Eksperti

Par ekspertiem un ekspertiem

Kirovs Lipmans - AS «Grindeks» padomes priekšsēdētājs, 11.04.2018

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Ļoti cienu tos tautsaimniecības ekspertus, kuri izsaka spriedumus par tām problē­mām, kuras patiešām pārzina un par kurām ir kompetenti runāt. Viņos ir vērts ieklausī­ties un no viņiem mācīties. Diemžēl publis­ki izsakās arī cilvēki, kuri gan sevi uzskata un sauc par ekspertiem, taču savus sprie­dumus balsta uz kaut kur saklausītu, nepilnīgu un ne­pārbaudītu informāciju. Pēc tam viņu teikto nekritiski atkārto nākamie «eksperti» un arī plašāka sabiedrība, līdz šādai pēc būtības viltus ziņai sāk ticēt daudzi.

Lai pamatotu savu apgalvojumu, ka Latvijā netiek aizsargāti mazie akcionāri, laikrakstā DB 9. aprīlī intervētais eksperts starp akciju sabiedrībām, kas ne­pamatoti neesot izteikušas obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu un «atstumjot mazākuma akcionārus no taisnīgas peļņas sadales», nosauc arī farmācijas uzņē­mumu «Grindeks». Šādi apgalvojumi bez pamatojuma ar konkrētiem faktiem rada iespaidu, ka «Grindeks» nerūpējas par mazākuma akcionāriem.

Taču patiesība ir pilnīgi cita. AS «Grindeks» ir aptuve­ni četri tūkstoši mazākuma akcionāru, kuru pārlieci­noši lielākā daļa savas akcijas nopirka par santīmiem tajā laikā, kad valsts privatizēja uzņēmumu. Kad es kļuvu par «Grindeks» lielāko akcionāru, tā apgrozī­jums bija vien 10 miljoni latu. Salīdzinājumam – pa­gājušā gada deviņos mēnešos tas jau bija sasniedzis 95,9 miljonus eiro. Lai sasniegtu šādus rezultātus, uz­ņēmumā aizvadītajos gados esmu investējis aptuveni 90 miljonus eiro.

Uzņēmums regulāri strādā ar peļņu, un akcionāriem tiek izmaksātas dividendes. Turklāt būtiski ir palieli­nājusies arī akciju cena biržā, un cilvēki, kas tās sa­vulaik iegādājās par dažiem desmitiem santīmu, iz­vēloties piemērotu laiku, akciju var pārdot pat par 7-8 eiro. Protams, ja vien viņi nerīkojas tik nesaprotami bezatbildīgi kā ekonomikas ministra Arvila Ašerade­na uzraudzītā (vai drīzāk - neuzraudzītā) Privatizāci­jas aģentūra, kas izvēlējās pašu nepiemērotāko brīdi un savu AS «Grindeks» akciju paketi pirms pusotra gada pārdeva laikā, kad cena par vienu akciju bija ti­kai 3,85 eiro.

Ne manam dēlam, ne man nebija nekāda pamata FKTK neuzticēties – un attiecīgi toreiz nebija nekāda pamata piedāvājuma izteikšanai.

Protams, ka tiem mazākuma akcionāriem, kuri izlē­muši savas akcijas pārdot, visizdevīgāk būtu sagaidīt brīdi, kad tiek izteikts obligātais akciju atpirkšanas piedāvājums. «Grindeks» gadījumā tad viņi saņemtu jau krietni virs biržas cenas – 11,40 eiro par akciju. Taču tas nozīmētu, ka man, ja es izlemtu kļūt par vai­rākuma akcionāru, uzreiz būtu jāatrod vairāki miljoni eiro akciju iegādei. Tāda rīcība nebūtu ekonomiski pa­matota, daudz saprātīgāk ir investēt ražošanas attīstī­bā, tāpēc es vienmēr esmu centies nepieļaut, ka šāda situācija izveidojas.

Neko tādu nevēlējās pieļaut arī mans dēls, kad tālajā 2009. gadā izlēma iegādāties nelielu skaitu uzņēmuma akciju. Viņš toreiz speciāli lūdza Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) sniegt skaidrojumu, vai pēc akciju iegādes nebūs jāizsaka obligātais akciju atpirk­šanas piedāvājums. FKTK atbildēja, ka nebūs gan un «ne iesniedzējam, ne viņa vecākiem neiestāsies pie­nākums atbilstoši likuma 61.pantam un 61.1. pantam paziņot par nozīmīgas līdzdalības iegūšanu akciju sabiedrībā ´»Grindeks«, kā arī neiestāsies pienākums atbilstoši likuma 66.panta 1. daļas 1.punktam izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu». Ne manam dēlam, ne man nebija nekāda pamata komisijai neuz­ticēties – un attiecīgi toreiz nebija nekāda pamata pie­dāvājuma izteikšanai.

Kad komisija pēc pieciem gadiem pēkšņi mainīja vie­dokli, tās lēmums tika apstrīdēts tiesā, tādējādi uz lai­ku daļēji apturot tā darbību, un arī tad piedāvājums nebija jāizsaka. Šajā laikā mana sieva pārdeva 0,04 procentus no sev piederošajām «Grindeks» akcijām, tā novēršot strīdīgo situāciju, kad mūsu ģimenes netiešā kontrolē it kā atradās vairāk nekā 50 procentu farmā­cijas uzņēmuma akciju. Arī Administratīvā apgabal­tiesa norādīja, ka FKTK lēmums uzskatāms par spē­ku zaudējušu, jo to nevar izpildīt, un nesen arī tiesas spriedums civilprasībā apliecināja to pašu.

Diemžēl «ekspertam» pirms sava viedokļa izteikšanas šādas nianses vai nu ir bijušas pārlieku sarežģītas, vai arī viņš iedziļināšanos tajās uzskatījis par lieku laika tērēšanu. Savukārt man ir ļoti žēl, ka rezultātā nepel­nīti tiek mesta ēna pār vienu no neapšaubāmi labāka­jiem Latvijas rūpniecības uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Notiks Starta diena biznesa uzsācējiem

Laura Mazbērziņa, 30.05.2018

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Latvijas Universitātes Dabaszinātņu centrā 31.maijā notiks «Starta diena» - bezmaksas pasākums jaunajiem uzņēmējiem,

kuriem ir sava biznesa ideja un vēlme to īstenot, kā arī uzņēmumiem (vecumā līdz 5 gadiem), kas meklē izaugsmes iespējas.

Pasākumā būs iespēja uzzināt, kādas atbalsta iespējas jaunam biznesam sniedz valsts, kā pārdomāti plānot un finansēt ideju, iedvesmoties no vadošajiem biznesa ekspertiem, kā arī nodibināt kontaktus.

Seminārā ar mācību lekcijām uzstāsies pieredzējuši uzņēmēji, biznesa konsultanti – «Tech Hub» līdzdibinātājs Ernests Štāls par to, kā prezentēt savu ideju, mārketinga aģentūras «Infinitum» dibinātājs un zīmolvedības eksperts Egils Boitmanis par biznesa jēgu un pārdošanas rīkiem, «Altum» Rīgas reģiona vadītāja Diāna Karacejeva par biznesa idejas pārdomātu finansēšanu. Savukārt ar uzņēmējdarbības pieredzes stāstiem un padomiem dalīsies vairāki uzņēmēji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Papildināta - Vairāk saules: Mēs nekad neesam grozījuši un negrozīsim kases aparātus

Db.lv, 13.06.2018

Jaunākais izdevums

Uzņēmums Vairāk saules ir pārliecināts, ka vakar notikušais kriminālpolicijas iebrukums uzņēmuma restorānos un ražotnē ir neadekvāta un nepamatota varas demonstrēšana. Tas ir uzbrukums uzņēmumam, kurš sadarbojas ar Valsts ieņēmumu dienestu, lai mazinātu ēnu ekonomiku restorānu nozarē, šodien preses pasākumā pavēstīja Vairāk saules pārstāvji.

Tas ir tiešs uzbrukums uzņēmuma reputācijai - restorāna klientiem un darbiniekiem ir radītas traumējošas emocijas, savukārt uzņēmumam apmēram 25 tūkstošus eiro lieli zaudējumi dienā, tika akcentēts.

«Mēs esam 100 procenti pārliecināti, ka mums nav, ko slēpt, jo mēs nekad neesam grozījuši un negrozīsim kases aparātus. Vēl vairāk - mēs esam viens no pirmajiem uzņēmumiem, kas ieviesa jauno kases aparātu sistēmu. Vēl nesen VID veica pārbaudes uzņēmumā un atzina, ka Vairāk saules ir viens no retajiem uzņēmumiem, kas negroza kases aparātus,» apgalvoja E. Bērziņš.

«Es gribētu atvainoties Vairāk saules restorānu tīkla vārdā visiem mūsu klientiem par šo radušos situāciju un īpaši tiem klientiem, kuriem bija jāpiedzīvo visi šie apvainojumi, esot pie mums brīdī, kad pie mums iegāzās policija. Otrkārt, es noteikti gribu atvainoties Vairāk saules vārdā visiem mūsu darbiniekiem par pazemojumiem, kas viņiem bija jāpiedzīvo policijas darbinieku nekorektās darbības dēļ. Vakar tika veiktas kratīšanas sešos Vairāk saules restorānos, mūsu ražošanas cehā, kā arī birojā. Pēc neoficiālas informācijas, arī pie fiziskām personām, kas ir saistītas ar šo uzņēmumu. Pie cik un kādām es jums nevarēšu atbildēt - šādas informācijas man nav. Pie manis arī bija kratīšana. Tika izņemti datori, visi datu nesēji, tamlīdzīgi informācijas nesēji, ieskaitot arī telefonus. Es ļoti gribētu noskaidrot, kas ir šis pamats, lai policija tik brutāli iebruktu veiksmīgi strādājošā uzņēmumā. Šobrīd mums viņi inkriminē kases sistēmu datu sagrozīšanu jeb iejaukšanos kases sistēmu programmatūrā. Es šeit ar pilnu atbildību visiem klātesošajiem varu pateikt, ka Vairāk saules nekad to nav darījuši un nedara. Šādiem apgalvojumiem nav ne mazākā pamata. Es jums vēlreiz varu atkārtot - Vairāk saules restorānu tīkls nekad līdz šim un arī šobrīd neveic nekādas manipulācijas ar kases aparātu sistēmām un ar to saistītajiem nesējiem. Es gribētu uzmanību vērst uz to, kādā veidā tika veiktas šīs procesuālās darbības. Man rodas jautājums, vai tā ir mūsdienās jāstrādā policijai, kas vienkārši brutāli iegāžas strādājošos restorānos, pilnos ar klientiem, gandrīz visi galdiņi aizņemti, cilvēki ēd - pazemojoši, aizskaroši, es atkārtošu šos vārdus - pazemojoši un aizskaroši - izturas pret apmeklētājiem un tālāk pret darbiniekiem. Darbinieki tiek nostādīti pie sienas, pavēles formā tiek visi mesti ārā, nekas netiek paskaidrots,» sacīja Mārtiņš Kalniņš, Vairāk saules akcionārs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Kuldīgas vecpilsētu pieteiks UNESCO Pasaules mantojuma sarakstam

Laura Mazbērziņa, 27.08.2018

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Kuldīgas novada pašvaldība sadarbībā ar Brandenburgas Tehniskās universitātes Pasaules mantojuma programmas nodaļu un tās vadītāju prof. Dr. Britu Rūdolfu gatavo Kuldīgas vecpilsētas Ventas senlejā pieteikšanu UNESCO Pasaules mantojuma sarakstam.

Atrašanās UNESCO Pasaules mantojuma pamatsarakstā vietai piešķir kvalitātes zīmi. Tas dotu iespēju pilsētai piesaistīt papildus resursus izglītības, zinātnes un kultūras jomās, stimulētu Kuldīgas vēsturiskā centra saglabāšanu un aizsardzību, piesaistītu tūristus, veicinātu kvalitatīvu pilsētas attīstību un iedzīvotāju labklājību.

Process, kas jau veikts, lai virzītos uz iekļaušanu Pasaules mantojuma sarakstā, bijis ilgstošs. Pirmo reizi Kuldīga UNESCO Nacionālajam pagaidu sarakstam pieteikta un apstiprināta 2003. gadā.

2011. gadā, saskaņā ar jaunām prasībām, šis pieteikums tika izveidots no jauna un pārapstiprināts – Kuldīgas vecpilsēta Ventas senlejā iekļauta Latvijas nacionālajā UNESCO mantojuma vietu sarakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Sekmīgs kiberuzbrukums kādai sistēmiski nozīmīgai Latvijas bankai var būtiski ietekmēt valsts finanšu sistēmas stabilitāti

LETA, 09.10.2018

Foto: pixabay

Jaunākais izdevums

Latvijā trūkst valstiska regulējuma banku sektora kiberdrošības spēju stiprināšanai, otrdien kiberdrošības konferencē «Kiberšahs 2018» sacīja Finanšu nozares asociācijas Banku fiziskās drošības apakškomitejas līdzpriekšsēdētājs Mārcis Pelcis.

Viņš norādīja, ka sekmīgs kiberuzbrukums, kādai no Latvijā strādājošai sistēmiski nozīmīgai bankai, radītu ne tikai reputācijas un finanšu zaudējumus pašai bankai, bet arī būtiski ietekmētu valsts finanšu sistēmas stabilitāti kopumā - ja kādai no Latvijas bankām tiktu nodarīts kaitējums lielā apmērā, nav zināms, vai tā spētu atkopties un, ja spētu, kā tas ietekmētu tautsaimniecību kopumā. To apstiprina 2017.gada kiberuzbrukums bankai Bangladešā, kura mērķis bija piesavināties finanšu resursus lielā apmērā, kas daļēji arī izdevās.

Pelcis teica, ka galvenās problēmas šajā kontekstā ir valstiska regulējuma trūkums banku sektora kiberdrošības spēju stiprināšanai. Tāpat trūkst vienkopus pieejamas informācijas par banku sektora kiberdrošības briedumu, tā vēsturisko dinamiku un nepieciešamajiem attīstības virzieniem. Problēma ir arī tā, ka starp banku kiberdrošības ekspertiem un vadītājiem pastāv atšķirīga izpratne par kiberdrošības draudiem un uzņēmumu spējām tos pārvarēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FM pagaidām nav guvusi pārliecību par Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa sadārdzināšanās pamatotību

LETA, 02.11.2018

Foto: Toms Koklītis/LETA

Jaunākais izdevums

Finanšu ministrija (FM) pagaidām nav guvusi pārliecību, ka Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) jaunā A korpusa otrās kārtas būvniecības izmaksu provizoriskais pieaugums par trešdaļu jeb 30,684 miljoniem eiro ir pamatots.

Kā aģentūrai LETA skaidroja ministrijas pārstāve Ieva Raboviča, patlaban FM eksperti vērtē Veselības ministrijas (VM) 22.oktobrī iesniegto informatīvo ziņojumu par papildu nepieciešamo publisko finansējumu Stradiņa slimnīcas jaunā A korpusa būvniecības otrās kārtas infrastruktūras attīstībai, tomēr jau tagad esot redzams, ka ziņojumā iztrūkst detalizēta informācija un izvērtējums par sadārdzinājuma rašanos. Ziņojumā nav arī apskatīti un piedāvāti iespējamie alternatīvie risinājumi lemšanai valdībā, piebilda Raboviča.

Tāpat viņa norādīja, ka, sagatavojot atzinumu par iesniegto projektu, FM aicinās to papildināt ar minētajām lietām. Atzinums VM tiks sūtīts 5.novembrī vai 6.novembrī, vienlaikus minētie aspekti ar VM un Slimnīcas pārstāvjiem jau ir pārrunāti 25.oktobrī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Aktuāli

Latvijas iedzīvotājiem ir ko teikt par Eiropas nākotni

Db.lv, 08.11.2018

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

No oktobra sākuma reģionālajās klātienes diskusijās un tīmekļa platformā «Mana Eiropa» tiek apkopotas Latvijas iedzīvotāju idejas Eiropas nākotnei. Balsošana, lai noteiktu populārākās idejas, turpināsies vēl līdz 9. novembrim, taču nozaru ekspertiem bija iespēja pirms balsošanas noslēguma iepazīties ar #ManaEiropa digitālajā platformā apkopotajiem vairāk nekā 300 iedzīvotāju ierosinājumiem un paraudzīties arī uz balsojumu tendencēm.

Eksperti atzīst, ka iesūtītās idejas un balsojumi par tām atspēko mītu par to, ka Latvijas iedzīvotāji maz interesējas par ES līmeņa jautājumiem, un savos komentāros izsaka daudz interesantu vērojumu, informēja #ManaEiropa projekta veidotāji.

Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Aldis Austers norādīja: «Līdzās klimata un dabas aizsardzības jautājumiem, salīdzinoši daudz ir ieteikumu attiecībā uz nevienlīdzības novēršanu: gan starp valsts iedzīvotājiem, gan starp dalībvalstīm, t.sk. zemniekiem. Jūtams, ka tā ir sabiedrībā saspējusi tēma.»

Savukārt, tas, ka platformā rosinātais priekšlikums par Latvijas izstāšanos no ES nav ieguvis atbalstu, viņaprāt, liecina par sabiedrības konsensu attiecībā uz Latvijas dalības ES nozīmību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

JKP ieteiktajām pensiju un pabalstu izmaiņām nepieciešami simtiem miljonu eiro

LETA, 13.11.2018

JKP pre,jera amata kandidāts Jānis Bordāns

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Jaunās konservatīvās partijas (JKP) priekšlikumu pensiju un pabalstu izmaiņu jomā izpildei jaunajai valdībai budžetā būtu jāatrod vairāki simti miljonu eiro, liecina ministriju aprēķini.

JKP priekšlikumā par topošās valdības darbu pausta apņemšanās, ka tuvāko divu gadu laikā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamais minimums pensijām sasniegs 500 eiro mēnesī, bet minimālā pensija - 200 eiro mēnesī. Tāpat valdības darba plānā iecerēts iekļaut ierosinājumu neapliekamo minimumu paaugstināt vismaz līdz 500 eiro mēnesī.

Aģentūras LETA rīcībā nonākuši ministriju veiktie aprēķini par vairākiem ierosinājumiem, kas paredzēti JKP piedāvātajā plānā. Ja atceļ diferencēto neapliekamo minimumu un ievieš 500 eiro neapliekamo minimumu visiem, IIN ieņēmumi samazinātos par 500 miljoniem eiro: valsts budžetam - par 100 miljoniem eiro, bet pašvaldību budžetiem - par 400 miljoniem eiro. Ja saglabā esošo IIN diferencēto neapliekamo minimumu, bet pirmo slieksni paaugstina līdz 500 eiro, tad IIN ieņēmumi samazinātos par 130 miljoniem eiro: valsts budžetam - par 26 miljoniem eiro, bet pašvaldību budžetiem - par 104 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tranzīts nav veikals, kuru var slēgt uz laiku

Inga Antāne - RTU lektore, zvērināta advokāte transporta un loģistikas jautājumos, neatkarīga eksperte, 22.01.2019

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Transporta un loģistikas, tajā skaitā tranzīta, nozare veido 20% no Latvijas iekšzemes kopprodukta, tajā nodarbināti teju 70 tūkstoši cilvēku, un 2016. gadā nozares pienesums valsts ekonomikai bija 4,2 miljardi eiro.

Vēl 2013. gadā Pasaules Banka, veicot izpēti par Latvijas lielo ostu (Rīgas, Ventspils un Liepājas) konkurētspēju, brīdināja par pieaugošo konkurenci. Tāpēc ir pēdējais brīdis Latvijas transporta sistēmu sagatavot nākotnei, lai tā spētu iekļauties un būt efektīvs kravu un pasažieru plūsmu nodrošinātājs pasaules lielākajām ekonomikām.

Tagad esam jaunās valdības apstiprināšanas priekšvakarā. Mums tiek piedāvāta arī valdības deklarācija par Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto nozares konkurētspējas uzlabošanai. Tiek piedāvāts veidot «gudru transporta politiku», prioritāri paredzot Latvijas lielo ostu pārveidošanu par valsts kapitālsabiedrībām un pārņemšanu valsts «aprūpē», a/s Latvijas dzelzceļš biznesa modeļa izvērtēšanu un iespējamu restrukturizāciju, dzelzceļa elektrifikācijas projekta pamatotības izvērtēšanu un iespējamo īstenošanu ierobežotā apjomā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Spēle uz publiku miljonu vērtībā

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 22.01.2019

Foto: no DB personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

OIK atcelšana ir kļuvusi par teju galveno aspektu jaunās valdības veidošanā. Vismaz tā to cenšas iztēlot atsevišķi politiķi. Vairāki KPV LV biedri paziņojuši, ka neatbalstīs Kariņa valdību, jo neesot redzama griba atcelt OIK, neraugoties uz to, ka Saeima nobalsoja, ka tas ir atceļams līdz 31. martam.

Ir pat izskanējuši atsevišķi paziņojumi, ka OIK atcelšana vispār esot pats būtiskākais valdības uzdevums. Tajā pašā laikā šie politiķi apzināti noklusē to, ka, OIK atceļot trīs mēnešu laikā, valsts zaudēs milzīgas summas tiesvedībās ar godīgiem uzņēmējiem un investoriem, jo ir ticis pārkāpts tiesiskās paļāvības princips. Un soda naudas būs maksājamas no nodokļu maksātāju kabatām. Nav dzirdēts, ka tie, kas kaismīgi metas cīņā ar OIK un līdzīgi kā savu kandidatūru ekonomikas ministra amatam atsaukušais Didzis Šmits uzskata, ka nekāds atbalsts atjaunojamajai enerģijai nav vajadzīgs, būtu konsultējušies ar nozari un siltumapgādes ekspertiem. Ja būtu aprunājušies, tad būtu sapratuši, ka vairākās pilsētās, zūdot atbalstam atjaunojamajiem energoresursiem, iedzīvotājiem būtiski pieaugs maksa par siltumapgādi. Taču kāda kuram daļa par iedzīvotāju siltuma rēķiniem, ja jācīnās pret tumsas spēkiem?

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Facebook TOP 7 izmaiņas 2018. gadā

Sergejs Volvenkins, iMarketings.lv digitālās nodaļas vadītājs, 04.02.2019

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Lielai daļai uzņēmumu aizvadītais gads ir bijis veiksmīgs – uz to norāda mūsu veiktais pētījums par uzņēmumu plāniem attiecībā uz plānoto reklāmas budžetu 2019. gadam, kurā piedalījās vairāk nekā 400 uzņēmumu vadītāju un mārketinga ekspertu. Vairāk nekā puse aptaujāto 2019. gadā plāno palielināt finansējumu komunikācijai sociālajos tīklos, līdz ar to mēs apskatīsim Facebook TOP 7 izmaiņas 2018. gadā, kas būtu jāzina visiem, kuri aktīvi izmanto Facebook sava uzņēmuma vai produkta virzīšanai tirgū.

Facebook platforma ir nākusi klajā ar daudzām pārmaiņām un pēc StatCounter GlobalStats datiem gada laikā ir palielinājusi savu tirgus daļu starp sociālajiem tīkliem Latvijā par 51%.

1. Facebook ziņu plūsmas (Facebook News Feed) algoritma izmaiņas

11. janvārī Marks Zakerbergs (Mark Zuckerberg) paziņoja par izmaiņām Facebook algoritmā, kas lika sarosīties sociālo tīklu mārketinga ekspertiem. Šo izmaiņu mērķis ir lietotāja pieredzes uzlabošana. Proti, algoritms fokusēsies uz to, lai rādītu vairāk publikāciju no draugiem un grupām, kurām lietotājs seko, nevis uzņēmumiem, zīmoliem un medijiem. Facebook biznesa lapu un reklāmu lietotājiem tas nozīmē papildu grūtības savu mērķauditoriju sasniegšanai gan organiski, gan ar maksas reklāmu palīdzību. Konkurence par auditorijām ir ievērojami pieaugusi, kas tiešā veidā ietekmējis reklāmas cenu pieaugumu. Tajā pašā laikā mārketinga ekspertiem šīs izmaiņas lika atteikties no vispārinātiem ziņojumiem un veidot kvalitatīvāku un pielāgotāku saturu izvēlētajām mērķauditorijām.

Komentāri

Pievienot komentāru