Jaunākais izdevums

Šobrīd Latvijā ir pieejams plašs klāsts dažādu moderno medicīnisko tehnoloģiju, taču trūkst kvalificētu speciālistu, kas šos tehniskos risinājumus spētu pareizi pielietot.

Galvenā problēma šajā gadījumā neslēpjas tehnoloģiju pieejamībā, bet gan iespējās tās pareizi integrēt veselības sistēmas aprūpē, norāda Jānis Kļoviņš, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra Zinātniskās padomes priekšsēdētājs.

Viņš uzsver, ka šobrīd primāri būtu jādomā nevis par papildu atbalstu tehnoloģijām, bet gan ieguldījumiem izglītībā un zinātnē, tādējādi paplašinot to speciālistu loku, kas varētu ar šiem risinājumiem strādāt.

Trūkst finansējuma

Pašlaik mums ir pieejamas ļoti attīstītas tehnoloģijas, piemēram, diagnostikas jomā, kā rezultātā mēs varam veikt ļoti precīzu vēža diagnostiku un noteikt, kādi medikamenti konkrētajam pacientam ir jālieto, taču jāņem vērā, ka tālākā ārstēšana pacientiem izmaksā ļoti dārgi, skaidro J. Kļoviņš.

“Te ieskicējas vēl viens veselības aprūpes sistēmas izaicinājums – veicinot diagnostikas attīstību, bet neparedzot ieguldīt līdzekļus citos virzienos, process apstājas, jo cilvēki vienkārši nevar atļauties tālāko ārstēšanu. Jebkurā gadījumā mēs visu laiku nonākam pie finansējuma trūkuma, taču tajā pašā laikā jāsaprot, ka ir lietas, ko nevar nopirkt par naudu, tajā skaitā cilvēku zināšanas un prasmes, kas ir nepārtraukti jātrenē. Šī iemesla dēļ valstij būtu pastiprināti jādomā par ieguldījumiem izglītībā un zinātnē. Ja runājam par vēža ārstēšanu, tad, piemēram, šobrīd mums trūkst kaut vai tādas vienkāršas lietas kā konsīliji, kuros apvienotos gan ārsti, gan ķīmijterapeiti un citi speciālisti ar labu izpratni par ģenētiku. Mums šādu speciālistu trūkst,” pauž J. Kļoviņš.

Viņš norāda, ka Rietumvalstīs par šiem jautājumiem domāts jau ilgstoši. “Sistēma soli pa solim veidota 20 gadu garumā, tur pieejams ne tikai atbalsts pacientu tālākajā ārstēšanā, bet arī tehnoloģijas un speciālisti, kas māk ar tām strādāt. Ieguldījumi, kas būtu jāveic izglītībā un zinātnē, lai šo profesionāļu trūkumu samazinātu, nav lieli. Mēs to varam atļauties. Protams, kaut kādā mērā tas jau notiek, taču šobrīd galvenokārt iniciatīva nāk no Izglītības un zinātnes ministrijas puses, vairāk būtu jāiesaistās arī Veselības ministrijai. Vajadzētu ieguldīt konkrētos, specifiskos mērķos, nevis zinātnē kopumā,” spriež J. Kļoviņš.

Runājot par veselības aprūpes sistēmas nākotni, viņš norāda, ka svarīgi būtu vairāk uzmanības pievērst arī preventīvajai medicīnai. “Ieguldot pietiekamus līdzekļus pareizajās aktivitātēs, ilgtermiņā izdevumi samazinātos. Arī tā ir milzīga problēma, taču ar to saskaras ne tikai Latvija. Rezultātu ieguldījumiem preventīvajā medicīnā mēs varam redzēt vien pēc 10–20 gadiem. Medicīnas ekonomika vienkārši tā nav uzbūvēta, jo mēs cenšamies ārstēt aktuālās slimības. Tajā pašā laikā ir jāsaprot, ka jau laikus nosakot cilvēku grupas, kurām ir lielāks risks saslimt ar kādu konkrētu slimību, un veidojot dažādas programmas viņu uzraudzībai, mēs varam veidot veselīgāku iedzīvotāju populāciju nākotnē,” atgādina J. Kļoviņš.

Jāattīsta attālinātā medicīna

Arī Juris Pūce, SIA KleinTech Services vadītājs piekrīt, ka šobrīd par preventīvo veselības aprūpi Latvijā tiek domāts ļoti maz. “Šai jomai pieejams ļoti neliels atbalsts, jo pārsvarā viss finansējums tiek novirzīts ārstēšanai. Šajā gadījumā plašas iespējas paver attālinātā medicīna un uzraudzības automatizācija, jo tas ļauj būtiski samazināt salīdzinoši dārgās ārstniecības izmaksas brīdī, kad diagnoze jau ir uzstādīta. Šajā gadījumā nepietiek tikai ar kampaņām, kas aicina pārbaudīt veselību vai vakcinēties, nepieciešams atvērt iespēju aprūpes procesā iesaistīties pēc skaidri saprotamiem principiem dažādām pusēm, kombinējot ārstu, farmaceitu un tehnoloģiju nodrošinātāju prasmes, jo tādā veidā būtu iespējams sasniegt visaugstāko rezultātu. Šobrīd pie mazas iedzīvotāju pirktspējas un salīdzinoši neliela iedzīvotāju skaita ir skaidrs, ka mēģinājumi veidot jaunus tehnoloģiskus risinājumus tieši veselības veicināšanai un attālinātai aprūpei, par kuriem maksātu iedzīvotāji, ir lemti smagam darbam un lielai varbūtībai nebūt ekonomiski veiksmīgiem,” uzskata J. Pūce.

Viņš norāda, ka šobrīd pastāv salīdzinoši maz tehnisko šķēršļu nodrošināt attālinātu aprūpi, uzraudzību un pat ārstēšanu, taču arī šajā jomā esošās veselības aprūpes sistēmas problēmas vairāk ir administratīvas. “Ārstniecības personām pietrūkst kompetences un kapacitātes sarežģīto tehnisko risinājumu lietošanā un lielās noslodzes dēļ trūkst laika tos lietot. Jāpiebilst, ka veselības stāvokļa uzraudzību un veicināšanas procesus valsts īsti neapmaksā, tāpēc attiecīgi nav lielas motivācijas tam tērēt laiku. Bez tam saglabājas arī noteiktas jomas, kur attālināta aprūpe un apskate nav iespējama vai arī tehniskie risinājumi ir pārāk dārgi un ar ierobežotām iespējām,” teic J. Pūce, piebilstot, ka attālinātās medicīnas jomā pats būtiskākais pašlaik būtu panākt to, ka pacienta dati ir pietiekami atvērti, bet tajā pašā laikā aizsargāti.

“Protams, veselības datu apstrāde ir saistīta ar nepieciešamību nodrošināt datu aizsardzību un sabalansēt drošību ar personas interesēm – tam ir nepieciešamas skaidras vadlīnijas. Papildus tam ir skaidri identificējama vajadzība nodibināt drošus un pastāvīgi pieejamus saziņas kanālus ar iedzīvotājiem, caur kuriem tad tie varētu saņemt gan vispārīgu, gan personalizētu informāciju, kas būtu balstīta uz viņu datiem. Šobrīd šādi kanāli, protams, ir vairumam rīcībā esošie mobilie telefoni, bet arī te ir jādomā, kā nodot saprotamu informāciju – tā, lai neveidotos digitālā plaisa un to spētu izmantot arī vecāka gadagājuma lietotāji ar mazākām digitālajām prasmēm,” atzīmē J. Pūce.

Jāpiesaista jauni speciālisti

Kvalificētu ārstniecības personu skaits pieaug neproporcionāli attiecībā pret sabiedrības novecošanu, atzīmē J. Pūce.

“Tā rezultātā pat nevis brīvprātīgi, bet piespiedu kārtā nākas pieņemt lēmumus, ka daļu pakalpojumu sāk sniegt mazāk kvalificēts personāls. Ātrāka normatīvo aktu adaptēšanās šai situācijai, nespiežot ārstu prakses mānīties ar datu ievades autoriem, iespēja ar tehnoloģiju palīdzību piesaistīt speciālistus ārpus Latvijas, kuriem ir atbilstoša kvalifikācija, bet kuri, iespējams, runā citā valodā, paļaušanās uz algoritmizētām vadlīnijām, kuras var palīdzēt realizēt tehnoloģijas, ir tikai daži no piemēriem, kā šo jautājumu varētu mēģināt risināt,” spriež J. Pūce.

Mārcis Leja, Latvijas Universitātes profesors, medicīnas doktors, gastroenterologs un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Zinātniskās daļas vadītājs apstiprina – Latvijai būtu jādomā par jaunu speciālistu piesaisti. “To var darīt, gan palielinot pieejamo rezidentūras vietu skaitu un paplašinot tālāko apmācību pieejamību, gan paaugstinot mediķu atalgojumu. Kvalificētu speciālistu trūkst, piemēram, ķīmijterapeitu. Trūkst arī tādu profesionāļu, kuriem būtu starpdisciplināras zināšanas, kā arī pieredze strādāt ar liela apjoma datiem. Parasti tiek pārstāvēta viena vai otra joma, taču šobrīd abas šīs prasmes kopā vienā cilvēkā Latvijas tirgū ir reti sastopamas,” atzīmē M. Leja.

Varētu izmantot efektīvāk

Runājot par moderno tehnoloģiju pieejamību Latvijā, viennozīmīgas atbildes nav, uzskata M. Leja. “Ir jomas, kurās tehnoloģiju joprojām trūkst. Piemēram, ja mēs paskatāmies uz onkoloģijas nozari, kur tehniskie risinājumi teorētiski drīkst kalpot tikai limitētu laika periodu, jāteic, ka mums ļoti daudz kas būtu jānomaina. No otras puses, attēlu diagnostikas Latvijā daudzviet ir pieejamas daudz vairāk, nekā reāli tiek izmantotas. To arī nosaka sistēma kopumā, jo Latvijā ir gan valsts, gan privātās iestādes, kur iespējams veikt dažādus izmeklējumus, un katrs, protams, skatās, kādā veidā viņš var izdzīvot ar tam pieejamajām tehnoloģijām. Kopumā jāteic, ka ir pietiekami daudz tehnisko risinājumu, kuru mums trūkst, bet tajā pašā laikā ir gana daudz tehnoloģiju, kas varētu tik izmantotas daudz efektīvāk, nekā šobrīd,” pauž M. Leja, piebilstot, ka visās pasaules valstīs medicīnas aprūpes sistēmai pieejamie līdzekļi ir ierobežoti, tāpēc nākotnē būtu jātiecas uz tādu risinājumu ieviešanu, kas spētu uzlabot dzīvi maksimāli lielākam pacientu skaitam.

“Neviens nespēj atļauties visu. Pasaulē bieži vien tiek rēķināts, cik papildus izmaksā viens papildus kvalitatīvi nodzīvots mūža gads. Protams, šajā gadījumā jāņem vērā arī ētiskie apsvērumi, jo skaidrs, ka cilvēkus nevar atstāt bez ārstēšanas, ja tas izmaksā pārāk dārgi. Tajā pašā laikā jāsaprot, ka, lai cik skumji tas neizklausītos, valsts visu tomēr nesamaksās. Robeža ir jāprot novilkt un jārīkojas maksimāli ekonomiski. Pragmatiski jāraugās tādu risinājumu virzienā, kas ir efektīvāki un var palīdzēt pēc iespējas lielākam cilvēku lokam,” atzīmē M. Leja.

Jāturpina attīstīties

Preventīvā medicīna ir tā nozare, kam būtu nepieciešams pievērst lielāku uzmanību, piekrīt Sergejs Isajevs, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes Patoloģijas katedras profesors un Latvijas Patologu asociācijas vadītājs. “Tas būtu jādara ne tikai finansiālu ieguldījumu veidā, bet arī izglītojot sabiedrību. Te mēs runājam par tā saucamajiem skrīningiem, kas tiek veikti pacientiem ar augsta riska slimību attīstību nākotnē. Šajā gadījumā lielākā problēma ir tieši informācijas trūkums, jo, pat ja mums ir visas nepieciešamās tehnoloģijas, lai izmeklējumu veiktu, sabiedrības atsaucība bieži vien ir neliela,” teic S. Isajevs, piebilstot, ka pēdējo gadu laikā Latvijā ir ieviestas daudzas modernās tehnoloģijas, tāpēc šobrīd būtu svarīgi šo procesu turpināt.

“Ieguldījumi ir bijuši lieli, pašlaik būtu jāseko līdzi risinājumu un metožu attīstībai, turpinot investēt nākotnē. Jāsaprot, ka tirgū nemitīgi parādās jaunas tehnoloģijas, mēs nevaram iegādāties vienu risinājumu un izmantot to mūžīgi,” atgādina S. Isajevs. Runājot par speciālistu trūkumu, viņš norāda, ka šāda problēma pastāv, taču tā nav milzīga. “Ja salīdzinām ar citām valstīm, kurās šīs metodes darbā ar modernajām tehnoloģijām ir atstrādātas, tad profesionāļu, protams, trūkst. Tajā pašā laikā ir jāsaprot, ka Latvija ir tikai šī ceļa sākumposmā, tāpēc loģiski, ka mums ir nepieciešams ieguldīt cilvēkresursos, apmācīt personālu un piesaistīt jaunus kolēģus,” atzīmē S. Isajevs, uzsverot, ka jau šobrīd medicīnas aprūpes sistēma virzās uz personalizētu pieeju, kas nozīmē, ka šādi speciālisti būs nepieciešami arī turpmāk.

“Nākotnē katra pacienta ārstēšana nenotiks pēc vienotas shēmas, bet pēc individuāla risinājuma konkrētajam cilvēkam vai cilvēku grupai. Tas daļēji notiek jau šobrīd, un, lai šo procesu nodrošinātu, mums nepieciešams veikt modernus diagnostiskos izmeklējumus ar jaunām tehnoloģijām, kas nozīmē arī papildu profesionāļu apmācību,” informē S. Isajevs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Trīs Latvijas zinātnieces saņem balvu Sievietēm zinātnē

Db.lv, 08.06.2022

Anda Barkāne saņem atzinību par celulozes modificēšanu 3D drukas tintes izgatavošanai.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par savu ieguldījumu zinātnes jomā L`ORÉAL sadarbībā ar Baltijas valstu zinātņu akadēmijām un UNESCO Nacionālajām komisijām prestižās Baltijas jauno talantu programmas Sievietēm zinātnē ietvaros apbalvo septiņas talantīgas zinātnieces.

Par savu ieguldījumu zinātnē un pētījumu veikšanai 6 000 eiro balvu šogad saņem doktorante M.sc.ing. Anda Barkāne, doktorante M.sc.ing. Laura Vītola un Dr.phys. Ilze Ļihačova no Latvijas, Dr. Gintare Kručaite un doktorante Greta Jaroskyte no Lietuvas, kā arī Dr. Estere Oras un doktorante Karolina Kudelina no Igaunijas. Viena dalībniece no katras valsts tiks nominēta prestižajai L'ORÉAL-UNESCO Sievietēm zinātnē starptautisko uzlecošo talantu programmai.

“Zinātņu akadēmiju žūrijas kā 2022. gada uzvarētājas izraudzījušās septiņas jaunās pētnieces, novērtējot viņu zinātnisko izcilību un aktivitāti. Man ir patiess prieks par šīm sievietēm, kuru aizrautība un darba rezultāti iedvesmos meitenes skolās un augstskolās īstenot savus mērķus kopējam sabiedrības labumam, veselībai un videi. Esmu pārliecināta, ka tas arī atgādinās ikvienam būtisko zinātnes lomu un mūsu zinātnieču pienesumu. Novēlot izcilu veiksmi zinātniskā darbā un laimi savā privātajā dzīvē,” uzsver Latvijas Valsts prezidente (1999-2007), Baltijas jauno talantu programmas Sievietēm zinātnē patronese, akadēmiķe Vaira Vīķe-Freiberga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Latvijas Finieris bērza tāsi pārvērš betulīnā

Māris Ķirsons, 05.01.2022

AS “Latvijas Finieris” kopā ar Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta zinātniekiem veica pētījumus un izveidoja eksperimentālās betulīna ražošanas iekārtas, stāsta

AS “Latvijas Finieris” valdes loceklis, attīstības un pētniecības sektora vadītājs Māris Būmanis.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijā izveidota pirmā ražotne, kas bērza tāsi pārvērš augstas pievienotās vērtības bioloģiskā produktā betulīnā, kura potenciālie izmantotāji ir pārtikas piedevu, kosmētikas un medicīnisko preparātu ražotāji, raksta žurnāls Ilustrētā Zinātne.

Vairāku iepriekšējo gadu darbs ir rezultējies industriālā tehnoloģijā smalcinātas bērza tāss ražošanai un industriālā laboratorijā betulīna iegūšanai no smalcinātās bērza tāss, kas ir mērogota no zinātnieku laboratorijas izmēra, žurnālam Ilustrētā Zinātne stāsta AS “Latvijas Finieris” valdes loceklis, attīstības un pētniecības sektora vadītājs Māris Būmanis.

Uzņēmums kopā ar Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta zinātniekiem veica gan pētījumus, gan arī izveidoja eksperimentālās betulīna ražošanas iekārtas.

Betulīna projekts tiek īstenots ar Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstu Meža nozares Kompetences centra projektos. AS “Latvijas Finieris” betulīna industriālās laboratorijas aprīkojumu radījusi sadarbībā ar metālapstrādes uzņēmumu no Iecavas. Tas zinātnieku un “Latvijas Finiera” tehnoloģiskos risinājumus pārvērta tehniskā aprīkojumā, savukārt smalcinātas tāss sagatavošanai tika iegādātas atsevišķas iekārtas, kuru darbība bija ne tikai jāsalāgo, bet arī savstarpēji jāintegrē vienotā sistēmā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Apbalvoti labākie jaunie pētnieki inovāciju konkursos Zināšanu agora un Ideju laboratorija

Db.lv, 24.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izceļot jauno pētnieku sasniegumus, Latvijas Universitātes (LU) Inovāciju centrs LUMIC jau ceturto reizi rīkoja Jauno tehnoloģiju un inovāciju dienu, iepazīstinot ar jaunākajiem atklājumiem un sasniegumiem, bet jaunie pētnieki sacentās konkursos “Ideju laboratorija” un “Zināšanu agora”, ģenerējot inovatīvas idejas universitātes un zinātnes attīstībai Latvijā.

Tehnoloģiju dienā notika ne vien iedvesmojošas sarunas ar LU absolventiem, kas sekmīgi darbojas zinātnes un uzņēmējdarbības laukā, bet arī intelektuāla trīs rektoru diskusija par viņu akadēmisko ceļu, zinātnes attīstību un nākotnes inovācijām.

LU Inovāciju centra LUMIC organizētajā konkursā “Ideju laboratorija” studenti tika mudināti iesaistīties universitātes ilgtspējīgas attīstības veicināšanā un zinātnes izaugsmē. Studentu izvēlētās tēmas bija saistītas ar studentu aktīvāku iesaisti zinātnē. Divu dienu garumā tika domāts par modeļiem, kā veicināt gan pamata līmeņa, gan augstākā līmeņa studentu iesaisti zinātnē un sekmēt starpdisciplināru pētījumu ideju attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #13

DB, 29.03.2022

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd vēja parku būvniecība Latvijā vairs nav tikai stāsts par virzību uz zaļāku nākotni, bet gan par mūsu pašu enerģētisko neatkarību, intervijā norāda Mārtiņš Čakste, AS Latvenergo valdes priekšsēdētājs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 29.marta numurā lasi:

STATISTIKA. Vidējā inflācija Eiropas Savienībā sasniedz 6,2%.

TĒMA. Pašpietiekamība var būt izvēle starp efektivitāti un drošību.

Biogāze: ar OIK – slikti, bez – arī!

Alternatīva – koksnes gazifikācija. Izmantosim?

AKTUĀLI. Pa kontrolierim pie katra sēņotāja un ogotāja?

FINANSES. Karali dolāru vēl no troņa negāzīs.

DB KONFERENCES

Ietekme ģeopolitikai, ne tik daudz globālai konkurencei.

PPP veselības aprūpē – kāpēc un kā to darīt?

Primāri jādomā par ieguldījumiem izglītībā un zinātnē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības aprūpes publiskais finansējums turpmākajos gados, attiecināts pret IKP, tikai samazināsies, bet publiskā privātā partnerība (PPP), kas ir viena no nozares finansēšanas iespējām, pagaidām nenotiek.

Kāpēc un kā to darīt – tāds ir galvenais Dienas Biznesa jautājums konferences Nākotnes veselība, kas notiks šā gada 31. martā, priekšvakarā.

Nozares pirktspēja samazināsies

Lai sāktu diskusiju par veselības aprūpes attīstības finansējumu vispār, vispirms jānorāda, ka jau šobrīd daļa no veselības aprūpes ir privāta, piemēram, veselības centri, laboratorijas, ģimenes ārstu prakses, savukārt slimnīcas ir gan valsts, gan pašvaldības, proti, publiska kapitāla uzņēmumi. Jaukti finansētu projektu tīrā veidā veselības aprūpē nav. Līdztekus būtiski norādīt, ka 2022. gadā veselības aprūpes budžets ir aptuveni 1,5 miljardi eiro, kas veido 4,51% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Lai arī skaitlis ir liels, tas ir mazāks nekā 2021. gadā, proporcionāli attiecinot pret IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Jaunuzņēmējiem un pētniekiem šogad pieejamie valsts finanšu atbalsta instrumenti attīstībai

Db.lv, 23.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) ir apkopojusi un izcēlusi pieejamās Ekonomikas ministrijas (EM) un LIAA programmas un aktivitātes, kur gan topošie zinātnē bāzētie uzņēmumi, gan pētnieki var pieteikties finansējumam vēl šogad.

Pašlaik jaunuzņēmumiem akcelerācijas fondu finansējumu turpina piedāvāt tikai “Commercialization Reactor” un “Buildit”, vēsta

“LabsofLatvia.com”.

““Commercialization Reactor” primārais fokuss ir zinātnisko atklājumu komercializācija un dziļo tehnoloģiju uzņēmumu skaita palielināšana Latvijā. Pašlaik jaunuzņēmējiem ir iespēja saņemt kopējo finansējumu 300 tūkstoši eiro apmērā. Taču tā kā zinātnē balstīto biznesu izveidei un vadībai ir nepieciešamas specifiskas prasmes, mēs aicinām interesentus vispirms piedalīties intensīvā sešu nedēļu apmācību kursu “Cutting-Edge Entrepreneurship”, ko īstenojam kopā ar LIAA un Rīgas Ekonomikas augstskolu,” skaidroja fonda valdes priekšsēdētāja Ilona Gulčaka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārvarot Covid-19 pandēmijas sekas un nestabilās ģeopolitiskās situācijas radīto ietekmi, Latvijai ir jākļūst par ekonomiski attīstītu, konkurētspējīgu un drošu valsti, ar modernu izglītības sistēmu, pieejamu veselības aprūpi ikvienam un kurā savu nākotni saskata ikviens Latvijas iedzīvotājs. Lai to īstenotu, pieci lielākie Ministru kabineta sociālie un sadarbības partneri.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS), Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) un Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) 24.maijā parakstīja Vienošanās memorandu, kas paredz turpmāku rīcības koordinēšanu un vienotu pozīciju sarunās ar valsts pārvaldi noteikto mērķu sasniegšanai.

Memorandu organizāciju vārdā parakstīja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Kongresu namā šoien darbu sāks vienotais atbalsta centrs Ukrainas iedzīvotājiem, par kura atvēršanu pagājušajā nedēļā lēma Rīgas dome.

Atbalsta centrs tiek veidots ar mērķi sniegt iespējami pilnvērtīgu palīdzību vienuviet Ukrainas pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri izceļo no Ukrainas vai kuri nevar atgriezties Ukrainā saistībā ar Krievijas izraisīto karu.

Kā informēja Rīgas domes Komunikācijas pārvaldē, centrs darbosies kā vienas pieturas aģentūra, kurā centralizēti tiks sniegti pašvaldības un valsts pakalpojumi, kas primāri nepieciešami iedzīvotājiem, kuri Latvijā ieradušies no kara postītās Ukrainas.

Pašvaldība atbalsta centrā primāri nodrošinās sociālo palīdzību un ar izglītības nodrošināšanu saistītos jautājumus. Šeit strādās pašvaldības sociālais darbinieks, klientu apkalpošanas speciālists, kā arī izglītības speciālists.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite” un Zviedrijas telekomunikāciju aprīkojuma ražotājs “Ericsson” noslēguši darījumu par 5G tehnoloģijas ieviešanu Latvijā.

Līgums par sadarbību tika parakstīts 17. maijā, Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā. Darījums paredz, ka gada laikā “Bite” izbūvēs 200 jaunas 5G bāzes stacijas, nodrošinot 5G tīkla pārklājumu Rīgā, Pierīgā un lielākajās Latvijas pilsētās.

Gada laikā “Bite” izbūvēt kopumā 200 bāzes stacijas, kas aprīkotas ar šo progresīvo tehnoloģiju. Pirmās pilsētas un rajoni, kurās tiks būvētas 5G bāzes stacijas, būs tie, kur novērots visstraujāk augošais pieprasījums pēc mobilā interneta un tīkla noslodze, piemēram, vasaras sezonā vai darba dienu vakaros un brīvdienās Mārupē, Baložos, Ogrē, Ķekavā, Jūrmalā, Carnikavā, Saulkrastos, Zvejniekciemā un Skultē.

“Līdz šim esam daudz strādājuši un veikuši priekšdarbus, lai sagatavotos 5G ieviešanai, piemēram, nodrošinoties ar tai nepieciešamo frekvenču portfeli. Savukārt šī darījuma rezultātā esam ieguvuši starptautiski atzītu un stratēģiski nozīmīgu sadarbības partneri. “Ericsson” ir viens no vadošajiem IKT pakalpojumu sniedzējiem pasaulē ar vairāk nekā 145 gadu “know-how” pieredzi nozarē. Kompānijas portfelis piedāvā tos pakalpojumus, kas atbilst “Bite” vajadzībām, lai nodrošinātu modernu tīkla attīstību un pozitīvu pakalpojumu lietošanas pieredzi klientiem. 5G nodrošinās gan ātrāku internetu, gan zemāku latentāti un daudzas citas priekšrocības. Turklāt runa nav tikai par tās iespējām iedzīvotāju ikdienā, bet galvenokārt tieši biznesa, industriālajos risinājumos izglītībā, satiksmē, zinātnē, veselībā, pilsētvidē, inovācijās, investīciju piesaistē u. tml. Tam būs arī izšķiroša loma, Latvijas ekonomikai restartējoties pēc Covid-19 un ģeopolitisko izaicinājumu radītajām krīzēm,” saka “Bite” vadītājs Kaspars Buls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā turpinās strauja pāreja uz atjaunojamiem energoresursiem (AER), ko šobrīd virza ne tikai klimatneitralitātes mērķi, bet arī ģeopolitiskie notikumi, norāda DB aptaujātie eksperti.

Krievijas karadarbība Ukrainā kā vēl nekad iepriekš aktualizējusi jautājumu par enerģētiskās neatkarības nodrošināšanu, tāpēc AER loma šobrīd būtiski palielinās, uzskata Sandis Jansons, AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs.

Viņš stāsta, ka sadales infrastruktūras kapacitāte ir pietiekama, lai tīklam būtu iespējams pieslēgt jaunus elektroenerģijas ražotājus, vienlaikus šajā procesā nedrīkst aizmirst par fizikas likumiem, piemēram, to, ka ražošanas avotu visizdevīgāk ir veidot patērētāju tuvumā, kas radīs mazāku enerģijas zudumu apjomu elektrības sadales procesā.

Ražot tuvāk patērētājam

Skaidrs, ka atjaunīgās elektroenerģijas īpatsvars kopējā enerģētikas bilancē tikai pieaugs un līdz ar to palielināsies arī prasības pēc drošākas un kvalitatīvākas elektroapgādes, stāsta S. Jansons. “Mums jābūt gataviem to nodrošināt, un jāteic, ka šobrīd lielā mērā mēs esam tam gatavi. Tajā pašā laikā ražotājiem jāatceras, ka, lai gūtu maksimāli lielu atdevi, ģenerācija ir jāizvieto pēc iespējas tuvāk patērētājiem. Ja kāds vēlētos būvēt saules parku meža vidū, tad tīkla infrastruktūrā ražošanas jaudas varētu arī nepietikt, taču arī šādas situācijas tehniski ir risināmas, piemēram, ievelkot jaunas līnijas vai stiprinot jau esošās. Jebkurā gadījumā AER nākotnes enerģētikā ieņems ļoti svarīgu lomu, un tas ir tikai pašsaprotami, jo būtu muļķīgi neizmantot tos enerģijas avotus, kas paši atjaunojas,” spriež S. Jansons, uzsverot, ka jautājumus par virzību uz AER aktualizējis arī Krievijas iebrukums Ukrainā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Digitalizācija un automatizācija uzņēmumu kiberdrošībai un efektivitātei

Jānis Čupriks, Datakom valdes loceklis, 27.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā Krievijas militāro iebrukumu Ukrainā, aktualizējies jautājums arī par Latvijas kiberdrošības stiprināšanu. Tas nozīmē ne tikai valstiska mēroga pasākumus, bet arī aktivitātes uzņēmuma vai organizācijas drošības sekmēšanai internetā.

Digitaizācijai un procesu automatizācijai šobrīd ir jābūt vienai no augstākajām prioritātēm gan privātajā sektorā, gan valsts pārvaldē, jo tās ne tikai veicinās kiberdrošību, bet arī sekmēs darba optimizāciju, ļaujot izdarīt un sasniegt vairāk, ieguldot mazāk resursus.

Uzņēmumu, iestāžu un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem jābūt gataviem uzbrukumiem, kas var skart dokumentu vadības, monitoringa, grāmatvedības un noliktavu uzskaites sistēmas – tas nozīmē, ka jārūpējas ne tikai par visu iekārtu drošību, jāpārliecinās, ka svarīgiem datiem, sistēmu un iekārtu konfigurācijām tiek veidotas rezerves kopijas un tas tiek darīts atbilstoši labākajai praksei, bet arī jāpārbauda, vai tīklā nav kādas nezināmas vai neuzturētas sistēmas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Viesmīlības izeju no krīzes saredz gastronomiskā tūrisma attīstībā

Db.lv, 13.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nodrošinātu Latvijas tūrisma un viesmīlības nozares atkopšanos no krīzes, ir nepieciešama vienota rīcība gastronomiskā tūrisma attīstībā, secināts Latvijas Restorānu biedrības (LRB) un Biznesa augstskolas “Turība” asoc. prof. Ērika Lingebērziņa īstenotajā pētījumā “Gastronomiskais tūrisms galamērķa konkurētspējai”.

Ir svarīgi mērķtiecīgi strādāt pie Latvijas nokļūšanas Michelin ceļvedī un nacionālā gastronomiskā tūrisma ceļveža veidošanas, kā arī pašmāju vadošo pavāru individuālo zīmolu attīstības.

“Pasaules Tūrisma organizācija min gastronomisko tūrismu, kā vienu no vadošajiem virzieniem tūrisma atjaunošanai pēc pandēmijas. Izcilie Latvijas restorāni un šefpavāri vēl pirms pandēmijas ir spējuši piesaistīt ārvalstu viesu uzmanību un patīkami pārsteigt un aizraut. Šobrīd, kad pie nozares debesīm sabiezējuši tumši problēmu mākoņi – izdzīvošanas jautājums, energoresursu cenu, vispārējais nozares nodokļu slogs, darbinieku un tūristu trūkums, – ir valstiskā līmenī jādomā, kā mēs šo nozari revitalizēsim. Asociētā profesora Ērika Lingebērziņa pētījums ir labs pamats jeb atspēriena punkts plašākai diskusijai par gastronomiskā tūrisma iespējām gan nozares, gan katra uzņēmuma kontekstā,” uzsver LRB prezidents Jānis Jenzis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai kā gribētos pievērst uzmanību pārsvarā procesiem, kas saistīti ar ekonomiku, neizbēgami visi vērtējumi noved pie politikas, kas ir lielos spēles noteikumus formulējoša (vai laicīgi un pienācīgā kvalitātē neformulējoša).

Īpaši to izjūtam priekšvēlēšanu laikā kā tagad. Redzam, ka valsts likteņa lēmējiem vairāk rūp, kā īslaicīgi sev pievērst vēlētāju uzmanību, kā izpatikt balsotājiem, nevis kas notiks ar tiem pašiem vēlētājiem, ar valsts ekonomiku kaut vai gada perspektīvā. Pietrūkst domāšanas, runāšanas par lēmumu, procesu sekām, pietrūkst tālredzīgu vērtējumu, pietrūkst mērķtiecīguma darbībā.

Šķiet, valsts likteņa lēmēji vadās pēc principa: pagātne ir tāda, ko gribam izsvītrot vai vismaz krietni izrediģēt, par nākotni nerunājam, jo par to pat bail domāt – tik daudz mainīgu neskaidrību. Atliek vien, tā teikt, cepties par šodienas aktualitātēm un pseidoaktualitātēm un risinājumu vietā izvēlēties uzmanību piesaistošas parodijas. Spilgts piemērs – tie mērķētie vai vēl vairāk mērķētākie atbalsti, par ko aizvien runā valdības pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien lems par izejas stratēģiju no Covid-19 ierobežojumiem, pirmdien pēc valdošās koalīcijas partiju sanāksmes pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Valdības sēdes sākums paredzēts plkst.10, taču vispirms būs sēdes slēgtā daļa.

Atsevišķi jautājumi par Covid-19 sertifikātu turpmāku izmantošanu aizvien vēl palikuši neskaidri.

Kariņš pirmdien atzīmēja - ņemot vērā, ka nav zināms, vai un kādi Covid-19 saslimstības viļņi varētu būt nākotnē, valdības stratēģija paliek nemainīga - labākais risinājums ir vakcinēties un balstvakcinēties, lai samazinātu smagas saslimšanas risku, pauda politiķis.

Premjers arī akcentēja, ka ir jāturpina nēsāt maskas un testēties, lai saslimšanas gadījumā neietu sabiedrībā.

Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP) pozitīvi novērtēja, ka pēc divām nedēļām kopš Jaunās konservatīvās partijas aicinājuma koalīcijas kolēģiem pārskatīt Covid-19 regulējumu ir panākta vienošanās par ierobežojumu mazināšanu. Politiķe cita starpā norādīja, ka ir svarīgi, ka skolās tiek saglabāta maksimāli bieža testēšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Obligātais eksāmens neradīs mīlestību pret STEM priekšmetiem

Anita Muižniece, izglītības un zinātnes ministre, pedagoģe, 12.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atsaucoties uz to, ka darba tirgū trūkst cilvēku ar fizikas un citu eksakto priekšmetu zināšanām, izskanējis aicinājums noteikt dabaszinātņu priekšmetu eksāmenus kā obligātus.

Patiesībā, obligāts eksāmens automātiski nenozīmē lielāku interesi par priekšmetu. Turklāt, vairojot obligāto eksāmenu skaitu, samazinām skolēnu izvēles iespējas un paaugstinām jau tā augsto eksāmenu slogu. Šobrīd, kad rit tikai otrais mācību gads, kad skolas turpina ieviest pilnveidoto mācību saturu un pieeju, un vēl nav iespējams izvērtēt rezultātus, jauns obligātais eksāmens būtu reforma reformas pēc, nevis reāls veids, kā sekmēt jauniešu interesi par STEM priekšmetiem.

Kāpēc obligātais eksāmens neradīs pēkšņu un vispārēju mīlestību pret STEM priekšmetiem? Paraudzīsimies uz centralizētā matemātikas eksāmena piemēru, kas kopš 2009. gada ir obligāts. Šajā divpadsmit gadu periodā tikai trīs gados vidējais rezultāts pārsniedza 40% slieksni. Tas nav apliecinājums tendencei, bet gan reakcija uz zemākām prasībām, līdz ar to ir skaidrs, ka obligātais eksāmens automātiski nerada konkurētspējīgākus vidusskolu absolventus. Motivāciju mācīties rada nevis eksāmenu obligātums, bet mācību saturs un procesa kvalitāte, tieši tāpēc mums jādod iespēja jaunajam saturam – tikai sagaidot un izvērtējot padziļināto zināšanu un prasmju apgūšanas rezultātus, varam runāt par papildu izmaiņu nepieciešamību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IPAS Indexo padome ir apstiprinājusi izmaiņas IPAS Indexo uzņēmuma vadībā – par valdes locekli iecelta Ieva Margeviča, bet valdi atstāj Iļja Arefjevs.

IPAS Indexo valdē darbu turpinās valdes priekšsēdētājs Valdis Siksnis un Henriks Karmo.

Izmaiņas Indexo vadības komandā palīdzēs īstenot Indexo stratēģiskos plānus veikt akciju sākotnējo piedāvājumu (IPO) un veidot klientiem draudzīgāko banku Latvijā. Par IPAS Indexo meitas uzņēmuma Indexo Atklātais Pensiju Fonds AS valdes locekli iecelts Atis Rektiņš.

“Pateicos Iļjam par nozīmīgu ieguldījumu Indexo attīstībā, divu gadu laikā teju dubultojot klientu skaitu un ieviešot inovatīvus, uz padziļinātu tirgus izpēti un tehnoloģijām balstītus risinājumus. Iļjas vadībā Indexo uzkrāja vērtīgas zināšanas par robotizācijas iespēju izmantošanu finansēs, sagatavojot uzņēmumu nākamajam attīstības posmam,” saka Valdis Vancovičs, IPAS Indexo Padomes priekšsēdētājs un viens no dibinātājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Es nevaru palīdzēt saviem radiem un paziņām Ukrainā, man ir nepieciešami līdzekļi, lai uzsāktu dzīvi Latvijā, jo šobrīd Maskavā pret ukraiņiem izturas briesmīgi, tomēr mani līdzekļi Latvijā ir arestēti, un pat nav īsti saprotams, kādēļ," tā savu stāstu iesāk Ukrainas pilsone Irina Jarošenko.

Irina Jarošenko un viņas brālis Staņislavs Savčenko ir Ukrainas pilsoņi, kuru problēmas sākās krietni pirms pašreizējās Krievijas invāzijas Ukrainā. Viņi dzīvoja Kromatorskas pilsētā Doneckas apgabalā, kur karadarbība sākās jau tālajā 2014. gadā. Irina jau pirmajās dienās zaudēja savu vīru.

"Viņš gāja bojā, un es paliku ar diviem maziem bērniem. Jau toreiz devāmies prom no Kromatorskas, bērniem tur nebija droši, jo realitātē notika karadarbība. Turklāt es biju palikusi bez vīra," atceras I. Jarošenko. Irinas brālis Staņislavs uzturēšanās atļauju Latvijā nokārtojis pirmais un palīdzējis māsai gan ar juridiskām formalitātēm, gan uzdāvinot prāvus naudas līdzekļus, lai viņa varētu risināt savas ikdienas problēmas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Junior Achievement Worldwide nominēta Nobela miera prēmijai

Db.lv, 03.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgusies nomināciju izvirzīšana Nobela Miera prēmijai un viens no nominantiem ir jauniešu izglītības organizācija “Junior Achievement Worldwide”, kura jau vairāk nekā 30 gadus darbojas un dod savu ieguldījumu arī praktiskās uzņēmējdarbības izglītībā Latvijā.

Tas ir pagodinājums visam “Junior Achievement” tīklam, mūsu ieguldītajam darbam, kas veicina sistēmiskas pārmaiņas izglītībā visā pasaulē,” atzīst “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Nominantus Nobela Miera prēmijai var izvirzīt tikai valstu vadītāji un atsevišķas vēlētas amatpersonas, vairāku jomu profesori, Nobela prēmijas laureāti un citi sabiedrībā cienīti cilvēki. Lai gan atbilstoši oficiālajiem noteikumiem nominācijām ir jābūt anonīmām 50 gadus, “Junior Achievement” ir saņēmis atļauju informēt par to, ka jauniešu izglītības organizācijas tīklu ir nominējis izcils starptautisko attiecību un tiesību zinātņu profesors.

“Ir zināms, ka uz viņu iespaidu atstāja mūsu organizācijas plašā sasniedzamība visā pasaulē, lielais jauniešu skaits, kuriem ik gadu sniedzam iespēju atklāt sevi uzņēmējdarbībā un mūsu spēja pozitīvi ietekmēt izglītības mērķus valstīs, kurās strādājam,” stāsta J.Krievāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikvienam līderim ir jābūt saviem principiem un sarkanajām līnijām, ko viņš nedrīkst pārkāpt, domā Moller Auto Baltija vadītāja Izīda Gerkena.

Uzņēmuma vadītājs pirmkārt ir cilvēks, un darbinieki galvenokārt seko nevis amatam, bet konkrētai personai ar konkrētām rakstura īpašībām un principiem, pauž I. Gerkena, piebilstot, ka vadītājam nekad nevajadzētu atteikties no sava viedokļa, pat ja tas nav populārs. Darbiniekiem ir jāzina, kāds cilvēks tu esi, tikai tad viņi būs gatavi tev sekot un sasniegt kopīgus mērķus, atzīmē I. Gerkena.

Būvē karjeru no nulles

Pusaudžu gados būtisku lomu manā dzīvē ieņēma sports, atminas I. Gerkena. “Spēlēju Latvijas rokasbumbas izlasē, kā arī nodarbojos ar citiem sporta veidiem, tāpēc pēc vidusskolas beigšanas pieņēmu lēmumu turpināt mācības Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā (LSPA). Ieguvu bakalaura grādu sporta pedagoģijā un divus gadus strādāju skolā, taču ātri sapratu, ka šī profesija nav domāta man. Tolaik LSPA izglītībai bija ironiska pieskaņa, jo daudzi uzskatīja, ka šīs skolas absolventi māk tikai vingrot, lai gan tā nebūt nebija taisnība. Mācības nebija vieglas, jo mēs apguvām arī anatomijas pamatus un citus sarežģītus studiju kursus, taču, neraugoties uz to, manī bija sava veida komplekss, ka mana izglītība nav pietiekami laba. Šī iemesla dēļ es skaidri zināju – ja vēlos mainīt profesiju, nākotnē man noteikti būs nepieciešama vēl kāda izglītība. Pēc aiziešanas no skolas vasarā palīdzēju brālim viņam piederošajā daiļamatniecības veikaliņā. Tur es darīju visu – gan pārdevu preces un veicu pasūtījumus, gan mazgāju grīdas. Tas gan nebija ilgstošs posms manā dzīvē, jo drīz pēc tam es apprecējos un man piedzima pirmais dēls,” stāsta I. Gerkena, piebilstot, ka pilnas slodzes mammas darbs gan nekad nav bijis viņas sapnis, tāpēc jau bērna kopšanas atvaļinājuma laikā viņa pieņēma lēmumu atsākt strādāt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Uzņēmējiem būs pieejams aizdevums ar kapitāla atlaidi līdz 10 miljoniem eiro

Db.lv, 18.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) trešdien, 19.janvārī, sāks projektu atlasi jaunā lielo investīciju atbalsta programmā uzņēmējdarbības attīstības projektiem, kas ir ne mazāki par 10 miljoniem eiro, informē LIAA.

Šo programmu izstrādājusi Ekonomikas ministrija (EM) sadarbībā ar LIAA un "Attīstības finanšu institūciju "Altum"" ("Altum").

Uz aizdevumu ar kapitāla atlaidi līdz 30% apmērā no kopējām investīciju projekta attiecināmajām izmaksām varēs pretendēt Latvijā reģistrēti lielie un vidējie komersanti. Projektam pēc īstenošanas sasniedzot plānotos kritērijus, komersants varēs saņemt kapitāla atlaidi jeb dzēst "Altum" piešķirto aizdevumu.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) norāda, ka eksporta rādītāji turpina augt, taču lielu daļu no eksporta sastāda arī koksne, graudi un citi Latvijas dabas resursi, kam nebūtu jākalpo citu valstu attīstībai, bet gan jārada pievienotā vērtība uz vietas Latvijā. Tāpēc radīta programma, lai stimulētu Latvijas uzņēmumus veikt ieguldījumus jaunu produktu izstrādē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kažokzvēru audzētāji: Latvija kļūst par nelabvēlīgu valsti ieguldītājiem

Db.lv, 05.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānots, ka šodien Latvijas Republikas Saeima 2. lasījumā pieņems likumprojektu “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”, kurā paredzēts aizliegt Latvijā audzēt un turēt dzīvniekus kažokādu ieguvei. Latvijas Zvēraudzētāju asociācija un lielākais kažokādu ražotājs Latvijā Baltic Devon Mink iebilst pret likumprojektu šādā redakcijā, ņemot vērā tā nesamērīgumu, jo tas neparedz slēdzamo uzņēmumu vērtības kompensāciju un pārejas periods paredzēts ļoti īss.

Abu ieskatā šī ir nozares iznīcināšana, kas liecina par Latviju kā ieguldījumiem nelabvēlīgu valsti un kas novedīs pie starptautiskām tiesvedībām.

"Kad ieradāmies Latvijā un atjaunojām bankrotējušu, bankas īpašumā esošu fermu, mēs nedomājām, ka pēc vairāk nekā desmit gadiem tas beigsies tik bēdīgi. Ja Latvijai nepatīk kažokzvēru audzēšanas nozare, to es saprotu. Tas ko es nesaprotu, ir dialoga neesamība ar nozari un nekādu kompensāciju neparedzēšana par biznesa aizliegšanu. Baltic Devon Mink gadījumā tas būs darba zaudējums vairāk nekā 100 cilvēkiem un 40 miljonu EUR ieguldījumu zaudējums mums kā ieguldītājiem. Tieši šī attieksme nevis domas par nozari parāda, ka Latvija ir ieguldījumiem nelabvēlīga zeme. Kura nozare sekos nākamā? Azartspēles vai cūkkopība? Protams, ka mēs savas intereses aizstāvēsim,” komentē Baltic Devon Mink īpašnieku Van Ansem ģimenes pārstāvis Twan Van Ansem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Trīs jūru iniciatīvas valstis Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ieguldījušas 1,96 miljardus eiro

Db.lv, 22.06.2022

20. un 21. jūnijā Rīgā tika aizvadīts Trīs jūru iniciatīvas (3JI) biznesa forums, kurš pulcēja 12 3JI reģiona valstu līderus, iniciatīvas stratēģiskos partnerus, kā arī reģiona un starptautiska līmeņa uzņēmējdarbības un investīciju sektora pārstāvjus.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ārvalstnieki šobrīd ieguldījuši 11,39 miljardus eiro, liecina Lursoft apkoptā informācija. No tiem 1,96 miljardus eiro veido Trīs jūru iniciatīvā esošās valstis.

Trīs jūru iniciatīva dibināta 2016.gada 25. augustā, apvienojot tajā 12 Eiropas Savienības valstis, kas ģeogrāfiski novietotas starp Adrijas, Balto un Melno jūru, – Austriju, Bulgāriju, Čehiju, Horvātiju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju, Rumāniju, Slovākiju, Slovēniju un Ungāriju.

Lursoft dati rāda, ka šo valstu ieguldījums Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos kopš 2016.gada audzis par 82,13%.

Infografiku skatiet šeit.

Visstraujāk šajā periodā palielinājies ieguldījumu apjoms no Čehijas, kamēr lielākais kritums reģistrēts Slovākijas ieguldījumos. Vienlaikus jānorāda, ka šajā periodā par 37% sarucis gan ieguldītāju skaits, gan arī to uzņēmumu skaits, kuru pamatkapitālos personas no Trīs jūru iniciatīvas valstīm veikušas ieguldījumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Cenu pieaugums būvniecībā nav galvenais inflācijas dzinulis

Gints Miķelsons, Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs, 01.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centieni rast labākos risinājumus pandēmijas seku novēršanai būtu jābalsta precīzā analīzē un datos balstītā informācijā.

Tāpēc izbrīnu raisa ekonomistes Innas Šteinbukas paustais intervijā Latvijas Radio, ka būvniecība pašlaik ir "inflācijas perēklis", un tādēļ būtu jālemj par kādu projektu apturēšanu.

Cenu kāpuma mazināšanai jāvērtē iespēja apturēt atsevišķus būvniecības projektus 

Cenu kāpuma mazināšanai būtu jāvērtē iespēja uz laiku apturēt atsevišķus valsts finansētos...

Saprotams, ka Latvijas Fiskālās disciplīnas padomei ar tās vadītāju priekšgalā ir jāreaģē uz faktu, ka valsts budžeta deficīts pieaug, tajā pašā laikā nemainīgi un jau ilgstoši liktais uzsvars uz to, ka tieši būvniecības nozare ietekmē inflāciju, rada maldīgu priekšstatu.

Inflācija ir globāla un, ja runā par cenu pieaugumu būvniecībā, tad to arī ietekmē globāli apstākļi. Minēšu tikai dažus no tiem: pandēmijas ietekmē radušies pārrāvumi ražošanas ķēdēs, straujš globāls pieprasījums pēc izejvielām un būvmateriāliem ASV un Ķīnas tirgos, klimata un ģeopolitiskās krīzes, energoresursu, transporta cenu kāpums, vietējo būvmateriālu kā metāla un koka pieejamība saistībā ar eksporta apjomu kāpumu, kā arī vidējā atalgojuma pieaugums, jaunu standartu attīstība energoefektivitātes un zaļās būvniecības virzienā, vispārējā inflācija un resursu pieejamība Latvijas tirgū.

Saprotams ir arī satraukums par nozares pārkaršanas riskiem, tomēr Būvniecības nozares ekspertu un Ekonomikas ministrijas veiktajā pētījumā* norādīts, ka periodā no 2022. – 2024. gadam būvniecības pārkaršanas risks ir vidējs. Lai to minimizētu nepietiek tikai ar monitoringu, nepieciešamas arī mērķtiecīgas darbības gan no valsts pārvaldes, gan nozares puses, pirmkārt, jau veidojot dialogu un meklējot ceļus kā ieviest jēgpilnus risinājumus. Un tādi patiešām pastāv.

Līdz ar to lielākā problēma būvniecībā nav inflācija, bet gan pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvarošana. Tā vietā, lai apturētu projektus, būtu jādomā par ticamu prognozi, cik daudz publisko investīciju iepludinās ekonomikā šogad un nākamgad. Ja Ekonomikas ministrija monitorē apjomu un cenas, tad publisko investīciju prognožu izveide un uzturēšana būtu jāuzņemas Finanšu ministrijai.

Investīcijas būvniecībā nenozīmē, runājot ekonomistes vārdiem, "naudu vienkārši ierakt betonā". Līdz ar ieguldījumiem šajā nozarē, tiek veicināta ekonomiskā aktivitāte arī saistītajās jomās, piemēram, dažādu pakalpojumu nodrošināšanā. Ekonomikas stimulēšanai ar investīciju palīdzību ir multiplikatora efekts, kur katrs investētais 1 eiro, rada 2 eiro apgrozījumu kopējā ekonomikā.

Pasūtījumu apjoma pieaugums būvniecībā ir mērens – vidēji 7 līdz 8% gadā. Turklāt jāņem vērā, it sevišķi konkurencē ar kaimiņvalstīm, ka Latvija jau šobrīd būtiski atpaliek iekšzemes kopprodukta izaugsmes ziņā. Bremzējot investīcijas būvniecībā, plaisa tikai pieaugs.

Papildus tam, ka šobrīd joprojām nav precīzu prognožu par publisko investīciju apjomu, jau par vienu gadu kavējas Eiropas Savienības jaunā plānošanas perioda un Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM/RRF) fondu ieviešana. Būvniecības nozare jau iepriekš ir norādījusi, ka stabilai nozares attīstībai ir nepieciešama vienmērīga plānoto līdzekļu un resursu izmantošana, lai izvairītos no "sastrēgumiem" un būvniecības apjoma pārāk straujas palielināšanās īsā laika periodā.

Tā vietā, lai vienkārši samazinātu publisko pieprasījumu, t.i., radītu pārrāvumu, aicinām valsts pārvaldi izmantot vairākus efektīvus risinājumus: samazināt plānoto būves platību, tilpumu, izstrādāt un piemērot būvmateriālu cenu indeksāciju, pagarināt esošos līgumus, ieviest kvalitatīvākās kontroltāmes, izmantot tipveida projektus un veicināt standartizētu risinājumu ražošanu Latvijā.

Jau šobrīd jāveido risinājumi esošā darbaspēka noturēšanai un piesaistei. Jāvērtē, kā veidot labvēlīgākus nosacījumus regulētai īstermiņa darbaspēka piesaistei no trešajām valstīm, vienlaikus veicot investīcijas tautsaimniecībā, bet par saprātīgām būvniecības cenām.

*Pētījums par prognozētām izmaiņām darbaspēka un būvmateriālu izmaksām būvniecības nozarē Latvijā 2021.-2025. | ID Nr. EM 2021/15 | Noslēguma ziņojums | Pieejams: https://www.em.gov.lv/lv/media/11100/download

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada maijā Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) vērsās kāds maz zināms uzņēmums SIA Pharma Invest, lūdzot FKTK izsniegt atļauju brīvprātīgā a/s Olainfarm akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanai. Pharma Invest iecere bija atklāti aizdomīga – faktiski čaulas uzņēmums pēkšņi atradis līdzekļus 10 miljonu eiro apmērā, lai nopirktu 10% Olainfarm akciju.

Jau toreiz Dienas veiktā izpēte liecināja, ka aiz Pharma Invest mēģinājuma iegūt Olainfarm akcijas slēpās Kārļa Krastiņa un ar viņu saistīto Prudentia uzņēmumu intereses.

FKTK reakcija uz aizdomīgo iesniegumu bija pasīva, un, iespējams, tieši tas ļāva jau pēc nepilna gada tām pašām personām piedalīties nākamajā Olainfarm reiderisma mēģinājumā, kas beidzās ar policijas uzsākto kriminālprocesu.

Diena jau ziņoja par Valsts policijas progresu kriminālprocesa izmeklēšanā, taču šoreiz pēta, ko tad šajā situācijā īsti ir vai nav darījis finanšu tirgus uzraugs FKTK. Jautājums ir aktuāls, ņemot vērā FKTK plānoto apvienošanos ar Latvijas Banku, kas mudinājusi vadošās FKTK amatpersonas nodarboties ar pašreklāmu valdības un Saeimas gaiteņos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Jādara viss iespējamais, lai gāzes šoziem pietiktu

Armanda Vilciņa, 24.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja līdz krātuves iesūknēšanas sezonas beigām neizdosies noglabāt nepieciešamās dabasgāzes rezerves Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, tad nodrošināt ziemas ikdienas patēriņu principā būs neiespējami, norāda Jānis Kalējs, AS Latvijas Gāze Vairumtirdzniecības departamenta vadītājs.

Latvija ziemas periodā patērē vidēji 8,4 teravatstundas (TWh) dabasgāzes, stāsta J. Kalējs, piebilstot, ka šobrīd galvenās problēmas tirgotājiem rada ne tikai gāzes pieejamība, bet arī finansējums, kas nepieciešams šāda apjoma noglabāšanai Inčukalna pazemes gāzes krātuvē. Pie šī brīža cenām noglabāšanas izmaksas varētu veidot teju vienu miljardu eiro, atzīmē J. Kalējs.

Jābūvē terminālis

Gāzes iesūknēšana nākamajai ziemai šobrīd ir ļoti problemātiska, norāda J. Kalējs. “Ja pērn viena TWh gāzes, kas jānoglabā krātuvē, izmaksāja, piemēram, 30 miljonus eiro, tad šogad tie jau ir gandrīz 100 miljoni eiro. Jāteic, ka gāzes cenas saglabājas ļoti augstas un nestabilas. Augstākais punkts šogad tika sasniegts aprīlī, kad TTF front month indekss sasniedza 130 eiro par megavatstundu (EUR/MWh). Arī šā brīža tirgus prognozes rāda, ka līdz nākamajam pavasarim gāze joprojām maksās 90–100 EUR/MWh.

Komentāri

Pievienot komentāru