Jaunākais izdevums

Igaunijas fonds EfTEN Kinnisvarafond II AS (EfTEN) par 74,5 miljoniem eiro no KanAm Grund Kapitalverwaltungsgesellschaft mbH iegādājies tirdzniecības centru Domina, informēja EfTEN.

74,5 miljonus eiro vērtais tirdzniecības centra Domina iegādes darījums ir lielākais atsevišķais ieguldījums EfTEN. Tas ir pēc kārtas astotais EfTEN Capital vadībā veiktais ieguldījums Latvijā. Darījumu finansēja Nordea banka Latvijā 45 miljonu eiro apmērā.

Tirdzniecības centra Domina platība pārsniedz 120 000 kvadrātmetru, un tas ir otrs lielākais tirdzniecības centrs Rīgā. Tā celtniecību veica vairākos posmos un pabeidza 2006.gadā. Projektu īstenoja nekustamā īpašuma attīstības uzņēmums Pro Kapital.

Dominā darbojas vairāk nekā 160 veikalu, kas pārstāv visus mazumtirdzniecības sektorus.

Dominas vadītāja būs Dina Bunce, kurai ir vairāk nekā desmit gadu pieredze tirdzniecības centru vadībā. Vairāk nekā astoņus gadus viņa darbojās tirdzniecības centra Spice vadībā, savukārt pēdējos sešus gadus bija atbildīga par tirdzniecības centra Lietuvas Saules Miestas darbību. Šo tirdzniecības centru EfTEN Real Estate Fund III AS iegādājās pērn.

Tāpat mazumtirgotājs Rimi Latvija paudis gatavību tirdzniecības centrā Domina atvērt hipermārketu Rimi.

EfTEN Real Estate Fund II AS ir 2015.gadā dibināts slēgtā tipa nekustamo īpašumu fonds. Fonda pārvaldību nodrošina uzņēmums EfTEN Capital AS, kas ir dibināts 2008.gadā. Uzņēmuma alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieka licenci ir izsniegusi Igaunijas Finanšu uzraudzības iestāde.

Kā ziņots, Domina Shopping pārvaldītāja SIA Baltic Red 2014.gadā apgrozīja 415 230 eiro un nopelnīja 15 620 eiro. SIA Baltic Red dibināta 2007.gadā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 2845 eiro. Baltic Red pieder Lietuvas kompānijai Baltic Red Management.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

EfTEN Real Estate Fund III AS akcijas šodien, 1. decembrī tika iekļautas Nasdaq Tallinn Baltijas Oficiālajā sarakstā.

EfTEN Real Estate Fund III AS ir Baltijas komerciālā nekustamā īpašuma ieguldījumu fonds, kurš iegulda naudas plūsmu ģenerējošos nekustamā īpašuma objektos, un galvenokārt paredzēts privātiem ieguldītājiem.

Fondu pārvalda EfTEN Capital, lielākais nekustamā īpašuma ieguldījumu pārvaldītājs Baltijas valstīs.«EfTEN akciju nonākšana biržā bija ļoti labi organizēta. Jau pirms vairākiem gadiem uzņēmums publiski paziņoja par savām ambīcijām kotēties. Viņi turēja savu solījumu, un rezultāts ir ļoti iepriecinošs: pieprasījums pārsniedza piedāvājumu vairāk nekā piecas reizes, piesaistot vairāk kā 1800 investorus,» pauda Nasdaq Tallinn valdes priekšsēdētājs Kaarel Ots. «Ir liels gandarījums redzēt, ka tādi uzņēmumi kā EfTEN izmanto biržu, un ir patiess prieks sveikt viņus Baltijas Oficiālajā sarakstā.»EfTEN Real Estate Fund III AS akciju kotācija biržā tiek uzsākta pēc uzņēmuma akciju publiskā piedāvājuma, kas noslēdzās 2017. gada 10. novembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Rimi pārsūdzēs KP atļauju atvērt Maxima tirdzniecības centrā Domina Shopping

LETA, 26.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padomes (KP) atļauja uzņēmumam SIA "Maxima Latvija" atvērt veikalu tirdzniecības centrā "Domina Shopping" ir konkurences kropļošana, tāpēc SIA "Rimi Latvia" šo lēmumu pārsūdzēs, aģentūrai LETA teica "Rimi Latvia" pārstāvji.

"Rimi Latvia" paziņojumā teikts, ka KP lēmums iepriekš aizliegt "Rimi", bet atļaut "Maxima" veikala atvēršanu tirdzniecības centrā "Domina Shopping" esot tik absurds, ka raisa bažas par neiedziļināšanos vai neizprotamu ieinteresētību tirgus pārdalē. Tas esot negodīgs veids, kā tiek kavēta "Rimi" attīstība un stiprinātas "Maxima" tirgus pozīcijas.

"Pieņemtais lēmums ir negodīgs un konkurenci kropļojošs. KP ir ignorējusi, ka "Maxima" un "Rimi" pozīcijas tirgū Rīgā ir līdzvērtīgas, un ar savu lēmumu KP "Maximai" devusi nepamatotas priekšrocības. To, ka KP darbojusies tieši "Maxima" interesēs, apliecina fakts, ka KP jau gada sākumā savā lēmumā, kurā liedza "Rimi" slēgt nomas līgumu, norādīja, ka bez "Rimi" tikai "Maxima" koncepts spētu nodrošināt tirdzniecības centra "Domina" pieprasījumu," teikts uzņēmuma paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju fonds "EfTEN Real Estate Fund III" iegādāsies starptautiskās lidostas "Rīga" teritorijā esošo Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" galvenā biroja ēku, kā arī ražošanas un noliktavas ēku Ķekavā, informē EfTEN.

Abas ēkas fonds iegādāsies no “New Hanza Capital". Darījumu kopējā summa ir 15,8 miljoni eiro, tostarp "Swedbank" un "Luminor" aizdevums veido 7,2 miljonus eiro.

“"airBaltic" galvenajā birojā remonts veikts 2016.gadā. Pašreizējais nomas līgums ir spēkā līdz 2026.gadam," paziņojumā norāda "EfTEN Real Estate Fund III" valdes loceklis Viljars Arakass.

Savukārt Ķekavā esošajā loģistikas centrā "Piepilsētas" ir ļoti labs tehniskā nodrošinājuma līmenis un tas atrodas netālu no autoceļa "Via Baltica". Lielākie nomnieki kompleksā ir kompānijas "Fristads Kansas Production" un "Forans".

Igaunijas komerciālo nekustamo īpašumu fondu pārvaldnieku "EfTEN Capital" pilnvaro un regulē Igaunijas finanšu sektora uzraugs - Finanšu inspekcija. Kompānija pārvalda fondus "Eften Kinnisvarafond", "Eften Kinnisvarafond II" un "Eften Real Estate Fund III", kura akcijas kotē Tallinas biržas oficiālajā sarakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Zināms, kurš mazumtirgotājs aizstās Prismu tirdzniecības centrā Domina Shopping

Lelde Petrāne, 18.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauns mazumtirgotājs noslēdzis līgumu par telpu nomu tirdzniecības centrā Domina Shopping, liecina šodien izplatīts paziņojums.

Pagājušajā nedēļā mazumtirgotājs Rimi Latvia ir noslēdzis nomas līgumu par telpu īri tirdzniecības centrā Domina Shopping, vienojoties ar tirdzniecības centra jauno īpašnieku, kurš ietilpst Igaunijas nekustamo īpašumu fonda Eften grupā.

«Noslēdzot vienošanos par telpu nomu tirdzniecības centrā Domina Shopping, esam spēruši vēl vienu soli Rimi hipermārketu attīstībā. Pagaidām vēl nav iespējams precizēt, kad apmeklētāji tirdzniecības centrā Domina Shopping varēs sākt izmantot Rimi hipermārketa priekšrocības, jo šobrīd pēc dokumentu iesniegšanas mums vēl jāsaņem oficiālā atļauja no Konkurences padomes – šādos gadījumos izvērtējums var aizņemt gana ilgu laiku,» skaidro Rimi Latvia nekustamo īpašumu un mazumtirdzniecības tīkla attīstības direktors Didzis Kirstuks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Domina Shopping strādā pie jauna pozicionējuma un stratēģijas maiņas

LETA, 04.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecība centrs Domina Shopping, kas šogad piedzīvoja īpašnieku un vadības maiņu, patlaban strādā pie jauna pozicionējuma un stratēģijas maiņas, stāsta Domina Shopping vadītāja Dina Bunce.

Viņa atzīmē, ka līdz šim Domina Shopping tika komunicēts kā centrs rīdziniekiem, iedzīvotājiem, kas dzīvo pilsētā. Taču patlaban centrs mainās - viens no svarīgākajiem centra uzdevumiem ir atrast savu unikālo pozicionējumu, noformulēt atšķirīgo un pircējam pievilcīgo.

«Centrs Domina Shopping manā skatījumā ir tirdzniecības centrs, kur ir daudz uzlabojamu, maināmu lietu, daudz koriģējamu procesu. Jāprecizē nomnieku piesaistes stratēģija, jāmaina centra pozicionējums, jāievirza īstajās sliedēs mārketinga stratēģija,» norāda Bunce.

Tāpēc, analizējot kopējās tendences, mācoties no citiem centriem un meklējot savu ceļu, Domina Shopping komanda patlaban strādā pie jaunas attīstības un mārketinga stratēģijas izveides, pie jaunas izpratnes, kas vispār ir Domina Shopping primārā mērķauditorija un kas patiešām ir tās interešu lokā, skaidro Bunce.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Danusēvičs: KP aizliegums atvērt Rimi centrā Domina Shopping ir labs signāls tirgū

LETA, 25.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padomes (KP) lēmums aizliegt Rimi veikala atvēršanu tirdzniecības centrā Domina Shopping ir vērtējams kā labs signāls pārtikas mazumtirdzniecības tirgū, atzina Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs.

Viņš sacīja, ka līdz ar to šāds KP lēmums ir vērtējams pozitīvi.

«Asociācijā jau sen esam runājuši par to, ka ir jāierobežo lielo tirgus spēlētāju tirgus daļa. Tādējādi aizliegumu atvērt Rimi jaunu lielveikalu vērtējam kā pozitīvu signālu,» atzīmēja Danusēvičs.

Viņš arī norādīja, ka Latvijā ir pietiekoši daudz mazumtirgotāju, kas varētu aizpildīt Domina Shopping esošo platību. Turklāt, pēc Danusēviča domām, tam nav obligāti jābūt pārtikas tirgotājam.

«Latvijā ir pietiekoši daudz mazumtirgotāji, kuri varētu labi aizpildīt centrā Domina Shopping pieejamo platību. Tā kā uz Dominu pircēji brauc vairāk iegādāties nepārtikas preces un izklaidēties, tad ir pamats uzskatīt, ka Dominā varētu būt arī kāds cits tirgotājs, kas nav saistīts tieši ar pārtikas mazumtirdzniecību,» skaidroja Danusēvičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Luminor izsniedz 3,4 miljonus eiro daudzdzīvokļu ēkas būvniecībai Ādažos

Žanete Hāka, 30.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Luminor" banka piešķīrusi 3,4 miljonu eiro finansējumu nekustamo īpašumu attīstītājam "Eften Residential" daudzdzīvokļu ēkas projektam "Podnieki" Ādažos.

""Eften" grupas uzņēmumi Baltijas valstīs pārvalda 45 komerciālos īpašumus, līdz ar to uzņēmumam ir uzkrāta vērtīga pieredze nekustamo īpašumu attīstīšanā un pārvaldīšanā. Latvijā uzņēmums attīsta dzīvojamo fondu, piedāvājot dzīvokļus divos jau gatavos projektos un aktīvi strādājot pie jaunu projektu attīstības – to vidū ir arī ēka projektā "Podnieki", ko "EfTEN" iegādājās, lai varētu pabeigt tās būvniecību ar Luminor atbalstu un nodrošināt ģimenēm jaunus mājokļus," saka Uģis Počs, "Luminor" Nekustamo īpašumu finansēšanas eksperts.

"Luminor" dati liecina, ka arvien biežāk jaunās ģimenes izvēlas apmesties Pierīgā, lai pilsēta būtu sasniedzamā attālumā un vienlaikus būtu iespēja dzīvot zaļākā, ģimenēm draudzīgākā vidē. Tāpēc ir svarīgi Pierīgas pašvaldībās attīstīt dzīvojamo fondu, lai tas būtu atbilstošs pieprasījumam. Podnieki ir viens no šāda veida projektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

EfTEN no DSV pērk biznesa un loģistikas centrus Rīgā, Tallinā un Viļņā

LETA, 30.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas komerciālā nekustamā īpašuma pārvaldītāja EfTEN Capital fonds EfTEN Real Estate Fund III iegādāsies trīs biznesa un loģistikas centrus Rīgā, Tallinā un Viļņā no Dānijas transporta un loģistikas kompānijas DSV, informēja EfTEN Real Estate Fund III.

Tas pavēstīja, ka DSV vēl vismaz desmit gadus nomās šos centrus no EfTEN Real Estate Fund III.

Fonds iegādāsies centrus Rīgā, Krustpils ielā 31, Tallinā, Pērnavas šosejā (Pärnu mnt) 535, un Viļņā, Stasīlu ielā (Stasylų gatvė) 21. Visi centri atrodas pie lielām transporta maģistrālēm, būvēti un renovēti no 2000. līdz 2006.gadam, un to kopējā izīrējamā platība ir 33 tūkstoši kvadrātmetru. 2017.gadā plānots paplašināt centru Rīgā, un pēc paplašināšanas izīrējamā platība pieaugs par 4300 kvadrātmetriem.

Centra iegāde Rīgā varēs notikt, tiklīdz pašvaldība apstiprinās, ka atsakās no pirmpirkuma tiesībām, centra Tallinā iegādei nepieciešama Igaunijas Konkurences padomes atļauja, savukārt darījums Lietuvā stājas spēkā nekavējoties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Domina Shopping plānā jaunās izklaides zonas vieta iezīmēta vienā no autostāvvietām.

Tirdzniecības centrs Domina Shopping kāpina apgrozījumu un apmeklētāju plūsmu, plāno investēt jaunas atpūtas zonas izveidē

Šī gada jūlijā apritēs divi gadi kopš tirdzniecības centrs (t/c) Domina Shopping nonācis Igaunijas fonda EfTEN Kinnisvarafond II AS (EfTEN) īpašumā, kas 2016. gada vasarā par 74,5 milj. eiro to iegādājās no KanAm Grund Kapitalverwaltungsgesellschaft mbH. Domina Shopping vadītāja Dina Bunce iepriekš atzina, ka, iegādājoties Dominu, tā bija diezgan sarežģītā stāvoklī un pirmais uzstādījums bija visu sakārtot. Šobrīd viņa sarunā ar DB secina, ka izvēlētā stratēģija bijusi pareiza. Tirdzniecības centrs plāno turpināt attīstību un jau nākamā gada nogalē tiks atvērta arī jauna izklaides un atpūtas zona, kurā plānots ieguldīt aptuveni septiņus miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Domina Shopping jauno direktori Dinu Bunci

Lelde Petrāne, 07.10.2016

Tad, kad ir iespēja, izraujamies divatā ar vīru un braucam, kur acis rāda. Smarža visapkārt ir neaprakstāma.

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild tirdzniecības centra Domina Shopping jaunā direktore Dina Bunce.

Svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu? Ar ko Jūsu uzņēmums ir unikāls?

Kā pati pirmā lieta noteikti jāmin tas, ka Domina Shopping ēka daļēji ir būvēta uz vēsturiskajiem leģendārās rūpnīcas VEF pamatiem, kas ir neatņemama Rīgas kultūrvēstures daļa. Tamdēļ jau no pirmsākumiem, kad tika projektēta tirdzniecības centra ēka, gan ārējā, bet jo īpaši iekšējā veidolā tika iekodēta urbāna, pilsētnieciska noskaņa.

Otrs interesantākais fakts par mūsu tirdzniecības centru arī ir saistīts ar būvniecību. Domina Shopping centrs ir būvēts vairākās kārtās. 2003.gadā, kad apmeklētājiem tika atklāta pirmā kārta, joprojām turpinājās aktīvi būvdarbi otrajā, kas tika atklāta gadu vēlāk. Zīmīgi ir arī tas, ka arī šobrīd esam svarīgā pārmaiņu procesā, jo ceturtdaļā no tirdzniecības centra platības notiek ievērojami rekonstrukcijas darbi, bet uzsākts darbs pie fasādes rekonstrukcijas. Visas šīs pārmaiņas noteikti ir uz labu, jo, runājot klasiķa vārdiem: «Pastāvēs, kas pārvērtīsies.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Konkurences padome aizliegusi tirdzniecības centrā Domina Shopping atvērt Rimi lielveikalu

LETA, 25.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) aizliegusi Rīgas tirdzniecības centrā Domina Shopping atvērt Rimi lielveikalu, šorīt intervijā Latvijas Radio teica KP priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama.

Viņa norādīja, ka konkurences uzraugi rūpīgi vērtēja ieceri tirdzniecības centrā atvērt Rimi Latvia lielveikalu. Rimi Latvia vēlējās atvērt lielveikalu vietā, kur iepriekš atradās mazumtirgotāja Prisma lielveikals. Tas tika slēgts pagājušā gada maijā.

Ābrama skaidroja, ka aizliegums pieņemts, jo tas būtiski palielinātu Rimi Latvia dominanci mazumtirdzniecības tirgū. «No Rīgā esošajiem desmit multifunkcionālajiem tirdzniecības centriem astoņos jau ir Rimi lielveikali,» piebilda KP vadītāja.

Viņa atzīmēja, ka Rimi arī tika doti četri mēneši, lai uzņēmums iesniegtu papildus priekšlikumus, piemēram, atsakoties no līdzvērtīgiem aktīviem, lai varētu atvērt veikalu Domina Shopping. Rimi šo iespēju neizmantoja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Domina Shopping atvēries pārtikas veikals Aibe

Elīna Pankovska, 18.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības centrā Domina Shopping atvērts pārtikas mazumtirgotāja Aibe veikals, novēroja Dienas Bizness. Uz jautājumu, vai šis veikals tirdzniecības centrā atradīsies arī pēc rekonstrukcijas, kad tiks atvērts pārtikas veikals Rimi, Domina Shopping direktore Dina Bunce skaidro: «Augusta sākumā atvērts pārtikas veikals Aibe, lai nodrošinātu iespēju iegādāties pārtikas pamata preces laikā, kamēr notiek rekonstrukcija.»

Viņa arī uzsver, ka šis ir pagaidu risinājums līdz rekonstrukcijas beigām. Pēc tam renovētajā daļā tiks atvērti aptuveni 25 jauni veikali un pakalpojuma sniedzēji, tai skaitā arī hipermārkets Rimi.

DB jau rakstīja, ka jūlijā Rimi Latvia noslēdza nomas līgumu par telpu īri tirdzniecības centrā Domina Shopping. Iepriekš tirdzniecības centrā atradās veikals Prisma, kas tika slēgts maija beigās. Tāpat jāatgādina, ka jūlijā tirdzniecības centru Domina Shopping par 74,5 milj. eiro iegādājās Igaunijas fonds EfTEN Kinnisvarafond II AS (EfTEN).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

EfTEN Capital: Nekustamā īpašuma nodoklis komercsektorā ir diezgan biedējošs

LETA, 31.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investoriem vienmēr vislielākās bažas rada nestabilitāte un patlaban to veicina Latvijas nodokļu politika, šodien konferencē Kā attīstīsies nekustamo īpašumu tirgus Latvijā? sacīja investīciju fonds EfTEN Capital vadošais partneris Viktors Savins.

Viņš norādīja, ka investīcijas tirgū ienāk, piemēram, pēdējos trīs gados EfTEN Capital investējis dažādos īpašumos Latvijā 200 miljonus eiro, bet Baltijā kopumā investīcijas pārsniegušas 500 miljonus eiro.

Bijām ļoti optimistiski par tirgu. Tomēr patlaban nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN) komercsektorā ir diezgan biedējošs, sacīja Savins.

Viņš sacīja, ka patlaban notiek kadastra vērtību pietuvināšana tirgus cenām, taču pauda neizpratni par to, kā ierēdņi, kas nenodarbojas ar biznesu, var saprast tirgus vērtības, un kā var saprast ēkas biznesu, lai noteiktu nodokļa likmes ēkai.

Zemi ar nodokli Eiropā apliek tikai dažas valstis, bet konkrēta likme ir noteikta tikai Francijā un Latvijā. Kā var aplikt ar nodokli zemi, kas pati neko nepelna? Tikpat labi varētu aplikt ar nodokli arī katra iedzīvotāja konta atlikumu bankā, skaidroja Savins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas nekustamā īpašuma fonda Eften Capital AS investīcijas Baltijas valstīs nākamgad, iespējams, būs nulle, DB saka kompānijas vadītājs Viljars Arakas

Uzņēmums pirms neilga laika no kompānijas KanAm Grund Group iegādājās tirdzniecības centru Domina Shopping.

Viņš skaidro, ka Eften Capital patlaban nevēlas ieguldīt šajā reģionā naudu, jo Baltijā komercīpašumu cena jau ir pārāk augsta, savukārt nomas maksa, viņaprāt, visdrīzāk neaugs. «Cenas šajā segmentā labākajā gadījumā paliks stabilas. Varbūt tās pat nedaudz atslābs, ja parādīsies jauni projekti, piemēram, jauni tirdzniecības centri vai jauni biroji. Mēs prognozējam, ka tirgū var ienākt jauni projekti, ņemot vērā kapitāla pieplūdumu, un tas savukārt varētu paaugstināt īpašumu cenu, taču vienlaicīgi tas nozīmē, ka mēs neatradīsim labu iegādes variantu. Man labs projekts nozīmē stabilu ienākumu plūsmu, labus nomniekus un labu cenu, kuru mēs maksājam.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Investējot 30 tūkstošus eiro, tirdzniecības centrā Domina Shopping ienāk jauns nomnieks

Lelde Petrāne, 28.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada oktobrī tirdzniecības centrā Domina Shopping atklāts jauns sieviešu apģērbu konceptveikals Fetish. Investīciju apjoms, kuru jaunais tirdzniecības centra nomnieks SIA FASHION infinity ieguldījis veikala izveidē, ir ap 30 tūkstošiem eiro.

Tas ir oficiālais Bulgārijas modes zīmola Fetish pārstāvniecības veikals Baltijā, kas bez 22 veikaliem Bulgārijā darbojas arī septiņās Eiropas valstīs – Vācijā, Beļģijā, Nīderlandē, Anglijā, Polijā, Latvijā un Lietuvā.

T/c Domina Shopping kopumā izvietoti 160 veikali.

Domina Shopping īpašnieks un pārvaldnieks kopš 2016.gada jūlija ir SIA EfTEN DOMINA.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā ir jārēķinās ar pamatīgu mājokļa kopējo izmaksu kāpumu; tas būs trieciens arī namīpašniekiem un biznesam, tā akcentē nekustamā īpašuma kompāniju vadītāji, Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas LANĪDA biedri.

Šā gada jūlijā publiskajai apspriešanai ir nodots Tieslietu ministrijas un Valsts zemes dienesta izstrādātais nekustamā īpašuma jauno kadastrālo vērtību projekts, kurš paredz pieaugumu daudzos nekustamā īpašuma tirgus sektoros, attiecīgi tas nozīmē lielāku nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksājumu. Jaunajām vērtībām jāstājas spēkā no 2022.gada 1.janvāra.

Lielākais kadastrālo vērtību pieaugums gaidāms jaunajiem dzīvokļiem un lauksaimniecības zemei 

Lielākais kadastrālo vērtību pieaugums no 2022.gada 1.janvāra gaidāms jaunajiem dzīvokļiem un...

Projekts tā apstiprināšanas gadījumā nozīmē pamatīgas nodokļa sistēmas izmaiņas, kuras skars ne tikai biznesu, tās izjutīs ēku, dzīvokļu īpašnieki, īrnieki. Ir jārēķinās ar būtisku mājokļu izmaksu kopējo kāpumu ar visām no tā izrietošajām sekām, akcentē LANĪDA un SIA "Latio" valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns, jautājot – vai politiķu mērķis ir padarīt mājokli dārgāku?

Pašreizējos ekonomiskajos apstākļos bezdarba rādītāji nav iepriecinoši, turklāt pastāv drauds, ka situācija varētu pasliktināties, daudzām mājsaimniecībām, tostarp jaunām ģimenēm ar bērniem varētu rasties sarežģījumi apkalpot visus ar mājokli saistītos maksājumus. "Manuprāt, vispirms politiķiem būtu jādiskutē un jāievieš mājokļu attīstības politika. Kamēr tādas nav, nav īstais brīdis sadārdzināt mājokli," pauž E. Šīns.

Kadastrālās vērtības jau sen ir viens no politiķu jājamzirdziņiem, uzsver Viktors Savins, nekustamā īpašuma fonda "EfTEN Capital" vadītājs Latvijā. Šobrīd valsts ar vienu roku grib paņemt vairāk naudas no nekustamā īpašuma īpašniekiem, tai pašā laikā gan sabiedriskās, gan valstiskas organizācijas sūdzas, ka nenotiek mājokļu attīstība, dzīvojamais fonds strauji noveco. Turklāt Latvija atpaliek ne tikai mājokļu, bet arī komercobjektu attīstībā no kaimiņvalstīm.

"Tikko bija ziņa, ka no valsts budžeta ievērojama summa ir paredzēti ekonomiskas mājas būvniecības projekta izstrādei. Tā ir nesaimnieciska rīcība. Valstij nav jāprojektē lēti mājokļi, tas ir jādara attīstītājiem, bet valstij ar nodokļiem tas ir jāveicina. Laikā, kad vajag atbalstu, sevišķi zinot, ka arī pēc diviem gadiem būs manāmas ārkārtas situācijas sekas, ir vērojami pilnīgi pretēji procesi," viņš saka.

Jaunu daudzdzīvokļu ēku būvniecībai būs pieejami divi tipveida projekti 

Valdība piešķīrusi 426 084 eiro Ekonomikas ministrijai (EM) divu paaugstinātas energoefektivitātes...

SIA "Vestabalt" valdes locekle Līga Uzkalne uzsver: "NĪN ir jābūt sasaistē ar patieso īpašuma tirgus vērtību, taču, redzot prognozētās kadastrālās vērtības, var apgalvot, ka tās ir divreiz, bet dažos gadījumos pat trīs reizes augstākas. Šim nodoklim tāpat kā visiem citiem nodokļiem ir jābūt samaksājamam un attiecīgo nozari sekmējošam faktoram. Diemžēl šajā gadījumā NĪN nespēs samaksāt ne liela daļa iedzīvotāju, ne uzņēmēju."

Viņa skaidro: jau iepriekš NĪN kā izdevumu pozīcija Rīgā īres namiem un biroju ēkām palielinājās, tā īpatsvars pieauga neproporcionāli pret īres/nomas ieņēmumiem. "Esošā NĪN politika nestimulē un neatbalsta nekustamā īpašuma nozari, tā ir iemesls, kāpēc Rīgā ir arī tik daudz pārdošanā izliktu nerenovētu namu, jo pēc šī nodokļa nomaksas īpašnieki nav spējīgi veikt nepieciešamos uzkrājumus ēku atjaunošanai, bieži pat segt visus ar īpašuma ekspluatāciju saistītos izdevumus. Rīgā ir īpašumi, kuru nekustamā īpašuma nodokļa izdevumi veido pat 60% no kopējiem gada nomas/īres ieņēmumiem."

"Šādam solim brīdis ir ļoti nepiemērots. Šajā nebūt ne spožajā ekonomiskajā situācijā ēku īpašniekiem ir grūti ne tikai piesaistīt jaunus īrniekus, nomniekus, bet arī noturēt esošos," atgādina E. Šīns. Arī viņš zina gadījumus, kad atsevišķu objektu īpašniekiem būs nepieciešami trīs četri mēneši, lai ar esošajiem ieņēmumiem no īres/nomas maksas segtu plānoto NĪN maksājumu. "Būtu zolīdi, ja valsts par būtiskām izmaiņām brīdinātu savlaicīgi. Tad daudziem būtu bijusi iespēja ieguldīt citur, nevis nekustamajā īpašumā," viņš piebilst.

Pieeja "pietuvināt kadastrālo vērtību tirgus vērtībai" nav dzīvotspējīga, uzskata V. Savins, proti, strauji pieaugot kadastrālai vērtībai, daudzkārt straujāk krīt tirgus vērtība īpašumam. Komercīpašumu rentabilitāte Baltijas galvaspilsētās svārstās no 5-7%. Vienkārši aprēķināt, ka 1,5% nodoklis ir 25-35% no visas naudas plūsmas. Ekstrēmākos gadījumos nodoklis paredzams līdz pat 50-60% no visas naudas plūsmas, viņš saka. Tikmēr, piemēram, Igaunijā, īpašuma nodoklis tiek rēķināts tikai no zemes. "Tā ir korekta pieeja, jo paredz īpašuma nodokli maksāt attiecīgi no konkrētā rajona zemes vērtības – jo dārgāks rajons, jo lielāks nodoklis. Šāda pieeja papildus motivē arī attīstīt īpašumus. Savukārt Latvijā – jo labāks un sakārtotāks īpašums, jo mazāka naudas plūsma, jo lielāka daļa jāsamaksā īpašuma nodoklī. Piemēram, slavenajam Rīgas graustam Marijas ielā 5 kadastrālā vērtība prognozēta aptuveni 10 reizes mazāka nekā līdzīgam, bet sakārtotam īpašumam 300 metrus tālāk. Starp citu, arī šobrīd ir apmēram tāda pati starpība," pauž V. Savins. Uzskatāmam salīdzinājumam viņš vēl piemin "Radisson BLU" ēku Tallinas centrā, kur īpašuma kadastrālā vērtība, no kuras tiek rēķināts nodoklis, ir 1,9 miljoni eiro, turklāt tā ir visdārgākā teritorija visā Igaunijā. Turpretim Rīgā aptuveni 10 reizes mazāk vērtai ēkai Blaumaņa ielā kadastra vērtība paredzēta 12 miljoni eiro (tagad – aptuveni 4 miljoni eiro). Vienkāršojot Latvijā īpašumu nodoklis lēšams līdz pat 100 reizēm lielāks nekā tas ir kaimiņvalstīs. Šāda pieeja var iedragāt jau tā vājo Latvijas tēlu ārvalstu investīciju piesaistei.

Kadastrālās un tirgus vērtības līknes var salīdzināt ar piedāvājuma, pieprasījuma līknēm – ja viena strauji iet uz augšu, otra – uz leju. "Vienam no mūsu īpašumiem, par kuru esam tiesās "plēsušies" tieši par kadastrālajām vērtībām, šobrīd prognozētā kadastrālā vērtība ir 12 miljoni eiro. Ja raugāmies no naudas plūsmas, ko rada šis objekts, nodokļa nomaksai novirzīsim 50-75% no visiem nomas ieņēmumiem pēc jaunās prognozētās vērtības. To jau var pielīdzināt īpašumu nacionalizācijai. Un līdzīgu gadījumu ir daudz!" stāsta V. Savins.

Viņš arī rosina šādi paraudzīties privātmāju un dzīvokļu virzienā. Piemēram, jaunajā dzīvokļu projektā Čiekurkrastos Ādažu novadā kadastrālās vērtības pieaugums ir aptuveni 500%. Tirgus vērtības kritums šī iemesla dēļ varētu būt pat 30-40%.

Ja mājokļu tirgus vērtība būtiski krīt, bankas var pieprasīt papildus nodrošinājumu kredītiem, atmaksāt kredītu vai pacelt likmes. Paredzams, ka daudzas mājsaimniecības nespēs dot papildus nodrošinājumu vai atmaksāt kredītus pirms termiņa.

Ir risks nonākt līdzīgā situācijā, kāda bija lielajā dižķibelē, kas aizsākās 2008. gadā. Nekustamo īpašumu vērtību straujš kritums, banku procentu maksājumu pieaugums, papildus nodokļu maksājumi, mājsaimniecību bankroti un no tā visas izrietošās sekas, pieļauj V. Savins. "Jaunā nodokļa idejas aizstāvji skandina – pašvaldības dos atlaides, būs arī citi atbalsta mehānismi, taču visas šīs metodes ir ļoti apšaubāmas un ar augstu korupcijas risku. Iespējams, tas arī ir galvenais iemesls virzīt šādu likumprojektu.

Pat, ja mēs pieņemam, ka būs visdāsnākās atlaides, tomēr 500% pieaugums ir milzīgs," akcentē "EfTEN Capital" vadītājs.

Lasi Arī:

Sola nepieļaut jauno kadastrālo vērtību stāšanos spēkā, kamēr nebūs pārskatītas NĪN likmes 

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) sola nepieļaut Tieslietu ministrijas (TM) un Valsts...

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Administratīvās rajona tiesas Jelgavas Tiesu namā otrdien, 6.februārī noraidīta trešās personas jeb SIA Auras centrs lūgums, vēl pirms lieta izskatīta pēc būtības, atjaunot būvatļauju lielveikala būvei Cukura ielā 2, vēsta reģionālais portāls zz.lv.

Saskaņā ar likumu, šo lēmumu var pārsūdzēt, 14 dienu laikā iesniedzot blakus sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā. Tā pārsūdzēšanas gadījumā būtu pēdējā instance, jo Augstākā Tiesa blakus sūdzības neizskata.

Ja tiesa būtu apmierinājusi SIA Auras centrs lūgumu, tad SIA Auras centrs būtu tiesības ar savu risku, pirms lieta iztiesāta pēc būtības, sākt būvniecību. Ja vēlāk tiesā būvatļauja pēc būtības tiktu atzīta par atceļamu (Jelgavas dome, kas izsniedza būvatļauju, tiesā zaudētu), tādā gadījumā SIA Auras centrs par saviem līdzekļiem būtu jānojauc uzbūvētais.

Būvatļauju pēc būtības Administratīvajā rajona tiesā paredzēts vērtēt 25. aprīlī. Taču, ja trešā persona Auras centrs iesniegs blakus sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā, būvatļaujas izskatīšana pēc būtības aizkavēsies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Jelgavas pilsētas būvvaldē iesniegta Depo būvniecības iecere

Zane Atlāce - Bistere, 25.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

EfTEN Capital uzņēmums SIA Auras Centrs pārstāvji Jelgavas pilsētas būvvaldei piektdien, 25.novembrī iesniedza būvniecības ieceri tirdzniecības centra projektam Cukura ielā. Paredzētais objekta nomnieks ir DEPO, informē EfTEN pārstāve Renāta Kaupasa.

«Būvniecības iecere pilnībā atbilst visām likuma prasībām un nodrošinās tieši Jelgavas pilsētai veidotu un arhitektoniski augstvērtīgu objektu,» uzskata SIA Auras Centrs valdes loceklis Uldis Sproga.

Izstrādājot būvniecības ieceri, esot ņemtas vērā pašvaldības prasības, radot speciālu projektu ar mērķi pienācīgi nodrošināt tā iekļaušanos pilsētvidē un infrastruktūrā.

Jelgavas projekta kopējās investīcijas pārsniegs 15 miljonus eiro.

Jau vēstīts, ka sabiedrības iniciatīvu portālā Manabalss.lv uzsākta parakstu vākšana pret lielveikala Depo būvniecību iepretim Jelgavas pilij, šo zonu nosakot par pils aizsardzības zonu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

EfTEN Capital, kas līdz šim ir pozicionējis sevi tikai kā komercīpašumu investoru, nolēmis startēt arī dzīvojamo māju fonda jomā

Tā intervijā DB saka investīciju fonda EfTEN Capital vadošais partneris Viktors Savins. Šādu aktivitāti uzņēmums izvērsīs tikai Latvijas tirgū.

Fragments no intervijas:

Kāpēc šis lēmums attiecas tikai uz Latviju?

Igaunija un Lietuva dzīvojamā fonda cenu ziņā ir sasniegušas augstāko punktu, savukārt Latvija no saviem kaimiņiem kārtīgu soli atpaliek, taču makroekonomikas dati rāda, ka paredzama strauja izlīdzināšanās starp Baltijas valstīm, līdz ar to Latvijā var būt straujš kāpums dzīvojamā fonda pieprasījumā, uz ko mēs esam gatavi.

Vai uzņēmums neplāno dzīvojamo fondu segmentā nākotnē ieiet arī Igaunijā vai Lietuvā?

Šobrīd nē. Lietuvā un Igaunijā vairāk būvē un vairāk realizē, un šajās valstīs pirms 3–5 gadiem tirgū regulāri piedāvāja jaunus projektus. Igaunija vienmēr ir priekšā pārējām valstīm, un mums kā Igaunijas uzņēmumam ir diezgan viegli dzīvot – mēs varam paskatīties, kas mūs sagaida nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

FOTO: Labdarības tirdziņa dalībnieki gaida dāvanu pircējus

Laura Mazbērziņa, 21.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labdarības tirdziņš tirdzniecības centrā Domina Shopping tā dalībniekiem ir ļoti gaidīts pasākums. Tas sniedz prieku un arī iespēju uzlabot savu finansiālo situāciju.

Decembrī Domina Shopping norisinās Ziemassvētku tirdziņš, kurā līdz pat gada nogalei no teju 200 pašmāju amatniekiem un ražotājiem ir iespēja iegādāties dažādus darinājumus. Jau ceturto gadu tur piedalās arī Invalīdu un mazturīgo senioru atbalsta fonds (IMSA Fonds) ar savu Labdarības tirdziņu. Tajā pārstāvēti 47 tirgotāji.

Labdarības tirdziņā pārstāvēti dalībnieki no Apes, Jēkabpils, Talsiem, Smiltenes, Ādažiem, Ropažiem, Rīgas un citām Latvijas pilsētām. Visbiežāk viņi Rīgā uzturas pie draugiem un radiem, jo tirdziņa laikā izbraukāt lielus attālumus līdz mājām esot ļoti grūti. Tirdziņā ir jāpavada ilgas darba stundas - no 10:00 līdz 21:00.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiesa noraidījusi «Rimi» prasību pret Konkurences padomi (KP), atzīstot to par nepamatotu un atstājot spēkā KP lēmumu par labu veikalam «Maxima» tirdzniecības centrā «Domina Shopping», liecina «Maxima» sniegtā informācija.

Šobrīd «Rimi» veikali atrodas 7 no 10 lielākajiem tirdzniecības centriem Rīgā, kamēr veikals «Maxima» - divos tirdzniecības centros «Domina Shopping» un «Rīga Plaza».

Tiesa šā gada 14.jūnijā noraidīja arī «Rimi» prasību par KP lēmumu modes un izklaides centrā «Rīga Plaza», kurā «Maxima XXX» veikals durvis vēra 7.jūnijā, pamatojoties uz KP pozitīvo atzinumu.

«Uzskatām, ka «Maxima» ir atbilstošākā izvēle «Domina Shopping» pircējam,» pauž «Maxima Latvija» vadītājs Andris Vilcmeiers.

Uzņēmums «Rimi» iesniedza pieteikumu tiesā par Konkurences padomes lēmumiem t/c «Domina Shopping» kontekstā - par lēmumu, ar kuru aizliedza «RIMI» apvienošanos, un par lēmumu, ar kuru atļāva «Maxima» apvienošanos, iegūstot telpas t/c «Domina Shopping». Šodien tiesa paziņoja spriedumu, atstājot spēkā KP lēmumu par «Maxima Latvija» atrašanos t/c «Domina Shopping» telpās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no Latvijā lielākajiem tirdzniecības centriem Domina Shopping ir noslēdzis sadarbības līgumu ar mazumtirdzniecības tīklu SIA Maxima Latvija par telpu nomu pārtikas lielveikala atvēršanai, informē Domina Shopping.

Jaunais lielā formāta Maxima XXX pārtikas veikals aizņems 4000m2 tirdzniecības centra platības. Jaunā veikala atklāšanā Maxima Latvija plāno investēt vairāk nekā 1 miljonu eiro.

Abi uzņēmumi prognozē, ka jaunais Maxima XXX lielveikals tirdzniecības centra Domina Shopping apmeklētājiem varētu tikt atvērts šā gada vasarā. Taču precīzs atklāšanas laiks būs atkarīgs no visu uzraugošo institūciju lēmumiem, tajā skaitā Konkurences padomes atzinuma.

«Pārtikas lielveikals ir jebkura tirdzniecības centra neatņemama sastāvdaļa. Tāpēc, ejot uz mērķi nodrošināt mūsu klientiem iepirkšanās iespējas plaša sortimenta pārtikas lielveikalā, jau kādu laiku risinājām sarunas ar SIA Maxima Latvija,» uzsver t/c Domina Shopping direktore Dina Bunce.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FOTO: Lielākie pirkšanas un pārdošanas darījumi Baltijā

Žanete Hāka, 04.10.2016

Iegādātais uzņēmums (valsts): Akropolis tirdzniecības centri (Lietuva)
Investors (valsts):Vilniaus Prekyba UAB (Lietuva)
Darījuma vērtība (milj. EUR): >400

Foto: Facebook/Akropolis

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirkšanas un pārdošanas darījumu (M&A) aktivitāte laika periodā no šī gada maija līdz augustam ir samazinājusies salīdzinājumā ar šī gada pirmajiem četriem mēnešiem, liecina jaunākais Prudentia M&A FOLIO apskats.

Atvaļinājumu sezonas periodā Baltijā tika izziņots 51 darījums, kas ir par 20% mazāk nekā 2016. gada pirmajos četros mēnešos, kad tika izziņoti 64 darījumi. Turklāt šī perioda darījumu skaits ir arī samazinājies salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo vasaras periodu (14% mazāk izziņotu darījumu). Neaktīvākie šī perioda mēneši bijuši jūlijs un augusts, kad bija vērojami attiecīgi 12 un 8 M&A darījumi.

Neskatoties uz mazo M&A aktivitāti šī gada vasaras sezonā, 2016. gada darījumu skaits Baltijā no janvāra līdz augusta beigām salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgajiem mēnešiem ir kāpis par 6%. Ņemot vērā iepriekšējo trīs gadu Baltijas M&A tendenci gada pēdējo četru mēnešu laikā, ir pamats domāt, ka 2016. gads kopumā noslēgsies ar relatīvi augstu M&A darījumu skaitu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Veikalu klāsta paplašināšanā Dominā investēti 1,3 miljoni eiro

Zane Atlāce-Bistere, 04.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības centrā Domina Shopping šī gada maijā un jūnijā ir būtiski paplašināts veikalu klāsts. Kopējās investīcijas jauno veikalu atvēršanā ir ap 1,3 miljoniem eiro, teikts paziņojumā medijiem.

«Nepilnu četru mēnešu laikā Domina Shopping piedāvājums ir kļuvis par vairāk nekā 30 jauniem veikaliem plašāks, tādējādi kopējais centra tirdzniecības vietu skaits tuvojas jau 180 vienību atzīmei,» uzsver t/c Domina Shopping direktore Dina Bunce.

Juvelierizstrādājumu un aksesuāru kategorijā atvērti 4 jauni veikali - GoldTime, Grenardi, Adamos un CoverMe. T/c sporta preču veikalu kategoriju paplašinājis Latvijā pirmais veikals Sizeer. Centra piedāvājumu papildinājuši arī divi jauni nomnieki no ēdināšanas jomas - specializētais stipro dzērienu veikals Spirits & Wine, kā arī smūtiju un sulu bārs BigBoost. Atvērts arī pēc jaunās koncepcijas pārveidotais apakšveļas veikals Tendence, kā arī bērnu preču veikals LEGO.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc nedēļas, 17.augustā, tiks atvērts jaunais Maxima XXX veikals tirdzniecības centrā Domina Shopping. Šī veikala izveidē Maxima Latvija kopumā investējusi 1,2 miljonus eiro.

Darbi Maxima XXX veikala izveidei tika uzsākti pēc tam, kad Konkurences padome atļāva uzņēmumam Maxima Latvija iegūt telpu nomas tiesības tirdzniecības centrā Domina Shopping.

Iepriekš šajā vietā atradās Somijas lielveikalu ķēdes Prisma veikals.

Maxima Latvija noslēdz līgumu ar tirdzniecības centru Rīga Plaza

Atbilde: Kāpēc KP liedza tirdzniecības centrā Domina Shopping atvērt Rimi lielveikalu?

Komentāri

Pievienot komentāru