Mazumtirdzniecība

Papildināts - FOTO: PATA kokmateriāli atver veikalu Liepājā; izjūt, ka valstī krities celtniecības apjoms

Dienas Bizness, 13.01.2017

Jaunākais izdevums

Liepājā jaunu veikalu atklājis uzņēmums PATA Kokmateriāli, informē reģionālais medijs Kursas Laiks.

Pirmais veikals tika atvērts 2013. gadā Rīgā, un pašlaik uzņēmuma veikalu tīklā ir pieci veikali - Rīgā, Dreiliņos, Saldū, Valmierā un Liepājā.

Pēckrīzes periodu būvniecībā var sadalīt divās daļās – kad bija pieejami Eiropas fondu naudas līdzekļi un pēdējie gadi, kad tie nav pieejami iepriekšējā apjomā, pauž PATA Kokmateriāli tirdzniecības tīkla vadītājs Atis Kalniņš. «Ļoti izjūtam to, ka celtniecības uzņēmumiem Latvijā ir krities darbu apjoms. Neesam apzinājuši konkrētu kritumu, bet jūtam, ka tas tiek kompensēts ar objektiem Skandināvijā. Ceram uz aktīvāku periodu 2017. gada otrajā pusē, kad tiks apstiprināti projekti Eiropas fondu naudas apguvei,» situāciju būvniecības nozarē komentē A. Kalniņš.

«Liepājā neskaitāmos objektos un būvēs ir izmantota mūsu produkcija – BB Wakepark terase, jahtu piestātne pie promenādes, soliņi parkā pie jūras un laipas uz jūru. Esam piedalījušies jau tik daudz projektu īstenošanā, ka visus nemaz nav iespējams nosaukt,» stāsta uzņēmuma pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mežistrādes uzņēmums AS «PATA Saldus» reģistrējis jaunu komercķīlu, ieķīlājot vairākus pamatlīdzekļus, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmums par labu AS «Luminor Bank» ieķīlājis trīs kokmateriālu žāvēšanas iekārtas ar ekuperāciju, zāģbaļku pozicionēšanas iekārtu un zāģbaļķu uztvērējtransportieri, mizu šķērstransportieri, grantransportieri, zāģbaļķu centrēšanas iekārtas uzstādīšanas rāmi, nodrošinot saistības, kas izriet no aizdevuma līguma.

Komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 1,950 miljoni eiro. Komercķīla reģistrēta 18.septembrī. AS «PATA Saldus» šobrīd ir aktuālas 11 komercķīlas, liecina «Lursoft» izziņa.

AS «PATA Saldus» dibināta 1991.gadā, un tā nodarbojas ar zāģmateriālu ražošanu. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 579 916.40 eiro. Uzņēmuma akcijas tiek kotētas Nasdaq Rīga fondu biržā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mežistrādes uzņēmuma AS «PATA Saldus» valdes priekšsēdētāja amatu atstājis Andris Krastiņš, kurš šo amatu ieņēma kopš 2015.gada, un viņa vietā par uzņēmuma jauno valdes priekšsēdētāju iecelts līdzšinējais valdes loceklis Gatis Zommers, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

AS «PATA Saldus» arī iecelts jauns valdes loceklis - Arvis Tone. Izmaiņas komercreģsitrā ierakstītas 21.februārī. Uzņēmuma valdē bez izmaiņām turpina darboties valdes locekļi Ilze Bukulde un Jānis Mierkalns.

AS «PATA Saldus» dibināta 1991.gadā, un tā nodarbojas ar zāģmateriālu ražošanu. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 579 916.40 eiro. Uzņēmuma akcijas tiek kotētas Nasdaq Rīga fondu biržā. 2017.gadā AS «PATA Saldus» neto apgrozījums sasniedza 50,917 miljonus eiro, savukārt uzņēmuma peļņa pēc nodokļiem bija 2,799 miljoni eiro. Tas nodarbināja 225 darbiniekus. Tā kopējie maksājumi valsts kopbudžetā 2017.gadā bija 660 tūkstoši eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Papildināta - PATA Saldus par 2 miljoniem plāno iegādāties kokmateriālu žāvēšanas iekārtas

Žanete Hāka, 04.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS PATA Saldus izsludinājusi konkursu kokmateriālu žāvēšanas iekārtas ar rekuperāciju iegādei, liecina kompānijas paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Paredzamais līguma izpildes termiņš ir 2018.gada 30.marts. Iekārtas iegādes paredzamā līgumcena ir 2 miljoni eiro.

Pretendenti savus piedāvājumus var iesniegt līdz šā gada 20. aprīlim.

Kā liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga, iekārtu garantētā ražība, apstrādājot priedes 50 milimetru kokmateriālus ar koksnes sākuma mitrumu 80% un beigu mitrumu 8% (+-2%), gadā plānota 40 000 kubikmetru.

Iepirkumu PATA Saldus īstenos Centrālās finanšu un līgumu aģentūras aktivitātē Veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz atjaunojamajiem energoresursiem apstrādes rūpniecības nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mežizstrādes uzņēmuma Pata Saldus valdes priekšsēdētāja amatā iecelts bijušais valdes loceklis Gatis Zommers. Vienlaikus kompānijas valdē valdes locekļa amatā no jauna iecelts Arvis Tone, bet darbu Pata Saldus valdē turpina Jānis Mierkalns un Ilze Bukulde. Līdzšinējais uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Andris Krastiņš, kurš šajā amatā strādāja kopš 2015. gada novembra, darbu kompānijas valdē atstājis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS PATA Saldus plānojusi īstenot investīciju projektu Būtiska enerģijas ietaupījuma nodrošināšana AS «PATA Saldus II kārta, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Projektā paredzēts veikt ieguldījumus ražotnes pilnveidošanā iegādājoties trīs kokmateriālu žāvēšanas iekārtas ar rekuperāciju. Investīciju projektu plānots līdzfinansēt ar Eiropas Savienības Kohēzijas Fonda atbalstu Centrālās finanšu un līgumu aģentūras administrētas atbalsta programmas »Izaugsme un nodarbinātība« 4.1.1. specifiskā atbalsta mērķa »Veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz AER apstrādes rūpniecības nozarē II kārta« ietvaros.

Plānotās investīcijas veido aptuveni vienu miljonu eiro. Līdzfinansējums no Kohēzijas fonda projekta apstiprināšanas gadījumā sasniegtu 30%. Projekta realizācijas gadījumā tiktu panākts būtisks siltumenerģijas ietaupījums, paaugstināta energoefektivitāte, paaugstināta produktivitāte, samazināta ražošanas pašizmaksa, samazināti CO2 izmeši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Nedēļas nogalē notiks Baltijas vadošā būvniecības industrijas izstāde Māja I 2019

Žanete Hāka, 12.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 14. līdz 17. martam starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā notiks Baltijas vadošā būvniecības industrijas izstāde «Māja I 2019», kurā būs aplūkojamas jaunākās būvniecības tehnoloģijas un risinājumi, informē starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1.

Izstādē būs aplūkojami būvinstrumenti un būvtehnika, būvmateriāli, apkures sistēmas, santehnikas ierīces, kā arī teritoriju labiekārtošanas un interjera risinājumi.

Izstādē varēs iepazīties ar jaunākajiem būvmateriāliem un tendencēm būvniecībā – sākot no betonēšanas palīgmateriāliem un ēku būvniecības no dabīgiem materiāliem līdz pat cementa-skaidu apdares plāksnēm ventilējamām fasādēm un modernai izolācijas ieklāšanas sistēmai. Plašā klāstā būs arī apdares materiāli – dažādu veidu iekšdurvis un ārdurvis, bīdāmo durvju sistēmas, vinila un koka grīdas, dažādi koka, mākslīgā akmens un stikla elementi gan iekšējai apdarei, gan elegantām māju fasādēm. Mājokļa iekārtošanai varēs atrast kā klasiskus, tā arī šobrīd aktuālus interjera elementus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieaugot apaļkoka realizācijas apjomam, Laskana–mežs būtiski kāpina apgrozījumu.

Liepājā reģistrētā SIA Laskana-mežs ar 17,41 miljona eiro lielu apgrozījumu 2017. gadā iekļuvusi Latvijas desmit lielāko mežu īpašnieku vidū. Pērn apgrozījums teju divkāršojies. Pirms diviem gadiem uzņēmums pievērsās pilna meža apsaimniekošanas cikla nodrošināšanai, sākot pārstrādāt šķeldu. Tas un labās kokmateriālu cenas arī ir iemesls, kādēļ apgrozījumu izdevies tik strauji kāpināt, skaidro uzņēmuma Mežsaimniecības daļas vadītājs Dainis Ozols.

Laskana-mežs ir Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas SIA Laskana meitasuzņēmums. Tas nodarbojas ar mežsaimniecību – mežizstrādi, īpašumu, cirsmu pirkšanu, mežu apsaimniekošanu, kokmateriālu sagatavošanu, šķeldas ražošanu un eksportu. Augstvērtīgā produkcija tiek realizēta vietējā tirgū, mazvērtīgāks sortiments caur ostām Liepājā, Rīgā, Mērsragā un Rojā nonāk ārvalstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 12. līdz 15.martam Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā norisināsies izstāde "Māja I 2020", kurā varēs uzzināt par jaunumiem būvniecībā un vērot jaunāko produktu demonstrēšanu.

Četrās izstādes dienās divās hallēs un āra ekspozīcijā ar jaunākajām būvniecības tehnoloģijām un risinājumiem mājas būvniecībai no pamatiem līdz jumtam iepazīstinās vadošie ražotāji, tiešie piegādātāji un lielākie būvmateriālu tirdzniecības lielveikali.

Savus aktuālos piedāvājumus "Mājā I" prezentēs vairāk nekā 400 uzņēmumu no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Baltkrievijas, Krievijas, Šveices, Čehijas un Lielbritānijas.

Būvmateriālus piedāvās ekovates ražotājs "Balticfloc", gāzbetona ražotājs "Bauroc", dabai draudzīgo, cementēto koka ēveļskaidu plātņu ražotājs "CEWOOD", "PAROC", "VASmann" un citi.

Plašā klāstā būs arī apdares materiāli - dažādu veidu iekšdurvis un ārdurvis, logi, vinila un koka grīdas, dažādi koka, mākslīgā akmens un stikla elementi gan iekšējai apdarei, gan māju fasādēm. Izstādē būs sastopami uzņēmumi "AKB Būve", "Brodoor", "Estēts", "i2", "Kāpņu stils", "PATA kokmateriāli", "Reaton", "Velux" un citi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Papildināts - Sāk filmēt divu miljonu eiro budžeta filmu Nameja gredzens

Lelde Petrāne, 31.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kinopilsētā Cinevilla uzsākta filmas Nameja gredzens uzņemšana. Tas būs stāsts par Latvijas senvēsturi, 13. gadsimta zemgaļu cīņām pret iebrucējiem un katra cilvēka atbildību par savu un savas tautas brīvību.

Filmēšanas nolūkiem kinopilsētā Cinevilla (Tukuma rajona Slampē) ir uzbūvētas vērienīgas dekorācijas (raksta galerijā!), kas veido 13. gadsimta zemgaļu pilsētu, ostu, pili un kuģus. Kinopilsēta arī filmēšanas laikā ir daļēji pieejama interesentu apskatei.

Filma Nameja gredzens top ar Nacionālā Kino centra finansiālo atbalstu, projektam nepieciešams apmēram divu miljonu eiro budžets.

Kā biznesa portālam db.lv pastāstīja filmēšanas grupas pārstāve Marta Kaktiņa, precīzas dekorāciju uzstādīšanas izmaksas nav apkopotas, jo filmas dekorāciju tapšanas procesā ir piedalījušies daudzi atbalstītāji. Sadarbības ietvaros ar atbalstītāju palīdzību tapušas gan dekorācijas un veikta to būvniecība, gan amatniecības un sadzīves priekšmeti, gan darināts apģērbs un cīņu ekipējums. Daži no atbalstītājiem, ar kuru palīdzību tapušas filmēšanas dekorācijas un to uzbūve: PATA, LMT, CITADELE, WITRAKTOR, DEPO, BOSCH

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Globālie procesi «apēd» rentabilitātes procentus

Māris Ķirsons, 23.01.2017

SIA Rettenmeier Industry Latvia un SIA Rettenmeier Baltic Timber valdes loceklis Rolands Rimicāns

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā strādājošo kokzāģētavu neto apgrozījums pēdējo piecu gadu laikā pieaudzis, tomēr sarukusi to rentabilitāte attiecībā pret apgrozījumu

To liecina DNB bankas ekspertu aprēķini, vērtējot Latvijas lielāko kokzāģētavu (ar gada neto apgrozījumu 10 milj. eiro vai vairāk – SIA AKZ, SIA Kurekss, SIA Vika Wood, SIA Gaujas koks, SIA BSW Latvia, SIA Lameko Impex, SIA Timberex Group, AS Pata Saldus, SIA Jēkabpils mežrūpsaimniecība, SIA Rettenmeier Industry Latvia, SIA Rettenmeier Baltic Timber) gada pārskatus. Šie uzņēmumi ir lieli zāģētās produkcijas ražotāji un arīdzan eksportētāji, to vidū ir gan tādi, kuri tikai ražo, gan tādi, kuri saviem ārvalstu partneriem piegādā citu ražotāju saražoto (iepērk un eksportē). Bez tam teju vai visi šajā sarakstā minētie uzņēmumi pēdējo piecu gadu (2011.-2015.) laikā ir īstenojuši vērienīgus investīciju projektus, kuri ir bijuši vērsti ne tikai uz darba ražīguma paaugstināšanu, koksnes resursu ekonomiskāku un racionālāku izmantošanu, bet arī jaunu produktu ražošanas uzsākšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 9. līdz 12. martam Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā notiek 31. starptautiskā būvniecības industrijas izstāde Māja I 2017, kurā tiek prezentēti nozares jaunumi, inovatīvas tehnoloģijas, kā arī aktuāli celtniecības un remonta risinājumi, informē izstādes organizētāji rīkotājsabiedrība BT1.

Ik gadu izstādē piedalās vismaz 350 būvniecības nozares uzņēmumu gan no Austrumeiropas, gan no Rietumeiropas, gan arī no Āzijas. To vidū ir tādas kompānijas kā Tenapors, Reaton, Pata kokmateriāli, Ripo International, LEBENS, SB, Husqvarna, AKB būve, Iļģuciems, Aeroc, Paroc, Preiss Būve, MONIER u. c. Šajā gadā izstādē piedalās 384 uzņēmumi no 11 valstīm.

Ieskicējot šī brīža aktualitātes būvniecībā, Latvijas Būvinženieru savienības (LBS) priekšsēdētājs Mārtiņš Straume norāda, ka arvien aktuālāka kļūst trīsdimensiju projektēšana: «Latvijā aug pieprasījums gan pēc profesionāla darbaspēka, gan tehnoloģijām, kas spētu nodrošināt šādu pakalpojumu.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Guseļņikovs: Norvik bankas prasība pret valsti nav 200 miljonu eiro apmērā

LETA, 25.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Guseļņikovs apgalvo, ka šādu skaitli Rimšēvičs esot izdomājis, lai iespaidotu sabiedrību.

Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča apgalvojums, ka «Norvik banka» un tās īpašnieki prasībā Starptautiskajā investīciju strīdu izskatīšanas centrā (International Centre for Settlement of Investment Disputes (ICSID)) no Latvijas vēlas piedzīt 200 miljonus eiro, neatbilst patiesībai, ar sabiedrisko attiecību speciālistu palīdzību sagatavotā rakstiskā atbildē aģentūrai LETA apgalvoja «Norvik bankas» lielākais īpašnieks Grigorijs Guseļņikovs.

Guseļņikovs apgalvo, ka šādu skaitli Rimšēvičs esot izdomājis, lai iespaidotu sabiedrību. Tomēr Guseļņikovs izvairījās publiskot prasības apmēru.

Guseļņikovs stāsta, ka ar prasībā šķīrējtiesā grib panākt, ka vēja parku attīstītājs SIA «Winergy» tiek izslēgts no krimināllietas par naudas izkrāpšanu, lai varētu uzņēmumu pārdot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meža nozares uzņēmumi 2017.gadā ir turpinājuši neto apgrozījuma paaugstināšanu, ko veicināja produkcijas ražošana, globālā inflācija.

To liecina SIA Lursoft datubāzē iesniegto meža nozares uzņēmumu gada pārskatu dati. Vērtējot pēc neto apgrozījuma, 2017. saimnieciskajā gadā nozares līderi – valsts mežu apsaimniekošanas AS Latvijas valsts meži un AS Latvijas finieris – ir noturējuši savas pozīcijas, trešajā vietā joprojām ir SIA Kronospan Riga. Savukārt būtisku apgrozījuma pieaugumu pērn veica kokmateriālu tirdzniecības SIA Pata – par 25,68 milj. eiro. Tāpat iespaidīgu apgrozījuma kāpumu 2017. gadā salīdzinājumā ar 2016. gadu uzrādīja gan AS Latvijas valsts meži, gan kokskaidu un OSB plātņu ražošanas SIA Kronospan Riga, gan SIA Rettenmeier Baltic Timber.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Saeimu, iespējams, ir sašķēlis kāds spriedums Cūgas kantona tiesā Šveicē. Advokāts Rūdolfs Meroni tajā ir zaudējis prāvā par mantas izšķērdēšanu uzņēmumā Ost Service AG, un spriedums ir stājies spēkā 26.oktobrī.

Uzņēmums Ost Service AG ir viens no tiem, kura akcijas ir arestētas tā saucamajā Aivara Lemberga lietā, bet Rūdolfs Meroni ir valsts ieceltais mantas glabātājs šajos uzņēmumos. Šveices tiesas lēmums ir izvirzījis vissmagāko jautājumu, kas var kļūt liktenīgs Rūdolfam Meroni, proti, vai ar Šveices tiesas lēmumu atzīts mantas izšķērdētājs var turpināt būt mantas glabātājs Latvijas valsts arestētajos Ventspils uzņēmumos? Tomēr tas vēl ir mazākais jautājums. Jūs taču saprotat, ka mantas izšķērdēšana lielos apjomos ir kriminālnoziegums, par kuru draud cietums.

Latvijas valsts institūcijas nezināmu iemeslu dēļ gadiem ilgi ir pievērušas acis uz Meroni rīcību arestētajos uzņēmumos. Savā DB rakstā 2017.gada 27.maijā Valsts nekontrolē Meroni rīcību atklāju faktu, ka Meroni rīcība ar viņam kopš 2007.gada glabāšanā uzticēto arestēto mantu, ko veido miljoniem vērtas akcijas un tiesības dažādos Ventspils tranzīta uzņēmumos, nekad nav tikusi vērtēta un kontrolēta no valsts puses. Kā zināms, preses rīcībā jau sen ir informācija par iespējamu arestētās mantas vērtības samazināšanu un izšķērdību, visticamāk, paša Meroni personīgajām vajadzībām iegādājoties pat helikopteru, jahtu un villu Krētā. Jāpiebilst, ka arestētās mantas glabātāja pienākumi faktiski nodrošina R. Meroni pilnīgu kontroli pār uzņēmumiem AS Ventbunkers, AS Ventspils Tirdzniecības osta, AS Kālija parks, AS Baltic Coal Terminal, AS Latvijas Naftas tranzīts, SIA Noord Natie Ventspils Termināls un citiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Galvenais uzsvars nebūs uz tranzīta vai infrastruktūras jautājumiem, bet uz to, kas skar cilvēkus ikdienā kā pasažierus, autobraucējus, lai uzlabotu valsts, tās uzņēmumu sniegto pakalpojumu kvalitāti iedzīvotājiem, to sarunā ar Dienas Biznesu norāda jaunais satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Fragments no intervijas

Kam jums to vajag? Jums bija pietiekami labi apmaksāti amati (Starptautiskās lidostas «Rīga» padomes loceklis un VASAB sekretariāta vadītājs), jūs bijāt cienīts transporta eksperts. Kāpēc iet politikā, turklāt nepalikt Saeimā, bet par ministru jomā, kur ir viens vienīgs problēmu purvs?

(Smejas.) Trešdien gāju mājās no Satiksmes ministrijas un domāju, vai man to vajadzēja. Taču atbilde ir, ka tie bija konsultatīvi amati. Padomus jau var dot, bet vajag arī kādu, kas tos uzklausa un īsteno. Kad redzi, ka rīcībpolitika iet nepareizā virzienā, kad daudzas lietas netiek darītas, tad nav citas izejas kā iet un mēģināt pašam to izdarīt. Ilūziju man nav, jo esmu bijis gan ministra, gan premjera padomnieks, un, ilgus gadus strādājot valsts pārvaldē, esmu to visu redzējis no otras puses. Deklarācijā esam ierakstījuši pietiekami reālus uzdevumus, ko, atbildīgi un nopietni strādājot, četru gadu laikā var īstenot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauna komercķīla pēc gada pārtraukuma reģistrēta kokapstrādes uzņēmumam SIA «Gaujas Koks», ziņo Klientu Portfeļa monitorings.

Komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa veido 8,4 miljonus eiro un uzņēmums par labu OP Corporate Bank plc ieķīlājis savus krājumus un prasījuma tiesības.

Uzņēmuma pēdējais iesniegtais gada pārskats rāda, ka 2017.gadā tas strādājis ar 60,84 miljonu eiro apgrozījumu un pēc nodokļu nomaksas nopelnījis 3,22 miljonus eiro. Līdz 2017.gada septembrim uzņēmums savu saimniecisko darbību nodrošināja divās rūpnīcās - Jēkabpilī un Gulbenes novadā -, no kurām pēdējā rūpnīca septembrī tika atdalīta, nododot to SIA «Diāna» īpašumā.

Statistikas dati rāda, ka SIA «Gaujas Koks» starp Inčukala novada uzņēmumiem pēc lielākā apgrozījuma 2017.gadā ierindojies augstajā otrajā vietā. To apsteigusi SIA «PATA», kas apgrozījusi par 100 miljoniem eiro vairāk nekā SIA «Gaujas Koks» - 163,63 miljoniem eiro. Otro vietu lielāko uzņēmumu sarakstā SIA «Gaujas Koks» ieņem kopš 2010.gada.

Komentāri

Pievienot komentāru