SEB banka piešķīrusi aizdevumu 3 miljonu eiro apmērā SIA “Liepājas RAS” bioloģiski noārdāmu atkritumu pārstrādes sistēmas izveidei poligonā “Ķīvītes” Grobiņas pagastā. Finansējums paredzēts specializētā aprīkojuma un tehnikas iegādei.

“Apstrādājot sadzīves atkritumus pēc jaunā tehnoloģiskā risinājuma, poligonā ik gadu tiks apglabāti aptuveni par 9,5% mazāk sadzīves atkritumu,” norāda SIA “Liepājas RAS” valdes loceklis Normunds Niedols. “Turklāt, bioloģisko atkritumu dalīta vākšana un pārstrāde ir Latvijas turpmāko gadu viens no lielākajiem izaicinājumiem, jo normatīvo aktu prasības paredz no 2024. gada ieviest šķirošanas sistēmu pārtikas un dārzu atkritumiem, kas attiecīgi arī būs jāpārstrādā.”

Visi projektā plānotie būvdarbi, kas ietver gan tehnoloģiskās ēkas būvdarbus, gan biomasas tuneļu ēku būvdarbus, gan nojumes, gan ceļu, laukumu un inženierkomunikāciju izbūves darbus, turpināsies līdz 2023.gada nogalei. Izvēlētā tehnoloģija ļaus pārstrādāt bioloģiski noārdāmus atkritumus komposta materiālā, kas izmantojams apzaļumošanai, inženiertehniskām vajadzībām, tilpņu aizbēršanai un ainavu veidošanai, tādējādi samazinot poligonā apglabājamo atkritumu apjomu un tautsaimniecībā izmantoto minerālresursu patēriņu. Pārstrādes procesā tiks iegūta arī biogāze, ko izmantos atjaunojamās enerģijas ražošanā.

Liepājas reģiona atkritumu poligona apsaimniekotājs SIA Liepājas RAS grasās ieguldīt vairāk nekā 1,285 miljonus latu atkritumu poligonā Ķīvītes, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Poligonā Ķīvītes paredzēta inerto atkritumu apglabāšanas laukuma būvniecība. Inertie atkritumi ir maztoksiski atkritumi ar nelielu piesārņojošo vielu daudzumu. Ar šiem atkritumiem pēc to apglabāšanas nenotiek būtiskas fizikālas, bioloģiskas vai ķīmiskas pārmaiņas, jo tie neiedarbojas uz citām vielām vai materiāliem, ar kuriem nonāk saskarē, un nerada draudus cilvēka veselībai vai videi, skaidro zalajosta.lv.

Paredzēts ka interto atkritumu apglabāšanas laukumu būvēs Burtnieku novada Valmieras pagastā reģistrētais uzņēmums SIA SCO Centrs, kas piedāvāja veikt pakalpojumu par zemāko cenu. SIA SCO Centrs pamatkapitāls ir 232 tūkstoši Ls, un tā reģistrēta 1992. gadā. Uzņēmuma valdē darbojas valdes locekle Valda Jaunzeme un valdes priekšsēdētājs Jānis Matisons.

Katru gadu atkritumu apglabāšanas nozares komersantiem ir pienākums Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) iesniegt atskaites par iepriekšējā gada darbības rādītājiem, informē SPRK.

Apkopojot darbības rādītājus SPRK secina, ka 2015. gadā ir nedaudz samazinājies komersantu sniegto regulēto pakalpojumu apjoms, savukārt regulējamās nozares komersantu kopējais apgrozījums no regulējamā pakalpojuma ir palielinājies.

Poligonos apglabāšanai pieņemto sadzīves atkritumu apjoms 2015. gadā bija 514 tūkst. t, kas ir par 2% mazāk nekā 2014. gadā.

Galvenais iemesls, kas ietekmē sadzīves atkritumu apjoma samazinājumu ir tas, ka valstī tiek attīstīta dalīti vāktu atkritumu apsaimniekošana, kā rezultātā nešķirotu atkritumu daudzums, kas nonāk līdz poligoniem, samazinās. Ietekmi uz atkritumu apjomu atstāj arī iedzīvotāju skaita samazināšanās valstī.

Atkritumu apsaimniekošanas politika Lejaskurzemē ir vērsta uz to samazināšanu, ne pārstrādi, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Liepājas reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns līdz 2020.gadam ietver 11 pašvaldību teritoriju – visu bijušo Liepājas rajonu, kā arī Skrundas, Saldus un Brocēnu novadu. Plānā paredzēts viens reģionālais poligons – «Ķīvītes» Grobiņas novadā, ko apsaimnieko SIA Liepājas RAS, kā arī trīs atkritumu apsaimniekošanas zonas, kuras veidotas tā, lai atkritumu apsaimniekošanas cenas būtu aptuveni vienādas, norāda reģionālā atkritumu poligona apsaimniekotājas SIA Liepājas RAS valdes loceklis Normunds Niedols. Plāna izstrādes mērķis ir reģiona atkritumu apsaimniekošanas sistēmas pilnveidošana, pēc iespējas samazinot ietekmi uz vidi.

Liepājas tiesa šodien pasludinājusi SIA «Riepu bloki» maksātnespēju, informēja tiesas pārstāve Velga Lūka.

Maksātnespējas pieteikumu bija iesniedzis pats uzņēmums, norādot, ka tam izveidojušies nodokļu parādi vairāk nekā 13 miljonu eiro apmērā, bet «Riepu bloku» pašu līdzekļi ir 22 700 eiro.

Tiesa par «Riepu bloku» maksātnespējas procesa administratoru iecēlusi Haraldu Velmeru.

Valsts vides dienests iepriekš pārtrauca līgumu ar uzņēmumu «Riepu bloki», kas Starta ielā, Rīgā, bija uzkrājis tonnām riepu, kā arī aprēķināja uzņēmumam sodu 12,9 miljonu eiro apmērā par videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu.

«Riepu bloku» pārstāvis Grūbe arī iepriekš sacīja, ka sākotnēji noteiktā soda nauda 1500 un 5000 eiro apmērā nepalīdzot risināt jautājumu, ko iesākt ar uzkrātajām riepām. Viņš arī uzsvēra, ka papildus piespiedu naudas piemērošanas gadījumā uzņēmums pieprasīs pasludināt maksātnespēju.

Valsts vides dienests (VVD) pieņēmis lēmumu pārtraukt līgumu ar SIA Riepu bloki par videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu un aprēķinājis tam sodu 12 900 624 eiro apmērā, informēja VVD sabiedrisko attiecību speciāliste Maruta Bukleviča.

Papildināta visa ziņa!

Riepu bloku lielākais īpašnieks caur vēl vienu uzņēmumu ir bijušais Zaļo un zemnieku savienības Saeimas deputāts, pašlaik Latvijas Zemnieku savienības Vidusdaugavas nodaļas vadītājs Aivars Dronka.

Vides dienesta skatījumā, uzņēmums kā ražotāju atbildības sistēma nenodrošināja nolietoto riepu pārstrādi atbilstoši normatīvo aktu prasībām, līdz ar to piemērots sods nepilnu 13 miljonu eiro apmērā.

Bukleviča skaidroja, ka naudas sods tika aprēķināts, balstoties uz SIA Riepu bloki pašu VVD iesniegtajām ziņām. 2016.gadā uzņēmums nav pārstrādājis 72,77% jeb 3 909 280 kilogramus no apsaimniekotajām riepām. Dabas resursa nodokļa likme ir 0,33 eiro par kilogramu, taču Dabas resursu nodokļa likums arī paredz komersantam pienākumu par nepārstrādāto riepu apjomu veikt nesamaksātā nodokļa samaksu desmitkāršā apmērā. Līdz ar to SIA Riepu bloki kopējais soda apmērs ir 12 900 624 eiro.

Sporta komplekss 333 no ģimenes biznesa izaudzis līdz uzņēmumam, kas piesaistījis arī starptautiskas nozīmes partnerus

Vladislavam Šlēgelmilham 2002. gadā radās utopiska ideja – izveidot kartinga trasi, kas tajā laikā Latvijā vēl nebija pieejama. Tā sākās sporta kompleksa 333 attīstība. Vēlāk 2007. gadā tika uzbūvēts drošas braukšanas poligons, 2010. gadā atklāts veikparks, 2015. gadā kafejnīca un vēl viena kartinga trase, bet 2017. gadā tika uzbūvēts angārs, biroja ēka un tehniskā zona.

Šajā gadā sporta komplekss papildināts ar jauniem pakalpojumiem – ūdens atrakciju parku, izveidotas jaunas kafejnīcas telpas, infrastruktūra pielāgota lielākam apmeklētāju skaitam, kā arī labiekārtotas piecas kempingu mājiņas. «Visas lietas šeit notiek dabiski – ja ir pieprasījums, tad ir arī piedāvājums. Komunicējam ar mūsu klientiem, mums ļoti interesē arī viņu domas – tā saucamais feedback, ko varētu labāk. Vienmēr uzklausām arī veselīgu kritiku, kā mēs varam attīstīties. Parādījās vēlme pēc nakšņošanas vietām, kafejnīcas, tad arī pludmales zona attīstījās diezgan dabiski,» stāsta V. Šlēgelmilha meita Sibilla Šlēgelmilha.

Atkritumu apsaimniekošanas poligonā Ķīvītes, šķirojot atkritumus, atrasts vērtīgs mākslas darbs – glezna.

Glezna izrādījās lībiešu mākslinieka Jāņa Beltes naivisma stilā gleznots darbs, no mākslas zinātnes viedokļa ļoti vērtīgs, vēstī atkritumu poligona apsaimniekotājas SIA Liepājas RAS informācija.

Sākumā nav bijis īsti skaidrs, vai atrastais priekšmets ir vērtīgs, jo audekls bijis stipri apsūbējis, bet rāmis – salauzts. Mulsinājis tas, ka gleznojums ir uz audekla, nevis uz kartona, jo 20. – 30.gados pārsvarā tika strādāts uz kartona. Gleznojums uz audekla vedinājis domāt, ka atradumam varētu būt liela vērtība.

Līdz mūsdienām saglabājušies 18 J.Beltes darbi. Tikai daži no tiem atrodas Liepājas muzejā. Pārsvarā tie ir mākslinieka zīmējumi – viņš savulaik strādājis arheoloģiskās ekspedīcijās. Gleznu saglabājies maz. Dažas ir privātajās kolekcijās, vēl dažas Ventspils muzejā un Lībiešu tautas namā, vēsta Liepājas RAS.

Uzņēmums Riepu bloki Liepājas tiesā iesniedzis maksātnespējas pieteikumu, liecina ieraksts Maksātnespējas reģistrā.

Lieta ierosināta 3. janvārī.

Uzņēmuma juridiskā adrese ir Grobiņas novada Ķīvītes. Komercreģistrā uzņēmums ierakstīts 2007.gadā un tā apmaksātais pamatkapitāls ir 56,9 tūkstoši eiro. Uzņēmuma darbības veids ir šķirotu materiālu pārstrāde.

2016.gadā SIA Riepu bloki apgrozījums bija 222,5 tūkstoši eiro, bet zaudējumi – 31,4 tūkstoši eiro. Uzņēmumā strādāja trīs darbinieki.

Kompānijas valdes locekļi ir Marks Baltkalns un Ilgonis Rags.

Valsts vides dienests (VVD) pagājušajā gadā pārtrauca līgumu ar uzņēmumu Riepu bloki, kas Starta ielā, Rīgā, bija uzkrājis tonnām riepu. VVD arī aprēķināja tam sodu 12 900 624 eiro apmērā.

Uzņēmums Starta ielā, Rīgā, bija uzkrājis tonnām riepu. Lai atbrīvotos no pretlikumīgi glabātajām riepām, Riepu bloki nolēma iepirkt vēl riepas, skaidrojot, ka pretējā gadījumā riepu daudzums neesot bijis pietiekams, lai tās varētu izdevīgi nodot pārstrādei, liecina aģentūras LETA arhīvs.

Eco Baltia grupas uzņēmuma SIA Eko Kurzeme sadzīves atkritumu šķirošanas rūpnīca, kuras izveidē investēti 3,25 miljoni eiro, ir pilnībā pabeigta un jau 15.janvārī uzsāks savu darbu ar pilnu jaudu, informē uzņēmumā.

Rūpnīcā, kas atrodas Grobiņas pagastā Skudras, SIA Liepājas RAS atkritumu poligona teritorijā, sākotnēji plānots sašķirot 8000 tonnas sadzīves atkritumu gadā, bet šķiroto atkritumu apjomu iespējams palielināt līdz 30 000 tonnām gadā.

«Rūpnīcas darbība tiešā veidā samazinās to atkritumu daudzumu, kas nonāks apglabāšanai poligonā Ķīvītes. Līdz šim Liepājas reģionā savāktie sadzīves atkritumi tika vesti apglabāšanai šajā poligonā, taču, līdz ar rūpnīcas darbības uzsākšanu, no atkritumiem varēsim nošķirot otrreiz izmantojamās izejvielas – piemēram, stiklu un plastmasu, kas tālāk jau tiks nodotas pārstrādei. Rūpnīcas darbības nodrošināšanai plānots izveidot vairāk nekā 10 darbavietas,» stāsta SIA Eco Baltia grupa valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.

Liepājas Universitātes Matemātikas zinātņu un informācijas tehnoloģiju institūta zinātnieki pērnā gada nogalē iesniedza Latvijas un Eiropas patenta pieteikumus sistēmas izgudrojumam optimālas anaerobās vides uzturēšanai biogāzes ražošanā.

Liepājas Universitātes zinātnieki ir izstrādājuši automātisku sistēmu, kas ļauj nodrošināt biogāzes ražošanā izmantojamo anaerobisko baktēriju uzturēšanu vajadzīgajā temperatūras diapazonā, izmantojot speciālas palīgvielas un/vai ūdeni kontrolētā laistīšanas nodrošinājumā.

Patlaban ir izveidots matemātiskais modelis, kas nosaka šķidruma spiedienu, mitrumu un temperatūru ar rūpniecisku sensoru palīdzību, tādējādi novērtējot biogāzes komponenšu – metāna un ogļskābās gāzes daudzumu.

Zinātnieki Liepājā ir matemātiski pamatotojuši sistēmas sensoru izvēli un optimālo izvietojumu atkritumu poligonā. Risinājuma formulējums ļauj noteikt mitruma avotu un biogāzes noteču optimālo izvietojumu, minimizēt biogāzes (oglekļa dioksīda) noplūdi atmosfērā.

Akciju sabiedrība LNK Industries noslēdz līgumu par 1,43 miljoniem eiro ar atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu SIA EKO KURZEME par atkritumu šķirošanas stacijas tehnoloģisko iekārtu piegādi un uzstādīšanu.

AS LNK Industries ir uzvarējusi iepirkumu konkursā piegādāt un uzstādīt atkritumu šķirošanas stacijas tehnoloģiskās iekārtas jaunajam atkritumu šķirošanas centram, kas atradīsies sadzīves atkritumu poligonā Ķīvītes Grobiņas novadā, Liepājas reģionā.

«Atkritumu šķirošanas stacija būs pilnībā funkcionāls komplekss, kurā AS LNK Industries uzstādītās iekārtas veiks nešķirotu sadzīves un tiem pielīdzināmu atkritumu, primāro sadalīšanu to tālākai apstrādei, kā arī nodrošinās mehānisku bioloģiski noārdāmo atkritumu un pārstrādei derīgo atkritumu sašķirošanu un sagatavošanu tālākai pārvietošanai», par paredzamajiem darbiem stāsta AS LNK Industries valdes loceklis Jevgenijs Locovs.

Eco Baltia grupa uzņēmums SIA Eko Kurzeme uzsāk jaunas atkritumu šķirošanas rūpnīcas būvniecību Grobiņas novada sadzīves atkritumu poligonā Ķīvītes, informē uzņēmuma pārstāvji.

Rūpnīca apkalpos Liepāju un tai piegulošos novadus, un ik gadu tajā paredzēts sašķirot ap 8000 tonnu sadzīves atkritumu.

Sadzīves atkritumu šķirošanas rūpnīca tiek būvēta ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējumu. Kopējās projekta izmaksas lēšamas 3,2 miljonu eiro apmērā, no kuriem 1,28 miljoni eiro ir Kohēzijas fonda līdzfinansējums un 1,95 miljoni eiro - SIA Eko Kurzeme ieguldījums rūpnīcas būvniecībā.

Māris Simanovičs, Eco Baltia grupa valdes priekšsēdētājs: «Šodien mēs uzsākam vērienīgu projektu – atkritumu šķirošanas rūpnīcas būvniecību, kas ir nopietns solis Eco Baltia grupa attīstībā. Šī būs mūsu pirmā atkritumu šķirošanas rūpnīca un arī vērienīgākais investīciju projekts šogad. Tieši atkritumu šķirošanas rūpnīcas mums ir ļoti nepieciešamas, jo neskatoties uz to, ka Latvijā cilvēki arvien biežāk izvēlas šķirot, poligonos joprojām nonāk tūkstošiem tonnu nešķirotu sadzīves atkritumu. Ir svarīgi saglabāt mūsu valsts resursus, un beidzot jāapzinās, ka atkritumi arī ir resurss, kas ir gudri jāizmanto.»

Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums SIA Liepājas RAS savāktos atkritumus pārstrādā un noglabā videi draudzīgā veidā, tomēr ir reizes, kad uzņēmuma darbiniekiem roka neceļas iznīcināt atradumu, kas kādam bijis lieks, vēsta Kursas Laiks.

SIA Liepājas RAS vides pārvaldības speciāliste Zane Siksna ir idejas autore muzejam, kas septembrī piedzīvos svinīgu atklāšanu. «Viss sākās pirms gadiem trim, četriem, pilnīgi neplānojot, jo lietas pie mums nonāk ar domu, ka tās tiks iznīcinātas,» viņa stāstījusi.

Pirmais, kas vērtīgās lietas ierauga, ir poligona menedžeris, kad uz uzņēmumu atved, piemēram, sašķirotu elektrotehniku vai lielo konteineru ar būvgružiem. Reizēm, pēc darbinieku domām, vērtīgas lietas tiek pamanītas arī lielajā atkritumu kalnā. Uzņēmuma darbinieki savākuši jau ap 50 dažādu lietu, ko citi uzskatījuši par nevajadzīgām – televizorus no tā pirmsākumiem, senas slidas, Ļeņina portretu, vērpjamo ratiņu, radio aparātus no dažādiem laikiem un citas lietas, ko apskatīt var poligonā Ķīvītes Grobiņas novadā.

Noslēdzies SIA Liepājas RAS projekts Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstība Liepājas reģionā – poligona Ķīvītes infrastruktūras pilnveidošana, informē uzņēmuma projektu vadītāja Ritma Dubrovska.

Projekts tika uzsākts 2010. gada novembrī un tā īstenošanas laiks bija četri gadi.

Projekta mērķis bija uzlabot vides kvalitāti visā Liepājas atkritumu apsaimniekošanas reģionā, pilnveidojot atkritumu savākšanas un apsaimniekošanas infrastruktūru.

Lai nodrošinātu projekta mērķa sasniegšanu tika veikta esošo energošūnu optimizācija, inerto atkritumu apglabāšanas laukuma I kārtas izbūve un teritorijas sagatavošana II kārtai, infiltrāta savākšanas sistēmas optimizācija, kas ietver infiltrāta attīrīšanas iekārtas jaudas palielināšanu, infiltrāta baseina un saistītās infrastruktūras izbūve, materiālu un tehnikas novietnes un saistītās infrastruktūras izbūve, piegādātas sekojošas tehnikas/iekārtas: kompaktor atkritumu blīvēšanai, priekšapstrādes iekārta un tās apkalpojošā tehnika, konteineru pārvadāšanas automašīna un lielizmēra atkritumu konteineri kā arī gāzes savākšanas stacijas, lai nodrošinātu visa gāzes apjoma savākšanu, kā arī veikti pakalpojumi – būvdarbu inženiertehnisko uzraudzība un autoruzraudzība.

Eco Baltia grupa uzņēmuma SIA Eko Kurzeme jaunās atkritumu šķirošanas rūpnīcas būvniecības Grobiņas novada sadzīves atkritumu poligonā Ķīvītes nodrošināšanai ir pabeigtas iepirkumu procedūras un noslēgti līgumi ar darbu veicējiem par rūpnīcas būvniecību un rūpnīcas darbībai nepieciešamo iekārtu iegādi, vēsta reģionālais portāls rekurzeme.lv.

Iepirkumu procedūrā par atkritumu šķirošanas centra būvniecību tiesības veikt darbus ir ieguvis SIA NEWCOM Construction, līguma summa ir 1 346 174 eiro. Cenu aptaujas rezultātā būvuzraudzību veic SIA MK Būvniecība par līguma summu 8 200 eiro. Savukārt tehniskā projekta izstrādi un autoruzraudzību nodrošina SIA ARJI ar līguma summu 43 000 eiro.

Uzņēmums AS LNK INDUSTRIES piegādās atkritumu šķirošanai nepieciešamās iekārtas, tajā skaitā optisko atkritumu šķirotāju, kas šķirošanu padarīs vienkāršāku un ātrāku. Tas ar gaismas stara palīdzību uz slīdošās lentas spēj atpazīt un nošķirot no kopējā atkritumu apjoma četru veidu plastmasas materiālus. Šo atkritumu šķirošanas tehnoloģisko iekārtu iegāde un uzstādīšana izmaksās 1 430 000 eiro.

2017. gadā īstenota Ādažu poligona paplašināšana, poligona teritoriju palielinot par 5259 hektāriem, ko Aizsardzības ministrija pārņēmusi īpašumā no Zemkopības ministrijas un A/S «Latvijas Valsts meži».

Poligona paplašināšana notikusi, lai īstenotu vērienīgākus un sarežģītākus vingrinājumus un militārās mācības, pielāgotu un pilnveidotu militāro infrastruktūru, veicinot Nacionālo bruņoto spēku attīstību. Poligona paplašināšana ļaus paaugstināt personāla sagatavotību, nodrošināt kaujas atbalsta spēju integrēšanu mācībās, kā arī sekmēs Nacionālo bruņoto spēku un sabiedroto valstu bruņoto spēku kaujas spējas, skaidro Aizsardzības ministrijā.

Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs 2017. gadā nav ieguldījis līdzekļus zemes vai būvju, ēku pirkšanai (iegādei) Ādažu poligona paplašināšanas nolūkos, taču sākotnējais ieguldījums 2016. gadā zemes gabalu sadalīšanai, meža inventarizācijas veikšanai, zemju mērīšanai un ierakstīšanai Zemesgrāmatā, lai no Zemkopības ministrijas varētu pārņemt poligona paplašināšanai nepieciešamos īpašumus, bija 69 693 EUR. Šobrīd turpinās pārrunas ar 59 fizisko un juridisko zemju īpašniekiem un plānots, ka privātīpašumi, kuru platība veido aptuveni 270 hektārus, tiks iegādāti 2018. gadā.

Atkritumu šķirošana, par kuru tiek saņemta liela nauda notiek tikai uz papīra. Pētījums, kura laikā ar GPS raidītāju palīdzību tika noskaidrots atkritumu automašīnu ceļš, liecina - tikai trīs no 59 reizēm šie auto iebrauca atkritumu priekšapstrādes centrā.

TV3 raidījuma Nekā Personīga veica eksperimentu, kura laikā šā gada februārī tika uzstādīti vairāki GPS raidītāji Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācijas (ZAAO) automašīnām, kas ved atkritumus uz Daibes poligonu. GPS raidītāju signāli tika vēroti trīs nedēļas. Pēc eksperimenta izveidotā GPS karte rāda, ka atkritumu automašīnas brauc uz Daibes atkritumu kalnu nevis pārstrādes centru.

Komentējot iegūtos datus GPS eksperts, kura vārds netiek minēts, atzīst, ka jebkurai GPS iekārtai var būt nobīdes, bet, pēc viņa teiktā, tie ir izņēmuma gadījumi. «Var kļūdīties vienā no simts gadījumiem, bet ne otrādāk. Tas, ko var redzēt novērojumā, ir tendence, ka atkritumu mašīnas nebrauc iekšā pārstrādes centrā,» norāda eksperts.

Jaunu starptautisku militāro bāzi plānots veidot Aizkraukles novadā un Jēkabpils novadā, otrdien žurnālistiem paziņoja aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).

Viņš sacīja, ka vieta izvēlēta tāda, lai radītu pēc iespējas mazāk neērtību Latvijas sabiedrībai un pēc iespējas lielāku labumu pašvaldībām.

Lielākā daļa īpašumu, kuros plānots veidot militāro bāzi, piederot VAS "Latvijas valsts meži".

Patlaban sabiedrotie spēki pamatā izvietoti Ādažu bāzē, kurai blakus ir arī mācību poligons. Latvijā lielākā militārā bāze ir tieši Ādažos, kur bez sabiedrotajiem izvietoti arī Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīri. Tāpat NBS bāzes ir Rīgā, bet Zemessardzes bataljoniem - dažādās Latvijas vietās. NBS karavīri dislocēti arī Liepājā, Lūznavā, Alūksnē, Stāmerienā, Cēsīs un Aviācijas bāzē Ogres novadā.

Lielākais militārais poligons atrodas Ādažu novadā. Tāpat poligoni atrodas Skrundā ("Mežaine"), Augšdaugavas novada Vaboles pagastā ("Meža Mackeviči") un Alūksnes novadā ("Lāčusils"). Poligons ir arī Šķēdē, kas atrodas Pāvilostas novadā.

Pēc pieciem septiņiem gadiem Getliņu atkritumu poligons būs pilns, tāpēc jāsāk domāt, kā turpmāk notiks atkritumu savākšana Rīgas reģionā, uzsver poligona apsaimniekotāja «Getliņi EKO» valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns.

«Tālāk ir trīs varianti. Viens ir esošā poligona paplašināšana, kam es īsti neredzu iespējas, jo mums apkārt ir vai nu iedzīvotāji, vai ceļi, vai saimniecības. Arī blakus esošais purvs pieder privātam īpašniekam. Otrs variants ir meklēt citu vietu Pierīgā. Taču mēs jau visi skaidri iedomājamies, ka diezin vai kaut kur iedzīvotāji būs laimīgi par tādu kaimiņu kā atkritumu poligons. Turklāt tad tam ir jābūt pietiekami tuvu pilsētai, lai milzīgas izmaksas neveidotu atkritumu transportēšana. Trešais un, pēc manām domām, optimālākais variants ir atkritumu dedzināšana,» pauda Stirāns.

Viņš norādīja, ka šajā variantā poligons paliktu kā vieta, kurā deponē pelnus, kuri veido vien 10% no atkritumu apmēra. Vienlaikus tiktu saražots siltums, kuru var pārdot tālāk iedzīvotājiem.

Mums jāmāk dzīvot tehnoloģiju laikmetā, izmantot to iespējas valsts un sabiedrības labklājības paaugstināšanai, uzsver foruma 5G Techritory programmu direktors Neils Kalniņš.

Tehnoloģiju attīstība šobrīd notiek ļoti straujā tempā, dažādi jauni risinājumi tiek prezentēti teju ik nedēļu. Šķiet, savā ziņā to visu sekmē arī 5G sniegtās iespējas. Arī Latvijā tiek radītas dažādas jaunas lietas, kas arī sekmīgi tiek ieviestas mūsu ikdienā. Kādi mēs izskatāmies uz pasaules fona tehnoloģiju attīstības jomā?

Kā valsts esam mazi kad tirgus izmērā, gan dažādās citās kategorijās, bet vienlaikus – maziņš tas nenozīmē, ka tas ir slikti, un Latvija, manuprāt, ir izcila gan tajos uzņēmumos, kas šeit darbojas tieši tehnoloģiju laukā, gan arī caur šo savu mazumu mēs iegūstam ļoti lielu spēju būt elastīgiem, tādējādi daudz ātrāk spējam reaģēt uz dažādām pārmaiņām un globāliem un lokāliem izaicinājumiem. Protams, te jānovelk zināmu robežu starp tehnoloģiju pasauli un ikdienas dzīvi, jo vienmēr varam skatīties pagātnē – uz nesakārtoto izglītības sistēmu vai ne tik viediem pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar Covid-19 apkarošanu vai enerģētikas nozari, kuru negatīvās sekas mēs šobrīd izjūtam – tie ir jautājumi, kurus vienmēr var kāds uzsvērt, norādot, ka nemaz tik sekmīgi mēs neesam un esam pēdējās vietās Eiropā.

Straujiem soļiem tuvojas brīdis, kad Baltijā lielākais cieto sadzīves atkritumu poligons “Getliņi” būs aizpildīts. Vēl aptuveni piecus, ilgākais septiņus gadus, Rīgas un Pierīgas iedzīvotāju nešķirotajiem sadzīves atkritumiem pietiks vietas atkritumu poligonā, bet ko darīsim pēc tam?

Viens no risinājumiem ir palielināt esošo poligona teritoriju un to mēs arī esam uzsākuši, lai ilgtermiņā plānotu poligona darbību. Paredzams, ka optimālākais risinājums būtu iespēju robežās paplašināt esošo poligona “Getliņi” teritoriju un uzsākt atkritumu dedzināšanas kompleksa izbūves plānošanu.

Tikmēr Eiropas Savienības valstīs joprojām notiek aktīva cīņa par to, lai dedzināšanu atzītu kā pārstrādes procesu. Atkritumu dedzināšanas kompleksa izveide Latvijā neatceltu uzsākto atkritumu šķirošanu mājsaimniecībās, ko liela daļa Latvijas iedzīvotāju jau aktīvi dara, proti, šķirot iepakojumu, stiklu un nu jau pakāpeniski arī bioloģiskos atkritumus.

Lietuvai vajag apsvērt jauna militāra poligona izveidošanu, kas var būt kopīgs ar Latviju, lai spētu uzņemt vairāk karavīru no citām NATO valstīm, paziņoja Seima Nacionālās drošības un aizsardzības komitejas priekšsēdētājs Laurīns Kasčūns.

"Jūs varat prasīt daudzas lietas, bet jums jautās, kur karavīri tiks apmācīti un kur dzīvos," parlamentārietis pavēstīja raidstacijai "Žiniu Radijas". "Mēs risinām šos jautājumus un [attīstām] Rūdninku militāro poligonu."

"Es uzskatu, ka mums vajag sākt runāt par citu poligonu Lietuvā," viņš piebilda.

Lietuvas esošie militārie poligoni ir nepietiekami NATO karavīru pienācīgai uzņemšanai.

Parlaments nesen piešķīra īpašas nacionālas nozīmes statusu Rūdninku poligona attīstības projektam Šalčininku rajonā, lai palīdzētu paātrināt tā īstenošanu.

Kasčūns nepateica, kur jauns poligons varētu tikt uzbūvēts, bet atzīmēja, ka šāds projekts varētu būt pievilcīgs pašvaldībām, kuras tiecas attīstīt savu infrastruktūru un radīt jaunas darbavietas.

SIA ZAAO uzsāk Norvēģu finanšu instrumenta finansētā projekta CSA poligona Daibe atkritumu reģenerācijas procesu iekārtu modernizācija realizēšanu, informē uzņēmuma pārstāve Zane Leimane.

Projekta ietvaros poligonā Daibe paredzēts uzstādīt jaunu šķiroto atkritumu ķīpu presi un atkritumu iepakojuma maisu uzplēsēju, kā arī izveidot četras jaunas manuālās šķirošanas darba stacijas.

Projekta kopējās plānotās izmaksas ir EUR 483 128. Līdzfinansējums no Norvēģijas finanšu instrumenta līdzekļiem ir EUR 161586.

CSA poligons Daibe ir vienīgā legālā atkritumu noglabāšanas vieta Ziemeļvidzemes reģionā. Poligons darbu sāka 2004.gada nogalē, tā īpašnieks ir pašvaldību uzņēmums SIA ZAAO.

Atkritumu apsaimniekošana Getliņi EKO plāno nākamgad pārrakt un pāršķirot veco atkritumu kalnu un uz tā veidot jaunas šūnas atkritumu noglabāšanai

Tā intervijā laikrakstam Dienas Bizness norāda SIA Getliņi EKO vadītājs Imants Stirāns.

Viņš atzīst, ka pagājušais gads SIA Getliņi EKO kā uzņēmumam bijis samērā labs un pabeigts ar pusmiljona eiro lielu peļņu, kas dod iespēju skatīties nākotnē un domāt, kā attīstīties tālāk. Tāpat spēkā stājās jaunā likumdošana attiecībā uz dabas resursu nodokli (DRN), kas dod iespēju poligoniem pievērst lielāku uzmanību atkritumu pārstrādei, šķirošanai un tamlīdzīgām darbībām, norāda I. Stirāns. SIA Getliņi EKO pagājušajā gadā apgrozīja 14,2 milj. eiro, kas ir par 8,5% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma peļņa bija 594,3 tūkst. eiro.

Runājot par ienākošo atkritumu daudzumu, I. Stirāns norāda, ka tas saglabājas stabils. «Atkritumu daudzums būtībā parāda ekonomikas attīstību valstī. Maksimālais atkritumu daudzums, kas Getliņos ir bija treknajos gados 2007. un 2008. gadā un sasniedza 430 tūkst. tonnas gadā. Tad sekoja kritums par 30%. Tagad tas ir stabilizējies un ir plus mīnus 300 tūkst. tonnu sadzīves atkritumu gadā. Varu teikt, ka atkritumu apjomi ir stabili ar tendenci pieaugt,» skaidro I. Stirāns.