Eksperti

FOTO: TOP 10 pēc apjoma lielākie automobiļu ražošanas nozares uzņēmumi Latvijā

Db.lv, 11.10.2018

SIA Bucher Municipal

Neto apgrozījums, milj.eiro (2017): 47.9

Neto apgrozījuma pārmaiņas, milj.eiro (2017/2013): 30.4

Neto apgrozījuma pārmaiņas, % (2017/2013): 174

Produkcijas apraksts: Komunālo mašīnu ražošana.

Citas piezīmes: 2015.-2016.g. atklāja trīs jaunas montāžas līnijas, kuras tika pārceltas no Lielbritānijas un Šveices rūpnīcām.

Jaunākais izdevums

Apstrādes rūpniecība pēdējos gados demonstrējusi labu izaugsmi, un viena no nozarēm, kas to sekmējusi, ir automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana. Vēl vairāk - autobūves nozare šogad augusi visstraujāk, un līdzšinējie investīciju plāni liek cerēt uz strauju izaugsmi arī nākotnē, prognozē Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

Šī ziņa daudzos skeptiķos izraisa vismaz smīnu, ja ne skaļus smieklus, – kopš kura laika Latvija ražo automobiļus? Šķiet, vidējam latvietim pašmāju automobiļu ražošana asociējas tikai ar padomju laikā ražotajiem mikroautobusiem «Latvija» un pastāv uzskats, ka nedz pirms tam, nedz pēc nozare nav eksistējusi un vairs neeksistē. Tomēr tā nebūt nav, viņa uzsver.

Latvijai un latviešiem (dažu interesantu faktu dēļ paplašināšu stāstu arī izcelsmes virzienā) ir saistība ar automobiļu ražošanu teju kopš autobūves pirmsākumiem, tādēļ, pirms aplūkojam nozares sniegumu pēdējās desmitgadēs, nedaudz ielūkosimies vēsturē. To palīdzēs atklāt Rīgas Motormuzeja informācija, Edvīna Liepiņa un Andra Biedriņa grāmata «Rīgas auto» un citi avoti, saka eksperte.

Viens no pirmajiem autobūves celmlaužiem pasaulē bija Liepājā dzimušais, bet vēlāk uz ASV emigrējušais Augusts Krastiņš (1861-1942). Krastiņš bija talantīgs inženieris, kurš jau kopš 1893. gada radīja un patentēja dažādus jaunus elektroierīču, motoru un šasiju konstrukciju risinājumus. 1899. gadā Krastiņš noīrēja darbnīcu un meklēja aizdevumu automobiļu ražošanai, un 1901. gadā ASV Klīvlendā izveidoja KRASTIN AUTOMOBILE MFG. COMPANY. Pirmo autobūves entuziastiem pazīstamo KRASTIN auto izgatavoja 1902. gadā. Krastiņam bija ražošanas paplašināšanas un jaudu palielināšanas plāni, bet diemžēl 1903. gada nogalē darbnīca nodega. Ražotne nebija apdrošināta, un, nespējot atmaksāt aizdevumu, uzņēmums 1904. gadā tika likvidēts. No tikai aptuveni desmit saražotajām un trim ugunsgrēkā izdzīvojušajiem eksemplāriem vienīgais patlaban zināmais saglabājies KRASTIN automobilis 2012. gadā atceļoja uz Latviju un pēc restaurācijas ir aplūkojams Rīgas Motormuzejā.

Latvijas teritorijā pirmo automobiļu ražošanu sāka Leitnera velosipēdu fabrika. 1886. gadā Rīgā tika īstenota Aleksandra Leitnera (1864-1923) iecere par velosipēdu darbnīcas izveidi, kas bija pirmā šāda ražotne Krievijas impērijā. Vēlāk fabrikā tika atklāta arī motociklu un triciklu montāža, bet 1899. gadā sāka montēt arī nelielus automobiļus uz pašu būvētām šasijām ar koka virsbūvi. 1901. gadā Rīgas 700. gadu jubilejas izstādē izstādītais LEUTNER-RUSSIA markas automobilis izpelnījās lielu publikas interesi, un Leitnera produkcija ieguva Zelta medaļu, Livonijas bruņniecības Lielo godalgu un Sudraba Valsts medaļu. Rūpnīcā ar laiku tika montēti arvien jaudīgāki automobiļi, tomēr to ražošana Krievijas augsto muitas nodevu dēļ, kas sadārdzināja detaļu importu, izrādījās nerentabla un zaudēja konkurencē ar ārvalstu ražojumiem. Tāpēc uzņēmums pārgāja uz pasūtījumu ražošanu un Opel un Dixi markas auto tirdzniecību un apkopi. Pirmā pasaules kara laikā Leitnera fabrika tika pakāpeniski evakuēta. Diemžēl neviens Leitnera auto nav saglabājies.

1869. gadā pēc liela Krievijas valdības pasūtījuma Ķelnes vagonu un mašīnbūves fabrikas vadība nolēma izveidot filiāli Rīgā. 1874. gadā šo Rīgas filiāli biržā iegādājās Krievijas bankas un pārveidoja par Krievu-Baltijas vagonu fabriku (KBVF). Fabrikā, galvenokārt pildot lielus cara valdības pasūtījumus, tika ražoti dzelzceļa vagoni. 1907. gadā KBVF nolēma paplašināt ražošanu auto virzienā un iegādājās FONDU markas automobiļu licenci. Līguma ietvaros uz Rīgu pārcēlās arī inženieris un konstruktors Ž. Poterā. Tā 1908. gadā tika izveidota automobiļu nodaļa. Ž. Poterā vadībā tika sākta Krievijas sliktajiem ceļiem piemērotāka auto modeļa izstrāde, kas kļuva par topošā Russo-Balt automobiļa prototipu. Turpmākajos gados rūpnīcā tika izgatavoti dažādi automobiļu modeļi, tajā skaitā ar dažādiem inovatīviem detaļu risinājumiem. Ar laiku arī KBVF arvien vairāk sāka profilēties uz pasūtījumu izpildi, tajā skaitā realizējot ekskluzīvus privātos pasūtījumus. Rūpnīcā radītie automobiļi ieguva pasaules atpazīstamību, saņemot godalgas starptautiskās sacīkstēs. 1915. gadā Automobiļu nodaļa tika evakuēta uz Pēterburgu, bet vagonu nodaļa - uz Tveru.

Pagājušā gadsimta 20.-30. gados Latvijā bija izplatīta virsbūvju ražošana autobusiem, kravas automobiļiem un dažādiem speciālajiem transportlīdzekļiem. Transportlīdzekļu šasijas un citas komplektējošās daļas importēja. Šāda ražošana bija ekonomiski izdevīga, jo ievedmuita detaļām bija daudz zemāka nekā gatavam spēkratam. Auto virsbūvju izgatavošanā lielākie spēlētāji bija ratu būvētava August Friesen Rīgā, Pasta un telegrāfa departamenta galvenās darbnīcas (kopš 1932. gada Valsts elektrotehniskā fabrika (VEF)) Rīgā un Ludviga Paula koka un dzelzs apstrādes darbnīca (rūpnīca) Jelgavā.

Šajās darbnīcās tika izgatavota, piemēram, ugunsdzēsēju virsbūve savulaik Jelgavas ugunsdzēsēju pasūtītajam kravas automobilim Ford- Vairogs V8, kurš saglabājies vēl līdz mūsu dienām.

Rīgas Motormuzeja galvenais krājuma glabātājs Valdis Kļaviņš stāsta: «Varētu teikt, ka praktiski visi pa Latvijas ceļiem ripojošie autobusi un lielākā daļa kravas automobiļu 20.-30. gados bija ar Latvijā izgatavotām virsbūvēm».

VEF Automobiļu nodaļas inženieri, atšķirībā no citiem virsbūvju ražotājiem, veica sarežģītāku darbu, konstruējot Latvijas apstākļiem piemērotus auto.

Izmantojot Opel markas automobiļu detaļas, tika radīti seši izmēģinājuma automobiļi. Turklāt tika izprojektēta arī lauksaimniekiem domāta auto modifikācija ar četru riteņu piedziņu, VEF darbnīcās konstruējot arī motoru. Tomēr rezultāts neattaisnoja gaidas, un VEF Automobiļu nodaļas mūžs nebija ilgs: 1928.-1933. gads.

1895. gadā Rīgā tika dibināts vagonu būves uzņēmums Feniks, kas laika gaitā vairākkārt mainīja nosaukumu. 30. gadu pirmajā pusē līdz ar pasaules ekonomisko krīzi uzņēmumam radās finanšu grūtības. Valdības lēmuma realizētāja Latvijas Kredītbanka 1936. gadā nopirka AS Fēnikss (Phoenix) akcijas un nodibināja AS Vairogs. 99% akciju piederēja valstij, kuras lielākie akcionāri bija Finanšu ministrija, Kara ministrija, Satiksmes ministrija, LR Kredītbanka, rūpnīca VEF un Liepājas kara ostas darbnīca. 1937. gadā AS Vairogs izveidoja auto ražošanas nodaļu un pēc izmaksu un tehnoloģiju izvērtējuma izvēlējās iegādāties ārzemju autofirmas licences tiesības. Kā piemērotāko Latvijas apstākļiem izvēlējās Ford. Tā laikā no 1937. gada līdz 1940. gadam Rīgā tika ražoti kravas, vieglie un pasažieru automobiļi Ford-Vairogs pēc Ford licences. Neskaitot armijas pasūtījumus, kopumā tika saražoti daži simti autobusu, aptuveni 1000 smagie automobiļi un 300 vieglie automobiļi.

1947. gadā ar «Maskavas svētību» Latvijas PSR amatpersonas organizēja eksperimentālo darbnīcu pirmās nepieciešamības preču ražošanai izveidi, ko neoficiāli nosauca par Rīgas eksperimentālo fabriku (REF). Kara resoram bija publiski plaši nedaudzināta interese arī par automobiļu izgatavošanu, tomēr autobūves sākšana, fabrikas darba pārraudzības izveide un pat lemšana par nosaukumu nenotika raiti, par to plašāk var lasīt grāmatā «Rīgas auto». 1951. gadā pēc kārtējās reorganizācijas ražotni pievienoja Rīgas 2. autoremontrūpnīcai, kur aizsākās autobusu virsbūvju ražošana. 1954. gadā tika izdots rīkojums par patstāvīgas rūpnīcas izveidi - Rīgas autobusu fabriku (RAF), nosaukums gan tika daudzkārt mainīts. 1955. gadā rūpnīcā sāka darbu pie mikroautobusu konstrukcijas, un divus gadus vēlāk bija tapis pirmais paraugs, vēlāk tapa arī citi modeļi. Ražošanas jaudu palielināšanai 1975. gadā tika izveidota jauna Mikroautobusu rūpnīca Jelgavā. RAF bija viena no lielākajām mikroautobusu rūpnīcām bijušajā PSRS, tās produkcija tika eksportēta uz daudzām jaunattīstības valstīm. Lai gan vislabāk pazīstami ir RAF ražotie mikroautobusi, tomēr rūpnīcā tapa arī speciālie transportlīdzekļi ar pielāgotiem virsbūvju risinājumiem, piemēram, operatīvo dienestu transportlīdzekļi, maršruta taksometri, autovilcieni, elektromobiļi, kemperi, komerctransports - pikapi, furgoni, autoveikali u.c. Līdz ar PSRS sabrukumu uzņēmums nonāca grūtā situācijā - produkcijas pieprasījums pamazām samazinājās, bet nepieciešamie ražošanas modernizācijas izdevumi bija pārlieku lieli, un 1997. gadā RAF ražošana tika apstādināta, un 1998. gadā tika pasludināta maksātnespēja.

1994. gadā uzņēmējam un inženierim Fēliksam Tontegodem (1958) dzima ideja radīt paaugstinātas caurejamības automobiļa projektu, kam būtu Latvijā izgatavota šasija un virsbūve. Kopā ar uzņēmējdarbības partneriem viņš izveidoja Latvijas-Krievijas-Amerikas kopuzņēmumu un 1995. gadā reģistrēja ar nosaukumu Baltijas džips (Baltijas Jeep Ltd.), kas darbību sāka Alūksnē, bet vēlāk tika pārcelts uz Rīgu, vēlāk arī mainot nosaukumu uz BD tehnoloģijas.

Uzņēmuma pastāvēšanas laikā (formāli līdz 2002. gadam, bet ražošana apsīka jau agrāk) tika saražoti aptuveni 12 modeļa BD-1322 Tantor eksemplāri. Auto bija paredzēts sportiskas atpūtas cienītājiem un lauku iedzīvotājiem. Tomēr modelis nespēja konkurēt ar Rietumvalstu ražojumiem.

Latvijā ir ražoti ne tikai automobiļi, bet arī dzelzceļa, jūras un gaisa transportlīdzekļi, mopēdi un velosipēdi, un pat bruņumašīnas! Rīgas Motormuzejs novembrī plāno atklāt multimediālu izstādi par brīvības cīņu bruņumašīnu Imanta, kuras daļas nesen ir atrastas. Tomēr šo transportlīdzekļu ražošana ir iekļauta citā apstrādes rūpniecības apakšnozarē, tādēļ šajā rakstā tos neminēšu.

Raksta vēstures sadaļas sākumā minētais A. Krastiņš nav vienīgā latviešu izcelsmes autobūves leģenda, kas radījusi automobiļus vai to modeļus svešumā. Gribētu pieminēt vēl vienu starptautiska mēroga autobūves profesionāli - Rīgā dzimušo auto dizaineri Anatolu Lapiņu (1930-2012). Lapiņš savu karjeru kā māceklis sāka Daimler-Benz darbnīcā un trīs gadus apguva zinības unikālā rūpnīcas virsbūves skolā, kur gatavoja aviācijas, kuģniecības un automobiļu dizainerus un virsbūvju speciālistus. 1952. gadā Lapiņš sāka darbu General Motors rūpnīcā Amerikā kā virsbūvju izstrādes nodaļas inženiera palīgs. Viens no prestižākajiem Lapiņa uzdevumiem šajā laikā bija darbs pie 1963. gada Chevrolet Corvette Stingray, no kā vēlāk iedvesmojās Ford un Chrysler auto rūpnīcas. Vēlāk Lapiņš kļuva par Porsche galveno dizaineru un radīja modeļu dizainus divdesmit gadus.

Kāda ir autobūves nozare Latvijā kopš gadu tūkstošu mijas?Vēstures sadaļā minēju ne vienu vien piemēru, kur auto tapšanā tika izmantotas importa šasijas un citas komplektējošās daļas. Mūsdienu globalizācijas apstākļos ražošanas etapi ir vēl plašāk izkliedēti - dizaina, detaļu un citu produkta radīšanas, ražošanas un pārdošanas posmi sadalīti plašā valstu un pat kontinentu lokā. Tādēļ svarīgi ir saprast, ka «automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanas nozare» ietilpina arī šo automobiļu detaļu, elektrisko un elektronisko iekārtu ražošanu. Tātad, runājot par nozari, nepietiek ar jauna, spoža auto vizualizāciju, ir jāraugās arī «lācītim vēderā» vai pārfrāzējot – zem motora pārsega.

Kā redzams attēlā, automobiļu un to detaļu ražošana līdz 2016. gadam lielā mērā atspoguļo kopējo tautsaimniecības attīstību – ar straujāku kāpumu «treknajos gados» jeb 2006.-2008. gadā, tam sekojošu ražošanas apjomu kritumu krīzes periodā un pakāpenisku izaugsmi kopš 2011. gada. Tomēr kopš 2016. gada nozare ir «uzšāvusi gaisā» kā šampanieša šaltis motosportistu apbalvošanā. 2018. gada janvārī-jūlijā nozares produkcijas apjoms pieauga par 31.7% salīdzinājumā ar pērnā gada atbilstošo periodu, tā ir ar lielu pārsvaru straujākā izaugsme nozaru vidū (otra straujākā – elektrisko iekārtu ražošanā – 15.7%). Autobūve pēdējos gados nodrošinājusi vidēji 0.7 procentu punktu devumu apstrādes rūpniecības izaugsmē, un tā ir gana nozīmīga artava. Vairāk nekā 90% no nozares apgrozījuma veido eksports, tātad tā ietekmē arī eksporta apjomus.

Kuri uzņēmumi nodrošinājuši šo lēcienu? Palūkosimies uz TOP10 pēc ražošanas apjoma lielākajiem nozares uzņēmumiem. Centrālajai statistikas pārvaldei sniegtie uzņēmumu pārskati par ražošanas apjomiem ir konfidenciāli, tāpēc tālākai analīzei tiks izmantoti Lursoft dati par uzņēmumu neto apgrozījumu. Lai gan atsevišķos periodos galvenokārt cenu pārmaiņu dēļ apgrozījuma un fiziskā apjoma indeksi attīstās nedaudz atšķirīgi, tomēr kopumā šī dinamika ir gana līdzīga, un apgrozījuma pārmaiņas ļaus noskaidrot, kuri uzņēmumi snieguši nozīmīgāko artavu nozares izaugsmē pēdējos gados.

Pārliecinoša nozares izaugsmes līdere pēc neto apgrozījuma pārmaiņām pēdējos piecos gados ir SIABucher Municipal, kuras apgrozījums 2013.-2017. gadā audzis teju trīs reizes jeb par 30.4 milj. eiro, kas ir vairāk nekā visu pārējo TOP10 nozares uzņēmumu apgrozījuma kāpums kopā (skatīt 1. tabulu). Šajā laikā gandrīz dubultojies arī uzņēmuma darbinieku skaits (Lursoft dati). Ja saskaita kopā šo TOP10 uzņēmumu apgrozījumu un darbinieku skaitu, tad kāpums ir iespaidīgs – apgrozījums palielinājies par 50%, savukārt darbinieku skaits – par 31%.

SIA Bucher Municipal ir Ventspils brīvostas teritorijā izvietots Šveices koncerna Bucher Industries AGapakšuzņēmuma Bucher Municipal meitasuzņēmums. Bucher Municipal ir Eiropas tirgus līderis, kas ražo komunālos transportlīdzekļus ielu un sniega tīrīšanai. 2015. gadā uz Latviju tika pārcelta pirmā pilnās (no metāla griešanas līdz gatavām automašīnām) montāžas līnija no Šveices. 2016. -2017. gadā turpinājās montāžas līniju pārcelšana no Lielbritānijas un Šveices rūpnīcām. Līdz ar to pilna cikla ražošanas procesu rūpnīcā patlaban iziet seši komunālo automašīnu modeļi. Līdz šim uzņēmumā tika ražotas un montētas tikai atsevišķas ielu tīrāmo automašīnu komponentes – tilpnes atkritumu savākšanai jeb tā saucamās mucas, šasijas u.c., kas pēc tam tika nosūtītas mātesuzņēmumam Šveicē un ielu tīrāmo mašīnu izplatītājiem. Kabīnes un daudzas citas detaļas pienāk no piegādātājiem Itālijā, Vācijā, Šveicē un citās Eiropas valstīs, daudzas detaļas uzņēmums pasūta arī pašmāju uzņēmumiem. Patlaban SIA Bucher Municipal turpina investēt ražošanā, paplašinot montāžas un metināšanas platību par 3000 kvadrātmetriem , kā arī investē testa poligona izveidē, kur tiks pārbaudīta visa gatavā produkcija. Tāpat uzņēmums iegulda automātiskās noliktavas sistēmas izveidē.

Interesanti, ka ražotņu pārcelšana uz Latviju tika realizēta arī Dinex grupā, kas 2015. gadā slēdza rūpnīcu Dānijā un 2016. gadā – Vācijā un pārcēla ražošanu uz Latvju. Tomēr apgrozījuma pieaugums nav tik iespaidīgs kā SIA Bucher Municipal – SIA DINEX LATVIA apgrozījums 2013.-2017. gadā audzis par 4.7 milj. eiro, kas ir ceturtais apjomīgākais pieaugums nozares uzņēmumu vidū.

Otrs apjomīgākais apgrozījuma kāpums (par 8.4 milj. eiro) vērojams SIA LEAX RĒZEKNE, kam gan varētu pievienot arī SIA LEAX BALTIX sniegumu (kāpums par 2.5 milj. eiro). Savukārt godpilnā 3.vieta: SIA MALMAR SHEET METAL. Visi šie uzņēmumi ražo dažādas iekārtas un detaļas (galvenokārt metāla) transportlīdzekļiem u.c. ierīcēm un iekārtām.

Uzņēmumu salīdzinājumā aplūkojām apgrozījuma datus, tomēr tos, protams, ietekmē izejmateriālu izmaksas, kas mašīnbūves nozarē veido salīdzinoši lielu īpatsvaru. Tādēļ rodas jautājums, vai nozares labie rezultāti redzami arī pievienotās vērtības pārmaiņās, vai uzlabojas arī darba ražīgums? Atbilde – jā! Patiešām labi rezultāti vērojami arī pievienotās vērtības un ražīguma izaugsmē, nesen rakstā par ražīgumu analizēju tā pārmaiņas nozaru griezumā un jau minēju, ka automobiļu un to detaļu ražošanas efektivitāte strauji aug un uzņēmumu veiktās investīcijas ražošanas jaudu palielināšanā sniedz atdevi.

Vēl daži interesanti fakti par pēdējās desmitgadēs tapušajiem automobiļiem un nākotnes plāniemNe visu par nozari spēj izstāstīt statistiska. Ārpus TOP10 uzņēmumu tabulas palikuši gana daudz citu interesantu uzņēmumu. Turklāt Latvijā ir tapuši spēkrati arī nekomerciāliem mērķiem, piemēram, sacensībām. Tādēļ raksta noslēgumā pieminēšu vēl dažus interesantus faktus, ar piemēriem ieskicējot arī nišas produktu attīstības iespējas.

Latvijā top sacīkšu auto. 1992. gadā Ogrē tika izveidots autoremonta uzņēmums SIA OSC, kuru vadīja latviešu autosportists un inženieris Andris Dambis (1958). Uz OSC bāzes ar laiku tapuši arī citi uzņēmumi. Dambis vairākkārt kā pilots vai stūrmanis piedalījies prestižajā Dakaras rallijā, auto modeļus uzlabojot vai no jauna uzkonstruējot OSC darbnīcās. 2012. gada Dakāras rallijā Māra Saukāna un Dambja ekipāža bija pirmā pasaulē, kas šajās bezceļu sacīkstēs startēja, izmantojot ar elektrību darbināmu automobili OSCar eO. Kopumā līdz šim uzbūvēti 14 OSCar markas spēkrati (t.sk. viens ar elektrisko piedziņu). Elektriskā spēkrata panākumi mudināja attīstīt šo virzienu, un A. Dambis kopā ar domubiedriem, t.sk. SIA eOn(publiski zināms kā Drive eO), pievērsās sacīkšu elektromobiļu izgatavošanai. Tā Ogres darbnīcās tapušais sacīkšu auto eO PP03 Rīsa Milena vadībā 2015. gadā uzvarēja Paikspīkas sacensībās ASV, bet 2016. gadā uzlabotais eO PP100 uzstādīja jaunu elektrisko auto rekordu. eO darbnīcās tapis arī elektriskais dragreisa sacīkšu auto Electric-Fox, kas 2016. gadā tika arī pie jauna Eiropas rekorda elektrisko dragreisa automobiļu kategorijā. Dambim un viņa domubiedriem ir padomā arī elektriskās piedziņas astoņpadsmitvietīga pasažieru autobusa izgatavošana, kas tiek realizēta sadarbībā ar jau TOP10 nozares uzņēmumu sarakstā minēto mikroautobusu pārbūves uzņēmumu Universāls LTD.

Protams, nozare nav iztikusi bez neveiksmēm, tādas ir bijušas gan pagājušajā gadu tūkstotī, gan šajā. Kā smilšu sauja degvielas bākā jāpiemin Latvijas-Krievijas kopuzņēmums - autobusu ražotājs AMO Plant, kas ar lielu pompu sāka darbību 2005. gadā Jelgavā. Uzņēmuma akcionāri bija lauksaimniecības un komunālās traktortehnikas tirgotājs AS Ferrus un Maskavas autorūpnīca AMO ZIL (Maskavas toreizējā mēra Jurija Lužkova patronāžā). Par trešo akcionāru kļuva Jelgavas dome. Sākotnējās kravas mašīnu ražošanas ieceres izgāzās. AMO Plant nolēma ražot autobusus un slēdza vienošanos ar Nīderlandes uzņēmumu VDL Bus&Coach par VDL BERKHOF AMBASSADOR markas autobusu montāžu, un 2010. gadā tika prezentēts pirmais autobuss. Darbība (vai pat darbības imitācija sākumā) laika gaitā izčākstēja. Cerētais lielākā uzņēmuma akcionāra – Maskavas domes – pasūtījums politisku un ekonomisku iemeslu dēļ nerealizējās, arī citi investīciju un ražošanas plāni nepiepildījās, un uzņēmums 2015. gadā nonāca līdz maksātnespējai.

AMO Plant bijušajās ražošanas platībās patlaban saimnieko SIA AKG THERMOTECHNIK LETTLAND, ražojot dzesēšanas iekārtas dažādiem transportlīdzekļiem un citai tehnikai. Šī paplašināšanās nodrošinājusi arī jaudu kāpumu, un pēc apgrozījuma pieauguma 2013.-2017. gadā uzņēmums ierindojas 5. vietā nozares uzņēmumu vidū (skatīt 1. tabulu). Turklāt iecere par autobusu ražošanu (vai vismaz esošo modernizāciju un pārbūvi par elektroautobusiem) Jelgavā joprojām ir dzīva, un to lolo AMO Plant bijusī akcionāre AS Ferrus. Šī uzņēmuma darbības virzienos gan ir arī tirdzniecība, noma, remonts, tāpēc arī 2017. gada 6 milj. eiro apgrozījums vairāk attiecināms uz citām nozarēm.

Latvijas medijos ne reizi vien publiskotas ziņas par Latvijā bāzēto Dartz, kas ražo ekskluzīvas bruņumašīnas īpaši turīgiem klientiem miljonu eiro vērtībā un 8 tonnu svarā ar iebūvētiem telefongrāmatas biezuma ložu necaurlaidīgiem stikliem. Šos auto pērk oligarhi un šeihi, un tos izmanto filmēšanai pat Holivudas kases grāvējos. Tomēr šīs Dartz grupas bruņumašīnas ražo Igaunijā. Kompānijas dibinātājs Leonards Jankelovičs uzsver, ka darbības koordinēšana notiek Latvijā. Tomēr Jankelovičs pauž apņēmību jau drīzumā sākt ražošanu Latvijā, lai gan uzskata Latvijas uzņēmējdarbības vidi par nekonkurētspējīgu salīdzinājumā ar Igauniju, pat nerunājot par atbalstu citās valstīs, kur uzņēmums ir reģistrēts (piemēram, Ķīnā un Indijā). Ir plānota jauna ražotne, kas nodarbinātu aptuveni 30 darbiniekus. Ražot Latvijā mudinot vēsturiskās saknes, uzņēmuma īpašnieka vectēvs bijis Russo-Balt mazākuma akcionārs, tāpēc uzņēmums pozicionē sevi kā šī vēsturiskā uzņēmuma pēcteci.

Interesanti, ka arī iepriekš minētais AMO Plant uzskatīja sevi par Krievu-Baltijas vagonu fabrikas un Maskavas AMO rūpnīcu pēcteci, tāpat kā interneta dzīlēs atrodama informācija par citu slavenā uzņēmuma tradīciju turpinātāju Russobalt, kas izgatavo dažādus automašīnu piekabju modeļus. Katrā ziņā tas tikai apliecina, cik liela nozīme šajā nozarē ir vēsturei, tradīcijām un zināšanām.

Ja salīdzinām nesalīdzināmo...Salīdzinot autobūves nozares iespaidīgo vēsturi ar pēdējās desmitgades sasniegumiem, kur lielākā daļa lauru pienākas ārvalstu izcelsmes kompānijām, kas galvenokārt specializējas kādu detaļu un iekārtu ražošanā, rodas sajūta, ka vēsture gūst pārsvaru smaguma kausos. Tomēr jāatzīst, ka arī savulaik tapušie autobūves uzņēmumi Latvijas teritorijā izveidojās Krievijas impērijas vai padomju varas paspārnē. Un lielākā daļa uzņēmumu arī ražoja detaļas citiem vai montēja automobiļus, izmantojot importa šasijas un citas sastāvdaļas. Protams, vienmēr gribētos, lai globālajās vērtību ķēdēs Latvija ir tā, kas nosmeļ treknāko krējuma kārtu kāda ražojuma radīšanas un pārdošanas procesā. Tomēr jāapzinās, ka autobūve ir sarežģīta un materiāli ietilpīga joma, kur pilna cikla ražošanu nemaz tik viegli nevar nodrošināt un priekšrocības vienmēr būs industriāli attīstītām valstīm ar lieliem uzņēmumiem un spēcīgām autobūves tradīcijām.

Maz ticams, ka Latvijā ir iespējams izveidot auto masveida ražošanu ar jaunu zīmolu, kuru finansētu nacionāls kapitāls. Tāpēc ir divi pamata attīstības virzieni – 1) būt par kādu ķēdes posmu pasaulē pazīstamo automobiļu marku ražošanā un censties gūt no tā iespējami lielu labumu, 2) specializēties nišas produktu radīšanā, piemēram, sacensību vai luksus auto, kurus nevar/nevajag saražot masveidā un kuru pircēji būtu gatavi maksāt par īpašiem un dārgiem auto modeļiem. Šādu ražošanas pārorientēšanu uz pasūtījumu izpildi pieredzēja arī vairāki vēsturiskie uzņēmumi. Kā potenciālu attīstības virzienu var minēt arī spēkratu ar elektrisko piedziņu konstruēšanu un ražošanu, kuras jomā Latvijā ir panākumi, turklāt šo virzienu atbalsta arī Eiropas Savienības politika ar struktūrfondu atbalstu. Tomēr arī šajā ziņā uz lielražošanu diez vai varam cerēt, šī joma pasaulē nu jau ir labi attīstīta, bet saglabājas iespējas nišas produktiem mazās sērijās un pēc pasūtījuma. Kādā virzienā autobūves nozare attīstīties, rādīs laiks, potenciāls ir visām šīm jomām.

Kopumā pēdējo gadu apjomīgās investīcijas un to ieceres, kā arī uz Latviju pārceltās ražošanas līnijas liek cerēt uz spēcīgu nozares attīstību turpmāk. Turklāt lielāko artavu nozares izlaides kāpumā devušais komunālo auto ražotājs SIA Bucher Municipal tagad realizē pilna cikla ražošanu, kas, iespējams, ir svarīgs fakts nacionālajai pašapziņai – sak« pie mums top ne tikai skrūvītes! Bet nav arī pamata noniecināt citus uzņēmumus, daudzas ražotās iekārtas un detaļas ir gana tehniski sarežģītas un zināšanu ietilpīgas. Katrā ziņā pēdējos gados vērojamie nozares attīstības procesi ļauj izteikt ceplisku pravietojumu, ka autobūve Latvijā – bija, ir un būs.

Galerijā augstāk - TOP 10 pēc ražošanas apjoma lielākie automobiļu ražošanas nozares uzņēmumi, kārtoti pēc apgrozījuma pieauguma 2013.-2017. gadā!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad apritēs 14 gadi, kopš SIA "Berga foto pakalpojumi" sniedz foto pakalpojumus mācību iestāžu audzēkņiem, un 16 gadi, kopš tirgū ir pazīstama "Berga foto" preču zīme.

"Berga foto" izveidotājs, fotogrāfs Gundars Bergs biznesa portālam db.lv stāsta: "Ideja radās ilgstoši darbojoties šajā sfērā kā darbiniekam citu uzņēmumu paspārnē. Biznesā tā ir ierasta prakse, kad ar laiku izkristalizējas savs skatījums uz to, kādu gribētu redzēt šo pakalpojumu. Arī es nebiju izņēmums un, pēc pavadītiem 10 gadiem šajā nozarē, ar domubiedriem nolēmām uzsākt lietu ar citādāku, svaigāku skatījumu.

Tobrīd mērķis bija iekarot savu vietu un noturēties. Par prioritāti tika izvirzīta uzņēmuma attīstība, ieguldījumi tehnoloģijās, kā arī jaunu produktu radīšana."

Laika gaitā no neliela uzņēmuma "Berga foto" kļuvis par vienu no lielākajiem foto pakalpojuma sniedzējiem Latvijā, nodarbinot vairāk nekā 30 darbiniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – Latvijas karoga masts AB dambī

Zane Atlāce - Bistere, 26.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz aplūkojam Latvijas karoga mastu AB dambī.

Svinīgā dāvinājuma ceremonijā valsts simtgadei veltītais monumentālais Latvijas karoga masts Rīgā uz AB dambja tika atklāts pērn, 18. Oktobrī. Masts ir 60 metrus augsts, un tajā plīvojošā Latvijas karoga izmēri sasniedz 20 x 10 metrus. Šādu veltījumu valsts simtgadei dāvā biedrība Latvijas karogs.

Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas pārstāvis Vilnis Šlars uzskata, ka šis ir drosmīgs un šķietami vienkāršs objekts ar lielu politisko, ideoloģisko, kā arī pilsētbūvniecisko slodzi. «Es esmu, tātad es esmu – pirmais, kas nāk prātā, pirmoreiz ieraugot karogu. Tas ir tik deklaratīvs, ka sākumā grūti aptvert, ka tas tur ir. Arhitektu pienesums, neapšaubāmi, ir precīza mēroga un vietas izvēle, ambiciozuma ziņā labāku vietu šim «Es Esmu» ir grūti iedomāties. Ir skaidrs, ka tas ir pasūtītāja projekts, ko arhitektam ir lieliski izdevies iznest. Jautājums – vai tagad abi nav nobijušies. Šāda mēroga risinājumi, ko redz visi, prasa lielu uzdrošināšanos, kuras te nav pietrūcis. Interesanti, ka tas nekādu īpašu sabiedrības reakciju nav guvis, lai arī nodomā droši vien visi, pilnīgi visi,» vērtējumā norāda V.Šlars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – VEF Kultūras pils

Zane Atlāce - Bistere, 25.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz ieskats bijušās Valsts elektrotehniskās fabrikas Kultūras pils pārbūvē un restaurācijā Ropažu ielā 2.

Viens no nedaudzajiem Staļina laika padomju arhitektūras paraugiem Rīgā nebija remontēts kopš ēkas uzcelšanas, tāpēc tā rekonstrukcija ir būtisks ieguldījums Rīgas kultūras dzīvē un tiem 50 kolektīviem, kas šeit raduši sev mājvietu, savā vērtējumā norāda Latvijas Būvinženieru savienības pārstāvis Aldis Grasmanis.

«Ēka ir ieguvusi mūsdienīgu labiekārtotu labierīcību bloku un inženiertehniskās komunikācijas, t.sk. ventilāciju, jo līdz šim tur bija tikai dabīgā ventilācija. Ir uzlabota energoefektivitāte, izmantojot logus un stikla fasādes ar uzlabotu siltumpretestību un ārsienu apdarē lietojot Sakret apmetumu ar siltumizolācijas īpašībām, vienlaikus saglabājot vēsturisko fasādi. Pieejamības nodrošināšanai pie galvenajām kāpnēm uzbūvēts panduss un ēkā izbūvēts lifts. Lielajā zālē saglabāts iepriekšējais vietu skaits, izgatavojot jaunus krēslus pēc vēsturiskā parauga, bet akustika uzlabota, lietojot speciālos akustiskos paneļus sienu apšuvumam,» secina eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Db.lv viesojas jaunajā CTB uzņēmumu grupas birojā Liepājā

Monta Glumane, 17.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunais CTB uzņēmumu grupas birojs – askētiska un moderna celtne, savukārt tās iekštelpās valda mājīga, saules un gaismas pielieta atmosfēra.

Iepriekš uzņēmuma birojs atradās Liepājas centrā. Pašreizējā tā ražošanas teritorija sākotnēji bija vien 1,5 ha plaša, bet šobrīd uzņēmuma rīcībā ir 19 ha. «Pirms 20 gadiem sākām strādāt ar pāris transporta vienībām un dažiem darbiniekiem. Šobrīd mūsu īpašumā ir vairāk nekā 200 transporta vienību un būvtehnikas, ceļu būves sezonas laikā nodarbinām 300 darbinieku. Katru gadu augām un attīstījāmies, līdz sapratām, ka vadībai ir neērti atrasties atdalīti no uzņēmuma pamatprocesiem, tādēļ izlēmām celt biroju tieši šeit. Šobrīd redzam, kas notiek uzņēmuma teritorijā un ražotnē, ir ērtāk komunicēt citam ar citu,» stāsta CTB uzņēmumu grupas vadītājs Gatis Zvirbulis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – bijušās viesnīcas Rīga pārbūve

Zane Atlāce - Bistere, 19.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz ieskats viesnīcas ēkas pārbūvē Aspazijas bulvārī 22.

Bijušās viesnīcas Rīga pārbūve par starptautiski augstās klases viesnīcu tīkla Kempinski objektu veikta augstā izpildījuma kvalitātē, lietojot augstvērtīgus materiālus atbilstoši šī līmeņa standartiem, uzskata Latvijas Arhitektu savienības pārstāve Daiga Dzedone.

Pilnībā ir respektēts un saglabāts ēkas ārējais vēsturiskais veidols, pilnveidota un uzlabota konstruktīvā struktūra, veiktas funkcionālā plānojuma izmaiņas un klasiska stila interjera izveide. «Diemžēl, neskatoties uz interjera autoru lielo darbu un, neapšaubāmi, augsto izpildījuma līmeni, interjers kopumā ir bezpersonisks, bez identitātes. Priecē fakts, ka daļa apdares materiālu ir vietējās izcelsmes, tāpat arī pārliecinoši augstās kvalitātes mēbeļu un citu interjera elementu realizācija ir Latvijas ražotāju darbs, taču ne dizaina izveide, kurš tiešā veidā, kaut arī ar saprotamu iemeslu dēļ veiktām izmaiņām, ir kopēts no pasaulē atpazīstamu zīmolu paraugiem (pasūtītāja pārstāvja informācija objekta apskates laikā),» vērtē D.Dzedone. Taču kopumā, viņas ieskatā, objekts ir kvalitatīvs pienesums Rīgas arhitektūrai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – trīs nami Miesnieku ielā

Zane Atlāce - Bistere, 18.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz ieskats dzīvojamo ēku un komercplatību pārbūvē Miesnieku ielā 13, 15 un 17.

Kādreizējo viduslaiku noliktavu ēku atdzīvināšana 21. gadsimta Rīgā ļoti veiksmīgi iezīmē senās Hanzas pilsētas pārtapšanu mūsdienīgā reģionālajā centrā, kurš nepārtrauktā attīstības ceļā nav atstājis novārtā savu vēsturisko lomu un šarmu, secina biedrības Zaļās mājas pārstāvis Kristaps Ceplis. Viņaprāt, seno ēku atgriešanās Rīgas nekustamo īpašumu apritē, pirmkārt, jau ir apsveicama no pilsētas vizuālā tēla viedokļa, jo ilgstoši pamestībā un sliktā tehniskā stāvoklī stāvējušās noliktavas radīja nevīžīgu un nesaimniecisku iespaidu vecpilsētas kopējā tēlā.

K.Ceplis uzskata, ka ēku pārtapšana no saimniecisku funkciju veikšanas ēkām par dzīvokļu namiem ir loģiska un pamatota, ņemot vērā namu atrašanās vietu. Vizuāli māju atjaunošana ir izdevusies labi, ļaujot novērtēt arī to vēsturisko nozīmi. Vienlaikus ir rasts cienījams kompromiss starp «toreiz un tagad» lietojot mūsdienīgus arhitektūras un būvniecības risinājumus, padarot ēkas komfortablas atbilstoši mūsu laikmeta prasībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Kauguru nekustamā īpašuma tirgū - galvenokārt «monstri» un grausti

Laura Mazbērziņa, 13.09.2018

Raksta foto galerijā - dažādi īpašumi Kauguros! Fotogrāfijas tapušas, Db.lv viesojoties Kauguros, tāpēc fotogrāfijām ir tikai ilustratīvs raksturs.

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kauguros pieprasītas ir mājas ar zemi, bet tādas iegādāties ir gandrīz neiespējami. Nekustamā īpašuma tirgus piedāvā «monstrus» jeb padomju laika ēkas vai graustus. Investoriem Jūrmalas «pelēkais zirdziņš» Kauguri nav interesanti, stāsta nozares eksperti.

Kauguros ir pieprasītas mājas ar zemi. «Ļoti pieprasītas ir mājas no 100 līdz 150 kvadrātmetriem ainaviskā vietā ar nelielu zemes gabalu, bet to piedāvājumā nav. Vienīgais, ko nekustamā īpašuma tirgus piedāvā, ir padomju laika «monstri» vai grausti. Kauguros pārdošanā ir tikai sērijveida dzīvokļi, ir daži jaunie projekti, bet šie dzīvokļi reti nonāk kopējā tirgū,» saka Inga Freija, SIA «Arco Real Estate» konsultante.

Savrupmājas, kuras ir no 150 līdz 200 kvadrātmetru platībā, Kauguru centrā ap izglītības iestādēm ir cenu diapozonā no 165 līdz 200 tūkstošiem eiro. Savukārt, līča pusē īpašumu cenas ir no 230 līdz pat 370 tūkstošiem eiro. Zemes cenas ļoti atkarīgas no vietas un pieejamām komunikācijām. «Jūrmala ir specifiska - jo tuvāk jūrai, jo zemes cenas ir augstākas. Visumā pircēji varētu būt gatavi pirkt zemesgabalus privātmājas apbūvei cenu robežās no 15 000 līdz 30 000 eiro,» stāsta Lauris Ceplītis, SIA «City Real Estate» konsultants.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Mārupes dzīvokļi vilina investorus

Laura Mazbērziņa, 14.08.2018

Raksta foto galerijā - dažādi īpašumi Mārupē! Fotogrāfijas tapušas, Db.lv viesojoties Mārupē, tāpēc fotogrāfijām ir tikai ilustratīvs raksturs.

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mārupe varētu būt interesanta investoriem, kas iegādājas dzīvokļus izīrēšanai - īres cenas ir līdzīgas kā Rīgas centrā, bet iegādes cenas ir salīdzinoši zemākas. Līdz ar to ir lielāka atdeve no ieguldījuma, biznesa portālam db.lv stāsta «Baltic Sotheby`s International Realty» pārdošanas konsultante Evita Pudane.

«Mārupe nekad nav pozicionēta kā industriāla teritorija, tomēr tādi priekšnosacījumi kvalitatīvas investīciju vides attīstībai kā Rīgas un lidostas tuvums un sakārtota infrastruktūra ir veicinājuši investīciju piesaisti novadā,» komentē Mārupes novada domes pārstāve Uva Bērziņa.

E. Pudane norāda, ka Mārupes mājokļu tirgū 2018. gada pirmajā pusē vērojams neliels sarukums pret iepriekšējo gadu gan tirgus aktivitātē, gan darījumu kopējā vērtībā. Trīs aplūkotajos nekustamā īpašuma tirgus segmentos - dzīvokļi, privātmājas un zeme, darījumu skaits samazinājies no 241 līdz 223 pirkumiem. Līdz ar to darījumu kopējā vērtība sarukusi no 17,9 miljoniem eiro līdz 17,4 miljoniem eiro. Līdzīgi arī Mārupes mājokļu premium segmenta apgrozījums nedaudz samazinājies no iepriekšējā gada pirmo sešu mēnešu līmeņa. 2018. gada pirmajā pusgadā darījumi ar vērtību virs 150 000 eiro kopā veidoja 5,8 miljonu eiro apgrozījumu (6,4 miljoni eiro attiecīgajā periodā 2017. gadā). Līdz šim šogad ir noslēgti par diviem darījumiem vairāk nekā atbilstošajā periodā gadu iepriekš: 32 darījumi 2018. gadā, 30 darījumi 2017. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Nekustamā īpašuma darījumu rekordi Ķekavas novadā

Laura Mazbērziņa, 26.11.2018

Raksta foto galerijā - dažādi īpašumi Ķekavā! Fotogrāfijas tapušas, Db.lv viesojoties Ķekavā, tāpēc fotogrāfijām ir tikai ilustratīvs raksturs.

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķekavas novada nekustamā īpašuma tirgū dominē savrupmāju zemes iegāde.

Pērn notikuši 270 darījumi. Dārgākā savrupmāju zeme pārdota Katlakalnā, sasniedzot teju 40 eiro/m2 ar kopējo darījuma summu 110 000 eiro, biznesa portālam db.lv pastāstīja nekustamā īpašuma eksperti.

«Vērā ņemama ir savrupmāju iegādes intensitāte, un šajā segmentā ievērojamākais ir teju miljonu eiro vērtais darījums. Šis īpašums atrodas skaistā Daugavas krastā, ar lielu telpu un zemes platību. Savukārt, darījumi ar viszemāko pārdošanas cenu notikuši dārzu saimniecību rajonos. Protams, jāmin arī interese par dzīvokļu iegādi un jaunu projektu attīstība Baložos,» komentē Anita Feldmane, VAS «Valsts nekustamie īpašumi» eksperte.

Viņa gan norāda uz to, ka «Rail Baltica» plāni un valsts galvenā autoceļa projekta «E67/A7 Ķekavas apvedceļš» īstenošana «dažu labu privātmājas mežmalu var pārvērst par ceļmalu vai dzelzceļa trasi».

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – RSU dienesta viesnīca

Zane Atlāce - Bistere, 17.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz ieskats Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) dienesta viesnīcas jaunbūvē Dārza ielā 5.

Viesnīcā izbūvētas dzīvojamās telpas 220 studentiem. Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas pārstāvis Jānis Krastiņš secina, ka plānojums piedāvā plašu mājokļa tipu izvēli – gan vairākistabu dzīvokļus, gan atsevišķas istabas ar labierīcībām un ēdiena pagatavošanas vietu, gan personām ar ierobežotām pārvietošanas iespējām piemērotus mitekļus. Pagrabstāvā nodrošinātas ērtas autostāvvietas, tostarp četriem elektromobiļiem, velosipēdu novietnes, trenažieru zāles, kā arī saimniecības telpas un augstvērtīgam inženiertehniskajam aprīkojumam nepieciešamās palīgtelpas. Starp ēku un universitātes mācību korpusiem izveidots plašs, labiekārtots parks ar Rīgā reti sastopamu gleznainu reljefu un dīķi. Parks nodrošina izcilu komforta un sanitāri higiēniskās kvalitātes līmeni ēkas iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti

Zane Atlāce - Bistere, 07.09.2018

1. Biroju ēkas jaunbūve un pārbūve Mūkusalas ielā 42

Projektētājs: SIA «OUTOFBOX» un SIA «Mūsu projekts»

Pasūtītājs: SIA «Mūkusalas Biznesa Centrs»

Būvētājs: SIA «Pro Dev»

Autori: arhitekti Pēteris Bajārs, Dace Ržepicka, Līga Vanaga, Ieva Lūse, Sabīne Vecvagare, Jekaterina Smirnova, būvkonstruktors Artjoms Samarins

Foto: Aivars Siliņš

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtējot visus pretendentus, Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 žūrija nolēmusi izvirzīt kopumā 10 objektus, informē Rīgas pilsētas arhitekta birojā.

Lielākā daļa no balvas pretendentiem ir privāto investīciju projekti dažādos segmentos – viesnīcas, daudzdzīvokļu un īres nami, jaunā ražošana un pilsētvide.

Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis norāda - kaut arī starp finālistiem nav iekļuvuši vairāki liela apjoma sabiedriski nozīmīgi projekti, balvu pretendenti atspoguļo laikmetīgu līdzsvaru starp paša objekta ambīciju un kvalitātēm, kā arī tā pienesumu Rīgas arhitektūrai un pilsētvidei.

Arhitektūras sasniegumu skates 2018. gada balva Rīgas arhitektūrā balvu pretendentu vērtēšanā aicināti iesaistīties arī paši rīdzinieki un visi, kam interesē kvalitatīvas pārmaiņas Rīgas pilsētvidē un arhitektūras attīstība. Skates finālam izvirzītos objektus, kā arī žūrijas ekspertu vērtējumu var aplūkot Rīgas pilsētas arhitekta biroja mājaslapā arhitekts.riga.lv, nobalsot par sev tīkamāko objektu iespējams Rīgas pilsētas arhitekta biroja Facebook kontā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas sabrukums rada reģionālo migrācijas krīzi; režīma maiņa tomēr nebūtu panaceja

Venecuēlas nacionālās valūtas bolivāra hiperinflācija ir ne vien ekonomikas sabrukuma simptoms, bet arī sociālistiskas aizbildniecības un autokrātisma mantojums. Centieni maskēt nemākulīgu, jo ekonomiski neargumentētu, valsts pārvaldi aiz piedrukātas naudas kalniem ir šīs Latīņamerikas valsts iesīkstējusi tradīcija. Investīciju analītikas portāls investing.com lēš, ka Venecuēlā kopš 60. gadu sākuma naudas masa ir pieaugusi gigantiskā apmērā – vairāk nekā par 46 miljardiem procentu.

Pēc Venecuēlas politiskās opozīcijas aplēsēm, jūlijā inflācija sasniedza rekordu Latīņamerikas vēsturē – 83 tūkstošus procentu pret pērnā gada jūliju, raksta Financial Times. Visa gada griezumā inflācija noteikti būs vairākos simtos tūkstošu procentu liela, un Starptautiskais Valūtas fonds to prognozē pat miljonu procentu apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO: Atpūtas kompleksa Miķelis viesnīcas būvniecībā iegulda miljonu

Monta Glumane, 03.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimnieka Arņa Vēja pārraudzībā ir 6000 hektāru zemes, un viņš ir viens no lielākajiem zemniekiem Latvijā. Lai gan pamatnodarbošanās saistīta ar graudkopību, tomēr tūrisms ir nozare, kurā lauksaimnieks vienmēr ieguldījis savus līdzekļus.

Pērn lauksaimnieks Bauskas novadā par vienu miljonu eiro – graudkopībā nopelnīto naudu, bez jebkādiem kredītiem – uzbūvējis viesnīcu atpūtas kompleksā Miķelis.

Jau vēsturiski vieta, kurā šodien atrodas jaunuzbūvētā viesnīca, tika dēvēta par atpūtas kompleksu. 90. gados sāka darboties kafejnīca, kas tika papildināta ar banketu zāli, bet pēdējais etaps ir viesnīca. «Kāds klients atsauksmē bija labi uzrakstījis – lieliska vieta, kurā pieredzēt seno un mūsdienu Latviju. Šeit ir ļoti daudz stāstu – sākot ar to, kā zemnieki kādreiz saimniekoja, ļoti daudz stāstu par kolhoza laikiem, padomju laikiem, un seko mūsdienas ar jauno viesnīcu,» stāsta atpūtas kompleksa Miķelis direktors Jānis Strazdiņš. Atpūtas komplekss pamatā nodrošina izmitināšanas pakalpojumus, kā arī tiek rīkoti semināri un banketi, pieejams restorāns un retro auto muzejs. Klientiem pieejams arī pirts nams pie upes, velosipēdu un laivu noma. Tiek veidoti kopprojekti sadarbībā ar Mūsas moto trasi, kuri izmanto gan viesnīcu, gan ēdināšanas pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Bauskā kāpj nekustamā īpašuma cenas; pašvaldība izpērk zemi

Laura Mazbērziņa, 24.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Samazinoties bezdarbam un uzlabojoties ekonomiskajai aktivitātei, Bauskas pilsētā 2018. gadā ir novērota paaugstināta aktivitāte dzīvokļu darījumu skaita ziņā, kas ir veicinājis arī vidējo cenu pieaugumu. Ir reģistrēti daži spekulatīvie darījumi ar lielām savrupmāju zemes teritorijām, pircēju vidū ir arī ārvalstnieki, biznesa portālam db.lv stāsta Vineta Vigupe VAS «Valsts nekustamie īpašumi», Nekustamā īpašuma portfeļa vadības pārvaldes direktore.

V. Vigupe stāsta, ka Bauskas pilsēta ir bijusi pievilcīga arī naudas plūsmu nesošai komercēku iegādei un īpašumu darījumu cenas liecina par interesi pieteikties uz termiņuzturēšanās atļauju (TUA) Latvijā, kas sniedz iespēju brīvi pārvietoties Šengenas zonā. Zemes gabalu darījumi privātmāju būvei ir maz vai praktiski nenotiek. Bauskas novada pašvaldība pēdējā gada laikā ir iegādājusies ievērojamas zemes teritorijas dzīvojamā fonda apbūvei. Arī komercbanku meitu uzņēmumi ir aktīvi turpinājuši izpārdot savu nekustamo īpašumu portfeli Bauskas pilsētā un novadā.

Viktors Svirkovskis, SIA «Latio» Zemgales reģiona Jelgavas nodaļas nekustamo īpašumu aģents informē, ka Bauskas nekustamo īpašumu tirgu var raksturot kā mēreni aktīvu. Vienistabas dzīvokļu cenas ir robežās no 7 000 līdz 15 000 eiro, bet divistabu līdz 25 000 eiro. Darījumi ar trīs un četru istabu dzīvokļiem notiek samērā reti, ko daļēji ietekmē arī tāds faktors kā augstie maksājumi par siltumpatēriņu. Paneļu konstrukcijas piecstāvu mājās trīsistabu un četristabu dzīvokļu cenu diapazons ir līdz 28 000 eiro. Dārgāk tiek piedāvāti dzīvokļi pilsētas centrā, specprojektu mājās un ar ļoti labu vai pat ar ekskluzīvu remontu, kā arī dzīvokļi jaunos projektos un renovētajās mājās. Dzīvokļu cenas renovētajās mājās ir robežās no 370 līdz 480 eiro par kvadrātmetru, atkarībā no telpu platības un tehniskā stāvokļa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – viesnīca Kaļķu ielā

Zane Atlāce - Bistere, 13.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz ieskats ēkas pārbūvē viesnīcas izveidei Kaļķu ielā 20.

Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas pārstāvis Jānis Krastiņš uzskata, ka šis ir augstvērtīgs nelielas vēsturiskās Vecrīgas ēkas atjaunošanas piemērs.

«Aiz perfekti restaurētas fasādes, kurā izceļas 18. gadsimta sākumā veidotais portāls, izveidota jauna, emocionāli izteiksmīga telpiskā struktūra. Kompozīcijas kodols ir ar caurspīdīgu jumtu pārsegta lieltelpa, kas izveidota kādreizējā nelielā iekšpagalma vietā. Gar vienu telpas sānsienu izbūvētie balkoni nodrošina ērtu savienojumu ar ēkas dziļāko spārnu, bet pretējā siena veidota kā milzīgs spogulis, kas telpu vizuāli paplašina divkārt. Visa apdare izceļas ar «high-tech» kvalitāti, taču arhitektūrā integrēti pēc iespējas visi vērtīgākie vēsturiskie iekštelpu elementi (kāpnes, logi u.c.). Augšstāvā izvietotais restorāns nodrošina apmeklētājiem gleznainu skatu uz Vecrīgu,» vērtē J.Krastiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Populārākā Latvijas grupa «Prāta vētra» domā izmēģināt spēkus Ķīnas mūzikas tirgū, intervijā žurnālam «Sestdiena» pastāstījis grupas dziedātājs Renārs Kaupers.

«Ir doma paskatīties uz Ķīnas mūzikas tirgus pusi. Dzīvosim, redzēsim,» teicis Kaupers, «mūsu draugi Deivids Larsons un Povels Olsons, kas producēja mūsu albumu, ar savu grupu «The Royal Concept» septembrī dosies tūrē pa Ķīnu. Japānā viņi jau ir labi pazīstami.»

Kaupers atzīmējis, ka Ķīnā arvien vairāk patērē Eiropas mūziku. «Tās ir lielas teritorijas, daudz cilvēku, un, ja izdodas viņiem iepatikties, ir brīnišķīgi, paplašinās loks, kurā vari koncertēt.»

«Atskatoties uz mūsu internacionālajiem sasniegumiem, rietumpusē tie ir 2000.gadu sākumā - Eirovīzija, dziesma «My Star», labi panākumi Zviedrijā, Somijā, topos un radio,» rezumējis mūziķis.

«Prāta vētras» 30 gadu jubileju nākamgad grupai esot padomā atzīmēt ar koncertu Liepājā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā audzēšanas sezonā būtiski palielinājušies ziemas siltumnīcu kompleksa Mežvidi operatora SIA Latgales dārzeņu loģistika tomātu realizācijas ieņēmumi

SIA Latgales dārzeņu loģistika tomātu realizācijas ieņēmumi 2017./2018. gada audzēšanas sezonā, salīdzinot ar iepriekšējo sezonu, pieauguši par 207,6 tūktošiem eiro, liecina uzņēmuma sniegtā informācija. SIA Latgales dārzeņu loģistika valdes loceklis Edgars Romanovskis izaugsmi skaidro ar ieguldījumiem audzēšanas procesa efektivitātē.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Aizvadītajā tomātu audzēšanas sezonā SIA Latgales dārzeņu loģistika tomātu realizācijas ieņēmumi sasniedza 832,97 tūkstošus eiro, kas ir par vairāk nekā 200 tūkstošiem vairāk nekā vēl gadu iepriekš, kad realizācijas ieņēmumi veidoja 625,4 tūkstošus eiro. Audzis arī uzņēmuma kopējais apgrozījums. Mežvidos tomātu audzēšanas sezona parasti ilgst no oktobra vidus līdz jūlija beigām, un šobrīd veikalu plauktos jau nonākuši pirmie šajā sezonā Latgalē audzētie tomāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Aguz pieteikusi sevi Latvijas tirgū ar dažādu riekstu sviestiem, kurus pagaidām ražo mazā apjomā, nemērķējot uz lielveikalu plauktiem

Esot bērna kopšanas atvaļinājumā ar trešo mazuli, Evita Roze sapratusi, ka vairs nevēlas atgriezties darbā birojā, kur iepriekš viņa pildījusi tirdzniecības vadītājas pienākumus. «Pārtikas tirdzniecības jomā strādāju 15 gadus, bet tikai tagad man radās vēlme veidot savu uzņēmumu. Man tas bija liels solis, taču palīdzēja gadu gaitā uzkrātā pieredze, kā arī iegūtie kontakti. Nodibināju kopuzņēmumu ar Ģiedri Janču (Giedrius Jančius) no Lietuvas. Viņš savā uzņēmumā UAB Nutvila divus gadus ražo dažādu riekstu sviestus,» stāsta SIA Aguz tirdzniecības direktore, prokūriste Evita Roze. Idejas par produktu garšu tiek ģenerētas ne tikai Lietuvā, bet arī Latvijā. Reizi mēnesī abu valstu uzņēmumu vadības komanda sapulcējas, lai domātu par jaunu produktu ražošanu, garšu kombinācijām, kuras izmēģināt. Taujāta, kādēļ tika izvēlēts zīmola nosaukums Aguz, viņa teic, ka šis vārds ebreju valodā nozīmē «rieksts».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nedēļas nogalē Biķernieku trasē norisinājās FIA pasaules rallijkrosa čempionāta posms «Neste World RX of Latvia».

Pirmo reizi auto sacensību vēsturē visi ģeneratori tika darbināti, izmantojot 100% Neste MY atjaunojamo dīzeļdegvielu, kas ražota no atjaunojamiem resursiem - pārtikas un zivjrūpniecības pārstrādes pārpalikumiem un atkritumiem, kā arī augu eļļām - un kurā nav nafta. Šajā posmā, pateicoties Neste MY atjaunojamai dīzeļdegvielai, siltumnīcefekta gāzu emisijas bija samazinātas līdz pat 90% salīdzinājumā ar fosilo dīzeļdegvielu.

Fotografijas no Neste World RX of Latvia skatiet galerijā!

Tev varētu interesēt arī:

VIDEO, FOTO: Baltijas autošosejas čempionāta ceturtais posms

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Restorāna Bangert’s līdzīpašnieks: mēs šos piecus gadus godam turamies

Linda Zalāne, 31.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gleznainā vietā Kuldīgā, ar skatu uz Ventas rumbu pirms pieciem gadiem durvis vēra restorāns Bangert’s. Tā īpašnieki ir Artis Rozītis, Edgars Zalāns un Andis Putāns, kuri vēsturisko ēku iegādājās pirms astoņiem gadiem. «Ēku iegādājāmies un ilgi renovējām, restaurējām. Kas gan cits kā skaists restorāns tik skaistā vietā varētu būt? Restorāna izveidē ieguldīti apmēram 200 tūkst. eiro,» laikrakstam Dienas Bizness atklāj Bangert’s līdzīpašnieks A. Rozītis, kurš ēdināšanas jomā strādā jau 20 gadus.

Savulaik ēkā atradās Latvijas Banka.

A. Rozītim pieder arī viens no vecākajiem bāriem pilsētā Stenders. Gadu gaitā viņš ne tikai Kuldīgā, bet arī citās Latvijas pilsētās (Talsos, Ventspilī un Saldū) attīstījis picēriju tīklu Stenders.

«Ņemot vērā ēdināšanas sfēras specifiku Latvijā, tas nav vieglākais bizness. Rīgā restorāni veras ciet un vaļā, un tam ir kāds iemesls – nodokļu sistēma un likumdošana, kas šīs jomas uzņēmumiem ir pārāk liela nasta, jo apkalpojošā sfērā ir nepieciešams liels darbaspēka resurss, līdz ar to nodokļu slogs ir liels. Ņemot vērā visus šos faktorus, mēs šos piecus gadus godam turamies,» secina A. Rozītis.

Viņaprāt, Kuldīga uz pārējo Kurzemes pilsētu fona nevar sūdzēties, jo tā piesaista ļoti daudz viesu, kas nes labumu arī restorāniem un kafejnīcām. Tāpat, sākot no jūnija līdz augusta beigām, teju ik nedēļas nogali notiek kāds pasākums, uz kuru sabrauc cilvēki no visas Latvijas. Ēdināšanas uzņēmumu uzdevums ir turēt augstu kvalitātes latiņu un prast karstajā vasaras sezonā nopelnīt iztiku ziemai. «Tad sākas īstā dzīve un «žonglēšana», jo pilsētā uzturas pārsvarā pamatiedzīvotāji. Pozitīvi, ka pilsēta pēdējos gados veiksmīgi iesaistās gastrotūrismā un rīko restorānu nedēļu. Man bija liels pārsteigums, ka pirms diviem gadiem šis pasākums izdevās un bija ļoti daudz cilvēku, kas atbrauca uz Kuldīgu, lai ieturētu maltīti,» atminas A. Rozītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar Zviedrijas mājlietu zīmola IKEA ienākšanu Latvijā citi tirgus dalībnieki «kreņķi neķer», uzskatot, ka darbojas tomēr nedaudz atšķirīgā nišā.

Pagājušas nedaudz vairāk kā divas nedēļas, kopš Latvijā durvis vēra Zviedrijas zīmola veikals IKEA. Šajā laikā to apmeklēt jau paguvuši simtiem cilvēku gan no Latvijas, gan arī tuvākajām kaimiņvalstīm. IKEA franšīzes ņēmējs Latvijā ir SIA Paul Mason Properties, kura īpašniekam pieder arī zīmola veikals Lietuvā un Islandē. Kā iepriekš apgalvoja SIA Paul Mason Properties vadītājs Sigurdurs Palmasons, viņš uz Latviju braucis jau kopš 1997. gada ar vīziju atvērt te IKEA veikalu. Beidzot tas ir noticis. Projekta izmaksas no uzņēmuma puses ir aptuveni 60 milj. eiro. Tomēr S. Palmasons pieļauj, ka ar laiku šī summa varētu pieaugt, jo tālākā nākotnē iecerēts attīstīt teritoriju ap IKEA veikalu, izveidojot reģionālas nozīmes iepirkšanās centru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Binders asfaltbetona rūpnīcā jūlijā saražota miljonā tonna asfalta

Lelde Petrāne, 02.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu būves firmas SIA «Binders» Vangažu asfaltbetona rūpnīcā (ABR) jūlijā saražota miljonā tonna asfalta. Apjoms sasniegts 11 gadu laikā, kopš darbu sāka fundamentāli atjaunotā ražotne, ko 2007.gadā uzbūvēja vecās rūpnīcas vietā.

Miljonā asfalta tonna ieklāta uz autoceļa A1 jeb uz Tallinas šosejas netālu no Svētciema, kur uzņēmums «Binders» šovasar veic ceļa seguma maiņu kopumā 33 km garā posmā no Duntes līdz Svētciemam.

Uzņēmuma speciālisti aprēķinājuši, ka ar miljons tonnām pietiek, lai noasfaltētu ceļu no Vangažiem līdz Romai ar nosacījumu, ka asfalta kārta ir 4 cm bieza, bet ceļa platums ir 4 m.

Vangažu ABR maksimālā jauda ir 320 t asfalta stundā. Vidējais ražošanas apjoms gadā ir 80 000 t asfalta. Saražotā daudzuma ziņā līdz šim nepārspēts ir 2013.gads, kad produkcijas apjoms sasniedza 145 867 t.

Asfaltbetona rūpnīca Vangažos ir vecākā ceļu būvmateriālu ražotne Latvijā, kas tika uzbūvēta 1956.gadā. Laika gaitā tā piedzīvojusi īpašnieku maiņas, kā arī vairākas pārveides un modernizācijas, līdz 2007.gadā tika pilnībā demontēta un tās vietā uzbūvēta jauna, ko pēc uzņēmuma «Binders» speciāla pasūtījuma izgatavoja Vācijas kompānija «AMMANN Asphalt GmbH».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Imantā, bijušajā rūpnīcas Radiotehnika ražošanas ēkā, ieguldot vairāk nekā 10 miljonus eiro, tiks izveidots Latvijas produktu tirgus, kā arī apjomīgs tirdzniecības un izklaides centrs

Pirmais projekta attīstības posms paredz Imantas Tirgus izveidi ēkas pirmajā stāvā. Projekta noslēgums gaidāms 2020. gadā, kad pirmajā un otrajā stāvā tiks atvērtas pārējās tirdzniecības platības, kurās būs pārstāvēti arī plaši pazīstami apģērbu zīmoli, bet trešajā un ceturtajā stāvā atradīsies izklaides, tai skaitā kino, un sporta zonas, informē SIA Imantas Tirgus valdes loceklis Ēriks Ertmanis. Imantas Tirgus tiek veidots par pašu līdzekļiem, savukārt pārējā centra izveidi finansēs banka. Ēkas īpašnieks ir SIA Imanta Retail Park.

Padomju laikā ražošanas vajadzībām būvētās četru stāvu ēkas pirmajā stāvā 2011. gadā izvietojās viens no tirdzniecības ķēdes Prisma veikaliem, un īpašniekam bija plāns pārējā ēkā attīstīt tradicionālu iepirkšanās centru, kas tomēr dažādu iemeslu dēļ nav īstenojies. 2017. gadā, Prismai pieņemot lēmumu pamest Latvijas tirgu, mainīta attīstības koncepcija un izlemts bijušajās veikala telpās izvietot Imantas Tirgu, bet pārējā centrā uzsvaru likt uz izklaidi un aktīvo atpūtu. Paplašināties plāno ēkā jau strādājošais sporta klubs People Fitness, kā arī norisinās pārrunas ar kādu skandināvu zīmolu par aktīvās atpūtas pakalpojumu nodrošināšanu, kas ietvertu hokeja, basketbola, beisbola un skeitparka elementus. Plānots, ka sporta un izklaides komplekss aizņems 30 tūkstošus kvadrātmetru. Patlaban notiek pārrunas arī ar kinoteātru operatoriem un citiem iespējamajiem nomniekiem. Ēka ir sagatavota starpsienu izbūvei atkarībā no katra nomnieka vajadzībām un gaida darbu sākšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

«Varam piedāvāt atvest tādas preces no IKEA, kādu nav Latvijā»

Elīna Pankovska, 18.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar Zviedrijas mājlietu zīmola IKEA ienākšanu Latvijā citi tirgus dalībnieki «kreņķi neķer», otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness. Tā, piemēram, SIA Ekopaka (mebo.lv) vadītājs Ivars Leicis uzsver, ka nekas traģisks nenotiks, jo piedāvātais sortiments atšķiras.

«Mēs sniedzam transporta pakalpojumus. Proti, cilvēki var pasūtīt lietas un mēbeles no IKEA Polijas veikala. Visticamāk, mums samazināsies pasūtījumu skaits, jo cilvēki paši brauks uz IKEA tepat, Pierīgā. Tomēr, domājams, tas nebūs tik traģiski, jo varam piedāvāt atvest tādas preces, kādu nav Latvijā, jo piedāvātais sortiments atšķiras,» viņš saka.

Tāpat cilvēkiem patīkot, ka «varam ne tikai piegādāt, bet arī samontēt», viņš akcentē.

Pagājušas nedaudz vairāk nekā divas nedēļas, kopš Latvijā durvis vēra Zviedrijas zīmola veikals IKEA. Šajā laikā to apmeklēt jau paguvuši simtiem cilvēku gan no Latvijas, gan arī tuvākajām kaimiņvalstīm.

IKEA franšīzes ņēmējs Latvijā ir SIA Paul Mason Properties, kura īpašniekam pieder arī zīmola veikals Lietuvā un Islandē. Kā iepriekš apgalvoja SIA Paul Mason Properties vadītājs Sigurdurs Palmasons, viņš uz Latviju braucis jau kopš 1997. gada ar vīziju atvērt te IKEA veikalu. Beidzot tas ir noticis. Projekta izmaksas no uzņēmuma puses ir aptuveni 60 milj. eiro. Tomēr S. Palmasons pieļauj, ka ar laiku šī summa varētu pieaugt, jo tālākā nākotnē iecerēts attīstīt teritoriju ap IKEA veikalu, izveidojot reģionālas nozīmes iepirkšanās centru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Kuģniecības nodaļas vadītājs šodien dosies apskatīt Rīgā, Bolderājas apkaimē, netālu no Daugavgrīvas mola jūras krastā izskaloto vēsturisko kuģa vraku, informēja Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja muzejpedagoģe Solvita Kokina.

Viņa pastāstīja, ka par kuģa vraku uzzināja trešdienas, 4.jūlija, vakarā, saņemot zvanu un bildes no aculiecinieka Artūra Nikolājeva, savukārt ceturtdien muzeja pārstāvis devās aplūkot vraku klātienē.

«Visticamāk, ka vraks ir no liela kuģa, par ko liecina smagnējās brangas jeb ribas. Taču ir grūti pateikt, vai tas ir mūsu pašu kuģis vai ārzemju, jo savienojumu vietas ir no koka, kas liecina par 17. vai vēlāku gadsimtu. Lai noskaidrotu precīzas detaļas, nepieciešami speciālisti, kas uz vietas izmērītu un precizētu. Jādomā arī, kā vraku saglabāt, un ko ar to darīt tālāk,» skaidroja Kokina.

Viņa uzsvēra, ka, ja kuģis ir no ozola vai jebkura kokmateriāla, tad, izcelts no ūdens, tas sāktu strauji bojāties. «Iepriekš, 1930.gados, kad tika atrasts Rīgas upē noslīkušais kuģis, tās detaļas tika apstrādātas ar ķimikālijām, lai varētu ilgstoši saglabāt. Taču muzeja Kuģniecības nodaļā nemācēja teikt, vai ir tāds speciālists, kas varētu tagad apstrādāt kuģa vraku,» teica Kokina.

Komentāri

Pievienot komentāru