Pasaulē

Papildināta - Junkers aicina nākamnedēļ vienoties par obligātu 160 000 imigrantu uzņemšanu

LETA--AFP, 09.09.2015

Jaunākais izdevums

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers trešdien uzrunā Eiropas Parlamentā (EP) par stāvokli Eiropas Savienībā (ES) paziņojis, ka EK ierosina dalībvalstīm obligātā kārtā uzņemt 160 000 imigrantu no Itālijas, Grieķijas un Ungārijas.

«Eiropas Savienībai tagad nav laiks baidīties, tagad ir laiks drosmīgai rīcībai,» savā pirmajā uzrunā par stāvokli ES pavēstīja Junkers.

Kā norādīja Junkers, vienošanās par 160 000 bēgļu sadali pa dalībvalstīm ir jāpieņem nākamajā nedēļā gaidāmajā ES tieslietu un iekšlietu ministru ārkārtas sanāksmē.

«Tie ir 160 000, kas Eiropai ir jāuzņem savās rokās, tas ir jādara obligātā kārtā. Es aicinu [Eiropas] Padomi iekšlietu ministru sanāksmē 14.septembrī vienoties uzņemt 160 000,» pavēstīja Junkers.

Viņš vienlaikus brīdināja dalībvalstis neizvēlēties reliģiju kā kritēriju, lemjot par bēgļu uzņemšanu.

«Kad runa ir par bēgļiem, nav reliģijas, nav ticības, nav filozofijas,» sacīja Junkers. «Mēs nešķirojam.»

Tāpat viņš pavēstīja, ka EK tuvākajās dienās vērsīsies pret valstīm, kas nepilda ES tiesību normas par patvēruma meklētājiem.

«Tas ir uzticamības jautājums, lai dalībvalstis pildītu starptautiskās un Eiropas tiesības, par kurām esam kopīgi vienojušies,» norādīja Junkers.

EK prezidents arī aicināja atļaut patvēruma meklētājiem strādāt viņu lūgumu izskatīšanas laikā, ko ES normas šobrīd neatļauj. «Es stingri atbalstu ļaut patvēruma meklētājiem strādāt un pelnīt pašiem savu naudu, kad notiek patvēruma piešķiršanas process. Darbs ir cieņas jautājums. Mums ir jādara viss, lai mainītu mūsu nacionālo likumdošanu, lai ļautu strādāt bēgļiem no viņu ierašanās pirmās dienas,» sacīja Junkers.

Viņš arī uzsvēra, ka bēgļu plūsmas radītās problēmas neietekmēs Šengenas sistēmu.

«Šīs komisijas mandāta laikā Šengenas sistēma netiks atcelta,» paziņoja Junkers.

Jau ziņots, ka ES valstu un valdību vadītāji iepriekš vienojās, ka dalībvalstis nākamajos gados varētu uzņemt 60 000 bēgļu, tomēr par konkrētu risinājumu bēgļu uzņemšanai un sadalīšanai pa valstīm diskusijas turpinās.

Papildināts viss teksts

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers trešdien uzrunā Eiropas Parlamentā (EP) par stāvokli Eiropas Savienībā (ES) paziņojis, ka EK ierosina dalībvalstīm obligātā kārtā uzņemt imigrantus no Itālijas, Grieķijas un Ungārijas. Latvijai papildus būtu jāuzņem 526 bēgļi.

Kā liecina EK paziņojums, Latvijai no Ungārijas rosināts uzņemt 237 bēgļus, no Itālijas - 68, bet no Grieķijas - 221. Tikmēr Lietuvai papildus rosināts uzņemt 780 bēgļus - 101 no Itālijas, 328 no Grieķijas, bet 351 no Ungārijas. Savukārt Igaunijai rosināts uzņemt 373 bēgļus, tostarp 48 no Itālijas, 157 no Grieķijas, bet 168 no Ungārijas.

Latvijas valdība iepriekš vienojās, ka valsts divu gadu laikā varētu uzņemt 250 šādu cilvēku. Plānots, ka minētie 526 bēgļi Latvijai būs jāuzņem vēl papildus. Līdz ar to kopumā - 776 bēgļi.

«Eiropas Savienībai tagad nav laiks baidīties, tagad ir laiks drosmīgai rīcībai,» savā pirmajā uzrunā par stāvokli ES pavēstīja Junkers. Viņš arī norādīja, ka vienošanās par bēgļu sadali pa dalībvalstīm ir jāpieņem nākamajā nedēļā gaidāmajā ES tieslietu un iekšlietu ministru ārkārtas sanāksmē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Breksits ir sakāve, par kuru atbildība jāuzņemas abām pusēm, sacīja Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers.

Breksits ir katastrofa, no kuras labumu negūs nedz Lielbritānija, nedz Eiropas Savienība (ES), trešdien Eiropas Parlamenta deputātiem sacīja Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers.

«Es uzskatu, ka Breksita lietā nebūs uzvarētāju. Tā ir situācija, kurā zaudē visi - gan briti, gan ES dalībvalstis,» EP plenārsēdē Strasbūrā sacīja Junkers.

Breksits ir sakāve, par kuru atbildība jāuzņemas abām pusēm, viņš piebilda.

«Kā sacīja pati [Lielbritānijas premjerministre Terēza] Meja, briti nekad nav jutušies ērti ES, un 40 gadu laikā viņiem nav dota iespēja justies ērtāk, un tāpēc vainojami ir daudzi,» sacīja EK prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV un Eiropas Savienība (ES) ir panākušas vienošanos par kopīgiem soļiem tirdzniecības strīda atrisināšanai, trešdien paziņoja ASV prezidents Donalds Tramps un Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers pēc tikšanās Baltajā namā.

Vienošanās, kuras detaļas gan maz tika izpaustas, nozīmē to, ka Vašingtona neīstenos draudus par muitas tarifu noteikšanu automašīnām, kas kaitētu Vācijas autobūvniekiem.

Tramps un Junkers, kas vairāk nekā divas stundas tikās Baltajā namā, pēc tam solīja strādāt, lai «atrisinātu» jautājumu par ASV noteiktajām muitas nodevām tērauda un alumīnija importam, kas izraisījušas ES un citu ASV sabiedroto sašutumu.

«Mēs gribam tālāk stiprināt šīs tirdzniecības attiecības visu Amerikas un Eiropas pilsoņu labā,» Tramps sacīja paziņojumā no Baltā nama Rožu dārza.

«Mēs šodien panācām vienošanos,» Junkers sacīja reportieriem pēc sarunām ar Trampu. «Mēs esam identificējuši vairākas jomas sadarbībai.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijai ar Eiropu pagaidām Baltijas valstis vēl nav gatavas, ir nepieciešami uzlabojumi, bet nav pamata pesimismam, DB rīkotajā enerģētikas nozares forumā «Enerģētikas nozares nākotne – izaicinājumi un iespējas» sacīja AS «Augstsprieguma tīkls» valdes loceklis Gatis Junghāns.

Pērnā gada rudenī Baltijas pārvades sistēmas operatori iesniedza Polijas operatoram oficiālu pieteikumu par Eiropas sinhronās zonas paplašināšanu, pievienojot tai Baltijas valstu elektrotīklus.

G. Junghāns skaidroja, ka patlaban finiša taisnei tuvojas pieslēguma līguma izstrāde un pasākumu katalogs, kas ietver nepieciešamos darbus, kas jāveic līdz 2025.gadam, lai saņemtu atļauju no ES. Būs arī nepieciešams politisks apstiprinājums un, kad līgums tiks šogad noslēgts, sāksies aptuveni piecu gadu ilgs ieviešanas process.

Aizvadītā gada jūnijā Briselē Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers, Polijas un Baltijas pārstāvji parakstīja politisko ceļvedi Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijai ar kontinentālās Eiropas tīklu. 2018. gada 22. martā komisijas priekšsēdētājs Ž. K. Junkers un minētie valstu un valdību vadītāji sinhronizācijas projektam deva jaunu impulsu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers otrdien uzstāja, ka Eiropas Savienība (ES) ir darījusi visu, kas ir tās spēkos, lai nodrošinātu Brexit organizētā veidā.

ES būtu jāsagaida, kad Lielbritānijas parlaments apstiprina jauno Brexit vienošanos, un tikai tad tas jāratificē, sacīja Junkers.

Paužot nožēlu, ka Lielbritānija plāno pamest ES 31.oktobrī, Junkers sacīja: «Vismaz mēs varam skatīties sev acīs un teikt, ka mēs esam darījuši visu, kas ir mūsu spēkos, lai panāktu, ka šī izstāšanās notiek organizētā veidā.»

«Mums tagad ir jāseko līdzi notikumiem Vestminsterā ļoti cieši. Nav iespējams, nav iedomājams, ka šis parlaments ratificē vienošanos, pirms Vestminstera ir ratificējusi vienošanos,» Junkers sacīja Eiropas Parlamentā Strasbūrā.

Kā ziņots, Lielbritānijas parlaments sestdien nobalsoja par priekšlikumu, saskaņā ar kuru parlaments nevar apstiprināt premjerministra Borisa Džonsona panākto Brexit vienošanos, kamēr parlamentā nav pieņemts vienošanās izpildes likums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Papildināta: Junkers un Džonsons paziņo par Brexit vienošanās noslēgšanu

LETA--AFP, 17.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) līderiem pulcējoties Briselē uz kārtējo samitu, Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers un Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons ceturtdien paziņojuši, ka beidzot panākta Brexit vienošanās.

«Mēs esam panākuši lielisku vienošanos, kas atdod kontroli» pār mūsu valsti mūsu rokās, tviterī pavēstījis Džonsons, mudinot Lielbritānijas parlamenta deputātus sestdien paredzētajā ārkārtas sēdē to atbalstīt.

«Kur ir griba, tur ir vienošanās. Mums tāda ir? Tā ir godīga un līdzsvarota vienošanās gan ES, gan Apvienotajai Karalistei, un tas ir apliecinājums mūsu apņēmībai rast risinājumus,» savukārt tviterī paziņojis Junkers.

Viņš arī aicinājis Eiropadomi, kuras sanāksme paredzēta vēlāk ceturtdien, vienošanos apstiprināt.

Eiropadomes prezidentam Donaldam Tuskam adresētajā vēstulē Junkers norādījis, ka Džonsons «demonstrējis piekrišanu» saskaņotajam tekstam, kurā pārskatīta iepriekš noslēgtā breksita vienošanās, kuru trīskārt noraidījis Lielbritānijas parlaments.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Papildināta - Lielbritānija lūdz atlikt Brexit līdz 30.jūnijam

LETA--AFP, 20.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānija trešdien lūgusi Eiropas Savienību (ES) atlikt 29.martā paredzēto Brexit uz trīs mēnešiem, taču Eiropas Komisijas (EK) jau brīdinājusi, ka tas varētu radīt «nopietnus tiesiskus un politiskus riskus».

Uzrunājot parlamentu, Terēza Meja pavēstīja, ka nosūtījusi vēstuli Eiropadomes prezidentam Donaldam Tuskam, kurā viņu informējusi, ka Apvienotā Karaliste vēlas Lisabonas līguma 50.pantā paredzēto izstāšanās periodu pagarināt līdz 30.jūnijam.

«Kā premjerministre es neesmu gatava atlikt Brexit ilgāk nekā līdz 30.jūnijam,» uzsvēra valdības vadītāja.

Viņa piebilda, ka joprojām plāno lūgt parlamentu trešo reizi balsot par divkārt jau noraidīto Brexit vienošanos, taču nepaskaidroja, kad tas būs.

Meja norādīja, ka gadījumā, ja vienošanās tiks noraidīta vēl vienu reizi, parlamenta būs jālemj, ko darīt tālāk.

Tomēr viņa piebilda, ka vēl viena Brexit atlikšana būtu uzskatāma par nespēju pildīt tautas nobalsošanā pieņemto lēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Panākta vienošanās par Breksita nosacījumiem

LETA--DPA/BBC/REUTERS/AFP, 08.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānija un Eiropas Komisija (EK) piektdien beidzot panākušas vienošanos par nosacījumiem, uz kādiem Apvienotā Karaliste izstāsies no Eiropas Savienības (ES).

Papildināts viss teksts

Sarunās panākts «apmierinošs progress» visos trijos svarīgākajos izstāšanās jautājumos, un EK iesaka ES dalībvalstīm pāriet uz «Breksita» saruna otro fāzi, kurā tiks spriests par bloka turpmākajām attiecībām ar Lielbritāniju, tostarp par pārejas periodu pēc Lielbritānijas aiziešanas no bloka un par jauno savstarpējās tirdzniecības līgumu, paziņojis EK prezidents Žans Klods Junkers.

Lai sarunās pārietu uz to otro posmu, Brisele pieprasīja vienoties par trīs izstāšanās pamatjautājumiem - par šobrīd Lielbritānijā dzīvojošo ES pilsoņu tiesībām, par tā dēvēto izstāšanās rēķinu un par Ziemeļīrijas robežu ar Īriju.

Galīgo lēmumu par pāreju sarunās pie abu pušu nākotnes attiecībām jāpieņem dalībvalstu līderiem, kas nākamnedēļ pulcēsies Briselē uz kārtējo samitu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Junkers: Viena zīmola produktiem jābūt vienādai kvalitātei visās ES valstīs

LETA, 13.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena zīmola produktiem jābūt vienādai kvalitātei visās Eiropas Savienības (ES) valstīs, trešdien paziņojis Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers.

Centrālās un Austrumeiropas valstīs pārdotajiem produktiem dažkārt ir zemākas kvalitātes sastāvdaļas nekā šiem pašiem produktiem Rietumeiropas valstīs.

Kvalitātes standartiem jābūt vienādiem visā ES, uzsvēra Junkers savā ikgadējā runā par stāvokli ES, kuru viņš teica Eiropas Parlamentā Strasbūrā.

«Vienlīdzības savienībā nevar būt otrās šķiras patērētāju,» sacīja EK prezidents.

«Es nepieņemšu to, ka dažās Eiropas daļās cilvēkiem tiek pārdoti zemākas kvalitātes pārtikas produkti nekā citās valstīs, lai gan iepakojums un zīmols ir identiski,» norādīja EK prezidents.

«Slovāki nav pelnījuši mazāk zivs savos «zivju pirkstiņos», ungāri - mazāk gaļas savās maltītēs, čehi - mazāk kakao savā šokolādē,» teica Junkers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Joprojām ir iespējams, ka Grieķija pamet eirozonu, pavēstījis Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers.

Viņš norādīja, ka EK šādam scenārijam arī veikusi attiecīgus sagatavošanās pasākumus.

«Es neizslēdzu nekādas hipotēzes,» teica Junkers. «Komisija ir gatava visam - mums ir precīzi sagatavots Grexit scenārijs,» sacīja EK galva.

Junkers norādīja, ka jaunajiem Grieķijas reformu priekšlikumiem jābūt saņemtiem līdz piektdienai plkst.8.30 pēc Briseles laika (plkst.9.30 pēc Latvijas laika).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Papildināta - Junkers: EK ierosinās ES atteikties no periodiskās pulksteņu laika maiņas

LETA/DPA, 31.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) piektdien ierosinās atteikties Eiropas Savienībā (ES) no periodiskās pārejas uz vasaras un ziemas laiku, paziņojis EK prezidents Žans Klods Junkers.

«Mēs veicām aptauju, miljoniem atbildēja un uzskata, ka nākotnē vasaras laikam jābūt visu gadu, un tas arī notiks,» intervijā Vācijas telekanālam ZDF pavēstīja Junkers. «Es ieteikšu komisijai, ka, ja mēs vaicājam pilsoņiem, tad mums ir jādara tas, ko pilsoņi saka.»

«Mēs par to izlemsim šodien un pēc tam būs dalībvalstu un Eiropas Parlamenta kārta,» sacīja Junkers.

EK ierosinājums par atteikšanos no laika maiņas būs jāapstiprina visām dalībvalstīm un Eiropas Parlamentam.

Kā liecina EK piektdien izplatītie provizoriskie rezultāti, vairāk nekā 84% respondentu līdz šim visplašākajā ES pilsoņu aptaujā izteikušies par atteikšanos no periodiskās pulksteņu laika maiņas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Junkers: Lielbritānijas referendums var izraisīt līdzīgas tautas nobalsošanas citās valstīs

LETA, 25.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers paudis bažas, ka pēc Lielbritānijā notikušā referenduma par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) tamlīdzīgas tautas nobalsošanas varētu notikt arī citās valstīs.

Parasti populistu nelaiž garām iespēju sacelt lielu brēku, lai popularizētu savu pret Eiropu noskaņoto politiku, Junkers teicis sestdien Vācijas laikrakstā Bild publicētā intervijā.

Tomēr viņš uzstāja, ka Lielbritānijas iespējamās izstāšanās no ES ietekme varētu ātri nonākt pretrunā tādai propagandai.

Ir iespējams ātri parādīt, ka Lielbritānijai - ekonomiski, sociāli un ārpolitikā - labāk klājas Eiropas Savienībā, sacīja EK prezidents.

Junkers arī noraidīja bažas, ka ES varētu nonākt Francijas, Itālijas un Spānijas kontrolē. Šajās valstīs ir spēcīgi populistiski un pret ES noskaņoti spēki.

Viņš uzsvēra, ka Vācijai, visticamāk pēc Lielbritānijas aiziešanas no ES blokā būs vēl lielāka nozīme.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Junkers: Pēc Parīzes teroraktiem nav nepieciešams pārskatīt ES bēgļu politiku

LETA, 15.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers svētdien paziņojis, ka pēc Parīzes teroraktiem nav nepieciešams pilnībā pārskatīt Eiropas Savienības (ES) politiku bēgļu un nelegālo imigrantu jautājumā.

Tie, kuri organizēja, kuri sagatavoja uzbrukumus, ir tie paši cilvēki, no kuriem bēgļi bēg un nevis otrādi. Un tāpēc nav nepieciešams pārskatīt Eiropas politiku bēgļu jautājumā, pirms G20 samita Turcijā paziņoja Junkers.

Jau vēstīts, ka teroraktos Parīzē naktī uz sestdienu tika nogalināti 129 cilvēki un vairāk nekā 300 ievainoti. Atbildību par terora aktiem uzņēmies teroristiskais grupējums "Islāma valsts".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) trešdien ierosinājusi divu gadu laikā uzņemt 20 000 bēgļu un izmitināt tos visās Eiropas Savienības (ES) valstīs, attiecībā uz Lielbritāniju, Īriju un Dāniju nosakot, ka šīs valstis pašas varēs izvēlēties, vai tās kādu bēgli uzņem, vai nē.

Atbilstoši izmitināšanas kvotu shēmai, kas būs balstīta valsts izmērā, ekonomikas apjomā un citiem parametriem, Vācija uzņemtu visvairāk imigrantu, tai sekotu Francija un Itālija, pieņemot, ka Lielbritānija kvotu programmā nepiedalās.

«Nevienu valsti nedrīkst pamest vienu milzīgās imigrācijas problēmas priekšā,» pēc priekšlikumu publiskošanas tviterī norādīja EK prezidents Žans Klods Junkers.

Oficiāli priekšlikumi dalībvalstīm tiks iesniegti mēneša beigās.

Tikai dažas stundas pirms šī plāna publiskošanas Lielbritānijas iekšlietu ministre Terēze Meja kritizēja ES pieeju. ES, nesūtot ekonomiskos imigrantus atpakaļ, iedrošina viņus doties uz ES, norādīja ministre.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

EK prezidents: Eiro jābūt lielākai lomai starptautiskajos norēķinos

LETA, 12.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jāpanāk, lai eiro būtu lielāka loma starptautiskajos norēķinos, trešdien paziņoja Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers.

Eiropas Parlamentā Strasbūrā sakot ikgadējo runu par stāvokli Eiropas Savienībā (ES), Junkers par absurdu nodēvēja situāciju, ka ES valstis par iepirktajiem energoresursiem norēķinās ASV dolāros.

Eiro jākļūst par ES ekonomiskās suverenitātes aktīvu instrumentu, uzsvēra EK prezidents.

Viņš solīja, ka tuvākajā laikā EK nāks klajā ar priekšlikumiem, lai palielinātu eiro lomu starptautiskajos norēķinos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

ES mobilizē atbalstu savvaļas ugunsgrēku skartajai Grieķijai, Zviedrijai un Latvijai

LETA, 24.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) Reaģēšanas koordinācijas centrs strādā nepārtrauktā režīmā un uztur pastāvīgus kontaktus ar Grieķijas, Zviedrijas un Latvijas varasiestādēm, kas pieprasījušas Eiropas Savienības (ES) atbalstu cīņā ar postošajiem savvaļas ugunsgrēkiem, otrdien paziņojusi EK.

Pēc postošajiem ugunsgrēkiem Grieķijā, kas saskaņā ar pēdējām ziņām jau prasījuši vairāku desmitu cilvēku dzīvības, EK prezidents Žans Klods Junkers runājis ar Grieķijas prezidentu Prokopu Pavlopulu un premjerministru Aleksi Cipru, lai izteiktu visdziļāko līdzjūtību bojāgājušo tuviniekiem un draugiem.

Papildināta - Grieķiju plosa meža ugunsgrēki, vismaz 50 cilvēki gājuši bojā

Savā vēstulē Junkers atkārtoti uzsvēris, ka tiks darīts viss, lai sniegtu Atēnām atbalstu «šajos grūtajos laikos».

Grieķija ES palīdzību pieprasīja ceturtdienas vakarā, un uz Atēnu palīdzības pieprasījumu nekavējoties reaģēja Kipra, Spānija un Bulgārija, kas jau piedāvājušas konkrētu palīdzību, tostarp lidmašīnas, ugunsdzēsējus, mediķus un spēkratus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

EK mudina dalībvalstis savākt 2,5 miljardus eiro atbalstam Turcijai bēgļu jautājumā; no Latvijas vēloties 4,4 miljonus eiro

LETA, 12.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers ir aicinājis Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis divu gadu laikā kopīgi piešķirt 2,5 miljardus eiro, lai sniegtu Turcijai palīdzību uzturēt tās teritorijā esošos vairāk nekā divus miljonus patvēruma meklētāju.

Sanāksmes laikā sociālajos tīklos sāka parādīties fotogrāfijas ar EK it kā piedāvāto dokumentu, kā starp dalībvalstīm sadalīt šīs izmaksas. Atbilstoši šai neoficiālajai informācijai Latvijai 2016. un 2017.gadā varētu būt jāmaksā 4 381 071 eiro, lai palīdzētu Turcijai uzturēt tās teritorijā esošos bēgļus. Noprotams, ka šīs summas aprēķināšanai izmantoti rādītāji, kas raksturo valsts ekonomisko situāciju.

Latvijas premjerministres Laimdotas Straujumas (V) preses sekretāre Aiva Rozenberga aģentūrai LETA teica, ka nevar komentēt šādu neoficiālu informāciju. Viņa sacīja, ka šāds dokuments Eiropadomē šodien nebija prezentēts un līdz ar to šāds dokumenta saturs nav apspriests.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

EK gatavo rīcības plānu taisnīgākām un izaugsmei labvēlīgākām nodokļu sistēmām Eiropā

LETA, 27.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) gatavo rīcības plānu taisnīgākām un izaugsmei labvēlīgākām nodokļu sistēmām Eiropā.

Komisija noturējusi ievirzošas debates par pasākumiem, kas uzņēmumu ienākuma nodokļa uzlikšanu darītu taisnīgāku, labvēlīgāku izaugsmei un labāk pārredzamu. Tāpat panākta vienošanās, ka ir vajadzīga jauna Eiropas Savienības (ES) pieeja uzņēmumu ienākuma nodoklim, lai sekmīgi cīnītos pret nodokļu ļaunprātīgu nemaksāšanu, nodrošinātu ilgtspējīgus ieņēmumus un uzlabotu uzņēmējdarbības vidi iekšējā tirgū, liecina EK paziņojums.

Par eiro un sociālo dialogu atbildīgais priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis (V) atzina, ka EK vēlas, lai uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošana būtu taisnīga un labvēlīga izaugsmei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) zina par Lietuvas izvirzīto jautājumu attiecībā uz atšķirībām tiešmaksājumos dalībvalstu lauksaimniekiem un centīsies tās izlīdzināt, solījis Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājs Žans Klods Junkers, kas ieradies Viļņā uz Lietuvas simtgades svinībām.

Šo problēmu, tiekoties ar viesi, piektdien izvirzījis Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis.

«Tas nepalīdz mazināt nedz ekonomiskās, nedz sociālās atšķirības ES iekšienē, turklāt vairo spriedzi. Vēlamies panākt maksājumu izlīdzināšanu un šai ziņā lūdzam EK izpratni un atbalstu,» premjera teiktais citēts valdības izplatītajā paziņojumā.

Kā izteicies Junkers, šī problēma Eiropas Komisijai ir labi zināma un tā pieliks nepieciešamos spēkus, cenšoties izlīdzināt tiešmaksājumus.

Pēc viņa sacītā, tuvākajā laikā EK varētu likt galdā konkrētāku priekšlikumu attiecībā uz kopējo lauksaimniecības politiku jaunās finanšu perspektīvas kontekstā.

Šobrīd tiešmaksājumi ES dalībvalstīs ļoti atšķiras, piemēram, Lietuvas zemnieki saņem par aptuveni 40% mazāk nekā vācieši. Decembrī Lietuvas zemkopības ministrs Broņus Markausks izteica šaubas, ka no 2020.gada maksājumi visā ES būs vienādi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers gatavojas nākamnedēļ nākt klajā ar prasību ievērojami palielināt to patvēruma meklētāju skaitu, kuri sadalāmi pa visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

Kā stāsta amatpersonas, kas iepazīstinātas ar Junkera projektu, ar kuru viņš grasās nākt klajā savā pirmajā uzrunā par stāvokli ES Eiropas Parlamentā (EP), EK vēlas, lai uz citām dalībvalstīm tiktu pārvietoti 160 000 patvēruma meklētāju, kas šobrīd ieradušies Itālijā, Grieķijā un Ungārijā.

Junkera uzruna EP paredzēta trešdienas rītā, un sagaidāms, ka tajā EK prezidents izklāstīs priekšlikumus nelegālās imigrācijas krīzes risināšanai, kuri tiks likti galdā 14.septembrī gaidāmajā dalībvalstu tieslietu un iekšlietu ministru ārkārtas sanāksmē.

Junkera pakete ietvers jaunu pastāvīgu patvēruma meklētāju pārdales shēmu, kura paredzēs automātisku jaunieceļojušo nelegālo imigrantu sadali pa dalībvalstīm, stāsta amatpersonas.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Lielbritānija grūtas izšķiršanās priekšā

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 13.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vakar, kad tapa šis komentārs, vēl nebija zināmas šā rīta ziņas, vai britu premjerministre Terēza Meja ir izturējusi savas partijas iniciēto neuzticības balsojumu un vēl ir partijas līdere un valdības vadītāja.

Taču, lai ko arī nebūtu nesis balsojums, skaidrs ir viens – Lielbritānija ir sašķelta. Turklāt dalījuma līnijas ir vairākas. Viena iet starp Brexit piekritējiem un noliedzējiem, otra – starp tiem, kuri uzskata, ka pašreizējā vienošanās ir labāka par nekādu, un tiem, kas iestājas par Brexit bez vienošanās, un tad jau vēl ir tie, kuri vēlas atkārtotu referendumu. Skaidrs ir viens, pašreizējā Brexit vienošanās, kuru panākusi T. Meja, neapmierina Brexit piekritējus, taču izskatās, ka labāku nav iespējams dabūt. Kā tvītoja Žans Klods Junkers, Eiropas Komisijas prezidents, pašreizējā vienošanās ir vienīgā iespējamā un to pārskatīt nav iespējams.

Protams, tā nostāda Lielbritāniju sliktākā stāvoklī nekā tad, kad tā bija pilntiesīga Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, taču tas ir labāk, nekā izstāties bez vienošanās, lai gan to atbalsta daudzi populistiski politiķi. Tikai viens no vairākiem simtiem piemēru. Ja Lielbritānija izstājas bez vienošanās, tad līdz divpusēju līgumu noslēgšanai šīs valsts lidsabiedrību lidmašīnas nevarēs lidot uz ES valstu lidostām un ES valstu lidsabiedrības nelidos uz Lielbritānijas lidostām. Brexit piekritēji bija iedomājušies, ka miglainā Albiona noliegs brīvu darbaspēka plūsmu, bet varēs saglabāt brīvu preču un pakalpojumu plūsmu. Liels bija šoks, kad ES pateica, ka tā nav zviedru galds, kur var izvēlēties, ko gribas, bet to, kas nepatīk, atstāt uz galda. Žurnāls The Economist raksta – ja T. Meja amatu zaudēs, sāks birt brīnumaini politiķu solījumi, kādas tik izcilas vienošanās ar ES netiks panāktas pašreizējās vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) trešdien paziņoja, ka tai ir dziļi iebildumi pret ASV Pārstāvju palātas pieņemtajām sankcijām pret Krieviju, kas var ietekmēt energopiegādes Eiropā.

Eiropas Komisija (EK) «pauda savas bažas, īpaši likumprojekta iespējamās ietekmes uz ES enerģētisko neatkarību dēļ», norādīts pēc sarunām Briselē izplatītajā EK paziņojumā.

EK piebilda, ka joprojām ir «gatava rīkoties, lai aizstāvētu eiropiešu intereses», ja šīs bažas nekliedēs ASV likumdevēji.

EK prezidents Žans Klods Junkers paziņoja, ka «mēs esam gatavi attiecīgi rīkoties dažu dienu laikā, ja mūsu bažas netiks pienācīgi ņemtas vērā».

«ASV likumprojektam var būt neapzinātas vienpusējas sekas, kas ietekmē ES enerģētikas drošības intereses. Amerika vispirms nevar nozīmēt, ka Eiropas intereses ir pēdējā vietā,» pavēstīja Junkers.

Jau vēstīts, ka ASV Pārstāvju palāta otrdien pieņēma likumprojektu par jaunu sankciju noteikšanu pret Krieviju, Irānu un Ziemeļkoreju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Papildināta - Nav pierādījumu, ka Viduseiropā un Austrumeiropā nonāktu zemākas kvalitātes pārtika

LETA/BNS, 05.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav datu, kas apliecinātu, ka Viduseiropas un Austrumeiropas valstīm tiktu piegādātas zemākas kvalitātes pārtikas preces nekā pārējām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, piektdien paziņojis ES veselības un pārtikas drošības komisārs Vītenis Andrjukaitis.

Papildināta no 7. rindkopas

Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers pērn savā ikgadējā uzrunā Eiropas Parlamentā par stāvokli ES uzsvēra, ka viena zīmola produktiem visās ES valstīs jābūt vienādā kvalitātē. Pēc viņa teiktā, Centrālās un Austrumeiropas valstīs pārdotajiem produktiem dažkārt ir zemākas kvalitātes sastāvdaļas nekā šiem pašiem produktiem Rietumeiropas valstīs. «Vienlīdzības savienībā nevar būt otrās šķiras patērētāju,» septembrī sacīja Junkers.

«Nav objektīvu datu, ka tā būtu tikai Austrumeiropas un Viduseiropas valstu diskriminācija. Dalībvalstu iesniegtās analīzes liecina, ka problēmas ir visā ES,» Andrjukaitis piektdien sacījis, tiekoties ar Lietuvas Seima īpašo komisiju, kam uzdots izmeklēt šo jautājumu. «Vēlme [aizstāvēt savu valsti] ir pilnīgi saprotama, bet analīzes neļauj secināt, ka pastāv diskriminācija pret jaunajām dalībvalstīm.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

EK ierosina nākamajā ilgtermiņa budžeta periodā tērēt gandrīz 1,3 triljonus eiro

LETA, 02.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers trešdien nācis klajā ar sākotnējo Eiropas Savienības (ES) ilgtermiņa budžeta plānu, paziņojot, ka saskaņā ar EK «saprātīgajām un atbildīgajām» aplēsēm blokam laika periodā no 2021. līdz 2027.gadam būs nepieciešami 1,279 triljoni eiro.

«Mūsu priekšlikumi ved pie 1,279 triljonus eiro lielas kopsummas,» uzrunājot Eiropas Parlamenta (EP) deputātus, norādīja Junkers.

Viņš piebilda, ka šī summa sastāda tikai 1,1% no ES dalībvalstu kopējā iekšzemes kopprodukta (IKP).

Sākotnējie nākamā ilgtermiņa budžeta priekšlikumi paredz arī iespēju samazināt ES fondu finansējumu tām dalībvalstīm, kurās tiek apdraudēta likuma vara.

«Jaunie piedāvātie instrumenti ļaus savienībai apturēt, samazināt vai ierobežot piekļuvi ES finansējumam samērīgi likuma varas trūkumu iedabai, smagumam un apmēram,» teikts EK izplatītajā paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

EK: Eiropas monetārā savienība ir labākā stāvoklī nekā pirms krīzes, tomēr daudz vēl darāms

Žanete Hāka, 21.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas ekonomiskā un monetārā savienība (EMS) šodien ir daudz labākā stāvoklī nekā pirms finanšu krīzes, norāda Eiropas Komisija.

Tomēr, neraugoties uz progresu, jo īpaši attiecībā uz ekonomikas pārvaldības pastiprināšanu un banku savienības uzsākšanu, EMS izveide joprojām nav pabeigta.

Eirozonas valstu ekonomikas snieguma atšķirības ir būtiskas, norāda EK. Ņemot vērā gandrīz 18 miljonus bezdarbnieku un daudzus mūsu sabiedrībā, kam draud sociālā atstumtība, vēl ir daudz darāmā, lai eirozonu izveidotu par pilnībā robustu struktūru. Eiropas Komisija tagad īsteno konkrētus pasākumus, lai pārietu no nepieciešamās krīzes pārvaldības pēdējo gadu laikā uz spēcīgāku savienību, kuras izveide ir pabeigta; uz savienību, kuras pamatā ir ilgstošs, taisnīgs un demokrātiski leģitīms pamats nākotnei un kura palīdz radīt vairāk darba vietu, veicina izaugsmi un labklājību visiem iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru