Norvik Banka pirms aptuveni gada sāka senioru nodarbinātības programmu, kuras ietvaros patlaban strādā jau 14 senioru konsultanti. Bankas pārstāvji novērojuši, ka lielākoties seniori visbiežāk izvēlas strādāt dažas stundas nedēļā, lai atliktu laika arī tuviniekiem, hobijiem un atpūtai, intervijā laikrakstam Dienas Bizness stāsta Norvik Bankas Stratēģisko projektu vadības nodaļas vadītāja Lidija Dzene.

Kādēļ tika izlemts nodarbinātības programmu vērst tieši uz senioriem?

Lēmumu izveidot senioru nodarbinātības programmu stimulēja divas lietas – lielais senioru īpatsvars bankas klientu vidū un vēlme veicināt senioru iekļaušanu sabiedriskajā dzīvē, arī darba tirgū. Kā liecina Centrālās Statistikas pārvaldes dati, 2016. gada sākumā 40% no visiem Latvijas iedzīvotājiem bija vecāki par 50 gadiem. Turklāt iedzīvotāji vecuma grupā no 50 līdz 61 gadam veido trešdaļu no visiem darbspējas vecuma cilvēkiem. Gan Latvijas, gan arī visas Eiropas sabiedrība noveco, un senioru iesaiste darba tirgū ir aktuāls jautājums valstiskā līmenī. Tāpēc uzsākām jaunu iniciatīvu senioru iesaistei aktīvā darbā Norvik Bankā. Bankai kopumā ir apmēram 100 tūkstoši klientu, no kuriem lielākā daļa jeb divas trešdaļas ir tieši seniori, tāpēc lielu uzmanību banka pievērš tam, lai uzlabotu senioriem pieejamos bankas pakalpojumus, kā arī padarītu tos saprotamākus.

Norvik Bankas grupa no š.g. 9. novembra maina nosaukumu uz PNB Banka, liecina informācija bankas mājaslapā.

Banka turpinās nodrošināt visus līdzšinējos pakalpojumus, kā arī paplašinās savu pieejamību un piedāvās vēl ērtāku finanšu ikdienu. Bankas klientiem visi līdzšinējie līgumi un vienošanās, kas noslēgtas ar AS Norvik Banka, paliek spēkā, un arī ikdienas saskarsme ar banku turpināsies kā ierasts filiāļu tīklā visā Latvijā.

«Lai stiprinātu savas pozīcijas Latvijas tirgū, pēdējo piecu gadu laikā esam mērķtiecīgi strādājuši pie bankas darbības efektivitātes uzlabošanas. Tas rezultējies plašā filiāļu tīklā visā Latvijā, senioriem ērtā internetbankā, pilsētnieku kartē, kas ļauj saņemt pašvaldības noteiktos atvieglojumus, ienesīgos pensiju 2.līmeņa plānos, īpašā risinājumā pabalstu saņemšanai maznodrošinātajiem, kā arī senioru nodarbinātības programmā. Tāpat pērn pārskatījām bankas stratēģiju un noteicām savu piederību Latvijas finanšu sektorā, stiprinājām bankas vadības komandu un padomes sastāvu. Mēs redzam, ka bankas nosaukuma maiņa ir nākamais attīstības solis,» norāda PNB Banka valdes priekšsēdētājs Olivers Bramvels.

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, kuru «PNB bankas» akcionārs Grigorijs Guseļņikovs iepriekš vainojis kukuļa izspiešanā, nepiedalījās lēmumu apspriešanā un pieņemšanā saistībā ar «PNB banku», apliecināja Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns.

«Ņemot vērā Latvijas Bankas padomes iepriekš pieņemto lēmumu par iespējama interešu konflikta novēršanu, Rimšēvičam šā gada februārī atgriežoties Latvijas Bankas prezidenta amatā, viņš nekādā veidā nav piedalījies lēmumu apspriešanā un pieņemšanā saistībā ar «PNB banku».

Tas attiecas gan uz lemšanu Eiropas Centrālās bankas Padomē attiecībā uz uzraudzības jautājumiem, gan Latvijas Bankā saistībā ar «PNB bankas» dalību maksājumu sistēmās, monetārās politikas operācijās u.tml,» sacīja Silakalns.

Jau vēstīts, ka no ceturtdienas plkst.21 apturēta «PNB bankas» darbība. Eiropas Centrālā banka kā «PNB bankas» tiešais uzraugs, 15.augustā lēmusi atzīt «PNB banku» par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās. Savukārt Eiropas Vienotā noregulējuma valde ir pieņēmusi lēmumu neveikt «PNB bankas» noregulējumu, kas nozīmē neveikt pasākumus, lai bankas darbību stabilizētu.

Eiropas Centrālā banka (ECB), ņemot vērā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšlikumu, ir pieņēmusi lēmumu pārņemt tiešajā uzraudzībā Latvijas komercbanku AS «PNB Banka» (bijusī «Norvik Banka»), informē FKTK.

Turpmāk Eiropas Banku savienības Vienotā uzraudzības mehānisma (VUM) ietvaros ECB tiešajā uzraudzībā būs trīs Latvijas komercbankas. ECB, pārņemot AS «PNB Banka» tiešajā uzraudzībā, ir klasificējusi šo banku kā nozīmīgu saskaņā ar ES Regulas Nr. 1024/2013 6(4). pantu.

ECB lēmums pieņemts, sekojot FKTK pieprasījumam, kurš savukārt saistīts ar starptautiskās tiesvedības procesu pret Latvijas valsti.

Jau ziņots, ka prasību iesniegusi «Norvik banka» un tās īpašnieki - Aglaja Guseļņikova, Aleksandrs Guseļņikovs, Grigorijs Guseļņikovs, Pjotrs Guseļņikovs un Jūlija Guseļņikova. Prasību par šķīrējtiesas procesa sākšanu ICSID reģistrēja 2017.gada 28.decembrī.

Sadarbībā ar airBaltic Norvik Banka ir izsniegusi pirmos kredītus mācību maksas segšanai airBaltic Pilotu akadēmijas studentiem, kuri uzsākuši mācības, lai kļūtu par aviokompānijas pilotiem, informē bankas pārstāve Vineta Vilistere-Lāce.

Mācību maksa Integrētajam aviokompānijas transporta pilotu kursam Latvijā studentam izmaksā 69 tūkstošus eiro. Pirmos mācību kredītus studiju veiksmīgai uzsākšanai ir saņēmuši jau septiņi studenti.

Pašlaik mācības Pilotu akadēmijā uzsākušas jau pirmās divas studentu grupas ar 24 studentiem. Kopumā airBaltic saņēma 650 studēt gribētāju pieteikumus. Sadarbībā ar airBaltic Pilotu akadēmiju Norvik Banka ir sagatavojusi speciālu piedāvājumu kredīta saņemšanai mācību apmaksas veikšanai topošajiem pilotiem no visas Baltijas, kas ļauj saņemt kredītu līdz 50 000 eiro vērtībā ar atmaksas termiņu līdz 10 gadiem, ļaujot atmaksāt pamatsummu pēc mācību pabeigšanas.

Norvik banka stiprinājusi komandu, mainījusi fokusu uz senioru apkalpošanu un prognozē izaugsmi vietējā tirgū, intervijā stāsta bankas valdes priekšsēdētājs Olivers Bramvels.

Banka starptautiskajā šķīrējtiesā iesniegusi prasību pret valsti un patlaban skatās uz potenciālajām apvienošanās vai iegādes darījumu iespējām

Fragments no intervijas

Kas patlaban ir bankas darbības stratēģijas centrā? Kā vērtējat darbības rezultātus?

Pagājušajā gadā mēs izveidojām jaunu bankas vadības komandu, tajā skaitā pieņēmām jaunus pārdošanas, produktu vadītājus, kas palīdz restartēt un virzīt biznesu Latvijas tirgū. Mēs vairākkārt aktīvi diskutējām par to, kuros segmentos patlaban var atrast iespējas un kas būs mūsu mērķa tirgus. Balstoties uz diskusiju rezultātu, mēs nolēmām ar tiešās pieejas metodi orientēties uz vienu konkrētu mērķa segmentu – senioriem. Tas ne vienmēr nozīmē pensionārus, bet gan cilvēkus, kuri nevis izmanto attālinātos pakalpojumus, bet gan dodas uz bankas filiāli, lai socializētos, izmanto pakalpojumus, ko piedāvājam, un vēlas komunikāciju. Tādējādi mēs fokusēsimies uz šo mērķauditoriju. Protams, tas nenotiek vienā dienā. Mums šobrīd ir 100 tūkstoši klientu, un vēlamies šo skaitu tuvāko pāris gadu laikā nopietni pieaudzēt. Šis segments, uz ko orientējamies, nereti nesaņem banku pakalpojumus, jo bieži vien citi tirgus dalībnieki to nevēlas aptvert – gan tādēļ, ka tā sasniegšanai ir nepieciešama filiāle, gan arī tādēļ, ka tas ir sarežģītākais segments – šie klienti ir daudz konservatīvāki un arī vairāk turas pie vienas bankas. Līdz ar to šajā spēlē ir citi noteikumi. Vidējā vecuma klientu vidū konkurence ir lielāka un pakalpojumi standartizēti – tirgus dalībnieki konkurē ar lētāko vai ātrāko produktu. Senioru segmentā ir citādi – tajā jābūt iekšā pavisam. Pērn sākām arī piesaistīt seniorus darbiniekus filiālēs, kuri labāk spēs apkalpot šos klientus nekā divdesmitgadīgi jaunieši, kuri tikko beiguši augstskolu. Tā ir cita pieeja un domāšana.

Lielbritānijā dzīvojošais Krievijas finansists Grigorijs Guseļņikovs paziņojis, ka pārdevis sev piederošās Latvijas «PNB bankas» (iepriekš «Norvik banka») akcijas.

Guseļņikovs tviterī vēsta, ka akcijas pārdevis «investoriem no Eiropas un ASV», taču tos konkrēti nenosauc.

«Viss dzīvē kādreiz beidzas! Šonedēļ es un manas ģimenes locekļi pārdevām savas «PNB bankas» akcijas investoriem no Eiropas un ASV. Esmu pārliecināts - jaunie bankas akcionāri spēs atrast banku biznesa izaugsmes punktus Baltijā. Milzīgs paldies un vēlu turpmākus panākumus visai bankas komandai!» sacīts Guseļņikova ierakstā tviterī.

ASV un Eiropas investoru grupa pieņēmusi lēmumu pievienoties AS PNB Banka akcionāru sastāvam, iegādājoties bankas akciju kontrolpaketi. Šāds lēmums pieņemts pēc Latvijas banku sektora ekonomiskā potenciāla izvērtēšanas rezultātiem. Vienošanās paredz PNB Bankas vairākuma akcionāra Grigorija Guseļņikova akciju kontrolpaketes iegādi un bankas kapitāla palielināšanu, informē bankas komunikācijas vadītāja Vineta Vilistere-Lāce, jauno akcionāru neatklājot.

AS «PNB Banka» (iepriekš AS «Norvik Banka») 4.decembrī reģistrējusi trīs jaunus uzņēmumus, kuru pamatkapitāls noteikts vairākos miljonos eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Viens no jaunreģistrētajiem uzņēmumiem ir SIA «EL15», tā pamatkapitāls ir 7 937 000 eiro. Uzņēmuma juridiskā adrese ir Rīga, Elizabetes iela 15-3; šajā ēkā atrodas AS «PNB Banka» VIP klientu apkalpošanas ofiss.

Otrs jaunreģistrētais uzņēmums ir SIA «BU21». Šī uzņēmuma pamatkapitāls ir 6 126 000 eiro, un tā juridiskā adrese ir Rīga, Ernesta Birznieka-Upīša iela 21E, kur atrodas bankas filiāle.

Savukārt trešais jaunreģistrētais uzņēmums ir SIA «BU21 fitness». Šī uzņēmuma pamatkapitāls ir 5 663 000 eiro, un arī tā juridiskā adrese ir Rīga, Ernesta Birznieka-Upīša iela 21E.

Visi trīs ir AS «PNB Banka» pagājušajā nedēļā reģistrētie uzņēmumi ir lielākie jaunreģistrētie uzņēmumi pēc pamatkapitāla, liecina «Lursoft» statistika.

Lai optimizētu starpbanku un klientu sadarbību kredītsaistību pārkreditēšanas gadījumos, Latvijas Komercbanku asociācijas biedri - 16 bankas Latvijā - parakstījuši sadarbības līgumu par atvieglotu pārkreditēšanas kārtību, informē Latvijas komercbanku asociācija.

Līgums stājās spēkā šā gada 1. jūnijā, un nosaka, ka turpmāk, veicot saistību pārkreditēšanu šo banku starpā, sadarbības noteikumi jau būs skaidri un papildu vienošanās ar klientu un abām iesaistītajām bankām nebūs jāparaksta.

Sadarbības līgumu parakstījušas un jauno atviegloto pārkreditācijas darījumu noformēšanas kārtību piemēros: AS «Baltic International Bank», AS «Blue Orange Bank», AS «Citadele Banka», AS «Danske Banka» filiāle Latvijā, AS «Expobank», AS «LPB Bank», «Luminor Bank» AS, AS «Meridian Trade Bank», AS «Norvik Banka», «OP Corporate Bank PLC» filiāle Latvijā, AS «Privatbank», AS «Reģionālā Investīciju Banka», AS «Rigensis Bank», AS «SEB Banka», AS «Signet Bank» un «Swedbank» AS.

Bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens izglābj PNB Banku (bijušo Norvik Banku), kuras padomes loceklis viņš ir. Kas glābs pārējās? Šāds jautājums rodas, redzot valdības ieplānotās pārmaiņas banku uzraudzībā, kas faktiski nozīmē FKTK pakļaušanu politiskajam tirgum.

Vai nav skaidrs, kāpēc premjera padomnieks Imants Parādnieks, sēžot Saeimas komisijā, pēta vīriešu modi? Parādniekam līdz rudenim nav īsti ko darīt. Tikai rudenī sāksies īstais darbiņš, kad ir paredzēts «nomest» FKTK esošo vadību, lai varētu «ķerties pie lietas». Kādas lietas? Ne jau nu demogrāfijas jautājumiem, bet bankām! Oficiāli Parādnieks gan ir premjera padomnieks demogrāfijas jautājumos. Taču atcerēsimies, ka tieši deputāts Imants Parādnieks pagājušogad bija autors FKTK likuma grozījumiem, kas paredzēja, ka visus tās locekļus ieceļ Saeima.

«Mēģinājums uzlabot banku pārraudzību vai lobēt maksātnespējas administratoru intereses?» – šādu jautājumu toreiz uzdeva arī sabiedriskās televīzijas ziņu dienests. Premjers Kučinskis, atsaucoties uz ASV lūgumu, šo grozījumu virzību lūdza atlikt. Zīmīgi, ka tagad šādus pašus grozījumus virza Kariņa valdība, kurā Parādnieks ir premjera padomnieks.

Par AS «PNB Banka» (iepriekš zināma kā AS «Norvik Banka») valdes locekli iecelta Natālija Ignatjeva, un izmaiņas Komercreģistrā ierakstītas piektdien, 15. martā, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Jaunā AS «PNB Banka» valdes locekle iepriekš no 2017. līdz 2018. gadam bijusi valdes locekle AS «Rietumu Banka», liecina «Lursoft» izziņa.

Viņa bankas valdē pievienosies valdes priekšsēdētājam Oliveram Bramvelam un valdes locekļiem Annai Verbickai, Dmitrijam Kalmikovam un Aleksejam Kutjavinam.

AS «PNB Banka» dibināta 1992.gadā, tās pamatkapitāls ir 131 102 100 eiro un tās patiesā labuma guvējs ir Krievijas pilsonis Grigorijs Guseļņikovs (Grigory Guselnikov).

Vairums Latvijas banku likumā noteiktajā termiņā nav publicējušas pagājušā gada auditētos gada pārskatus, liecina apkopotā informācija.

Likumā noteiktajā termiņā, proti, ne vēlāk kā 1.aprīlī auditētos gada pārskatus nav publicējusi «Baltic International Bank», «BlueOrange Bank», «LPB Bank», «Meridian Trade Bank», «PNB banka» (iepriekš «Norvik banka»), «Privatbank», «Signet Bank», kā arī «Rietumu banka», kura auditēto pārskatu gan nopublicēja ceturtdien, 4.aprīlī.

«Par šo situāciju mēs lemsim, jo normāli tas nav,» intervijā atzina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Viņš uzsvēra, ka likumā ir noteikts konkrēts datums, līdz kuram bankām ir jāpublicē gada pārskats ar zvērināta revidenta ziņojumu, tāpēc nekādu interpretāciju nevar būt.

Vienlaikus Putniņš skaidroja, ka kavēšanās iemesls ir saistīts ar banku un auditoru ieilgušajām sarunām par iespēju veikt 2018.gada auditu un vēlu noslēgtiem sadarbības līgumiem. «Šajā situācijā ir divas puses - auditors un banka. Mēs visus apstākļus pārbaudīsim un reaģēsim, kā arī nepieciešamības gadījumā iesim dziļākās diskusijās,» teica FKTK priekšsēdētājs.

Līdzīgie banku nosaukumi lieki satrauc Luminor klientus.

Luminor banka, kas pirms diviem gadiem apvienoja divas bankas (Nordea un DNB), aicina savus klientus būt vērīgiem, pievērst uzmanību banku nosaukumiem un neuztraukties: FKTK paziņojums ir par bankas PNB (iepriekš Norvik) slēgšanu, kam ar Luminor nav nekādas saistības. Tāpēc iepriekšējās DNB bankas, tagad Luminor, klienti var būt pilnībā droši par saviem noguldījumiem, teikts bankas šorīt izplatītā paziņojumā.

«Luminor banka ir stabila, finansiālā situācija ir droša un kapitāla pietiekamības rādītāji ir virs noteiktā uzraugošo iestāžu apjoma,» akcentē kredītiestāde.

Ikgadējā uzņēmuma «Dive» klientu servisa novērtēšanas pētījumā par banku ar labāko klientu apkalpošanas servisu Latvijā jau ceturto reizi ir atzīta banka Citadele.

Pētījumu 2018. gada nogalē veica viens no vadošajiem klientu servisa novērtēšanas un uzlabošanas uzņēmumiem Centrālajā un Austrumu Eiropā – «Dive». Pētījuma ietvaros veiktas 170 «slepenā klienta» vizītes pētījumā iekļauto banku filiālēs. To laikā pēc vienotas metodoloģijas un pēc identiskiem kritērijiem tika vērtēta banku filiāļu vide, darbinieku izskats, profesionālās zināšanas, komunikācijas prasmes, spēja klientam piedāvāt viņam piemērotāko pakalpojumu un citi parametri.

«Dive» pētījums atklāj, ka triju Baltijas valstu vidū ar labāko klientu apkalpošanas kvalitāti var lepoties Lietuvas bankas ar vidējo rezultātu 89,1% no maksimāli iespējamiem 100% (kopējais vērtējums gada laikā uzlabojies par 1,4%). Otrajā vietā Baltijā klientu apkalpošanas kvalitātē ierindojas Latvijas bankas, kuru rezultāts ir 84,2%, kas, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, samazinājies par 3,5%. Viszemāk klientu apkalpošanas kvalitāte novērtēta bankās Igaunijā - ar 81,0% (samazinājums par 2,3%).

Tas ir gandrīz četras reizes vairāk nekā 2018. gadā, kad apgrozījums bija 1,32 miljoni eiro

"Mūsu biznesā svarīgs rādītājs ir ikgadējie atkārtotie ieņēmumi (ARR), kas mums šogad būs aptuveni 2,5 miljoni eiro," teic Niks Ustinovs, digitālo produktu tulkošanas platformas "Lokalise" līdzdibinātājs.

"Lokalise" ir 1300 maksājoši klienti. Lielākā daļa ir no ārzemēm, piemēram, "Lemonade", "Yelp", "Revolut", "Tidal". Tāpat ir uzņēmumi, kuru nosaukumus N. Ustinovs nevar atklāt, bet teic, ka 20 no tiem ir no pasaules lielāko uzņēmumu "Fortune 500" saraksta un vēl 20 tā risinājumu šobrīd testē. Tāpat to izmanto labi zināmi Latvijas jaunuzņēmumi, piemēram, "Printful" un "Mintos".

N. Ustinovs teic, ka viens no svarīgākajiem gada notikumiem ir komandas paplašināšanās. Gada laikā "Lokalise" komanda augusi vairāk nekā divreiz, darbinieku skaitam pieaugot no 12 līdz 30. Viņš atzīst, ka tas nav vienkāršs process, jo uzņēmuma šī brīža attīstības posmā vajadzīgi augstākā līmeņa speciālisti ar specializāciju "bizness biznesam (B2B)" un programmatūra kā pakalpojums nozarēs. Īpaši sarežģīti ir atrast mārketinga un pārdošanas cilvēkus, tāpēc viņi tiek meklēti arī ārzemēs. Uzņēmumam ir arī plāns "importēt" Latvijas izcelsmes speciālistus, kuri šobrīd strādā ārzemēs. "Izaicinājums izaugt no 12 līdz 30 ir grūts jebkurā kompānijā, notiek pāreja no mikromenedžmenta uz menedžemtnu un veidojas nodaļas, sistēma, procesi. Tas ir izaicinoši," teic N. Ustinovs.

2020. gadā digitālo produktu tulkošanas platforma "Lokalise" plāno 16 miljonu eiro apgrozījumu un ikgadējos atkārtotos ieņēmumus 10 miljonu eiro apmērā

"Lai to paveiktu, mums nepieciešams dubultot darbinieku skaitu," saka Niks Ustinovs, digitālo produktu tulkošanas platformas "Lokalise" līdzdibinātājs. 2019. gadā uzņēmuma darbinieku skaits jau auga vairāk nekā divtik – no 12 līdz 30.

Iepriekšējos trīs gadus uzņēmums pārsvarā orientējās uz produktu un tā attīstību, mazāk pievēršot uzmanību aktīvai pārdošanai. 2020. gadā nolemts fokusēties uz mārketingu un pārdošanu un piesaistīt vairāk pārdošanas speciālistu, lai nodrošinātu jaunu klientu piesaisti.

Db.lv jau rakstīja, ka "Lokalise" 2019. gada provizoriskais apgrozījums ir četri miljoni eiro, kas ir gandrīz četras reizes vairāk nekā 2018. gadā, kad apgrozījums bija 1,32 miljoni eiro. Uzņēmumam ir 1300 maksājoši klienti. Lielākā daļa ir no ārzemēm, piemēram, "Lemonade", "Yelp", "Revolut", "Tidal". Tāpat ir virkne uzņēmumu, kuru nosaukumus N. Ustinovs nevar atklāt, bet teic, ka 20 no tiem ir no pasaules lielāko uzņēmumu "Fortune 500" saraksta un vēl 20 no tā risinājumu šobrīd testē. Tāpat to izmanto labi zināmi Latvijas jaunuzņēmumi, piemēram, "Printful" un "Mintos".

Rīgā radīto lokalizācijas procesu automatizācijas un tulkošanas vadības risinājumu "Lokalise" izmanto "Revolut", "Yelp", "Tesco", "Delivery Hero", "Daimler", “TransferGo" un citi.

"Pirmos trīs gadus veiksmīgi attīstījāmies, nepiesaistot ārējās investīcijas. Ar laiku pie mums sāka vērsties pasaules mērogā lieli klienti, kuri pieprasa cita veida funkcionalitāti un līmeni. Sapratām, ka ar ārējo finansējumu, ko varētu ieguldīt jaunu cilvēku pieņemšanā darbā un produkta attīstīšanā, mēs varētu izdarīt ko lielāku nekā līdz šim," saka Niks Ustinovs, "Lokalise" līdzdibinātājs.

Nesen "Lokalise" piesaistīja 5,1 miljona eiro (sešus miljonus ASV dolāru) investīcijas. Šī investīciju raunda divi galvenie investori ir Austrijas riska kapitāla fonds "capital300" un Maiks Šalfens (Mike Chalfen), kurš ir viens no Eiropas aktīvākajiem solo investoriem un iepriekš ir bijis riska kapitāla fonda "Mosaic Ventures" līdzdibinātājs. Tāpat investoru vidū ir 12 biznesa eņģeļi, kam ir pieredze līdzīgu kompāniju dibināšanā. N. Ustinovs uzsver, ka visi uzņēmumi, ko šie cilvēki ir dibinājuši, jau ir t.s. vienradži jeb to novērtējums investīciju piesaistes rezultātā ir pārsniedzis miljardu dolāru. Privāto investoru vidū ir "Miro", "Algolia", "Intercom", "GoCardless" un citu tehnoloģiju kompāniju dibinātāji. "Galvenā doma ir izmantot viņu zināšanas, pieredzi, kontaktu tīklu. Jā, mēs saņēmām finansējumu, bet tikpat svarīgas ir iespējas, ko šādu investoru līdzdalība var palīdzēt sasniegt," teic N. Ustinovs.

Latvijas 500 lielākie uzņēmumi pagājušajā gadā kopā apgrozījuši 31,2 miljardus eiro, kas ir jauns apgrozījuma rekords TOP 500 vēsturē

Jauns TOP 500 rekords sasniegts arī kopējos peļņas rādītājos – 1,9 miljardi eiro. Tā liecina Dienas Biznesa un Lursoft kopdarbībā veidotā lielāko uzņēmumu saraksta rezultāti. Diezgan interesanti ir salīdzināt šos skaitļus ar pēdējās desmitgades neveiksmīgāko periodu – 2009. gadu, kas finanšu datos iezīmēja krīzes kulmināciju.

Tad TOP 500 uzņēmumi kopā apgrozīja vien 19,7 miljardus eiro, bet nopelnīja 751,1 miljonu eiro, savukārt kopējie zaudējumi sasniedza 1,47 miljardus eiro. Attiecīgi 2017. gadā kopējie zaudējumi bija vairs tikai 99,3 miljoni eiro. Patiesībā jau šī summa ir daudzkārt mazāka, jo teju puse no visa 2017. gada kopējo zaudējumu apjoma ir viena uzņēmuma «nopelns», un tā ir AS Norvik banka, kuras kontā pērn bija mīnus 43,9 miljoni eiro.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) Londonā pratinājis komercbankas AS «PNB banka» (iepriekš - «Norvik banka») lielāko akcionāru Grigoriju Guseļņikovu kukuļņemšanā aizdomās turētā Latvijas Bankas vadītāja Ilmāra Rimšēviča lietā.

Rimšēviča lieta gan patlaban atrodas Ģenerālprokuratūrā, kas ir tās procesa virzītāja.

Zināms, ka KNAB Guseļņikovu pratinājis arī vēl kādā biroja lietvedībā esošā lietā.

Pats Guseļņikovs mikroblogošanas vietnē «Twitter» ierakstījis, ka KNAB viņu Londonā intervējis saistībā ar korupciju Latvijā.

Savukārt Ģenerālprokuratūrā, aizbildinoties ar pirmstiesas izmeklēšanas interesēm, nesniedza komentārus par veiktajām izmeklēšanas darbībām.

KNAB nenoliedza, ka birojs ir veicis kriminālprocesuālās darbības ar minēto personu, taču plašāku informāciju birojs nevarot sniegt.

Kā vēstīts, pērn vasarā Guseļņikovu Londonā pratināja arī Valsts policija (VP). Šī pratināšana tika veikta kriminālprocesā par iespējamu Rimšēviča veiktu kukuļa izspiešanu no uzņēmēja, apliecināja Guseļņikova advokāts Aleksandrs Berezins.

Koka taras ražotājs SIA Pallet Timber Company apgrozījumu kāpina, nevis apgūstot aizvien jaunus eksporta tirgus, bet apmierinot vietējo pieprasījumu, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Koka taras ražotāja SIA Pallet Timber Company spējusi palielināt apgrozījumu no 162 tūkst. eiro 2013. gadā līdz 1,1 milj. eiro 2017. gadā; tas uzņēmumam ir nodrošinājis vietu laikraksta Dienas Bizness un Lursoft veidotajā strauji augošo uzņēmumu jeb Gazeļu sarakstā.

«Rūpnīcā vajag dzīvot. Pretējā gadījumā nekā nebūs. Es pats visu laiku te strādāju, un tikai tā esmu sasniedzis šādu rezultātu relatīvi īsā laika termiņā, jo šis uzņēmums ir diezgan jauns, tikai pieci gadi, bet šajā biznesā esmu vairāk nekā 20 gadus,» stāsta SIA Pallet Timber Company direktors Oļegs Meduha. Uzņēmums ražo gan t.s. eiro paletes (EPAL – Eiropas palešu ražotāju asociācijas licenzētas paletes), gan nestandarta paletes pēc individuāla pasūtījuma.

Rīgas rajona tiesas lēmums piespriest reālus un būtiskus cietumsodus par korupciju bijušajam Latvijas Bankas (LB) prezidentam Ilmāram Rimšēvičam un uzņēmējam Mārim Martinsonam paliks Latvijas tiesu sistēmas vēsturē neatkarīgi no tā, kā risināsies tiesvedība apelācijas instancē.

Īpašs šis spriedums ir arī Dienai, kura par M. Martinsona centrālo lomu dažādās koruptīvas nokrāsas lietās rakstīja teju visu pēdējo desmitgadi, laikā, kad M. Martinsons pret šīm aizdomām vēl apņēmīgi cīnījās, cenšoties pierādīt godīga uzņēmēja un mecenāta slavu. To viņam palīdzēja uzturēt plaša spektra politiskā elite – uz viņa sponsorētiem pasākumiem bez sarkšanas vēl ne tik sen ieradās sabiedrības krējums, bet valdība aiz slēgtām durvīm uzskatīja par iespējamu izskatīt viņu starp pretendentiem uz bankas Citadele valstij piederošo daļu pirkšanu.

Šoks par spriedumu

Trešdien, spriežot pēc I. Rimšēviča un M. Martinsona ķermeņa valodas, abiem uzmanīgi un saspringti klausoties spriedumu, īpaši manieres, kādā bijušais LB prezidents pameta tiesas ēku – tukšām rokām, bez virsdrēbēm, stāvoklī, kas no malas atgādināja afektu –, spriedums savā bardzībā bija negaidīts abiem apsūdzētajiem. Pieredzējušu, ar saviem sakariem tiesībsargu vidū zināmu advokātu armija, intervijas vīriešu žurnāliem, centieni ar dažādiem sabiedrisko attiecību un juridiskās argumentācijas paņēmieniem sēt šaubas par apsūdzību pamatotību – tas viss atstāja vietu šaubām par gaidāmā sprieduma bardzību.

Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča iespējamās kukuļņemšanas lieta prokuratūrā varētu nonākt dažu mēnešu laikā, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma pieļāva Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jēkabs Straume.

KNAB vadītājs norādīja, ka izmeklētāji strādā atbilstoši plānam un nav indikāciju par «aizķeršanos» izmeklēšanas procesā.

«Gan procesa virzītājs, atbildīgais izmeklētājs, gan uzraugošais prokurors norādījuši, ka ir pietiekami pārliecināti, ka šī lieta nonāks prokuratūrā kriminālvajāšanas sākšanai,» teica Straume.

Amatpersona arī piebilda, ka nejūtot politisko spiedienu attiecībā uz šo lietu.

Jau vēstīts, ka Rimšēvičs tiek turēts aizdomās KNAB izmeklētā kriminālprocesā pēc Krimināllikuma 320.panta ceturtās daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Kukuļa apmērs šajā lietā ir vismaz 100 000 eiro. Par iespējamo nozieguma atbalstīšanu aizturēts un vēlāk atbrīvots uzņēmējs Māris Martinsons. Uzņēmējam piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.