Nekustamais īpašums

FOTO: Mārupes dzīvokļi vilina investorus

Laura Mazbērziņa, 14.08.2018

Raksta foto galerijā - dažādi īpašumi Mārupē! Fotogrāfijas tapušas, Db.lv viesojoties Mārupē, tāpēc fotogrāfijām ir tikai ilustratīvs raksturs.

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

Mārupe varētu būt interesanta investoriem, kas iegādājas dzīvokļus izīrēšanai - īres cenas ir līdzīgas kā Rīgas centrā, bet iegādes cenas ir salīdzinoši zemākas. Līdz ar to ir lielāka atdeve no ieguldījuma, biznesa portālam db.lv stāsta «Baltic Sotheby`s International Realty» pārdošanas konsultante Evita Pudane.

«Mārupe nekad nav pozicionēta kā industriāla teritorija, tomēr tādi priekšnosacījumi kvalitatīvas investīciju vides attīstībai kā Rīgas un lidostas tuvums un sakārtota infrastruktūra ir veicinājuši investīciju piesaisti novadā,» komentē Mārupes novada domes pārstāve Uva Bērziņa.

E. Pudane norāda, ka Mārupes mājokļu tirgū 2018. gada pirmajā pusē vērojams neliels sarukums pret iepriekšējo gadu gan tirgus aktivitātē, gan darījumu kopējā vērtībā. Trīs aplūkotajos nekustamā īpašuma tirgus segmentos - dzīvokļi, privātmājas un zeme, darījumu skaits samazinājies no 241 līdz 223 pirkumiem. Līdz ar to darījumu kopējā vērtība sarukusi no 17,9 miljoniem eiro līdz 17,4 miljoniem eiro. Līdzīgi arī Mārupes mājokļu premium segmenta apgrozījums nedaudz samazinājies no iepriekšējā gada pirmo sešu mēnešu līmeņa. 2018. gada pirmajā pusgadā darījumi ar vērtību virs 150 000 eiro kopā veidoja 5,8 miljonu eiro apgrozījumu (6,4 miljoni eiro attiecīgajā periodā 2017. gadā). Līdz šim šogad ir noslēgti par diviem darījumiem vairāk nekā atbilstošajā periodā gadu iepriekš: 32 darījumi 2018. gadā, 30 darījumi 2017. gadā.

Dzīvokļu tirgū Mārupē novērojams pieaugums gan tirgus aktivitātē, gan apgrozījumā. Šajā gadā dzīvokļu pircēji Mārupē iztērējuši jau 7,5 miljonus eiro, kas ir par vienu miljonu vairāk nekā attiecīgajā laika posmā gadu iepriekš. Turklāt pieaudzis ne tikai slēgto darījumu skaits, bet arī darījumu vidējā vērtība, par kuru iegādāts dzīvokļa īpašums pirmajā pusgadā - pieaugums no 78 300 eiro 2017. gadā līdz 84 100 eiro 2018. gadā. Mārupes dzīvokļu tirgus pusgada apgrozījuma pieaugumu pret iepriekšējo gadu veidojuši septiņi premium dzīvokļu darījumi.

«Mārupe vienmēr ir bijusi pieprasīta vieta dzīvošanai, to apliecina arī nemitīgais iedzīvotāju skaita pieaugums. Saskaņā ar novada attīstības plāniem arī turpmāk paredzamas pozitīvas iedzīvotāju skaita pieauguma tendences. Mārupes novadu dzīvošanai izvēlas pārsvarā jaunas ģimenes, līdz ar to arī dzimušo skaits novadā katru gadu pieaug,» komentē U. Bērziņa.

E. Pudane uzsver, ka Mārupes privātmāju tirgus nav spējis noturēt iepriekšējā gadā uzstādīto latiņu. Lai arī slēgto darījumu skaits pieaudzis par sešiem darījumiem līdz 58 iegādātām privātmājām, to kopējā vērtība - 7,4 miljoni eiro, bijusi par 800 000 eiro zemāka nekā iepriekšējā gadā pirmajos sešos mēnešos iegādātajām privātmājām (8,2 miljoni eiro). Līdz ar to vidējā cena, par kuru topošie Mārupes iedzīvotāji iegādājušies īpašumu, sarukusi par piekto daļu jeb līdz 128 000 eiro. Īpaši samazinājusies pircēju interese par privātmāju īpašumiem, kas maksā virs 150 000 eiro – slēgto darījumu vērtība nokritusies par 1,6 miljoniem eiro līdz 4,6 miljoniem eiro. Šo kritumu veido ne tikai samazinājums vidējā privātmājas cenā - no 214 200 eiro 2017. gadā līdz 182 400 eiro 2018. gadā, bet arī tirgus aktivitātes atslābumā - no 30 darījumiem gadu iepriekš līdz 25 darījumiem šogad. Turklāt šogad līdz šim vēl nav slēgts neviens premium privātmāju darījums.

Iespaidīgs kritums novērojams zemes tirgū, kas paredzēta dzīvojamai apbūvei - gan aktivitātē, gan darījumu kopējā vērtībā. Šā gada pirmajos sešos mēnešos noslēgti 76 darījumi (107 gadu iepriekš). Līdz ar to tirgus pusgada apgrozījums krities par 800 000 eiro jeb novērojams kritums par 25%. Šā gada pirmajā pusgadā dzīvojamas zemes pircēji maksājuši vidēji ap 32 500 eiro par zemi Mārupē.

«Lai sabalansētu gan uzņēmēju intereses, gan iedzīvotāju vajadzības, pašvaldības teritorijas plānojumā iezīmētas konkrētas teritorijas, kurās paredzēts attīstīties tieši uzņēmējdarbībai. Pērn novadā tika reģistrēti 190 jauni uzņēmumi, un tas ir visaugstākais aktivitātes rādītājs starp Pierīgas novadiem,» norāda U. Bērziņa.

Tev varētu interesēt arī:

FOTO: Bauskā kāpj nekustamā īpašuma cenas; pašvaldība izpērk zemi

FOTO: Jelgavas nekustamā īpašuma tirgus - «ejošākie» ir mazie īpašumi

Koknesē daudz brīvu īpašumu gaida jaunus saimniekus

FOTO: Cēsīs kāpj īpašumu cenas

FOTO: Bolderājas un Daugavgrīvas nekustamā īpašuma kontrasti - no graustiem līdz glaunām privātmājām

FOTO: Pieprasījums pēc īpašumiem Kuldīgā ir augsts

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mārupe Wake Park​ īpašnieks: Ir jāriskē!

Laura Mazbērziņa, 15.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmantojot Eiropas Savienības fondu finansējumu, «Mārupe Wake Park» izveidots pūšļu parks, kurš šobrīd kļuvis pieprasītāks nekā veikparks, biznesa portālam db.lv pastāstīja «Mārupe Wake Park» īpašnieks Kristaps Gredzens.

Pūšļu parka izveidē ieguldīti 30 tūkstoši eiro.

«Sākotnēji domāju, ka veidot pūšļu parku būtu nenopietni. Pagāja trīs gadi un izdomāju, ka tomēr jāpamēģina. Interesanti ir tas, ka nesen Meksikā apmeklēju pūšļu parku, bet tur pieprasījums bija ļoti neliels. Šeit par pieprasījumu nevaru sūdzēties. 30 tūkstoši eiro par pūšļu parku man šķita neadekvāti augsta summa, bet nevienā mirklī nenožēloju šo projektu,» teic K. Gredzens.

K. Gredzens stāsta, ka «Mārupe Wake Park» attīstībai vairākkārt izmantots Eiropas Savienības fondu finansējums un viņš iesaka to darīt arī citiem uzņēmējiem.

«Mārupe Wake Park» ideja radusies nejauši - tagad hobijs pārtapis biznesā. «Mārupe Wake Park» izveidots pirms sešiem gadiem un ar 8 tūkstošiem eiro kabatā. K. Gredzens sapratis, ka lielu naudu tērē, braucot uz citiem veikparkiem, tāpēc jātaisa savs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģimeņu tik ļoti iecienītajā Mārupē aktuāli un interesi saistoši ir ne tikai privātmāju un dzīvokļu darījumi.

Par savas privātmājas celšanu Mārupē sapņo ļoti daudzi, taču, lai to paveiktu, nepieciešams iegūt savā īpašumā savrupmāju būvēšanai piemērotu zemi. Šajā rakstā apkopota aktuālā informācija par to, kādi darījumi šogad norisinājušies Mārupes savrupmāju apbūves zemes segmentā.

Uz pirkuma līguma pamata pirmajos septiņos šā gada mēnešos reģistrēti 66 darījumi, liecina Cenubanka.lv pieejamā informācija.

Izmēra ziņā vispieprasītākie ir 1500 – 2500 kv.m plašie zemes gabali. Šajā kategorijā līdz augusta sākumam notikuši 28 darījumi.

Savukārt tikai 7 darījumi notikuši ar īpašumiem, kas plašāki par 2500 kv.m. No šiem īpašumiem lielākais ir bijis 4654 kv.m plašs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Pēc Mārupes premium privātmājām pieprasījums lielāks nekā piedāvājums

Laura Mazbērziņa, 01.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad lielākā daļa darījumu Mārupes novadā notiks pieejamajā privātmāju segmentā, bet premium segmenta māju pietrūks, prognozē Evita Pudane, Baltic Sotheby`s International Realty pārdošanas un īres konsultante.

Šādā situācijā, kad tirgū pieprasījums ir lielāks par piedāvājumu, Mārupes premium īpašumu pārdevējiem varētu šķist, ka ar jaunu īpašnieku atrašanu savam īpašumam un visu formalitāšu kārtošanu varētu tikt galā paši, turklāt – ātri. Tomēr pieredzējuša speciālista piesaiste var palīdzēt ne tikai adekvāti novērtēt īpašuma stāvokli un iespējas konkrētā tirgus segmentā, bet arī noteikt pareizu cenu īpašumam, un saņemt zinoša speciālista, kas orientējas darījuma un konkrētās vietas niansēs, padomu,- tādējādi atrodot privātmājai īsto pircēju. Savukārt īpašumu pircējiem profesionāļa iesaiste darījuma veikšanā var palīdzēt izvairīties no nepatīkamiem pārsteigumiem un ļautu «nenopirkt problēmas», nezinot visu darījuma specifiku un tirgus īpatnības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FOTO: Ugunsgrēks aptur Boldžas kafijas darbību, biznesam nolūkota Mārupe

Monta Glumane, 25.09.2018

«Boldžas kafija» īpašnieks, fitnesa treneris Mārtiņš Rozenbergs.

Foto: Ritvars Skuja,Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ugunsgrēks, kas šovasar kādā jūnija naktī izcēlās divstāvu ēkā Bolderājā, zagļiem mēģinot sagriezt un nozagt bankomātu, apturējis arī uzņēmuma Boldžas kafija darbību, biznesa portālam db.lv pastāstīja uzņēmuma īpašnieks, fitnesa treneris Mārtiņš Rozenbergs.

Dažādu formalitāšu un telpu pārbūves nepieciešamības dēļ kafijas veikaliņš tik drīz vēl darbu neatsāks, taču uzņēmēja plānos ir oktobra sākumā atvērt kafijas bodīti arī Mārupē.

Ideja radīt kafijas bodīti Bolderājā radās, pateicoties atpazīstamajam Bolderājas kebabam, kas atrodas netālu no «Boldžas kafijas». M.Rozenbergs stāsta, ka iepriekš Bolderājā nebija vietas, kur iedzert kafiju, tāpēc pērn novembrī durvis vēra «Boldžas kafija». Sākotnēji šis bizness tika uzsākts kopā ar draugu, kurš pēc neilga laiku šo nodarbi pameta. «Ziemā bija smags periods, jo «tūristu» skaits ir ievērojami atšķirīgs nekā vasarā. No savas kabatas katru mēnesi investēju aptuveni 400 eiro. Manuprāt, Bolderājā iedzīvotāji cenšas dzīvot taupīgāk, to arī novēroju, tirgojot kafiju. Bieži ienāca klienti, apskatīja cenas un tik pat ātri izgāja - dzert kafiju ārpus mājām esot izšķērdība, jo par trīs eiro veikalā var nopirkt veselu kilogramu. Pienāca siltais laiks un notika brīnums, mums pat nācās pieņemt vēl vienu darbinieku – viens spieda sulas, otrs taisīja kafijas. Siltajā laikā cilvēki brauc uz Bolderāju – jūru, kebabu, cietoksni. Šī ir eksotiska vieta, bet ikdienā kontingents ir tāds, kāds ir. Šeit tiek būvētas vairākas sociālās mājas, noziedzības līmenis ir diezgan augsts, šī nebija pirmā reize kad centās aplaupīt bankomātu,» stāsta M.Rozenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Sabiedrība Mārupe reģistrē komercķīlu, par labu AS Citadele banka ieķīlājot visu mantu

Žanete Hāka, 25.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dārzeņu audzētājs SIA «Sabiedrība Mārupe» reģistrējis jaunu komercķīlu, par labu AS «Citadele banka» ieķīlājot visu mantu, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Komercķīlas devējs ir SIA «Sabiedrība Mārupe», savukārt parādnieks ir tā saistītais uzņēmums SIA «Zaļā dārzniecība». Abu uzņēmumu lielākie dalībnieki ir četras privātpersonas - Helmuts Balderis-Sildedzis un Anita Baldere-Sildedze, un Kaspars Brunovskis un Kristīne Brunovaska-Marinaki.

Komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 647 tūkstoši eiro, un tā reģistrēta piektdien, 22.februārī.

«Lursoft» izziņa liecina, ka SIA «Sabiedrība Mārupe» šobrīd ir aktuālas 15 komercķīlas, savukārt SIA «Zaļā dārzniecība» aktuālas astoņas komercķīlas.

SIA «Sabiedrība Mārupe» reģistrēta 1992.gadā un uzņēmuma pamatdarbība ir lauksaimniecības produkcijas ražošana un tirdzniecība, kā arī ar lauksaiminecību saistīto pakalpojumu nodrošināšana. 2017.gadā SIA «Sabiedrība Mārupe» apgrozījums bija 5,837 miljoni eiro un uzņēmums strādāja ar 59 tūkstošu eiro lielu peļņu. Tas nodarbināja vidēji 75 darbiniekus un nodokļos Latvijas valsts budžetā samaksāja 494 tūkstošus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā attīstīt nekustamā īpašuma projektus ir daudz sarežģītāk un ir būtiski lielāka birokrātija nekā Pierīgas pašvaldībās

Galvaspilsētā projekta saskaņošana var ilgt teju pusgadu, bet, piemēram, Mārupē tā notiek nedēļas laikā. Tādēļ industriālās projektēšanas un būvniecības uzņēmums Piche, kas nodarbojas arī ar industriālo parku attīstīšanu, Rīgā nestrādā. To intervijā DB stāsta SIA Piche valdes priekšsēdētājs Pēteris Senkāns.

Fragments no intervijas, kas publicēta 22. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Vai strādājat tikai Pierīgā?

Mēs strādājam tikai Mārupē, Rīgā nestrādājam vispār. Tas ir saistīts ar galvaspilsētā valdošo birokrātiju. Pierīgas pašvaldības, piemēram, Stopiņi un Mārupe, ir attīstītājiem daudz draudzīgākas. Mārupē projektu varam īstenot gada laikā, bet Rīgā tam būtu nepieciešami divi gadi. Kompānijas, kas vēlas ienākt un strādāt Latvijas tirgū, nav ar mieru tik ilgi gaidīt telpas. Tās šīm kompānijām ir vajadzīgas jau pēc gada vai pat ātrāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pierīgā, Piņķos tapusi vēl viena kafijas bodīte "Coffee Stop", informē uzņēmuma īpašnieki Uģis Pinete un Mārtiņš Rozenbergs.

Kafijas namiņu Piņķos viņi plānoja atvērt jau vairāk nekā gadu. Pagājušajā pavasarī uzņēmēji nespēja ideju realizēt līdz galam, tādēļ šogad uzskatīja to par prioritāti.

"Piņķus jau no pašas idejas sākuma uzskatām par ļoti piemērotu vietu mūsu konceptam, priecājamies, ka arī vietējie iedzīvotāji novērtē mūsu kvalitāti," pauž uzņēmēji.

Coffee Stop paplašinās Rīgas mikrorajonā 

Iļģuciemā, Vecajā Buļļu ielā atvērta kafijas bodīte "Coffee Stop", biznesa portālam Db.lv...

Kafijas namiņa koncepts un izskats Piņķos ir palicis nemainīgs - tas izskatās tieši tāpat kā Mārupē. Iļģuciema projektā vizuālais izskats mazliet atšķiras, taču piedāvājums visās četrās vietās ir identisks. Arī "Coffee Stop" mērķauditorija ir palikusi nemainīga - cilvēki, kuri savu darba ikdienu grib papildināt ar kafiju, ģimenes ar bērniem, kā arī ikviens, kas savā brīvajā laikā, pastaigā, izbraucienā vēlas sevi palutināt ar dzērienu vai desertu.

Šobrīd darbojas četri "Coffee Stop" kafijas namiņi - Mārupē - Rožu ielā un Lielā ielā, Piņķos - Rīgas ielā un Iļģuciemā - Vecā Buļļu ielā.

"Protams, rādītāji katrā vietā atšķiras, lielu lomu spēlē laika apstākļi un citas nianses. Taču priecājamies, ka spējam noturēt gan pastāvīgos klientus, gan katru dienu piesaistīt kādu jaunu kafijas baudītāju. Tālākie plāni un redzējums mums, protams, ir! Ir pieprasījums no klientiem dažādās Rīgas un Pierīgas vietās, taču mūsu mērķis ir nezaudēt produkta un apkalpošanas kvalitāti, lai cilvēki vienmēr būtu priecīgi iegriezties pie mums. Šis noteikti nav pēdējais "Coffee Stop"," atklāj uzņēmēji.

Pirmo kafijas namiņu "Coffee Stop" M. Rozenbergs ar draugu Uģi Pineti atvēra 2018.gada rudenī Mārupē. Iepriekš M.Rozenbergam piederēja uzņēmums "Boldžas kafija" Bolderājā. Savukārt otra kafijas bodīte "Coffee Stop" Mārupē tika atvērta 2019.gada rudenī.

Db.lv jau rakstīja par M.Rozenberga izveidoto kafijas bodīti "Boldžas kafija" Bolderājā, kuras darbība ugunsgrēka dēļ 2018.gada vasarā tika apturēta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmuma Boldžas kafija īpašnieks Mārtiņš Rozenbergs kopā ar draugu Uģi Pineti Mārupē atvēris kafijas bodīti Coffee Stop.

Investīcijas un ieguldītā darba apjoms izrādījies lielāks nekā uzņēmēji sākotnēji plānojuši, taču vienlaikus ar to rēķinājušies. Šobrīd kafijas bodītes atvēršanā Mārupē investēti aptuveni 6000 eiro.

Pēc U. Pinetes stāstītā, kafijas namiņš atvērts, jo novērota nepieciešamība pēc šāda veida produkta Mārupē. «Arī šobrīd, kad sākam izziņot, kas mēs tādi esam un ko piedāvāsim, atsaucība un interese ir samērā liela. Tas dod cerību, ka ar ideju neesam nošāvuši pilnīgi greizi un Mārupes iedzīvotājiem esam interesanti. Iespējams, neesam izvēlējušies pašu piemērotāko laiku atvēršanai, jo līdz ar rudeni cilvēkiem parasti vairāk patīk pavadīt laiku mājās, Bet tā nu viss ir sanācis un ceram, ka spēsim piedāvāt produktu, kas liks Mārupes iedzīvotājiem un viesiem biežāk izkustēties ārpus mājas,» stāsta uzņēmuma līdzīpašnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par savas privātmājas iegādi Mārupē sapņo ļoti daudzas ģimenes. Šai vietai raksturīga samērā jauna savrupmāju un rindu māju apbūve, bieži vien ar lielām platībām un plašiem zemes gabaliem.

Vadoties pēc Cenubanka.lv pieejamās informācijas, pirmajā pusgadā Mārupē nav noticis neviens privātmājas iegādes darījums vērtībā virs EUR 300 000 (darījumi uz pirkuma līguma pamata). 2018. gadā kopā tika reģistrēti pieci darījumi 300 000 EUR vērtībā vai virs tās, no kuriem gada vērtīgākais īpašums nopirkts par EUR 460 000.

2019 gada pirmā pusgada vērienīgāko Mārupes privātmāju darījumu TOP10:

Nr.1

Eur 298 000

Baltlāču iela, 366.2 kv.m telpu platība un 1800 kv.m plaša zeme.

Vērtīgākajam pirmā pusgada darījumam raksturīga ļoti liela telpu platība un tam atbilstoša zeme.

Nr.2

Eur 259 000

Grūdupu iela, 233.9 kv.m telpu platība un 1538 kv.m plaša zeme.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

21. septembrī no plkst.11:00 līdz plkst.16:00 norisināsies līdz šim lielu interesi un atsaucību guvušais Atvērto durvju dienas maratons. Atvērto durvju diena ir lieliska iespēja visiem, kam šobrīd aktuāla mājokļa iegāde - pasākuma ietvaros būs iespēja apmeklēt 22 jaunos projektus Rīgas centrā, Teikā, Pārdaugavā, Mārupē, Piņķos, Ādažos un Jūrmalā.

Maratona dalībnieki: Club Central Residence II (Centrs), CENTRUS (Centrs), Bibliotēkas Nams (Centrs), Lāčplēša 13 (Centrs), Kr.Barona 30 (Centrs), Ernesta Birznieka - Upīša 10 (Centrs), Blaumaņa 34 (Centrs), Krišjāņa Valdemāra 69 (Centrs), Park Alley II (Centrs), Aleksandra Čaka 36 (Centrs), Jaunā Teika (Teika), Hausmaņa terases (Purvciems), River Breeze Residence (Klīversala), Filozofu Rezidence (Pārdaugava), Kuldīgas 32 (Āgenskalns), IRIS SHAMPETERIS APARTMENTS (Pleskodāle - Šampēteris), Bišumuiža (Bišumuiža), Bieriņu Rezidences (Mārupe), Zelta Rasa III (Mārupe), Saliena (Piņķi), Ciemats Dailas (Ādaži), Summer House (Jūrmala).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mārupē atvērta vēl viena kafijas bodīte Coffee Stop, biznesa portālu Db.lv informē uzņēmuma līdzīpašnieks Mārtiņš Rozenbergs.

Brīdī, kad uzņēmums nolēma paplašināties un atvērt vēl vienu kafijas bodīti «Coffee Stop», tika izskatītas dažādas lokācijas vietas Rīgas rajonā. Pēc vairāku apstākļu noskaidrošanas, uzņēmēji Mārtiņš Rozenbergs un Uģis Pinete izvēlējās turpināt darbu Mārupē, galvenokārt klientu pieprasījuma dēļ un tādējādi arī izvairoties no sava veida konkurences. Pēc nepilniem diviem nostrādātiem mēnešiem uzņēmēji novērojuši, ka 80% ir jauni klienti.

«Mūsu «Coffee Stop» koncepts un nosaukums ir palicis nemainīgs, tādā virzienā arī turpināsim darboties. Nākamnedēļ aprit gads, kopš atvērām pirmo kafijas namiņu, un šā gada laikā esam apzinājuši savu mērķauditoriju, papildinājuši piedāvājumu un attīstījušies paši. Saprotam, ka strādājošo cilvēku ikdiena ir salīdzinoši noslogota, tāpēc mūsu mērķis ir būt ērti pieejamiem ikvienam Mārupes iedzīvotājam. Mēs esam padomājuši par dažādām gaumēm, piedāvājot gan vairāku veidu pienus, piemēram, mandeļu, kokosa, sojas un bezlaktozes, gan bezkofeīna kafiju. Arī gardumi, kas tiek pagatavoti speciāli «Coffee Stop» un piegādāti trīs reizes nedēļā, ir iemantojuši klientu atzinību,» pastāstīja M.Rozenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Mārupē nogalināto advokātu raksturo kā augstas klases profesionāli

LETA, 22.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Zvērinātu advokātu padomes (LZAP) priekšsēdētāja vietniece Guna Kaminska Mārupē nogalināto advokātu Uldi Bērziņu raksturo kā augstas klases profesionāli, par kura darbību nekādas sūdzības nav saņemtas.

Kaminska teica, ka padomei par Bērziņa slepkavību ir pieejama tikai publiska informācija.

«Tas ir vienkārši briesmīgi, jo no savas puses varu pateikt, ka kolēģis ir ārkārtīgi augstas klases profesionālis. Viņš augsti turēja savu advokāta un jurista vārdu. Kopš viņa pievienošanās advokatūrai 2008.gadā par viņu nekādi iebildumi no tiesu varas, tiesībsargājošām iestādēm, privātpersonām un kolēģiem nav saņemti,» uzsvēra Kaminska.

Padomei nav informācijas, ar kādām lietām Bērziņš strādājis. Iespējams, ka viņš vairāk darbojies administratīvajās, komerclietās un civillietās.

Patlaban padome sēdi nevarot sasaukt, jo daudzi padomes locekļi ir atvaļinājumos, tāpēc iztrūkst kvoruma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mārupē ir izveidota Biznesa vēstniecība - satikšanās vieta uzņēmējiem un citiem interesentiem.

Silva Jeromanova-Maura, SIA SilJa valdes priekšsēdētāja un kādreizējā biedrības Mārupes uzņēmēji valdes priekšsēdētāja, Mārupē īsteno sociālās uzņēmējdarbības projektu Biznesa vēstniecība. Biznesa vēstniecība piedāvā telpas uzņēmējdarbības vajadzībām, kā arī organizē dažādus kursus, seminārus, meistarklases, personību stāstu vakarus un citus pasākumus. Sākotnēji tika domāts par 60 kvadrātmetrus lielām telpām, tomēr šobrīd Biznesa vēstniecība «apdzīvo» 540 kvadrātmetrus.

Biznesa vēstniecības telpas īslaicīgi bez maksas vai par simbolisku samaksu ļauts izmantot pašnodarbinātajiem, tā dodot iespēju nopelnīt iztikai, bet lauku reģionu uzņēmēji aicināti šo vietu izmantot, lai satiktos ar sadarbības partneriem. S. Jeromanova-Maura uzsver, ka projekta mērķauditorija noteikti nav tikai Mārupes uzņēmēji vai iedzīvotāji, bet gan visi Latvijas biznesa vidē strādājošie, kā arī darba meklētāji un tie, kuri vēlas izmēģināt jaunus profesionālos apvāršņus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iļģuciemā, Vecajā Buļļu ielā atvērta kafijas bodīte "Coffee Stop", biznesa portālam Db.lv pastāstīja uzņēmuma līdzīpašnieks Mārtiņš Rozenbergs.

"Šis projekts nāca ļoti negaidīti un paši to uztvērām kā eksperimentu, iespēju, kuru ir nepieciešams izmantot. Laiks rādīs, vai mūsu koncepts un pieeja būs piemērota Rīgas mikrorajonam. Varbūt tas atklās iespējas, par kurām līdz šim nemaz nebijām domājuši," stāsta M.Rozenbergs.

Viņš atzīst, ka, neskatoties uz to, ka šis ir trešais "Coffee Stop" kafijas namiņš, uzņēmuma īpašnieki uz to neskatās kā tikai uz biznesu. Strādā soli pa solim, lai pilnveidotos un sasniegtu pašu izvirzītos mērķus.

"Mūsu izveidotais tirdzniecības vietas koncepts ļoti labi pielāgojas ārkārtas situācijas ierobežojumiem, tādēļ nevaram sūdzēties par apgrozījuma kritumu. Cilvēki vairāk laika velta pastaigām svaigā gaisā, un mēs spējam nodrošināt, lai šīs pastaigas papildina dzērieni. Šajos krīzes apstākļos pieņēmām Iļģuciema izaicinājumu. Tas notika labvēlīgu apstākļu sakritības dēļ, jo nebija nepieciešamas salīdzinoši lielas investīcijas un cits mūsu projekts, kas tiek plānots jau ilgāku laiku, mazliet ir aizkavējies," komentē M.Rozenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«RERE Būve1» 3. septembrī ir gatavi atsākt Jaunā Rīgas teātra (JRT) rekonstrukciju un meklēt mierizlīgumu ar rekonstrukcijas pasūtītāju VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ).

Ar šādu priekšlikumu PS «RERE Būve1» nāca klajā šodien, 22. augustā, tiekoties kopējā sanāksmē ar VAS «Valsts nekustamie īpašumi» un projektētāju PS «Zaigas Gailes Birojs un Partneri».

Tikšanās pagāja bez savstarpējiem apvainojumiem, taču konstruktīvs risinājums netika panākts, jo tādiem gatava bija tikai «RERE Būve1».

VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna norādīja, ka ir nepieciešams pārbaudīt, vai «RERE Būve1» priekšlikumi par rekonstrukcijas turpināšanu nav pretrunā likumam un darbu saskaņošana var aizņemt vairāk laika par nedēļu.

«Zaigas Gailes Birojs un Partneri» viedokli tikšanās laikā pauda Māris Gailis, norādot, ka mierizlīgums ļautu JRT rekonstrukcijas projektu pabeigt «RERE Būve1» solītajā laikā un tas būtu lētāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Valsts nekustamie īpašumi plāno pārņemt Jaunā Rīgas teātra būvlaukumu

Db.lv, 13.08.2019

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» valdes locekle Kitija Gruškevica simboliski nodod atslēgas būvniekam- pilnsabiedrības «RERE Būve 1» valdes priekšsēdētājam Valdiim Kokam. 2018. gada fotogrāfija.

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 13. augustā Jaunā Rīgas teātra (JRT) rekonstrukcijas projekta pasūtītājs VAS «Valsts nekustamie īpašumi» plāno pārņemt JRT objektu no pilnsabiedrības «RERE BŪVE 1», par to iepriekš brīdinot būvuzņēmēju vien piektdien 8. augustā, šodien izplatītā paziņojumā informē SIA «RERE BŪVE» valdes priekšsēdētājs Valdis Koks.

«Šobrīd starp pusēm pastāv civiltiesisks strīds par to, vai noslēgtā būvniecības līguma pārtraukšana ir juridiski pamatota un tiesiska. Līdz brīdim, kad tiesa ir pieņēmusi gala lēmumu šajā lietā, mums, un arī pasūtītājam, saistošs un spēkā esošs ir līgums. Būvlaukumu pasūtītājs būvniekam nodeva ar pieņemšanas nodošanas aktu, līgums ir spēkā, tādēļ nav nekāda likumīga pamata nodot būvlaukumu,» skaidro V. Koks.

Viņš arī pauž: «Turklāt, nodot būvobjektu būtu bezatbildīgs solis no mūsu puses – šobrīd izstrādājam būvobjekta konservācijas projektu, lai līdz būvniecības atsākšanai objekts tiktu atbilstoši saglabāts, nepasliktinot tā apstākļus un samazinot ietekmi uz apkārt esošajām ēkām. Būvlaukuma pareiza konservācija ir VNĪ un sabiedrības interesēs. Nododot objektu šodien, šīs intereses netiktu ievērotas.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) izsolē par 678,6 tūkstošiem eiro nosolīta mazākā no bijušajām VNĪ mītnes vietām – īpašums Vecrīgā – biroja ēka Rīgā, Mucenieku ielā 3, kura pēc VNĪ komandas pārcelšanās uz biroju Talejas ielā 1, valsts pārvaldei nebija nepieciešama un tika virzīta atsavināšanai.

Līgums par nekustamā īpašuma iegādi tiks slēgts tuvāko nedēļu laikā. Pārdošanā iegūtos līdzekļus plānots ieguldīt valstij svarīgu īpašumu attīstīšanā un mūsdienīgu biroju izveidē, norāda VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Nosolīta četru stāvu administratīvā ēka 769 m2 platībā, kas atrodas vienā no mazajām Vecrīgas ieliņām Mucenieku ielā, Rīgas vēsturiskā centra teritorijā, blakus iepirkšanās centram un ir pielāgota neliela, mūsdienīga biroja prasībām.

Zvejos īpašumu atlaides 

Milzīgas izmaiņas šobrīd vērojamas daudzu biznesu darbībā, un izņēmums šajā ziņā nav arī...

"Neskatoties uz ārkārtas situāciju Latvijā un pasaulē dalība izsolēs un interese par nekustamo īpašumu iegādi vai nomu nav mazinājusies. Vērojama pielāgošanās atbilstoši ekonomiskai situācijai. Ir pircēji, kas jaunajos apstākļos mērķtiecīgi īsteno ilgtermiņa plānus, brīvos līdzekļus investējot nekustamā īpašuma iegādē," stāsta A. Vārna.

Šobrīd VNĪ aktīvā pārdošanā ir 23 nekustamie īpašumi, tostarp ēkas Rīgā, Jūrmalā, Ventspilī un citviet Latvijā, kas nākotnē valsts pārvaldei nav nepieciešami.

Nozīmīgākie no šobrīd pārdošanā esošajiem īpašumiem ir arhitektoniski vērtīga ēka ar izdevīgu atrašanās vietu Rīgas centrā, Raiņa bulvārī 27, valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Ventspils centrā, biroju – dzīvokļu ēka Jelgavā, Akadēmijas ielā 3, vairāki neapbūvēti zemes īpašumi Jūrmalā, kuri piemēroti privātmāju celtniecībai, kā arī īpašumi citviet Latvijā, tostarp, arī vēsturisks muižas komplekss "Lēnu pils" Skrundas novadā - gleznainā vietā Ventas upes krastā, kas sastāv no zemes 3,1 ha platībā un piecām būvēm.

Tuvākā mēneša laikā plānots izziņot izsoli vēsturiskajam Tetera namam Brīvības ielā 61, Rīgā, kura pirmajā stāvā un pagrabā 700 m2 platībā plānots saglabāt Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīciju, bet pārējai 8000 m2 ēkas platībai rast jaunas attīstības iespējas.

VNĪ īpašumu portfelī ir tikai 13% no valsts ēkām (no kopējām ēku platībām) un 1% valsts zemes. "Valstij nepieciešamie īpašumi tiek nodalīti no tādiem, kas valstij ilgtermiņā rada zaudējumus. Zaudējumus nesošie tiek pārdoti, taču tas nenotiek ātri – vērtīgāko īpašumu aktīvais pārdošanas process var ilgt pat gadu vai ilgāk, jo interesentiem ir nepieciešams laiks piedāvājumu izvērtēšanai un finansējuma piesaistei ar iespējamiem investoriem," norāda A. Vārna.

VNĪ 2020. gada 1. ceturksnī pārdevis 26 īpašumus par vairāk nekā pusmiljonu eiro. Savukārt 2019. gadā kopumā pārdoti 109 īpašumi par teju 4,1 miljonu eiro, daļu no tiem izsolēs ar lejupejošu soli. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Latvijas Pasts atkal izsola nekustamos īpašumus; zemākā cena - 650 eiro

Laura Mazbērziņa, 01.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atkal ir iespējams pieteikties 34 Latvijas Pasta saimnieciskajā darbībā neizmantotu un biznesa mērķu sasniegšanai nevajadzīgu nekustamo īpašumu iegādei publiskās izsolēs. Īpašumu izsoles plānotas decembrī, kopējai to sākumcenai pārsniedzot 465 tūkstošus eiro, informē VAS Latvijas Pasts.

No šodienas, 1. novembra līdz 30. novembrim piesakoties dalībai izsolēs, iespējams pretendēt uz zemes, ēku vai to daļu iegādi publiskās izsolēs, kas notiks 5., 6. un 7.decembrī. 16 īpašumi tiek piedāvāti Latgalē, 8 Vidzemē, 4 Zemgalē, 3 Kurzemē, 2 Rīgas reģionā un 1 Rīgā.

Augstākā izsoles sākumcena ir zemei un ēkai Rīgā, Lubānas ielā 54, kas sasniedz 174 450 eiro. Otra augstākā sākumcena ir 100 200 eiro par īpašumu Krāslavā, Sv. Ludviga laukumā 1 un 3, ko pārdod kā apvienoti.

Savukārt zemākā sākumcena ir zemei un ēkai Balvu novada Krišjāņu pagasta Mežupē – 650 eiro.

25 nekustamie īpašumi iegādei izsolēs tiek piedāvāti kopā ar zemi, viens ir zemes gabals, viens dzīvokļa īpašums, bet septiņu īpašumu sastāvu veido tikai ēkas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienota klientu apkalpošana, iestādes un procesu efektivitāte, draudzīga un izaugsmi veicinoša vide, brīva informācijas apmaiņa, sadarbība un radošums – tā ir tikai daļa no izstrādātā Latvijas valsts Nākotnes biroja koncepta priekšrocībām. Ko īsti grib valsts, un kas to realizēs, un kā tas izskatīsies dabā?

Lai saprastu, kādēļ valsts biroji vairs nevar būt klasiskie kabineti ar rakstāmgaldu un krēslu un kas īsti tuvāko piecu gadu laikā pamazām taps to vietā, Dienas Bizness uz sarunu aicināja Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski un VAS Valsts nekustamie īpašumi valdes priekšsēdētāju Andri Vārnu. Abu organizāciju sinerģijā savijas pasūtītāja vēlmes un valsts praktiskās iespējas.

Fragments no intervijas, kas publicēta 19. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Kāpēc kaut kas ir jāmaina valsts ierēdņu darba vidē?

J.Citskovskis.: Jebkurā darba vietā ir vēlme sasniegt maksimāli labāko darba rezultātu, un tā tas ir arī valsts pārvaldē. Būtiska loma darba procesā ir tieši darba videi. Tas, ka vide ir jāmaina, parādās darbinieku aptaujās. Valsts kanceleja pērn veica visu valsts iestāžu iesaistes pētījumu, un secinājām, ka tas ir nepieciešams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Pārdoti seši valstij nevajadzīgi īpašumi

Monta Glumane, 04.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) pirmajā izsolē ar lejupejošu soli pārdevusi sešus degradētus valsts īpašumus, informēja VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.

Izsoles tika rīkotas, lai optimizētu valsts īpašumu portfeļa pārvaldību un ilgstoši neuzturētu īpašumus, kuri nav nepieciešami valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai nākotnē un nav efektīvi no valsts līdzekļu izlietojuma viedokļa.

VNĪ pirmajā izsolē ar lejupejošu soli tika pārdoti seši īpašumi reģionos. Lielākie no tiem - Jāņa muiža, divi īpašumi Priekuļu novada Jāņmuižā, Ozolu gatvē 3 un 5, kas atrodas uz privātas zemes. Par 5000 eiro pārdota bijusī skolas ēka, savukārt par 3700 eiro atsavināta blakus esošā bijusī kopmītnes ēka. Šo īpašumu uzturēšana Jāņmuižā valstij gadā izmaksā aptuveni 7000 eiro. Tāpat ar lejupejošās izsoles metodi par kopējo summu 1690 eiro atsavināti četri īpašumi - divi zemes gabali Rūjienas novadā (602 kvadrātmetru platībā Jaunā ielā 1 un 1571 kvadrātmetru platībā zeme Dzirnavu ielā 21A), garāžu boksi Jāņmuižā, Lauku ielā 10, kā arī 1/5 domājamā daļa no veikala Gaujienā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Ober-Haus: Jaunuzbūvētu māju Pierīgā var nopirkt, sākot no 170 tūkstošiem eiro

Lelde Petrāne, 25.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privātmājas iegādi lielā mērā šobrīd ietekmē nekustamā īpašuma nodokļa apmērs, norāda kompānija Ober-Haus.

Pēc Ober-Haus speciālistu novērojumiem, tirgū nedaudz ir samazinājies privātmāju piedāvājumu skaits. Salīdzinoši liels ir piedāvājums ar ekspluatācijā nenodotām jaunbūvēm. Taču privātmāju pamatpircējs galvenokārt ir jaunās ģimenes, kuras, apzinoties lielo birokrātijas slogu, lai sakārtotu dokumentāciju mājas nodošanai ekspluatācijā, bieži vien tomēr noraida lēmumu iegādāties jaunbūvi.

Vairums gadījumu, ja ir iespēja, klienti izmanto Altum valsts atbalstu jaunajām ģimenēm.

Jaunās ģimenes interesējas par privātmājām Pierīgā līdz vidēji 150 tūkstošiem eiro, kurās nav vajadzīgas lielas finansiālas investīcijas, taču šāds piedāvājums tirgū ir ļoti mazs. Pilnīgi pabeigtas jaunuzbūvētas mājas Pierīgā (40 km rādiusā ap Rīgu) šobrīd maksā, sākot no 170 tūkstošiem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pludmales sporta centrs Brazīlija, kā tobrīd pop-up projekts, tika atklāts 2009. gada decembrī. Pašlaik, pēc deviņiem gadiem, Brazīlija ir gatava pārcelt savu pieredzi nākamajā līmenī un 2019. gada pavasarī doties uz jaunām telpām Mārupē, kurās ieguldīti 2 miljoni eiro.

Pludmales sporta centrs Brazīlija nav tikai halle. Sākotnēji tā ir volejbola entuziasta Andra Blakas ideja, kurš savu mīļāko sporta veidu nevēlējās atmest pat ziemā. Iesākumā sporta centrs tika iecerēts kā pludmales volejbola profesionāļu, entuziastu, kā arī to ģimeņu un draugu pulcēšanās vieta. Uz Brazīliju spēlēt brauc ne tikai profesionāļi un entuziasti, bet tajā norisinās arī dažādi turnīri. Pēdējos gados pludmales volejbolam pievienojies arī pludmales teniss.

«Es diezgan bieži ziemā trenējos Brazīlijā, kaut arī tā vairāk paredzēta jauniešiem un amatieriem. Ir lieliski, ka Brazīlijas aizsāktais turpinās un šādas halles Latvijā attīstās un pilnveidojas – tas svarīgi ne tikai sporta veidam, bet arī jaunajai paaudzei. Jaunā Brazīlija, tās jaunie laukumi būs ļoti kvalitatīvi un tos varēs izmantot starptautisku pasākumu organizēšanā, kas pēdējos divos gados Latvijā kļuvis ļoti aktuāli. Šogad gan Pasaules kausa posms, gan Eiropas posms norisinājās iekštelpās, tā ka iespējams, ka jau ziemā varam sagaidīt arī kādu no Pasaules kausa posmiem Latvijā,» stāsta Aleksandrs Samoilovs, Olimpisko spēļu dalībnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bezpilota lidaparātu ražotājs UAV Factory attīstās sprādzienveidā – gadu no gada dubulto apgrozījumu un kā vieni no pirmajiem pasaulē gatavojas masveida ražošanai.

Jau pirms desmit gadiem, dibinot savu bezpilota lidaparātu ražošanas uzņēmumu, Konstantīnam Popikam bija pilnīgi skaidrs, ka šo pasaulē jauno jomu sagaida tobrīd neapjaušami liela izaugsme.

Dubulto miljonus

«Joprojām neviens no ražotājiem – ne mēs, ne mums līdzīgie – nav masveida ražotāji,» atzīst Konstantīns. Taču tieši masveida ražošana ir uzņēmuma trīs līdz piecu gadu mērķis, turpinot sekmīgo attīstības ceļu. Konstantīns ir uzņēmuma vadītājs un līdzīpašnieks vienādās daļās ar amerikāņu partneri, kompānijai ir arī vairāki investori, no kuriem viens ir saistīts ar kompāniju Skype.

Meklējot mājvietu Jelgavā 2009. gadā dibinātajam uzņēmumam, par piemērotāko vietu tika atzīta Mārupe, kas ir viegli sasniedzama galvaspilsētas inženieriem, savukārt pie Jelgavas joprojām atrodas UAV Factory testēšanas centrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mārupes kafejnīca un vīna veikals «Friends» gatavojas logo maiņai, lai izvairītos no iespējamām problēmām saistībā ar autortiesību likuma pārkāpšanu, biznesa portālam db.lv pastāstīja veikala vīnzinis Edgars Karelis.

E. Karelis ir Latvijas Vīnziņu Asociācijas biedrs, kuram vīni par nopietnu un profesionālu aizraušanos esot kļuvuši pirms desmit gadiem. Publiski pieejamā informācija liecina, ka E. Karelis iepriekš darbojies kā maksātnespējas administrators.

Tiekoties saistībā ar kafejnīcu «Friends», viņš biznesa portālam db.lv stāstīja, ka savulaik izlēmis atvērt vīnu veikalu, sākusies telpu meklēšana Mārupē, kur dzīvo gan pats, gan pazīstams bijis potenciālais klientu loks. Jau sākotnēji ir bijis skaidrs, ka vīnu piedāvājums netiks veidots tik plašs kā lielveikalā, tādēļ klāt nākusi E.Kareļa dēla Brendona Kareļa doma par kafejnīcas izveidi, nodrošinot pilnīgu telpu izmantojumu, jo noskatītās telpas bijušas gana plašas - ar iespēju nākotnē attīstīties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tapis jauna koncepta biznesa centrs «Marupe Smart Park», kas sniegs iespēju uzņēmējiem vienlaicīgi nomāt biroja, tirdzniecības un preču uzglabāšanas prasībām atbilstošas telpas.

Jaunais projekts atrodas komerciāli attīstītā Pierīgas daļā – Mārupē. Tas izvietots divos stāvos, kopējā platība - 6060,9 m2.

Šobrīd nomai ir pieejamas deviņas dažādas telpu grupas ar platībām, sākot no 330 m2 līdz 1023 m2.

Par jaunā biznesa centra pirmajiem nomniekiem kļuvuši augsto tehnoloģiju importētāji.

Precīzu investīciju apjomu projekta attīstītāji nevēlējās atklāt, taču kopumā projektā esot investēti vairāki miljoni eiro, un tā finansēšanā piedalījās banka «Citadele» un valsts finanšu institūcija ALTUM.

«Šāds risinājums, kad biroja, tirdzniecības un noliktavas telpas atrodas vienuviet, atvieglo komunikāciju starp uzņēmuma darbiniekiem. Šāda modeļa biznesa centri ir populāri citās valstīs, piemēram, Igaunijā. Uzņēmumi arvien vairāk izvērtē iespējas, kā efektivizēt savu darbu, ietaupīt laiku un pārraudzīt visus loģistikas un klientu apkalpošanas posmus. Mēs apzināti izvēlējāmies šo vietu, jo te ir atbilstoša infrastruktūra – vienlīdz tuvu atrodas kā Rīgas centrs, tā lidosta. Turklāt līdzīga veida un platību telpas šajā Pierīgas rajonā ir ļoti pieprasītas,» komentēja projekta attīstītāja SIA «Midicom Baltic» valdes loceklis Marks Locovs.

Komentāri

Pievienot komentāru