Jaunākais izdevums

Vairums Latvijas banku likumā noteiktajā termiņā nav publicējušas pagājušā gada auditētos gada pārskatus, liecina apkopotā informācija.

Likumā noteiktajā termiņā, proti, ne vēlāk kā 1.aprīlī auditētos gada pārskatus nav publicējusi «Baltic International Bank», «BlueOrange Bank», «LPB Bank», «Meridian Trade Bank», «PNB banka» (iepriekš «Norvik banka»), «Privatbank», «Signet Bank», kā arī «Rietumu banka», kura auditēto pārskatu gan nopublicēja ceturtdien, 4.aprīlī.

«Par šo situāciju mēs lemsim, jo normāli tas nav,» intervijā atzina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Viņš uzsvēra, ka likumā ir noteikts konkrēts datums, līdz kuram bankām ir jāpublicē gada pārskats ar zvērināta revidenta ziņojumu, tāpēc nekādu interpretāciju nevar būt.

Vienlaikus Putniņš skaidroja, ka kavēšanās iemesls ir saistīts ar banku un auditoru ieilgušajām sarunām par iespēju veikt 2018.gada auditu un vēlu noslēgtiem sadarbības līgumiem. «Šajā situācijā ir divas puses - auditors un banka. Mēs visus apstākļus pārbaudīsim un reaģēsim, kā arī nepieciešamības gadījumā iesim dziļākās diskusijās,» teica FKTK priekšsēdētājs.

Viņš norādīja, ka pēdējā laikā arvien ir pieaugusi naudas atmazgāšanas novēršanas (AML) prasību sadaļa, kas jāvērtē audita ietvaros, tāpēc arī audita kompānijas, kā ikviens privāts bizness, skatās, kādus riskus ir vērts uzņemties un kādus ne. «Arī no auditoriem šodien tiek prasīts arvien vairāk. Ļoti iespējams, ka arī viņi tāpēc ir kļuvuši izvēlīgāki,» sacīja Putniņš.

Tāpat FKTK vadītājs minēja, ka komisija par situāciju audita biznesa vidē ir vērsusi Finanšu ministrijas, kā atbildīgās institūcijas, uzmanību.

«Mēs esam situācijā, kad bankām ir pieejams vai nu tā saucamais starptautiskais auditoru »lielais četrinieks«, kas pēdējos 20-25 gadus ierasti veic mūsu banku auditus, vai arī daudz mazākas vietējās kompānijas. Lai auditētu banku tomēr ir jābūt specifiskām zināšanām, jo ir atšķirība vai veic auditu nelielā komercuzņēmumā vai bankā, kas ir daudz sarežģītāka no audita perspektīvas. Tādēļ, ja visas četras starptautiskās audita kompānijas, kuras strādā Latvijā, sašaurina savu darbību, tad bankai ir ļoti grūti atrast kādu pieredzējušu vietējo auditoru, kurš šīs lielās starptautiskās audita kompānijas var aizvietot. Atšķirībā no lielākām valstīm, mūsu tirgū vietējo audita kompāniju piedāvājums bankām, maigi izsakoties, ir ļoti šaurs,» atzina Putniņš.

Viņš arī norādīja, ka pēdējos gados banku audita procesu visā pasaulē padara sarežģītāku AML jomas izvērtējuma nozīmes pieaugums, kas arī jāsniedz auditoram. «Auditoram var rasties reputācijas risks, ja kaut ko gadās palaist garām. Turklāt pie auditoriem pamatā strādā finanšu audita veicēji, bet AML jau ir blakus zinātne. Tādēļ, ja kāds auditors izvērtē, ka viņam šis risks ir par lielu, tad banku audita veikšana nav spiesta lieta, jo tas ir biznesa lēmums. Rezultātā, ņemot vērā dažu auditoru reakciju, situācija ir problemātiska,» pauda Putniņš.

Pēc viņa teiktā, šajā gadījumā risinājums ir tikai viens - lai nebūtu jāpaļaujas tikai uz starptautiskajām audita kompānijām, ir jānodrošina, ka banku auditus spēj veikt arī noteikts skaits vietējo auditoru.

«Tas nav vienkārši, jo tam ir savlaicīgi un pakāpeniski jāgatavojas - ir jābūt pieredzei, kvalificētam personālam, jāapgūst jaunākā prakse un jābūt starptautiskā apritē. Tāpat ir jāsaprot, ka vietējie uzņēmumi nevar 20 gadus to nedarīt, tad sākt mācīties un tad vienreiz sagatavot kādas bankas auditu. Tas tomēr ir bizness un tādēļ arī no valsts puses šo tirgu ir kaut kā tālredzīgi jāorganizē. Pagaidām mums skaidras atbildes no Finanšu ministrijas nav, kā tas turpmāk iecerēts. No vienas puses neviens neko nevar pārmest, no otras puses - arī valstij uz sevi ir jāpaskatās un jāuzņemas atbildība, ka tirgus ir nokaitēts līdz šādai situācijai, ka aizvien pietrūkst vietējo auditoru, kas varētu veikt banku auditus un izdarīt to likumā noteiktajā termiņā,» sacīja Putniņš.

Uz jautājumu, kad FKTK varētu paziņot kādu lēmumu saistībā ar likuma normas neievērošanu, Putniņš atbildēja, ka komisija ilgi šīs lietas neskatīs.

Tāpat viņš atzīmēja, ka likums par šādu pārkāpumu paredz gan soda naudu, gan brīdinājumu, gan vienkārši skaļu nopēlumu, gan profilaktiskas pārrunas. «Spektrs ir plašs,» piebilda Putniņš.

Kredītiestāžu likums nosaka, ka kredītiestāde pati nodrošina, lai gada pārskats un konsolidētais gada pārskats, ja tā sagatavo konsolidēto gada pārskatu, kopā ar zvērināta revidenta ziņojumu tiktu publiskots ne vēlāk kā pārskata gadam sekojošā gada 1.aprīlī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Revidenti atteikušies sniegt atzinumu tikai par Valmiera Glass grupas konsolidēto gada pārskatu

Žanete Hāka, 11.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Valmieras stikla šķiedra valde vēlas nodrošinātu iespējami precīzu un atklātu informāciju akcionāriem, investoriem un citām ieinteresētajām pusēm un, ņemot vērā auditoriju aktīvi izrādīto interesi par 2019. gada 6. decembrī publicēto paziņojumu, valde sniegusi papildu skaidrojošu informāciju par revidentu atzinumu 2018. gada revidētajiem konsolidētajiem un atsevišķajiem finanšu pārskatiem, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

Uzņēmuma vadība skaidro, ka 2019. gada 6. decembrī publicētais gada pārskats ietver divus 2018. gada pārskatus – AS Valmieras stikla šķiedra atsevišķo un grupas konsolidēto gada pārskatu. Atsevišķais gada pārskats sniedz informāciju par AS Valmieras stikla šķiedra finansiālo stāvokli un rezultātiem.

Savukārt grupas (jeb koncerna) konsolidētais gada pārskats sniedz informāciju par visu Valmiera Glass grupā ietilpstošo uzņēmumu kopējo finansiālo stāvokli 2018. gada 31. decembrī un kopējiem 2018. gada rezultātiem.

Par katru no šiem pārskatiem ir sniegts atsevišķs revidentu ziņojums.

Revidenti ir atteikušies sniegt atzinumu tikai un vienīgi par grupas konsolidēto gada pārskatu, jo P-D Valmiera Glass USA Corp. (ASV) 2018. gada finanšu pārskati nav revidēti saistībā ar 2019. gada 17. jūnijā uzsākto ASV meitas sabiedrības tiesiskās aizsardzības procedūru (Chapter 11).

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

FKTK vairākām bankām piemērojusi naudas sodu par gada pārskata neiesniegšanu

Žanete Hāka, 02.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pieņēmusi lēmumu par sankciju piemērošanu vairākām bankām, jo tās līdz Kredītiestāžu likumā noteiktajam termiņam – 1.aprīlim, nebija sagatavojušas un iesniegušas FKTK 2018. gada pārskatu kopā ar zvērināta revidenta ziņojumu, kā arī tie nebija laikus publiskoti.

Tādējādi, pēc FKTK skaidrojuma, pārkāpta Kredītiestāžu likumā noteiktā prasība, ka kredītiestādes pienākums ir sagatavot publiskos pārskatus noteiktā termiņā, lai informētu sabiedrību par kredītiestādes darbību un tās finanšu rādītājiem.

Atbilstoši Kredītiestāžu likumam kredītiestāde revidētu gada pārskatu iesniedz FKTK 10 dienu laikā pēc revidentu ziņojuma saņemšanas, bet ne vēlāk kā līdz pārskata gadam sekojošā gada 1. aprīlim, kā arī līdz 1. aprīlim publisko šo pārskatu.

Vairākas bankas 1. aprīlī nebija nodrošinājušas ne revidētu gada pārskatu sagatavošanu, ne publiskošanu. FKTK ir pieprasījusi papildu informāciju par likuma normu neievērošanas apstākļiem un individuāli izvērtējusi katras bankas situāciju, papildus ņemot vērā situāciju auditoru sektorā, jo kavēšanos revidētu gada pārskatu sagatavošanā un publiskošanā ir radījis arī tas, ka vairākas starptautiskas auditorkompānijas šo pakalpojumu nav vēlējušās sniegt, paziņojot par to novēloti vai laužot noslēgtu līgumu ar banku, savukārt vietējā auditoru tirgus kapacitāte ir ierobežota. Izvērtējot minētos apstākļus, FKTK padome septiņām bankām piemērojusi dažādas sankcijas – gan brīdinājumu, gan soda naudu, kas piemērota robežās no 4 260 eiro līdz pat 13 490 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma vājās vietas – akači – ir identificēti, tāpēc ir nepieciešamas korekcijas gan pašā likumā, gan arī tā normu piemērošanas noteikumos

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas valdes locekle un zvērinātu revidentu SIA Ievas Liepiņas birojs vadītāja Ieva Liepiņa. Viņa norāda, ka tikai šogad daudziem uzņēmējiem kā zvīņas no acīm nokritušas atklāsmes par jaunā uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) niansēm, vienlaikus izkristalizējot tās normas, kuras ir jāmaina un jāprecizē.

Ko rāda 2018. gada pārskati attiecībā uz jauno uzņēmumu ienākuma nodokli?

Izstrādājot šo UIN reformu, līdz galam netika padomāts, kā tā ietekmēs daudzas lietas. Reformas karstumā vienkārši tika paņemta Igaunijas UIN sistēma bez nopietna izvērtējuma un perspektīvās ietekmes analīzes. Būtībā 2018. gada pārskati parāda tās problēmas jaunajā UIN likumā, par kurām brīdināja nodokļu eksperti, revidenti, grāmatveži, bet likumdevēji šos brīdinājumus ignorēja. Diemžēl dzīve pierādīja, ka brīdinājumu izteicējiem ir taisnība. Tādējādi zvērināti revidenti šogad nodarbojas ar uzņēmēju izpratnes formēšanu par to, kā nodokļu reforma un jo īpaši jaunais UIN ietekmē uzņēmuma naudas plūsmu. Lai arī zvērināti revidenti ar nodokļu izmaiņām saskaras jau 25 gadus atjaunotajā Latvijā un 80 gadus, kopš šāda institūcija tika ieviesta, tomēr tik vērienīga un strauja, kāda bija UIN reforma, nav pieredzēta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ieviesīs ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanu, ko uzticēs Valsts ieņēmumu dienestam; grāmatveži piedāvāto risinājumu uzskata par «zaļu»

Sagatavotie grozījumi likumā Par grāmatvedību, kuri pēc to autoru – Finanšu ministrijas – domām varētu būt spēkā jau no 2020. gada, mainīs grāmatvedības pakalpojumu jomu. Latvijas Grāmatvežu asociācija gatavo vēstuli ar ierosinājumiem.

Piecu gadu pārejas laiks

Sagatavotais likumprojekts paredz, ka ārpakalpojumu grāmatvežiem tiks izsniegta licence ar piecu gadu derīguma termiņu. Tām personām, kurām būs atbilstoša pieredze grāmatvedības jomā, taču nebūs atbilstoša profesionālā kvalifikācija, tas ir, vismaz grāmatveža ceturtā līmeņa kvalifikācija, būs iespējams turpināt strādāt par ārpakalpojuma grāmatvedi un saņemt licenci, ja tās studēs valsts akreditētā mācību iestādē. Ņemot vērā, ka vidējais grāmatveža pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības mācību programmas termiņš ir 2–3 gadi, tad tiesības strādāt par ārpakalpojuma grāmatvedi bez atbilstošas kvalifikācijas tiks saglabātas divus gadus pēc pārejas perioda beigām, proti, līdz 2024. gada 1. janvārim. Ja ārpakalpojuma grāmatvedim līdz vecuma pensijas piešķiršanai noteiktā vecuma sasniegšanai atlikuši seši gadi vai mazāk un viņam ir atbilstoša pieredze, līdz vecuma pensijas piešķiršanai noteiktā vecuma sasniegšanai, bet ne ilgāk kā līdz 2026. gada 1. februārim, viņš var saņemt grāmatvedības ārpakalpojumu sniegšanas licenci arī bez augstākās izglītības iegūšanas, norādīts likumprojekta anotācijā. Lai saņemtu licenci, personai būs jāiesniedz profesionālo kvalifikāciju (diploms, apliecība) un pieredzi (uzņēmuma līgums) apliecinošu dokumentu kopijas, iekšējās kontroles sistēma un aizpildīta pieteikuma veidlapa. Licencējošā iestāde izvērtēs personas sodāmību, pārkāpumus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā, iekšējās kontroles sistēmu un pieteikuma veidlapu. Neatbilstību gadījumā tiks izdots administratīvs akts, kurā būs norādītas konstatētās nepilnības un termiņš to novēršanai. Licences izsniegšanas gadījumā persona saņems paziņojumu Elektroniskās deklarēšanas sistēmā un tiks ierakstīta VID ārpakalpojuma grāmatvežu reģistrā. Lēmumu par licences neizsniegšanu būs iespējams apstrīdēt. Tā kā akadēmiskā izglītība nedod visas nepieciešamās iemaņas, lai persona uzņemtos atbildību patstāvīgi sniegt grāmatvedības ārpakalpojumus, kā arī to, ka grāmatvedības ārpakalpojumu nozarē pastāv salīdzinoši augsts noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas risks, grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzējam būs nepieciešams iegūt atbilstošu pieredzi. Piemēram, par pieredzi apliecinošu dokumentu var tikt uzskatīts darba līgums par personas nodarbināšanu grāmatveža palīga vai grāmatveža amatā vismaz trīs gadus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

FOTO: TOP 10 pēc apjoma lielākie automobiļu ražošanas nozares uzņēmumi Latvijā

Db.lv, 11.10.2018

SIA Bucher Municipal

Neto apgrozījums, milj.eiro (2017): 47.9

Neto apgrozījuma pārmaiņas, milj.eiro (2017/2013): 30.4

Neto apgrozījuma pārmaiņas, % (2017/2013): 174

Produkcijas apraksts: Komunālo mašīnu ražošana.

Citas piezīmes: 2015.-2016.g. atklāja trīs jaunas montāžas līnijas, kuras tika pārceltas no Lielbritānijas un Šveices rūpnīcām.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecība pēdējos gados demonstrējusi labu izaugsmi, un viena no nozarēm, kas to sekmējusi, ir automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana. Vēl vairāk - autobūves nozare šogad augusi visstraujāk, un līdzšinējie investīciju plāni liek cerēt uz strauju izaugsmi arī nākotnē, prognozē Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

Šī ziņa daudzos skeptiķos izraisa vismaz smīnu, ja ne skaļus smieklus, – kopš kura laika Latvija ražo automobiļus? Šķiet, vidējam latvietim pašmāju automobiļu ražošana asociējas tikai ar padomju laikā ražotajiem mikroautobusiem «Latvija» un pastāv uzskats, ka nedz pirms tam, nedz pēc nozare nav eksistējusi un vairs neeksistē. Tomēr tā nebūt nav, viņa uzsver.

Latvijai un latviešiem (dažu interesantu faktu dēļ paplašināšu stāstu arī izcelsmes virzienā) ir saistība ar automobiļu ražošanu teju kopš autobūves pirmsākumiem, tādēļ, pirms aplūkojam nozares sniegumu pēdējās desmitgadēs, nedaudz ielūkosimies vēsturē. To palīdzēs atklāt Rīgas Motormuzeja informācija, Edvīna Liepiņa un Andra Biedriņa grāmata «Rīgas auto» un citi avoti, saka eksperte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skandālā, kas novedis pie ASV prezidenta Donalda Trampa impīčmenta procedūras, iesaistītā ASV viceprezidenta Džo Baidena dēla Hantera Baidena firmai «Rosemont Seneca» nauda no Ukrainas gāzes un naftas kompānijas «Burisma Holdings» skaitīta caur Latvijas banku AS «PrivatBank», liecina internetā nopludināti «Rosemont Seneca» kontu pārskati.

Savukārt Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis pērn apmeklējis «Burisma Holdings» īpašnieka, gāztā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča līdzgaitnieka, no Ukrainas aizmukušā Mikolas Zločevska organizētu forumu Monako.

Izdevums «The Hill» vēstīja, ka laikā no 2014.gada pavasara līdz 2015.gada rudenim «Rosemont Seneca» no «Burisma Holdings» saņēmis vidēji vairāk nekā 166 000 ASV dolāru mēnesī.

Internetā nopludinātas «Rosemont Seneca» konta atskaites no «Morgan Stanley» bankas Ņujorkā parāda, ka naudas pārskaitījumi kompānijai veikti caur «PrivatBank». Vienā pārskaitījumā parasti skaitīti 83 333,33 dolāri.

Hanters Baidens bija «Burisma Holdings» uzraudzības padomes loceklis laikā, kad viņa tēvs bija ASV viceprezidents un prezidenta Baraka Obamas valdībā pārraudzīja diplomātiskās attiecības ar Ukrainu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējie noguldījumi aug, taču nākotnē izaugsme var kļūt lēnāka.

Banku finanšu rādītāji pēdējā gada laikā pasliktinājušies. To izjūt arī klienti, piesakoties aizdevumam un saņemot dārgākus pakalpojumus vai atteikumu sadarboties. Šajā gadā darbs izaicinājumu pilnajā vidē turpināsies, gaidot Moneyval vērtējumu.

Rādītāju kritums

Pēdējā gada notikumi banku sektorā ietekmējuši kredītiestāžu darbības rādītājus, un šā gada pirmajā ceturksnī banku sektora kopējie bruto aktīvi sasnieguši 22,9 miljardus eiro, pēdējos 12 mēnešos sarūkot par 11% jeb 2,8 miljardiem eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas dati. Tās eksperti skaidro, ka aktīvu vērtības samazināšanās iemesli 2018. gadā ir ABLV bank licences anulēšana 2018. gada 3. ceturksnī, banku darbības stratēģijas, biznesa modeļa maiņa un kapitāla izmaksu optimizācija. Rezultātā sektora kopējais kapitāls sasniedzis 2,8 miljardus eiro, kas ir par 2% mazāk nekā pērnā gada nogalē un par 8% mazāk nekā pirms gada. Asociācijas dati liecina, ka kopējā banku kapitāla augstākais punkts tika sasniegts 2015. gada beigās, kad tas bija 3,3 miljardi eiro, un kopš tā laika kopējais kapitāls ir samazinājies par 16%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien nolēmu aizbraukt ciemos pie tēva. Uz jautājumu, kā tad viņam iet, saņēmu lakonisku atbildi: D****. Garlaicīgi. Futbola pa TV nav. Jopcik ar ārā! Čempi arī atcēla. Par olimpiādi gan vienalga, tur normāla futbola nav.

Covid-19 ir skāris un ietekmējis visas dzīves jomas. Arī sportu. Sporta industrija bija viena no stūrgalvīgākajām un ilgi nespēja pieņemt lēmumu par savu dīkstāvi. Bija mēģinājumi spēlēt pie tukšām tribīnēm, dezinficēt skatītāju vietas pirms sporta pasākumiem, noteikt atsevišķus reģionus, kurus vīruss skāris mazāk un tur aizvadīt spēles, taču jau no paša sākuma tas, ka sports varētu palikt vīrusa neskarts, izskatījās kā naiva cerība, kurai nebūs lemts piepildīties. Patiesībā sporta pasaule vēl aizvien nespēj sadzīvot ar šo notikumu pavērsienu, brīžiem ar pilnīgi nepamatotu optimismu spekulējot par čempionātu atsākšanās termiņiem un turnīru norises datumiem. Ja cilvēki vēl var mainīt savu ikdienas paradumu sportot, tad pats sports nevar atļauties apstāties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Latvijas Bankas peļņa sarukusi par 9,3 miljoniem eiro

Zane Atlāce - Bistere, 19.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas 2018. gada peļņa bijusi 14,6 miljoni eiro (2017. gadā – 23.9 milj. eiro), liecina bankas valdes apstiprinātie finanšu pārskati.

Saskaņā ar likumu «Par Latvijas Banku» 65% jeb 10,2 miljoni eiro no peļņas tiks ieskaitīti valsts budžetā.

Tīrie procentu ienākumi 2018. gadā bija par 8 milj. eiro lielāki nekā 2017. gadā. Procentu ienākumu pieaugumu par 42.7 milj. eiro ietekmēja procentu ienākumu par ieguldījumiem kāpums 25.5 milj. eiro apjomā, augot procentu likmēm.

Procentu ienākumi par monetārās politikas operācijām palielinājās par 14.1 milj. eiro galvenokārt sakarā ar 2018. gadā VSAIP ietvaros īstenotajām vērtspapīru iegādēm un lielākiem saņemtajiem negatīvajiem procentiem par kredītiestāžu pieprasījuma noguldījumiem. Procentu izdevumu pieaugumu par 34.7 milj. eiro galvenokārt noteica procentu izdevumu par ieguldījumiem kāpums saistībā ar Latvijas Bankas veiktajiem valūtas riska ierobežošanas darījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumiem uzlikto nodrošinājumu skaits pērn sarucis par 3%, šo instrumentu izmanto VID un zvērināti tiesu izpildītāji

To liecina SIA Lursoft pētījums.

Kopumā pērn juridiskām personām reģistrēti 13372 jauni nodrošinājumi, 2018.gada nogalē 22 450 uzņēmumiem bija reģistrēti 31 712 nodrošinājumi. Vairumā gadījumu jeb 79,26% nodrošinājums reģistrēts vietējā kapitāla uzņēmumiem, bet vēl 17,2% – kompānijām, kas pilnībā pieder kapitāldaļu turētājiem no ārvalstīm. SIA Lursoft pētnieki secinājuši, ka daļai uzņēmumu nodrošinājuma reģistrēšana bijis solis tuvāk darbības iesaldēšanai, jo 388 uzņēmumiem pēc tam, kad 2018.gadā reģistrēts nodrošinājums, pēc laika apturēta arī to saimnieciskā darbība.

IKP pieauguma efekts

«Ekonomikas izaugsmes efekts, jo tas radīja iespējas vieglāk izpildīt saistības,» tā mazāku juridisko personu skaitu, kurām pērn piemērots nodrošinājums, vērtē LTRK padomes loceklis, nodokļu eksperts Kaspars Rumba. Viņaprāt, svarīgākais nodokļu parādu kontekstā ir, lai nodokļu administrācija tautsaimniecības izaugsmes laikā maksimāli samazinātu nodokļu parādu summas. «Tā būtu drošāk gadījumā, ja notiek kādi satricinājumi un iestājas recesija ne tikai kādā vienā nozarē, bet visā tautsaimniecībā, vēl jo vairāk, ja vēsture rāda, ka ekonomiskās izaugsmes laikus nomaina stagnācijas un recesijas periodi,» tā K. Rumba.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Dzintara ražotni un administratīvo ēku izsolīs ar 6,9 miljonu eiro sākumcenu

LETA, 27.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgā kosmētikas ražotāja AS "Dzintars" administratīvo ēku un ražotni piedāvās izsolē ar 6,9 miljonu eiro sākumcenu, liecina uzņēmuma maksātnespējas administratora Jāņa Ozoliņa paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Izsolē piedāvās iegādāties kompānijas mantu kopumu, kuru veido nekustamais īpašums Mālu ielā 30, Rīgā - zemesgabals 65 300 kvadrātmetru platībā, uz zemesgabala esošā apbūve, ar nekustamajiem īpašumiem Mālu ielā 30 funkcionāli saistītā kustama manta - inženiertīkli un aprīkojums, kā arī kustamās mantas lietu kopība, kas sastāv no biroja tehnikas, aprīkojuma un mēbelēm jeb kopā 3145 vienībām.

Mantas kopuma novērtējums un izsoles sākumcena ir 6 912 540 eiro, tostarp nekustamo īpašumu un ar tiem funkcionāli saistītās kustamās mantas novērtējums ir 6 860 000 eiro (nav apliekams ar pievienotās vērtības nodokli (PVN)), bet kustamās mantas novērtējums ir 52 540 eiro (apliekams ar PVN).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgā kosmētikas ražotāja AS "Dzintars" kreditori ir iesnieguši prasījumus par kopumā 16,961 miljonu eiro, liecina Maksātnespējas reģistrā publiskotā informācija.

Pēc kompānijas administratora Jāņa Ozoliņa vēstītā, kreditoru prasījumus maksātnespējas procesā ir iesnieguši un atzīti kreditoru prasījumi par kopējo summu 16 961 040,99 eiro, tostarp nodrošināto kreditoru prasījumi par kopējo summu 4 024 663,21 eiro un nenodrošināto kreditoru prasījumi par kopējo summu 12 936 377,78 eiro.

Vienlaikus administrators informē, ka 2020.gada 5.jūnijā plkst.11 Krišjāņa Valdemāra iela 33A-10A rakstveidā notiks "Dzintara" kreditoru sapulce, kurā tiks lemts par maksātnespējas procesa izdevumu atzīšanu par pamatotiem, kā arī par administratora atlīdzības noteikšanu.

Sapulces dalībnieki aicināti rakstveidā balsot par sapulces darba kārtībā iekļautajiem jautājumiem un balsojumu iesniegt vismaz iepriekšējā dienā pirms kreditoru sapulces norises dienas. Ņemot vērā to, ka kreditoru prasījumu reģistrā ir reģistrēti vairāk par 100 kreditoriem, administrators aicina kreditorus, kuru prasījumi nepārsniedz 1% no visu atzīto prasījumu summas, apvienoties un pilnvarot vienu pārstāvi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Valmieras stikla šķiedra pārcēlusi papildu akciju publiskā piedāvājuma īstenošanu

Žanete Hāka, 25.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nolemts pārcelt AS Valmieras stikla šķiedra valde plānoto papildu akciju publisko piedāvājumu (follow-on public offering jeb FPO) uz 2019. gada otro pusgadu, pamatojoties uz vairākiem iemesliem, paziņojumā Nasdaq Riga norāda uzņēmums.

2019. gada 25. aprīlī sabiedrības valde paziņoja par aizkavētu 2018. gada auditētā konsolidētā un atsevišķā finanšu pārskata iesniegšanu.

Pārskatu aizkavēšanās saistīta ar faktu, ka P-D VALMIERA GLASS USA Corp., sabiedrības ASV meitas uzņēmums, nesen saņēmis papildu informācijas pieprasījumu no tās zvērinātiem auditoriem, kā arī no sabiedrības zvērinātiem auditoriem, ASV meitas uzņēmuma auditēšanas gaitā. Attiecīgi ir nepieciešams iegūt neatkarīga eksperta ziņojumu par ASV meitas uzņēmuma procesiem, kura sagatavošanai nepieciešams papildus laiks, skaidro uzņēmums.

Pamatojums ir sekojošs: ASV meitas uzņēmums sastāv no divām fiziski nodalītām rūpnīcām vienā un tajā pašā īpašumā. Pirmā ir filcu ražotne, kas var darboties kā neatkarīga vienība (iepriekš saukta arī kā «Pirmā kārta»). Otrā ir vertikāli integrēta stikla šķiedras diega ražotne (iepriekš saukta arī kā «Otrā fāze»). Kā jau iepriekš ziņots, ASV otrās fāzes process ir prasījis daudz ilgāku laiku kā iepriekš plānots, lai sasniegtu gaidītos ražošanas rezultātus. Ņemot vērā to, ka lielākā daļa grupas investīciju pēdējos gados ir virzīti Otrās fāzes īstenošanai, auditori ir pieprasījuši papildus informāciju, lai novērtētu aktīvu vērtību, kuriem ir jābūt iegrāmatotiem, slēdzot 2018. gada kontus, skaidro uzņēmums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Darījums par Tosmares kuģubūvētavas pārdošanu kompānijai LZK varētu noslēgties līdz augusta vidum

LETA, 30.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darījums par maksātnespējīgās "Tosmares kuģubūvētava" pārdošanu SIA "LZK" varētu noslēgties līdz augusta vidum, aģentūrai LETA sacīja "Tosmares kuģubūvētavas" maksātnespējas procesa administrators Ivars Meļķis.

Viņš norādīja, ka atbilstoši "Tosmares kuģubūvētavas" kreditoru lēmumam ir novērsti šķēršļi minētajam darījumam un līdz augusta vidum tiek gaidīta samaksa no pircēja.

LETA jau ziņoja, ka 23.jūlijā notika "Tosmares kuģubūvētavas" kreditoru sapulce, kuras darba kārtībā bija jautājums par maksātnespējas procesa izdevumu atzīšanu par pamatotiem, mantas pārdošanas termiņa noteikšanu un administratora atlīdzības noteikšanu. Jau iepriekš Meļķis minēja, ka "Tosmares kuģubūvētavas" mantas pirkuma-pārdevuma darījums varētu tik noslēgts vēlākais līdz 2020.gada 15.augustam, ja ar kreditoriem tiks saskaņoti mantas pārdošanas plāna precizējumi.

Pēc administratora rīcībā esošās informācijas, "Tosmares kuģubūvētavas" pircējs nākotnē plāno darbību teritorijā veikt divos virzienos - viens ir saistīts ar kuģu remontu, iespējams, arī ar kuģu būves atjaunošanu, bet otrs ir ar transportu, kravu pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu saistīta darbība. "Firmas.lv" informācija liecina, ka "LZK" reģistrēta 2019.gada maijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidēts trikotāžas izstrādājumu ražošanas uzņēmums SIA "Vaide", liecina "Firmas.lv" informācija.

Uzņēmums "Vaide" likvidēts šogad 7.aprīlī, un likvidēšanas brīdī kompānijai bija Valsts ieņēmumu dienesta administrētie nodokļu parādi 199 775 eiro apmērā.

Rīgas rajona tiesa 2020.gada 2.aprīlī izbeidza "Vaides" maksātnespējas procesu, kas tika sākts 2019.gada 8.aprīlī. Maksātnespējas process tika izbeigts, jo kompānija bija izpildījusi kreditoru prasījumu segšanas plānu.

"Vaide" 2017.gadā strādāja ar 2,065 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 10,3% mazāk nekā 2016.gadā, kā arī cieta zaudējumus 1,045 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš. Uzņēmuma gada pārskati par 2018.gadu un 2019.gadu nav publiskoti.

Uzņēmuma 2017.gada finanšu pārskata vadības ziņojumā apgrozījuma samazinājums tika skaidrots ar vispārējo situāciju valsts ekonomikā un pasaulē, īpaši uzsverot negatīvās attīstības tendences Krievijas un Ukrainas tirgos. Vadības ziņojumā arī norādīts, ka pārorientēšanās uz vietējo tirgu nav devusi gaidīto rezultātu. Savukārt zaudējumi radušies, atzīstot un norakstot bezcerīgo debitoru parādus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Likums palīdz iekustināt sociālo uzņēmējdarbību

Anda Asere, 24.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms gada tika pieņemts Sociālā uzņēmuma likums, kas definē šo jomu un dod iespēju saņemt grantu biznesa attīstīšanai

Sociālā uzņēmuma statusu ir ieguvuši 53 uzņēmumi.

«Sākumā aktivitāte bija zemāka, un likuma darbības pirmajā pusgadā sociālā uzņēmuma statusu ieguva 16 uzņēmumi, taču pēc tam aktivitāte pieauga un otrajā pusgadā statusu ieguva 33 uzņēmumi. Pašreizējā aktivitāte atbilst gaidītajai,» saka Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta ESF projekta Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai vadītājs Juris Cebulis. Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas direktores Lienes Reines–Mitevas vērtējumā tendence ir pozitīva, jo katru mēnesi reģistrā klāt nāk jauni uzņēmumi. Aktivitāte esot pietiekama, jo īpaši ņemot vērā, ka sociālā uzņēmējdarbība ir specifisks biznesa veids un uzņēmējam jābūt ieinteresētam, motivētam, jāpārzina ne tikai bizness, bet arī jāizprot sociālās problēmas sev apkārt. «Tas nav katram, tāpēc mums ar lielu cieņu ir jāatbalsta tie uzņēmēji, kuri iepērk savam uzņēmumam pakalpojumus un preces no sociālajiem uzņēmējiem,» viņa uzsver. Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija apvieno 110 biedrus. Lai sasniegtu pietiekamu ietekmi, viņas skatījumā, kritiskā masa varētu būt 200 sociālie uzņēmumi visā Latvijā. Šobrīd visvairāk sociālo uzņēmumu ir reģistrēts Rīgā un Pierīgā, kas nozīmē, ka sociālās uzņēmējdarbības koncepcija vēl nav pazīstama lielai sabiedrības daļai, it īpaši reģionos, lai arī varētu pieņemt, ka tieši reģionos sociālo problēmu loks ir lielāks un nospiedošāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investēšana akcijās, kā brīvo naudas līdzekļu ieguldījumu veids, Latvijā vēl nav sasniedzis tādu popularitātes līmeni kā pie mūsu kaimiņiem Igaunijā un Lietuvā, tomēr, kā redzam pēc MADARA Cosmetics 2017. gada nogalē veiktā sākotnējā publiskā piedāvājuma (initial public offering jeb IPO), kurā uz akcijām pieteicās vairāk nekā 700 privāto investoru, tendence Latvijā ir pozitīva.

Arī uzņēmumi sāk vairāk domāt par kapitāla tirgus sniegtajām iespējām un arvien biežāk dzirdam par vietējo uzņēmumu akciju publiskajiem piedāvājumiem arī privātajiem investoriem. Runājot par investīcijām akcijās, bieži tiek minēti dažādi riski, piemēram, cenu svārstības, kas ir neatņemama akciju tirgu sastāvdaļa. Tomēr nereti nākas dzirdēt arī dažādus mītus. Apskatīsim 5 populārākos un noskaidrosim – kā tad ir patiesībā?

Pirmais un, iespējams, vispopulārākais mīts ir, ka investēšana akcijās ir kā spēlēt kazino – riskanti un iznākums ir atkarīgs no veiksmes.

Jā, ieguldījums akcijās ir riskantāks nekā, piemēram, konservatīvs ieguldījums nekustamajā īpašumā, jo akciju cena var iet gan uz augšu, gan uz leju. Taču ieguldīšanai akcijās nav nekā līdzīga ar kazino, ja vien akciju tirgū jeb biržā neiemaldās cilvēks ar pāris tūkstošiem, kurš sāk pirkt akcijas, balstot savu lēmumu, uz, piemēram, izskatīgāko uzņēmuma logo vai skanīgāko nosaukumu. Akciju cena biržā tiek noteikta piedāvājuma un pieprasījuma rezultātā, līdzīgi kā Rīgas Centrāltirgū, kur neviens jūnijā nepirks poļu zemenes par 10 EUR/kg. Akciju cena var krist un augt tādu iemeslu dēļ kā: uzņēmuma finanšu rezultāti, panākumi eksporta tirgos, globālās ekonomikas pozitīvi/negatīvi faktori. Dažreiz cena var mainīties arī investoru uzvedības (herd behaviour) dēļ, piemēram, ja konkrētas nozares uzņēmuma cena biržā samazinās, investoriem var rasties sajūta, ka arī konkurenta akciju cena kritīs. Būtiskākā atziņa ir, ka akciju cena nemainās nelabvēlīga horoskopa ietekmē, tāpēc nav jālasa iknedēļas horoskops un jāpēta zvaigžņu stāvoklis, bet gan jāseko līdzi faktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Atjaunota būvfirmas RBSSKALS darbība

Monta Glumane, 25.05.2020

Māris Saukāns un māksliniece Indra Sproģe grāmatas atvēršanas svētkos. 2018. gada fotogrāfija.

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atjaunota būvfirmas AS "RBSSKALS" darbība, liecina "Firmas.lv" informācija.

Db.lv sazinājās ar uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Māri Saukānu, kurš pastāstīja, ka "RBSSKALS" darbība atjaunota tādēļ, ka uzņēmumam līdz šim nav pabeigts uzsāktais tiesvedības process saistībā ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) būvniecību.

"Šīs domstarpības nav izšķirtas, tās ir procesā. Tas faktiski ir Akciju sabiedrības galvenais mērķis, līdz tam brīdim, kamēr noskaidrosim. Likvidācijas jeb pārtraukšanas process notika ne mūsu rīcību rezultātā. Tā nebija mūsu iniciatīva, bet Uzņēmumu reģistra. Mums ir jāatzīst, ka laicīgi nebijām līdz galam iesnieguši to informāciju, kura bija no mums gaidīta. Tas sakrita ar daudzām pārmaiņām, kuras ir skārušas visus mūs, bet tagad tas ir noskaidrots, attiecīgie dokumenti un materiāli ir iesniegti. Uzņēmumu reģistrs atjaunoja mūsu darbību, par ko viņiem paldies," skaidroja M.Saukāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Grindeks" saņēmusi valdes priekšsēdētāja Jura Bunduļa paziņojumu par valdes priekšsēdētāja amata atstāšanu, liecina paziņojums "Nasdaq Riga".

Amatu J. Bundulis atstājis no 21.janvāra.

Līdz tālākiem lēmumiem AS "Grindeks" valde turpina darbu līdzšinējo valdes locekļu – Jura Hmeļņicka un Jāņa Romanovska sastāvā.

AS "Grindeks" valdes priekšsēdētāja amatā J.Bundulis stājās 2012.gada 9.janvārī.

AS "Grindeks" 2019. gada deviņu mēnešu nerevidētie konsolidētie finanšu pārskati liecina, ka koncerna peļņa, kas attiecināma uz mātes sabiedrības akcionāriem, ir sasniegusi 8,9 milj. eiro.

Salīdzinot ar 2018. gada deviņiem mēnešiem, peļņa ir palielinājusies par 1,3 milj. eiro vai par 17%. Koncerna apgrozījums 2019. gada deviņos mēnešos bija 106,6 milj. eiro, kas ir par 4,1 milj. eiro vai par 4% vairāk nekā 2018. gada deviņos mēnešos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts mežu apsaimniekošanas a/s "Latvijas valsts meži" atbalsta Valsts kontroles izstrādātos ieteikumus derīgo izrakteņu apsaimniekošanas jomā, bet iebilst pret ieskatu, ka kūdras atradņu zemes nomas maksas indeksāciju, iespējams, varēja īstenot ātrāk.

Uzņēmuma informācijā norādīts, ka a/s "Latvijas valsts meži" atbalsta Valsts kontroles izstrādātos ieteikumus Zemkopības ministrijai derīgo izrakteņu apsaimniekošanas jomā un aktīvi līdzdarbosies to ieviešanā, tostarp sadarbojoties ar nozares atbildīgajām ministrijām zemes dzīļu ilgtspējīgas apsaimniekošanas plāna izstrādē. Tomēr uzņēmums noraida Valsts kontroles ziņojumā ietvertos pārmetumus. Proti, a/s "Latvijas valsts meži" (LVM) ieskatā Valsts kontroles piedāvātais kūdras nozares kopējā eksporta apjoma salīdzinājums ar uzņēmuma gūtajiem kūdras atradņu zemes nomas maksas ieņēmumiem ir nekorekts un rada nepatiesu iespaidu par nozares efektīvu pārvaldību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nebanku patēriņa kreditēšana nav cēlonis visām valsts problēmām

AS «4finance» izpilddirektors Gvido Endlers, 28.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Joprojām mediju un politiskajā telpā aktuāls apspriedes objekts ir pagājušā gada oktobrī pieņemtie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL), kurā pirmsvēlēšanu gaisotnē tika noteikti ļoti stingri ierobežojumi nebanku sektora kredītdevēju biznesam. Fakts, ka lēmējvaras līmenī sarunas turpinās, norāda uz to, ka iepriekš pieņemtie lēmumi ir bijuši nesamērīgi un sasteigti.

Nepieciešams kritiski izvērtēt līdz šim pieņemto

Varam novērot, ka pagājušā gada Saeimas vēlēšanu un nupat notikušo Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu spriedze ir norimusies. Pie valsts vadīšanas ir sēdušies jauni politiskie spēki ar jauniem pārstāvjiem un citādāku izpratni par lietu kārtību. Atbildīgajās komisijās ir nozīmēti jauni politiķi, kuri jau ir iejutušies jauno pienākumu pildīšanā. Šobrīd visām iesaistītajām pusēm, distancējoties no personīgām attieksmēm un rīcības, kuru fokusā atrodas vien politiskais kapitāls, ir iespēja racionāli sakārtot tos jautājumus, kuros iepriekš ir pieļautas kļūdas.

Arī Ekonomikas ministrija (EM) un Patērētēju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), izvērtējot iepriekš nolemto PTAL grozījumu jautājumā, atzīst, ka regulējums pēc būtības ir nekorekts, daudzas normas juridiski nav piemērojamas, daudzas ir pārspīlētas un neskaidras. Turklāt PTAL grozījumi nekādā veidā nerisina vienu no svarīgākajām problēmām valstī - iedzīvotāju zemo ienākumu un pirktspējas līmeni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Populārākais sociālo mediju kanāls, kurā Latvijas iedzīvotāji seko līdzi vienam vai vairākiem influenceriem, ir Youtube, ko izmanto 63% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, kas zina, kas ir influenceri.

Savukārt kā otrs populārākais sociālais medijs tiek minēts Facebook, tā liecina sabiedrisko attiecību aģentūras Golin Riga un tirgus izpētes centra Norstat Latvija veiktās aptaujas rezultāti.

Pētījums atklāj, ka sociālajā tīklā Facebook influenceru ikdienas gaitām seko līdzi 58% aptaujāto, bet Instagram – 35% respondentu. Līdzīgi kā citviet pasaulē, arī Latvijā samazinās blogu autoru sekotāju skaits. Tam savu laiku ir gatavi atvēlēt vien 11% sociālo mediju lietotāju. Vēl mazāk cilvēku jeb 7% respondentu ir informēti par saturu, ko influenceri rada sociālajā portālā Twitter.

2018. gadā influenceru aktivitātēm Latvijas iedzīvotāji sekojuši līdzi dažādos sociālo mediju kanālos – YouTube (63%), Facebook (58%), bet Instagram (35%), tā liecina Norstat Latvija veiktās aptaujas rezultāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lipmanu ģimenes uzņēmums SIA "Liplat Holding" iegādājies vēl 129 050 zāļu ražotājas AS "Grindeks" akcijas jeb 1,35% no uzņēmuma kapitāla, palielinot savu dalību uzņēmumā līdz 94,16%, teikts paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Darījuma kopējā summa ir 1 697 007 eiro, par vienu akciju "Liplat Holding" maksājis 13,15 eiro.

Pirms šī darījuma "Liplat Holding" īpašumā bija 92,81% no "Grindeks" akcijām.

"Grindeks" koncerna peļņa 2019.gadā sasniedza 13,4 miljonus eiro, liecina uzņēmuma paziņojums biržai "Nasdaq Riga". Revidētie konsolidētie finanšu pārskati liecina, ka koncerna peļņa, kas attiecināma uz mātes sabiedrības akcionāriem, ir sasniegusi 13,4 miljonus eiro. Koncerna apgrozījums 2019.gadā bija 141,4 miljoni eiro.

"Grindeks" galvenie darbības virzieni ir oriģinālproduktu, patentbrīvo un aktīvo farmaceitisko vielu pētniecība, izstrāde, ražošana un pārdošana. "Grindeks" koncernu veido "Grindeks" un piecas tā meitassabiedrības - Latvijas "Kalceks" un "Namu apsaimniekošanas projekti", Igaunijas "Tallinas farmācijas rūpnīca", kā arī Krievijas "Grindeks Rus" un Slovākijas "HBM Pharma".

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

FOTO: 20 veiksmīgākie Standard&Poor’s 500 iekļautie uzņēmumi

Žanete Hāka, 15.02.2019

Marathon Petroleum Corp.

Pārdošanas apjomu pieaugums 2018.gada pēdējā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni: 68%

Bruto peļņas marža 2018. gada pēdējā ceturksnī: 9.43%

Bruto peļņas marža iepriekšējā gada attiecīgajā ceturksnī: 8.50%

Foto: no kompānijas mājaslapas

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investori parasti ļoti cītīgi seko ziņām par kompāniju finanšu datiem, un nereti kompāniju pārdošanas un peļņas rādītāji pārspēj analītiķu prognozes, raksta MarketWatch.

Tomēr tas, ka pārspētas analītiķu aplēses, ne vienmēr nozīmē, ka rādītāji uzlabojas – kompānijas pārdošanas apjomi vai peļņa var sarukt, bet tāpat būt labāki rezultāti, nekā gaidīja analītiķi.

Turklāt uzņēmuma datus vienā ceturksnī var ietekmēt vairāki faktori – izmaiņas grāmatvedībā, likumdošanas grozījumi vai vienreizēji pasākumi, tādēļ jāseko līdzi datiem vairākos periodos.

Patlaban investori vēl gaida visu kompāniju ceturtā ceturkšņa rezultātus, taču S&P Global Market Intelligence ekspertu aplēses liecina, ka Standard&Poor’s 500 indeksā iekļauto kompāniju ceturkšņa pārdošanas apjomi gada laikā būs vidēji pieauguši par 6,7%, bet peļņa uz akciju – par 14,9%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrīdot zāļu «Rigvir» izplatīšanas aizliegumu, šo zāļu reģistrācijas apliecības turētājs SIA «Latima» iesniedzis ar nereģistrētu metodi iegūtus testa rezultātus, informē Zāļu valsts aģentūrā (ZVA).

Marta beigās Veselības inspekcijas (VI) un ZVA sadarbības rezultātā tika pieņemts lēmums apturēt «Rigvir šķīdums injekcijām» izplatīšanu līdz neatbilstības cēloņa noskaidrošanai un novēršanai. Pēc šī lēmuma pieņemšanas «Latima» vērsās VI ar vairākām sūdzībām, apstrīdot šo lēmumu un lūdzot nekavējoties to pārskatīt.

Kā norāda ZVA, izņēmuma kārtā «Latima» lūdza atļaut izplatīt vienu zāļu sēriju. Kopā ar sūdzībām un lūgumu «Latima» iesniedza testa rezultātus, kas iegūti Latvijas Infektoloģijas centra laboratorijā. Tomēr, pārskatot lēmumu un vērtējot to, vai zāļu «Rigvir» sēriju varētu atļaut izplatīt, inspekcija konstatēja, ka sūdzībām pievienotie testa rezultāti iegūti, izmantojot nereģistrētu testa metodi.

Komentāri

Pievienot komentāru