Jaunākais izdevums

Valdošās koalīcijas partijas šodien vienojās, ka tiks palielināts Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja atalgojums.

Paredzēts, ka VID ģenerāldirektora amatalga būs 4030 eiro ar iespēju par kvalitatīvu darbu saņemt piemaksas 60% apmērā no mēneša atalgojuma, aģentūrai LETA skaidroja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Iepriekš tika rosināts VID vadītāja atalgojuma maksimālo apmēru noteikt 8100 eiro, no kuriem bruto pamatalga būtu nedaudz virs 5000 eiro ar iespēju saņemt piemaksas 60% apmērā no mēneša atalgojuma.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) šodien pēc koalīcijas partiju sanāksmes žurnālistiem sacīja, ka valdības partneri šodien vienojās par konkursu VID vadītāja amatam. Tāpat politiķi, uzklausot Valsts kancelejas piedāvājumu algu reformai valsts pārvaldē, vienojās, ka kompleksu pieeju var veikt tikai 2017.gadā, izskatot visas liekas funkcija un atrodot rezerves, lai to ieviestu kopumā no 2018.gada.

Pašlaik kā pilotprojekts tiks paredzēta atlīdzības palielināšanas iespēja tikai VID. Būs pusgada laiks šo projektu izskatīt un nomonitorēt, lai varētu izdarītu secinājumus, sacīja premjers.

Tomēr, ņemot vērā speciālistu trūkumu, koalīcija arī vienojās dot vadītājiem iespējas 5% robežā piemaksāt atslēgas darbiniekiem ministrijās. Tas esot jādara uz līdzekļu ietaupījumu rēķina, skaidroja Kučinskis.

Liela konceptuāla ziņa ir tā, ka kopumā algu reformas mēs netaisīsim, jo vajadzīgs lielāks sagatavošanas posms," klāstīja valdības vadītājs.

Kučinskis skaidroja, ka VID palielinājums paredzēts visai algu skalai, izskatot visus posteņus.

Konkrētu nepieciešamo finansējumu atalgojuma palielināšanai politiķi vēl nenosauca.

Kā ziņots, pēc līdzšinējās VID ģenerāldirektora amata kandidātes Ingas Koļegovas atteikšanās pretendēt uz atbildīgo amatu nolemts rīkot atkārtotu konkursu. Lai izraudzītos piemērotāko kandidātu, paredzēts piesaistīt personālatlases kompānijas ekspertus. Patlaban VID vadītāja alga ir starp 2000 un 3000 eiro mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Nepadarīt amatpersonu par motivācijas ēzeli

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 30.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Diskusijas par algas apmēru, motivēšanas rīkiem un citām ērtībām atkal pabīdījušas malā būtiskāko jautājumu – kuram būs pa spēkam vadīt Valsts ieņēmumu dienestu

VID jaunā vadītāja atkārtotie meklējumi nu jau līdzinās tai rosībai, kas notiek mājokļos, gatavojoties bērna dzimšanai. Tiek nopūsti putekļi no dzimtas šūpulīša, pirkti ratiņi, autiņi, knupīši un citas vajadzīgas un, kā vēlāk izrādās, arī daudzas nevajadzīgas lietas. Ir viegli savās rūpēs pārcensties, jo runa taču ir par savu bērnu. Var vilkt paralēles ar VID vadītāja amata plāksnes spodrināšanu, algas līmeņa un motivēšanas latiņas pārbīdes ieskaitot. Varbūt VID vadītāja atalgojums nevis jāskrūvē uz augšu, jo redz, Igaunijā šāda līmeņa vadītājs – amatpersona – nopelnītu vairāk, bet gan jāsasaista ar darba atdevi, svarīgajā amatā esot un, piemēram, ēnu ekonomiku apkarojot. Tas nozīmētu, ka VID vai citas valsts institūcijas ne tikai augstākā līmeņa vadītāja, bet arī ierindas darbinieka atalgojums būtu atkarīgs no sasniegtajiem rezultātiem – pēc līdzīga modeļa, kāds dabiski pastāv uzņēmējdarbībā. Arī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola intervijā DB atzina – lai VID vadītājs varētu saņemt vairāk, būtu jāpiepildās dažiem visai viegli kontrolējamiem nosacījumiem – iekasēto nodokļu pieaugumam jābūt straujākam nekā tautsaimniecības attīstībai, ēnu ekonomikai jāsamazinās un jāpaaugstina VID klientu – nodokļu maksātāju – apmierinātības līmenis. Vakar prezentētais pētījums par atalgojumu valsts pārvaldē un privātajās struktūrās atkārto jau zināmo – darbinieku motivācijas veicināšana un produktivitātes paaugstināšana ir lielākais darba devēju izaicinājums abās frontēs. Pētījums brēc, ka valsts pārvaldē atalgojums ir ievērojami zemāks nekā privātajā sektorā nodarbinātajiem, turklāt – jo vadošāks amats, jo lielāka atalgojuma plaisa. To, ka šādas pīles klibošanas sekas ir nespēja aizpildīt vakantos augstākā līmeņa vadītāju amatus, gan redzam arī bez pētīšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektoram mēnesī vajadzētu pelnīt vismaz tikpat daudz, cik nopelna analoģiska dienesta vadītājs Igaunijā, un šī summa ir 5800 eiro, šorīt intervijā LNT raidījumam 900 sekundes sacīja Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš.

Viņš minēja, ka tieši neadekvātais atalgojums, kāds patlaban pienākas VID ģenerāldirektoram, varētu būt viens no iemesliem, kāpēc konkurss uz šo amatu beidzās bez rezultāta.

Krieviņš pastāstīja, ka augusta vidū noslēgsies pētījums par atalgojuma atšķirībām privātajā un valsts sektorā. Viņš pieļāva, ka pēc iepazīšanās ar šī pētījuma rezultātiem varētu tikt izveidoti kādi izņēmumi attiecībā uz atalgojumu VID, bet par to vēl būšot jādiskutē. «Protams, mana preference būtu atrisināt atalgojuma jautājumu visā valsts pārvaldē kopumā,» sacīja Valsts kancelejas vadītājs.

Jautāts, kādu tieši atalgojumu viņa ieskatā vajadzētu saņemt VID ģenerāldirektoram, Krieviņš atbildēja, ka «tas minimums, uz ko mums vajadzētu iziet, ir Igaunijas Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora atalgojums, kas ir 5800 eiro mēnesī».

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Uzņēmēju pārstāvis: «Mēs vienkārši nevaram atļauties viduvēju vai sliktu VID vadītāju»

Lelde Petrāne, 29.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) kopā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK) ir pārliecinātas, ka nekavējoties ir jāveic kardināla reforma valsts pārvaldes motivācijas sistēmā, lai iespējami ātri Latvija nonāktu pie mazas, efektīvas un uz rezultātu orientētas valsts pārvaldes. Reforma ir jāuzsāk, par pilotprojektu izvēloties Valsts Ieņēmumu dienestu (VID), paredzot, ka topošajam iestādes ģenerāldirektoram ir adekvāts, ar privāto sektoru, valsts kapitālsabiedrībām un vismaz ar Igauniju konkurētspējīgs atalgojums, kurš ir atkarīgs no organizācijas darbības rezultātiem.

Abas lielākās uzņēmēju organizācijas uzskata, ka reforma ir jāveic ar mērķi nepalielināt valsts izdevumus, vienlaikus paredzot VID vadītājam rīcības brīvību esošā budžeta ietvaros pašam veidot iestādes vadošo menedžeru komandu un viņu motivācijas sistēmu.

Līdzšinējā pieeja motivācijas sistēmā tik nozīmīga amata izpildītājiem ir bijusi zem jebkādas kritikas, tādēļ lielākās uzņēmēju organizācijas atbalstīs valdības, Finanšu ministrijas un Valsts kancelejas centienus meklēt veidus, kā aizsākt šo nozīmīgo reformu valsts pārvaldē, teikts izplatītajā paziņojumā. Uzņēmēji uzskata, ka reforma jāveic nekavējoties, lai Latvijas iedzīvotāji pēc iespējas ātrāk sagaidītu savas labklājības pieaugumu vismaz līdz Eiropas Savienības vidējam līmenim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekļūšana Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskotajā minimālās algas maksātāju sarakstā ir atkarīga arī no tā, cik korekti darba devēji aizpilda darba devēja ziņojumus - vai tajos ievadītā informācija par darbinieku atalgojumu un nostrādātajām darba stundām ir pareiza, skaidro VID.

Apkopojot iesniegtos datus, atklājušies gadījumi, kuros šis dokuments neatspoguļo specifiku, kas raksturīga uzņēmuma darba laika uzskaitei. VID aprēķinus veic sistēmā, neanalizējot cilvēciskas kļūdas, tāpēc aicina darba devējus rūpīgāk sekot līdzi tam, lai darba devēju ziņojumi tiktu aizpildīti korekti, atbilstoši likumu prasībām un iekļaujot visu nepieciešamo informāciju par darbinieku.

Bet pamata lieta, kas ļaus uzņēmumiem neiekļūt sarakstā, ir lielāku algu maksāšana.

VID informēja, ka darbinieki, kuriem ir norādīti «0» ienākumi un «0» nostrādātas darba stundas, netiek ietverti aprēķinā, savukārt attiecībā uz tiem darbiniekiem, kuriem ir norādīti darba ienākumi, bet nav norādīts nostrādāto stundu skaits, tiek pieņemts, ka darbinieks ir nostrādājis pilnu mēnesi. «Bet pamata lieta, kas ļaus uzņēmumiem neiekļūt sarakstā, ir lielāku algu maksāšana, nemaksājot tieši valstī noteikto minimālo algu,» piebilda VID.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID publiskos darba devējus, kuri darbiniekiem maksā minimālo algu vai mazāk

LETA, 26.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Sākot no šodienas VID publiskos informāciju par darba devējiem, kuru darbinieku vidējais mēneša atalgojums ir valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā vai mazāks.

Sākot no šodienas Valsts ieņēmumu dienests (VID) reizi mēnesī publiskos informāciju par darba devējiem, kuru darbinieku vidējais mēneša atalgojums ir valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā vai mazāks, informē VID.

Lai veicinātu komercdarbības vides drošību, godīgu konkurenci un labprātīgu nodokļu saistību izpildi, šodien spēkā stājas grozījumi likumā «Par nodokļiem un nodevām», kas paredz nodrošināt publiski pieejamu informāciju par darba devējiem, kuru darbinieku vidējais mēneša atalgojums ir valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā vai mazāks.

Publiskoti 2604 darba devēji, kuri maksā minimālo algu vai mazāk

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

VID vadītājas vietnieku Čerņecki pārceļ Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes direktora amatā; rotācijas skars 39 darbiniekus

LETA, 03.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores vietnieks noziedzības apkarošanas jomā Kaspars Čerņeckis pārcelts VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes direktora amatā, līdz ar to patlaban ģenerāldirektora vietnieka noziedzības apkarošanas jomā amats ir vakants, šodien preses konferencē par veiktajiem pasākumiem VID darbības efektivitātes uzlabošanai un korupcijas risku mazināšanai sacīja dienesta ģenerāldirektore Ināra Pētersone.

Kopumā dažādas rotācijas skar 39 VID darbiniekus, tajā skaitā, 22 dažāda līmeņa vadītājus - 18 struktūrvienību vadītāji līdz 11.maijam tiks pārcelti citos VID amatos, bet vēl četri līdz 23.maijam sāks darbu ārpus VID.

No pārējiem 17 rotācijā iesaistītājiem VID darbiniekiem 14 cilvēki tiks pārcelti citos amatos VID, bet trīs - darbā ārpus VID.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) informēja, ka uz Tieslietu ministrijas iestādēm tiek pārcelti pieci līdzšinējie Finanšu policijas darbinieki - Māris Kaminskis, Jurģis Kijoneks, Aivijs Lagzdiņš, Viesturs Burkovskis un Miks Indāns. Šie darbinieki turpmāk strādās Ieslodzījuma vietu pārvaldes Tiesvedības daļā un Tiesiskā regulējuma daļā. «Abas daļas pamatā strādā ar nacionālajām un starptautiskajām institūcijām, kā arī piedalās normatīvo aktu izstrādē,» piebilda tieslietu ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

LTRK atbalsta atklāta konkursa rīkošanu uz VID ģenerāldirektora amatu

Lelde Petrāne, 15.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) atbalsta Ministru prezidenta Māra Kučinska un finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas izteikto ieceri par atklāta konkursa rīkošanu uz Valsts Ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatu, piesaistot profesionālu personāla atlases kompāniju.

LTRK jau vairākkārt līdzšinējā amata atlases procesā norādīja, ka būtiski raudzīties uz tādiem profesionāļiem, kuri spētu veikt reformas un uzlabot VID darbību un reputāciju kopumā. Viens no galvenajiem šķēršļiem līdz šim bija zemais atalgojums, tāpēc arī biznesa vide uzstāj uz to, lai alga tik būtiskas iestādes vadītājam būtu augstāka un konkurētspējīga ar privāto kapitālsabiedrību profesionāļiem.

«Brīžos, kad uzņēmumos kādas būtiskas daļas vadītājs nolemj atstāt savu amatu un īpašnieki neredz nevienu piemērotu kandidātu no iekšienes, viņi vēršas pie profesionālas personāla atlases kompānijas nevis paši staigā pa konkurējošiem uzņēmumiem, lai atrastu pēc iespējas labāku darbinieku,» saka LTRK viceprezidente Lienīte Caune, piebilstot, ka Ministru prezidentam un finanšu ministrei pašreiz ir krietni atvieglota konkursa noteikumu izstrāde, jo ar dažādām partnerorganizācijām liela daļa jau ierakstīta vienošanās dokumentā, kas tika parakstīts pagājušajā nedēļā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperte: Ar jauno VID vadītāja atalgojumu varētu atrast piemērotu kandidātu amatam

LETA, 30.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar jauno Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja atalgojumu 4030 eiro un iespējām saņemt piemaksas par kvalitatīvu darbu, par ko vienojušās vadošās koalīcijas partijas, varētu būt iespējams atrast piemērotu kandidātu VID ģenerāldirektora amatam, aģentūrai LETA atzīst Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas valdes priekšsēdētāja Eva Selga.

Tiesa, viņa atzīmē, ka droši atbildēt, vai šis atalgojums ir konkurētspējīgs vai nē, nevar, jo tāds amats valstī ir vienīgais un tas ir stratēģiski ļoti svarīgs. Tāpēc viņa rosina izvērtēt valstiski svarīgos amatus un arī atalgojuma noteikšanu.

«Es vairāk atbalstītu kopīgu stratēģiski svarīgo valsts amatu izvērtēšanu un atalgojuma noteikšanu. Šis cipars jau ir tuvāk realitātei, lai būtu iespējams atrast piemērotu un profesionālu kandidātu,» norāda Selga.

Tāpat viņa atzīst, ka patlaban VID ģenerāldirektora amats sabiedrībā ir vērtēts negatīvi.

«Šobrīd šis amats ir piesaistījis tik plašu un negatīvu sabiedrības un mediju uzmanību, ka, lai arī cik profesionāls un motivēts būs VID vadītāja kandidāts, vienalga būs aizdomas par to, ka ar viņa godaprātu, reputāciju vai profesionalitāti kaut kas nav labi,» skaidro Selga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatam virza apdrošināšanas kompānijās pieredzi guvušo Ilzi Cīruli.

To šodien pēc tikšanās ar Cīruli žurnālistiem pavēstīja ministre. Tikšanās laikā finanšu ministre izklāstījusi Cīrulei savu redzējumu par VID galvenajiem uzdevumiem, proti, nodrošināt straujākus nodokļu ieņēmumus, cīnīties ar ēnu ekonomiku un nodrošināt klientu apmierinātību. «VID jāpanāk, ka nodokļu administrēšana kļūst ātra, ērta, efektīva un klientiem draudzīga. Savukārt noziedzības apkarošanai ir jābūt efektīvai, bez tolerances pret blēžiem. VID jāparāda, ka protam blēžus apkarot,» uzsvēra Reizniece-Ozola.

Pēc ministres teiktā, Cīrulei vēl daudz kas ir jāapgūst, piemēram, VID darba specifika, bet ministre ir pārliecināta, ka Cīrule ar VID darbinieku atbalstu to varēs izdarīt. Tāpat Cīrulei jaunajā amatā noderēs iepriekšējā darba pieredze, vadot lielu kompāniju.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Kurš būs nākamais VID vadītājs?

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktore, 02.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja nepatīk spoguļattēls, tad spoguļa sasišana situāciju neuzlabo – jautājums ir par to, ko nākamais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītājs realitātē varēs izdarīt citādi un labāk

Līdzšinējās VID vadītājas Ināras Pētersones paziņojums par aiziešanu no amata izraisījis sabiedrībā vēl nebijušu rezonansi – līdz šim neviens šīs iestādes vadītājs nav saņēmis tik plašas un nepārprotamas uzslavas par savu darbu kā viņa. Tas ir diezgan neparasti, ņemot vērā, ka jebkurš VID vadītājs var strādāt tikai pastāvošo likumu ietvaros un ar tiem instrumentiem, kas ir viņa rīcībā. Politiķiem ir viegli brēkt par to, ka valsts budžetam vajag vairāk naudas, taču skaidrs ir arī tas, ka ne jau I. Pētersone vai jebkurš potenciālais VID vadītājs vienpersoniski var nodrošināt nodokļu iekasēšanu dubultā apjomā, ja visa nodokļu sistēma neatbilst esošajai ekonomiskajai situācijai valstī un reāli strādājošo uzņēmumu lielumam.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Izmēģinājuma trusītis ar laika degli

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 11.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvēle izraudzīties Valsts ieņēmumu dienestu kā pilotprojektu valsts pārvaldes restartam raisa jautājumus

Tāpat izbrīna šodien darbu sākušās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ilzes Cīrules paustais presē. Ne tik daudz par nodokļu administrācijas specifiku, kuru būtu jādod laiks izjust uz savas ādas, bet gan viņas centīgā atsaukšanās uz politiķiem. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola ir I. Cīrules tiešā priekšniece, to nevar apšaubīt. Bet vai šo formālo faktu vajag intervijās uzdot kā padevīgu pienākumu? Teorētiski valdība par I. Cīrulei izsniegto jāvārdu var vēlēties saņemt arī kaut ko pretī, cenšoties pludināt robežas starp neatkarīgu, neietekmējamu VID vadītāju un pie nodokļu iekasētāja stūres piesēdinātu politiķu marioneti, kurai uzticēts ceremoniāls gods un pienākums parakstīt dokumentus. Sperot pirmos nedrošos soļus atbildīgajā amatā, I. Cīrule jau vairākkārt paspējusi piesaukt valdības plecu. Jācer, ka tas nav noticis tāpēc, lai ilustrētu savu jauno darba stilu. Tā vietā būtu gribējies dzirdēt pārliecinošas atbildes par noziedzīgu shēmu un ēnu ekonomikas apkarošanas taktiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas paredz pilotprojekta īstenošanu Valsts ieņēmumu dienestā (VID), paaugstinot atalgojumu iestādes «atslēgas cilvēkiem».

Rīta pusē Saeima likuma izmaiņas atbalstīja 1.lasījumā, noteica tās par steidzamām un atvēlēja vien 15 minūtes priekšlikumu iesniegšanai. Kopumā tika iesniegti 12 priekšlikumi, kurus iesniedza partija Saskaņa, bet visvairāk priekšlikumu iesniedza partija No sirds Latvijai (NSL).

Uzrunājot deputātus, NSL priekšsēdētāja Inguna Sudraba norādīja, ka, pieņemot šādus likuma grozījumus, ir jārada līdzvērtīgi nosacījumi visā valsts pārvaldē. «Ar ko VID iepirkuma nodaļas speciālists ir labāks par iepirkuma speciālistu kādā citā iestādē? Nekā. [Ar Saeimas lēmumu] tiek radīts precedents, ka rindā stāvēs arī pārējās valsts iestādes, jo arī tām būs nepieciešama īpaša atlīdzības sistēma,» uzskata Sudraba.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Latvija nodokļu iekasēšanā varētu sasniegt tādus pašus rezultatīvos rādītājus kā, piemēram, Igaunija vai kāda cita valsts, kur situācija ar nodokļu iekasēšanu ir labāka, nebūtu žēl, ja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītājs pelnītu miljonu, intervijā aģentūrai LETA sacīja revīzijas, nodokļu, darījumu un konsultāciju pakalpojumu sniedzēja EY partneris Andris Lauciņš.

«Atalgojuma jautājums ir jāvērtē kompleksi. Patlaban jau esam izauguši tik tālu, ka ar ironiju, bet tomēr spējam akceptēt to, ka ir lieli uzņēmumi, kuros vadītājiem jāmaksā lielas algas, lai spētu panākt kādu efektu. Ja uzņēmums ir komplicēts un liels, strādā labi un dod valstij vajadzīgos rezultātus, tad ir pareizi vadītājam maksāt lielu algu,» skaidroja Lauciņš.

Viņš norādīja, ka, vērtējot uzdevumus, kas no valstiskā viedokļa ir jārealizē VID, visiem būtu jābūt ieinteresētiem VID vadītājam un vadības komandai maksāt miljonu, lai šos uzdevumus sasniegtu.

«Iespējams, ka tā būtu arī politiskā atbalsta izpausme, ko patlaban praktiskās izpausmēs nevar redzēt. Jāskatās, vai var veikt kādus labojumus administratīvi tiesiskajā pusē, lai ar nākamo VID vadītāju varētu noslēgt vienošanos, kas saistāma ar kaut kādiem specifiskiem, izmērāmiem rezultātiem, kas šim vadītājam ir jāsasniedz. Šim amatam cilvēks būtu jāpiesaista ar konkurētspējīgs atalgojums un bonusu sistēma,» sacīja Lauciņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Pētersone atkāpšanos no amata skaidro ar bezcerību valsts pārvaldes situācijas uzlabošanā

LETA, 31.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone lēmumu atkāpties no amata pieņēmusi, jo nesaskata perspektīvu uzlabot situāciju valsts pārvaldē.

Pētersone šodien brīfingā uzsvēra, ka atlūguma iesniegšana nav saistīta ar draudiem vai psiholoģisko spiedienu.

Atlūguma iesniegšanas iemesls ir reformu neesamība valsts pārvaldē, sacīja Pētersone.

Viņa norādīja, ka notiek tikai plānošana un dažādu dokumentu kaudžu rakstīšana, taču reālas reformas valsts pārvaldē nenotiek. «Esam daudz ko darījuši, lai VID kļūtu modernāka un atvērtāka iestāde, tomēr jāattīstās ir visai valsts pārvaldei. Viens pats VID neko nepanāks,» skaidroja Pētersone.

VID vadītāja uzsvēra, ka patlaban valsts pārvaldē neesot komandas ar kopīgu mērķi un viņa neredzot veidu, kā iekustināt visu valsts pārvaldi kopīgiem mērķiem. Daudzas lietas valsts pārvaldē esot bezjēdzīgas, no kurām daudzas lietas neesot iespējams mainīt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Konkurss uz VID ģenerāldirektora amatu beidzies bez rezultāta

LETA, 12.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsludinātais konkurss uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatu ir beidzies bez rezultāta, šorīt Latvijas televīzijas raidījumā Rīta panorāma paziņoja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Neviens no konkursa otrajā kārtā izraudzītajiem četriem pretendentiem nav bijis piemērots, lai virzītu konkursa trešajai kārtai, līdz ar to konkursa komisija atzinusi, ka konkurss beidzies bez rezultāta.

Patlaban ir panākta vienošanās turpmāko divu nedēļu laikā meklēt cilvēku no iekšējām struktūrām bez konkursa, turklāt finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai (ZZS) esot padomā vairāki pretendenti. Kolīdz viņa atgriezīsies no Briseles, ministre ķeršoties klāt pie šī jautājuma risināšanas, informēja Kučinskis.

Viņaprāt, konkursu nav vērts izsludināt, jo tas atkal var beigties bez rezultāta. Tāpēc vispirms mēģinās uzrunāt cilvēkus, kas strādā valsts pārvaldē un tādā gadījumā iespējams vienoties par pārcelšanu. «Ja risinājums būs neveiksmīgs, meklēsim citus variantus,» noteica Kučinskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID reizi mēnesī publiskos darba devējus, kuri darbiniekiem maksā minimālo algu vai mazāk

LETA, 07.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamgad Valsts ieņēmumu dienests (VID) reizi mēnesī publiskos informāciju par darba devējiem, kuru darbinieku vidējais mēneša atalgojums ir valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā vai mazāks, informēja VID.

Lai veicinātu komercdarbības vides drošību, godīgu konkurenci un labprātīgu nodokļu saistību izpildi, 2018.gada 1.janvārī spēkā stāsies grozījumi likumā «Par nodokļiem un nodevām», kas paredz nodrošināt publiski pieejamu informāciju par darba devējiem, kuru darbinieku vidējais mēneša atalgojums ir valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā vai mazāks.

Saskaņā ar «SSE Riga» Ilgtspējīga biznesa centra pētījumu «Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009.-2016.» otru lielāko ēnu ekonomikas īpatsvara daļu Latvijā 2016.gadā joprojām veido «aplokšņu algas» (40,2%), tas ir, algas daļa, kuru uzņēmēji reāli maksā, bet slēpj no valsts.

VID norādīja, ka no minētā pētījuma izriet, ka mazāki un jaunāki uzņēmumi proporcionāli vairāk iesaistās ēnu uzņēmējdarbībā nekā lielāki un vecāki uzņēmumi, kas atbilst dzīves liecībai par to, ka uzņēmumi izmanto izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, lai sasniegtu zināmu konkurētspējas slieksni, un ka šī sliekšņa sasniegšana ir būtiska, lai konkurētu attīstītā tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests apturējis SIA Internet, kas administrē Latvijā populārāko sludinājumu vietni ss.lv, saimniecisko darbību, informē VID.

Papildināta visa ziņa!

Patlaban ss.lv vēl darbojas, jo pēc lēmuma par saimnieciskās darbības apturēšanu, Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Tīkla risinājumu daļa pašu domēnu slēdz piecu dienu laikā.

Situācijā, kad ir apturēta uzņēmuma saimnieciskā darbība, VID aicina patērētājus neveikt maksājumus par sludinājumu ievietošanu.

VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Sandra Kārkliņa-Ādmine ceturtdien preses konferencē pastāstīja, ka VID nolēmis apturēt Latvijas lielākā sludinājumu portāla ss.lv darbību saistībā ar tā atteikšanos sniegt informāciju par nereģistrētiem auto tirgotājiem.

Kārliņa-Ādmine norādīja, ka VID, analizējot ar e-komerciju saistītos riskus, konstatēja, ka, izmantojot šo interneta vietni, notiek ne tikai legāla uzņēmējdarbība, bet ir daļa cilvēku, kas nereģistrē savu saimniecisko darbību un nodarbojas ar auto tirdzniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepilnus trīs mēnešus pēc jaunās prasības darba sludinājumos obligāti norādīt algu vai atalgojuma diapazonu, Valsts ieņēmumu dienests šo publiski pieejamo informāciju analizē kontekstā ar ēnu ekonomikas apkarošanu, - vēstīja raidījums LNT TOP10.

Uzņēmumiem, kas dažādu iemeslu dēļ iekļuvuši Valsts ieņēmumu dienesta risku kategorijā, tiek meklēti šobrīd vai iepriekš publicētie darba sludinājumi. Aizdomas rodas, ja ir starpība starp sludinājumos norādīto summu un ko uzņēmums vēlāk iesniedz atskaitēs kā it kā reāli izmaksāto.

«Ja sludinājumā alga ir 500 eiro, tad mums rodas jautājums, kāpēc mūsu datubāzēs un uzņēmuma iesniegtajās atskaitēs atrodama 300 eiro alga. Saprotams, ka ir aizdomas par aplokšņu algu starpības apmērā, ja vien uzņēmums nespēj pierādīt starpības pamatojumu» saka VID Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Ilze Borance.

VID sākotnēji nevērš sankcijas, bet lūdz uzņēmumus iesniegt paskaidrojumus vai aicina pārskatīt deklarācijās norādītās informācijas korektumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā nav iespējams aizpildīt brīvās vakances ar vietējo iedzīvotāju darba spēka resursu

Tā uzskata iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens. Kā dzīvo Iekšlietu ministrija, kādas rūpes ir ugunsdzēsējiem, policistiem, robežsargiem, kāda ir kopējā drošības politika un cik daudz iekšlietu resors būs atbildīgs par jaunajām naudas atmazgāšanas prasībām, kas vēl nesen veidoja likumu grozījumu kalnus Saeimā, - to visu Dienas Bizness jautāja S. Ģirģenam.

Fragments no intervijas

«Satversmē ir pateikts, ka Latvijas suverēnā vara pieder Latvijas tautai, tātad cilvēkiem. Manā uztverē, darbs valdībā to arī nozīmē - aizstāvēt valsts un tautas intereses, katru dienu meklēt konkrētus risinājumus, kas uzlabotu Latvijas iedzīvotāju materiālo labklājību, cienīgus dzīvus apstākļus un to neatņemamo sastāvdaļu – drošību un taisnīgumu,» bez garām ievadrunām savu sapratni par darbu Dienas Biznesam izskaidroja ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID ģenerāldirektora amatam cer piesaistīt otrā līmeņa vadītājus no privātā biznesa

LETA, 25.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apzinoties, ka augstākā līmeņa vadītājus būs grūti piesaistīt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatam, ir cerība piesaistīt otrā līmeņa vadītājus no privātā biznesa.

Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš šodien Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā atzina, ka nav pārliecināts par valsts pārvaldes pārstāvju ieinteresētību kandidēt uz šo amatu, ņemot vērā vēsturi ar iepriekšējo kandidāti - Valsts vides dienesta vadītāju Ingu Koļegovu.

Vaicāts par personālatlases kompāniju piesaisti VID ģenerāldirektora amata meklēšanā, viņš norādīja, ka daļa šo personālatlases kompāniju jau ir skaidri pateikušas, ka neredz jēgu startēt konkursā par tiesībām uzņemties šos pienākumus, jo apzinās, ka nepierunās augsta līmeņa vadītājus, zinot, kāds ir piedāvātais atalgojums.

«Cilvēki nelauž krēslus, lai nokļūtu ērtajā postenī. Konkurences nav, un tas ir visbiedējošākais,» noteica Krieviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vadītāju atlases īpatnības valsts kapitālsabiedrībās

Aiga Ārste - Avotiņa, "Amrop" vadošā partnere, 28.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos pāris gados aktivitāte valsts sektorā vadošu darbinieku, jo īpaši padomes locekļu, atlases procesos ir ievērojama. Nav šaubu - atlases process valsts un privātā sektorā būtiski atšķiras.

Atlasot kandidātus valsts iestādēm, jārēķinās ar pastiprinātu interesi no medijiem un visām ieinteresētajām pusēm, ir jābūt gataviem diezgan lielam birokrātiskam slogam, lai pamatotu katru darbību un lēmumu, pēc iespējas mazinot emocionālo un subjektīvo pieeju visa procesa gaitā. Procesam jābūt ne vien labi pārdomātam, bet arī detalizēti aprakstītam un caurspīdīgam, lai katram būtu iespēja rast pamatojumu, kāpēc kandidātu vērtējums ir tāds un ne citādāks, kāpēc viens kandidāts tiek virzīts tālāk, bet cits - paliek aiz strīpas.

Katram ir tiesības uz šīm atbildēm. Bieži dzirdam, ka procesam ir jāatbilst "korporatīvās pārvaldības labās prakses principiem". Ko tie sevī ietver? Gribētos izcelt trīs būtiskus aspektus - komunikāciju, konfidencialitāti un procesa caurspīdīgumu. Komunikācijai jābūt pārdomātai, ievērojot visstingrākos konfidencialitātes principus attiecībā uz kandidātiem, kas pieteikušies atlases konkursā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Publiskoti 2604 darba devēji, kuri maksā minimālo algu vai mazāk

Zane Atlāce - Bistere, 26.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Lēmums publiskot šo sarakstu tika pieņemts, lai veicinātu darba ņēmēju tiesību aizsardzību.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskojis sarakstu ar darba devējiem, kuru darbinieku vidējais mēneša atalgojums ir valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā vai mazāks, informē VID.

Informācija VID mājaslapā liecina, ka sarakstā iekļauti 2604 darba devēji. Sarakstu iespējams aplūkot ŠEIT.

Sarakstā ir iekļauti uzņēmumi, nevalstiskās organizācijas, arodorganizācijas un profesionālās organizācijas, dažādu Latvijā pārstāvēto konfesiju reliģiskās draudzes, individuālie komersanti un individuālie uzņēmumi, kooperatīvās sabiedrības un zemnieku saimniecības, dzīvokļu īpašnieku biedrības, virkne mediju, kā arī citu nozaru uzņēmumi un fiziskās personas - darba devēji, skaidro VID.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Televīzijas (LTV) raidījuma Aizliegtais paņēmiens žurnālisti sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumā Tokyo City atklājuši aplokšņu algu un nelegālās nodarbināšanas pārkāpumus, aģentūrai LETA pastāstīja raidījuma vadītājs Guntis Bojārs.

LTV aģentūru LETA informēja, ka no nākamās pirmdienas, 25.septembra, raidījums Aizliegtais paņēmiens uzsāks piecu raidījumu sēriju ar nosaukumu operācija Tokija, kas būs vērojama LTV kanālā katru pirmdienas vakaru plkst.19.30.

Raidījumu sērijas laikā varēs vērot, kā piecu mēnešu garumā Aizliegtā paņēmiena žurnāliste kā trauku mazgātāja iefiltrējās vienā no lielākajiem Rīgas ēdināšanas uzņēmumiem Tokyo City.

Aizsega laikā atklāti tādi pārkāpumi kā darbinieku atalgojuma izmaksa aploksnēs, oficiāli neuzskaitītas darba stundas, kā arī nelegāla studentu no Uzbekistānas un Bangladešas nodarbināšana. Izmeklēšanas gaitā iesaistījies arī Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Finanšu policija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Cīrule: Mana priekšrocība bija vēlme pārveidot VID par organizāciju, kas vērsta uz klientiem

LETA, 01.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Domāju, ka mana priekšrocība konkursā uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatu bija orientēšanās uz izmaiņām pašā VID organizācijā, lai, izmantojot pašreizējos VID resursus un piesaistot jaunus, pārveidotu VID par organizāciju, kas orientēta uz klientiem, sacīja VID ģenerāldirektora amata kandidāte Ilze Cīrule.

«VID ir jākļūst par organizāciju, kas spēj nodrošināt izvirzīto mērķu sasniegšanu. Tādēļ jāapzina VID resursi, to efektivitāte un jāizlemj, kādas papildu kompetences nepieciešamas VID. Iespējams, nepieciešams augstāka līmeņa analītiskais darbs,» sacīja Cīrule.

Taujāta, vai nepieciešams turpināt plānoto Finanšu policijas un Muitas policijas apvienošanu, Cīrule norādīja, ka patlaban uz šo jautājumu nevar atbildēt. «Būs nepieciešamas sarunas ar VID darbiniekiem, speciālistiem, lai saprastu, kā šo jautājumu efektīvāk risināt,» sacīja Cīrule.

Arī iepriekš Cīrule bija norādījusi, ka VID šobrīd ir problēmas ar efektivitāti, tādēļ vispirms ir nepieciešams audits, lai saprastu, kā ar pašreizējiem resursiem panākt maksimālu rezultātu. VID, iespējams, ir jāsamazina darbinieku skaits un jāizvērtē, vai kādas funkcijas nedublējas.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Dokumentu parakstītāju konkurss

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 21.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Te bija kandidāts, te zuda kandidāts – VID ģenerāldirektora meklējumiem velkoties garumā, mazumā raujas iespēja atrast tādu nodokļu administrācijas vadītāju, kurš nebūs tikai spējīgs dokumentu parakstītājs

Kopš 16. jūnija, kad Valsts kanceleja izsludinājusi konkursu uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatu, aizritējis gana daudz laika. Amats kļuva vakants pēc tam, kad raganu medības neizturēja un atlūgumu iesniedza Ināra Pētersone. Pāris mēnešu pēc VID pamešanas I. Pētersone DB atzina gan to, ka uzlabojumi nodokļu administrēšanas jomā bez politiskās gribas nav iespējami, gan to, ka VID ir vajadzīgs nedaudz cits strāvojums nekā tas, ko pārstāv pati Pētersone un arī nodokļu administrācijas ikdienas darba turpinātāja un nodrošinātāja, VID vadītāja pienākumu izpildītāja Dace Pelēkā. Pirmais konkurss izčākstēja, arī Valsts vides dienesta vadītāja Inga Koļegova, kuru amatam virzīja un par kuru zīmīgi galvoja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, kā dzīve pierādīja, tomēr nevarētu būt paraugs valsts amatpersonu deklarāciju aizpildīšanas mākā. Ar tādiem biogrāfijas pleķiem pie amata tikt neizdevās. Pa to laiku tika pieregulēts VID ģenerāldirektoram maksājāmās algas apmērs, bet meklējumi tika uzticēti personālatlases kompānijai, kas saņēma kādus simt «nē» un arī savu tiesu jāvārdu. Šajā jezgā kopš Pētersones atlūguma apritējuši gandrīz pieci mēneši.

Komentāri

Pievienot komentāru