Guseļņikovs: Norvik bankas prasība pret valsti nav 200 miljonu eiro apmērā 

Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča apgalvojums, ka «Norvik banka» un tās īpašnieki prasībā Starptautiskajā investīciju strīdu izskatīšanas centrā (International Centre for Settlement of Investment Disputes (ICSID)) no Latvijas vēlas piedzīt 200 miljonus eiro, neatbilst patiesībai, ar sabiedrisko attiecību speciālistu palīdzību sagatavotā rakstiskā atbildē aģentūrai LETA apgalvoja «Norvik bankas» lielākais īpašnieks Grigorijs Guseļņikovs.

LETA, 25.2.2018

Foto: Evija Trifanova/ LETA

Guseļņikovs apgalvo, ka šādu skaitli Rimšēvičs esot izdomājis, lai iespaidotu sabiedrību. Tomēr Guseļņikovs izvairījās publiskot prasības apmēru.

Guseļņikovs stāsta, ka ar prasībā šķīrējtiesā grib panākt, ka vēja parku attīstītājs SIA «Winergy» tiek izslēgts no krimināllietas par naudas izkrāpšanu, lai varētu uzņēmumu pārdot.

Latvijas valdībai piedāvāti vismaz divi iespējamie risinājumi strīda atrisināšanai, kam nebūtu nepieciešama valsts nauda.

«Norvik bankas» īpašnieks norādīja, ka Latvijas valdībai piedāvāti vismaz divi iespējamie risinājumi strīda atrisināšanai, kam nebūtu nepieciešama valsts nauda. Abi esot noraidīti.

«Bet mēs iesniegsim vēl piedāvājumu drīzumā. Mēs esam pārliecināti par savu prasību, taču mūsu mērķis ir draudzīgs risinājums. Tādēļ darīsim visu, lai izvairītos no starptautiskas tiesvedības,» klāsta Guseļņikovs.

«Tā ir sarežģīta lieta. Banka, kurai bija negatīvs kapitāls, nezin kāpēc izsniedza desmitus miljonus sazin kur un tika vienkārši izlaupīta regulatora bezdarbībā. Vienīgais aktīvs – vēja parks – tika novests līdz maksātnespējai ar fiktīviem kreditoriem un [Māra] Sprūda administratoriem. Daļu aktīvu piesavinājās Andra Linuža uzņēmums «Enercom plus». Pēc krāpnieku iecerēm no tādiem zaudējumiem un viņu augstā «jumta» varas elitē bankai nevajadzēja atgūties. Bet tad uzradāmies mēs,» savu pozīciju skaidro Guseļņikovs.

Pēc viņa teiktā, divu gadu laikā dažādos veidos izdevies atgriezt aktīvus un uzlabot situāciju. Pēc ierosinātās krimināllietas lielākā daļa krāpnieku nonākusi tiesas priekšā. «Divi no galvenajiem personāžiem Sprūds un Linužs gan nav viņu vidū,» secina Guseļņikovs.

Viņš uzsver, ka patlaban vēja parks strādājot un ģenerējot tik lielu naudas apriti, ar ko būtu pietiekami, lai atdotu bankai visu kredīta summu. Turklāt šo plūsmu garantējusi valsts, jo tā iekļauta īpašajā kvotā.

«Bet palikusi vēl viena problēma – kredīts ir par lielu esošajam bankas kapitālam. Nevienam kredītam nevajadzētu būt lielākām par 25% no kapitāla. Formāli tas ir pārkāpums, bet tāda situācija izveidojās jau pirms mums,» situāciju apraksta baņķieris.

Lai to novērstu, vēja parku esot jāpārdod. Bankai esot virkne pircēju, bet viņi visi prasot izslēgt «Winergy» no krimināllietas, jo patlaban tieši šī juridiskā persona ir apsūdzēto sarakstā un «formāli valsts var piemērot lielus sodu vai daļēji konfiscēt».

«Šādu risku pircēji nevēlas uzņemties, bet mēs nevaram pārliecināt prokuratūru izslēgt juridisko personu no apsūdzēto saraksta. Apmaiņā pret to mūs lūdz atteikties no materiālajiem zaudējumiem lietā. Bet ja lieta paliks bez materiālajiem zaudējumiem, tad kādu spriedumu Latvijas tiesa var piemērot krāpniekiem? Izveidojusies pata situācija – mēs nevēlamies sagādāt dāvanas krāpniekiem, bet FKTK prasa steidzami tikt vaļā no vēja parka un nevēlas gaidīt kriminālprocesa beigas, lai arī kredīts tiek dzēsts atbilstoši grafikam,» savu viedokli izklāstīja Gusļņikovs.

Tādejādi banka esot iesprostota starp divu valsts iestāžu prasībām. Lai to risinātu, tiekot meklēta taisnība ārpus Latvijas robežām.

Kā ziņots, «Winergy» un «Norvik banka» noslēdza aizdevuma līgumus. Pēcāk starp «Norvik banku» un «Winergy» izvērtās konflikts un sākās tiesvedības. Taču «Winergy» un «Norvik banka» vienojās par visu strīdu izbeigšanu.

LTV raidījums «De facto» šogad janvārī vēstīja, ka igauņiem piederošā kompānija «Winergy» un ar to saistītas firmas no «Norvik bankas» bija saņēmušas kredītus - apmēram 50 miljonu eiro apmērā - vēja parka celtniecībai. Strīds izcēlās, kad banka sāka pārmest, ka naudu viņiem negrib atdot, bet «Winergy» apsūdzēja banku vēja elektrostacijas atņemšanā. Puses vēlāk noslēdza mierizlīgumu. 2016.gadā par «Winergy» vienīgo īpašnieku kļuva AS «Norvik banka» piederošā AS «Norvik ieguldījumu pārvaldes sabiedrība», taču par krāpšanu kredītu izsniegšanā tika ierosināta izmeklēšana.

Kā vēstīja raidījums, banku neapmierināja tas, ka banku uzraugs - Finanšu un kapitāla tirgus komisija - vēja parku uzskatīja par problemātisku aktīvu un tādēļ piemēroja bankai augstākus kapitāla pietiekamības standartus.

«Norvik banka» un tās īpašnieki vērsušies pret Latvijas valsti Starptautiskajā investīciju strīdu izskatīšanas centrā. «Norvik banka» un tās lielākā akcionāra Guseļņikova ģimene uzskata, ka Latvija pārkāpusi ar Lielbritāniju 1994.gadā noslēgto vienošanos par investīciju aizsardzību.

Prokuratūra šogad nodeva Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesai krimināllietu, kurā par vairāk nekā 15 miljonu eiro izkrāpšanu no «Norvik Banka» apsūdzētas savulaik ar vēja parku attīstītāju «Winergy» saistītas personas. Lietā apsūdzēti trīs Igaunijas pilsoņi - Andruss Petersons, Alari Piperals un Henri Treude -, kā arī četri Latvijas pilsoņi - Jurijs Šapurovs, Aldis Upenieks, Jānis Vanks un Ilze Bērziņa.

Visi septiņi apsūdzēti par naudas līdzekļu izkrāpšanu, kas izdarīta lielā apmērā un organizētā grupā, bet pieciem no viņiem apsūdzības celtas arī par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā un organizētā grupā. Daļa no izkrāptajiem līdzekļiem bija izsniegti kā aizdevumi uzņēmumiem, kas tajā brīdī jau atradās faktiskās maksātnespējas stāvoklī un atradās noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā iesaistīto personu kontrolē.

Rimšēvičs, kuru Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs tur aizdomās par kukuļa pieprasīšanu un saņemšanu, preses konferencē paziņoja, ka «Norvik banka» un tās īpašnieki prasībā ICSID no Latvijas vēlas piedzīt 200 miljonus eiro.

«Latvijas valsts patlaban zināmā mērā veic »lāča pakalpojumu«, palīdzot apliecināt, ka Latvijā ir uzsākti šie te [iespējamās kukuļdošanas] procesi, un ļaus [Norvik bankai] atsaukties, demonstrējot, ka Latvijas valstī notiek visādas lietas,» sacīja Rimšēvičs, paužot viedokli, ka tas ļaušot Guseļņikovam palielināt iespējas uzvarēt prāvā Latviju.

Pirms tam Guseļņikovs intervijā aģentūrai AP paziņoja, ka Rimšēvičs gadiem ilgi izspiedis kukuļus no viņa vadītās kredītiestādes.

LASI ARĪ:

Guseļņikovs: Pēc Rimšēviča izteikumiem no Norvik Bankas aizplūduši 43 miljoni eiro

Precizēta - Norvik banka īpašnieks: Rimšēvičs gadiem ilgi izspiedis kukuļus un pieprasījis atmazgāt Krievijas naudu

Norvik Banka iesniegusi prasību pret Latviju Starptautiskajā investīciju strīdu noregulēšanas centrā

Tevi varētu interesēt

Pēc otrdien izteiktajiem Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča apvainojumiem saistībā...

Pēdējās dienās Norvik Bankas vārds ir pieminēts dažādos kontekstos, arī pavisam nesaistītos...

Pēdējo dienu notikumiem Latvijas banku sektorā ir būtiska negatīva ietekme uz valsts...

Patlaban regulators cenšas izlikties, ka korupcija nav notikusi, taču ir skaidrs, ka Ilmārs Rimšēvičs...

Nepalaid garām

LR Ģenerālprokuratūra, izmeklējot lietu par it kā 50 miljonu eiro naudas atmazgāšanas...

Eiropas Savienības prioritātes ir mainījušās. Tuvākajā laikā var sākt mainīties Eiropas ekonomiskie...

"Dienas Bizness" sadarbībā ar "Lursoft" ik gadu izdod zīmola izdevumu "TOP 500",...

No šīs sadaļas

Lēmums par bankas «ABLV Bank» likvidāciju patlaban nav dienaskārtībā, un tas ir...

No Rimšēviča privātmājas Langstiņos nozagtas «daudzas svarīgas lietas».

Tas, ka bankai nepietiek līdzekļu Latvijas Bankas kontos, nozīmē, ka tai nav uzreiz pieejamu skaidras naudas rezervju.

Finanšu ministrija rosinās grozījumus likumā, lai samazinātu bankas maksātnespējas administratora...

Pēc otrdien izteiktajiem Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča apvainojumiem saistībā...

Tā kā «ABLV Bank» galvenokārt strādāja ar ārvalstu klientiem, lēmums par noguldījumu...

Eiropas Centrālā banka (ECB) deva laiku ABLV Bank pierādīt, ka tā spēj...

«ABLV Bank nav sistēmiska banka. Par ietekmi uz citām bankām - ceru,...

Sestdien, 24. februārī, plkst. 12:00 Finanšu ministrijā notiks preses brīfings, kurā finanšu...

«ABLV Bank» tiks likvidēta atbilstoši Latvijas likumiem, jo tās glābšana nav sabiedrības...