Informācija presei

13.09.2007. Nr.08-02/836

Saistībā ar notiekošajām aktivitātēm mediķu darba samaksas pieauguma nodrošināšanā (piketi, streiku draudi par katru cenu utml.), Veselības ministrija vēlas atkārtoti norādīt uz jau nodrošināto darba samaksu un plānoto pieaugumu 2008. gadā, ka arī vidējām darba samaksas tendencēm ārstniecības iestādēs.

Nodrošinātā vidējā darba samaksa no 2007.gada 1.janvāra:

" ārstiem - 574 Ls (pieaugums 134 Ls jeb 30,4% attiecībā pret 2006.gada otro pusgadu);

" ārstniecības un pacientu aprūpes personām - 344 Ls (pieaugums 80 Ls jeb 30,4%);

" ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām - 230 Ls (pieaugums 54 Ls jeb 30,4%).

Ar 2008.gadu plānota vidējā mēneša darba samaksa ārstiem 654 Ls (pieaugums par 80 Ls), ārstniecības un pacientu aprūpes personām - 392 (pieaugums par 48 Ls) un ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām - 262 (pieaugums par 32 Ls). Šāds pieaugums pilnībā atbilst programmas "Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē 2006.-2015.gadam" paredzētās darba samaksas pieauguma grafikam veselības aprūpē nodarbinātajām personām.

"Saistībā ar notiekošajām aktivitātēm mediķu darba samaksas pieauguma nodrošināšanā (piketi, streiku draudi par katru cenu utml.), Veselības ministrija vēlas atkārtoti norādīt uz jau nodrošināto darba samaksu un plānoto pieaugumu 2008. gadā, ka arī vidējām darba samaksas tendencēm ārstniecības iestādēs," teikts ministrijas izplatītajā paziņojumā medijiem.

Nodrošinātā vidējā darba samaksa no 2007.gada 1.janvāra:

· ārstiem - 574 Ls (pieaugums 134 Ls jeb 30,4% attiecībā pret 2006.gada otro pusgadu);

· ārstniecības un pacientu aprūpes personām - 344 Ls (pieaugums 80 Ls jeb 30,4%);

· ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām - 230 Ls (pieaugums 54 Ls jeb 30,4%).

Ar 2008.gadu plānota vidējā mēneša darba samaksa ārstiem 654 Ls (pieaugums par 80 Ls), ārstniecības un pacientu aprūpes personām - 392 (pieaugums par 48 Ls) un ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām - 262 (pieaugums par 32 Ls).

Šāds pieaugums pilnībā atbilstot programmas Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē 2006.-2015.gadam paredzētās darba samaksas pieauguma grafikam veselības aprūpē nodarbinātajām personām.

Ārstniecības personu darba samaksa no nākamā gada 1.janvāra tiks palielināta par 20%, šodien lēma valdība.

Ministru kabinets atbalstīja Veselības ministrijas (VM) sagatavotos grozījumus noteikumos par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu ārstniecības personām, kas nepieciešami, lai par 20% palielinātu ārstniecības personu zemāko mēnešalgu.

Zemākā mēnešalga tiek palielināta visās mediķu grupās - gan ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem, gan ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem, gan ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām.

Saskaņā ar izmaiņām no nākamā gada 1.janvāra sertificēta ārsta un zobārsta zemākā mēnešalga no 899 eiro palielināta līdz 1079 eiro, kas ir pieaugums par 180 eiro. Tikmēr, piemēram, sertificētas māsas un ārsta palīga zemākā mēnešalga no 595 eiro palielināta līdz 714 eiro, kas ir par 119 eiro vairāk.

Eksperti un uzņēmēji ceļ trauksmi - primārā oftalmoloģiskā aprūpe Latvijā ir uz posta sliekšņa, īpaši cietīs mazpilsētu un lauku iedzīvotāji.

Iemesls tam ir birokrātiski šķēršļi un likumdošanas trūkumi. Optiķi ierosina Veselības ministrijai steidzami izveidot darba grupu, lai novērstu nozares sabrukumu, pretējā gadījumā 9 no 10 optikas veikalu draud slēgšana.

Birokrātiski šķēršļi redzes pārbaudēm optikas veikalos apdraud veselas nozares - optiķu pastāvēšanu, būtiski apgrūtina iedzīvotāju piekļuvi primārās oftalmoloģiskās aprūpes pakalpojumiem un draud sagraut optometrista profesiju kā tādu Latvijā. Izmantojot novecojušu likuma normu, medicīnas birokrāti pieprasa, lai optikas saloni, kuros šobrīd bez rindas un bez maksas var pārbaudīt redzi, pārreģistrējas par medicīnas centriem. Pašreizējos apstākļos, kad lielākā daļa optiķu atrodas tirdzniecības centros, tas nav reāli. Lai to izdarītu, ir nepieciešams (kā to prasa novecojuši noteikumi) izbūvēt atsevišķu ieeju un vairākas citas nereālas prasības. Latvijas iedzīvotājiem tas nozīmē vienu - redzes pārbaude optikas salonos būs neiespējama, būs jāpiesakās pie oftalmologa, pie kura rindas jau pašlaik pārspēj visus rekordus.

Šodien, 21.martā, Ministru kabineta sēdē tika apstiprināts Veselības ministrijas izstrādātais noteikumu projekts, kas paredz noteikt kārtību, kādā īsteno Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansēto projektu ārstniecības personu pieejamības veicināšanai reģionos, informē VM.

Specifiskā atbalsta mērķis ir uzlabot veselības aprūpes pieejamību iedzīvotajiem, kas dzīvo ārpus Rīgas, palielinot pieejamību ārstniecības un ārstniecības atbalsta personām, kas sniedz pakalpojumus prioritārajās – sirds un asinsvadu, onkoloģijas, bērnu, sākot no perinatālā un neonatālā perioda, un garīgās veselības jomās.

Specifiskā atbalsta ietvaros tiks atbalstīti pasākumi ārstniecības personu piesaistei reģionos un pasākumi veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai, kā arī informācijas un publicitātes pasākumu nodrošināšana. Atbalstāmās darbības tiks īstenotas teritorijās ārpus Rīgas, kur ir konstatēts ārstniecības personāla trūkums.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien lēma virzīt izskatīšanai Saeimā priekšlikumu, kas Covid-19 pandēmijas laikā atļautu strādāt visām Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā reģistrētajām ārstniecības personām, tostarp kosmētiķiem un kosmetologiem.

Komisijas sēdē Konkurences padomes (KP) pārstāvis Antis Apsītis informēja par konkurences uzrauga viedokli, ka ar Covid-19 dēļ noteiktajiem ierobežojumiem skaistumkopšanas nozarē ir radīta nevienlīdzīga, konkurenci kropļojoša un diskriminējoša situācija kosmētiķiem un skaistumkopšanas speciālistiem kosmetoloģijā.

Tāpat sēdē klātesošie atsaucās uz tiesībsarga Jura Jansona vēstuli, kurā teikts, ka abās pakalpojumu sniegšanas vietās - ārstniecības iestādē un skaistumkopšanas salonā - ir iespējams nodrošināt vienādas prasības pakalpojumu sniegšanā kontekstā ar epidemioloģisko situāciju, kā arī pakalpojumu sniedzējiem, neatkarīgi no pakalpojumu sniegšanas vietas, ir atbilstoša kvalifikācija. Tiesībsargs vēstulē aicināja premjeru pārskatīt minētos ierobežojumus.

Kopš 2005.gada ir apstiprinātas dažādas pamatnostādnes, programmas un konceptuālie ziņojumi, kas izstrādāti, lai Latvijā strādājošie mediķi būtu pieejami pacientu pieprasījumam atbilstošā skaitā un kvalifikācijā, tomēr šis mērķis ne tuvu nav sasniegts, revīzijā konstatējusi Valsts kontrole (VK).

VK atzīst, ka Latvijā ārstu skaits atbilst Pasaules Veselības organizācijas noteiktajam ārstu blīvumam uz 1000 iedzīvotājiem Eiropā, tomēr realitāte liecinot, ka noteiktas kvalifikācijas ārsti pacientiem, it īpaši reģionos, nav pieejami vispār vai ir pieejami ļoti ierobežotā skaitā.

Revīzijā secināts, ka pirms vairāk nekā desmit gadiem Veselības ministrijas (VM) izvirzītais mērķis - veselības aprūpes sistēmu nodrošināt ar cilvēkresursiem pieprasījumam atbilstošā skaitā un kvalifikācijā - nav sasniegts. Arī šobrīd esot aktuālas tolaik identificētās problēmas - nepietiekams māsu skaits, ārstu un māsu disproporcija, liela nevienlīdzība ārstniecības personu izvietojumā reģionos un Rīgā, nepietiekams atalgojuma līmenis, neefektīva paaudžu nomaiņa.

Šodien Ministru kabinets akceptēja grozījumus Ārstniecības likumā. Tos sadarbībā ar Veselības ministrijas pārstāvjiem un cilvēktiesību jautājumu ekspertiem izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti ar mērķi precizēt Ārstniecības likumā noteikto kārtību, kādā tiesa izskata psihiatru konsīlija pieņemto lēmumu par psihiatriskās palīdzības sniegšanu ārstniecības iestādē personai bez viņas piekrišanas, kā arī noteikt atlīdzības izmaksāšanas pamatu Latvijas Zvērinātu advokātu padomes norīkotam zvērinātam advokātam.

Ārstniecības likums nosaka, ka, personas ievietošana psihiatriskās palīdzības sniegšanai ārstniecības iestādē bez viņas piekrišanas iespējama vienīgi ar tiesas akceptu. Proti, psihiatru konsīlija pieņemto lēmumu par psihiatriskās palīdzības sniegšanu ārstniecības iestādē bez pacienta piekrišanas ikvienā gadījumā jāizvērtē tiesai. Kā teikts likumprojekta anotācijā, piespiedu hospitalizācija psihiatriskās palīdzības sniegšanai tiek izskatīta neatkarīgā un objektīvā tiesā jau 72 stundu laikā pēc hospitalizācijas.

Taču Ārstniecības likumā ir vairākas būtiskas neskaidrības attiecībā uz tiesas funkciju realizēšanu, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes norīkota zvērināta advokāta darbību šādu materiālu izskatīšanā, kā arī pacienta tiesībām šajā procesā.

30.novembrī Ministru kabineta sēdē pieņemti Ministru kabineta noteikumi Par darba samaksu ārstniecības personām, kas nosaka darba samaksu visām ārstniecības personām, kuras sniedz no valsts budžeta apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus ārstniecības iestādēs, kuras noslēgušas līgumu ar Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūru par sniegto veselības aprūpes pakalpojumu apmaksu.

Noteikumi stāsies spēkā ar 2007. gada 1. janvāri.

Šobrīd ārstniecības personu darba samaksu regulē Ministru kabineta noteikumi Nr. 804 "Noteikumi par darba samaksas sistēmu no valsts budžeta finansējamo institūciju ārstniecības personām un sociālā darba speciālistiem, kas zaudē spēku ar 2006. gada 31. decembri.

Jaunie noteikumi nosaka vidējo darba samaksu ārstniecības personām, atbilstoši pamatnostādnēm "Cilvēku resursu attīstība veselības aprūpē" un Finanšu ministrijas aktualizētajam vidējās darba samaksas tautsaimniecībā rādītājam.

Šobrīd vidējā darba samaksa tautsaimniecībā ir Ls 231. 2007.gadā tā palielinās uz Ls 287. Attiecīgi palielinās arī ārstniecības personu vidējā darba samaksa no līdzšinējiem Ls 290 uz Ls 378. Līdz ar to ārstu vidējā darba samaksa no Ls 440 palielinās līdz Ls 574, vidējam ārstniecības personālam no Ls 264 uz Ls 344 un jaunākajam ārstniecības personālam no Ls 176 uz Ls 230 ( ieskaitot piemaksas).

Ministru kabinets nākamnedēļ varētu spriest par atļauju strādāt kosmētiķiem un kosmetologiem, ceturtdien vienojās ministri.

Ceturtdien valdības sēdē ministri uzklausīja Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas prezidentes Sabīnes Ulbertes viedokli par Covid-19 pandēmijas apstākļos nevienlīdzīgo un diskriminējošo attieksmi pret skaistumkopšanas nozarē strādājošajiem, proti, vieniem ļaujot, bet citiem neļaujot strādāt.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) pievienojās paustajam, atzīstot, ka ir "interesanti un dīvaini", ka daļai nozares ir ļauts strādāt, bet daļai nav. Viņa ieskatā, nav taisnīgi "turēt ciet" vienu profesiju grupu, tāpēc šis jautājums būtu sakārtojams.

Arī satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) piebilda, ka viņam nav saprotams, kāpēc vieni nozarē strādājošie var strādāt, bet citi nevar.

Lai aizsargātu gan pacientus, gan ārstniecības iestāžu budžetus, tiek meklēta piemērotākā ārstu civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas forma.

Veselības ministrs Ivars Eglītis uzskata, ka noteikt par obligātu visu ārstu civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu privātās apdrošināšanas kompānijās nav nepieciešams. Pacientiem, ārstiem un ārstniecības iestādēm daudz izdevīgāks risinājums būtu īpaša kompensācijas fonda izveidošana, viņš saka Db, piebilstot, ka līdzīgās domās ir arī citi nozares pārstāvji.

Kompensāciju fonds

Līdz ar šāda fonda izveidi plānots izstrādāt arī kritērijus, saskaņā ar kuriem noteikt kompensācijas apmēru. Ministrs piebilst, ka gadījumā, ja pacientu neapmierinās piedāvātā kompensācijas summa, viņš varēs pret ārstniecības iestādi sniegt prasību tiesā, tomēr abus ceļus iet nebūs iespējams. Šāda sistēma vienlaikus gan nodrošinās ātrāku kompensācijas saņemšanu pacientam un aizsargās ārstniecības iestādes un mediķus no pārspīlēti lielu kompensāciju prasībām tiesā. Fonds varētu sastāvēt no valsts budžeta līdzekļiem un ārstniecības iestāžu iemaksām, turklāt tajā varēs piedalīties arī privātas ārstniecības iestādes, to varētu pārvaldīt Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra (VOAVA), plāno I.Eglītis. Tomēr viņš neuzskata, ka fonda izveidei un uzturēšanai nepieciešami milzu līdzekļi, jo prasību par kompensāciju radīto veselības problēmu dēļ tik daudz neesot. Ministrs norāda, ka prasības tiesā par morālā kaitējuma atlīdzināšanu ir tās, kurās tiek prasītas lielas summas. Bet ja šādas prasības tiek apmierinātas, ārstniecības iestāde «ir jāslēdz ciet», tā I.Eglītis. Viņaprāt, svarīga šāda fonda funkcija būtu ārstniecības personu aizsardzība, jo risks pastāv jebkurā specialitātē, piem., neiroķirurģijā līdz pat 5% operāciju rezultātā pacientiem rodas kādas komplikācijas. Tādējādi, rēķinoties ar iespējamiem tiesas procesiem, ārsti varētu nākotnē pat neuzņemties sarežģītu gadījumu ārstēšanu.

Pēdējo gadu laikā ārstniecības iestādēs vairākkārt konstatēti krāpniecības gadījumi ar veselības apdrošināšanas polisēm, liekot klientiem par veiktajām medicīniskajām manipulācijām maksāt dārgāku cenu vai citos veidos pretlikumīgi iegūstot naudu par neizmantotiem pakalpojumiem. Visbiežāk pārkāpumi konstatēti mazākās ārstniecības iestādēs.

Apdrošinātājs Ergo konstatējis vairākas šādas nelikumīgas darbības ārstniecības iestādēs un kopumā atmaksājis veselības aprūpes iestāžu izkrāptās naudas summas jau vairāk nekā 100 klientiem.

Krāpnieciskās darbības Ergo konstatējis, veicot regulāru saņemto datu analīzi par apdrošināšanas polišu izlietošanu, un vērsies pie konkrētajām ārstniecības iestādēm regresa kārtībā, atgūstot visas izkrāptās naudas summas.

Apdrošinātājs norāda, ka šādos krāpniecības gadījumos zaudējumus cieš ne tikai apdrošinātājs, bet arī pacienti, kuru veselības apdrošināšanas polišu limitus ļaunprātīgi tērējušas ārstniecības iestādes, norāda Ergo. Par pretlikumīgām darbībām ar veselības apdrošināšanas polisēm ārstniecības iestādēm tiek piemērotas sankcijas, turklāt bijuši vairāki gadījumi, kad ierosinātas pat krimināllietas.

Lai risinātu jautājumu par pateicību maksājumiem veselības aprūpē, ar Veselības ministra rīkojumu izveidotā darba grupa sagatavojusi informatīvu ziņojumu, norādot konkrētus priekšlikumus par pacientu pateicības maksājumu ierobežošanu, Db.lv informēja Veselības ministrijas Komunikācijas departamenta Preses centrs.

Darba grupas sastāvā iekļauti Veselības ministrijas, Finanšu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvji.

Darba grupa vienojās, ka par pacientu pateicības maksājumu uzskatāms maksājums, ko pacients veicis ārstniecības personai tikai pēc tam kad attiecīgais veselības aprūpes pakalpojums ir saņemts. Pacientu pateicības maksājumu ierobežošanas risinājumu meklēšana attiecas uz pacientu pateicības maksājumiem, kas ir naudas izteiksmē (naudas zīmju nominālos). Neattiecas uz pacientu pateicībām, kas pasniegtas kā lietas (piem. konfekšu kārbas, ziedi, dažādi dzērieni u.tml.).

Jau šobrīd spēkā esošais tiesiskais regulējums Krimināllikumā paredz atbildību par jebkādu maksājumu pieprasīšanu.

Ministru kabinets šodien nolēma grozīt Epidemioloģiskās drošības pasākumus Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai, paredzot, ka visi individuālo pakalpojumu sniedzēji, kuru darbība ir ierobežota, no 1.jūnija varēs atsākt darbu, ja būs vakcinēti vai pārslimojuši Covid-19.

Līdz ar to no 1.jūnija varētu strādāt arī skaistumkopšanas nozare un citi pakalpojumi, kas saistīti ar labsajūtu un izklaidi.

Veselības ministrija iepriekš atzīmēja, ka cilvēkiem, kas nav vakcinējušies, drošības pasākumi tiks pakāpeniski mazināti atbilstoši iepriekš lemtajam un krītoties saslimstības līmenim.

Ja pakalpojuma sniedzējs ir vakcinējies pret Covid-19 vai pēdējā pusgada laikā pārslimojis šo slimību, no 1.jūnija tas drīkstēs individuāli sniegt visa veida skaistumkopšanas pakalpojumus, sporta nomas un fotopakalpojumus, kā arī saimnieciskos pakalpojumus klātienē, kas saistīti ar izklaidi un labsajūtu.

Savukārt no 15.jūnija cilvēki, kuri būs vakcinējušies pret Covid-19 vai to pārslimojuši, varēs piedalīties publiskos pasākumos, apmeklēt kafejnīcas, kino un teātra izrādes, koncertus, klubus un saņemt citus līdzīgus pakalpojumus, nelietojot sejas maskas un neievērojot divu metru distanci.

Iecerētais minimālās darba algas palielinājums spiedīs daļu uzņēmēju celt darba samaksu, līdz ar to tiek pieļauts cenu pieaugums.

Tādu iespēju pieļauj vairāki aptaujātie uzņēmēji. Minimālās algas ļoti straujo palielināšanu var vērtēt no diviem atšķirīgiem un pat pretējiem skatupunktiem. Daļa uzņēmēju nonāks situācijā, kurā darba algu fondu nevar palielināt un tāpēc būs jāmeklē papildu iespējas, kā un uz kā rēķina ietaupīt, piemēram, samazināt strādājošo skaitu vai arī palielināt savu izstrādājumu un pakalpojumu cenas. Šī problēma esot aktuāla jomās, kur darbaspēka izmaksas ir vislielākais no izmaksu posteņiem. Pēc Mazo un vidējo uzņēmumu sadarbības padomes locekles Silvijas Grestes domām, lielajiem uzņēmumiem minimālās algas pacelšana neko būtiski neietekmēšot, kamēr daudziem mazajiem tas esot būtiski.

Valsts kontrole (VK) revīzijā atklājusi, ka vairāku revīzijas izlasē iekļauto ārstniecības personu mēneša darba alga 2006.gadā veidoja tikai 29% no kopējās darba samaksas, savukārt 2007.gada četros mēnešos – 30%, pārējo darba samaksas daļu veidoja dažādas piemaksas, arī tādas, kas nav noteiktas ārējos normatīvajos aktos.

Revidējamā laika posmā, pārbaudot mēneša darba algas noteikšanu, konstatēts, ka divas no deviņām revīzijas apjomā iekļautajām slimnīcām ārstniecības personām nav noteikušas amatu kvalifikācijas kategorijas un amatu kvalifikācijas kategorijām atbilstošas mēneša darba algas.

Divās slimnīcās vairākām ārstniecības personu amatu grupām mēneša darba alga tikusi noteikta zemākā apmērā, nekā paredzēts ārējā normatīvajā aktā.

Pārbaudot piemaksu noteikšanas sistēmu, konstatēts, ka sešās no revīzijas apjomā iekļautajām deviņām slimnīcām piemaksas par virsstundu darbu nav noteiktas saskaņā ar Darba likumu. Virsstundu darbs šajās slimnīcās ticis apmaksāts tikai ārstniecības personu pamatslodzes darba algas likmes apmērā.

Lai ārpus ieslodzījuma vietām ieslodzītos nogādātu ārstniecības iestādēs, Ieslodzījuma vietu pārvalde iegādājusies četrus jaunus operatīvos transportlīdzekļus Citroen Jumper 2,2 HDI, informē pārvaldē.

Jaunajās automašīnās divu (viena video kamera virzīta uz transportlīdzekļa kustības virzienu, otra atradīsies apsargu nodalījumā) videokameru ieraksts ar dienas/nakts ieraksta funkciju, nodrošinot vismaz vienai kamerai audio ierakstu. Būs iekārta, kas fiksēs laiku, kad transportlīdzekli izmanto ar iedegtu bākuguni un ieslēgtu skaņas signālu, kā arī fiksēs transportlīdzekļa braukšanas ātrumu.

Specializēta programmatūra attēlos transportlīdzekļa atrašanās vietu uz detalizētas Latvijas kartes, kontrolēs tā statusu, ļaus piekļūt laika video un audio plūsmai, fiksēs attālinātā serverī koordinātes, ātrumu, laiku, bākuguns statusu. Transportlīdzekļi tiks aprīkoti arī ar sakaru ierīcēm (radiostacijas), kas pieslēgtas Iekšlietu ministrijas sakaru sistēmai.

Šodien, 20. oktobrī, Ministru kabineta sēdē tika atbalstīts Veselības ministrijas (VM) izstrādātais rīkojuma projekts par finansējuma piešķiršanu 5 716 802 eiro apmērā ārstniecības iestāžu 2015. gada valsts galvotā aizdevuma saistību atmaksai, informē VM.

Finansējums tiks piešķirts no līdzekļiem, kas netika izlietoti Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomes laikā.

Ārstniecības iestāžu valsts galvotā aizdevuma maksājumu izpildes iespējas ir tieši saistītas ar valsts budžeta finansējuma apmēru, kas tiek novirzīts valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu apmaksāšanai. Finanšu krīzes gados veiktā samazinājuma dēļ finansējums ārstniecības iestādēm kļuva nepietiekams esošo veselības aprūpes pakalpojumu apjoma nodrošināšanai, turklāt finansējums šobrīd tiek piešķirts, nesasaistot to ar faktiski nepieciešamo pakalpojumu apjomu. Tas ir radījis situāciju, ka ārstniecības iestāžu, kuras sniedz valsts apmaksātos stacionāros veselības aprūpes pakalpojumus, finansiālais stāvoklis ir kritisks un šobrīd pastāv risks, ka atsevišķas ārstniecības iestādes 2015. gadā nevarētu nodrošināt valsts galvotā aizdevuma pamatsummas un procentu maksājumu atmaksu. Savukārt pārējām ārstniecības iestādēm valsts galvotā aizdevuma saistību segšana rada ievērojamu finansiālo slogu, kā rezultātā varētu vēl vairāk pasliktināties ārstniecības iestāžu finansiālā situācija un līdz ar to tiktu apdraudēta nepārtraukta un kvalitatīva veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana iedzīvotājiem.

Pirms trim gadiem tika radīta jauna interneta platforma piearsta.lv, kuru šodien izmanto jau aptuveni 5000 unikālo lietotāju

Sistēmas darbības princips ir gana vienkāršs – brīdī, kad rodas nepieciešamība apmeklēt kādu konkrētu ārstniecības speciālistu, cilvēkam nav jātērē laiks, vairākkārt cenšoties sazvanīt informatīvo tālruni ārstniecības iestādes reģistratūrā vai arī pašam doties uz turieni, lai veiktu pierakstu pie speciālista. «Patiesībā ideja radīt aplikāciju piearsta.lv man radās brīdī, kad bija nepieciešamība pierakstīt savu bērnu pie acu ārsta. Es trīs dienas neveiksmīgi centos sazvanīt reģistratūru, lai veiktu pierakstu. Vienu brīdi pat radās doma braukt uz ārstniecības iestādi un pierakstu veikt klātienē. Taču tas nozīmēja gan papildus laika tērēšanu, gan arī finansiālus izdevumus, jo braukt nācās divas reizes – vispirms, lai veiktu pierakstu, bet otru reizi jau pie speciālista. Tad arī izdomāju radīt elektroniska pieraksta sistēmu,» stāsta kompānijas Blue Bridge Technologies IT eksperts Leonīds Paturskis, piebilstot, ka šovasar tika palaista lapas jaunā versija, kas nodrošina gan plašāku pieejamo speciālistu sarakstu, gan arī ir daudz drošāka no lietošanas viedokļa.

Ārstniecības nozares reģistru dati ir nepilnīgi un neprecīzi, konstatējusi Valsts kontrole revīzijā par ārstniecības nozares reģistru atbilstību to izveidošanas mērķim. Ārstniecības nozares reģistru izveides mērķis ir nodrošināt vienotu veselības aprūpes informācijas datu bāzi veselības aprūpes organizēšanai un uzraudzībai.

Jau veicot revīziju par valsts budžeta līdzekļu (2005. gadā – 30,4 milj. latu) izlietojumu pacientu ar smagām un hroniskām slimībām ārstēšanai nepieciešamo zāļu apmaksai, Valsts kontrole konstatēja būtiskas problēmas, kas bija saistītas ar šo diagnožu pacientu uzskaiti. Valsts kontrole norādīja uz risku, ka ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistru sniegtā informācija neatbilst reālajai situācijai un attiecīgi var ietekmēt gan finanšu sadales precizitāti, gan pacientu nodrošinājumu ar valsts apmaksātām zālēm, kas saglabātu un uzlabotu viņu veselību.

Valsts kontrole veica revīziju Ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistrā, Ārstniecības personu reģistrā un Ārstniecības iestāžu reģistrā.

Tikai adekvāti salīdzināmi dati ir izmantojami pareizu, situācijai atbilstošu lēmumu pieņemšanā.

Pēc darba devēja izmaksām Latvijā minimālā alga ir nevis valstī noteiktie 740 eiro, bet gan 914,93 eiro, kas jāņem vērā lēmumu pieņēmējiem, vērtējot Latvijas konkurētspēju Eiropā.

Ik pa laikam Latvijā tiek cilāts minimālās algas apmērs un tiek veikti salīdzinājumi ar tās lielumu citās valstīs, jo īpaši līdzinot ar Lietuvu un Igauniju. Situāciju vēl pikantāku padara fakts, ka pirms desmit gadiem – 2015. gadā – visās Baltijas valstīs oficiālā minimālā alga bija ļoti līdzīga: Igaunijā – 390 eiro; Latvijā – 360 eiro; Lietuvā – 325 eiro, bet 2025. gadā attiecīgi: 886 eiro; 740 eiro; 1038 eiro.

Daudziem ir patiesa vēlme izlīdzināt minimālās algas līmeni Baltijā, taču tiek ignorēts fakts, cik realitātē izmaksā minimālā alga darba devējam. Piemēram, 2023. gadā valstī noteiktā minimālā alga 620 eiro apmērā darba devējam reāli izmaksāja 766,62 eiro, 2024. gadā 700 eiro minimālā alga – jau 865,49 eiro, bet 2025. gadā 740 eiro patiesībā ir 914,93 eiro. Aprēķina dati rāda, ka darba devēja izmaksas (nodoklis un nodeva) virs valstī noteiktā minimālās algas apmēra 2023. gadā veidoja 146,62 eiro vairāk, 2024. gadā – 165,49 eiro un 2025. gadā jau – 174,93 eiro vairāk. Kas šo minimālās algas izmaksu apjomu palielina? Valsts noteiktā aprēķina formula, jo no valstī noteiktās minimālās algas darba devējam Latvijā ir jāmaksā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 23,59% apmērā, kas 2025. gadā ir 174,57 eiro mēnesī, kam vēl jāpieskaita uzņēmējdarbības riska valsts nodeva 0,36 eiro mēnesī.

Atalgojumam līdz 2021.gadam katru gadu jāaug par 20% - par to vienojusies darba grupa, kas izstrādāja plānu ārstniecības personu darba samaksas palielināšanai vidējā termiņā, informē Veselības ministrija.

Īstenojot šo plānu un palielinot darba samaksu nākamajā gadā par 20%, ambulatorajā sektorā nodarbinātajiem ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem tā mēnesī pieaugtu vidēji līdz 1350 eiro, ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem - līdz 810 eiro, ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām - līdz 540 eiro. Savukārt stacionārajā sektorā nodarbinātajiem ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem darba samaksa mēnesī pieaugtu vidēji līdz 1856 eiro; ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem - līdz 1114 eiro, ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām - 742 eiro.

Latvijas reālās algas pieaugums no 1994. gada līdz 2024. gadam bijis 245%, Lietuvas – 290%, bet Igaunijas – 236%, liecina Igaunijas parlamenta Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Marko Mikhelsona ieraksts sociālajā tīklā X, kuru izcēlis pašmāju rakstnieks un ekspolitiķis Māris Mičerevskis ar piebildi, ka vajadzētu izbeigt “vaidu kori”, kas dzied dziesmu, ka Latvijā viss ir slikti.

Dienas Bizness mēģināja noskaidrot - “Viss ir slikti” vai arī esam pilnīgā “Leiputrijā”?

Skaitļi runā – labi, slikti, patiesi?

Pirmais uzdevums bija konstatēt, vai M. Mikhelsons nav pārskatījies. Proti, reālo algu izmaiņas procentos Eiropas valstīs no 1994. gada līdz 2024. gadam tiek norādītas bez skaidri saskatāma avota, un pirmajā acu uzmetienā skaitļi Baltijā patiesi šokē, jo tuvākie sekotāji, piemēram, Polija, var lepoties vien ar 107,9% lielu reālās algas pieaugumu. Statistiskie dati ir atbilstoši OECD reālo algu aprēķiniem, ko starptautiskā organizācija veic jau ilgstoši visām OECD dalībvalstīm. Proti, tie ir patiesi uz papīra, bet jāteic, ka pirmā desmitgade atjaunotajā brīvvalstī nerit pēc normāliem ekonomikas likumiem, tādēļ atbildēt uz jautājumu skaidri un pārliecināti nav iespējams. Lai arī reālā alga nozīmē inflācijas iekļaušanu aprēķinos, vēl atliek jautājums - vai reālās algas pieaugums Latvijā nozīmē to, ka ikkatram cilvēkam ir iespēja nopirkt krietni vairāk preču un pakalpojumu? Ja tā būtu, mēs noteikti ēstu labāk, tomēr nezināmu iemeslu dēļ ļaudis sūrojas par pārtikas cenām. Situāciju kopš 1994. gada kropļo gan ēnu ekonomika, gan enerģētikas sektora transformācija, gan virkne makroekonomisko procesu, kas izrietēja kā sekas sistēmas pārejai no sociālistiskā uz kapitālistisko modeli.

Domāju, neviens nav jāpārliecina par to, cik svarīgi ir samazināt ēnu ekonomikas apjomus, uzlabot nodokļu maksāšanu un veidot godīgu uzņēmējdarbības vidi. Ciešā saistībā ar augstāk minētajiem mērķiem ir jāskata arī jautājums par minimālās algas apmēra paaugstināšanu valstī.

Nav noslēpums, ka daudzviet privātajā sektorā nodarbinātie cilvēki saņem divas algas – oficiālo minimumu un papildus daļu «aploksnē», no kuras netiek maksāti nekādi nodokļi. Nosakot lielāku minimālo algu, samazinātos «aplokšņu» algas apmērs un palielinātos valsts nodokļu ieņēmumi. Mazinoties pelēkās naudas daudzumam biznesā, uzlabotos arī godīgi strādājošo uzņēmumu konkurētspēja.

Nesen izskanēja ziņas, ka labklājības ministrs Uldis Augulis ierosinājis nākamajā gadā palielināt minimālo algu no 360 līdz 375 eiro mēnesī. (1) Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens tikmēr norādījis, ka minimālās algas celšanai uz valsts budžetu būtu «fiskāli neitrāla» ietekme – izdevumu pieaugums tiktu kompensēts ar lielākiem nodokļu ieņēmumiem, tāpēc teorētiski būtu iespējams noteikt minimālo algu arī 400 eiro apmērā. Galvenais - jāizvērtē cik lielas algas varētu maksāt uzņēmēji, jo jau pašlaik aptuveni 140 000 cilvēku oficiāli saņem mazāku atalgojumu nekā minimālā alga.(2)

Valdībai, sagatavojot valsts budžeta projektu nākamajiem trim gadiem, ik gadu jāparedz līdzekļi mediķu algu paaugstināšanai par 20 procentiem. To paredz izmaiņas Veselības aprūpes finansēšanās likumā, kas ceturtdien, 13.decembrī, divos lasījumos kā steidzamas pieņemtas Saeimas sēdē.

«Šis ir skaidrs politisks vēstījums, ka mediķu algu palielināšanai nākamajos gados ir jābūt valdības prioritātei. Atbalstu šai iniciatīvai ir pauduši visi parlamentā pārstāvētie politiskie spēki. Patlaban medicīnas nozare stāv uz bezdibeņa malas, un, lai novērstu katastrofu, mums ir jānodrošina konkurētspējīgs atalgojums nozarē strādājošajiem,» uzsver par likumprojekta virzību atbildīgās Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride.

Mediķu skaits ārstniecības iestādēs turpina strauji sarukt, un tam par iemelsu ir ārstniecības personu novecošanās, kā arī zemā darba samaksa. Daudzi jaunie speciālisti izvēlas doties strādāt uz ārzemēm, kur tiek piedāvāts daudz konkurētspējīgāks atalgojums; tāpat mediķi aizplūst uz privāto sektoru. Cilvēkresursu situācija veselības nozarē rada nopietnu apdraudējumu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai nākotnē, teikts komisijas virzītā likumprojekta anotācijā.