Jaunākais izdevums

Piektdien stājušies spēkā jaunie ASV muitas tarifi uz Ķīnas ražojumiem, un Pekina jau paziņojusi, ka ir «spiesta īstenot nepieciešamos pretpasākumus», reaģējot uz Vašingtonas uzsākto «lielāko tirdzniecības karu ekonomikas vēsturē».

«Ķīna apsolīja neizdarīt pirmo šāvienu, taču nolūkā aizsargāt valsts pamatintereses un tautas intereses mēs esam spiesti īstenot nepieciešamos pretpasākumus,» teikts Ķīnas Tirdzniecības ministrijas izplatītajā paziņojumā.

Ministrija nav sīkāk paskaidrojusi, kādi varētu būt šie pretpasākumi, izņemot vēršanos ar sūdzību Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO), taču jau iepriekš Pekina norādījusi, ka, atbildot uz Vašingtonas noteiktajām muitas nodevām uz Ķīnas precēm miljardiem dolāru vērtībā, ar jauniem tarifiem līdzvērtīgā apmērā tiks apliktas arī ASV preces.

Ķīna arī brīdinājusi, ka ASV rīcība var novest pie «globālā tirgus satricinājuma». Jaunie ASV muitas tarifi uz Ķīnas ražojumiem stājās spēkā piektdien plkst.00.01 (plkst.7.01 pēc Latvijas laika).

Ar 25% lielu muitas nodevu tiek aplikti Ķīnas mašīnbūves, elektronikas un augsto tehnoloģiju produkti, kuru kopapjoms sasniedz aptuveni 34 miljardus dolāru.

Taču tas var būt tikai Pekinas un Vašingtonas tirdzniecības kara iesākums, jo to Ķīnas preču kopvērtība, kuras ASV prezidents Donalds Tramps draudējis aplikt ar muitas nodevām, varētu sasniegt pat 450 miljardus dolāru jeb faktiski gandrīz visu Savienoto Valstu importu no Ķīnas.

Ekonomisti jau izteikuši brīdinājumus, ka ASV noteiktie muitas tarifi un Ķīnas pretpasākumi varētu negatīvi ietekmēt globālās ekonomikas izaugsmi un pasaules tirdzniecības sistēmu, izraisot satricinājumu visā pasaulē.

Tramps gadiem kritizējis Pekinu par, kā viņš pats dēvē, negodīgu ekonomisku attieksmi pret ASV attiecībā uz tirdzniecību, Savienoto Valstu preču ārējās tirdzniecības bilancei ar Ķīnu pērn sasniedzot 375,2 miljardu dolāru deficītu, kas bija rekordaugsts līmenis. ASV amatpersonas apsūdz Ķīnu par tās rūpniecības dominances būvēšanu ar Amerikas tehnoloģisko kompetenču zagšanu, izmantojot kiberzādzības, intelektuālā īpašumu piespiedu pārvietošanu un valsts atbalstītiem uzņēmumu pārņemšanas darījumiem.

Taču vienlaikus Ķīna uzskata, ka valsts ekonomika, vairāk koncentrējoties uz iekšzemes pieprasījumu un samazinot atkarību no eksporta, spēs pārdzīvot šos nemierīgos laikus. Ķīnas centrālā banka piektdien norādīja, ka pirmajiem triecieniem uz Ķīnas ekonomiku būs vien ierobežota ietekme.

Ķīna jau paziņojusi, ka tā vārētu īstenot gan kvalitatīvus, gan kvantitatīvus pasākumus pret ASV, raisot bažas, ka Pekina varētu ierobežot ASV uzņēmumu darbības valstī.

(ziņa papildināta no 8.rindkopas)

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

ASV – Ķīnas pamiers turpināsies

Leonīds Aļšanskis, Dr. Math., Renesource Capital Finanšu tirgus vecākais analītiķis, 26.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Februāra mēnesis ir kļuvis par intensīvu sarunu mēnesi starp divām vadošajām pasaules ekonomikām par nu jau vairāk nekā divus gadus ilgstošo tirdzniecības karu.

Atgādināsim, ka prezidents Donalds Tramps, kurš stājās amatā pirms diviem gadiem, apsūdzēja Ķīnu «negodīgā» tirdzniecībā ar Amerikas Savienotajām Valstīm un apsolīja pārtraukt šo praksi savas prezidentūras laikā. Laikā, kad Donalds Tramps ieradās Baltajā namā, Amerikas Savienotajās Valstīs bija novērojams ilgstošs, hronisks tirdzniecības deficīts ar Ķīnas Tautas Republiku, 2017.gadā šim rādītājam sasniedzot gandrīz 335 miljardus ASV dolāru (skat. 1. attēlu).

Tajā pašā laikā daļai Ķīnas preču bija izteikta «amerikāņu izcelsme», ko, pateicoties pieejamam lētākam Ķīnas darbaspēkam, sev par labu izmantoja Amerikas kompānijas, novirzot daļēju preču ražošanu ārpus Amerikas Savienotajām Valstīm. Līdztekus tam arī ķīnieši aktīvi sāka pārņemt un aizgūt (dažkārt pat ne pavisam juridiski leģitīmi) progresīvās amerikāņu tehnoloģijas, kas tikai veicināja Donalda Trampa neapmierinātību ar tendenci abu lielvaru ekonomiskajās attiecībās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un ekonomikas ziņu virsrakstos joprojām dominē Covid-19.

1. Ziemeļi tomēr var piekāpties

Eiropas lielvaras tomēr mēģinājušas sazīmēt kādu kopēju finansiālu risinājumu, ko likt pretī pandēmijas izaicinājumiem. Francijas un Vācijas vadītāji rosinājuši, ka jāveido 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija, bet garantētu un atmaksātu – reģiona valstis (izskatās, ka atkarībā no to ekonomiku "svara"). Faktiski tas būtu reģiona kopēja parāda izmēģinājuma variants, kas ir visai krass un ļoti nozīmīgs pavērsiens, ja ņem vērā to, ka kam tādam asi opozīcijā vienmēr stāvējusi Vācija. Tas būtu arī solis reģiona fiskālās savienības virzienā, kuras neesamību daudzi Eiropas ciešākas integrācijas "ticībnieki" bieži min kā vienu no galvenajām problēmām. Tas gan, visticamāk, nozīmētu vēl lielāku varu kādām pārnacionālām institūcijām, kur nacionālu valstu lēmumu loma potenciāli mazinātos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Donalds Tramps trešdien paziņoja, ka viņš piekritis atlikt par divām nedēļām 1.oktobrī plānotu muitas tarifu pacelšanu Ķīnas precēm 250 miljardu ASV dolāru vērtībā, un sacīja, ka šādu atlikšanu bija lūgusi Pekina.

«Mēs esam piekrituši, izrādot labas gribas žestu, pārcelt tarifu paaugstināšanu (no 25% līdz 30%) precēm 250 miljardu dolāru vērtībā no 1.oktobra uz 15.oktobri,» tviterī rakstīja Tramps.

Viņš paskaidroja, ka šīs tarifu celšanas atlikšanu bija lūdzis «Ķīnas vicepremjers Liu He saistībā ar faktu, ka Ķīnas Tautas Republika [1.oktobrī] svinēs savu 70.gadskārtu».

Šāds lēmums pieņemts arī pēc tam, kad Ķīna trešdien paziņoja, ka no palielināto muitas tarifu piemērošanas izslēgs 16 ASV produktu kategorijas, šādi rīkojoties pirms nākamajā mēnesī paredzētā jauna tirdzniecības sarunu raunda.

Šis Ķīnas lēmums spēkā stāsies 17.septembrī un būs spēkā gadu. Šī ir pirmā reize, kad Ķīnas valdība paziņojusi par produktu izslēgšanu no paaugstināto tarifu saraksta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

ASV noteikusi jaunus muitas tarifus Ķīnas precēm 200 miljardu dolāru vērtībā

LETA, 11.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV otrdienas vakarā paziņoja, ka ir sākušas procesu 10% muitas tarifu noteikšanai jaunai Ķīnas preču grupai 200 miljardu ASV dolāru vērtībā no šī gada septembra, pastiprinot tirdzniecības karu starp abām lielākajām pasaules ekonomikām.

ASV prezidents DonaldsTrampsbija solījis aplikt ar muitas tarifiem jaunu Ķīnas preču grupu pēc tam, kad Ķīna atbildēja uz ASV noteikto 25% tarifu Ķīnas mašīnbūves, elektronikas un augsto tehnoloģiju produktiem 34 miljardu dolāru vērtībā, kas stājās spēkā piektdien, ieviešot atbildes tarifus ASV precēm līdzvērtīgā apmērā.

Jaunie ASV tarifi attieksies uz tūkstošiem dažādu Ķīnas preču – saldētiem gaļas produktiem, dzīvām un zvaigām zivīm un jūras veltēm, sviestu, sīpoliem, ķiplokiem un citiem dārzeņiem, augļiem, riekstiem, metāliem, ķimikālijām, riepām, ādas un tekstila izstrādājumiem, koksni un papīru.

ASV tirdzniecības pārstāvis Roberts Laitaizers paziņoja, ka Vašingtona bija veikusi pamatīgu izpēti, lai attaisnotu tarifu noteikšanu Ķīnas preču importam 50 miljardu dolāru vērtībā, lai kompensētu kaitējumu, ko ASV ekonomikai nodarījusi Ķīnas negodīgā tirdzniecības prakse, tai skaitā amerikāņu tehnoloģiju zagšana vai piespiedu pārvietošana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules biržu indeksi pirmdien kritās, Ķīnai ar muitas tarifu piemērošanu ASV precēm atbildot uz ASV plāniem piemērot tarifus gandrīz visam Ķīnas importam.

Sevišķi strauji kritās akciju cenas Volstrītā, valdot bažām, ka gadu ilgais ASV-Ķīnas tirdzniecības konflikts var tālāk saasināties.

Indekss «Nasdaq Composite» piedzīvoja šī gada lielāko kritumu pēc Ķīnas valdības paziņojuma, ka tā no 1.jūnija piemēros muitas tarifus ASV precēm 60 miljardu dolāru (53,4 miljardu eiro) vērtībā, šādi reaģējot uz Vašingtonas plāniem tarifus piemērot gandrīz visam Ķīnas importam.

Ķīnas valdība norādīja, ka tā piemēros muitas tarifus no 5% līdz 25% vairākām ASV ražotām precēm.

Jaunākais sarunu raunds starp Vašingtonu un Pekinu piektdien noslēdzās bez vienošanās, un ASV prezidents Donalds Tramps no 10% līdz 25% paaugstināja muitas tarifus Ķīnas precēm 200 miljardu dolāru vērtībā. Turklāt Tramps devis rīkojumu sākt procesu, lai noteiktu jaunus muitas tarifus Ķīnas precēm vēl 300 miljardu dolāru vērtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Apcietinātajam Krjačekam daļēji piederošais Alkom-Trans regulāri uzvarējis iepirkumos

LETA, 14.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» (RS) iepirkumu krimināllietā apcietinātajam partijas «Gods kalpot Rīgai» biedram, Rīgas domes varas partiju dāsnam sponsoram Aleksandram Krjačekam daļēji piederošais SIA «Alkom-Trans» pēdējo gadu laikā uzvarējis vairākos desmitos pašvaldību un valsts iestāžu iepirkumos, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Piemēram, laika posmā no 2013.gada līdz 2018.gada novembrim «Alkom-Trans» uzvarējis vairāk nekā 30 dažādos pašvaldību un valsts iestāžu iepirkumos, liecina IUB informācija.

Pārsvarā tie ir iepirkumi par autobusu, midibusu vai mikroautobusu piegādi, vai arī iepirkumi par transportlīdzekļu tehnisko apkopi, diagnostiku, remontu un rezerves daļu piegādi. Iepirkumu summas caurmērā bijušas no dažiem desmitiem tūkstošu eiro līdz aptuveni 100 000 eiro.

Pēc līgumcenas lielākais «Alkom-Trans» pēdējo piecu gadu laikā uzvarētais autobusu piegādes iepirkums bijis par autobusu piegādi SIA «VTU Valmiera» vajadzībām 2014.gada jūlijā par līgumcenu 1,632 miljoni eiro, kā arī par autobusu piegādi Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centram, kurā «Alkom-Trans» līgumcenas daļa bija 1,003 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tirdzniecības karš – šķērslis, bet ne drauds izaugsmei

Dainis Gašpuitis - AS SEB bankas, Makroekonomikas eksperts, 28.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo 30 gadu laikā globālie importa tarifi ir pastāvīgi mazinājušies. Tomēr populisma vilnis pasaulē stiprina protekcionisma vēsmas. Tāpēc varam sagaidīt, ka tirdzniecības attiecību saspīlējums saglabāsies.

ASV, Eiropas Savienība, Ķīna un pārējās pasaules valstis vēl izsver atbilstošāko tirdzniecības politikas stratēģiju. Taču globālā ekonomika līdzšinējo tarifu celšanu spēj «sagremot», neradot būtisku ietekmi. Nākotnē tas var mazināt riska apetīti un aktīvu cenas. Tādejādi centrālās bankas var nonākt sarežģītā situācijā - inflācija aktivizējas, bet izaugsmes un aktīvu cenu izredzes pasliktinās.

Tramps paaugstināja tarifus atsaucoties uz «valsts drošības» interesēm, tādējādi iesaistot ASV tirdzniecības karā ar pārējo pasauli, galvenokārt Ķīnu, ES, Kanādu, Meksiku un Japānu. Ietekmētās valstis ir atbildējušas palielinot tarifus ASV precēm, vienlaicīgi mēģinot paplašināt un pastiprināt, starptautiskās tirdzniecības sadarbību. Taču 2018. gada tirdzniecības karš līdz ar to ir raksturojams kā divpusējs, ne vispārējs kā 1930. gados.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Biržu indeksi krītas, eskalējoties ASV-Ķīnas tirdzniecības karam

LETA--AFP, 06.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules biržu indeksi pirmdien kritās, Ķīnai ļaujot juaņas kursam pret ASV dolāru samazināties līdz zemākajam līmenim kopš 2010.gada augusta un apturot ASV lauksaimniecības produkcijas iepirkumus.

Pekina šādi atbildēja uz ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojumu par jaunu muitas tarifu noteikšanu Ķīnas precēm.

Pekinas atbilde izraidīja šogad straujāko kritumu Volstrītā un noveda līdz ievērojamai akciju cenu sarukšanai vadošajās Eiropas un Āzijas biržās, investoriem bažījoties, ka ASV-Ķīnas tirdzniecības konflikta eskalācija tālāk vājinās globālās ekonomikas izaugsmes perspektīvu.

Pēc tirdzniecības sesijas beigām Ņujorkā Trampa administrācija atbildēja, pasludinot Ķīnu par valūtas manipulatori.

«Ir sajūta, ka Ķīna var nodarīt daudz lielākas sāpes ASV tirdzniecības strīda ziņā, un daudzi tirgu dalībnieki uztraucas, ka šis ekonomiskais konflikts turpināsies kādu laiku,» sacīja IG analītiķis Deivids Madens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV un Eiropas biržu indeksi piektdien kritās un ASV dolāra vērtība saruka, investoriem gatavojoties jaunu ASV tarifu noteikšanai Ķīnas precēm.

Tirdzniecības dalībnieki pagājušās nedēļas beigās bija pozitīvi uztvēruši ASV finanšu ministra Stīvena Mnučina piedāvājumu Ķīnas amatpersonām tikties, lai novērstu tirdzniecības karu.

ASV mediji tomēr ziņoja, ka ASV prezidents Donalds Tramps gatavojas pirmdien vai otrdien noteikt jaunus muitas tarifus ar 10% likmi Ķīnas preču importam līdz 200 miljardu ASV dolāru apmērā. Iepriekš bija pieļauts, ka jaunās ievedmuitas likmes būtu 25% līmenī.

Jau pēc biržu slēgšanas Tramps pirmdien paziņoja, ka ASV nosaka 10% muitas tarifu Ķīnas precēm 200 miljardu ASV dolāru vērtībā, kurš stāsies spēkā 24.septembrī.

Ķīna pirms tam pirmdien draudēja veikt atbilstošus pretpasākumus, ja ASV noteiktu jaunus muitas tarifus Ķīnas precēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Papildināta - Stājas spēkā ASV muitas tarifi uz Ķīnas precēm 16 miljardu dolāru apmērā

LETA, 23.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien stājas spēkā ASV muitas tarifi Ķīnas ražojumiem 16 miljardu dolāru apmērā, kas tika izsludināti, Vašingtonai apsūdzot Pekinu nekaunīgās amerikāņu tehnoloģiju zādzībās.

Ar to noslēdzas pirmā prezidenta Donalda Trampa muitas tarifu paaugstināšanas kārta Ķīnas precēm 50 miljardu dolāru apmērā.

6.jūlijā jau stājās spēkā tarifi, ar kuriem tika aplikts ķīniešu ražojumu imports 34 miljardu apmērā.

Pekina jau paziņojusi, ka «stingri iebilst pret šiem tarifiem un tai nav citas iespējas, kā vien turpināt nepieciešamos pretpasākumus».

Reaģējot uz ASV rīcību, Ķīna jau ceturtdien noteica muitas tarifus jaunai ASV preču grupai arī 16 miljardu dolāru vērtībā, vēršoties pret tādiem tradicionāliem ASV ražojumiem kā «Harley Davidson» motocikliem, burbons un apelsīnu sula.

Tikmēr Ķīnas Tirdzniecības ministrija pavēstījusi, ka ASV noteiktie tarifi, visticamāk, pārkāpj Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumus un valsts gatavojas iesniegt sūdzību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Ķīna: Tirdzniecības sarunas ar ASV nav iepējamas, jo tarifi līdzinās «naža turēšanai pie rīkles»

LETA, 25.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīna otrdien paziņoja, ka ir neiespējami risināt tirdzniecības sarunas ar ASV, kamēr Vašingtona ievieš tarifus, kas līdzinās «naža turēšanai pie rīkles».

Turpinoties Vašingtonas un Pekinas tirdzniecības kara eskalācijai, pirmdien stājas spēkā ASV muitas tarifi uz Ķīnas ražojumiem 200 miljardu dolāru apmērā.

«Tagad, kad ASV ir ieviesušas šāda veida plašus tirdzniecības ierobežojumos, viņi tur nazi pie rīkles. Kā šādos apstākļos var turpināties sarunas?» pavēstīja Ķīnas tirdzniecības ministra vietnieks Vans Šuveņs.

Kopējais ar jauniem muitas tarifiem apliktais Ķīnas ražojumu apmērs pārsniedzis 250 miljardus dolāru, kas aptuveni atbilst pusei Ķīnas eksporta uz ASV.

ASV prezidents Donalds Tramps norādījis, ka jauno tarifu mērķis ir piespiest Ķīnu «mainīt negodīgo tirdzniecības praksi», kura rada «smagus draudus ASV ekonomikas ilgtermiņa veselībai un labklājībai».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien paziņoja, ka ASV nosaka 10% muitas tarifu Ķīnas precēm 200 miljardu ASV dolāru vērtībā, kurš stāsies spēkā 24.septembrī.

Tramps arī brīdināja Pekinu, ka jebkādi tās pretpasākumi pamudinās ASV vairāk nekā divkāršot šo preču grupu.

«Ja Ķīna veiks atbildes darbību pret mūsu lauksaimniekiem vai citām nozarēm, mēs nekavējoties īstenosim trešo fāzi, kas ir tarifi papildu importam apmēram 267 miljardu dolāru vērtībā,» teica Tramps.

Viņš sacīja, ka ASV noteikto tarifu mērķis ir piespiest Ķīnu «mainīt negodīgu tirdzniecības praksi», kura rada «smagus draudus ASV ekonomikas ilgtermiņa veselībai un labklājībai».

Ķīnas Ārlietu ministrija (ĀM) pirms tam pirmdien paziņoja, ka Pekina veiks atbilstošus pretpasākumus, ja ASV noteiks jaunus muitas tarifus Ķīnas precēm.

«Ja ASV noteiks jaunus tarifu pasākumus, Ķīnai būs jāveic pretpasākumi, lai stingri nodrošinātu mūsu likumīgo tiesību un interešu ievērošanu,» kārtējā Ķīnas ĀM preses brīfingā sacīja ĀM preses sekretārs Gens Šuans.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

ASV un Ķīna panākušas pirmā posma vienošanos tirdzniecības sarunās

LETA, 13.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV un Ķīna panākušas vienošanos tirdzniecības sarunās, tāpēc Savienotās Valstis svētdien nenoteiks jaunus muitas tarifus Ķīnas precēm aptuveni 160 miljardu dolāru vērtībā, kā bija plānots, paziņojis ASV prezidents Donalds Tramps.

"Mēs esam panākuši ļoti lielu pirmā posma vienošanos ar Ķīnu," piektdien tviterī ierakstīja Tramps. Jaunie tarifi "netiks noteikti, jo mēs tikko panācām vienošanos", viņš norādīja.

ASV prezidents arī pavēstīja, ka pašreizējie 25% tarifi Ķīnas ražojumiem 250 miljardu dolāru vērtībā paliks spēkā, tāpat kā 7,5% tarifi precēm vēl 120 miljardu dolāru vērtībā. Tramps piebilda, ka "mēs nekavējoties sāksim sarunas par otrā posma vienošanos, nevis gaidīsim, kamēr būs garām 2020.gada [ASV prezidenta] vēlēšanas".

Savukārt Ķīnas tirdzniecības ministra vietnieks Vans Šouveņs žurnālistiem Pekina sacīja, ka Vašingtona piekritusi pakāpeniski atcelt tirdzniecības kara laikā Ķīnas precēm noteiktos tarifus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules biržu indeksi un naftas cenas ceturtdien nedaudz kritās, tomēr investori pievērsa maz uzmanības jauniem ASV muitas tarifiem Ķīnas precēm un ASV prezidenta Donalda Trampa politiskajām problēmām.

Ceturtdien stājas spēkā jauni ASV muitas tarifi Ķīnas precēm 16 miljardu dolāru apmērā, un Pekina paziņoja, ka «stingri iebilst pret šiem tarifiem un tai nav citas iespējas, kā vien turpināt nepieciešamos pretpasākumus».

Jaunie tarifi stājās spēkā laikā, kad ASV finanšu ministra vietnieks starptautiskajos jautājumos Deivids Malpass turpināja divu dienu sarunas ar Ķīnas tirdzniecības viceministru Vonu Šouveņu un finanšu viceministru Ljao Miņu. Šīs sarunas sākās trešdien un turpinājās ceturtdien, taču ASV Finanšu ministrija nesniedza skaidrojumus, kādi temati tiek pārrunāti.

«Abu pušu delegāti šodien turpinās tirdzniecības sarunas, bet tirgus dalībnieki nav pārāk optimistiski,» sacīja «CMC Market UK» tirgus analītiķis Deivids Medens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada augustā, salīdzinot ar 2017. gada augustu, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 2,8 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Gan precēm, gan pakalpojumiem cenas pieauga par 2,8 %.

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2018. gada augustā bija par 5,5 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 3,8 %, bet pakalpojumiem – par 10,1 %.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2018. gada augustā, salīdzinot ar 2017. gada augustu, bija cenu kāpumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupai, veselības aprūpei, kā arī cenu kritumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā būtiskākā ietekme uz cenu kritumu gada laikā bija dārzeņiem (-10,6 %). Cenas samazinājās cukuram (-29,7 %), šokolādei (-6,3 %), miltiem un citiem graudaugiem (-7,3 %), augu eļļai (-6,0 %), makaronu izstrādājumiem (-6,6 %), kafijai (-1,9 %), cūkgaļai (-1,7 %). Savukārt dārgāks bija piens (+6,9%) un tādi piena izcelsmes produkti kā skābais krējums (+9,7 %) un kefīrs (+8,5 %). Cenas pieauga svaigiem augļiem (+4,4 %), augļu un dārzeņu sulām (+13,3 %), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+1,6 %), olām (+8,6 %), maizei (+1,6 %).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada novembrī, salīdzinot ar 2017. gada novembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 3,0 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Gan precēm, gan pakalpojumiem cenas pieauga par 3,0 %.

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2018. gada novembrī bija par 6,8 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 5,9 %, bet pakalpojumiem – par 9,1 %.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2018. gada novembrī, salīdzinot ar 2017. gada novembri, bija cenu kāpumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, atpūtas un kultūras grupai, dažādu preču un pakalpojumu grupai.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 0,4 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija maizei (+5,8 %), augļu un dārzeņu sulām (+13,9 %), svaigiem dārzeņiem (+3,0 %), gaļas izstrādājumiem (+6,1 %), olām (+6,7 %), cūkgaļai (+3,3 %), konditorejas izstrādājumiem (+2,6 %), žāvētiem augļiem un riekstiem (+9,1 %), miltiem un citiem graudaugiem (+3,6 %). Savukārt cenas samazinājās svaigiem augļiem (-8,1 %), cukuram (-24,1 %), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (-3,0 %), kafijai (-1,8 %), sviestam (-4,3 %), skābajam krējumam (-3,4 %).

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Tirgi mēģina "ierēķināt" vīrusu; var vien spekulēt par gaismu tuneļa galā

Jānis Šķupelis, 03.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd atliek vien spekulēt, cik liela būs koronavīrusa ietekme uz Ķīnas un līdz ar to - visas pasaules - tautsaimniecību. Vīrusam pagaidām izdevies pamatīgi pašķobīt vairāku akciju novērtējumus.

Pašas Ķīnas akciju tirgus Shanghai Composite indeksa vērtība šodien samazinājās gandrīz par 8%. Jāteic gan, ka tik straujš kritums galvenokārt ir tādēļ, ka šīs valsts birža pavērās pēc ilgajām Ķīnas Jaunā gada brīvdienām. Iepriekšējo reizi Ķīnas tirgus vaļā bija vien 23. janvārī. Līdz ar to - vienā dienā bija jāierēķina visas vīrusa atnestās šausmas un riskus (to citi pasaules tirgi, cik nu tas vispār ir iespējams, jau mēģinājuši izdarīt).

Ķīnas akcijas no šādas gaisa nolaišanas neapturēja pat valsts centrālās bankas ziņojums par papildu 171 miljardu likviditātes nodrošināšanu komercbankām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV biržu indeksi un vairums Eiropas biržu indeksu otrdien pieauga, investoriem mierīgi uztverot tirdzniecību karu starp ASV un Ķīnu.

Eiropas biržu indeksi īslaicīgi kritās pēc Ķīnas atbildes uz ASV noteiktajiem muitas tarifiem, bet Volstrītas indeksi pieauga visu tirdzniecības dienu, investoriem uzskatot jauno eskalāciju ASV-Ķīnas tirdzniecības karā par mazāk svarīgu, nekā bija uzskatīts. Reaģējot uz Volstrītas indeksu kāpumu, sāka pieaugt arī Eiropas indeksi.

Ķīna otrdien paziņoja, ka nosaka atbildes muitas tarifus piecu līdz desmit procentu apmērā ASV precēm 60 miljardu ASV dolāru vērtībā, šādi reaģējot uz ASV prezidenta Donalda Trampa pirmdienas lēmumu noteikt 10% muitas tarifus Ķīnas precēm 200 miljardu ASV dolāru vērtībā. Gan ASV, gan Ķīnas noteiktie tarifi stāsies spēkā 24.septembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz bažu radara atgriezušies daži būtiski temati, par kuriem runāja arī pirms pandēmijas.

1. Uzmanība atkal uz riskiem

Maijā pasaules finanšu tirgos tomēr sākusi iezagties zināma nepārliecība. Uz bažu radara atgriezušies daži būtiski temati, par kuriem runāja arī pirms pandēmijas. Viens no tiem ir ASV un Ķīnas attiecības, kuras kļūst arvien saspīlētākas.

ASV politiķu vidū izskanējusi eksperimentālā ideja par ASV parāda "atcelšanu", ko tur Ķīna (tā savas rezerves nobāzē galvenokārt ASV obligācijās). Daži politikas komentētāji to pat salīdzinājuši ar kaut ko līdzīgu kara pieteikšanai. ASV vadība paudusi milzīgu neapmierinātību, ka Ķīnas apsolītā ASV preču pirkšana nenotiek tik strauji. Piemēram, "Bloomberg" ziņo, ka ASV un Ķīnas attiecības izskatās sliktākās kopš 1979. gada. Tāpat ASV prezidents Donalds Tramps solījis cieši "skatīties" uz Ņujorkas biržā kotētajām Ķīnas kompānijām. Tiek arī runāts par to, ka ASV valdība grib panākt Ķīnas uzņēmumu izņemšanu no ASV piegāžu ķēdēm. Piemēram, piektdien ASV jau lēma, ka Ķīnas Huawei rada draudus ASV drošībai, un tā vairs nepiegādās tai vajadzīgos mikročipus. Augusi ASV un Ķīnas konfrontācija arī gandrīz visos citos iespējamos jautājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada oktobrī, salīdzinot ar 2018. gada oktobri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 2,3 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas pieauga par 1,9 % un pakalpojumiem – par 3,0 %.

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2019. gada oktobrī bija par 9,3 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 8,0 %, bet pakalpojumiem – par 12,8 %. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2019. gada oktobrī, salīdzinot ar 2018. gada oktobri, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, veselības aprūpei, kā arī cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FOTO: Kā gada laikā mainījušās preču un pakalpojumu cenas?

Db.lv, 08.06.2018

Pārtika

Cenu pārmaiņas 2018. gada maijā, salīdzinot ar 2017. gada maiju: +0.4%

Cenu pārmaiņas 2018. gada maijā, salīdzinot ar 2017.gada decembri: +0.1%

Cenu pārmaiņas 2018. gada maijā, salīdzinot ar 2018.gada aprīli: +0.5%

Foto: pixabay

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada maijā, salīdzinot ar 2017. gada maiju, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 2,3 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 1,9 % un pakalpojumiem – par 3,2 %.

Galerijā augstāk iespējams aplūkot, kā cenas mainījušās dažādās preču un pakalpojumu grupās!

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2018. gada maijā bija par 5,8 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 4,9 %, bet pakalpojumiem – par 8,3 %.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2018. gada maijā, salīdzinot ar 2017. gada maiju, bija cenu kāpumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupai, veselības aprūpei.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā būtiskākā ietekme uz cenu kāpumu gada laikā bija sviestam (+32,6 %), skābajam krējumam (+10,3 %), pienam (+7,4 %), kefīram (+8,5 %). Cenas palielinājās arī cūkgaļai (+8,5 %), mājputnu gaļai (+3,6%), olām (+11,2 %), maizei (+1,9 %), augļu un dārzeņu sulām (+4,8 %). Savukārt lētāks bija cukurs (-31,2 %), kafija (-10,2 %), svaigi dārzeņi (-3,6 %), milti un citi graudaugi (-6,5 %), makaronu izstrādājumi (-6,7 %), šokolāde (-3,1 %), augu eļļa (-5,4 %).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ķīna nepiemēros atbildes tarifus ASV automašīnām un citām precēm

LETA, 15.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc piektdien panāktās vienošanās tirdzniecības sarunās Ķīna nepiemēros plānotos 25% muitas tarifus ASV ražotajām automašīnām un 5% līdz 10% tarifus citām ASV precēm, svētdien paziņojusi Pekina.

"Ķīna cer sadarboties ar Savienotajām Valstīm, balstoties uz vienlīdzību un abpusēju cieņu, lai (..) veicinātu stabilu Ķīnas un ASV ekonomisko un tirdzniecības attiecību attīstību," paziņoja Ķīnas valdība.

ASV un Ķīna piektdien pavēstīja, ka panākušas vienošanos tirdzniecības sarunās, un Savienotās Valstis paziņoja, ka tāpēc svētdien nenoteiks jaunus muitas tarifus Ķīnas precēm aptuveni 160 miljardu dolāru vērtībā, kā bija plānots. Taču ASV arī paziņoja, ka pašreizējie 25% tarifi Ķīnas ražojumiem 250 miljardu dolāru vērtībā paliks spēkā, tāpat kā 7,5% tarifi precēm vēl 120 miljardu dolāru vērtībā.

ASV tirdzniecības pārstāvis Roberts Laitaizers atklāja, ka saskaņā ar piektdien panākto vienošanos Ķīna piekritusi nākamajos divos gados iepirkt Savienoto Valstu lauksaimniecības produkciju 40 miljardu dolāru vērtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Biržu indeksi pārsvarā pieaug, pievēršot maz uzmanības tirdzniecības karam

LETA, 20.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas biržu indeksi un vairums ASV biržu indeksu trešdien pieauga, investoriem pievēršot maz uzmanības tirdzniecības karam starp ASV un Ķīnu.

Ķīna otrdien paziņoja, ka nosaka atbildes muitas tarifus piecu līdz desmit procentu apmērā ASV precēm 60 miljardu ASV dolāru vērtībā, šādi reaģējot uz ASV prezidenta Donalda Trampa pirmdienas lēmumu noteikt 10% muitas tarifus Ķīnas precēm 200 miljardu ASV dolāru vērtībā. Gan ASV, gan Ķīnas noteiktie tarifi stāsies spēkā 24.septembrī.

Pekina noraidīja Trampa apgalvojumu, ka tā atbild ar muitas tarifu noteikšanu ASV precēm, lai kaitētu viņam gaidāmajās ASV Kongresa starpvēlēšanās, un aicināja ASV izrādīt «respektu» pret Ķīnu.

Analītiķi gan atzina, ka ASV un Ķīnas veiktie pasākumi nav tik skarbi, kā tie varētu būt.

«Tagad, kad Vašingtona un Pekina ir kāpinājušas savu taktiku, tirgos ir sajūta, ka ir noņemts slogs, jo mēs esam pārvarējuši grūtības,» sacīja «CMC Markets UK» tirgus analītiķis Deivids Medens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2019. gada spēkā būs jauni dabasgāzes sadales tarifi, kas šī produkta patērētājiem liks pārvērtēt savas dabasgāzes pieslēguma jaudas, savukārt gāzes apgādes sistēmas operatoram - pārliecību par spēju īstenot uzticētās funkcijas.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Gaso valdes priekšsēdētāja Ilze Pētersone-Godmane. Viņa atzīst, ka spēkā esošais tarifs, kas apstiprināts pirms 10 gadiem, ir balstīts tikai uz patērētās gāzes apjomu, ņemot vērā citu gāzes patēriņa līmeni. Līdz ar to Gaso ar sadales pakalpojumu sniegšanu saistītās izmaksas pilnībā netiek segtas.

Fragments no intervijas

Kāpēc bija nepieciešams pārskatīt dabasgāzes sadales tarifus?

Divi iemesli. Iepriekšējie tarifi tika noteikti pirms 10 gadiem, turklāt šajā laikā ir notikušas dažādas izmaiņas. Proti, savulaik bija viens uzņēmums AS Latvijas Gāze, pašlaik tā vietā ir trīs. Bez tam vienotā uzņēmumā bija iespējas īstenot šķērssubsīdijas vienas vai otras patērētāju grupas atbalstam bez tarifu pārskatīšanas. Šobrīd gāzes sadales sistēmas operators ir Gaso, kuram ir savs peļņas zaudējumu aprēķins un kuram nav nekādu šķērssubsīdiju iespēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ķīna piemēros jaunus muitas tarifus ASV precēm 75 miljardu dolāru apmērā

LETA--AFP, 23.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīnas valdība piektdien paziņojusi, ka piemēros jaunus muitas tarifus ASV precēm 75 miljardu dolāru (67,6 miljardu eiro) apmērā, tādējādi Pekinai reaģējot uz Vašingtonas paredzēto tarifu pieaugumu.

Ķīnas valdība norāda, ka muitas tarifi, kas spēkā stāsies 1.septembrī, variēs no 5% līdz 10% un skars 5078 ASV ražotas preces.

Tāpat no 15.decembra tiks piemēroti 25% muitas tarifi no ASV importētiem automobiļiem un 5% muitas tarifi automašīnu rezerves detaļām.

Ķīna šā gada sākumā tarifus no ASV importētiem automobiļiem bija atcēlusi, tādējādi izrādot pretimnākšanu, kamēr norisinājās tirdzniecības sarunas.

ASV valdība ievērojami palielinājusi muitas tarifus Ķīnas precēm 250 miljardu dolāru apmērā, un tarifus precēm vēl 300 miljardu dolāru apmērā paredzēts piemērot no 1.septembra un 15.decembra.

Komentāri

Pievienot komentāru