Ekonomika

Papildināta - Polija plāno atteikties no Krievijas naftas, gāzes un oglēm

LETA--INTERFAX/AFP, 30.03.2022

Jaunākais izdevums

Polija sāk īstenot plānu par atteikšanos no Krievijas naftas, gāzes un oglēm un ir apņēmības pilna to realizēt līdz gada beigām, trešdien paziņoja Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis.

"Šodien mēs prezentējam visradikālāko plānu Eiropā par atteikšanos no Krievijas ogļūdeņražiem - Krievijas naftas, Krievijas gāzes un Krievijas oglēm. Šis plāns ir nepieciešams Eiropas atjaunošanai," preses konferencē sacīja premjers.

Varšava noteiks "totālu embargo Krievijas ogļu importam aprīlī, vēlākais maijā", norādīja Moraveckis.

Polija jau zināmā mērā ir samazinājusi atkarību no Krievijas naftas un vēlas "īstenot visus pūliņus, lai līdz gada beigām atteiktos no Krievijas naftas", uzsvēra premjers.

Moraveckis sagaida, ka maijā samazināsies Krievijas gāzes imports.

Kā norāda mediji, Polijas plāns paredz pilnībā atteikties no Krievijas gāzes līdz gada beigām.

Moraveckis aicināja citas Eiropas valstis sekot Polijas piemēram.

"Mēs uz to aicinām visus - gan Vāciju, gan citas Rietumeiropas valstis, kas turpina saņemt šos resursus no Krievijas," viņš piebilda.

Polija arī aicina Eiropas Komisiju (EK) noteikt nodokli Krievijas ogļūdeņražiem.

"Šodien es aicinu Eiropas Komisiju ieviest nodokli Krievijas ogļūdeņražiem, lai tirdzniecības un ekonomiskie noteikumi Eiropas vienotajā tirgū spētu vienlīdzīgi funkcionēt," sacīja Moraveckis.

"Es stingri atbalstīšu šo ierosinājumu ES, lai situācija ir vienlīdzīga no tirgus konkurences viedokļa," sacīja premjers.

Moraveckis uzsver, ka šāds nodoklis ir nepieciešams, jo Vācija un citas valstis nevēlas pārtraukt Krievijas enerģijas produktu iegādes, kas mēdz būt lētākas, un šāds nodoklis izlīdzinātu enerģijas cenas visā ES.

Tāpat vēstīts, ka Polijas valdība otrdien ierosinājusi aizliegt ogļu importu no Krievijas sakarā ar tās iebrukumu Ukrainā, kļūstot par pirmo valsti Eiropas Savienībā (ES), kas spērusi šādu soli.

Polijas valdības preses pārstāvis Pjotrs Millers paziņoja, ka jaunais likums paredz iesaldēt aktīvus kompānijām un personām, kas atbalsta Krieviju, kā arī aizliedz ogļu importu.

"Mēs šajā likumprojektā iekļāvām normas, kas bloķēs ogļu importu no Krievijas nacionālā līmenī," pavēstīja Millers. "Mēs nevaram gaidīt uz Eiropas Savienības atbildi šajā jautājumā."

Polija ik gadu importē deviņus līdz desmit miljonus tonnu ogļu no Krievijas, kas ir aptuveni piektā daļa no visa ES ogļu importa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Marienburg uzsācis bio-ogļu ražošanu

Db.lv, 11.02.2022

Gan bio-ogles, gan grilogles (attēlā) ir kokogļu veidi, bet atšķirībā no griloglēm, bio-ogles ir granulveida.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alūksnes novadā bāzētā kokogļu rūpnīca Marienburg pieņēmusi jaunu izaicinājumu un kā pirmais uzņēmums reģionā šogad uzsācis bio-ogļu (bio-char) ražošanu vietējam un starptautiskajam tirgum.

Pērn rūpnīcas tehnoloģiskajā reorganizācijā ir ieguldīti vairāk kā 600 000 eiro, kas ir radījis iespēju uzsākt zemes augsnes bagātinātāja – bio-ogles (bio-char) – tehnoloģisko ražošanu.

Atbilstoši tirgus prognozēm bio-ogļu globālā tirgus apmērs salīdzinājumā ar 2021.gadu dubultosies un sasniegs divu miljardu vērtību 2026.gadā.

Bio-ogles ir specifiski izgatavots kokogļu veids, kas visplašāk tiek izmantots lauksaimniecībā, tiešā veidā palīdzot ne vien būtiski paaugstināt ražību, bet arī sasniegt klimata neitralitātes mērķus, kas iekļauti Eiropas Savienības Zaļā kursa nosacījumos. Bio-ogli kā augsnes mēslojumu šobrīd pasaulē visplašāk izmanto ASV, kas patērē līdz pat 25% globāli saražotās produkcijas, bet Eiropas Savienībā vislielākais produkcijas patēriņš ir Vācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kravu apgrozījums Latvijas ostās 2022. gada pirmajā pusgadā sasniedza 23,59 milj. tonnu, kas ir par 15,3% vairāk salīdzinājumā ar analogu laiku 2021. gadā, tas panākts, pateicoties ogļu apjoma pieaugumam 20,6 reizes, kā arī lielākām konteineru un roll on / roll of kravām.

To rāda Satiksmes ministrijas dati par Latvijas ostu kravu apgrozījumu. Proti, šogad Latvijas ostās ogles pārkrautas 4,44 milj. t apmērā, kamēr pērn tikai 0,21 milj. t. Jāņem gan vērā, ka pirms 10 gadiem – 2012. gadā – pārkrauto ogļu apmērs pārsniedza 12,5 milj. t. Labība un tās produkti 2022. gada pirmajos sešos mēnešos pārkrauti teju 2,8 milj. t, kas ir teju tikpat, cik pārkrauts analogā laikā pērn.

Salīdzinājumam – 2012. gada pirmajā pusgadā tika pārkrauta labība un tās produkti 1,58 milj. t apmērā. Koksnes šķelda pārkrauta 1,07 milj. t, kas arī ir līdzvērtīgs rādītājs 2021. gada sešos mēnešos iespētajam, vienlaikus 2012. gadā tika pārkrauti 0,795 milj. tonnu, bet vēl mazāks apjoms bija novērots 2015. gadā, kad šī produkta apjoms bija tikai 0,454 milj. tonnu. Vislielāko kravu apgrozījuma pieaugumu – par 25,4% – uzrāda Ventspils osta, Liepājas ostai šis pieaugums ir 15,2%, bet Rīgai – 11,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas brīvostā šogad pirmajā pusgadā pārkrauti 11,32 miljoni tonnu kravu, kas ir par 11,5% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, liecina brīvostas publiskotā informācija.

Visvairāk ostā 2022.gada sešos mēnešos pārkrautas beramkravas - 6,66 miljoni tonnu, kas ir par 22,2% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā. Vienlaikus ģenerālkravas ostā pārkrautas 3,864 miljonu tonnu apmērā, kas ir pieaugums par 8,3%, bet lejamkravas - 795 500 tonnu apmērā, kas ir kritums par 29,8%.

Ogles šogad pirmajā pusgadā Rīgas ostā pārkrautas 2,427 miljonu tonnu apmērā, kas ir 13,8 reizes vairāk nekā gadu iepriekš, kad tās tika pārkrautas 175 900 tonnu apmērā. Tādējādi ogles šogad sešos mēnešos veidoja 21,4% no kopumā ostā pārkrautajām kravām, kamēr gadu iepriekš - 1,7%.

Konteinerizētās kravas šogad sešos mēnešos Rīgas ostā pārkrautas 2,361 miljona tonnu apmērā, kas ir par 14,5% vairāk attiecīgajā periodā pērn, veidojot 20,9% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 20,3%), savukārt kokmateriāli pārkrauti 1,402 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 7,2% vairāk nekā gadu iepriekš, veidojot 12,4% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 12,9%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāki uzņēmumi Latvijā ir paziņojuši par atteikšanos sadarboties ar partneriem Krievijā, kuras armija pēc Vladimira Putina pavēles iebrukusi Ukrainā.

Solidarizējoties ar Ukrainu un ukraiņiem, kuru vidū ir arī Rimi Baltic darbinieki un klienti, kā arī krasi iestājoties pret militāro agresiju, ko Krievija izvērsusi Ukrainā, Rimi Baltic lēmis pārtraukt Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

Rimi Baltic lēmums nozīmē, ka no šī brīža gandrīz 300 Rimi veikalos Lietuvā, Latvijā un Igaunijā no sortimenta tiek izņemtas Krievijā ražotas preces, kā arī pārtrauks to importu no starptautiskajiem izplatītājiem.

Amsils: Dobeles dzirnavnieka sadarbība ar Krieviju vairs nav iespējama 

Ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā, uzņēmuma sadarbība ar Krieviju vairs nav iespējama,...

Par šo lēmumu Rimi Baltic šobrīd informē piegādātājus un ir uzsākta Krievijas produktu izņemšana no veikalu plauktiem.

“Rimi veikalos Krievijā ražotu preču daudzums nepārsniedz 1% no kopējā sortimenta. Taču lēmums pārtraukt Krievijas ražojumu tirdzniecību ir simbolisks solis ar skaidru vēstījumu – mēs esam pret militāru agresiju un solidarizējamies ar ukraiņiem mūsu klientu un darbinieku vidū,” uzsver Rimi Latvija valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais.

Arī lielveialu tīkls "Maxima Latvija" ir apturējis Krievijā un Baltkrievijā ražoto produktu iepirkumu un pieņēmusi lēmumu izņemt šīs preces no veikalu sortimenta.

Arī Sanitex pārtrauc preču importu no Krievijas un Baltkrievijas 

Reaģējot uz Krievijas darbībām Ukrainā, distribūcijas un loģistikas uzņēmums "Sanitex" pārtrauc...

Par šo lēmumu tuvākajā laikā tiks informēti arī uzņēmuma sadarbības partneri, kas veic konkrēto preču piegādi.

Krievijā ražotas preces procentuāli veido pavisam nelielu daļu no kopējā "Maxima Latvija" produktu klāsta, tādēļ veiktās izmaiņas neietekmēs "Maxima" veikalu sortimentu, skaidroja uzņēmumā.

Food Union pārtrauc saldējuma eksportu uz Krieviju 

Pārtikas koncerns "Food Union", reaģējot uz notikumiem Ukrainā, pārtraucis saldējuma eksportu uz...

"Mūsu līdzšinējā pieredze Covid-19 pandēmijas kontekstā ļāvusi pārliecināties, ka nepieciešamības gadījumā Latvijas ražotāji spēj nodrošināt pilnvērtīgus preču krājumus un aizvietot arī importēto preču sortimentu," pauda uzņēmumā, piebilstot, ka veikalu sortimentā jau tagad dominē vietējo Latvijas ražotāju produkcija.

Nosodot Krievijas sākto karu pret Ukrainu, arī "Elvi" un "top!" veikalu tīkli, tāpat kā "Rimi" un "Maxima", pārtrauc Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

SIA "Elvi Latvija" pārstāve Vineta Grigane-Drande norādīja, ka, sekojot līdzi šī brīža notikumiem Ukrainā, veikala vadība ir nolēmusi pārtraukt Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

Kompānijā arī pavēstīja, ka mazumtirdzniecības veikalu "Elvi" tīkls pārtrauc Krievijā ražotu produktu iepirkšanu. Taču, lai nevairotu pārtikas atkritumu daudzumu, veikalos tiks iztirgoti tur jau esošie produkti, bet netiks veikti jaunu preču iepirkumi.

“Šis ir drūms un neiedomājami smags brīdis Eiropai, kurā katrai privātpersonai un uzņēmumam ir nepieciešams skaidri un nelokāmi paust savu nostāju par to, ka demokrātiskā pasaulē nav vietas asinsizliešanai un karam. Atbalstot ekonomiskās sankcijas pret Krievijas valdošo eliti, pārtraucam šajā valstī ražotu produktu iepirkšanu,” situāciju komentē SIA ELVI Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine. Viņa arī turpina: “Tā, ka saņemam jautājumus no klientiem un sadarbības partneriem, varu apstiprināt, ka mēs apzināmies - atvērtas ekonomikas apstākļos Krievijas uzņēmēji ir investējuši savu kapitālu arī daudzos Latvijā esošos pārtikas ražošanas uzņēmumos, kas darbojas mūsu zemē, maksā nodokļus Latvijai un rada darbavietas Latvijas iedzīvotājiem. Šobrīd netiek apsvērta šādu uzņēmumu produkcijas bloķēšana - ir ļoti svarīgi saglabāt mūsu iedzīvotāju ekonomisko stabilitāti, un ELVI turpinās tirgot visas Latvijā ražotās preces.”

Arī veikalus "top!" pārstāvošā uzņēmuma SIA "Iepirkumu grupa" mārketinga direktore Ilze Priedīte aģentūrai LETA sacīja, ka "top!" veikalos netiks pārdota Krievijā ražotā produkcija, un ņemot vērā Baltkrievijas iesaisti Krievijas sāktajā karā pret Ukrainu, arī Baltkrievijā ražotā produkcija veikalos netiks pārdota.

Vienlaikus, lai atbalstītu Ukrainu, uzņēmums apsver Ukrainā ražotās produkcijas stiprināšanu veikalos, piebilda Priedīte.

Savukārt uzņēmumu apvienības SIA "Latvian Retail Management", kas pārstāv mazumtirdzniecības veikalu tīklus "Citro" un "Eldo", valdes priekšsēdētājs Imants Kelmers aģentūrai LETA minēja, ka ir sāktas pārrunas par Krievijas un Baltkrievijas ražotās produkcijas iepirkumu apturēšanu.

Viņš norāda, ka vairāki partneri ir pieņēmuši lēmumu par atteikšanos no Krievijas un Baltkrievijas ražojumu iepirkuma, savukārt pārējie ir procesā uz Krievijā un Baltkrievijā ražotu preču iepirkuma pārtraukšanu.

"Citro" un "Eldo" tīkla sortimentā Krievijas un Baltkrievijas ražojumu īpatsvars ir neliels, un to izņemšana no sortimenta būtisku ietekmi neradīs, piebilda Kelmers.

Arī veikalu tīkls "Mego" ir sācis Krievijā ražoto preču piegāžu pārtraukšanu, paužot neapmierinātību pret Krievijas militāro agresiju Ukrainā, informēja veikalu tīkla "Mego" valdes loceklis Igors Šihmans.

Tāpat veikalu tīkla "Aibe" komercdirektore Antra Plēse-Laizāne aģentūrai LETA sacīja, ka veikalu tīklā "Aibe" netiks pārdota Krievijā un Baltkrievijā ražotā produkcija.

Nosodot Krievijas un Baltkrievijas kopīgi sākto karu pret Ukrainu, kokapstrādes uzņēmuma "Latvijas finiera" vadība nolēmusi pārstrukturēt piegādes ķēdes un pārkārtot saimniecisko darbību, lai turpmāk nesadarbotos ar abu agresorvalstu pārstāvjiem.

"Šajā Ukrainas tautai ārkārtīgi grūtajā brīdī esam vienoti ar viņiem, stāvot par brīvību, neatkarību, demokrātiju un mieru," uzsver "Latvijas finiera" padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis.

"Latvijas finieris" ir Eiropas Savienības vērtībās un Rietumu pasaules uzskatos balstīts uzņēmums, kā arī pauž ticību Rietumu sabiedrības vienotībai un spējai šīs vērtības kopīgi aizstāvēt.

Arī vides apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmumu grupa "Eco Baltia" pieņēmusi lēmumu pārtraukt jebkāda veida sadarbību ar uzņēmumiem no Krievijas.

Nosodot militāro agresiju, kas vērsta pret Ukrainu un tās iedzīvotājiem, no 25. februāra zāļu vairumtirgotājs “Magnum Medical” un aptieku tīkls “Apotheka” pārtrauc Krievijā un Baltkrievijā ražoto medikamentu, uztura bagātināju un kosmētikas tirdzniecību.

Lietuvas tiešsaistes tirdzniecības uzņēmums "Pigu.lt", kam Latvijā pieder interneta veikals "220.lv", piektdien paziņoja, ka pārtrauc Krievijā un Baltkrievijā ražotu preču tirdzniecību savās platformās, protestējot pret Krievijas iebrukumu Ukrainā.

"Pigu.lt" aplēses liecina, ka Krievijā un Baltkrievijā ražotas preces veido gandrīz vienu procentu no tā apgrozījuma.

Lēmums attiecas uz visiem grupas tiešsaistes veikaliem, tostarp "220.lv" Latvijā, "Kaup24.ee" un "Hansapost.ee" Igaunijā, kā arī "HobbyHall.fi" Somijā.

Tāpat "Pigu.lt" sola, ka mudinās pircējus iegādāties Ukrainā ražotas preces, kuru izcelsme tikšot skaidri norādīta.

“MV GROUP” pārvaldītais uzņēmums SIA “MV Latvia” pārtrauc Krievijas un Baltkrievijas produktu importu Latvijā. Šobrīd uzņēmums atsakās no visiem jaunajiem pasūtījumiem un meklē iespējas, kā atcelt daļu no jau esošajiem importa pasūtījumiem, kas nākuši no abu minēto valstu ražotājiem.

"Mēs strikti nosodām Krievijas militāro agresiju. Esam pārliecināti, ka pilsoniskā līdzdalība ir svarīgāka par biznesa interesēm, tāpēc esam nolēmuši uz nenoteiktu laiku iesaldēt sadarbību ar Krievijas un Baltkrievijas zīmoliem. Arī mūsu partneri atbalsta šo lēmumu un pauž savu nostāju pret notiekošajām militārajām darbībām," norāda “MV GROUP” ģenerāldirektors Marijus Cilcius.

Latvijas jaunuzņēmumu vides organizācijas ir parakstījušas vēstuli, aicinot, tai skaitā, ikvienu uzņēmēju Baltijā un Eiropā izvērtēt gan sadarbību ar Krievijas partneriem, gan savu darbību Krievijas tirgū un valdībai pēc iespējas ātrāk saskaņot Ukrainas bēgļu uzņemšanas plānu, nodrošinot bēgļiem iespēju Latvijā strādāt un būt nodarbinātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Aptuveni pusmiljardu vērti energoresursi būs jāpērk citur un dārgāk

Jānis Goldbergs, 14.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav noslēpums, ka lielāko daļu dabasgāzes, daļu elektrības, ogles un pamatīgu daļu no importētiem naftas produktiem Latvija pērn tieši vai netieši importēja no Krievijas. Līdz ar karu Ukrainā ir skaidrs, ka uz noteiktu vai nenoteiktu laiku nāksies no šo resursu iegādes atteikties, tādēļ ir labi apzināties, kādi tie ir.

Runa ir par aptuveni pusmiljardu vērtiem resursiem, kas kādu laiku būs jāpērk citur un dārgāk.

Vistiešākā atkarība Latvijai ir no Krievijas dabasgāzes, kur Krievija ir nozīmīgākais piegādātājs. 2021. gadā no 431,4 miljoniem eiro, kas iztērēti par dabasgāzi, 389,4 miljonus esam samaksājuši Krievijai. Jāteic, ka pērn esam iepirkuši pamatīgu daudzumu dabasgāzes. Salīdzinājumam – 2020. gadā dabasgāze iepirkta par 126,6 miljoniem eiro, bet 2019. gadā par 216,3 miljoniem.

Tas nenozīmē, ka Latvijas gāzes rezerves ir augušas ļoti daudz, bet tās var raksturot labāk nekā pēc 2020. gada. Dabasgāzes eksports ir neliels, tādēļ tā analīze atsevišķi nav būtiska. Akmeņogles 2021. gadā importētas par 2,69 miljoniem eiro, kas ir nedaudz vairāk nekā 2020. gadā, tomēr otrs zemākais rādītājs pārskatāmā periodā kopš 2005. gada.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ogļu un gāzes cenu svārstības 2021. gadā bija ārkārtīgi lielas, sasniedzot rekordaugstu līmeni, un 2022. gada sākumā cenas joprojām ir augstas. Ogļu un gāzes cenas attiecīgi 2 un 3 reizes pārsniedz ierasto līmeni.

Gāzes cena Eiropas Savienībā tuvāko 12 mēnešu laikā, visticamāk, būs 40–60 eiro/MWh jeb 2–3 reizes lielāka par normālo līmeni.

Tāds ir labvēlīgais scenārijs, kurā tiek mazināts saspīlējums starp Krieviju Ukrainu. Bet, ja Krievija iebruks Ukrainā, mūs sagaida jauns neparedzams cenu lēciens.

Pieprasījumā korekcijas jau notiek, bet tas vēlāk atgūsies. Pašreizējais enerģijas izmaksu kāpums galvenokārt ir ierobežoto fosilā kurināmā piegāžu rezultāts, ne tik daudz esošās atjaunojamās enerģijas piegādes trūkums.

Zaļ-flācija un zaļās bailes

Eiropas Savienība un Apvienotā Karaliste līdz 2050. gadam plāno pārveidot savu kopējo energosistēmu līdz nulles līmeņa emisijām. Šī pāreja ir ārkārtīgi sarežģīts uzdevums. Lai izveidotu jauno sistēmu, līdz 2050. gadam būs nepieciešami kapitālieguldījumi aptuveni EUR 250 miljardu apmērā gadā jeb 1,5-2% no IKP. Oglekļa ietilpīgi materiāli, piemēram, tērauds un alumīnijs būs par 20-30% dārgāki. Arī varš, visticamāk, sadārdzināsies, jo tas būs nepieciešams lielos apjomos, lai elektrificētu enerģētikas sistēmu. Eiropas elektroenerģijas cenu pieaugums līdz EUR 80/MWh ir daļa no kopējās tendences. Taču būs arī ievērojami ietaupījumi, jo ES un Apvienotā Karaliste vēsturiski fosilā kurināmā resursiem ir tērējuši EUR 300–400 miljardus gadā. Šie tēriņi pamazām izzudīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija atsāk kravas vilcienu satiksmi uz Kaļiņingradas apgabalu caur Lietuvu pēc tam, kad Eiropas Komisija (EK) atjaunināja vadlīnijas sankcijām pakļauto preču tranzītam, un pie LIetuvas robežas jau ieradies pirmais vilciens no Krievijas ar sankcijām pakļautajām precēm.

"Vakar ieradās pirmais vilciena sastāvs, kurš šķērsos Lietuvas teritoriju," otrdien ziņu aģentūrai BNS teica Lietuvas valsts dzelzceļa kompānijas "Lietuvos geležinkeliai" (LTG) preses pārstāve Kotrīna Dzikaraite.

Lietuvas Muitas departamentā informēja, ka vilciens no Krievijas ved cementu uz Kaļiņingradas apgabalu. Otrdien turpinās vilciena sastāva pārbaude un tas vēl nav saņēmis atļauju iebraukt Lietuvā.

"Kenas robežkontroles punktā tiek pārbaudīts vilciens ar pieciem vagoniem, kuros ir cementa krava no Krievijas uz Kaļiņingradu. Vilciens vēl atrodas robežkontroles punktā, jo turpinās pamata pārbaudes procedūras," BNS sacīja Muitas departamenta preses pārstāve Lina Laurinaitīte-Griģiene.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kāds sakars dabasgāzes krājumu līmenim ar patēriņa cenu pieaugumu?

Mārtiņš Āboliņš, “Citadele banka” galvenais ekonomists, 04.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaut arī Covid-19 uzliesmojuma dēļ esam nonākuši kārtējā stingrajā mājsēdē, kas, daudzuprāt, atņems jebkādas krāsas jau tā pelēcīgajam rudenim, var gadīties, ka gada beigās teiksim – šis gads ir kā apzeltīts.

Proti, jau tuvākajā nākotnē jutīsim pamatīga dabas resursu cenu pieauguma sekas, kas veicinās pakalpojumu sadārdzinājumu gan nozarēs, ko gaidāmais cenu kāpums ietekmēs tieši, piemēram, elektroenerģijas jomā, gan tajās, kas iespaidu jutīs pastarpināti. Tā notiks ar transporta un loģistikas izmaksām, visa veida ražošanu, pasta un citu pakalpojumu tarifiem u. c. Ekonomikas atgūšanās pēc pandēmijas radītā krituma būs ļoti strauja, taču nenāks par labu iedzīvotāju maciņiem.

Ja skatāmies uz ekonomiku kopumā, tā turpina atkopties no pandēmijas radītā satricinājuma, turklāt negaidīti strauji un vienlīdz dinamiski gandrīz visā pasaulē. Latvijā iekšzemes kopprodukta rādītāji ir atgriezušies pirmspandēmijas līmenī, reģistrētais bezdarbs ir tuvu tam – zem 6%. Jā, satricinājumi bija būtiski, un atkopšanās notiek uz valsts atbalsta, budžeta deficīta un valsts parāda pieauguma rēķina. Vienlaikus patēriņa cenu inflācija ir straujākā, kādu esam piedzīvojuši kopš 2008. gada, tuvojoties 5% robežai. Ražošanas izmaksu kāpums ir vēl apjomīgāks un jau pārsniedz 20%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau kādu laiku pasaules topa tēma ir klimata pārmaiņas. Arī pasaules varenie šā mēneša sākumā klimata pārmaiņu samitā Skotijā tikušies, lai pārspriestu šos jautājumus un dotu solījumus vēl par izšķirīgāku cīņu pret planētas sakaršanu.

Skaļi paziņojumi biruši kā no pārpilnības raga, lai gan cits stāsts var būt ar to reālu īstenošanu – tas būs ļoti dārgi un nozīmēs apzinātu ekonomiku attīstības bremzēšanu. Sabiedrībām to izjūtot arvien izteiktāk, augs nepatika. Liels uzsvars samitā ir bijis uz ogļu, naftas un dabasgāzes iegūšanas attīstības bremzēšanu.

Šā samita laikā Global Carbon Project nāca klajā arī ar aplēsēm, ka šogad pasaules CO2 emisijas atkal ir sasniegušas to līmeni, kādas tās bija pirms pandēmijas. Jānorāda, ka pagājušajā gadā, Covid-19 vīrusam apstopējot pasaules ekonomiku, tika fiksēts šādu emisiju kritums. Tiek arī rēķināts, ka, lai piepildītu plaši apspriestos Parīzes klimata vienošanās mērķus, pasaules nācijām līdz 2050. gadam katru gadu jāspēj samazināt izmeši tādā apmērā, kādus kopā rada tādas milzīgas tautsaimniecības kā Vācija un Saūda Arābija, raksta Bloomberg.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai ilgtermiņā ir jāizveido diversificēts enerģijas avotu portfelis, secināts Ekonomistu apvienības rudens konferencē, kurā uzmanības centrā bija enerģētikas tematika.

Kā informēja Ekonomistu apvienības pārstāvji, konferences ievadā organizācijas prezidents Ojārs Kehris atzīmēja, ka enerģētika ir viena no valsts ekonomikas pamata komponentēm, kas tiešā veidā ietekmē konkurētspēju un ilgtspēju.

Konferencē piedalījās arī Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV), kurš pauda, ka Ukrainas kara konteksts nemaina kopīgos ilgtermiņa mērķus attiecībā uz enerģētikas attīstību Eiropā. Šie mērķi ir gan kaitīgo emisiju samazinājums par 55% līdz 2030.gadam, salīdzinot ar 1990.gada līmeni, gan arī klimata neitralitātes sasniegšana līdz 2050.gadam.

Tiesa, Eiropas noteiktie importa ierobežojumi attiecībā uz Krievijas energoresursiem - ogles un naftas produkti -, kā arī Krievijas ierobežojumi attiecībā uz gāzes piegādēm ir apstākļi, kas rada korekcijas un prasa tūlītēju reakciju, lai Eiropa ātrāk atteiktos no Krievijas energoresursiem. Viens no soļiem situācijas stabilizēšanai ir vienotas Eiropas Savienības (ES) enerģijas platformas izveide, kas sniegtu iespēju ES valstīm kopīgi iepirkt gāzi, lai šie iepirkumi būtu maksimāli efektīvi. ES valstīm ir izstrādāts solidaritātes mehānisms, - nepieciešamības gadījumā starp valstīm varēs veikt gāzes pārdali, norādīja Dombrovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Karšu darbības pārtraukšana Krievijā un Baltkrievijā pamatā ietekmēs ceļojošos iedzīvotājus

LETA, 07.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālo maksājumu karšu kompāniju "Visa", "MasterCard" un "American Express" darbības pārtraukšana Krievijā un Baltkrievijā pamatā ietekmēs šo valstu iedzīvotājus, kuri ceļo, pavēstīja Latvijas Bankas pārstāvji.

No praktiskā viedokļa tas nozīmē, ka Krievijā un Baltkrievijā izdotās "Visa", "MasterCard" un "American Express" maksājumu kartes nedarbosies ārpus šīm valstīm, bet citās valstīs izdotās kartes - nedarbosies Krievijā un Baltkrievijā. Tāpat nedarbosies starptautiskie maksājumi, piemēram, norēķini Rietumvalstu internetveikalos.

Latvijas Bankas pārstāvji skaidro, ka Krievijas iedzīvotājiem Krievijas iekšzemes maksājumos un naudas izņemšanā no bankomātiem šīs kartes darbosies, izmantojot Krievijas Centrālās bankas uzturēto maksājumu sistēmu "Mir". Tāpat Krievijas bankas pašlaik aktīvi rīkojas, lai aktīvāk izmantotu Ķīnas maksājumu karšu tīklu "Union Pay", kuru Eiropas Savienībā (ES) pamatā izmanto tirgotāji, lai pieņemtu karšu maksājumus no Ķīnas iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #17

DB, 26.04.2022

Dalies ar šo rakstu

Politiskā nostāja nepieļaut PVN samazināšanu pārtikai, taču nabadzīgākajiem izmaksātie pabalsti, lai kompensētu cenu celšanos, grauj vietējo uzņēmējdarbību un ir tiešs atbalsts lielajiem ārvalstu pārtikas ražotajiem, kas atļaujas Latvijā piegādāt lētāku pienu.

Tas izriet no Jāņa Šolka, kooperatīvās sabiedrības Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība valdes priekšsēdētāja paustā intervijā Dienas Biznesam.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 26.aprīļa numurā lasi:

• Ostām palīdz... ogles.

Kravu apgrozījums Latvijas ostās 2022. gada pirmajā ceturksnī sasniedza 12,33 milj. tonnu, kas ir par 10,5% vairāk salīdzinājumā ar analogu laiku 2021. gadā; tas panākts, pateicoties ogļu apjoma pieaugumam 12,2 reizes

• Zemes cenas piedzīvo satricinājumu

Pēdējo mēnešu laikā zemes tirgus cenas ir paaugušās daudz straujāk, nekā tas bijis novērojams iepriekš, jo zemi vēlas iegādāties ne tikai, lai uz tās nodarbotos ar pārtikas ražošanu, bet arī, lai izmantotu enerģētikai. Lētākie zemes gabali pie elektro pārvades līnijām tiek pirkti saules paneļu lauku izveidei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija plāno pievienoties Starptautiskajai Enerģētikas aģentūrai (IEA), izriet no Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotā konceptuālā ziņojuma, ko otrdien atbalstīja valdībā.

Konceptuālais ziņojums sagatavots, balstoties uz EM izstrādāto ziņojumu, kurā piedāvāts pasākumu kopums ne tikai obligātā iepirkuma komponentes problemātikas risināšanai, bet arī klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai un energoapgādes drošības sekmēšanai, iezīmējot šiem mērķiem valsts finansējumu vidēja termiņa budžeta ietvarā 2023., 2024. un 2025.gadā. Kā viens no pasākumiem, lai nodrošinātu Latvijas energoapgādes drošību un sekmētu Latvijas pāreju uz tīru enerģiju, tajā ir minēta nepieciešamība Latvijai pievienoties Starptautiskai Enerģētikas aģentūrai (IEA).

EM norāda, ka lai stiprinātu Latvijas energoapgādes drošību un veicinātu efektīvāku Latvijas pāreju uz tīru enerģiju, Latvijai ir būtiski pievienoties IEA un izmantot šīs organizācijas sniegtās priekšrocības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Labāk mūsu pašu vēja ģeneratori, nevis ienaidnieks pagalmā

Armanda Vilciņa, 29.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd vēja parku būvniecība Latvijā vairs nav tikai stāsts par virzību uz zaļāku nākotni, bet gan par mūsu pašu enerģētisko neatkarību, norāda Mārtiņš Čakste, AS Latvenergo valdes priekšsēdētājs.

Īstermiņā energoresursu cenu krīzi, kas saasinājusies Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ, ietekmēt ir ļoti sarežģīti, taču vidējā termiņā šo triecienu var mazināt, attīstot jaunas enerģijas ražotnes, tajā skaitā vēja un saules parkus, teic M. Čakste. Viņš atzīmē, ka, ņemot vērā krīzes situāciju, Latvenergo šobrīd meklē iespējas, kā vēja projektus īstenot pēc iespējas ātrāk. Ja iepriekš bija doma šos vēja parkus attīstīt piecu, sešu gadu laikā, tad pašlaik vēlamies to izdarīt maksimāli ātri, palielinot mūsu valsts enerģētisko neatkarību, norāda M. Čakste, piebilstot, ka labvēlīgu apstākļu gadījumā pirmo vēja parku Latvenergo varētu sākt būvēt jau nākamgad.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā nedēļā Latvijā elektroenerģijas cena samazinājās par 55% līdz 111,68 eiro par megavatstundu (MWh), informē AS "Latvenergo".

Lietuvā cena kritās par 56% un tāpat kā Latvijā bija 111,68 eiro par MWh. Savukārt Igaunijā elektroenerģijas cena bija 111,61 eiro par MWh, kas ir samazinājums par 52%, salīdzinot ar nedēļu iepriekš. Aizvadītajā nedēļā "Nord Pool" sistēmas cena samazinājās par 48% līdz 105,51 eiro par MWh.

Visā "Nord Pool" reģionā garāku svētku brīvdienu un mērenāku laikapstākļu dēļ samazinājās elektroenerģijas patēriņš, turklāt par 19% palielinājās vēja staciju izstrāde. Elektroenerģijas cenas samazinājumu veicināja arī zemākas energoproduktu (dabasgāze un ogles) cenas. Baltijā cenu kritumu ietekmēja arī zemākas cenas kaimiņvalstīs, par 55% lielākas enerģijas plūsmas no Somijas, gandrīz četras reizes lielākas plūsmas no Zviedrijas SE4 tirdzniecības apgabala un par 48% lielākas plūsmas no Krievijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau kādu laiku pasaulē uguņo enerģijas cena, kas Eiropu pietuvinājis šādai krīzei. Ar lielu interesi tika gaidīta kārtējā Jēlnaftas Eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) un vairāku lielu naftas ieguvēju, kas oficiāli nav šī karteļa sastāvā (pamātā Krievijas), sanāksme.

“OPEC+” veidojuma pārstāvji šīs nedēļas sākumā apstiprināja plānus no novembra savu kopējo naftas ieguvi dienā palielināt par 400 tūkst. bareliem. Naftas cena, ja vērtē Ziemeļjūras Brent jēlnaftas vērtības izmaiņu, pēc šī lēmuma palēcās par 3% līdz augstākajam līmenim trīs gados un pietuvojās jau 82 ASV dolāriem par barelu.

Acīmredzami izejvielu tirgus dalībnieki, šķiet, tomēr bija cerējuši uz vairāk šādiem tirgū ieplūstošajiem bareliem. Piemēram, Bloomberg raksta, ka ticis cerēts, ka OPEC naftas ieguves slūžās pavērs par 800 tūkst. bareliem dienā (tātad – divreiz plašāk).

Katrā ziņā šī ziema enerģijas piegāžu ziņā var izvērsties visai saspringta. Pasaulē lielākais naftas ieguvējs Saudi Aramco rēķinājis, ka globālais gāzes deficīts šajā ziemā dienā nozīmēs papildu 500 tūkst. barelu pieprasījumu pēc jēlnaftas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022.gadā Rīgas ostas infrastruktūras attīstībā Rīgas brīvostas pārvalde plāno investēt 19,8 miljonus eiro, informēja Rīgas brīvostas pārvaldes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Liene Ozola.

Investīciju apmērs plānots par 24% jeb 3,8 miljoniem eiro lielāks nekā 2021.gadā.

No kopējām investīcijām aptuveni 60% jeb 11,6 miljoni eiro būs Rīgas brīvostas pārvaldes budžeta finansējums, savukārt 40% jeb 7,8 miljoni eiro - Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums.

Rīgas brīvostas pārvaldes Investīciju plāns šim gadam paredz ieguldījumus ostas akvatorijas tīrīšanai un padziļināšanai, ostas hidrobūvju sakārtošanai, kā arī vairāku piestātņu modernizācijas darbiem.

Tāpat plānota auto pievedceļu un satiksmes pārvadu būvniecība un rekonstrukcija, dzelzceļa infrastruktūras attīstība, kā arī ieguldījumi informācijas tehnoloģijās, digitalizācijā un automatizācijas projektu īstenošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā, ka inflācija lielā mērā šobrīd tiek importēta un veidojas no pieaugošajām energoresursu cenām, valdībai nav efektīvu risinājumu inflācijas mazināšanai, atzina Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) priekšsēdētāja Inna Šteinbuka, piebilstot, ka tādēļ vienīgais, ko valdība var darīt, ir mēģināt mazināt inflācijas sekas.

"Inflācijas cēlonis ir "ārpus Latvijas", tādēļ vienīgais, ko valdība var darīt, ir mēģināt mazināt inflācijas sekas. Labākais risinājums ir mērķēti atbalsti mazaizsargātajiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem ar augstu izaugsmes, eksporta un inovācijas potenciālu. Ja šādi uzņēmumi saskaras ar problēmām augsto energoresursu izmaksu dēļ, tad būtu prātīgi tos atbalstīt," teica Šteinbuka.

Viņa uzsvēra, ka ir arī jāskatās, ko dara kaimiņi, lai Latvijas uzņēmumi nezaudētu konkurētspēju kaimiņvalstu intensīvu atbalsta programmu dēļ.

Tāpat FDP priekšsēdētāja atzīmēja, ka augstas inflācijas apstākļos valdībai ir jāraugās tēriņu mazināšanas virzienā, un, lai gan FDP kompetencē nav norādīt, kādus izdevumus samazināt, ir skaidrs, ka būtu lietderīgs kritisks un radikāls iestāžu funkciju un izdevumu audits.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Samazina prasības granulu katliem un par 10 miljoniem eiro palielina atbalstu AER

Db.lv, 26.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) par 10 miljoniem eiro palielina finansējumu atbalsta programmai atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošanai, kā arī precizē konkursa nosacījumus, informē VARAM.

Valdība 26.aprīlī apstiprināja VARAM izstrādātos grozījumus Ministru kabineta noteikumos "Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana mājsaimniecībās - atbalsts AER" nolikums".

Grozījumi paredz palielināt konkursā pieejamo finansējuma apjomu, nosakot to 30 miljonu eiro apmērā, kā arī precizē atsevišķus konkursa nosacījumus, lai atbalsts būtu pieejams pēc iespējas plašākam iedzīvotāju lokam.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP) skaidro, ka pašlaik vērojama ļoti augsta iedzīvotāju interese par atjaunojamo energoresursu iekārtu iegādi un uzstādīšanu. Latvijas Vides investīciju fondā nepilnu divu mēnešu laikā iesniegti jau 119 pieteikumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas ostā darba vizītē 26.jūljā viesojās Polijas Infrastruktūras ministrs Andžejs Adamčiks un viņa pavadošā uzņēmēju delegācija, tostarp Gdiņas ostas pārvaldes vadība. Vizītes ietvaros Polijas delegācija tikās ar Rīgas brīvostas vadību, lai pārrunātu abu ostu sadarbības iespējas.

Darba tikšanās ietvaros Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps un Gdiņas ostas pārvaldes valdes priekšsēdētājs Jaceks Sadajs parakstīja nodomu protokolu, kas paredz stiprināt un attīstīt abu ostu sadarbību, kā arī līdz šā gada beigām Rīgas ostā apstrādāt un pārkraut vismaz 5 miljonus tonnu akmeņogļu kravu.

Ņemot vērā nestabilo situāciju pasaules energoresursu tirgū, traucējumus kravu piegādes ķēžu plūsmās, kā arī Rīgas un Gdiņas ostu kravu pārkraušanas un uzglabāšanas jaudu rezerves, ostu vadītāji apņēmušās 2022. gada ietvaros sadarboties kravu pārkraušanas, uzglabāšanas, šķirošanas procesu veicināšanā.

“Mēs augsti novērtējam šo sadarbības iniciatīvu ar Polijas kolēģiem un Gdiņas ostu. Tas ir liels solis pretī jaunu transporta koridoru izveidei starp Latviju un Poliju, kas var kalpot par pamatu plašākai sadarbībai dažādu segmentu kravu apritei nākotnē. Sadarbības stiprināšana ar uzticamiem biznesa partneriem sniegs ieguvumu abām pusēm un ļaus vieglāk un efektīvāk pārvarēt globālo nenoteiktību uzliktos pārbaudījumus,” norāda Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divu valsts kapitālsabiedrību a/s Latvenergo un a/s Latvijas valsts meži kopuzņēmums SIA Latvijas vēja parki, investējot ap 980 milj. eiro, varētu saražot 2,4 TWh elektroenerģijas, kas nodrošinātu vairāk nekā 30% no Latvijas elektroenerģijas patēriņa pērn.

Elektroenerģijas cenas šogad pārspēj vienu rekordu pēc otra un jaunas, atjaunojamos energoresursus izmantojošas stacijas ir ļoti nepieciešamas, jo īpaši, ja Eiropas Zaļais kurss paredz slēgt elektrības un siltuma stacijas, kurās kā izejvielu izmanto degslānekli un ogles. Tiesa, līdz pirmajai kWh, ko saražotu SIA Latvijas vēja parki, būs vēl pāris gadi jāpagaida.

Jaunizveidotā kopuzņēmuma valdes priekšsēdētāja Ilvija Boreiko norādīja, ka pašlaik svarīgākais uzdevums ir veikt visa veida izpētes darbus, piemēram, izmērīt vēja stiprumu konkrētās potenciālajās vēja parku atrašanas vietās, izpētīt putnu un sikspārņu populācijas un atrast pievilcīgākās – izdevīgākās vēja parku izvietošanas vietas. Un tikai pēc tam varētu sākties reāli vēja parku izveides darbi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Beidzies pārejas periods, kurā bija iespējams importēt Eiropas Savienībā (ES) zināmas sankcijām pakļautas preces vai eksportēt tās uz Krieviju saskaņā ar agrāk noslēgtiem līgumiem.

Izmaiņas skars arī fiziskās personas, kas šķērso robežu tūrisma vai citos nolūkos. No pirmdienas arī privātpersonām vairs nebūs iespējams importēt vai eksportēt zināmas preces.

Aizliegto preču sarakstā būs lietotas un jaunas mēbeles un to daļas, kokmateriāli un koka izstrādājumi, kāliju saturošs mēslojums, jaunas pneimatiskās riepas, cements, kaviārs, jauni vai lietoti konteineri, piemēram, stikla pudeles un citi priekšmeti.

Turpmāk būs arī aizliegts ievest no Krievijas alkoholiskos dzērienus, piemēram, degvīnu, džinu vai liķieri neatkarīgi no daudzuma.

Jau ziņots, ka jūnija vidū stājās spēkā ES sankcijas Krievijas dzelzs, tērauda un melno metālu pārvadājumiem caur ES. Šodien tam pievienosies cements un alkohols, augustā - ogles, bet decembrī - naftas produkti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētikas politikas kontekstā vērtējot, kodolenerģijas attīstība pašlaik nav Latvijas prioritāte, norādīja Ekonomikas ministrijā (EM), vienlaikus atzīmējot, ka Latvijas prioritāte ir atjaunojamo energoresursu plašāka izmantošana un šīs enerģijas ražošana.

Atbilstoši Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030.gadam mērķiem, nepieciešams veicināt atjaunojamās enerģijas ražošanu un izmantošanu, tostarp, līdz 2030.gadam ir jāpalielina no vēja iegūtās enerģijas apjoms līdz 800 megavatiem. Līdz ar to EM strādā ne tikai pie regulējuma pilnveidošanas, bet arī sākusi aktīvu darbu pie Igaunijas - Latvijas atkrastes vēja enerģijas projekta īstenošanas.

Ministrijā pauda, ka kopumā jaunu enerģijas ražošanas jaudu ieviešana reģionā un Eiropas Savienībā (ES) kopumā ir atbalstāma. Taču jautājums tieši par kodolenerģijas plašāku izmantošanu rūpīgi jāizvērtē no kodoldrošības aspekta, un kodoldrošības jautājumi Latvijā ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārziņā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degvielas uzpildes staciju tīkls Circle K Latvia sākuši sadarbību ar Latvijas jaunuzņēmumu Koffeco, kas izstrādājis risinājumu, kā pārstrādāt kafijas biezumus.

Risinājums tapis sadarbībā ar Rīgas Tehniskās Universitātes (RTU) Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūtu atkritumu pārstrādes jomā. Koffeco Latvijas tirgū sevi pieteiks ar kurināmo - kafijas briketēm, kas patērētājiem būs pieejamas Circle K veikalu plauktos nākamā gada martā.

“Gada laikā Circle K degvielas uzpildes stacijas pārdod vairāk nekā 7 miljonus kafijas krūzīšu, kas veido 90 tonnas kafijas atkritumu. Sadarbībā ar Koffeco, varam īstenot noslēdzošo posmu ilgtspējīgas kafijas dzīves ciklā un nodot kafijas biezumus otrreizējai pārstrādei,” stāsta Gatis Pavārs, Circle K Latvia Tirgus attīstības departamenta direktors.

Kafijas biezumi, kas parasti nonāk atkritumu tvertnēs kopā ar citiem sadzīves atkritumiem, izdala metānu. “Metāns ir 86 reizes videi kaitīgāka siltumnīcas efekta gāze nekā oglekļa dioksīds jeb CO2. Par katru kafijas atkritumu tonnu, kas sadalās izgāztuvēs, 340 m3 metāna nonāk apkārtējā vidē ,” stāsta Koffeco tehnoloģiju vadītājs, RTU Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta doktors Andrejs Šiškins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arvien iespējamāka sāk izskatīties situācija, ka Eiropai šajā ziemā bez konstantajiem pandēmijas izaicinājumiem nāksies tikt galā vēl arī ar enerģijas krīzi.

Neesot pietiekamam piedāvājumam vai esot bažām par šādu piedāvājumu nākotnē, debesīs turpina skriet elektrības, gāzes un citu izejvielu cena. Piemēram, naftas cena septembra un oktobra mijā pietuvojusies apaļajai 80 ASV dolāru par barelu atzīmei. Faktiski Eiropu var skart krīze, ko izgaismos elektrības piegāžu pārtraukumi un rūpnīcu slēgšana.

Vieni no pirmajiem kritušajiem Eiropā bijuši mēslojuma ražotāji, no kuriem vairāki jau ir ziņojuši par savas darbības ierobežošanu.

Jāņem vērā, ka plašāka enerģijas krīze un potenciāla tās nepieejamība ir ievērojams risks teju ikviena uzņēmuma darbībai. Enerģija nepieciešama visiem – kādā brīdī šāda krīze var pārvērsties arī, piemēram, par pārtikas krīzi un radīt labu fonu sociālajai nestabilitātei. Nekur pie šī jaunā pārbaudījuma nav pazuduši arī, piemēram, globālie piegāžu traucējumi. Jauns pandēmijas vilnis un jauni ierobežojumi var tos pat saasināt.

Komentāri

Pievienot komentāru