Enerģētika

Palielinot Transalpu cauruļvada jaudu, izbeigs Čehijas atkarību no Krievijas naftas

LETA--AFP/DPA, 24.05.2023

Jaunākais izdevums

Čehijas valsts naftas cauruļvadu operators "Mero" parakstījis vienošanos par Transalpu naftas cauruļvada jaudas palielināšanu, lai līdz 2025.gadam izbeigtu Čehijas atkarību no Krievijas naftas.

Transalpu cauruļvads savieno Triestes ostu Itālijā ar Vācijas dienvidu pilsētu Ingolštati, bet no turienes ir savienojums ar Čehiju.

Cauruļvada jaudas palielināšana, kuras gaitā tiks nomainīti sūkņi, izmaksās līdz 67 miljoniem eiro. To finansēs "Mero".

Pēc jaudas palielināšanas Čehija no 2025.gada pa Transalpu cauruļvadu varēs saņemt līdz astoņiem miljoniem tonnu naftas gadā.

"Šī vienošanās ir mūsu nākotne, pēc ilgiem sešdesmit gadiem tā mūs atdalīs no Krievijas un palīdzēs mums sasniegt neatkarību, brīvību un suverenitāti enerģijas piegādēs," otrdien žurnālistiem sacīja "Mero" vadītājs Jaroslavs Pantūčeks.

Čehijā ir divas naftas pārstrādes rūpnīcas, kuras pagājušajā gadā saņēma 7,4 miljonus tonnu naftas, un 56% no šī daudzuma tika saņemtas pa cauruļvadu "Družba" no Krievijas.

Pagājušā gada maijā saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā Eiropas Savienība aizliedza lielāko daļu naftas importa no Krievijas, taču šīs sankcijas neattiecas uz cauruļvadu "Družba".

Čehijas premjerministrs Petrs Fiala otrdien sacīja, ka šis izņēmums devis Čehijai laiku, lai panāktu vienošanos par Transalpu cauruļvada jaudas palielināšanu.

Transalpu cauruļvads pieder astoņu uzņēmumu konsorcijam, starp kuriem ir "Mero", kā arī "Shell", ENI un "ExxonMobil".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kādu laiku parādās ziņas par naftas cenas pieaugumu. Tas pamanāms ar degvielas uzpildes stacijās. Situācija ir saspringta un tāda tā tuvākajā laikā saglabāsies, kā dēļ nevar izslēgt cenu pieauguma turpināšanos. Bet tas nevar būt pārmērīgs, jo draudēs ar pieprasījuma sabrukumu.

Aplēses par naftas pieprasījumu pasaulē 4. ceturksnī svārstās no 100,6 miljoniem b/d līdz 104,7 miljoniem b/d. Pašreizējie naftas un produktu krājumi ir zemi. Piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvars ir saspringts un ļoti saspringts tādiem produktiem kā dīzeļdegviela, reaktīvo dzinēju degviela, gāzeļļa. Nenoteiktība par globālo naftas pieprasījumu nepārprotami ir Saūda Arābijas ražošanas samazināšanas pamatā kopš šā gada aprīļa.

Runa ir par bažām par globālo naftas pieprasījumu daudzu makroekonomisko izaicinājumu apstākļos un par preventīvu darbību pret pieprasījuma vājināšanos. Saūda Arābija var atcelt pašreizējo naftas cenu pieaugumu tikpat ātri, kā tā izveidoja pašreizējo cenu ralliju. Taču naftas produktu krīzes atrisināšana nav Saūda Arābijas spēkos. Talkā varētu nākt Ķīna, ja palielinātu naftas produktu eksporta kvotas, jo tai ir rezerves pārstrādes jaudas. Tomēr pirmais efekts būtu vēl spēcīgāks Ķīnas naftas imports.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas valsts dabasgāzes gigants "Gazprom" nonācis grūtībās, uzņēmumam nespējot kompensēt Eiropas tirgus zaudēšanu pēc Maskavas izvērstā pilna apmēra kara Ukrainā, vēstī laikraksts "Financial Times".

Pagājušā gada nogalē, kad "Gazprom" ziņoja par rekordlielu pārdošanas apjomu Ķīnā, Krievijas prezidents Vladimirs Putins bija sajūsmināts un sacīja uzņēmuma vadītājam un savam ilggadējam sabiedrotajam Aleksejam Milleram: "Tas ir lieliski, es apsveicu jūs ar jūsu darba rezultātiem."

Taču Putina uzslavas, par kurām nekavējās ziņot Krievijas propagandas mediji, ir pretrunā ar uzņēmumā valdošo krīzi, kuru izraisījusi lielākā tirgus zaudēšana.

Eiropa, pārtraucot atkarību no Krievijas gāzes, ir spējusi sagraut Maskavas cerības, ka notiks pretējais, un "Gazprom", kas bija Putina trumpis, kad viņš uzsāka atkārtotu iebrukumu Ukrainā, ir kļuvis par vienu no lielākajiem uzņēmumiem, kas kļuvis par upuri šajā karā, raksta "Financial Times".

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rietumi varēja darīt vairāk, lai ierobežotu Krievijas agresīvo politiku

Māris Ķirsons, 02.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nedrīkst pret visiem cilvēkiem, kuri Krievijā ir veiksmīgi attīstījuši biznesu, attiekties kā pret noziedzniekiem (iekļaut sankciju sarakstos), kuri veicinājuši, atbalstījuši pašreizējo režīmu un tā iebrukumu Ukrainā, jo tas neatbilst patiesībai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Krievijas opozīcijas (Sojuz pravih sil) politiķis Leonīds Gozmans, kurš bija apcietināts par savu pozīciju – iestāšanos pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas ilgst jau gadu.

Kāpēc Krievijas biznesa elites vidū nav vienprātības, daži atbalsta vai klusē, bet citi neatbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā, bet nenosoda to? Vai tie, kas nosoda karu Krievijā, vienkārši nezaudēs savu biznesu?

Jautājums ir ne tikai par to, vai uzņēmējiem, kuri kritizē karu, netiks atņemti uzņēmumi (aktīvi), kurus viņi daudzus gadus ir lolojuši, bet arī tas, vai tie netiks iznīcināti. Tāpat kā uzņēmējiem citās pasaules valstīs, arī Krievijas uzņēmējiem ir atbildības apziņa par saviem darbiniekiem, par viņu radīto rūpnīcu, veikalu. Es nedomāju, ka ir daudz uzņēmēju, kas apzināti atbalstītu karu. Gluži pretēji - bizness mīl mieru, nevis karu. Jā, varbūt ir cilvēki, kas gūst labumu no kara, jo karš viņiem ir izdevīgs, bet es nedomāju, ka šī kategorija veido ievērojamu uzņēmēju daļu. Daudzi uzņēmēji šādā situācijā dod priekšroku klusēšanai un vienkārši publiski neizpauž savu negatīvo attieksmi pret karu. Galu galā aktīva pretkara nostājas izpaušana var novest pie īpašuma konfiskācijas vai gadu gaitā radītā iznīcināšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvāko septiņu gadu laikā zviedru uzņēmums Eolus Latvijā iecerējis īstenot vairākus vēja parku projektus, kopumā uzstādot gandrīz 700 megavatus (MW) vēja jaudu, stāsta Inga Āboliņa, SIA Eolus valdes locekle.

Latvijai ir liels potenciāls vēja enerģijas attīstībā un tas noteikti ir jāizmanto, teic I.Āboliņa, piebilstot, ka šobrīd Eolus strādā vairākos attīstības virzienos. Izvērtējam iespējas visā Latvijas un Lietuvas teritorijā un nedaudz arī Igaunijā. Latvijā attīstības stadijā pašlaik ir Pienava Wind projekts Tukuma novadā, kur mēs strādājam pie vēja elektrostaciju ar jaudu 160 MW izbūves, un plānojam, ka šo staciju ekspluatācijā nodosim jau 2026. gada beigās, norāda Eolus valdes locekle. Tāpat aktīvi strādājam arī Talsu novadā un Pāvilostā, kā arī nopietni vērtējam potenciālu citur Latvijā, pauž I.Āboliņa.

Kā kopumā vērtējat vēja enerģijas projektu attīstību Latvijā, un kāpēc šajā nozarē mēs atpaliekam no kaimiņiem lietuviešiem un igauņiem?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenas pasaules tirgū pirmdien pieaugušas par vairāk nekā 5% saistībā ar Saūda Arābijas, Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) un Kuveitas lēmumu samazināt naftas ieguvi.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pieaugusi par 5,1% līdz 79,58 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena kāpusi par 5,2% līdz 84,02 dolāriem par barelu.

Saūda Arābija, AAE un Kuveita svētdien paziņoja, ka naftas ieguve tiks samazināta kopumā par 772 000 barelu dienā. Tai skaitā Saūda Arābija apņēmusies samazināt naftas ieguvi par 500 000 barelu dienā.

Ierobežojums būs spēkā no maija līdz gada beigām.

Arī Irāka paziņojusi par naftas ieguves samazināšanu par 211 000 barelu dienā no 1.maija līdz gada beigām un Alžīrija nolēmusi samazināt naftas ieguvi par 48 000 barelu dienā.

Samazinājumi seko naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) lēmumam oktobrī samazināt naftas ieguvi par diviem miljoniem barelu dienā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai zaļās elektrības ražošanas ieceres Latvijai ir pārāk jaudīgas?

Alnis Bāliņš, Saules enerģija Latvijai valdes priekšsēdētājs, 15.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā gada laikā pastāvīgi dzirdam par jaunu saules un vēja parku izveides iecerēm, ko veicina pozitīvas izmaiņas politiskajos uzstādījumos, kā arī gatavība iet vienā solī ar Baltijas kaimiņiem un Eiropu ceļā uz aktīvāku atjaunīgās enerģijas apgūšanu. Rezultātā Latvija kļuvusi par pievilcīgu vietu vietējiem un ārvalstu zaļās enerģijas spēkstaciju attīstītājiem, faktiski pārspējot sākotnējās pārvades un sadales tīklu operatoru ekspektācijas.

Tāpēc, tīri aritmētiski domājot, ir saprotams Augstsprieguma tīkla paziņojums, ka jau pieteiktās jauno spēkstaciju ieceres pārsniedz Latvijas energosistēmas jaudu un ir jāpārtrauc jaunu projektu ieceru reģistrācija. Vienlaikus šis var izrādīties bīstams solis atpakaļ energonozares attīstībā, jo faktiski tiek slēgta atjaunīgās enerģijas ražošanas attīstība.

Iniciatīva risināt potenciālo ražošanas jaudu “sastrēgumu” ir apsveicama un nepieciešama, tomēr darbība pēc “gāzējam/bremzējam” principa neveidos sabalansētu atjaunīgās enerģijas ražošanas portfeli, kas ir arī pārvades sistēmas operatoru mērķis. Apturot jaunu projektu attīstības iespējas, faktiski visas likmes liekam uz līdz šim pieteiktajiem elektrostaciju projektiem. Jāatceras, ka saules vai vēja enerģijas projekta īstenošana parasti aizņem 4–5 gadus un prasa desmitos un simtos miljonu mērāmas investīcijas. No ārvalstu pieredzes ir pilnīgi skaidrs, ka ievērojama daļa no pieteiktajām ražošanas jaudām līdz reālai ražošanai nenonāks. Projektu realizācijas panākumi būs atkarīgi no spējas piesaistīt nepieciešamās investīcijas, izpildīt projekta attīstības prasības un arī brīvās konkurences attīstītāju starpā. Tāpat kā būvniecībā arī zemes rezervēšana debesskrāpim vēl nenozīmē, ka tas tur tiks uzbūvēts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Latvijas imports no Krievijas ir pārsniedzis 0,5 miljardus eiro, un lielāko importa daļu veido nevis daudz apspriestie graudi, kas pārsvarā Latvijā nepaliek, bet gan minerālie produkti, īpaši sašķidrinātā naftas gāze, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".

Naftas gāze pērn ievesta vairāk nekā 120 miljonu eiro vērtībā. Importētās naftas gāzes apjoms pieaudzis par vairāk nekā 65%, salīdzinot ar Krievijas iebrukuma Ukrainā pirmo gadu. Situācija mainīsies šā gada beigās, kad naftas gāzei tiks ieviestas sankcijas, taču, kamēr to nav, Krievijas naftas gāzi, visticamāk, turpina lietot pat valsts uzņēmumi, atzīmē raidījums.

Pirmajā kara gadā Latvija no Krievijas iepirka fosilos resursus vairāk nekā 800 miljonu eiro apmērā. 2023.gada pirmajos 11 mēnešos - 176 miljonu eiro apmērā. Lielākā sadaļa ir sašķidrinātā naftas gāze - 122 miljoni eiro, kuru izmanto, piemēram, gāzes balonos vai mašīnām ar autogāzi.

Lielākie šīs gāzes tirgotāji Latvijā ir uzņēmumi "Latvijas propāna gāze" (LPG) un "Intergaz". 90% LPG līdz 2022.gada vidum piederēja Kiprā reģistrētai firmai "Areti International Group". To izveidojis Krievijas miljardieris Igors Makarovs, kurš bijis "Latvijas gāzes" līdzīpašnieces "Itera Latvija" padomes priekšsēdētājs. Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ Makarovam sankcijas noteica Lielbritānija un Ukraina, taču ne Eiropas Savienība vai ASV. Pēc "Areti International Group" aiziešanas no kompānijas par LPG patiesajiem labuma guvējiem kļuvuši Latvijas valstspiederīgie Aleksandrs Siņegubovs un Anatolijs Černihs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Latvija plāno vērtēt sadarbības iespējas ar Igauniju atomelektrostacijas būvniecībā

LETA, 29.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klimata un enerģētikas ministrija(KEM) plāno sākt sarunas ar Igaunijas Klimata ministriju, lai padziļināti izvērtētu sadarbības iespējas ar Igauniju atomelektrostacijas būvniecībā un ekspluatācijā, teikts KEM izstrādātajā informatīvajā ziņojumā.

Tāpat plānots vērtēt šāda sadarbības projekta ieguvumus no tehniskā un ekonomiskā viedokļa un potenciālās izmaksas.

KEM norāda, ka aktualizētā Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030.gadam projekts (NEKP) paredz Latvijai sasniegt 57% atjaunojamās enerģijas īpatsvaru enerģijas gala patēriņā līdz 2030.gadam. Eiropas Savienība (ES) un Latvija kā ES dalībvalsts ir apņēmusies sasniegt klimatneitralitāti 2050.gadā.

Šobrīd Latvijas energoapgādē elektroenerģijas bāzes jaudu nodrošina AS "Latvenergo" piederošās spēkstacijas - termoelektrostacijas Rīgas TEC-1 un TEC-2 ar kopējo jaudu 1039 megavati (MW) un Daugavas hidroelektrostaciju kaskāde, kuras kopējā uzstādītā jauda ir 1558 MW un kuras stacijas darbojas ar pilnu jaudu galvenokārt pavasarī, kad Daugavā ir pietiekami liela ūdens pietece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija (FM) ir pieteikusi apspriešanai vērienīgus grozījumus Azartspēļu un izložu likumā, piedāvājot noteikt, ka azartspēļu spēlēšana Latvijā būtu atļauta personām no 21 gada vecuma, nevis no pilngadības, kā tas ir pašlaik.

Pašlaik likums aizliedz azartspēlēs, interaktīvajās azartspēlēs un interaktīvajās izlozēs piedalīties personām, kuras nav sasniegušas 18 gadu vecumu. FM atzīmē, ka pāris gadus vecā Veselības ministrijas (VM) pētījumā tika secināts, ka azartspēles un loterijas Latvijā spēlē galvenokārt 25-34 gadus veci cilvēki. Ar katru nākamo vecuma grupu azartspēļu spēlējušo respondentu īpatsvars samazinās. Ja 55-64 gadu vecu respondentu vidū tādu, kas pēdējā gada laikā spēlējuši vismaz reizi mēnesī, ir 7%, tad 45-54 gadu vecuma grupā - 10%, 35-44 grupā - 12%, 25-34 gadu grupā - 18%, bet 15-24 gadus veco respondentu grupā - 12%. Vienlaikus esot vērojama tendence ar katru vecuma grupu spēlēšanu uzsākt arvien agrākā vecumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Obligātās biokomponentes prasība varētu palielināt degvielas cenu par 3 - 6 centiem litrā

LETA, 20.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban ir paredzēts, ka no 2024.gada aprīļa prasība par obligāto biokomponenti atgriezīsies, kas, pēc energoresursu tirgotāja AS "Virši-A" aprēķiniem, varētu palielināt degvielas cenu par trīs līdz sešiem centiem litrā, intervijā sacīja AS "Virši-A" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība.

Viņš atgādināja, ka 2022.gadā valdība nolēma atteikties no obligātās biokomponentes degvielai, argumentējot, ka tas samazinās degvielas cenu līdz pat padsmit centiem litrā.

Vība arī sacīja, ka daudzi degvielas tirgotāji tam iebilda, jo zināja, cik lielu daļu veido biokomponente, papildinot, ka tas nevarēja dot tik lielu cenas samazinājumu.

"Rezultātā, protams, dažu centu samazinājums cenā bija, taču tas nebūt nebija tik liels, kā bija postulējusi valdība. Tagad mēs 2022.gada otro pusi un 2023.gadu esam pavadījuši ar šādu valdības lēmumu, kas, protams, ir kardinālā pretrunā ar to, ko vēlas Eiropas Savienība, un to, ka transporta nozarei ir jāiet zaļajā virzienā," papildināja Vība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Naftas cenas kāpj pēc lēmuma samazināt ieguvi, akciju cenas nedaudz pieaug

LETA/AFP, 04.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenas pasaulē pirmdien pieauga par vairāk nekā 6% pēc Saūda Arābijas, Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) un Kuveitas lēmuma samazināt naftas ieguvi. Akciju cenas pasaules biržās pārsvarā nedaudz palielinājās.

Saūda Arābija, AAE un Kuveita svētdien paziņoja, ka naftas ieguve tiks samazināta kopumā par 772 000 barelu dienā. Tai skaitā Saūda Arābija apņēmusies samazināt naftas ieguvi par 500 000 barelu dienā. Ierobežojums būs spēkā no maija līdz gada beigām.

Arī Irāka paziņojusi par naftas ieguves samazināšanu par 211 000 barelu dienā no 1.maija līdz gada beigām un Alžīrija nolēmusi samazināt naftas ieguvi par 48 000 barelu dienā. Naftas ieguvi samazinās arī Gabona, Kazahstāna un Omāna.

Šie samazinājumi seko naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) lēmumam oktobrī samazināt naftas ieguvi par diviem miljoniem barelu dienā.

OPEC+ no maija samazinās naftas ieguvi par 1,15 miljoniem barelu dienā papildus 0,5 miljonu barelu dienā samazinājumam no Krievijas. Krievija jau ir apņēmusies no marta samazināt ieguvi par 0,5 miljoniem barelu dienā līdz gada beigām. Tomēr faktiskais ieguves ierobežojums būs ap miljonu barelu dienā, jo Krievija jau februārī ražoja par 0,7 miljoniem barelu dienā mazāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Pārtikas produktus no Krievijas 11 mēnešos saņēmis 81 Latvijā reģistrēts uzņēmums

LETA, 08.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas produktus, tostarp graudaugus no Krievijas šogad 11 mēnešos saņēmis 81 Latvijā reģistrēts uzņēmums, liecina aģentūras LETA rīcībā esošais uzņēmumu saraksts.

To vidū ir ne tikai ar tranzīta pakalpojumiem saistīti uzņēmumi, ar kuru starpniecību caur Latviju pārvadāti graudaugi, bet arī pārtikas un alkohola ražotāji, dažādu nozaru tirdzniecības uzņēmumi un citi.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Robežkontroles departamenta direktore Iveta Šice-Trēde aģentūrai LETA uzsvēra, ka patlaban nedz Eiropas Savienības (ES), nedz Latvijas normatīvi neierobežo pārtikas produktu ievešanu no Krievijas. Tie uz robežas tiek kontrolēti parastajā kārtībā.

Attiecīgajā sarakstā ir gan uzņēmumi, kuri pārtikas produktus ieveduši vienu reizi, gan uzņēmumi, kuri to dara regulāri.

Plašāku komentāru par uzņēmumiem, kuri produktus Latvijā ieved vairākkārt, PVD nesniedza.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvenergo koncerna stratēģisko mērķu sasniegšanā par jaunu AER jaudu izveidi līdz 2030. gadam sperts būtisks solis. Koncerna meitasuzņēmums Elektrum Lietuva sāk attīstīt vēja parku Lietuvā ar jaudu līdz 15 megavatiem.

Latvenergo ar meitasuzņēmumu Elektrum Lietuva sper soli vietējā vēja enerģijas tirgū ar savu pirmo vēja parku Lietuvā. Uzņēmums no privātiem attīstītājiem iegādātā projektā būvēs vēja parku ar jaudu līdz 15 megavatiem (MW) Akmenes rajonā, kurā plāno ieguldīt 30 miljonus eiro. Koncerna stratēģiskie mērķi paredz vēl vairāk stiprināt zaļās enerģijas ražošanu, attīstot saules un vēja enerģijas projektus ne tikai Latvijā, bet visā Baltijā.

Koncerna aktuālās stratēģijas periodā līdz 2026.gadam plānots uzbūvēt līdz 600 megavatu (MW) atjaunīgo resursu jaudas, līdz 2030. gadam ap 2000 MW apmērā."Šobrīd Baltijas valstīs notiek intensīva sacensība par jaunu AER jaudu izbūvi, kurā par lieliem plāniem ir ziņojušas arī kaimiņu enerģētikas kapitālsabiedrības. Latvenergo mērķis ir iespējami ātri un efektīvākajā veidā radīt valstij paliekošas vērtības un apsteigt ārējās intereses mūsu zemē. Līdzās saules enerģijas projektiem Lietuvā top arī pirmais Latvenergo koncerna meitasuzņēmuma Elektrum Lietuva vēja enerģijas parks. Nākotnē kopā ar Latvijā īstenotajiem vēja parku projektiem tas būs būtisks ieguldījums ne tikai saražotās elektroenerģijas daudzumā, bet arī mūsu reģiona energoneatkarībā. Būtiski, ka ienākumi no šī parka plūdīs uz Latviju," saka Mārtiņš Čakste, AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl viens mēģinājums pie recesijas saltās dvašas aizsargāt augstu naftas cenu.

Maija beigās bažas par pasaules ekonomikas stāvokli bija sākušas naftas cenu tuvināt 70 ASV dolāriem par barelu. Lētākas naftas laikiem gan izteikti pretī spirinās pasaules pati lielākā tās ieguvēja Saūda Arābija. Šī valsts ziņoja, ka jūlijā (uz mēnesi!) tā savu melnā zelta ieguvi brīvprātīgi samazinās par papildu vienu miljonu barelu dienā. Tā arī norādīja, ka savu šo naftas ieguves brīvprātīgo samazināšanu var paildzināt. Attiecīgi tas melno zeltu atkal vismaz sākotnēji pietuvināja 80 ASV dolāru par barelu atzīmei. Situācija gan cenas kāpuma ziņā tik viennozīmīga nebija – naftas kartelis izskatās kārtējo domstarpību pārņemts, un arī ekonomika kļūst vēsāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) piektdien palielināja naftas pieprasījuma prognozi šim gadam, norādot, ka pieprasījums sasniedz rekordlielu apmēru.

Pieprasījums pēc naftas jūnijā un augustā jau sasniedza rekordaugstu līmeni - 103 miljonus barelu dienā -, un varētu būt gaidāms jauns augstākais punkts, ikmēneša ziņojumā piektdien informēja Parīzē bāzētā organizācija.

"2023.gadā kopumā naftas pieprasījums pasaulē varētu pieaugt par 2,2 miljoniem barelu dienā līdz 102,2 miljoniem barelu dienā," aplēsusi IEA.

70% pieauguma veido pieprasījuma kāpums Ķīnā, norādīja organizācija, piebilstot, ka pasaules otrās lielākās ekonomikas pieprasījums ir lielāks, nekā prognozēts, un sasniedz jaunus rekordus, neskatoties uz pastāvīgām bažām par Ķīnas ekonomikas stāvokli.

Kā lasāms IEA ziņojumā, pieprasījumu pēc naftas pasaulē veicina spēcīgie vasaras gaisa satiksmes pārvadājumu rādītāji, plašāks naftas izmantojums enerģijas ražošanā un Ķīnas naftas ķīmijas sektora izaugsme.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stikla šķiedras ražotājs AS "Valmieras stikla šķiedra" pagājušajā gadā strādāja ar 127,922 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 41,3% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 36,8% un bija 6,154 miljoni eiro, liecina informācija Lursoft.

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka 2022.gads sākās ar rekordlieliem pārdošanas apmēriem un vēsturiski zemu gatavās produkcijas krājumu atlikumu pirmajā ceturksnī, jo, pirmkārt, pēc vannu krāsns rekonstrukcijas bija jāizpilda 2021.gadā atliktie pasūtījumi. Otrkārt, piegādes ķēdes starp Āziju un Eiropu vēl arvien apgrūtināja augstas transporta izmaksas.

Šie apstākļi radīja iespēju vairāku pārdošanas cenu korekciju rezultātā uz klientiem novirzīt pieaugošās grupas izejmateriālu, dabasgāzes un elektroenerģijas izmaksas, teikts vadības ziņojumā.

Riska vadības pasākumu ietvaros 2019.-2022.gada periodā uzņēmums pakāpeniski samazināja sadarbības apmērus ar biznesa partneriem Krievijā un Baltkrievijā, tāpēc karadarbības sākums 2022.gada februārī būtiski neietekmēja "Valmieras stikla šķiedras" grupas izejmateriālu piegādes un pārdošanas ieņēmumus. Tikai atsevišķi Krievijas piegādātāji nelielos apmēros piegādāja izejmateriālus stikla kausēšanas ražošanas procesa nodrošināšanai - šī sadarbība tika pārtraukta nekavējoties karadarbības sākuma posmā, un krietni pirms starptautisko tirdzniecības sankciju ieviešanas pret Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pamatojoties uz Valsts drošības dienesta (VDD) konstatētiem riskiem Latvijas nacionālajai drošībai, iekšlietu ministrs Māris Kučinskis (AS) trīs uzņēmuma SIA "Pobeda Confectionery" īpašniekus ir iekļāvis to ārzemnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijā ir aizliegta, informē VDD.

Martā VDD sāka pārbaudi saistībā ar aizdomām par Latvijā reģistrētā uzņēmuma "Pobeda Confectionery" iespējamu iesaisti atbalsta sniegšanā Krievijas bruņotajiem spēkiem.

Dienesta rīcībā bija nonākusi informācija, ka Krievijā bāzētā saldumu ražotne "Pobeda", iespējams, ir ziedojusi lielu apjomu produkcijas Krievijas bruņotajiem spēkiem, kuri veic kara noziegumus, noziegumus pret mieru un noziegumus pret cilvēci Ukrainā.

Latvijā kopš 2014.gada ir reģistrēts ar Krievijas saldumu ražotni saistīts uzņēmums "Pobeda Confectionery", kas arī ražo un tirgo "Pobeda" zīmola produkciju. Pārbaudes gaitā VDD atbilstoši savai kompetencei vērtēja Latvijā reģistrētā uzņēmuma, tā īpašnieku un patieso labuma guvēju iespējamo iesaisti atbalsta sniegšanā Krievijas armijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Polijas-Lietuvas gāzes starpsavienojumā varētu būt izmantoti Latvijas kompānijas piegādāti elementi no Krievijas

LETA/BNS, 05.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn maijā atklātā stratēģiski nozīmīgā Polijas un Lietuvas gāzes starpsavienojuma (GIPL) būvniecībā varētu būt izmantota Krievijā ražota armatūra, kuru piegādājis Latvijā reģistrēts uzņēmums, liecina Lietuvas ziņu portāla "15min.lt" sadarbībā ar pētnieciskās žurnālistikas centriem Polijā, Latvijā un Rumānijā veiktais pētījums.

Pirms nepilna gada prokuratūra Lietuvā sāka pirmstiesas izmeklēšanu un projekta līgumslēdzējas puses - Lietuvas valstij piederošais dabasgāzes pārvaldes sistēmas operators "Amber Grid" un tā akcionārs "Epso-G" - izstrādā krīzes pārvaldības plānus, ziņo "15.min.lt".

Žurnālistu izpētē atklāts, ka ģenerāluzņēmējs - Lietuvas cauruļvadu būves uzņēmums "Alvora" - parakstīja līgumu ar Šveicē reģistrēto kompāniju, kuras nosaukums tolaik bija "Global Pipe Trade", bet tagad ir "ChelPipe International". Uzņēmums ir daļa no Krievijas "ChelPipe Group", kas atbalsta Krievijas militāro infrastruktūru. Pēc tam, kad atklājās šis fakts, "Amber Grid" deva rīkojumu armatūru iepirkt no ražotājiem Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rietumvalstu noteiktajās sankcijās paredzēts, ka Krievija savu naftu nevar pārdot dārgāk par 60 ASV dolāriem par barelu. Kā izrādās, realitāte jau laiciņu ir pavisam cita, kur Krievija šo savu resursu, ja vērtē tās Urals markas jēlnaftas cenu, nupat tirgojusi virs 80 ASV dolāru par barelu atzīmes.

Sākotnēji, kad naftas cena pasaulē bija zema, izskatījās, ka šādi Rietumu noteiktie Krievijas melnā zelta cenas griesti strādā un turklāt ļoti labi. Tas pieklusināja šādas shēmas kritiķus, kas jau sākotnēji teica, ka būs grūti panākt situāciju, kad naftas tirgū tas nenoved pie piedāvājuma traucējumiem un reizē tikai daļēji traucē Krievijai nopelnīt no sava sāktā kara.

Sankcijas jau sākotnēji bija veidotas tā, ka skaidrs bija, ka Krievijas nafta turpinās visai dāsni plūst. Tas sākotnēji balstīja cenu samazināšanās stāstu, kas lika domāt, ka šādi cenu griesti patiešām būs veiksmes stāsts, jo notiks izvairīšanās no drūmākiem ekonomiskiem un politiskiem scenārijiem pašiem sankciju ieviesējiem, reizē mazinot Krievijas budžeta ieņēmumus. Tomēr arī tad zināmas bažas bija par situāciju, ja parādīsies pazīmes, ka naftas piedāvājums pazūd ātrāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

EK Lietuvai iesaka atteikties no enerģijas subsidēšanas un stiprināt veselības aprūpi

LETA--BNS, 25.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) Lietuvai iesaka samazināt no enerģētikas subsīdijām, stiprināt primāro veselības aprūpi, uzlabot sociālos pakalpojumus un samazināt atkarību no fosilā kurināmā un enerģijas importa.

EK jaunākajās rekomendācijās valstij ieteikts "samazināt enerģētikas atbalsta pasākumus, kuri spēkā ir līdz 2023.gada beigām", bet jauna enerģijas cenu pieauguma gadījumā subsidēt visneaizsargātākās mājsaimniecības un uzņēmumus.

Tāpat Lietuvai ieteikts samazināt atkarību no fosilā kurināmā un importētās enerģijas, paātrinot atjaunīgo energoresursu izmantošanu, nodrošinot pietiekamu tīkla jaudu un pieejamību, kā arī rūpnieciskās ražošanas ogļskābās gāzes izmešu samazinājumu, sabiedriskā transporta un ilgtspējīgu transportlīdzekļu izplatību un ēku energoefektivitātes uzlabošanu.

EK iesaka Lietuvai saglabāt stabilu fiskālo pozīciju, vienlaikus ieguldot valsts līdzekļus un nodrošinot iedarbīgu Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu piesaistīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Smēķēšanas kaitējuma mazināšanas imitācija Latvijā!

Guntars Grīnvalds, bijušais Tieslietu ministrs, SIA “Grīnvalds Un Partneri” valdes loceklis, 13.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši Eiropas Savienībā apkopotiem datiem smēķēšana Eiropā ir galvenais priekšlaicīgas nāves cēlonis un katrs piektais nāves gadījums ir saistīts ar cigarešu smēķēšanu.

Zviedrijai kopš 1980. gada, kad smēķētāju skaits sasniedza 35%, to ir izdevies samazināt līdz 5,6%. Nevienai citai valstij, izņemot Norvēģiju, kas izvēlējusies līdzīgu politiku, pagaidām nav izdevies sasniegt tik labus smēķētāju skaita ierobežošanas radītājus. Nākamās tuvākās Eiropas valsts smēķēšanas līmenis ir divreiz lielāks nekā Zviedrijā, savukārt ES vidējais rādītājs ir aptuveni 23%, kas ir četras reizes augstāks nekā Zviedrijā. Samazinot smēķētāju skaitu, Zviedrijai ir arī izdevies sasniegt Eiropā zemāko ar smēķēšanu saistīto mirstības līmeni un onkoloģisko slimību saslimstības rādītājus, un visātrāk pietuvojusies Eiropas vēža apkarošanas plānā izvirzītajam mērķim līdz 2040. gadam samazināt smēķētāju skaitu līdz 5%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gads ar karu Ukrainā mainījis pasaules naftas tirdzniecības plūsmu. Eiropai pēc Krievijas enerģijas resursu piegāžu pārtraukšanas aktīvi jāmeklē, kur citur šādus resursus dabūt.

Nozaļināties gribošā Vecā kontinenta laime ir tā, ka apjomīgas šādas piegādes nu ir iespējamas no ASV, kur pēc iepriekšējās finanšu krīzes uzzēla nezaļā slānekļa naftas un gāzes ieguves industrija. Savukārt pašām ASV tās naftas un arī gāzes eksports nodrošina labu biznesu - gan papildu finansiālos guvumus, gan krietni uzlabo tās ģeopolitiskās pozīcijas, jo no tās naftas eksporta daudzi spēji kļūst atkarīgāki.

Pieejamā kuģniecības datu apkopotāja Kpler informācija liecina, ka 12 mēnešos no 2022. gada februāra pa ūdeņiem transportētās ASV naftas apmērs uz Eiropu, salīdzinot ar iepriekšējo šādu periodu, palēcies par 40%. Rezultātā Eiropa kļuvusi par lielāko ASV naftas eksporta tirgu.Piemēram, decembrī uz Eiropu caur Meksikas līci vidēji dienā tika aizvesti teju 1,7 miljoni bareli ASV naftas. Uz Āziju tie bijuši 1,4 miljoni bareli dienā. Pirms tam ierastā bilde bija tāda, ka ASV nafta vairāk plūst uz Āziju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijā nepārdomāti sabremzē atjaunīgās enerģijas projektu īstenošanu

Inga Āboliņa, SIA “Eolus” valdes locekle, 29.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) paziņojums pārtraukt izsniegt tehniskās prasības jaunu elektrostaciju pieslēgšanai pārvades tīklam, balstoties uz jaudu nepieejamību tīklā, ir tirgus regulēšana.

Laikā, kad valsts enerģētiskā neatkarība un alternatīvās enerģijas ražošana ir deklarēti kā prioritāri uzdevumi, ir radīta situācija, kad visas cerības tiek liktas uz tiem projektiem, kurus attīstītāji gluži vienkārši formāli paspēja pieteikt, kamēr citi potenciālie atjaunīgo energoresursu (AER) projekti, kuru investīcijas mērāmas simtos miljonu eiro, šobrīd “nolikti uz bremzēm”. Kādi ir šīs izveidojušās situācijas riski nākotnē?

Šobrīd daudzi zaļās enerģijas spēkstaciju attīstītāji ir iesnieguši AER projektu pieteikumus pieslēguma izbūvei pārvades sistēmai, tomēr tehnisko noteikumu izsniegšana jaunu projektu pieslēgumiem ir pārtraukta tīkla jaudu nepieejamības dēļ. Daudzi vērienīgi projekti ir palikuši “ārpus borta”. Vai domājot par Latvijas elektroenerģijas tirgus nākotni, ir pareizi balstīties uz situāciju šodien?

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas specdienesti: Turpmāk rūpīgi jāizvērtē Ķīnas investīcijas visās ekonomikas nozarēs

LETA, 25.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publiskajā un privātajā sektorā ir būtiski turpināt darbu pie stratēģisko atkarību un ievainojamību mazināšanas, tostarp rūpīgi izvērtējot Ķīnas investīcijas visās ekonomikas nozarēs, secināts aktualizētajā Latvijas Nacionālās drošības koncepcijas (NDK) projektā, kas balstīts uz valsts drošības iestāžu analīzes.

Pēdējo gadu laikā vērojams straujš Ķīnas ekonomisko, militāro un tehnoloģisko spēju pieaugums, kā rezultātā Ķīna arvien uzstājīgāk cenšas nostiprināt savu globālo politisko ietekmi un īstenot drošības intereses, tostarp piedāvājot alternatīvu skatījumu un virzot iniciatīvas, kas skar multilaterālismu, demokrātijas normu ievērošanu, globālo attīstību un drošības politiku.

Ķīnas intereses tādejādi nereti nonāk pretrunā ar universālajās vērtībās balstīto Rietumu nostāju un globālo drošības arhitektūru. Rietumiem ar Ķīnu ir daudzšķautņainas attiecības, kuras raksturo gan sadarbība un dialogs, gan konkurence un sistēmiskas pretrunas. Ķīna tiecas ierobežot piekļuvi savam tirgum un mainīt starptautiskos standartus saskaņā ar savām interesēm. Tā īsteno savu politiku, palielinot klātbūtni pasaulē, tostarp jūrās un kosmosā, kā arī izmantojot plašu ietekmes instrumentu klāstu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Termināļi — krustcelēs

Māris Ķirsons, Jānis Goldbergs, 09.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sankciju liegums pārkraut Krievijas un Baltkrievijas naftas produktus raisījis jautājumus par Latvijas stividorkompāniju ar labu infrastruktūru un rezervuāru parku tālāko biznesa darbības modeli un pat izdzīvošanu.

Tādu ainu iezīmē nozares spēlētāji, jo līdzšinējais biznesa modelis vairs nevar strādāt un būs jāmeklē jauns. Lai arī Krievijas naftas pārkraušanas apjomi Latvijas ostās būtiski saruka pirms vairāk nekā 20 gadiem pēc tam, kad tika apturēta tās transportēšana pa cauruļvadiem uz Ventspils ostu, un vienlaikus sāka būtiski attīstīt ostas Baltijas jūras ziemeļdaļā Ustjlugā, Primorskā, tomēr naftas produktu tranzīta apjomi sāka sarukt 2016. gadā.

“Kamēr bija iespējas (līdz spēkā stājās sankciju liegums), tikmēr daudzi pircēji ieveda Eiropā naftas produktus no Krievijas, un tie glabājas daudzos ostās esošajos termināļos, tāpēc pagaidām situācija būs mierīga, taču kāda tā būs perspektīvā, ir grūti prognozēt,” situāciju vērtē biedrības Baltijas asociācija - Transports un loģistika valdes priekšsēdētājs Ivars Landmanis. Viņš norāda, ka rezervju jautājums ir iespēja, kuru var izmantot ne tikai tie termināļi, kuri pieder tirdzniecības uzņēmumiem, bet arī tie, kuri strādājuši kā naftas produktu pārkrāvēji. Vienlaikus esošo rezervuāru izmantošanu par noliktavām ietekmēs glabājamo produktu cenas pasaules biržās. “Ir ienākušas kravas gan no Amerikas, gan Ķīnas, un ar mazākiem kuģiem pēc tam tiek vests uz citām Eiropas ostām, ir degvielas piegādes Ukrainai, bet šaurais pudeles kakls ir Lietuvas — Polijas robeža, kur mainās dzelzceļa sliežu platums, un dienvidu kaimiņi tur aizņēmuši visu tā pašreizējo kapacitāti,” uz jautājumu par termināļu darbu pašreizējos apstākļos atbild I. Landmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru