Norvik banka stiprinājusi komandu, mainījusi fokusu uz senioru apkalpošanu un prognozē izaugsmi vietējā tirgū, intervijā stāsta bankas valdes priekšsēdētājs Olivers Bramvels.
Banka starptautiskajā šķīrējtiesā iesniegusi prasību pret valsti un patlaban skatās uz potenciālajām apvienošanās vai iegādes darījumu iespējām
Fragments no intervijas
Kas patlaban ir bankas darbības stratēģijas centrā? Kā vērtējat darbības rezultātus?
Pagājušajā gadā mēs izveidojām jaunu bankas vadības komandu, tajā skaitā pieņēmām jaunus pārdošanas, produktu vadītājus, kas palīdz restartēt un virzīt biznesu Latvijas tirgū. Mēs vairākkārt aktīvi diskutējām par to, kuros segmentos patlaban var atrast iespējas un kas būs mūsu mērķa tirgus. Balstoties uz diskusiju rezultātu, mēs nolēmām ar tiešās pieejas metodi orientēties uz vienu konkrētu mērķa segmentu – senioriem. Tas ne vienmēr nozīmē pensionārus, bet gan cilvēkus, kuri nevis izmanto attālinātos pakalpojumus, bet gan dodas uz bankas filiāli, lai socializētos, izmanto pakalpojumus, ko piedāvājam, un vēlas komunikāciju. Tādējādi mēs fokusēsimies uz šo mērķauditoriju. Protams, tas nenotiek vienā dienā. Mums šobrīd ir 100 tūkstoši klientu, un vēlamies šo skaitu tuvāko pāris gadu laikā nopietni pieaudzēt. Šis segments, uz ko orientējamies, nereti nesaņem banku pakalpojumus, jo bieži vien citi tirgus dalībnieki to nevēlas aptvert – gan tādēļ, ka tā sasniegšanai ir nepieciešama filiāle, gan arī tādēļ, ka tas ir sarežģītākais segments – šie klienti ir daudz konservatīvāki un arī vairāk turas pie vienas bankas. Līdz ar to šajā spēlē ir citi noteikumi. Vidējā vecuma klientu vidū konkurence ir lielāka un pakalpojumi standartizēti – tirgus dalībnieki konkurē ar lētāko vai ātrāko produktu. Senioru segmentā ir citādi – tajā jābūt iekšā pavisam. Pērn sākām arī piesaistīt seniorus darbiniekus filiālēs, kuri labāk spēs apkalpot šos klientus nekā divdesmitgadīgi jaunieši, kuri tikko beiguši augstskolu. Tā ir cita pieeja un domāšana.
Bet, protams, šā gada pirmā puse bija ļoti izaicinošs laiks banku sektorā pēc FinCEN ziņojuma, pēc izmaiņām normatīvajos aktos un regulatora prasībās. Martā un aprīlī veicām analīzi un jutām, ka šī gada finanšu mērķi ir saspringti, tomēr biznesa komanda operatīvi salika jaunu taktisko plānu, un tagad strādājam pie tā ieviešanas. Mērķis ir sasniegt mūsu budžetētos gada ciparus par spīti izmaiņām likumos, augsta riska klientu bāzes samazinājumam un sarūkošiem bilances apjomiem. Vienlaikus veicam optimizācijas procesus ar domu padarīt dzīvi vienkāršāku mūsu klientiem un arī darbiniekiem. Ceram, ka rezultāti būs jūtami ikvienam jau līdz vasaras beigām.
Kā veicas ar nerezidentu biznesa sakārtošanu?
Pērn gada pirmajā pusē lielāku uzmanību vērsām nerezidentu biznesa sakārtošanai. Gada vidū noslēdzām vienošanos ar regulatoru, kas bija balstīts uz iepriekšējo AML auditu, solot uzlabot procedūras un rūpīgāk izvērtēt klientus, kā arī strādāt ar zemāka riska klientiem. Šis process notiek kopš 2016.gada, esam palielinājuši arī darbinieku skaitu, un tas nav vienreizējs pasākums, līdz ar to turpināsies arī nākotnē. Tas liks bankām strādāt ar caurspīdīgākiem un pastāvīgākiem klientiem, nevis tādiem, kuri tikai vienreiz veic pārskaitījumu. Straujāk klientus gan nozarē, gan bankā atsijāja 2016.gadā, bet pēdējās izmaiņas likumos vēl paātrināja procesus. Šo prasību dēļ aug arī izmaksas, kas saistītas ar jaunu cilvēku nolīgšanu, sistēmu uzlabošanu un citiem izdevumiem. Bet kopumā šogad esam izbeiguši sadarbību ar vairākiem simtiem klientu.
Mūsu mērķis ir kļūt par investīciju servisa banku mūsu klientiem, virzoties prom no transakciju banku modeļa uz modeli, kurā apkalpojam turīgas privātpersonas, viņu holdinga kompānijas (bet ne ofšoru) un viņu biznesus. Mēs sākām to 2015.gadā, mazliet piebremzējām 2017.gadā un tagad atkal paātrinām šīs pārmaiņas. Risku samazināšana (de-risking) nav negatīvs process, pamatīgā klientu portfeļa sakopšanā tu vari iepazīt savus klientus labāk un piedāvāt viņiem piemērotākus pakalpojumus un produktus, savukārt bankas pusē samazināt riskus.
Kas bija iekļauts līgumā ar regulatoru, un kas jau paveikts?
Tajā ietverti vairāki soļi, kas bankai jāsper pirmo sešu mēnešu laikā un pēc tam četru piecu gadu laikā. Maijā noslēdzās neatkarīgs audits, ko veica starptautisku ekspertu grupa. Trīs mēnešu ilgā audita laikā eksperti izskatīja dokumentus, bankas politikas un procedūras, veica 22 intervijas ar darbiniekiem, kā arī veica dažādu scenāriju testēšanu un klientu lietu pārbaudi izlases kārtībā. Esam saņēmuši ieteikumus, ko esam ielikuši astoņdesmit punktu darba plānā, ko paredzam paveikt līdz gada beigām.
Vai saistībā ar izmaiņām nerezidentu klientu vidū banka plāno piedāvāt arī šiem klientiem jaunus pakalpojumus?
Nē. Pēdējo pāris gadu laikā lielākās bažas bijušas saistībā ar nerezidentu pārskaitījumu nodrošināšanu – lai tos būtu iespējams virzīt tālāk. Pirms četriem gadiem klienti veica pārskaitījumus dolāros, visām bankām bija konti ASV bankās, tas bija ērti un lēti. Pēdējo divu trīs gadu laikā gandrīz nevienai bankai vairs nav palikuši dolāru konti ASV bankās. 2016. un 2017.gadā bankas strādāja, lai paplašinātu to korespondentkontu banku ģeogrāfisko izvietojumu, kas piedāvā ASV dolārus. To mēs aktīvi darījām 2016.gadā, savukārt 2017.gadā bija skaidrs, ka šis process zaudē tempu, SWIFT piedāvā daži tūkstoši banku pasaulē, un ir iespējams sadarboties dažām no tām. Līdz ar to mēs izdarījām tik daudz, cik varējām, un klienti nejuta būtisku ietekmi no tā. Tomēr ir jāsaprot, ka nākotnē šī iespēja aizvien samazināsies, līdz ar to ar klientiem ir jāstrādā proaktīvi. Ja kāda no korespondentbankām nolemj pārtraukt sadarbību ar Latviju, ir jābūt alternatīvai. Regulāri veicam stresa testus, lai izvērtētu attiecības un saprastu, ka, ja kāda banka pārtrauc attiecības, kādas citas iespējas mums pastāv.
Aizvadītajā gadā banka iesniedza šķīrējtiesas prasību pret Latvijas Republiku Starptautiskajā investīciju strīdu noregulēšanas centrā. Kādā statusā patlaban tā ir?
Banka un tās kontrolējošie akcionāri ir vērsušies šķīrējtiesā pēc negodīgas, patvaļīgas, nepareizi motivētas un nepamatotas regulatīvās pieejas, ko attiecībā pret banku īstenoja Latvijas iestādes pretēji Latvijas pienākumiem saskaņā ar starptautiskajām tiesībām. Šķīrējtiesas prasības iesniegšana notika pēc neveiksmīgajām sarunām starp Latvijas valdību un banku, kuru laikā no bankas puses tika piedāvāti vairāki risinājumi, lai panāktu savstarpēju vienošanos un kas neprasītu finansiālus izdevumus. Banka un tās kontrolējošie akcionāri saglabā cerību panākt savstarpēji pieņemamu izlīguma vienošanos ar Latvijas valdību, bet uzsāka šķīrējtiesas procesu, lai aizsargātu un īstenotu savas likumiskās tiesības.
Mēs laika gaitā esam no valsts puses piedzīvojuši vairākus nepatīkamus lēmumus, tajā skaitā regulatora un Winergy lietā. Esam daudz runājuši ar saviem juristiem un mēģinājuši komunicēt ar valsti par potenciālo vienošanos.
Bankai ir būtiski iegūt laiku, lai samazinātu sliktos aktīvus no 2008.-2009.gada, Krievijas aktīvus un aktivizētu darbību vietējā tirgū. Mums jāiegūst laiks, lai uzlabotu bilances struktūru un biznesa darbību. Mēs neinvestētu naudu jaunas komandas izveidē, ja nevēlētos uzlabot darbību Latvijas tirgū. Mūsu mērķis ir panākt risinājumu, lai saņemtu laiku un abas puses iegūtu.
Šobrīd jau ir izveidots starptautisks tiesnešu sastāvs, un tad tiks izveidots tiesas darba grafiks, domāju, ka līdz šīs vasaras beigām varēsim pateikt jau ko konkrētāku par šo tēmu.
Uz kādu pakalpojumu sniegšanu banka nākotnē orientēsies? Vai esat izveidojuši turpmākās darbības plānu, ņemot vērā FKTK prasības?
FKTK ir detalizēti informēts par mūsu plāniem attiecībā uz starptautiskajiem klientiem un par mūsu koncentrēšanos uz senioriem, uz tiem vietējiem klientiem, kuriem netiek piedāvāti viņiem saprotami un atbilstoši banku pakalpojumi.
Mēs neesam bijuši aktīvi kreditēšanā un arī neplānojam šajā segmentā aktīvāk darboties. Izsniedzam kredītus tirdzniecības finansēšanā.
Visjaunākais ir investīciju fonds, kas piedāvā augsta riska ieguldījumus, bet tajā pašā laikā augstu ienesīgumu, un attīstīsim arī otru fondu, kura stratēģija ir konservatīvāka.
Latvijā arī piedāvāsim dažus papildu produktus masu tirgum. Kā vienu varu nosaukt Pilsētnieka karti. Ieviešanas temps pagaidām nav īpaši straujš, taču ceram, ka šī gada laikā mums izdosies noslēgt sadarbību ar vēl vairākām pašvaldībām.
Banku biznesā nav ļoti daudz iespēju ieviest kaut ko pavisam jaunu. Ja mēs ieviestu bitkoinu derivatīvus, tad mēs būtu traki, taču tajā pašā laikā pieprasījums pēc tiem nav tik liels. Nevar vienkārši ieviest trakas idejas, kaut arī nav pieprasījuma, jāseko pircēju vēlmēm. Tajā pašā laikā mēs sekojam līdzi tirgus tendencēm arī internetbanku un mobilo aplikāciju jomā. Ja redzam, ka ir pieprasījums pēc kāda pakalpojuma, tad izvērtējam iespēju to sākt piedāvāt.
Visu rakstu Vēlas iegūt laiku attīstībai lasiet pirmdienas, 20.augusta laikrakstā Dienas Bizness!
