Jaunākais izdevums

Iedzīvotāju viedokļa noskaidrošana par administratīvi teritoriālo reformu turpinās.

Cilvēki Eiropas Parlamenta vēlēšanu laikā aptaujāti arī Durbes novadā un citos, tādēļ Dienas Bizness mēģināja saprast, ko īsti vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs (VARAM) Juris Pūce pašvaldībām ir aizliedzis.

Kopš J. Pūce aizliedza Ikšķiles un Jelgavas novadam savā veidā noskaidrot iedzīvotāju viedokli par iecerēto administratīvi teritoriālo reformu, pagājuši teju divi mēneši. Durbes novads jau paspējis veikt iedzīvotāju aptauju Eiropas Parlamenta vēlēšanu laikā ar līdzīgiem jautājumiem kā Ikšķiles novadā, tomēr rājiens neseko. Tādēļ vietā ir jautājums – kas īsti ir aizliegts un kas atļauts pašvaldībām, ne tikai runājot par teritoriālo reformu, bet vispār, jo Saeimas pašvaldības lietu komisijā maijā ministrs pauda, ka pašvaldībām kā publiskām personām ir tiesības darīt vien to, ko likums atļauj.

Satversmes tiesa būs

Ikšķiles novadā, lai organizētu iedzīvotāju aptauju, ir notikušas trīs domes sēdes, organizēta aptaujas komisija, veiktas konsultācijas ar juristiem, palīgos nolīgts bijušais Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs Arnis Cimdars, un tomēr Ikšķiles aptauja tika apturēta. Kādēļ? Kur ir iemesls?

«Manā skatījumā, mūsu galvenais pārkāpums tiek saskatīts apstāklī, ka vēlējāmies uzzināt tieši mūsu novada iedzīvotāju viedokli un aptauju organizējām, pārbaudot iedzīvotāju personu kodus gluži kā vēlēšanās. Tādā veidā mēs nepieļāvām, ka uz Ikšķili var atbraukt kāda cita novada iedzīvotāji un izteikt viedokli ikšķilnieku vietā. Tas ir mūsu pārkāpums. Citviet, kur pieeja bija gluži kā parastā sabiedriskajā apspriešanā, kurā var piedalīties pēc būtības jebkurš Latvijas iedzīvotājs, nebija pārmetumu. Mums tiek pārmesta forma, nevis saturs, ko mēs uzzinām. Iedzīvotāju viedokli pašvaldībai pieļauj uzzināt, bet Pūce pēc būtības iebilst pret to, ka mēs uzzinām tieši mūsu novada iedzīvotāju viedokli. No otras puses, ja uzzinām kaut kādu iedzīvotāju viedokli, kuri, iespējams, nav mūsu novada iedzīvotāji, aptaujai zūd jēga. Drīzumā notiks domes sēde, kurā mēs pieņemsim lēmumu par pamatojumu iesniegumam Satversmes tiesā, un ceru, ka tiesu uzvarēsim,» Dienas Biznesam atklāja Ikšķiles novada priekšsēdētājs Indulis Trapiņš.

Viņš norādīja, ka VARAM pārmetumi, apturot Ikšķiles novada domes lēmumus, bijuši vāji pamatoti, bet pati iecerētā reģionālā reforma esot nepārdomāta un neapspriesta. Tieši iedzīvotāju viedokļa noskaidrošana ir reformas galvenā problēma, pēc I. Trapiņa domām, jo tā tās organizatori varētu saprast, kā parezi savienot vai nesavienot kādas teritorijas.

Forma vai saturs

J. Pūce šā gada maija sākumā publiski skaidroja, ko ir aizliedzis. Tika apturēts Jelgavas novada domes lēmums rīkot iedzīvotāju aptauju par administratīvi teritoriālo reformu, savukārt par Ikšķiles novada domes rīcību, kas pretēji ministra rīkojumam aptauju noturēja, bija iesniegums policijā. Galvenais ministra iebildums abos gadījumos bija it kā par procedūru. Proti, abas pašvaldības neesot atbilstoši likumam izstrādājušas nolikumu par aptaujas rīkošanu. Tātad, no vienas puses, strīds ir par aptaujas formu.

Visu rakstu lasiet 14. jūnija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā līdz 2021. gadam notiks vērienīga administratīvi teritoriālā reforma - divu gadu laikā krasi tiks samazināts pašvaldību skaits.

Jau šodien Ministru kabinets plāno izskatīt likumprojektu Administratīvi teritoriālās reformas turpināšanas likums. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sagatavojusi likumprojekta sākotnējo anotāciju. Tajā secināts, ka no 119 Latvijas pašvaldībām jau 2018. gadā pēc iedzīvotāju skaita 41 pašvaldība neatbilda novadu kritērijiem, bet 52 novados nebija kritērijiem atbilstoša attīstības centra.

2021. gadā pašvaldību vēlēšanas notiks jaunajās administratīvajās teritorijās un Latvijā būs pašvaldības, kuras spēj būt ekonomiski patstāvīgas un izpildīt savas funkcijas no pašu ienākumiem

Sarunā ar Dienas Biznesu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (Attīstībai/Par) konkrētu «īsināmo» pašvaldību skaitu nemin, taču uzsver, ka 2021. gadā pašvaldību vēlēšanas notiks jaunajās administratīvajās teritorijās un Latvijā būs pašvaldības, kuras spēj būt ekonomiski patstāvīgas un izpildīt savas funkcijas no pašu ienākumiem. Šobrīd Latvijā ir nedaudz vairāk par desmit pašvaldībām, kuras nesaņem finansējumu no Pašvaldību izlīdzināšanas fonda. Iespējams, ka Latvijā nākotnes pašvaldību skaits aprobežosies ar šādu skaitu. Administratīvi teritoriālā reforma būs viena no galvenajām tēmām VARAM dienas kārtībā tuvākā gada laikā, tāpat kā klimata pārmaiņu politikas jautājumi un Rīgas pašvaldībā notiekošais.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz vairāku pašvaldību izteiktajiem iebildumiem, valdība otrdien pēc dažu stundu ilgām diskusijām atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumu līdzšinējo 119 vietvaru vietā izveidot 36 pašvaldības un ļāva ministrijai turpināt nepieciešamos darbus administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai.

Neskatoties uz Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) iebildumiem, valdība akceptēja ministrijas konceptuālo ziņojumu «Par administratīvi teritoriālo iedalījumu» un tajā iekļauto risinājumu, kas paredz izveidot 36 pašvaldības, nosakot VARAM par atbildīgo šī ziņojuma īstenošanā.

Vienlaikus ministrijai uzdots sagatavot un līdz šī gada 21.novembrim iesniegt valdībā likumprojektu par administratīvi teritoriālo iedalījumu. Saskaņā ar Saeimas lēmumu likumprojekts izskatīšanai parlamentā jāiesniedz līdz 1.decembrim.

Diskusiju laikā virkne pašvaldību pārstāvju kritizēja VARAM izstrādāto informatīvo ziņojumu. Piemēram, Rūjienas novada pašvaldības un uzņēmēju pārstāvji kritizēja ideju pievienot Rūjienu Valkai, nevis Valmierai, ar ko Rūjienai esot ciešākas ekonomiskās attiecības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nodokļu sistēma un administrēšanas kārtība ir eksportējams produkts, taču, pašiem vairāk runājot par to, kas nav izdevies, nevis uzsverot labākos sasniegumus, dzēšam savas iespējas

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar BDO Law un BDO Latvia rīkotās konferences Nodokļi 2019 - Globāli izaicinājumi un iespējas lokālam uzņēmējam diskusija. Vienlaikus daudzi jautājumi bija, ir un būs atkarīgi no parlamenta pieņemtajiem lēmumiem un to ieviešanai atvēlētā laika. Vienlaikus ir jautājumi par Brexit, par kuru atbilžu pašlaik nav nevienam.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

AS BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis uzskata, ka nodokļu sistēma ir eksportējama un tāpēc ir jāatbild uz tādu jautājumu - kāpēc cilvēki laužas investēt, piemēram, ASV vai Vācijā, kurā ir briesmīgi nodokļi, bet tajā pašā laikā potenciālo investoru rindas par iespējām ieguldīt Latvijā nemana? «Diemžēl atbildes nav saistītas ne ar nodokļu sistēmu, ne ar nodokļu administrāciju, un vēl jo vairāk - Latvijai nav 100 miljonu patērētāju, bet jautājums ir, ko īsti darīt Latvijai,» turpina J. Zelmenis. Viņaprāt, tas nozīmē, ka Latvijai kaut kas ir jāmaina. «Sapņoju par to, ka varētu «eksportēt» Latvijas nodokļu administrācijas pakalpojumus, bet vienlaikus prasītos uzsvērt, ar ko tie atšķiras no nodokļu administrācijas, piemēram, Polijā, Baltkrievijā vai citur, un vēl jo vairāk, ja VID darbinieki komunicētu vismaz trijās valodās un būtu speciāla nodaļa investoru apkalpošanai, kas palīdzētu šajā investoru piesaistes procesā,» savu pozīciju skaidro J. Zelmenis. Protams, viņaprāt, atsevišķas diskusijas vērts jautājums ir par to, vai jaunā nodokļu reforma ir radījusi labāku nodokļu jurisdikciju par to, kas bija iepriekš. «Diemžēl investori to nenovērtēja,» tā J. Zelmenis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Pīlēns: Administratīvi teritoriālā reforma sākta nepareizā veidā un ļoti virspusēji

LETA, 07.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Administratīvi teritoriālā reforma (ATR) Latvijā ir nepieciešama, bet tā sākta nepareizā veidā, un ļoti, ļoti virspusēji, intervijā sacīja uzņēmuma «UPB» padomes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns.

Viņš norādīja, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM), organizējot ATR, obligāti būtu jāņem vērā ļoti dažādā iedzīvotāju blīvuma struktūra.

«Pirmkārt - Pierīgas tuvums, Rīgas aglomerācijas, blīvuma struktūra Ikšķilē vai Ogrē rada principiāli citādāku saimniecisko modeli nekā, piemēram, Ventspils vai Liepājas pieguļošajās teritorijās, kur saimnieciskās komponentes veido lielu disbalansu. Otrkārt, piemēram Vidzemes pilsētu - Cēsu un Valmieras - pieguļošās teritorijas ir daudz blīvākas. Respektīvi, Vidzemes zonā ir labāk sabalansētas teritorijas, bet Kurzemē ir ārkārtīgi liela neviendabība - gan no darba algu, gan arī, piemēram, no nekustamā īpašuma cenu viedokļa. Teritorijas ar zemu blīvumu un neviendabīgas teritorijas pieprasa valsts intervenci,» skaidroja Pīlēns.

Komentāri

Pievienot komentāru