Juris Pūce (AP) nolēmis atkāpties no vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amata, aģentūru LETA informēja partijā "Latvijas attīstībai".

Šādu lēmumu Pūce pieņēmis pēc bijušā partijas biedra Māra Mičerevska paziņojuma, ka Pūce viņam prasījis sagādāt Rīgas domes deputāta autostāvvietu caurlaidi.

"Es esmu pieļāvis kļūdu. Man ir kauns, ka es esmu tā rīkojies Latvijas sabiedrības priekšā un manu kolēģu partijā, un partiju apvienībā priekšā. Arī draugu un ģimenes priekšā," paziņojumā par atkāpšanos no amata saka Pūce.

"Es par savu rīcību patiesi atvainojos un to no sirds nožēloju. Es esmu kļūdījies Rīgas pašvaldības autostāvvietu jautājumā, esmu patiesi izdarījis ļoti neveiksmīgu izvēli. Es esmu maldinājis savus kolēģus un Latvijas sabiedrību," pauž no amata aizejošais ministrs, uzsverot, ka par izdarītām kļūdām ir jāuzņemas atbildība un tieši to viņš arī darīs.

Rīgas domi līdz ārkārtas vēlēšanām vadīs no civildienesta pārstāvjiem veidota administrācija, šodien žurnālistiem pastāstīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP).

Jau vēstīts, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) nolēmusi rosināt Rīgas domes atlaišanu, jo ministrijas ieskatā vietvara jau otro reizi nav spējusi izpildīt vienu no pašvaldības autonomajām funkcijām - nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. Ministrijas sagatavotajā lēmumprojektā pašvaldības ārkārtas vēlēšanas patlaban plānotas 2020.gada 29.februārī, taču Saeimai ir tiesības šo datumu arī mainīt.

Dome būs uzskatāma par atlaistu brīdī, kad par to nobalsos Saeima. Pūce sprieda, ka valdība par šo jautājumu varētu lemt 17.decembrī, taču kurā brīdī jautājums nonāks Saeimā, viņš patlaban neprognozēja. Vienlaikus viņš norādīja, ka no domes atlaišanas brīža pilsētu vadīs administrācija, kurā būs tikai civildienesta pārstāvji, nevis politiķi. Administrācijas sastāvs tiks izraudzīts tuvāko nedēļu laikā un to iecels Saeima. Kandidātus Saeimai piedāvās Ministru kabinets.

Saeima šodien vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatā ievēlēja parlamentārieti Artūru Tomu Plešu (AP).

Par Pleša ievēlēšanu ministra amatā nobalsoja 61 deputāts, pret balsoja 15 parlamentārieši, savukārt viens deputāts balsojumā atturējās.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) akcentēja, ka valdībai krīzes apstākļos strādāt nepilnā sastāvā nav labi. Raksturojot Plešu, premjers pieļāva, ka amata kandidāts patlaban varētu būt, iespējams, labākais pretendents šim amatam, jo viņš bijis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs kopš šīs valdības darba sākuma.

Plešs uzsvēra, ka viena no lielākajām prioritātēm ir administratīvi teritoriālās reforamas veikšana un šīs reformas pieņemšana ir vēsturiskais solis, kas ļaus nodrošināt līdzvērtīgākus un kvalitatīvākus, tajā skaitā izglītības vai sociālos pakalpojumus neatkarīgi no cilvēku dzīvesvietas. Tas radīs augsni ekonomiski neatkarīgākām pašvaldībām, pauda politiķis.

Darbs pie jaunās pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas pašlaik ir pāri pusei, šādu viedokli šorīt Latvijas Radio pauda reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP).

Pūce stāstīja, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir noslēgusi konsultācijas ar visām pašvaldībām, kuras reforma varētu skart. Reformas iecere ir precizēta un nodota izvērtēšanai koalīcijas partneriem, no kuriem saņemti priekšlikumi un iebildumi. Šonedēļ ar reformu saistītās likumu izmaiņas izsludinās valsts sekretāru sanāksmē, bet septembra vidū jautājumu varētu skatīt valdībā.

Pēc ministra vārdiem, paralēli būtu jānotiek izmaiņām pašvaldību iekasēto nodokļu jomā, bet pie tām strādā Finanšu ministrija. Pūce uzskata, ka pašvaldību ienākumiem lielākā mērā būtu jābūt atkarīgiem no to teritorijām esošajām darba vietām, lai arī lielākajai nodokļu masai joprojām būtu jābūt saistītai ar pašvaldībā deklarēto iedzīvotāju skaitu. Politiķis uzsvēra, ka šis ir viņa viedokli, bet par nodokļu izmaiņām kopumā vēl jādiskutē.

Lai palīdzētu pašvaldībām veiksmīgi īstenot administratīvi teritoriālo reformu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) divu gadu laikā vietvarām plāno atvēlēt deviņus miljonus eiro, pastāstīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP).

Pēc viņa teiktā, ministrija šo summu plāno lūgt no 2020. un 2021.gada valsts budžeta. «Šo naudu jau esam iesnieguši kā budžeta pieprasījumu nākamo trīs gadu periodam. Prognozēju, ka visdrīzāk valdība to arī atbalstīs,» pauda Pūce.

Galvenokārt šo naudu paredzēts atvēlēt trim mērķiem - mērķdotācijai apvienoto projektu sagatavošanai, kuros būs jāatrunā, kā turpmāk strādās pašvaldības iestādes un citi organizatoriski jautājumi.

Tāpat nauda būs paredzēta mērķdotācijām attīstības plānošanas dokumentu izstrādei, kā arī vienreizējai mērķdotācijai administratīvo izdevumu segšanai, kas radīsies, piemēram, reorganizējot iestādes un veicot citus praktiskus darbus.

Konkursā uz Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) sekretariāta direktora amatu uzvarējusi biedrības «Ascendum» vadītāja Zaiga Pūce, informēja Valsts kancelejā.

Pūce ieguvusi visaugstāko vērtējumu visās trīs konkursa kārtās, kā arī guvusi vienbalsīgu pretendentu atlases komisijas atbalstu. Viņas kandidatūra vēl tiks virzīta apstiprināšanai SIF padomē.

Konkursa uzvarētājai ir ilggadēja pieredze nevalstisko organizāciju (NVO) sektorā - trīs gadus Pūce bijusi ievēlēta NVO un Ministru kabineta sadarbības memoranda padomē, un no tiem divus gadus bijusi Memoranda padomes vadītāja vietniece. Kopš 2016.gada viņa ir Latvijas Pilsoniskās alianses padomes locekle, savukārt no 2017.gada - valdes locekle Laikmetīgās kultūras NVO asociācijā. Pašlaik Pūce ir biedrības «Ascendum» valdes priekšsēdētāja, un šajā amatā strādā jau kopš 2011.gada.

Saeima ceturtdien vakarā pirmajā lasījumā atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu.

Par likumprojektu nobalsoja 53 deputāti, savukārt pret bija 40 deputāti.

Kā jau iepriekš bija pauduši, pret likumprojektu balsoja vairākums no "KPV LV" deputātiem. Savukārt par Rīgas domes atlaišanu nobalsoja arī viens no aktīvākajiem koalīcijas kritiķiem, parlamenta deputāts Aldis Gobzems, kurš gan arī kritizēja likumdošanas procesu šajā jautājumā.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta galīgajam lasījumam noteikts 3.janvāris un izskatīšana Saeimas sēdē noteikta 16.janvārī.

Deputātu vairākums tāpat piekrita likumprojektu noteikt par steidzamu, tādējādi tas tiks skatīts divos nevis trīs lasījumos.

Debates par Rīgas domes atlaišanas likumprojektu ilga aptuveni trīs stundas, opozīcijas deputātiem asi kritizējot koalīcijas vēlmi pēc iespējas ātrāk panākt likumprojekta izskatīšanu un pašvaldības atlaišanu.

Neraugoties uz vairāku pašvaldību izteiktajiem iebildumiem, valdība otrdien pēc dažu stundu ilgām diskusijām atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumu līdzšinējo 119 vietvaru vietā izveidot 36 pašvaldības un ļāva ministrijai turpināt nepieciešamos darbus administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai.

Neskatoties uz Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) iebildumiem, valdība akceptēja ministrijas konceptuālo ziņojumu «Par administratīvi teritoriālo iedalījumu» un tajā iekļauto risinājumu, kas paredz izveidot 36 pašvaldības, nosakot VARAM par atbildīgo šī ziņojuma īstenošanā.

Vienlaikus ministrijai uzdots sagatavot un līdz šī gada 21.novembrim iesniegt valdībā likumprojektu par administratīvi teritoriālo iedalījumu. Saskaņā ar Saeimas lēmumu likumprojekts izskatīšanai parlamentā jāiesniedz līdz 1.decembrim.

Diskusiju laikā virkne pašvaldību pārstāvju kritizēja VARAM izstrādāto informatīvo ziņojumu. Piemēram, Rūjienas novada pašvaldības un uzņēmēju pārstāvji kritizēja ideju pievienot Rūjienu Valkai, nevis Valmierai, ar ko Rūjienai esot ciešākas ekonomiskās attiecības.

Šobrīd Latvijā ir pieejams plašs klāsts dažādu moderno medicīnisko tehnoloģiju, taču trūkst kvalificētu speciālistu, kas šos tehniskos risinājumus spētu pareizi pielietot.

Galvenā problēma šajā gadījumā neslēpjas tehnoloģiju pieejamībā, bet gan iespējās tās pareizi integrēt veselības sistēmas aprūpē, norāda Jānis Kļoviņš, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra Zinātniskās padomes priekšsēdētājs.

Viņš uzsver, ka šobrīd primāri būtu jādomā nevis par papildu atbalstu tehnoloģijām, bet gan ieguldījumiem izglītībā un zinātnē, tādējādi paplašinot to speciālistu loku, kas varētu ar šiem risinājumiem strādāt.

Trūkst finansējuma

Pašlaik mums ir pieejamas ļoti attīstītas tehnoloģijas, piemēram, diagnostikas jomā, kā rezultātā mēs varam veikt ļoti precīzu vēža diagnostiku un noteikt, kādi medikamenti konkrētajam pacientam ir jālieto, taču jāņem vērā, ka tālākā ārstēšana pacientiem izmaksā ļoti dārgi, skaidro J. Kļoviņš.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājas amatam virzītajai līdzšinējai AS «Citadele banka» valdes loceklei Santai Purgailei nav pieredzes un zināšanu banku sistēmas uzraudzībā, otrdien žurnālistiem pauda vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP).

LETA jau vēstīja, ka Ministru kabinets otrdien uz nedēļu atlika lemšanu par Purgailes virzīšanu FKTK priekšsēdētāja amatam, jo pret to iebilda Pūce.

Pēc valdības sēdes politiķis skaidroja, ka viņa pārstāvētajai politiskajai apvienībai «Attīstībai/Par» (AP) šorīt bija tikšanās ar Purgaili, kuras laikā FKTK vadītājas amata kandidātei tika uzdoti jautājumi par institūcijas darbu, viņas līdzšinējo pieredzi, kā arī par tādiem specifiskiem jautājumiem kā finanšu noziegumu apkarošana.

«Rezultātā AP nonāca pie kopīga secinājuma, ka, neskatoties uz Purgaili kā banku sistēmas profesionāli, viņai tomēr nav nekādas pieredzes un pietiekamu zināšanu, lai veiktu banku sistēmas uzraudzību, kas ir atsevišķa joma ar saviem noteikumiem. Tā kā krīze šajā sektorā ir augsta un tuvākajā laikā valstī būs lieli izaicinājumi, mēs nevaram atļauties izvirzīt pārstāvi, kura mācīsies darba vietā,» stāstīja Pūce.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) izdevis rīkojumu par Nila Ušakova (S) atstādināšanu no Rīgas domes priekšsēdētāja amata pienākumu pildīšanas, liecina informācija oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis».

Pūces rīkojumā uzskaitīti vairāki Ušakova kā Rīgas mēra un kā pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» kapitāla daļu turētāja pārstāvja izdarīti pārkāpumi. Piemēram, sagatavojot pārskatu par Rīgas pilsētas pašvaldības 2017.gada budžeta izpildi, attiecībā uz «Rīgas satiksmes» finanšu datiem esot nepareizi iegrāmatoti 18,43 miljoni eiro. Rezultātā līdzekļi neesot izlietoti saskaņā ar pašvaldības konsolidētajā kopbudžetā paredzēto mērķi.

TIEŠRAIDE: Nila Ušakova preses brīfings

Saistībā ar šo gadījumu Ušakovs esot pārkāpis vairākas Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma, Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma, likuma «Par grāmatvedību», Likuma par budžetu un finanšu vadību, kā arī likuma «Par pašvaldību budžetiem» normas.

Pēc tam, kad Jānim Bordānam (JKP) neizdevās izveidot jaunu valdību, partijām ir jāveic jaunas konsultācijas, šorīt Latvijas Radio sacīja «Attīstībai/Par» (AP) premjera amata kandidāts Artis Pabriks, uzsverot, ka pašreiz viņa virzīšana šim amatam nav aktuāla.

Savukārt cits AP līderis - Juris Pūce - telekanālā LNT paskaidroja, ka Pabrika kandidatūra nav atmetama pilnībā, bet gan par to nav aktuāli runāt tieši pašreiz, jo nav notikušas partiju sarunas, kurās būtu noskaidrotas politisko spēku aktuālās pozīcijas un precizēts, vai nav savilktas kādas jaunas «sarkanās līnijas».

Pūce apgalvoja, ka AP esot gatava apspriest jebkādu valdības modeli, un, ja nav iespējams vienoties par Pabrika vadītu valdību, tad ir jāvienojas par kādu citu kandidātu.

Paužot redzējumu, kāpēc izgāzās Bordāna centieni izveidot valdību, Pabriks atkārtoti pauda AP viedokli, ka bijis vērojams paškritikas trūkumus no valdības veidotāju puses, kas izpaudies kā uzstādījums, ka visi, kas nav ar mums, ir pret mums. Tāpat esot bijusi redzama «diezgan graujoša nekompetence», īpaši budžeta jautājumos, kā arī fanātiska vēlme pārņemt kontroli pār drošības struktūrām.

Līdztekus lielajai «novadu deķa sadiegšanai» ir būtiski realizēt arī citas reformas un risināt problēmas, kuras līdzšinējais reģionālais dalījums jau ir identificējis.

Administratīvi teritoriālā reforma Latvijā, kas paredz vairāk nekā trīs reizes – no pašreizējām 119 uz 36 – samazināt pašvaldību skaitu, rit pilnā sparā. Tikko valdība atbalstījusi šo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumu, un atlikuši vien pāris mēnešu līdz decembrim, kad Saeimā jāiesniedz jauna Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma redakcija, nosakot jauno valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu, to veidus un teritoriju izveidošanas kritērijus. Vai šis nav pēdējais brīdis, lai sāktu diskusiju arī par nekustamā īpašuma tirgu novadu reformas ietvaros? Administratīvi teritoriālās reformas gaitā biežāk dzirdētas pašvaldību vadītāju un iedzīvotāju balsis (gan bažas un noliegums, gan optimisms), retāk – uzņēmēju viedoklis. Šādu nozīmīgu pārmaiņu priekšvakarā rodas pārdomas: kādu ietekmi reforma atstās uz nekustamā īpašuma (NĪ) tirgu Latvijā, īpaši reģionos, kur tiek saražoti 49% no visas NĪ nozares pievienotās vērtības un kur ilgstoši bijusi diezgan bēdīga situācija. Pēdējās desmitgadēs retajā no pašvaldībām uzcelti jauni mājokļi un samilzt mājokļu pieejamība, uzņēmējiem ir saimnieciski izdevīgāk un ērtāk koncentrēt savu komercdarbību ap galvaspilsētu, jo reģionos ir ne tikai ievērojamas darbaspēka problēmas, bet arī trūkst labas infrastruktūras (ceļu, ražotņu, noliktavu u.c. objektu, kur izvērst savu biznesu).

Saeima šodien pieņēma lēmumu atlaist Rīgas domi.

Dome gan vēl darbu turpina, jo Rīgas domes atlaišanas likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, par ko lēmumu desmit dienu laikā jāpieņem Valsts prezidentam Egilam Levitam.

Lai arī pirmajā lasījumā par likumprojektu balsoja tikai četras koalīcijas partijas un knapi tika savākts nepieciešamo balsu skaits, piektdien par Rīgas domes atlaišanu balsoja visi valdībā pārstāvētie politiskie spēki - par nobalsoja 62 deputāti, bet pret bija 22 tautas kalpi.

Balsojumā nepiedalījās četri Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputāti, savukārt pret likumprojektu balsoja partijas "Saskaņa" frakcijas deputāti, kā arī vairāki pie frakcijām nepiederošie deputāti.

5. aprīlī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ministrs Juris Pūce paziņoja, ka Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs ir atstādināts, tomēr līdz tiesas lēmumam viņš ir Rīgas mērs, kura pienākumus pilda Oļegs Burovs.

Savu pamatojumu J. Pūce sniedza preses konferencē 5. aprīlī plkst.10 no rīta. Savukārt jau pēc divām stundām N. Ušakovs Rīgas domes rīkotā preses brīfingā paziņoja, ka ministrs ar atcelšanu vien realizē savas politiskās ambīcijas, kuras neesot varējis apmierināt pašvaldību vēlēšanās, iegūstot vien 5000 balsu, kurpretī viņš – N. Ušakovs - ieguvis vairāk nekā 100 tūkstošu rīdzinieku atbalstu. Rīgas mērs uzsvēra, ka VARAM lēmumu pārsūdzēs un no sava amata neatteiksies.

«Ir konstatēti nopietni pārkāpumi, un domes priekšsēdētāja atbildes tos nav atspēkojušas. Tādēļ ministrijas ierēdņi ir sagatavojuši un es esmu parakstījis rīkojumu par RD priekšsēdētāja atstādināšanu no amata. Šis nav politisks strīds, šis ir lēmums par labu pārvaldību. Šis ir lēmums, lai aizstāvētu rīdziniekus, nodokļu maksātājus pret nesaimniecisku rīcību, iespējams, noziedzīgu izsaimniekošanu. Līdz ar šo rīkojumu ministrijas uzraudzība pār RD nebeidzas. Atklātais un publiski izskanējušais liecina, ka pārkāpumi varētu būt sistemātiski,» paziņojumā presei sacīja ministrs J. Pūce.

Kamēr deputāti vāc trūkstošās balsis Krišjāņa Kariņa valdības veidošanai, ir iededzies strīds par Edgara Jaunupa lomu tās stādīšanā.

Izbrīnu rada tas, ka pats Kariņš Latvijas Radio ir atzinis, ka par «šo jautājumu līdz otrdienai neviens nebija runājis ne ar viņu pašu, ne arī ar Jauno Vienotību. Man ir zināms, ka Kariņa virzīšana uz nomināciju politiķu sarunās tiek apspriesta jau vismaz divas nedēļas. Kā tas ir iespējams, ka pats Kariņš to nezina?

Atbilde ir vienkārša. Krišjānis Kariņš nav Jaunās Vienotības premjera kandidāts. Krišjānis Kariņš ir Jaunupa ideja. Talantīgā Jaunupa ģeniālā ideja, kuras īstenošanu pasteidzināja otrdienas notikumi. Ievērojiet, ka otrdien no rīta Latvijas radio intervijā Artis Pabriks vēl bija gatavs pats uzņemties premjera amatu, bet pusdienlaikā jau izplatīja paziņojumu medijiem, ka atsakās no nominēšanas uz premjera amatu. Arī apvienības Attīstībai/Par! priekšsēdētājs Daniels Pavļuts vēl otrdien no rīta raidījumā Rīta panorāma bija pārliecināts, ka «nekas nav mazinājis Pabrika piemērotību premjera amatam». Kas tāds bija noticis, kas lika tik kardināli mainīt Attīstībai/Par! nostāju? KNAB bija aizturējis uzņēmēju Māri Martinsonu! Iespējams, ka tieši tad Jaunups pavisam skaidri saprata, ka Attīstībai/Par! premjera kandidāts vairs neiet cauri. Jo Edgars Jaunups ir pārāk saistīts ar Māri Martinsonu. Uzņēmēju, kas šajās dienās ir redzams roku dzelžos. Vienu no lielākajiem šī politiskā spēka sponsoriem, kuru ir atvedis Jaunups. Tāpēc ar pilnu spēku tika iedarbināts Jaunupa alternatīvais plāns ar nosaukumu Kariņš.

Šodien stājas spēkā jaunais Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums, kas noslēdz otro pašvaldību reformu pēc valsts neatkarības atjaunošanas.

Reforma paredz, ka līdzšinējām 119 pašvaldībām beidzas pilnvaras un tās tiek nodotas jaunajām pašvaldībām, no kurām daudzas ir izveidotas, apvienojot kādreizējos novadus. Turpmāk Latvijā būs 43 pašvaldības.

Reformas veidotāji paredzēja, ka Latvijā būs 42 pašvaldības, bet Satversmes tiesa atzina Varakļānu novada pievienošanu Rēzeknes novadam par neatbilstošu Satversmei, līdz ar to pašlaik Varakļānu novada pašvaldība turpinās darbu kā patstāvīga teritoriālā vienība.

Administratīvi teritoriālā reforma paredz, ka Ādažu novads tiks apvienots ar Carnikavas novadu, veidojot jaunu Ādažu novadu.

Aizkraukles novadā tiks apvienots Aizkraukles, Kokneses, Neretas, Pļaviņu un Skrīveru novads.

Iedzīvotāju viedokļa noskaidrošana par administratīvi teritoriālo reformu turpinās.

Cilvēki Eiropas Parlamenta vēlēšanu laikā aptaujāti arī Durbes novadā un citos, tādēļ Dienas Bizness mēģināja saprast, ko īsti vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs (VARAM) Juris Pūce pašvaldībām ir aizliedzis.

Kopš J. Pūce aizliedza Ikšķiles un Jelgavas novadam savā veidā noskaidrot iedzīvotāju viedokli par iecerēto administratīvi teritoriālo reformu, pagājuši teju divi mēneši. Durbes novads jau paspējis veikt iedzīvotāju aptauju Eiropas Parlamenta vēlēšanu laikā ar līdzīgiem jautājumiem kā Ikšķiles novadā, tomēr rājiens neseko. Tādēļ vietā ir jautājums – kas īsti ir aizliegts un kas atļauts pašvaldībām, ne tikai runājot par teritoriālo reformu, bet vispār, jo Saeimas pašvaldības lietu komisijā maijā ministrs pauda, ka pašvaldībām kā publiskām personām ir tiesības darīt vien to, ko likums atļauj.

Partiju apvienība «Attīstībai/Par!» (AP) nepieņems «Jaunās konservatīvās partijas» (JKP) piedāvāto valdības modeli, jo nav vienošanās par darāmajiem darbiem, pirmdien pēc apvienības valdes sēdes paziņoja politiskā spēka līdzpriekšsēdētājs Juris Pūce.

Viņš teica, ka šāds lēmums pieņemts, jo JKP nav sniegusi «reālu piedāvājumu par darāmajiem darbiem». Krēslu sadalījums valdībā ir otršķirīgs solis, sacīja Pūce. Politiķis norādīja, ka vispirms ir jāvienojas par vērtībām, principiem, mērķiem un darāmajiem darbiem.

Vienlaikus AP rosinās sākt sarunas starp sešām partijām par darāmajiem darbiem, uzsvēra Pūce. Politiskais spēks sarunas par paveicamo plāno sākt ar partiju «KPV LV», JKP, nacionālo apvienību «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK), Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) un partiju apvienību «Jaunā Vienotība» (JV). Proti, ar visām Saeimā iekļuvušajām partijām, izņemot «Saskaņu».

Ministru kabinets otrdien Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektores amatā apstiprināja konkursā uzvarējušo Elitu Baklāni-Ansbergu.

Baklānes-Ansbergas kandidatūru pēc uzvaras vakantā amata konkursā atbalstīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP).

Baklāne-Ansberga pateicās ministriem par viņai sniegto iespēju vadīt VVD. Viņa uzsvēra, ka VVD vadītājas amatā izaicinājums būs sabalansēt sabiedrības, uzņēmējdarbības un tautsaimniecības intereses. Tāpat VVD vadītāja pauda gatavību ne tikai ievērot patlaban spēkā esošos normatīvos aktus, bet arī līdzdarboties jaunu normatīvo aktu izstrādē, lai vides joma Latvijā sekotu pasaules tendencēm un tiktu ieviestas inovācijas.

Pēc atlases komisijas paustā, viņa vislabāk atbilda VVD ģenerāldirektora amata aprakstā izvirzītajām prasībām, ieguva visaugstāko vērtējumu pretendentu vērtēšanas mutvārdu intervijā un vadības kompetenču novērtēšanā, kā arī par viņu ir sniegtas pozitīvas atsauksmes no iepriekšējiem sadarbības partneriem, kolēģiem un vadītājiem.

Pašvaldību spējas īstenot attīstības ieceres attiecībā uz uzņēmējdarbību, kas rada jaunas darba vietas un dod impulsu pakalpojumu sfērai, atduras finansējuma, kā arī instrumentu trūkumā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs, ilggadējais Auces novada domes priekšsēdētājs Gints Kaminskis.

Viņaprāt, situāciju nav mainījusi arī pērn īstenotā administratīvi teritoriālā reforma, kā rezultātā reģionu pašvaldības kļuvušas lielākas gan pēc teritorijas, gan iedzīvotāju skaita, taču nebūt nav palielinājusies to finanšu rocība, kā rezultātā, piemēram, potenciālie industriālo parku izveides projekti var tapt tikai ar ES struktūrfondu līdzfinansējumu.

Kā vērtējat īstenotās administratīvi teritoriālās reformas rezultātu?

Pirmkārt, administratīvi teritoriālā reforma skāra tikai daļu pašvaldību, jo trešā daļa pašvaldību un tajās dzīvojošo iedzīvotāju nekādu teritoriālo reformu nepieredzēja. Savukārt jauno, apvienoto pašvaldību objektīvu darba novērtējumu tikai pēc viena nepilna darba gada nav iespējams sniegt. Tas ir pārāk īss laiks. Realitātē izvērtējumu tieši par apvienoto pašvaldību darbību varēs sniegt pēc vairākiem, piemēram, vismaz diviem, bet vēl labāk pēc pieciem – septiņiem gadiem. Tad varētu objektīvi, nevis emocionāli – labi vai slikti – novērtēt pašvaldību apvienošanas rezultātu.

Šodien ārkārtas sēdē Ventspils novada domes deputāti nobalsoja pret Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto administratīvi teritoriālās reformas modeli, informē Ventspils novada pašvaldības pārstāve Marlena Zvaigzne.

Deputāti lēmumā norāda, ka VARAM piedāvātais modelis izveidot jaunu administratīvo teritoriju ar centru Ventspilī ir juridiski nekorekts un netaisnīgs.

Ventspils novada deputāti aicina VARAM izpildīt Saeimas šā gada 21.martā paziņojumā «Par administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu» uzdoto uzdevumu par konceptuālo ziņojumu par administratīvi teritoriālo iedalījumu konsultēties ar Ventspils novada pašvaldību, tādējādi ievērojot Eiropas vietējo pašvaldību hartas 5.pantu un respektējot Ventspils novada pašvaldības iedzīvotāju konstitucionālās tiesības piedalīties pašvaldības darbā, sacīja Zvaigzne.

Deputāti neatbalsta un atzīst Ministru kabineta konceptuālā ziņojuma «Par administratīvi teritoriālo iedalījumu» projektā paredzēto priekšlikumu par jaunas administratīvas teritorijas ar jaunu administratīvo centru izveidošanu par nepamatotu, nekvalitatīvu un virspusīgi izstrādātu un Ventspils novada pašvaldības iedzīvotāju interesēm neatbilstošu.

Reālākais Latvijas administratīvi teritoriālā iedalījuma attīstības scenārijs būtu Rīgas aglomerācijas un 29 attīstības centru veidošana, uzskata ekonomģeogrāfs, SIA «Karšu izdevniecība Jāņa sēta» galvenais redaktors Jānis Turlajs, kura vadībā iepriekš tika izstrādāts pētījums par optimālu vidusskolu tīklu Latvijā.

Šādu viedokli Turlajs pauda pagājušajā nedēļā Bauskā notikušajā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Zemgales reģionālās padomes (ZRP) organizētajā diskusijā par administratīvi teritoriālo reformu, informē LTRK pārstāve Rūta Grikmane.

«Pētot iedzīvotāju piekļuves iespējas pakalpojumu saņemšanai un dzīves vides, jau šobrīd redzam, ka tāds modelis eksistē, tādēļ sīkāka sadrumstalotība nav ekonomiski pamatota,» konferencē sacīja Turlajs.

Atsaucoties uz dāņu ekspertu Holgeru Pindtu, kurš savulaik konsultējis Latviju, Turlajs atzīmēja, ka tā nav pašvaldība, kurā nepietiek skolēnu pat vienas vidusskolas pilnai nokomplektēšanai. Viņš norādīja, ka iepriekš, realizējot administratīvi teritoriālo reformu, likuma normās tika pieļauti vairāk nekā 50 izņēmumi, līdz ar to neesot brīnums, ka tagad tiek nepārdomāti tērēti finanšu resursi dažu skolu uzturēšanai dažiem skolēniem, turklāt no tā cieš arī izglītības kvalitāte.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) neizslēdz iespēju pašvaldību reformas rezultātā izveidot vēl trīs jaunus novadus, tādējādi veidojot Latvijas karti ar 39 novadiem, atzina pats ministrs.

Nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un Brīvībai/LNNK» (VL-TB/LNNK) aicinās koalīcijas partnerus jau Ministru kabineta līmenī vienoties, ka Liepājas, Daugavpils un Rēzeknes novadiem pēc administratīvi teritoriālās reformas jābūt atsevišķi no attiecīgajām republikas pilsētām.

Pēc Pūces teiktā, veidojot valdību, koalīcijas partijas vienojās, ka lēmums par reformu ir jāpieņem vienprātīgi, tādēļ partneru ierosinājumi šodien tiks izrunāti koalīcijas sadarbības sanāksmē.

«Ja partiju starpā būs tāda vienošanās, ministrijai nav iebildumu precizēt plānu, jo mūsu mērķis ir panākt, lai reforma tiek pieņemta,» sacīja Pūce.

Taujāts, vai šīs trīs pilsētas pēc statusa paliktu kā republikas pilsētas, ministrs pagaidām komentēt nevarēja, jo teica, ka par to tikšot diskutēts koalīcijas sanāksmē.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) nolēmusi rosināt Rīgas domes atlaišanu, jo ministrijas ieskatā vietvara jau otro reizi nav spējusi izpildīt vienu no pašvaldības autonomajām funkcijām - nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu.

To šodien preses konferencē paziņoja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP). Reaģējot uz Rīgas domes nespēju risināt atkritumu apsaimniekošanas jautājumus, VARAM vairākkārt vērsusies domē ar pieprasījumiem sniegt skaidrojumu, kā šo situāciju plānots risināt, taču atbildes pēc būtības netika saņemtas, skaidroja Pūce.

"Konstatējot demokrātijas un tiesiskuma apdraudējumu, man ir pienācīgi jāreaģē un šāds apdraudējums jānovērš," ministrijas lēmumu rosināt Rīgas domes atlaišanu skaidroja Pūce.

Kopumā likumā "Par pašvaldībām" vietvarām ir noteiktas vairāk nekā 20 autonomās funkcijas, un viena no tām ir organizēt iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus, tostarp sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, neatkarīgi no tā, kā īpašumā atrodas dzīvojamais fonds. Tā kā autonomās funkcijas ir nostiprinātas likumā, to nepildīšana ir viens no četriem iemesliem, kas var kalpot par pamatojumu rosināt domes atlaišanu.