Lai cīnītos pret globālo sasilšanu un piesārņojuma līmeņiem, vairums pasaules attīstīto valstu vienojušās, ka nākotne pieder elektrībai, tostarp automašīnām ar elektrodzinējiem. Tā, piemēram, Norvēģija un Dienvidkoreja jau paziņojušas, ka no 2025. gada pilnībā aizliegs ar degvielu darbināmu jaunu auto tirdzniecību. Arī citas rietumvalstis iecerējušas šādu liegumu ieviest laikposmā no 2030. – 2040. gadam. Tas nozīmē, ka auto ražotājiem strauji jāmainās un jāpielāgojas. Tas patlaban jau notiek, un starp jaunajiem auto katru gadu novērojams arvien lielāks hibrīdauto un elektroauto īpatsvars.

Ekonomiskais ieguvums dārgākai mašīnai

Nav noslēpums, ka jauni hibrīdauto vai elektroauto parasti ir dārgāki nekā ar degvielu darbināmi auto. Tas tāpēc, ka tiem nepieciešams vairāk detaļu un ierīču nekā ierastajām automašīnām (piemēram, baterija, kurā uzkrāt enerģiju, modificēts dzinējs u. c.). Tomēr, ja ar šo automašīnu regulāri brauc, tās cenas starpība atmaksājas aptuveni 4-6 gadu laikā. Vispirms jāņem vērā mazākas enerģijas izmaksas. Bet vienlaikus arī valsts noteiktie nodokļi, apdrošināšanas izmaksas un pat aizdevumu procenti, ja mašīna iegādāta ar kāda finanšu pakalpojuma palīdzību - auto kredīts vai auto līzings, parasti ir zemāki tieši dabai draudzīgiem auto (ieskaitot hibrīdauto un elektroauto). Par aizdevumiem gan jāatceras, ka dažādi aizdevēji piedāvā dažādus nosacījumus un ka tieši noteiktā procentu likme var aizdevumu padarīt izdevīgu vai neizdevīgu. Vieglākais veids, kā šīs aizdevumu likmes un citus svarīgus nosacījumus salīdzināt, ir Sortter mājaslapā – kredītu salīdzināšanas portāls.

Iegādājoties hibrīdauto, vadītāji balso par labāku gaisa kvalitāti pilsētā, kas iet roku rokā ar auto nozares centieniem samazināt savu ekoloģisko pēdu jeb oglekļa dioksīda (CO2 ) izmešu ietekmi uz apkārtējo vidi

Aktualizējoties klimata izmaiņām un ieviešot stingrākus izmešu emisiju standartus, pēdējo gadu laikā strauji audzis pieprasījums pēc hibrīdauto. WESS Motors Toyota pārdošanas rādītāji liecina, ka hibrīdu pārdošanas īpatsvars pērn sasniedzis 38% no kopējā jaunu auto pārdošanas apjoma, kas ir par 10% vairāk nekā gadu iepriekš. Pieprasījuma attīstības tendenci raksturo straujais kāpums kopš 2014. gada, kad tika pārdoti 83 Toyota automodeļi ar hibrīda piedziņu, līdz pērn pārdotiem 821 Toyota hibrīdam. «Pieprasījuma pieaugumu pēc hibrīdauto modeļiem veicina izvēles iespēja, jo auto ražotāji arvien vairāk investē dažādu inovatīvu risinājumu izstrādē, lai auto tehnoloģijas padarītu autobraucējiem ērtākas, pieejamākas un apkārtējai videi draudzīgākas. Ņemot vērā arvien striktākās ES prasības attiecībā pret CO2 kaitīgajiem izmešiem, dīzeļdzinēju nākotne iezīmējas arvien drūmākos toņos. Aizliegumi iebraukt Eiropas lielākajās pilsētās, piemēram, Vācijā, kā arī nepieciešamība pēc lielām investīcijām ekoloģisku dīzeļmotoru izstrādē jau šobrīd samazina pieprasījumu pēc auto ar dīzeļdegvielas dzinēju. Pērn Eiropā pieprasījuma kritums pēc auto ar dīzeļdegvielas dzinējiem ir turpat par 30%. Līdz ar to tas paver arvien lielākas priekšrocības hibrīdauto, kamēr elektroauto ir nepieciešamas papildu investīcijas infrastruktūras pilnveidošanā,» stāsta AS WESS valdes loceklis Aleksejs Radionovs.

Izsludināts konkurss auto tirgotājiem par atbalstu elektroauto un mazemisiju hibrīdauto iegādei, un tajā pieejams Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansējums 10 miljonu eiro apmērā, liecina VSIA "Vides investīciju fonds" paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

"Vides investīciju fonds" aicina iesniegt projektus Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansētajā atklātajā konkursā "Siltumnīcefekta gāzu emisijas (SEG) samazināšana transporta sektorā - atbalsts bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu iegādei" atbilstoši pasaulē saskaņotā vieglo transportlīdzekļu testēšanas procedūras (WLTP) svērtajam kombinētajam ciklam.

Konkursā pieejamais Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansējums ir 10 miljoni eiro.

Projekta pieteikumus var iesniegt Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārziņā esošajā transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā reģistrēti komersanti, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ierīkojuši un reģistrējuši transportlīdzekļu tirdzniecības vietu.

Toyota Motor Corp, balstoties uz hibrīdauto lielo popularitāti, šogad gaida Eiropas pārdošanas apjomu pieaugumu par 5%, sasniedzot 975 000 automašīnu un saglabājot savu tirgus daļu 5% apmērā, ziņo Reuters.

Pēc Toyota hibrīdauto nodaļas vadītāja vārdiem, 2016. gadā Toyotas hibrīdauto Eiropā piedzīvoja pārdošanas apjomu pieaugumu par 40% un tieši hibrīdauto sastādīja 32% no visām pārdotajām automašīnām Eiropā. Toyota savos aprēķinos Eiropas robežās ieskaita arī Izraēlu, Krieviju un Turciju.

Toyota vēlas, lai viņu sortiments līdz 2020. gadam saturētu 50% hibrīdauto.

Pēc vadības vārdiem, arī Toyota māc bažas par Eiropas tirgu. Galvenie iemesli - tuvojošās vēlēšanas, Brexit un pastāvīgās grūtības Krievijas un Turcijas tirgos.

Tāpat arī komentējot tikko notikušo PSA - GM darījumu, kurā PSA grupa iegādājās Opel Eiropas ražošanas daļu, vadība atzīst, ka šis darījums neietekmēs Toyota stratēģiju.

Lai nodrošinātu pieaugošo pieprasījumu pēc jauniem un mazlietotiem auto, Toyota un Lexus oficiālais izplatītājs Latvijā un Igaunijā Amserv Motors bankas Citadele finansējumu 2 miljonu eiro apmērā investējis transportlīdzekļu iegādē, īpašu uzsvaru liekot uz hibrīdauto un elektroauto klases automobiļiem.

“Mūsu nozare pandēmijā būtiski cieta, taču, pieaugot vakcinācijas tempiem un mazinoties ierobežojumiem, pircēji un tirgus sāk atkopties. Novērojam pieaugošu interesi gan jaunu, gan lietotu auto pārdošanas segmentā, ” saka Amserv Group finanšu direktors Tonu Vanajūrs.

“Interese par videi draudzīgākiem automobiļiem ar katru gadu palielinās, kas atspoguļojas gan pārdošanas rādītājos, gan ikdienas komunikācijā no privātpersonu un korporatīvo klientu puses. Jau šobrīd varam novērot, ka hibrīdu un elektroauto klase mērķtiecīgi veic savu izrāvienu un attālinās no iekšdedzes dzinēju automašīnām, tāpēc šis segments būs viens no mūsu galvenajiem attīstības virzieniem arī turpmāk. Par šīs auto klases potenciālu liecina fakts, ka, pandēmijas ietekmē samazinoties pārdoto auto apjomam, elektroauto kategorija piedzīvoja vismazāko kritumu,” atklāj Amserv Group pārstāvis.

Europcar Latvia ar prieku paziņo, ka, sākot ar 2017. gada janvāri, esam papildinājuši savu autoparku ar pilnīgi jauniem Toyota C-HR hibrīdauto.

Dēvēts par “krosoveru, kas plūst cauri dzīvei”, C-HR dizains ļauj tam izcelties Toyota ražoto automašīnu, kā arī pārējo krosoveru vidū. Pirmais iespaids ir izšķirošs, un C-HR piesaista uzmanību, pateicoties tā futūristiskajam ārējam dizainam, ko raksturo precīzas detaļas, kā arī augstas kvalitātes salona apdares materiāliem. Apvienojot to visu ar izcilu degvielas ekonomiju, nav šaubu, ka populārajā krosoveru segmentā ir parādījusies jauna superzvaigzne!

C-HR būs pieejams visiem Europcar Latvia klientiem, un mājaslapā varēs saņemt īpašu uzsākšanas atlaidi rezervācijām uz dienu, nedēļu vai nedēļas nogali. Pēc pieprasījuma C-HR varēs iznomāt arī uz mēnesi vai ilgāku periodu.

Kopš 2015. gada elektroauto skaits Latvijā ir pieaudzis 33 reizes. Šobrīd pa Latvijas auto ceļiem pārvietojas 6576 elektroauto, informē Klimata un enerģētikas ministrija.

Īpašs elektroauto uzrāviens noticis 2023. gadā, kad elektroenerģijas cenas biržā kritās un bija pieejami dažādi atbalsta pasākumi.

“Līdz ar elektroauto nozares dinamiskumu, vienlīdz jāraugās uz to, lai uzlādes un elektrotīkla infrastruktūra, kā arī norēķināšanās par elektroauto uzlādi ir cilvēkam ērta, draudzīga un ātra. Tas ir nākamais solis, lai mēs kā ministrija veicinātu kopējā pakalpojuma pieejamību – sākot no elektroauto iegādes iespējām līdz pat uzlādei,” norāda Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.

Atbilstoši jaunākajiem datiem, Latvijā jaunu reģistrētu pārdoto elektroauto skaits ir augstāks nekā Lietuvā un Igaunijā. Latvija kopumā apsteidz 12 Eiropas Savienības valstis, kā, piemēram, Poliju, Spāniju, Itāliju, Grieķiju u.c.

Jaunu automašīnu tirgus Baltijas valstīs šī gada pirmajos mēnešos pēc pērnā gada krīzes pamazām atgūstas. Visstraujāk jaunu auto tirgus audzis Igaunijā, kur šī gada pirmos piecos mēnešos pārdots par 37,2% vairāk auto nekā tajā pašā periodā pērn. Pieaugums bijis arī Latvijā (+17,3%) un Lietuvā (+7,2%), liecina Igaunijas uzņēmuma "RIA.com Marketplaces" apkopotā informācija.

Īpaši strauji Baltijā aug pārdoto hibrīdauto un elektroauto skaits: Latvijā pārdoto hibrīdauto skaits šī gada pirmajā ceturksnī pieaudzis pat par 213,1%, elektroauto skaits – par 47,7%, savukārt ar tradicionālajiem benzīna un dīzeļdegvielas dzinējiem darbināmie auto zaudē popularitāti, un to pārdošanas apjomi strauji kritušies.

2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, jaunu automašīnu pārdošanas apjomi Eiropā samazinājās par kopumā 23,7%. Lielākais kritums reģistrēts Kiprā - 42,8%, mazākais Dānijā - 12,5%. Igaunija 2020. gadu noslēdza ar pārdošanas apjoma kritumu par 29,3%, Latvija par 25,8% un Lietuva par 12,9%. Taču šī gada pirmajos piecos mēnešos situācija stabilizējusies: Eiropas Savienības no janvāra līdz maijam pārdoto jauno automašīnu skaits pieauga par vidēji 29,5% (Eiropas autoražotāju asociācijas (ACEA) dati). Igaunijā šī gada pirmajos piecos mēnešos pārdotas kopumā 10 329 jaunas automašīnas (kāpums par 37,2%), Latvijā – 6215 automašīnas (+17,3%) un Lietuvā 15 160 automašīnas (+7,2%).

Šī gada deviņos mēnešos «WESS Motors Toyota» pārdošanas apjoms audzis par gandrīz 32%, palielinot tirgus daļu līdz vairāk kā 7% no kopējā auto tirgus Latvijā. Kopš šī gada sākuma «WESS Motors Toyota» pārdevis 1005 jaunus «Toyota» auto, no tiem viena trešā daļa jeb 305 ir hibrīdauto. Kopumā hibrīdauto pārdošanas apjomi «WESS Motors Toyota» auto salonos ir dubultojušies - pārdodot par 153 hibrīdauto vairāk nekā tajā pašā laika periodā pērn, informē kompānijā.

Par gandrīz 9% audzis arī mazlietoto automobiļu pārdošanas apjoms - šī gada pirmajos deviņos mēnešos «WESS Motors Toyota» pārdevis 391 mazlietotu auto.

«Neskatoties uz kopējā auto tirgus gauso attīstības tempu, «WESS Motors Toyota» ir kāpinājis pārdošanas apjomu par 32%. Šī gada rādītāji jau šobrīd pārsniedz iepriekšējā gada pārdošanas rezultātus visa gada griezumā. Pozitīvi vērtējam, ka šogad būtiski pieaudzis privātpersonu segments - par 48%, kas liecina, ka iedzīvotāji ir gatavi veikt arī lielākus pirkumus. Turklāt tiek prognozēts, ka šī izaugsme turpināsies arī nākamgad,» pārdošanas rezultātus komentē «WESS» izpilddirektors Aleksejs Radionovs.

Prezentējot jauno "LF-30 Electrified" Kenshiki forumā Amsterdamā, luksusa automobiļu ražotājs "Lexus" iezīmējis jaunās paaudzes elektrisko automobiļu siluetu, kas publikai varētu kļūt pieejami jau nākamajā desmitgadē.

Auto veiktspēja balstās "Lexus" izstrādātajās jaunākajās hibrīdauto tehnoloģijās apvienojumā ar jau līdz šim pārbaudītajām sistēmām. Jaunais LF-30 apvieno nākotnes dizainu gan ārēji, gan interjerā, pārliecinoši iekļaujot arī tādas iekšējās funkcijas kā autonomu vadību un citas modernās tehnoloģijas. Kā piemēru var minēt vadības pulti, kuras centrā atrodas stūre, kas vairs neaizsedz skatu uz vadības paneli, bet sniedz pilnīgi jaunu vadības pieredzi, kuras jaunais koncepts nodēvēts par "Tazunu".

Atskatoties "Lexus" pēdējo gadu sniegumā Eiropā, "Toyota Motor Europe" viceprezidents Mets Harisons (Matt Harrison) Kenshiki forumā uzsvēra, ka neviens cits ražotājs, kā "Lexus" patreiz nav vairāk asociēts ar hibrīdauto tehnoloģijām.

Nav šaubu, ka automašīnu lauciņā nākotne pieder elektroauto, kas izceļas ar virkni būtisku priekšrocību, turklāt elektroauto Latvijā un pasaulē kļūst arvien iecienītāki. Ja vēlaties iepazīties ar daudzveidīgo Porsche elektroauto, kā arī hibrīdauto klāstu, turpiniet lasīt šo rakstu!

Kas jāzina par elektroauto un hibrīdauto atšķirībām?

Dažkārt hibrīda un elektriskie automobiļi tiek jaukti, taču tos atšķir pāris būtiskas nianses. Elektroautomobiļi darbojas tikai un vienīgi ar uzlādējamu elektromotora akumulatoru, savukārt hibrīda modeļiem ir gan iekšdedzes dzinējs, gan elektromotors ar akumulatoru.

Hibrīda piedziņas automašīnām ir vairāki veidi, un viens no izplatītākajiem ir tieši Plug-in hibrīda piedziņa. Kā jau iespējams spriest pēc nosaukuma, Plug-in hibrīda baterijas akumulatoru iespējams uzlādēt, to pievienojot elektrotīklam. Kad hibrīda piedziņas automašīnas elektromotora akumulators ir tukšs, ar to varat turpināt pārvietoties, izmantojot iekšdedzes dzinēju.

Ministriju darbinieki aktīvāk izmanto galvaspilsētas sabiedrisko transportu un brauc ar velosipēdiem, bet kājām iet retais, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

2014. gadā, veicot zaļo iepirkumu, Ārlietu ministrija iegādājās kravas furgonu Renault Master, šķiroties no 25,6 tūkst. eiro, norāda ministrijas preses sekretārs Ivars Lasis. Tāpat citas DB aptaujātās iestādes vērš uzmanību uz sekošanu Ministru kabineta noteikumiem, kas spiež izvēlēties auto, kas aprīkoti ar videi draudzīgākiem dzinējiem, liekot samazināt ogļskābās gāzes (CO2) izmešu daudzumu. Taču tas nav vienīgais veids, kā autoparkus padarīt videi draudzīgākus, uzskata atsevišķi resori. To izdevumi par degvielu atšķiras – kamēr Valsts Kancelejas (VK) darbinieki ar divām dienesta automašīnām pērn gaisā izkūpinājuši 6,7 tūkst. eiro, Ārlietu ministrija 14 spēkratu plašajam autoparkam bākās ielējusi degvielu par 27,1 tūkst. eiro, savukārt Valsts prezidenta kanceleja (VPK) piecu spēkratu degvielai tērējusi 23,3 tūkst. eiro.

Izmantojot valsts atbalstu līdz šim iegādāti 235 elektroauto un mazemisiju hibrīdi, kopumā iztērējot 969 750 eiro, liecina Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (EKII) mājaslapā pieejamā informācija.

Atbalsta programmā elektroauto vai mazemisiju hibrīda iegādei vēl pieejami 9,158 miljoni eiro.

EKII pieejamā informācija liecina, ka valsts atbalsts pieejams pie 58 auto tirgotājiem, un šobrīd iegādei pieejamas 504 automašīnas, no tām apmēram trešdaļa ir hibrīdi.

Dārgākā pieejamā automašīna ir jauna "Jaguar I-Pace S EV400", kuras cena bez papildaprīkojuma un bez pievienotās vērtības nodokļa ir 60 000 eiro, seko jauna "Tesla Model 3 Performance" - 59 990 eiro, jauna "Peugeot e-Traveller L3 Allure 75kWh" - 59 835 eiro un lietota "Tesla Model 3 Performance" - 59 765 eiro.

Savukārt lētākā ir lietota "Volkswagen E-UP PA MOVE 82H AUT", kuras cena bez pievienotās vērtības nodokļa ir 9250 eiro. Seko jauna "Dacia Spring" - 14 463 eiro.

Šī gada pirmajos piecos mēnešos jaunu auto pārdošanas apjoms audzis par 15%, salīdzinot ar šo pašu laika periodu pērn. Pieprasījums audzis arī pēc hibrīdauto - tādi ir 97 % no visiem pārdotajiem jaunajiem automobiļiem, liecina WESS Auto Grupas autosalona Lexus Riga Airport apkopotā informācija.

Šādi dati ļauj secināt, ka auto pircēji arvien biežāk priekšroku dod apkārtējai videi draudzīgākiem risinājumiem.

«Kopumā šī gada sākums bija labs, tiesa izaugsmes tempu nedaudz sabremzēja banku krīze, bet šobrīd atkal jūtam pakāpenisku pieaugumu un pircēju aktivitātes palielināšanos gan jaunu, gan mazlietotu auto segmentā. Pozitīvi vērtēju arvien pieaugošo pieprasījumu pēc auto ar hibrīdtehnoloģijām. 97% jaunu auto pārdošanā mūsu klienti priekšroku dod auto ar hibrīdtehnoloģiju,» komentē Artjoms Jerņevs, «Lexus Riga Airport» izpilddirektors.

Hibrīdauto arvien biežāk izvēlas gan privātpersonas (32%), gan komerciālā segmenta klienti (68%).

Foto: Avis

Lai arī mūsdienu dzīvē automašīna ir neatņemama sastāvdaļa, jo sniedz pārvietošanas iespējas un brīvības sajūtu, tomēr tā var sastādīt arī nozīmīgu daļu no ikdienas izdevumiem. Kā pārvietoties ekonomiskāk un kā, ar mazām izmaiņām ikdienas braukšanas paradumos, radīt ievērojamas ietaupījumu iespējas, uzzini, lasot rakstu!

Auto, kas atbilst tavām vajadzībām

Ja ikdienā ar auto pārvietojas tikai viens cilvēks un netiek pārvadātas lielāku gabarītu mantas, izdevīgāk būs braukt ar nelielu pilsētas auto, kam ir ekonomisks degvielas patēriņš. Visai elastīgs variants ir tā saucamie pilsētas krosoveri, piemēram, Toyota Yaris Cross, kas noderēs piepilsētniekiem ar darbu pilsētā.

Ministru kabinetā ir apstiprināta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātā atbalsta programma elektroauto iegādei fiziskām personām, kas paredz par jaunu elektroauto iegādi piešķirt 4500 eiro, bet lietotu – 2250 eiro, lai veicinātu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu.

Par to, kas jāņem vērā, lai varētu saņemt valsts atbalstu un kā izvēlēties elektroauto, varēja uzzināt Elektrum Energoefektivitātes centra marta sākumā rīkotajā vebinārā "Ieteikumi elektroauto iegādei ar valsts atbalstu".

KAM UN KĀ PIEŠĶIRS ATBALSTU?

SIA "Vides investīciju fonds" finanšu vadītājs Gints Kārkliņš skaidroja, ka ir izsludināta atbalsta programma bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu iegādei ar kopējo finansējuma apjomu 10 miljoni eiro.

Šajā programmā atbalsts paredzēts elektroauto un ārēji lādējamu hibrīdauto iegādei. Maksimālais atbalsts 5500 eiro, no kuriem 4500 eiro paredzēts tieši auto iegādei, bet 1000 eiro kā papildu atbalsts, norakstot līdz šim lietoto transportlīdzekli.

Stiprinot savas pozīcijas vietējā tirgū, Latvijas pirmais auto koplietošanas uzņēmums SIA “Slyfox”, kas strādā ar zīmolu “Carguru”, papildinās savu autoparku ar 50 jaunām Toyota hibrīdautomašīnām.

Auto iegādei piesaistīts finansējums no Citadele Leasing viena miljona eiro apmērā.

“Neskatoties uz to, ka uzlādes staciju tīkls Rīgā un Latvijā kopumā attīstās, vēl nepieciešams laiks, lai pāreja uz elektroauto būtu ērta arī koplietošanas tirgus lietotājiem. Tas arī viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc “Carguru” autoparks papildināts ar Toyota pilnā hibrīda elektriskajiem automobiļiem. Minētie auto ir pašuzlādes - tos nav nepieciešams pievienot elektrotīkliem, un tas nerada neērtības mūsu lietotājiem,” uzņēmuma investīciju raksturo tā dibinātājs Vladimirs Reskājs.

“Iedzīvotāju interese par auto koplietošanas pakalpojumiem aug gadu no gada, taču īpašu pieprasījuma kāpumu jūtam no šī gada otrā ceturkšņa,” norāda uzņēmuma dibinātājs, vienlaikus atklājot, ka “Carguru” lietotāju iecienītākais auto modelis ir Toyota CHR Hybrid.

Alus darītava «Aldaris» ir pārdevusi visas tam piederošās Tvaika ielas 44 teritorijas īpašumtiesības nekustamo īpašumu attīstītājam «LV property», liecina informācija Zemesgrāmatā.

Saskaņā ar Zemesgrāmatā pieejamo informāciju zemes gabalā atrodas «Aldara» ēkas un būves, kā arī telekomunikācijas, «Latvenergo» filiālei «Rīgas elektrotīkli» piederoši transformatora punkti, kabeļu tīkli 192 kvadrātmetru platībā, «Rīgas ūdens» saimniecisko notekūdeņu kanalizācijas maģistrālais vads un «Rīgas siltums» siltuma tīkli. Šī nekustama īpašuma pārdošanas summa ir 349 556 eiro.

Savukārt otru īpašumu Tvaika ielā 44 «Aldaris» ir pārdevis par 1 223 444 eiro. Tas sastāv no vienas divstāvīgas rūpniecības ēkas ar jumta izbūvi, kura ir saistīta ar zemes gabalu 58472 kvadrātmetru platībā, kā arī administratīvās ēkas, beztaras alus izliešanas ceha, caurlaides ēkas, svaru mājas, patvertnes, betona žoga, metāla žoga, rūpniecības ēkas, tehnoloģiskā korpusa, sadzīves korpusa, kioska ēkas, darbnīcas, noliktavas, alus izliešanas ceha, transformatora ēkas, garāžas, kantora ēkas, vairākām ūdens tvertnēm un artēziskajām akām, kā arī pagalma izbūvēm.

Savulaik lielākā Latvijas alus darītava a/s Aldaris pērn novembrī ieguvusi mazās alus darītavas statusu, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegtā informācija.

«2016.gadā Latvijas alus darītavās saražoti 73,9 miljoni litru alus, no tā lielākā daļa – 89% nodoti patēriņam Latvijā. Latvijā ir trīs «lielās» alus darītavas - Cēsu Alus, Cido Grupa un Tērvetes alus, bet pārējiem alus darītājiem Latvijā, tajā skaitā Aldarim, piešķirts mazās alus darītavas statuss, kas dod tiesības par pirmajiem kalendārā gada laikā saražotajiem vienu miljonu litriem maksāt tikai pusi no valstī noteiktās akcīzes nodokļa likmes alum,» informē VID.

Šobrīd Latvijas alus tirgus tendence ir ražot mazāk, bet attīstīt dažādas garšas un eksperimentēt ar jaunām receptēm, norāda uzņēmumā Aldaris, kas pērn ierindojies devītajā vietā lielāko alus ražotāju topā. Šādu stratēģiju savā attīstībā ievēro arī a/s Aldaris, stāsta uzņēmuma mārketinga vadītāja Inga Berkoviča. Pagājušajā gadā ievērojami pieaudzis premium un craft segmenta klāsts, gan Aldara, gan kopējā tirgus sortimentā. Salīdzinot ar 2015.gadu, Aldara ražotā Mežpils pārdošanas apjomi 2016.gadā pieauguši par +93%, kas lieliski raksturojot patreizējo tirgus situāciju. Un, skatoties tikai pirmos 2017.gada 4 mēnešus, Mežpils pārdošanas apjomi, salīdzinot ar 2016.gadu auguši vēl par 8%, pat vēl nesākoties alus sezonai.

Krievijas karadarbības Ukrainā dēļ dzērienu ražotājs "Aldaris" izjūt stikla pudeļu deficītu, sacīja kompānijas komunikācijas vadītājs Toms Kursītis.

"Aldaris" vairākiem produktiem sācis iepakojuma jeb taras maiņu, lai spētu nodrošināt pieprasījumu. Turklāt uzņēmums prognozē, ka pārskatāmā nākotnē būs jūtami traucējumi piegāžu ķēžu darbībā.

Taujāts par pašreizējo situāciju uzņēmumā, Kursītis pauda, ka kopumā gads iesācies salīdzinoši labi - uzņēmuma iekšējie dati liecina par alus tirgus izaugsmi martā. Viņš arī uzsvēra, ka līdz ar Covid-19 ierobežojošo pasākumu mīkstināšanu strādāt sācis arī viesnīcu, kafejnīcu un restorānu (HoReCa) segments.

"Jāsaka, ka šobrīd aug arī citas kategorijas - minerālūdens, enerģijas dzērieni, alus kokteiļi un kokteiļi," piebilda Kursītis, atzīmējot, ka minētajās kategorijās, līdz ar vairāku jaunumu ienākšanu tirgū, konkurence kļūst ar vien sīvāka.

Alus darītava AS Aldaris šogad ražošanas uzlabošanā, loģistikā un jaunos produktos plāno ieguldīt divus miljonus eiro, intervijā aģentūrai LETA sacīja kompānijas valdes loceklis Artūrs Ilziņš.

Viņš piebilda, ka investīcijas plānotas 18-22 projektu realizācijā, kuri saistīti ar ražošanu, loģistiku, jauniem produktiem un esošo telpu uzlabošanu.

Investīcijas būs saistītas ar ražošanas efektivitātes uzlabošanu, jaudas palielināšanu. Nebūs tā, ka griezīsim lentīti un atklāsim kaut ko jaunu. Nav mums viena liela investīciju projekta, bet ir vairāki mazāki, bet nebūt ne mazāk svarīgi," sacīja Ilziņš.

Viņš arī uzsvēra, ka Aldarim ir svarīga darbinieku drošība, produktu drošība un efektivitāte. Balstoties uz šiem trim pīlāriem, kompānija izvēlas, kur investēt.

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ieskatīties uzņēmuma Aldaris alus darītavā, kur tiek ražots alus Baltijas lāgers.

Alus darītava Aldaris dibināta 1865.gadā, un aizvien atrodas savā vēsturiskajā vietā. 2013. gada nogalē alus darītava mainīja darbības stratēģiju, kas paredz vairāk koncentrēties uz craft alus šķirņu brūvēšanu un attīstību.

Pēdējos gados alus darītava savā attīstībā investējusi 5 miljonus eiro, tostarp atjaunojot vēsturisko alus darītavu un atsākot tajā alus brūvēšanu, kā arī izveidojot Baltijā modernāko alus muzeju - Aldaris alus darbnīca, kuru pirmajā pastāvēšanās gadā apmeklējuši 18 tūkstoši alus cienītāju.

Aizvadītāja gada laikā Aldara craft alus pārdošanas apjoms stikla pudelēs palielinājies par 49%, bet restorānu un bāru segmentā par 25%. Aldaris ir izvirzījis mērķi trīs gadu periodā iekarot vismaz 30% no craft alus segmenta, kas šobrīd aizņem jau gandrīz 20% no visa Latvijas alus tirgus.

Alus ražotāja AS "Aldaris" eksporta apmērs šogad pirmajā pusgadā pieaudzis kopumā par 58% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu gadu iepriekš, informēja "Carlsberg" grupas, kurā ietilpst "Aldaris", uzņēmuma "Carlsberg Baltic" loģistikas direktors Baltijas valstīs Edgars Bērziņš.

Viņš teica, ka vēl pirms Covid-19 pandēmijas uzņēmums pieņēma stratēģisku lēmumu šogad prioritāri nostiprināt pozīcijas esošajos tirgos, piemēram, Apvienotajā Karalistē. Lai gan Apvienotajā Karalistē pandēmijas laikā bija slēgti restorāni un bāri, pieauga pārdošanas apmēri veikalos.

Vienlaikus Bērziņš atzina, ka "Aldara" apgrozījums šogad pirmajā pusgadā kopumā nedaudz samazinājās salīdzinājumā ar 2019.gada pirmo pusgadu, jo pieaugums "off-trade" segmentā (veikali, kioski, vīnu un stipro alkoholisko dzērienu veikali utt.) nespēja kompensēt kritumu "on-trade" (bāri, restorāni, klubi, viesnīcu utt.) segmentā.

Tajā pašā laikā Bērziņš piebilda, ka pārdošanas rezultāti jūnijā un jūlijā ir iepriecinoši, radot piesardzīgu optimismu, ka, globālai situācijai nesaasinoties, gadā kopumā "Aldara" apgrozījums varētu būt tuvu pagājušā gada rezultātam.

Alus darītava Aldaris turpina investēt jaunu alus šķirņu attīstībā, ieviešot četras jaunas alus šķirnes, kas iekļautas Aldaris Izlases sērijā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Jauno alus šķirņu radīšanā un ieviešanā tirgū uzņēmums investējis 150 tūkstošus eiro.

Aldaris Izlases ali ir dažāda stila – lāgers, nefiltrētais lāgers, medalus un ķiršu alus. Tie pieejami gan klasiskajā 0,5l stikla pudeles iepakojumā, gan pintes tilpuma skārdenēs.

«Pašreiz Premium jeb augstākās cenu kategorijas segmenta vērtība Latvijas alus tirgū ir aptuveni 21 miljons eiro, un mēs prognozējam, ka arī turpmākajos gados, par spīti kopējam alus tirgus kritumam, šis segments saglabās savas pozīcijas. Tieši tādēļ mums ir arī nopietnas ambīcijas un gada laikā plānojam pārdot aptuveni 1,8 miljonus litru Aldaris Izlases sērijas alu,» saka Aldara pārdošanas direktors Artūrs Ilziņš.

Alus darītavai AS «Aldaris» šis gads būs finansiāli veiksmīgāks par iepriekšējo, prognozē kompānijas valdes locekle Sigita Ozola.

«2017.gads «Aldarim» ir bijis salīdzinoši veiksmīgs. Šogad tirgū ir ieviesti vairāki jauni produkti, kas vienlaicīgi bijis gan viens no lielākajiem izaicinājumiem, gan sasniegumiem, jo produkti radīti pēc jaunām receptūrām, vērojot pircēju un alus cienītāju pieprasījumu,» skaidroja Ozola.

Viņa piebilda, ka tikmēr kopējais alus tirgus šogad Latvijā ir samazinājies par 2,5%, kamēr apgrozījums ir audzis par aptuveni 0,5%. Tas liecina par alus tirgus vērtības un kvalitātes pieprasījuma pieaugumu - cilvēki arvien vairāk izvēlas augstākas kvalitātes, «premium» klases un «craft» tipa alu,» sacīja Ozola.

Vienlaikus gan «Aldara» valdes locekle piebilda, ka Latvijā alus patērētāji pārsvarā ir klasiskā jeb «lager» tipa alus cienītāji un citus alus veidus patērē mazāk. Tāpēc nozarei vēl daudz jādara, izglītojot iedzīvotājus par dažādiem nišas tipa aliem.