuvos geležinkeliai» Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posmu varētu atjaunot 2019.gadā, sacīja Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmuma vadītājs Mants Bartuška.

«[Dzelzceļa] posms līdz Reņģei ir jāatjauno, tā ir daļa no EK noteiktā soda, kas paredz, ka ir jānovērš sekas. Acīmredzot tas būs 2019.gada projekts,» teica Bartuška.

«Darbu apjoma dēļ tiks izvērtēts, kas ir jāatjauno, jo posms nav izmantots jau astoņus gadus. Tas var prasīt arī divus gadus, ar visu dokumentāciju, ar fizisko darbu,» piebilda «Lietuvos geležinkeliai» vadītājs.

Bartuška teica, ka trīs mēnešu laikā pēc soda paziņošanas, tas ir, līdz janvāra sākumam, Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmumam ir jāiesniedz EK plāns par Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posma atjaunošanu. Viņš piebilda, ka dzelzceļa posma atjaunošana varētu maksāt apmēram 20 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" publiskotajā Baltijas valstu lielāko uzņēmumu "Top50" reitingā šogad iekļuvuši 27 Lietuvas uzņēmumi, 17 Igaunijas un seši Latvijas uzņēmumi, aģentūru LETA informēja "Coface" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka Latvijas pozīcijas šajā reitingā ir vispieticīgākās un turklāt tās šogad pasliktinājušas - ja iepriekšējos divus gadus Baltijas "Top50" klasificējās astoņi uzņēmumi no Latvijas, tad šajā gadā - par diviem mazāk.

Kopumā Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu apgrozījums pērn veidoja 74 miljardus eiro, bet peļņa - 2,78 miljardus eiro. Latvijas uzņēmumu pienesums starp Baltijas "Top50" lielākajām kompānijām ir 9,4% apgrozījuma un 10,6% peļņas ziņā.

Igaunija savas pozīcijas šī gada Baltijas "Top50" uzņēmumu reitingā nostiprinājusi un tajā pārstāvēto uzņēmumu skaits ik gadu būtiski pieaug - šogad reitingā iekļuvuši 17 Igaunijas uzņēmumi, pērn - 14, bet 2021.gadā tādu bija tikai 10. Lietuvas uzņēmumu pozīcijas uzņēmumu reitingā ir samērā stabilas - šogad reitingā pārstāvēti 27 uzņēmumi no Lietuvas, pērn - 28, savukārt 2021.gadā - 32.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome trešdien pieņēma pašvaldības šī gada budžetu, kurā izdevumi plānoti par nepilniem 200 miljoniem eiro lielāki nekā ieņēmumi.

Pašvaldības budžeta ieņēmumi plānoti 1,354 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - vairāk nekā 1,545 miljardu eiro apmērā, bet budžeta tēriņu starpību 191 miljona eiro apmērā plānots finansēt no budžeta atlikuma un aizņēmumiem.

Pērn pieņemot 2023.gadā budžetu, tajā ieņēmumi tika lēsti 1,2 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 1,4 miljardu eiro apmērā, attiecīgi arī togad izdevumi bija aptuveni par 200 miljoniem eiro lielāki par ieņēmumiem. Vēlāk dome budžetā veica arī grozījumus. Šā gada budžetā ieņēmumi plānoti par 162 miljoniem eiro lielāki nekā pērn, bet izdevumi - par 141 miljonu eiro lielāki nekā pērn.

Ieņēmumu palielinājumu nosaka galvenokārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu plānotais pieaugums par 75 miljoniem eiro. Pašvaldības budžetā pieaug arī ieņēmumi no valsts budžeta, galvenokārt pedagogu darba samaksas pieauguma ietekmē par 47 miljoniem eiro un no atbalsta Kundziņsalas pārvada būvniecībai par 23,5 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lietuva maksās naudassodu par Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posma nojaukšanu

LETA/BNS, 05.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmums «Lietuvos geležinkeliai» piektdien samaksās Eiropas Komisijas noteikto nepilnu 28 miljonu eiro naudassodu par Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posma nojaukšanu, ziņu aģentūrai BNS apliecinājis uzņēmuma vadītājs Mants Bartuška.

Galīgais soda nomaksas termiņš ir 7.janvāris.

Kā pastāstījis «Lietuvos geležinkeliai» pārstāvis sakariem ar sabiedrību Mants Dubausks, naudassods tiks samaksāts no uzņēmuma uzkrātajām rezervēm, neizmantojot bankas garantijas.

Vēlāk dzelzceļa uzņēmums gatavojas lūgt Eiropas Komisiju šo naudassodu samazināt vai vispār atbrīvot no tā nomaksas. Tādu iespēju «Lietuvos geležinkeliai» var izmantot pusgada laikā no naudassoda piespriešanas jeb līdz aprīļa sākumam.

Kā ziņots, Lietuvas valdība 6.decembrī nolēma atjaunot Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posmu, kā arī uzdeva valsts dzelzceļa uzņēmumam pārsūdzēt naudassodu, lai panāktu tā summas samazināšanu vai atcelšanu. 15.decembrī «Lietuvos geležinkeliai» pārsūdzēja naudassodu Eiropas Savienības (ES) Tiesā. Ja tiesas lēmums būs uzņēmumam labvēlīgs, tas varēs visu summu vai daļu no tās atgūt.

Komentāri

Pievienot komentāru