Jaunākais izdevums

Latvijā līdz 2021. gadam notiks vērienīga administratīvi teritoriālā reforma - divu gadu laikā krasi tiks samazināts pašvaldību skaits.

Jau šodien Ministru kabinets plāno izskatīt likumprojektu Administratīvi teritoriālās reformas turpināšanas likums. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sagatavojusi likumprojekta sākotnējo anotāciju. Tajā secināts, ka no 119 Latvijas pašvaldībām jau 2018. gadā pēc iedzīvotāju skaita 41 pašvaldība neatbilda novadu kritērijiem, bet 52 novados nebija kritērijiem atbilstoša attīstības centra.

2021. gadā pašvaldību vēlēšanas notiks jaunajās administratīvajās teritorijās un Latvijā būs pašvaldības, kuras spēj būt ekonomiski patstāvīgas un izpildīt savas funkcijas no pašu ienākumiem

Sarunā ar Dienas Biznesu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (Attīstībai/Par) konkrētu «īsināmo» pašvaldību skaitu nemin, taču uzsver, ka 2021. gadā pašvaldību vēlēšanas notiks jaunajās administratīvajās teritorijās un Latvijā būs pašvaldības, kuras spēj būt ekonomiski patstāvīgas un izpildīt savas funkcijas no pašu ienākumiem. Šobrīd Latvijā ir nedaudz vairāk par desmit pašvaldībām, kuras nesaņem finansējumu no Pašvaldību izlīdzināšanas fonda. Iespējams, ka Latvijā nākotnes pašvaldību skaits aprobežosies ar šādu skaitu. Administratīvi teritoriālā reforma būs viena no galvenajām tēmām VARAM dienas kārtībā tuvākā gada laikā, tāpat kā klimata pārmaiņu politikas jautājumi un Rīgas pašvaldībā notiekošais.

Šobrīd Latvijā ir 119 pašvaldības, vai paredzēts to skaitu vēl samazināt? Kādēļ?

Ir skaidrs, ka pašvaldību skaitam ir jāsarūk. Jāmēģina veidot novadus ar vienveidīgāku iedzīvotāju skaitu, šobrīd mazākajā novadā ir 1000 iedzīvotāju, lielākajā – 40 000. Latvijā pašvaldībām deliģēto funkciju apjoms ir relatīvi liels, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm. Mums ir nepieciešamas lielākas pašvaldības, lai spētu izpildīt funkcijas izglītības nodrošināšanā un sociālās palīdzības standarta sniegšanā. Šo pakalpojumu var nodrošināt tikai pie pietiekami liela iedzīvotāju skaita, kas spētu apmaksāt profesionāļu pakalpojumus, kopā sametot naudu caur pašvaldības budžetu. Ejam uz augstāku profesionalizāciju, un to nevar īstenot, ja ir daudz finansiāli mazspējīgu pašvaldību. Ja mēs Latvijā nolemtu saglabāt 119 pašvaldības, tad mums nāktos ievērojami atteikties no kādu pašvaldības funkciju realizācijas.

Jau, valdību veidojot, partijas vienojās, ka ir jārealizē pašvaldību reforma. Šobrīd esam reformas sagatavošanas fāzē. Lai reformu realizētu, ir jāpieņem likumprojekts Administratīvi teritoriālās reformas turpināšanas likums. Nākamais solis – VARAM piedāvās un valdība apstiprinās informatīvā ziņojuma veidā kritērijus un piedāvāto administratīvā iedalījuma projektu. Tas atbilstoši likumam ir jāapspriež ar pašvaldībām un iedzīvotājiem. 2019. gada nogalē, balstoties uz apspriešanu un piedāvāto administratīvā iedalījuma projektu, tiks sagatavota gala versija likumam – Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums. Process ir jāpabeidz 2020. gada jūnijā, lai 2021. gada jūnijā Latvijas pašvaldību vēlēšanas notiktu jaunās teritorijās.

Paralēli VARAM izstrādā kritērijus, pēc kuriem noteikt optimālo pašvaldību iedalījumu. Mēs strādājam ar ekspertiem, ar citiem valdību veidojošiem politiskiem spēkiem. Šobrīd esam ļoti tuvu tam, lai kritēriju projektu piedāvātu, un tas varētu notikt šā gada aprīlī. Ideja ir veidot ekonomiski patstāvīgākas pašvaldības, kas spēj izpildīt savas funkcijas no pašu ienākumiem. Pašvaldību finanšu izlīdzināšana saglabāsies kā sistēma, iespējams, mainoties nosacījumiem.

Izklausās, ka šoreiz reforma nenotiks pēc brīvprātības principa?

Arī iepriekšējā reforma bija ar diviem etapiem. Pirmais etaps bija pilnīgi brīvprātīgs, otrais – brīvprātīgs piespiedu kārtā. Jāsaka, ka kopš iepriekšējās reformas likumā ir paredzēta iespēja pašvaldībām apvienoties brīvprātīgi, bet desmit gados mēs esam redzējuši tikai vienas pašvaldības sadalīšanos, bet apvienošanos - nevienu.

Reformā galvenais kritērijs būs statistika vai kādi vēsturiski un emocionāli apsvērumi?

Protams, pēc iespējas ir jāņem vērā arī kultūrvēsturiskie apstākļi, bet jāatceras, ka pašvaldībās galvenokārt runa ir par pakalpojumiem, un svarīgi, lai pakalpojumu varētu sniegt un tas būtu pieejams cilvēkiem. Saprotam, ka aizvien lielāku pakalpojuma klāstu iedzīvotāji saņem attālināti, bet izglītības un sociālās palīdzības funkcijām ir mobilitātes robeža. Izglītības jomā ir bijuši pētījumi, kuri rāda, kāds ir optimālais skolu tīkls Latvijā.

Šoreiz administratīvi teritoriālā reforma ies vienā solī ar izglītības reformu?

Līdz šim laukos zināja, ka pirmsvēlēšanu gados skolas neslēgs, jo vadošie spēki gribēs, lai viņus atkal ievēl? Vai tuvākajos gados var paredzēt lielāku spiedienu uz pašvaldībām izglītības jomā?

Es nevēlētos obligāti šos jautājumus sasaistīt, jo izglītības reforma ir Izglītības ministrijas atbildība un tai ir jāpiedāvā risinājumi. Es apzinos, ka administratīvi teritoriālā reforma var kļūt par grūdienu reformām izglītības tīklam, kā arī kultūras un citās jomās. Skolu tīkla reforma noteikti būs, tas ir neizbēgami. Latvija šobrīd par viena bērna izglītošanu skolā maksā no 1 līdz 4 tūkstošiem eiro gadā, un diemžēl tur, kur maksājam visvairāk, ir vissliktākie rezultāti. Absurdā situācija ir izveidojusies neoptimāla skolu tīkla dēļ, jo uz viena bērna izglītību tērējam lielu naudu, bet spējam samaksāt mazas algas skolotājiem. Veidojas situācija, kad ilgtermiņā cilvēki tiek ievilkti nabadzības cilpā, no kuras nav izejas. Izglītība ir spēcīgākais sociālais lifts uz labāku stāvokli, tādēļ ir svarīgi, lai reforma notiktu.

Bet kā pašvaldības var realizēt savas funkcijas līdz nākamajām vēlēšanām, ja budžetā solīto 19,6 % nodokļu ieņēmumu vietā šogad iezīmēti 19, 4 % ?

Ko darīt ar 0,2 procentiem? Es teiktu, ka tas ir abstrakts jautājums. Aplūkojot ilgākā laika posmā pašvaldības finanšu situāciju, pašvaldību daļa no budžeta ir bijusi gan zem 19 procentiem, gan virs 20 procentiem no kopapjoma. Jāsaprot, ka pašvaldību attīstībai ir novirzīti ievērojami Eiropas fondu līdzekļi un šogad un nākamgad notiks lielas, masveidīgas investīcijas pašvaldībās. Turklāt valdība nodrošina iespēju aizņemties kredītus valsts kasē. Lielāka diskusija būs par nākamā gada budžetu. Lai nodrošinātu Kučinska valdības solīto, valstij būtu jānovirza 250 milj. eiro pašvaldību dotēšanai, un šī būtu neiedomājami liela summa, ko valsts, visdrīzāk, nevar atļauties.

Jau ilgāku laiku tiek runāts par pašvaldību iesaistīšanos īres namu būvniecībā, par labo piemēru minot Valmieru. Jūsu komentāri?

Latvija ir zeme, kurā sarūk iedzīvotāju skaits un pieaug dzīvojamā platība kvadrātmetros uz vienu iedzīvotāju, bet ne tur, kur ir darba vietas. Pirmais solis, kas ir jāizdara, ir jāapstiprina jauns Dzīvojamo telpu īres likums, un Saeimā tas tiek skatīts. Pašreizējais dzīvojamo telpu īres regulējums diemžēl privātas investīcijas īres tirgū neveicina. Soļi, kas jārealizē, – jāpieņem jauns īres regulējums, jānosaka finanšu pieejamības instrumenti. Parasti Eiropas Savienības valstīs tas ir atbalsta instruments, kur valsts piedalās, palīdzot iegūt kredītu, samazinot izmaksas.

Zinu, ka Ekonomikas ministrija strādā pie šī jautājuma, un mēs no VARAM puses stimulēsim, lai paralēli privātām investīcijām ir pieejamas pašvaldības investīcijas, kā tas ir citās Eiropas valstīs.

Reģionālā plaisa ir iedzīvotāju vai valsts problēma? Statistika ziņo, ka ārpus Rīgas ir mazākas algas, mazāk darba vietu, mazāk skolu.

Pilnībā novērst reģionālās atšķirības ienākumos nekad neizdosies. Pasaulē nav valsts, kas to būtu izdarījusi, un arī mums neizdosies, bet ir būtiski mazināt reģionālo plaisu. Pēdējos 15 gadus aktīvi esam ieguldījuši Eiropas Savienības līdzekļus reģionālo atšķirību mazināšanai. Esam panākuši galveno mērķi – Latvijā ienākumi ir auguši, kļūstam turīgāki, bet iekšēji atšķirība pieaug. Ir skaidri redzams, ka Latvijā ir izveidojušies divi ekonomiskie reģioni – Lielrīga un pārējā Latvija, kur abos reģionos atšķirības ienākumos ir 2,5 reizes uz cilvēku.

Līdz šim mums nav izdevies mazināt atšķirības. Manuprāt, tādēļ, ka lielākoties ieguldījumi ir plānoti valsts un pašvaldību izdevumos. Mums ir uzbūvēti jauni objekti, cerot šādi piesaistīt iedzīvotājus teritorijai, bet svarīgākais kritērijs, kas iedzīvotāju piesaista apdzīvotai vietai, ir labi apmaksāta darba vieta. Viens no veidiem, kā to nodrošināt, ir paredzēt mobilitātes iespējas. Esam posmā, kad mums nav bezdarba. Latvijas problēma ir darba alga. Ir jābūt konkurētspējīgākām darba algām, lai uzlabotu ārējās migrācijas saldo un cilvēki nebrauktu no Latvijas prom.

Vai nevajadzētu izveidot bonusu sistēmu, lai iedzīvotājus noturētu reģionos?

Latvija ir brīva valsts, un nevar aizliegt cilvēkiem pārvietoties. Ja cilvēks atrod savu personisko dzīves ceļu Rīgā, tas ir labāk nekā gadījumos, kad iedzīvotājs atrod savu ceļu Dublinā. Tas šobrīd ir lielākais izaicinājums – noturēt cilvēkus Latvijā. Mobilitātes iespējas ļautu cilvēkiem palikt dzīvot savās mājās, bet strādāt vietā, kur ir labi apmaksāts darbs. Visdrīzāk, ka cilvēks savā dzīvesvietā darbu vairs nevar atrast vai atalgojums viņu neapmierina, tādēļ viņš brauc prom.

Kopumā Latvijas lauksaimniecības un mežsaimniecības sektoros ir bijušas lielas investīcijas, bet tās nepalielina darba vietu skaitu, tās palielina algu. Lauksaimniecībā nodarbināto skaits saruks arī nākotnē, tādēļ laukos dzīvojošiem jāatrod nodarbinātības iespējas pilsētā. Ar labu mobilitāti ir iespējams nodrošināt dzīvošanu lauku viensētā un strādāšanu pilsētā. Jādomā par sabiedriskā transporta pārklājumu, par dzelzceļa izmantošanu, kas ļautu pārvarēt lielākus attālumus mazākā laika periodā bez sastrēgumiem.

Šobrīd, saskaroties ar situāciju, kad cilvēkam nav darba vai viņš vēlas labāk atmaksātu darbu, iedzīvotājs galvenokārt izvēlas izbraukt no Latvijas, kaut gan Latvijā ir vietas, kur maksā relatīvi lielu algu, bet ir darba roku trūkums.

Bieži mobilitātes problēma ir cilvēku galvās – esam gatavi lidot pāri visam kontinentam, lai atrastu tur darbu, bet neesam gatavi braukt 100 kilometrus. Protams, daudzi no reģioniem sameklē darbu pilsētā, bet mums ir jāatvieglo process. Ja cilvēki mainīs paradumus un masveidā būs gatavi doties uz darbu Rīgā ar privāto auto, pilsētā būs noslogota satiksme un krasi pasliktināsies gaisa kvalitāte.

Runājot par gaisa kvalitāti, Nacionālais enerģētikas un klimata plāns līdz 2030. gadam paredz samazināt siltumnīcas gāzu emisijas par 6% attiecībā pret 2005. gadu. Lauksaimniecības nozare emisijas ir audzējusi atšķirībā no citām nozarēm. Kā turpmāk būs ar A vai B kategorijas vides piesārņošanas atļauju saņemšanu, vai kādas nozares tās nevarēs saņemt?

Lielās trīs jomas klimata pārmaiņu jautājumā ir enerģētika, transports un lauksaimniecība. Kopš 2005.gada varam novērot, ka ir noticis mērķtiecīgs emisiju samazinājums enerģētikā, tai skaitā arī ar OIK palīdzību, un enerģētikā ir skaidrs, kas ir jādara.

Savukārt transporta jomā progress ir bijis mazāks, ir bijis dabiskais progress, jo katra nākamā automašīna ir ar mazāku izmešu apjomu. Milzīgu efektu dod dzelzceļa elektrifikācijas projekts, arī šajā jomā ir skaidrs, ko var darīt.

Ja paskatāmies uz Latvijas emisiju struktūru, rūpniecības sektorā emisiju struktūrā nav problēmu. Katra jauna iekārta ir videi draudzīgāka, energoefektīvāka un ar mazākiem izmešiem.

Vislielākā neskaidrība ir ar lauksaimniecību. Ja transporta jomā CO2 izmešu apjoms stāv uz vietas un nepieaug, tad lauksaimniecībā CO2 izmeši pieaug. Ja lauksaimniecībā CO2 izmeši stāvētu uz vietas, tad praktiski mēs būtu izpildījuši 6 % samazinājumu, jo rūpniecība un enerģētika samazinājumu būtu nodrošinājusi. Šī nav tikai Latvijas problēma, tā pastāv daudzās Eiropas Savienības valstīs, tādēļ ir sagatavoti priekšlikumi, kā lauksaimniecībā ir iespējams emisijas samazināt – sākot ar lopu pareizas barošanas procesa nodrošināšanu, ganību perioda pagarināšanu, beidzot ar kūtsmēslu pārstrādi un augsnes virskārtas uzaršanas tehnoloģijas pamainīšanu.

VARAM nākamajā plānošanas periodā uzstās uz to, ka Zemkopības ministrijai ir jāņem vērā klimata perspektīva, sagatavojot kopīgo lauksaimniecības politiku. Tas nozīmēs mainīt prakses, pieejas, bet tas ir izdarāms.

Uzreiz rodas konkrēts jautājums. SIA Gallusman vēlas īstenot Ovostar Union olu ražotnes projektu Latvijā un šobrīd veic ietekmes uz vidi procedūru. Uzņēmums vēlas celt dējējvistu fermas Tukuma un Ogres novadā, kurās var turēt līdz 10 miljoniem vistu. Tik lielas fermas pat Eiropā nav. Latvija ir gatava tikt galā ar vistu mēsliem?

Man nav iebildumu pret lielām investīcijām Latvijas ekonomikā, bet šajā projektā mani mulsina, ka šādam lielam uzņēmumam plānotā metode vistu mēslu pārstrādei ir mēslu izvietošana uz laukiem. Šī ir ļoti veca tehnoloģija. No vides un klimata pārmaiņu kvalitātes viedokļa šis ir pilnīgi nepareizs virziens. Es nevaru iedomāties, ka Latvijas vides institūcijas varētu kaut ko tamlīdzīgu atbalstīt. Noteikti nonāksim līdz pienākumu uzlikšanai piesārņojošu darbību atļaujā nodrošināt modernu kūtsmēslu pārstrādi. Šādam objektam tas ir obligāts nosacījums, par to nevar būt pat diskusijas. Protams, jebkurš rūpniecības uzņēmums rada arī citus izmešus. Bet kūtsmēslu apstrādes tēma ir tieši klimata izmaiņas ietekmējošs faktors, un mums visiem par to nāktos maksāt. Es neredzu racionālu iemeslu, kādēļ atbalstīt projektu, kurā vistu mēslu netiek pārstrādāti. Var tikai iedomāties zemes teritorijas apjomu, kas būtu nepieciešams, lai kūtsmēslus izkliedētu. Ja fermā būs 10 miljoni vistu, tā varētu būt desmitā daļa Latvijas teritorijas.

Noslēgumā – Rīgas mērs Nils Ušakovs dosies uz Briseli vai cietumu?

Es nevaru atbildēt uz otro jautājuma daļu, jo man nav pietiekamas informācijas. KNAB veic izmeklēšanu. Cik es saprotu, Ušakovam nav nekāds statuss, bet ir fakti par viņa dzīves un darba vietas pārbaudi, dokumenti ir izņemti. Tas droši vien neko labu par viņa nākotnes izredzēm neliecina. Savukārt, atbildot uz jautājuma daļu par Ušakova nonākšanu Briselē, varu atbildēt nevis kā VARAM ministrs, bet politiķis. Es cerētu, ka viņš nenonāks Briselē, bet tas ir Latvijas iedzīvotāju rokās, jo kandidēt vēlēšanās mēs Nilam Ušakovam nevaram aizliegt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Rīgas domi līdz ārkārtas vēlēšanām vadīs no civildienesta pārstāvjiem veidota administrācija

LETA, 06.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domi līdz ārkārtas vēlēšanām vadīs no civildienesta pārstāvjiem veidota administrācija, šodien žurnālistiem pastāstīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP).

Jau vēstīts, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) nolēmusi rosināt Rīgas domes atlaišanu, jo ministrijas ieskatā vietvara jau otro reizi nav spējusi izpildīt vienu no pašvaldības autonomajām funkcijām - nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. Ministrijas sagatavotajā lēmumprojektā pašvaldības ārkārtas vēlēšanas patlaban plānotas 2020.gada 29.februārī, taču Saeimai ir tiesības šo datumu arī mainīt.

Dome būs uzskatāma par atlaistu brīdī, kad par to nobalsos Saeima. Pūce sprieda, ka valdība par šo jautājumu varētu lemt 17.decembrī, taču kurā brīdī jautājums nonāks Saeimā, viņš patlaban neprognozēja. Vienlaikus viņš norādīja, ka no domes atlaišanas brīža pilsētu vadīs administrācija, kurā būs tikai civildienesta pārstāvji, nevis politiķi. Administrācijas sastāvs tiks izraudzīts tuvāko nedēļu laikā un to iecels Saeima. Kandidātus Saeimai piedāvās Ministru kabinets.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Sabiedrības integrācijas fonda vadītāja amatam izraudzīta Zaiga Pūce

LETA, 28.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursā uz Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) sekretariāta direktora amatu uzvarējusi biedrības «Ascendum» vadītāja Zaiga Pūce, informēja Valsts kancelejā.

Pūce ieguvusi visaugstāko vērtējumu visās trīs konkursa kārtās, kā arī guvusi vienbalsīgu pretendentu atlases komisijas atbalstu. Viņas kandidatūra vēl tiks virzīta apstiprināšanai SIF padomē.

Konkursa uzvarētājai ir ilggadēja pieredze nevalstisko organizāciju (NVO) sektorā - trīs gadus Pūce bijusi ievēlēta NVO un Ministru kabineta sadarbības memoranda padomē, un no tiem divus gadus bijusi Memoranda padomes vadītāja vietniece. Kopš 2016.gada viņa ir Latvijas Pilsoniskās alianses padomes locekle, savukārt no 2017.gada - valdes locekle Laikmetīgās kultūras NVO asociācijā. Pašlaik Pūce ir biedrības «Ascendum» valdes priekšsēdētāja, un šajā amatā strādā jau kopš 2011.gada.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Pūce: Darbs pie jaunās pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas ir pāri pusei

LETA, 28.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbs pie jaunās pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas pašlaik ir pāri pusei, šādu viedokli šorīt Latvijas Radio pauda reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP).

Pūce stāstīja, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir noslēgusi konsultācijas ar visām pašvaldībām, kuras reforma varētu skart. Reformas iecere ir precizēta un nodota izvērtēšanai koalīcijas partneriem, no kuriem saņemti priekšlikumi un iebildumi. Šonedēļ ar reformu saistītās likumu izmaiņas izsludinās valsts sekretāru sanāksmē, bet septembra vidū jautājumu varētu skatīt valdībā.

Pēc ministra vārdiem, paralēli būtu jānotiek izmaiņām pašvaldību iekasēto nodokļu jomā, bet pie tām strādā Finanšu ministrija. Pūce uzskata, ka pašvaldību ienākumiem lielākā mērā būtu jābūt atkarīgiem no to teritorijām esošajām darba vietām, lai arī lielākajai nodokļu masai joprojām būtu jābūt saistītai ar pašvaldībā deklarēto iedzīvotāju skaitu. Politiķis uzsvēra, ka šis ir viņa viedokli, bet par nodokļu izmaiņām kopumā vēl jādiskutē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Pašvaldību reformas īstenošanai VARAM divu gadu laikā vietvarām plāno atvēlēt deviņus miljonus eiro

LETA, 05.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai palīdzētu pašvaldībām veiksmīgi īstenot administratīvi teritoriālo reformu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) divu gadu laikā vietvarām plāno atvēlēt deviņus miljonus eiro, pastāstīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP).

Pēc viņa teiktā, ministrija šo summu plāno lūgt no 2020. un 2021.gada valsts budžeta. «Šo naudu jau esam iesnieguši kā budžeta pieprasījumu nākamo trīs gadu periodam. Prognozēju, ka visdrīzāk valdība to arī atbalstīs,» pauda Pūce.

Galvenokārt šo naudu paredzēts atvēlēt trim mērķiem - mērķdotācijai apvienoto projektu sagatavošanai, kuros būs jāatrunā, kā turpmāk strādās pašvaldības iestādes un citi organizatoriski jautājumi.

Tāpat nauda būs paredzēta mērķdotācijām attīstības plānošanas dokumentu izstrādei, kā arī vienreizējai mērķdotācijai administratīvo izdevumu segšanai, kas radīsies, piemēram, reorganizējot iestādes un veicot citus praktiskus darbus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz vairāku pašvaldību izteiktajiem iebildumiem, valdība otrdien pēc dažu stundu ilgām diskusijām atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumu līdzšinējo 119 vietvaru vietā izveidot 36 pašvaldības un ļāva ministrijai turpināt nepieciešamos darbus administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai.

Neskatoties uz Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) iebildumiem, valdība akceptēja ministrijas konceptuālo ziņojumu «Par administratīvi teritoriālo iedalījumu» un tajā iekļauto risinājumu, kas paredz izveidot 36 pašvaldības, nosakot VARAM par atbildīgo šī ziņojuma īstenošanā.

Vienlaikus ministrijai uzdots sagatavot un līdz šī gada 21.novembrim iesniegt valdībā likumprojektu par administratīvi teritoriālo iedalījumu. Saskaņā ar Saeimas lēmumu likumprojekts izskatīšanai parlamentā jāiesniedz līdz 1.decembrim.

Diskusiju laikā virkne pašvaldību pārstāvju kritizēja VARAM izstrādāto informatīvo ziņojumu. Piemēram, Rūjienas novada pašvaldības un uzņēmēju pārstāvji kritizēja ideju pievienot Rūjienu Valkai, nevis Valmierai, ar ko Rūjienai esot ciešākas ekonomiskās attiecības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien vakarā pirmajā lasījumā atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu.

Par likumprojektu nobalsoja 53 deputāti, savukārt pret bija 40 deputāti.

Kā jau iepriekš bija pauduši, pret likumprojektu balsoja vairākums no "KPV LV" deputātiem. Savukārt par Rīgas domes atlaišanu nobalsoja arī viens no aktīvākajiem koalīcijas kritiķiem, parlamenta deputāts Aldis Gobzems, kurš gan arī kritizēja likumdošanas procesu šajā jautājumā.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta galīgajam lasījumam noteikts 3.janvāris un izskatīšana Saeimas sēdē noteikta 16.janvārī.

Deputātu vairākums tāpat piekrita likumprojektu noteikt par steidzamu, tādējādi tas tiks skatīts divos nevis trīs lasījumos.

Debates par Rīgas domes atlaišanas likumprojektu ilga aptuveni trīs stundas, opozīcijas deputātiem asi kritizējot koalīcijas vēlmi pēc iespējas ātrāk panākt likumprojekta izskatīšanu un pašvaldības atlaišanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc tam, kad Jānim Bordānam (JKP) neizdevās izveidot jaunu valdību, partijām ir jāveic jaunas konsultācijas, šorīt Latvijas Radio sacīja «Attīstībai/Par» (AP) premjera amata kandidāts Artis Pabriks, uzsverot, ka pašreiz viņa virzīšana šim amatam nav aktuāla.

Savukārt cits AP līderis - Juris Pūce - telekanālā LNT paskaidroja, ka Pabrika kandidatūra nav atmetama pilnībā, bet gan par to nav aktuāli runāt tieši pašreiz, jo nav notikušas partiju sarunas, kurās būtu noskaidrotas politisko spēku aktuālās pozīcijas un precizēts, vai nav savilktas kādas jaunas «sarkanās līnijas».

Pūce apgalvoja, ka AP esot gatava apspriest jebkādu valdības modeli, un, ja nav iespējams vienoties par Pabrika vadītu valdību, tad ir jāvienojas par kādu citu kandidātu.

Paužot redzējumu, kāpēc izgāzās Bordāna centieni izveidot valdību, Pabriks atkārtoti pauda AP viedokli, ka bijis vērojams paškritikas trūkumus no valdības veidotāju puses, kas izpaudies kā uzstādījums, ka visi, kas nav ar mums, ir pret mums. Tāpat esot bijusi redzama «diezgan graujoša nekompetence», īpaši budžeta jautājumos, kā arī fanātiska vēlme pārņemt kontroli pār drošības struktūrām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) izdevis rīkojumu par Nila Ušakova (S) atstādināšanu no Rīgas domes priekšsēdētāja amata pienākumu pildīšanas, liecina informācija oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis».

Pūces rīkojumā uzskaitīti vairāki Ušakova kā Rīgas mēra un kā pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» kapitāla daļu turētāja pārstāvja izdarīti pārkāpumi. Piemēram, sagatavojot pārskatu par Rīgas pilsētas pašvaldības 2017.gada budžeta izpildi, attiecībā uz «Rīgas satiksmes» finanšu datiem esot nepareizi iegrāmatoti 18,43 miljoni eiro. Rezultātā līdzekļi neesot izlietoti saskaņā ar pašvaldības konsolidētajā kopbudžetā paredzēto mērķi.

TIEŠRAIDE: Nila Ušakova preses brīfings

Saistībā ar šo gadījumu Ušakovs esot pārkāpis vairākas Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma, Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma, likuma «Par grāmatvedību», Likuma par budžetu un finanšu vadību, kā arī likuma «Par pašvaldību budžetiem» normas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Pūce: Purgailei nav pieredzes un zināšanu banku sistēmas uzraudzībā

LETA, 01.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājas amatam virzītajai līdzšinējai AS «Citadele banka» valdes loceklei Santai Purgailei nav pieredzes un zināšanu banku sistēmas uzraudzībā, otrdien žurnālistiem pauda vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP).

LETA jau vēstīja, ka Ministru kabinets otrdien uz nedēļu atlika lemšanu par Purgailes virzīšanu FKTK priekšsēdētāja amatam, jo pret to iebilda Pūce.

Pēc valdības sēdes politiķis skaidroja, ka viņa pārstāvētajai politiskajai apvienībai «Attīstībai/Par» (AP) šorīt bija tikšanās ar Purgaili, kuras laikā FKTK vadītājas amata kandidātei tika uzdoti jautājumi par institūcijas darbu, viņas līdzšinējo pieredzi, kā arī par tādiem specifiskiem jautājumiem kā finanšu noziegumu apkarošana.

«Rezultātā AP nonāca pie kopīga secinājuma, ka, neskatoties uz Purgaili kā banku sistēmas profesionāli, viņai tomēr nav nekādas pieredzes un pietiekamu zināšanu, lai veiktu banku sistēmas uzraudzību, kas ir atsevišķa joma ar saviem noteikumiem. Tā kā krīze šajā sektorā ir augsta un tuvākajā laikā valstī būs lieli izaicinājumi, mēs nevaram atļauties izvirzīt pārstāvi, kura mācīsies darba vietā,» stāstīja Pūce.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nekustamā īpašuma tirgus novadu reformas griežos

Ermīns Sniedze - «Latio» mājokļu tirdzniecības vadītājs, 02.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdztekus lielajai «novadu deķa sadiegšanai» ir būtiski realizēt arī citas reformas un risināt problēmas, kuras līdzšinējais reģionālais dalījums jau ir identificējis.

Administratīvi teritoriālā reforma Latvijā, kas paredz vairāk nekā trīs reizes – no pašreizējām 119 uz 36 – samazināt pašvaldību skaitu, rit pilnā sparā. Tikko valdība atbalstījusi šo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumu, un atlikuši vien pāris mēnešu līdz decembrim, kad Saeimā jāiesniedz jauna Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma redakcija, nosakot jauno valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu, to veidus un teritoriju izveidošanas kritērijus. Vai šis nav pēdējais brīdis, lai sāktu diskusiju arī par nekustamā īpašuma tirgu novadu reformas ietvaros? Administratīvi teritoriālās reformas gaitā biežāk dzirdētas pašvaldību vadītāju un iedzīvotāju balsis (gan bažas un noliegums, gan optimisms), retāk – uzņēmēju viedoklis. Šādu nozīmīgu pārmaiņu priekšvakarā rodas pārdomas: kādu ietekmi reforma atstās uz nekustamā īpašuma (NĪ) tirgu Latvijā, īpaši reģionos, kur tiek saražoti 49% no visas NĪ nozares pievienotās vērtības un kur ilgstoši bijusi diezgan bēdīga situācija. Pēdējās desmitgadēs retajā no pašvaldībām uzcelti jauni mājokļi un samilzt mājokļu pieejamība, uzņēmējiem ir saimnieciski izdevīgāk un ērtāk koncentrēt savu komercdarbību ap galvaspilsētu, jo reģionos ir ne tikai ievērojamas darbaspēka problēmas, bet arī trūkst labas infrastruktūras (ceļu, ražotņu, noliktavu u.c. objektu, kur izvērst savu biznesu).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien pieņēma lēmumu atlaist Rīgas domi.

Dome gan vēl darbu turpina, jo Rīgas domes atlaišanas likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, par ko lēmumu desmit dienu laikā jāpieņem Valsts prezidentam Egilam Levitam.

Lai arī pirmajā lasījumā par likumprojektu balsoja tikai četras koalīcijas partijas un knapi tika savākts nepieciešamo balsu skaits, piektdien par Rīgas domes atlaišanu balsoja visi valdībā pārstāvētie politiskie spēki - par nobalsoja 62 deputāti, bet pret bija 22 tautas kalpi.

Balsojumā nepiedalījās četri Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputāti, savukārt pret likumprojektu balsoja partijas "Saskaņa" frakcijas deputāti, kā arī vairāki pie frakcijām nepiederošie deputāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

5. aprīlī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ministrs Juris Pūce paziņoja, ka Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs ir atstādināts, tomēr līdz tiesas lēmumam viņš ir Rīgas mērs, kura pienākumus pilda Oļegs Burovs.

Savu pamatojumu J. Pūce sniedza preses konferencē 5. aprīlī plkst.10 no rīta. Savukārt jau pēc divām stundām N. Ušakovs Rīgas domes rīkotā preses brīfingā paziņoja, ka ministrs ar atcelšanu vien realizē savas politiskās ambīcijas, kuras neesot varējis apmierināt pašvaldību vēlēšanās, iegūstot vien 5000 balsu, kurpretī viņš – N. Ušakovs - ieguvis vairāk nekā 100 tūkstošu rīdzinieku atbalstu. Rīgas mērs uzsvēra, ka VARAM lēmumu pārsūdzēs un no sava amata neatteiksies.

«Ir konstatēti nopietni pārkāpumi, un domes priekšsēdētāja atbildes tos nav atspēkojušas. Tādēļ ministrijas ierēdņi ir sagatavojuši un es esmu parakstījis rīkojumu par RD priekšsēdētāja atstādināšanu no amata. Šis nav politisks strīds, šis ir lēmums par labu pārvaldību. Šis ir lēmums, lai aizstāvētu rīdziniekus, nodokļu maksātājus pret nesaimniecisku rīcību, iespējams, noziedzīgu izsaimniekošanu. Līdz ar šo rīkojumu ministrijas uzraudzība pār RD nebeidzas. Atklātais un publiski izskanējušais liecina, ka pārkāpumi varētu būt sistemātiski,» paziņojumā presei sacīja ministrs J. Pūce.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr deputāti vāc trūkstošās balsis Krišjāņa Kariņa valdības veidošanai, ir iededzies strīds par Edgara Jaunupa lomu tās stādīšanā.

Izbrīnu rada tas, ka pats Kariņš Latvijas Radio ir atzinis, ka par «šo jautājumu līdz otrdienai neviens nebija runājis ne ar viņu pašu, ne arī ar Jauno Vienotību. Man ir zināms, ka Kariņa virzīšana uz nomināciju politiķu sarunās tiek apspriesta jau vismaz divas nedēļas. Kā tas ir iespējams, ka pats Kariņš to nezina?

Atbilde ir vienkārša. Krišjānis Kariņš nav Jaunās Vienotības premjera kandidāts. Krišjānis Kariņš ir Jaunupa ideja. Talantīgā Jaunupa ģeniālā ideja, kuras īstenošanu pasteidzināja otrdienas notikumi. Ievērojiet, ka otrdien no rīta Latvijas radio intervijā Artis Pabriks vēl bija gatavs pats uzņemties premjera amatu, bet pusdienlaikā jau izplatīja paziņojumu medijiem, ka atsakās no nominēšanas uz premjera amatu. Arī apvienības Attīstībai/Par! priekšsēdētājs Daniels Pavļuts vēl otrdien no rīta raidījumā Rīta panorāma bija pārliecināts, ka «nekas nav mazinājis Pabrika piemērotību premjera amatam». Kas tāds bija noticis, kas lika tik kardināli mainīt Attīstībai/Par! nostāju? KNAB bija aizturējis uzņēmēju Māri Martinsonu! Iespējams, ka tieši tad Jaunups pavisam skaidri saprata, ka Attīstībai/Par! premjera kandidāts vairs neiet cauri. Jo Edgars Jaunups ir pārāk saistīts ar Māri Martinsonu. Uzņēmēju, kas šajās dienās ir redzams roku dzelžos. Vienu no lielākajiem šī politiskā spēka sponsoriem, kuru ir atvedis Jaunups. Tāpēc ar pilnu spēku tika iedarbināts Jaunupa alternatīvais plāns ar nosaukumu Kariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektores amatā apstiprināja konkursā uzvarējušo Elitu Baklāni-Ansbergu.

Baklānes-Ansbergas kandidatūru pēc uzvaras vakantā amata konkursā atbalstīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP).

Baklāne-Ansberga pateicās ministriem par viņai sniegto iespēju vadīt VVD. Viņa uzsvēra, ka VVD vadītājas amatā izaicinājums būs sabalansēt sabiedrības, uzņēmējdarbības un tautsaimniecības intereses. Tāpat VVD vadītāja pauda gatavību ne tikai ievērot patlaban spēkā esošos normatīvos aktus, bet arī līdzdarboties jaunu normatīvo aktu izstrādē, lai vides joma Latvijā sekotu pasaules tendencēm un tiktu ieviestas inovācijas.

Pēc atlases komisijas paustā, viņa vislabāk atbilda VVD ģenerāldirektora amata aprakstā izvirzītajām prasībām, ieguva visaugstāko vērtējumu pretendentu vērtēšanas mutvārdu intervijā un vadības kompetenču novērtēšanā, kā arī par viņu ir sniegtas pozitīvas atsauksmes no iepriekšējiem sadarbības partneriem, kolēģiem un vadītājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iedzīvotāju viedokļa noskaidrošana par administratīvi teritoriālo reformu turpinās.

Cilvēki Eiropas Parlamenta vēlēšanu laikā aptaujāti arī Durbes novadā un citos, tādēļ Dienas Bizness mēģināja saprast, ko īsti vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs (VARAM) Juris Pūce pašvaldībām ir aizliedzis.

Kopš J. Pūce aizliedza Ikšķiles un Jelgavas novadam savā veidā noskaidrot iedzīvotāju viedokli par iecerēto administratīvi teritoriālo reformu, pagājuši teju divi mēneši. Durbes novads jau paspējis veikt iedzīvotāju aptauju Eiropas Parlamenta vēlēšanu laikā ar līdzīgiem jautājumiem kā Ikšķiles novadā, tomēr rājiens neseko. Tādēļ vietā ir jautājums – kas īsti ir aizliegts un kas atļauts pašvaldībām, ne tikai runājot par teritoriālo reformu, bet vispār, jo Saeimas pašvaldības lietu komisijā maijā ministrs pauda, ka pašvaldībām kā publiskām personām ir tiesības darīt vien to, ko likums atļauj.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Partiju apvienība «Attīstībai/Par!» (AP) nepieņems «Jaunās konservatīvās partijas» (JKP) piedāvāto valdības modeli, jo nav vienošanās par darāmajiem darbiem, pirmdien pēc apvienības valdes sēdes paziņoja politiskā spēka līdzpriekšsēdētājs Juris Pūce.

Viņš teica, ka šāds lēmums pieņemts, jo JKP nav sniegusi «reālu piedāvājumu par darāmajiem darbiem». Krēslu sadalījums valdībā ir otršķirīgs solis, sacīja Pūce. Politiķis norādīja, ka vispirms ir jāvienojas par vērtībām, principiem, mērķiem un darāmajiem darbiem.

Vienlaikus AP rosinās sākt sarunas starp sešām partijām par darāmajiem darbiem, uzsvēra Pūce. Politiskais spēks sarunas par paveicamo plāno sākt ar partiju «KPV LV», JKP, nacionālo apvienību «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK), Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) un partiju apvienību «Jaunā Vienotība» (JV). Proti, ar visām Saeimā iekļuvušajām partijām, izņemot «Saskaņu».

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Ventspils novada domes deputāti nobalso pret VARAM piedāvāto reformas modeli

LETA, 19.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien ārkārtas sēdē Ventspils novada domes deputāti nobalsoja pret Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto administratīvi teritoriālās reformas modeli, informē Ventspils novada pašvaldības pārstāve Marlena Zvaigzne.

Deputāti lēmumā norāda, ka VARAM piedāvātais modelis izveidot jaunu administratīvo teritoriju ar centru Ventspilī ir juridiski nekorekts un netaisnīgs.

Ventspils novada deputāti aicina VARAM izpildīt Saeimas šā gada 21.martā paziņojumā «Par administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu» uzdoto uzdevumu par konceptuālo ziņojumu par administratīvi teritoriālo iedalījumu konsultēties ar Ventspils novada pašvaldību, tādējādi ievērojot Eiropas vietējo pašvaldību hartas 5.pantu un respektējot Ventspils novada pašvaldības iedzīvotāju konstitucionālās tiesības piedalīties pašvaldības darbā, sacīja Zvaigzne.

Deputāti neatbalsta un atzīst Ministru kabineta konceptuālā ziņojuma «Par administratīvi teritoriālo iedalījumu» projektā paredzēto priekšlikumu par jaunas administratīvas teritorijas ar jaunu administratīvo centru izveidošanu par nepamatotu, nekvalitatīvu un virspusīgi izstrādātu un Ventspils novada pašvaldības iedzīvotāju interesēm neatbilstošu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Reālākais Latvijas teritoriālais iedalījums būtu Rīgas aglomerācijā un 29 attīstības centros

LETA, 15.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reālākais Latvijas administratīvi teritoriālā iedalījuma attīstības scenārijs būtu Rīgas aglomerācijas un 29 attīstības centru veidošana, uzskata ekonomģeogrāfs, SIA «Karšu izdevniecība Jāņa sēta» galvenais redaktors Jānis Turlajs, kura vadībā iepriekš tika izstrādāts pētījums par optimālu vidusskolu tīklu Latvijā.

Šādu viedokli Turlajs pauda pagājušajā nedēļā Bauskā notikušajā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Zemgales reģionālās padomes (ZRP) organizētajā diskusijā par administratīvi teritoriālo reformu, informē LTRK pārstāve Rūta Grikmane.

«Pētot iedzīvotāju piekļuves iespējas pakalpojumu saņemšanai un dzīves vides, jau šobrīd redzam, ka tāds modelis eksistē, tādēļ sīkāka sadrumstalotība nav ekonomiski pamatota,» konferencē sacīja Turlajs.

Atsaucoties uz dāņu ekspertu Holgeru Pindtu, kurš savulaik konsultējis Latviju, Turlajs atzīmēja, ka tā nav pašvaldība, kurā nepietiek skolēnu pat vienas vidusskolas pilnai nokomplektēšanai. Viņš norādīja, ka iepriekš, realizējot administratīvi teritoriālo reformu, likuma normās tika pieļauti vairāk nekā 50 izņēmumi, līdz ar to neesot brīnums, ka tagad tiek nepārdomāti tērēti finanšu resursi dažu skolu uzturēšanai dažiem skolēniem, turklāt no tā cieš arī izglītības kvalitāte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Aptur lokālplānojumu zemei Ogres novadā, kur apsver Gallusman olu produktu ražotnes izveidi

LETA, 21.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) ir apturējis Ogres novada domes pieņemto lokālplānojumu zemesgabaliem Ogres novada Madlienas pagastā, kur tiek apsvērtas iespējas veidot olu un olu produktu ražotni.

Jaunu olu produkcijas ražotni Latvijā vēlas veidot Ukrainas un Latvijas investoru grupas "Ovostar Union" uzņēmums "Gallusman", ražotnes atrašanās vietai izskatot vairākus variantus - Ogres, Valkas un Tukuma novadus. Uzņēmums ražotnes izveidē līdz 2026.gadam plāno investēt vismaz 85 miljonus eiro un radot līdz 200 jaunu darbavietu. "Gallusman" iecerējusi Latvijā izveidot vistu novietņu kompleksu un olu un olu produktu ražotni, kur kopumā būtu līdz astoņiem miljoniem vistu.

Kompleksā paredzētas 18 dējējvistu kūtis, deviņas jaunputnu kūtis, olu šķirotavas ēka, barības cehs ar graudu pirmapstrādi un noliktavu, kā arī deviņi graudu torņi. Kompleksā varētu tikt izbūvēta arī biogāzes stacija. Mēslu īslaicīgās uzglabāšanas laukumu vai biogāzes ražošanas laukumu plānots izveidot 100x280 metru lielā platībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

VARAM darbinieki sākuši iepazīties ar Rīgas satiksmes audita ziņojumu

LETA, 08.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) darbinieki devušies uz pašvaldības uzņēmuma «Rīgas satiksme» biroju, lai tur iepazītos ar kompānijas «Ernst&Young» sagatavoto audita ziņojumu, piektdien intervijā Latvijas Radio pastāstīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP).

Pēc viņa teiktā, ziņojums ir apjomīgs, tādēļ iepazīšanās ar to prasīs diezgan daudz laika. VARAM darbinieki vakar RS telpās ir sākuši iepazīties ar ziņojuma tekstu un turpinās to darīt arī tuvākajās dienās, informēja Pūce.

Viņš atzina, ka pašreizējā situācija, kad VARAM darbiniekiem pašiem ir jādodas uz pašvaldības kapitālsabiedrības telpām, lai iepazītos ar audita ziņojumu, nav normāla, tomēr tādā veidā vismaz var panākt mērķi - piekļūt informācijai. «Mēs varam patērēt vēl laiku, sarakstoties ar Rīgas domi, bet mēs izvēlējāmies veikt pārbaudi. Darbinieki devās uz »Rīgas satiksmi«, iepazīstas ar ziņojumu. Galvenais ir piekļūt informācijai, un tas ir nodrošināts.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No Rīgas domes priekšsēdētāja amata atstādinātais Nils Ušakovs (S) gatavojas pārsūdzēt šo lēmumu un ir pārliecināts, ka visi pārmetumi tiesā būs apgāžami.

Ušakovs sociālajos tīklos izplatītā paziņojumā pauž nostāju, ka Pūces lēmums ir politisks. «Rīgas domes vēlēšanās 2017 gadā esošais ministrs Pūce saņēma ap 5000 rīdzinieku balsu. Es saņēmu 105 000. 10 gadu laikā uzvarēt mani godīgā, atklātā un demokrātiskā cīņā viņiem ne reizi neizdevās. Taču tagad ir citi laiki - «tiesiskuma bez robežām» laiki,» ironizējis Ušakovs.

«Saskaņas» politiķa skatījumā, Pūces lēmums esot «absolūti prettiesisks». «Viņa saraksts ar pārkāpumiem ir mēģinājums atrasts nebūtiskus procedūras pārkāpumus. Tajā skaitā arī pārmetums par to, ka atbilde ministram tika nosūtīta pa parasto pastu, nevis elektroniski. Tas viss, protams, tiks apstrīdēts tiesā,» uzsvēris Ušakovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Balstoties uz konsultāciju laikā veiktajām pārrunām ar pašvaldībām, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) nolēmusi jaunajā pašvaldību kartē izveidot vēl vienu novadu, pirmdien žurnālistiem pastāstīja ministrs Juris Pūce (AP).

Līdz ar to, pašvaldību skaits no 119 tiktu samazināts līdz 36, nevis 35, kā tika plānots sākumā. Pūce norādīja, ka izmaiņas skars Pierīgu, taču atteicās nosaukt, kuras tieši pašvaldības.

Pēc viņa teiktā, izmaiņas plānā ieviestas, balstoties uz pašvaldības ierosinājumiem. «Novērtējam iedzīvotāju dinamiku, skaita pieaugumu, izpētījām detalizētāk viņu pārvietošanos un esam pārliecinājušies, ka ir iespējams izveidot jaunu modeli. Tomēr visi kritēriji ir saglabāti, kā noteikts sākumā,» teica Pūce.

Ziņojums nākamnedēļ tiks iesniegts izskatīšanai valdībā, un to plānots saskaņot ar valsts iestādēm un Latvijas Pašvaldību savienību. «Līdz saskaņošanai valdībā tīri teorētiski korekcijas vēl var būt, bet visas izmaiņas ieviesīsim tikai tad, ja tās būs datos balstītas,» sacīja ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Ugunsgrēka dzēšana ir prioritāte

Māris Ķirsons, 17.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vispirms ir jādara viss, lai atjaunotu Latvijas valsts reputāciju un nepieļautu tās nonākšanu pelēkajā sarakstā. Tad varēs vairāk laika veltīt attīstībai, taču pārspīlējumi ir novēršami maksimāli ātri

Šādu ainu rāda Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde, diskutējot par finanšu nozari, tās šodienas un nākotnes izaicinājumiem, kā arī izaugsmes iespējām un attīstības virzieniem. Saeimas deputāts Juris Pūce uzsvēra, ka izaicinājums ir visiem, lai 2020. gadā Latvijas iedzīvotāju un uzņēmumu dzīve netiktu radikāli pasliktināta, un tad, kad ar to būsim tikuši galā, varēsim atgriezties pie jautājuma par konkurētspēju – ko var izdarīt deputāti un ko – bankas.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Pūce neizslēdz iespēju izveidot trīs jaunus novadus ap Liepāju, Rēzekni un Daugavpili

LETA, 14.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) neizslēdz iespēju pašvaldību reformas rezultātā izveidot vēl trīs jaunus novadus, tādējādi veidojot Latvijas karti ar 39 novadiem, atzina pats ministrs.

Nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un Brīvībai/LNNK» (VL-TB/LNNK) aicinās koalīcijas partnerus jau Ministru kabineta līmenī vienoties, ka Liepājas, Daugavpils un Rēzeknes novadiem pēc administratīvi teritoriālās reformas jābūt atsevišķi no attiecīgajām republikas pilsētām.

Pēc Pūces teiktā, veidojot valdību, koalīcijas partijas vienojās, ka lēmums par reformu ir jāpieņem vienprātīgi, tādēļ partneru ierosinājumi šodien tiks izrunāti koalīcijas sadarbības sanāksmē.

«Ja partiju starpā būs tāda vienošanās, ministrijai nav iebildumu precizēt plānu, jo mūsu mērķis ir panākt, lai reforma tiek pieņemta,» sacīja Pūce.

Taujāts, vai šīs trīs pilsētas pēc statusa paliktu kā republikas pilsētas, ministrs pagaidām komentēt nevarēja, jo teica, ka par to tikšot diskutēts koalīcijas sanāksmē.

Komentāri

Pievienot komentāru