Jaunākais izdevums

Veselības aprūpes publiskais finansējums turpmākajos gados, attiecināts pret IKP, tikai samazināsies, bet publiskā privātā partnerība (PPP), kas ir viena no nozares finansēšanas iespējām, pagaidām nenotiek.

Kāpēc un kā to darīt – tāds ir galvenais Dienas Biznesa jautājums konferences Nākotnes veselība, kas notiks šā gada 31. martā, priekšvakarā.

Nozares pirktspēja samazināsies

Lai sāktu diskusiju par veselības aprūpes attīstības finansējumu vispār, vispirms jānorāda, ka jau šobrīd daļa no veselības aprūpes ir privāta, piemēram, veselības centri, laboratorijas, ģimenes ārstu prakses, savukārt slimnīcas ir gan valsts, gan pašvaldības, proti, publiska kapitāla uzņēmumi. Jaukti finansētu projektu tīrā veidā veselības aprūpē nav. Līdztekus būtiski norādīt, ka 2022. gadā veselības aprūpes budžets ir aptuveni 1,5 miljardi eiro, kas veido 4,51% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Lai arī skaitlis ir liels, tas ir mazāks nekā 2021. gadā, proporcionāli attiecinot pret IKP.

Savukārt 2023. un 2024. gadā veselības aprūpes budžets, lai arī absolūtos skaitļos principiāli nemainīsies, samazināsies tā procentuālā daļa no IKP. Proti, kritīsies nozares pirktspēja. Atbilstoši Eurostat metodikai, Latvijas veselības aprūpes budžets, piemēram, 2018. gadā bija 6,2% no IKP, bet vidēji ES tie ir 9,9% no IKP. Neraugoties uz metodiku atšķirībām, ir redzams, ka veselībai no sava IKP veltām par trešdaļu mazāk nekā vidēji ES, lai gan līdzīga situācija atbilstoši Eurostat ir arī Lietuvā un Igaunijā. Pie veselības aprūpes akūtām problēmām jāmin fakts, ka Latvija, piemēram, 2019. gadā bija ceturtajā vietā pēc nesasniegtajiem medicīnas pakalpojumiem Eiropas Savienībā.

Atbilstoši Eurostat 4,3% Latvijas iedzīvotāju nesaņēma medicīniskos pakalpojumus, jo tos nevarēja apmaksāt, bet 3,6% citu iemeslu dēļ, un te jāmin nejēdzīgās rindas pēc valsts apmaksātiem pakalpojumiem, kas vēl aizvien ir realitāte. Uzziņai – valsts veselības aprūpes kapitālsabiedrību kopējais apgrozījumus 2020. gadā bijis 446,9 miljoni eiro.

Piemēram, Austrumu slimnīca 2020. gadā strādājusi ar pusmiljonu lieliem zaudējumiem, bet 2017. un 2018. gadā zaudējumi pārsniedza 5 miljonu eiro robežu. Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca 2020. gadā strādāja ar 441 000 eiro lieliem zaudējumiem, bet iepriekšējos gados zaudējumi bijuši prāvāki. Valsts kapitālsabiedrībām pieder 106 nekustamie īpašumi, kuru kadastrālā vērtība 2020. gadā bija 56 miljoni eiro.

Valsts un pašvaldību ārstniecības iestādes sniedz gan atbalsta funkcijas, gan PPP veselības aprūpē – kāpēc un kā to darīt? Veselības aprūpes publiskais finansējums turpmākajos gados, attiecināts pret IKP, tikai samazināsies, bet publiskā privātā partnerība, kas ir viena no nozares finansēšanas iespējām, pagaidām nenotiek ārstniecības pakalpojumus, bet tajā pašā laikā tarifi ir ārkārtīgi zemi, un par attīstību krīzes laikos domāt ir daudz grūtāk. To intervijā Dienas Biznesam atzina Veselības ministrijas valsts sekretāres vietnieks Boriss Kņigins.

Publiskā finansējuma nākotnes vīzija

“Patlaban saskaņošanā ir Sabiedrības veselības pamatnostādnes, kas drīzumā tiks virzītas uz valdību apstiprināšanai, kur arī paredzam noteikt veselības budžeta pieaugumu līdz 2027. gadam. Proti, ja līdz 2024. gadam ir paredzēts veselības budžeta kritums procentos no IKP, tad līdz 2027. gadam finansējumam būtu jāatgriežas vismaz pirmspandēmijas līmenī,” paredz B. Kņigins.

Jāpiebilst, ka 2021. gads ir veselības aprūpes finansējuma visu laiku labākais gads naudas izteiksmē, tomēr šeit jāņem vērā, ka lielu daļu finansējuma veido Eiropas Savienības fondu līdzekļi, kā arī atbalsta mehānismi Covid-19 pandēmijas laikā. “Šobrīd fondu ziņā ES ir ļoti kritiska situācija, un jaunā plānošanas perioda sākšanās ir bremzēta. Mēs prasīsim, un, ja tiks piešķirti līdzekļi, tad, iespējams, līdz 2027. gadam veselības aprūpes budžets atgriezīsies iepriekšējās pozīcijās, raugoties no IKP procenta viedokļa,” tā B. Kņigins.

Tajā pašā laikā mums priekšā ir divi gadi, kad, tāpat kā citā laikā, ir nepieciešami līdzekļi attīstībai, un šeit pastāv iespēja publiskai privātai partnerībai (PPP). Nav gluži tā, ka investīciju plāna nebūtu. Kopējo investīciju apjoms līdz 2029. gadam, pēc B. Kņigina teiktā, ir 700 miljoni eiro, ar mērķi veidot pieejamāku, efektīvāku, kvalitatīvāku un ilgtspējīgu veselības aprūpi Latvijā. Virzieni – infrastruktūra, cilvēkresursi, veselības veicināšana. Avoti – patlaban ES fondi, kas veido vairāk nekā divas trešdaļas no plānotām investīcijām, un valsts budžets, bet, kā jau pieminēts, šo avotu devums turpmākajos divos gados proporcionāli saruks un, visticamāk, parādīsies finansējuma robi visdažādākajās sfērās. Lai arī investīcijas tiek paredzētas visā veselības aprūpes sistēmā, sākot no slimnīcām un beidzot ar ģimenes ārstiem, tomēr Austrumu slimnīca un Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca savas specifikas dēļ ir investīciju ietilpīgākie objekti kā šobrīd, tā arī nākotnē.

PPP no publiskās puses

“Iespējas noteikti ir Eiropas fondos, jo regulējums to pieļauj. Tāda iespēja bija jau iepriekšējā plānošanas periodā līdz 2020. gadam. Arī nacionālā likumdošana ir sakārtota un paredz iespēju realizēt PPP veselības aprūpē. PPP iespējas tieši veselības aprūpes nozarē tika vērtētas atsevišķā pētījumā, kas tika veikts jau 2007. gadā,” stāsta B. Kņigins, atceroties, ka Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā 2017. gadā pat plānota daudzstāvu autostāvvietas būvniecība ar privātā kapitāla līdzdalību, tomēr tā arī projekts beidzies nesācies, jo sākotnēji pieticis ar parastu autostāvvietu. Iespējams, nākotnē vajadzēs. Līdz ar to veselības aprūpē praktisku PPP piemēru nav.

Jautāts, kur saredz PPP iespējas, B. Kņigins norāda, ka digitālā veselība varētu būt viena no sadaļām, kur PPP projekti varētu nest labumu, jo līdz šim jomā ir investēts daudz, bet ļoti labu rezultātu ir maz. “IKT ir tāda joma, kur veselības nozares speciālisti ne pārāk labi orientējas. Šī kompetences trūkuma dēļ privāto partneru piesaistīšana būtu lietderīga. Patlaban kolēģi strādā pie digitālās veselības koncepta, kur arī ir pamatdoma – izņemt e-veselības projektu no valsts aģentūras, izveidot kapitālsabiedrību, kas tālāk varētu strādāt un veidot arī PPP,” tā B. Kņigins.

Tomēr kopumā, ievērojot kritiskās enerģijas cenas, veselības aprūpes pārslodzi Covid-19 laikā un citus aspektus, B. Kņigins norāda uz iestāžu īpašo piesardzību projektu realizācijā un konkursu izsludināšanā. Proti, ir jāpriecājas, ka vispār kaut kas notiek, jo riski ir daudz lielāki nekā parasti. “No tā arī izriet, ka privātajiem patlaban ir jāizrāda iniciatīva, ja vēlamies veidot PPP. Lielākais izaicinājums ir jautājums, kāda ir motivācija privātajam sektoram, lai viņi rastu jaunas idejas un piedāvājumus sadarbībai,” uzsver B. Kņigins, norādot, ka ārzemēs var atrast daudz labu piemēru, bet būtiskākais ir atrast saskarsmes punktus tepat Latvijā.

VIEDOKĻI:

Slimnīcai vajag partneri, kas piedāvā to, kā trūkst pašiem

Rinalds Muciņš, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs

PPP var daļēji aizvietot publisko finansējumu, bet šādam projektam jānes līdzi ne tikai finansējums, bet arī zināšanas, pieredze un tehnoloģijas, kuru, iespējams, nav slimnīcas rīcībā. Vienlaikus – tā ir arī atbildības un risku sadale starp slimnīcu un privāto partneri. Piedāvājumam jābūt kompleksam, jo arī pašai slimnīcai šobrīd nav lielu šķēršļu finanšu piesaistei, bet lielākais izaicinājums ir piesaistīto investīciju atguve un uzturēšana – Nacionālā veselības dienesta un pacientu vēlme un spējas samaksāt par piedāvāto ārstniecību. Bieži vien PPP tiek jaukts ar ārpakalpojumu sniegšanu, piemēram, uzstādīsim iekārtu, un slimnīca maksās par katru reizi, kad iekārta tiks izmantota, bet šāds scenārijs nav PPP. Klīniskās universitātes slimnīcai ir trīs pamatfunkcijas – ārstniecība, izglītība un zinātne. Mēs esam ieinteresēti PPP arī izglītībā un zinātnē, jo īpaši – mūsu zinātnieku izgudrojumu komercializācijā un izgudroto inovatīvo risinājumu ieviešanā tirgū. Tur mēs redzam sadarbības pievienoto vērtību – iespēju iegūt vajadzīgo pieredzi un kompetenci, kuras nav slimnīcai. Jāpiezīmē, ka PPP nav grants vai dotācija, bet gan komplicēts sadarbības modelis vai iepirkuma veids, kurā ir iespēja slimnīcai privātajam partnerim maksāt nevis uzreiz, bet pakāpeniski visā līguma darbības laikā, t.i., budžets tiek sadalīts lineāri visā projekta īstenošanas un uzturēšanas laikā, tādējādi izvairoties no būtiskas ietekmes uz slimnīcas budžetu atsevišķos gados. Slimnīca PPP vērtētu tādos projektos, kuros privātais partneris var sniegt pakalpojumus efektīvāk un nav risku slimnīcas darbības nepārtrauktības nodrošināšanai. Jāņem vērā, ka šobrīd privātais sektors ir pakļauts augstiem riskiem, kas izriet no Covid-19 pandēmijas apstākļiem un karadarbības Ukrainā. PPP projekti ir ilgtermiņa sadarbības projekti, jo ieguldījumi ir jāatpelna un – jo lielāki ieguldījumi, jo ilgāks periods tam vajadzīgs. Ja par pamatu ņemam vienīgo Latvijā uzsākto PPP – Ķekavas apvedceļu, vērtējums būtu jāpiemēro ceļa kvalitātei, ne ceļam kā tādam, jo privātajam partnerim tas būs arī jāuztur, un tiek pieņemts, ka tā varētu būt motivācija uzbūvēt kvalitatīvu ceļu, lai pēc tam uzturēšanas darbs būtu izmaksu ziņā lētāks. To sabiedrība grib panākt ar šo PPP projektu. Šo aspektu var ņemt par paraugu – izmantojot PPP partnera zināšanas un pieredzi, mēs uzlabojam pakalpojumu kvalitāti, savus procesus, bez partnera finansēm piesaistām arī partnera pieredzi jomās, kur mums pašiem tās trūkst. Ja runājam par PPP riskiem, tad, ievērojot, ka PPP ir ilgtermiņa projekti, arī risku te ir daudz. Sākot ar to, ka nepieciešams prognozēt, kāda būs veselības aprūpe pēc 10 un vairāk gadiem, kādas tehnoloģijas un risinājumus mēs izmantosim, beidzot ar privātā partnera vēlmi riskēt. Ļoti bieži visus PPP projekta riskus vēlas uzlikt uz publiskā partnera pleciem, bet abām pusēm PPP projektā ir jāsadala gan riski, gan atbildība. Šis ir liels izaicinājums arī publiskajai pusei uzņemties riskus. Viena puse nevar visu kontrolēt, tad vienkāršāk ir aizņemties bankā un nolīgt konsultantus, bet šādā gadījumā tas noteikti nebūs PPP.

Privātais kapitāls veselības aprūpē ir kopīga iespēja

Māris Rēvalds, Veselības aprūpes darba devēju asociācijas vadītājs, Veselības centrs 4 valdes priekšsēdētājs

Jo īpaši pēdējos divos gados, valsts, pašvaldību un privātajam sektoram sadarbojoties, esam spējuši sekmīgi risināt pandēmijas ietekmē radušās problēmas un situācijas. Tajā pašā laikā mēs redzam rindas pēc veselības aprūpes pakalpojumiem, laikus neārstētas slimības, kā arī ģeopolitiskās situācijas maiņu, kas ietekmēs finansējuma pieejamību veselības aprūpē tuvākajos gados. Ir jāapsver drosmīgi soļi ar mērķi sasniegt Latvijas izvirzītos mērķis, lai veselības aprūpē mēs tiešām kļūtu efektīvāki, ieviestu inovatīvus pakalpojumus, un to nodrošināšanai var piesaistīt privāto kapitālu. Neraugoties uz to, ka mums valstī nav tīru publiskās privātās partnerības piemēru, sadarbības iedīgļi ir. Ar to gribu teikt, ka publiskās privātās partnerības pazīmes ir daudzos projektos, kas Latvijā notiek, un tam ir jāiet plašumā. Pat visbagātākajās valstīs naudas veselības aprūpei trūkst, un Latvija šajā ziņā nav izņēmums. Tas nozīmē, ka sadarbībai ir ekonomiskais pamats pieprasījuma izteiksmē. Latvijas veselības aprūpes sistēma šobrīd izmanto ārpakalpojumus, lai gan bija laiks, kad pat privāti ēdināšanas pakalpojumi slimnīcā bija tabu tēma. Patlaban jau ir diagnostikas pakalpojumi, kurus nodrošina privātie. Pavisam nesen Siguldas slimnīcā tika izvietota datortomogrāfijas ierīce, un slimnīca to lieto. Privātais, godīgi sakot, iespējams, nopelnīs pēc tam, kad beigsies līzinga maksājumi. Raugoties no patērētāja puses, šeit nav nekādu risku, ka pakalpojums tiks sadārdzināts, jo pakalpojuma cenu nosaka valsts likums neatkarīgi no tā, vai to sniedz privāts vai publisks uzņēmums. Tāpat sadarbības piemērs ir laboratoriju pakalpojumi. Šādi projekti ir pamats domāt, ka PPP ir iespējami un dos labumu visām pusēm. Neapšaubāmi, viena no sadarbības jomām varētu būt e-veselības sistēmas pilnveide, bet tikpat labi runa var būt par autostāvvietas būvniecību vai kādas iekārtas iegādi slimnīcai. Pirmkārt, svarīgi ir, lai abas puses PPP, kā privātā, tā publiskā, būtu godprātīgas un spētu abpusēji uzticēties, otrkārt, lai vispār tiktu abpusēji apzinātas vajadzības un iespējas. Tieši tādēļ organizējam konferenci 31. martā, lai parādītu labāko praksi gan globālā, gan reģionālā mērogā veselības aprūpes finansēšanā, lai piedāvātu reālus risinājumus politikas veidotājiem, lēmumu pieņēmējiem, darba devējiem un uzņēmējiem.

Riski jāizvērtē abās pusēs

Evija Šturca, KPMG Latvijā partnere

Publiskās privātās partnerības normatīvie akti Latvijā darbojas jau vairāk nekā desmit gadus, un tās iespējas izmanto pašvaldības, tomēr Ķekavas apvedceļa PPP, protams, ir pirmais šāda mēroga projekts Latvijā. Savā ziņā PPP projektu īstenošanu Latvijā ir bremzējusi arī Eiropas Savienības struktūrfondu pieejamība, par kuru līdzekļiem ir īstenoti daudzi valsts nozīmes lielie projekti. Attiecīgi motivācija raudzīties PPP virzienā nav bijusi tik vitāli būtiska. Tāpat PPP īstenošana, īpaši daudzmiljonu projektos, ietver gan ieguvumus, gan riskus, kurus ir būtiski objektīvi novērtēt – gan valstij, gan privātajam partnerim. Saistību uzņemšanās var būt pat līdz 30 gadiem, kas ir pietiekami ilgs termiņš. Tas nozīmē, ka, iesaistoties PPP projektā, ir skrupulozi jāizsver gan visi riski, gan ieguvumi, ieguldīto investīciju atdeve. Turklāt gan valsts, gan privātā partnera pusē ir vajadzīgi profesionāļi, kas var veikt gan nepieciešamās finanšu modelēšanas, gan visas juridiskās darbības. Publiskās privātās partnerības modelis ir izmantojams visdažādākajās jomās – slimnīcu, dzīvojamo māju, skolu, bērnudārzu, ceļu, tiltu, pārvadu, staciju un citu valstij svarīgu projektu īstenošanā. No pieredzes Eiropā redzam, ka PPP projekti ir efektīvāki, ja privātais partneris ir motivētāks un, iespējams, nozarē pieredzējušāks.

Slimnīca un ceļš nav viens un tas pats

Fernando Faria, KPMG Impact vadītāja vietnieks

Salīdzinot PPP projektu, kas tiek īstenots ceļa būvniecībā, ar tādu PPP projektu, kas tiek īstenots slimnīcas būvēšanā, var secināt, ka atsevišķi šo projektu aspekti ir vienādi, kamēr citi aspekti atšķirsies pat ļoti. Vienādo jomu vidū jāmin atsevišķi riska attiecināšanā piemēroti principi, kas ietekmēs spēju piesaistīt projektam finansējumu. Tāpēc atsevišķās valstīs var novērot, ka dažādos sektoros tiek izmantots standarta PPP līgums, kurā ir iekļauti vairāki vienādi panti vai principi. Tomēr būvēt un uzturēt ceļu ir pavisam cits uzdevums, nekā būvēt un uzturēt slimnīcu, un šis apstāklis kļūst pavisam skaidrs tad, kad daļa no pakalpojumiem, kas slimnīcas PPP projekta ietvaros ir jānodrošina privātajam partnerim, ir klīniskie pakalpojumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FM: Publiskajiem partneriem nevajadzētu pirmos PPP projektus plānot pārlieku lielā apjomā

LETA, 18.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā to, ka Latvijā trūkst publiskās un privātās partnerības (PPP) prakses, publiskajam partnerim savu pirmo PPP projektu nevajadzētu plānot pārlieku lielā apjomā, teikts Finanšu ministrijas (FM) iesniegtajā informatīvajā ziņojumā, ko otrdien pieņēma zināšanai valdība.

FM un Centrālā finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) kā publiskās un privātās partnerības (PPP) uzraudzības institūcijas ieskatā, ņemot vērā Latvijas pašvaldību vidējo lielumu, pašvaldības pirmā PPP projekta optimālais finansējuma apjoms būtu viens līdz 10 miljoni eiro.

CFLA direktora vietnieks Mārtiņš Brencis informē, ka 2021.gada nogalē būvdarbi sākti pirmajā PPP projektā Latvijā - top Ķekavas apvedceļš. Praktisku piemēru un vietējās pieredzes trūkums, CFLA ieskatā, ir kavējis aktīvāku PPP potenciāla izmantošanu, tādēļ CFLA cer, ka Ķekavas apvedceļa projekts rādīs piemēru citiem PPP projektu īstenotājiem un varēs nonākt pie augstas gatavības projektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķekavas apvedceļa publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts pagājušajā nedēļā Lisabonā saņēma starptautiskās vadošās projektu, infrastruktūras un enerģētikas finansēšanas pētniecības organizācijas Proximo Infra godalgu kā Gada PPP darījums Eiropā.

Balvu saņēma projekta publiskā partnera pārstāvis VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis un privātā partnera pārstāvji TIIC partneris Hugo Espinheira de Amador Silveira, AS Kekava ABT valdes locekļi Armands Sviķis no AS A.C.B. un Mārtiņš Pļaviņš no CBF SIA Binders, kā arī AS Kekava ABT ģenerāldirektors Juris Frīdmanis.

FOTO: Ķekavas apvedceļa projektā sāk būvēt pārvadu pār Rīgas apvedceļu  

Topošā Ķekavas apvedceļa būvdarbi patlaban tiek veikti gandrīz visā trases garumā. Vairākos...

“Gada projekta godalga noteikti ir liels gandarījums, īpaši ņemot vērā to, cik daudz darba ieguldīts septiņu gadu laikā, kamēr projekts nonāca līdz līguma parakstīšanai. Esam PPP pionieri Baltijā. Taču lielākais gandarījums gan LVC, kā projekta virzītājam un realizētājam, gan visai Latvijas sabiedrībai noteikti būs nākamā gada beigās, kad jaunā Ķekavas apvedceļa trase tiks atvērta satiksmei,” norāda M.Lazdovskis.

“Mūsu PPP projekta galvenā priekšrocība ir iespēja apvienot dažādu pušu unikālas spējas un kompetences – gan projektu vadībā, gan finanšu piesaistē un būvniecībā, lai panāktu pasūtītājam un Latvijas sabiedrībai labāko rezultātu. Prieks, ka Latvijas pirmais liela mēroga PPP projekts ir izpelnījies starptautisku atzinību, kas norāda uz visu iesaistīto pušu efektīvo sadarbību un profesionalitāti. Ceram, ka Ķekavas apvedceļa projekts kalpos kā praktisks piemērs turpmāko PPP projektu īstenošanai Latvijā,” saka Juris Frīdmanis, AS Kekava ABT ģenerāldirektors.

Proximo Infra ir finanšu informācijas uzņēmuma Exile Group biedrs un pasaulē vadošā tirdzniecības un eksporta finansēšanas izdevuma TXF saistītais uzņēmums, kas dibināts 2019. gadā. To izveidojusi pieredzējušu žurnālistu, izdevēju un producentu grupa, kas aktīvi darbojas finanšu informācijas jomā.

Uzvarējušos darījumus Proximo Infra redakcijas komanda izvēlas, pamatojoties uz savām tirgus zināšanām un konsultācijām ar attiecīgajām nozarēm. Konkursa žūrija nominācijas izvēlējās starp visiem 32 lielākajiem transporta un sociālās infrastruktūras PPP darījumiem, kas tika noslēgti Eiropā 2021. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bez ziemas pārtraukuma turpinās būvdarbi topošā Ķekavas apvedceļa (Bauskas šoseja A7) trasē, tā arvien redzamāk iezīmējas apvidū. Būvdarbi jau ir ievērojami pavirzījušies un notiek abpus Rīgas apvedceļam (A5), kur nākotnē būs satiksmes pārvads.

Patlaban tiek izbūvēta Ostvalda kanāla caurteka trases 14,78. kilometrā, uz caurtekas izbūves laiku upīte ir novirzīta no tās gultnes (foto DJI_0065). Uzsākta arī pašvaldības autoceļa C12 pārvada pār Ķekavas apvedceļu (15,33. km) un pašvaldības autoceļa C13 tuneļa zem Ķekavas apvedceļa (16,50. km) izbūve. Tiek būvēts arī ceļa pārvads pār Ķekavas apvedceļu (11,66. km). Trasē turpinās zemes darbi, materiālu pievešana, apauguma noņemšana u.c. sagatavošanas un demontāžas darbi. Būvdarbu laikā materiālu piegāde notiek pa vairākiem vietējās nozīmes autoceļiem, kuri ir nodoti apsaimniekošanā būvniekam. Patlaban notiek jaunās trases būvdarbi un nav nepieciešamas ieviest satiksmes ierobežojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Topošā Ķekavas apvedceļa būvdarbi patlaban tiek veikti gandrīz visā trases garumā. Vairākos posmos jau notiek smilts drenējošās kārtas un šķembu pamata kārtas izbūves darbi, tiek būvēti vairāki satiksmes pārvadi. Šonedēļ sākušies arī pārvada pār Rīgas apvedceļu (A5) būvdarbi.

Patlaban notiek intensīvi būvdarbi Ķekavas ielā, uz kuru jūnija beigās plānots pārslēgt satiksmes plūsmu no Bauskas šosejas (A7) posma no Krustkalniem līdz Katlakalnam (8.- 11. km), lai veiktu šī posma pārbūvi.

Apvedceļa trasē tiek veikta drenāžas, caurteku un drenāžas kolektoru izbūve, dīķa rakšana trases sākumposmā pie Dūņu ielas. Ķekavas apvedceļa robežās turpinās arī ūdens un gāzes vadu pārbūve, kā arī vājstrāvu tīklu, sadales un augstsprieguma tīkla pārbūve.

Ķekavas apvedceļa būvdarbu dēļ ieviesti satiksmes ierobežojumi 

No 30.maija uz Rīgas apvedceļa pie Ķekavas, posmā no Ziemeļu ielas līdz...

Tiek būvēti četri pārvadi pār Ķekavas apvedceļu, kā arī gājēju un velobraucēju satiksmes pārvads pār Bauskas šoseju un pārvads pār Rīgas apvedceļu (A5).Būvdarbu zonā uz Rīgas apvedceļa (A5) ir ieviesti satiksmes ierobežojumi un mainīta satiksmes organizācija. Šīs izmaiņas būs spēkā ilgstoši.

Satiksmi tur organizē pa lokālu apbraucamo ceļu, posmā noteikts augstuma ierobežojums 4,5 m, platuma ierobežojums 3,5 m, maksimālais braukšanas ātrums no Ziemeļu ielas līdz krustojumam ar vietējo ceļu Ķekava–Plakanciems (V6) ir 50 km/h stundā, uz apbraucamā ceļa – 30 km/h.

Realizējot Ķekavas apvedceļa projektu, tiks izbūvēti gandrīz 100 km joslas kilometru un ieklātas 220 000 tonnas asfalta. Trases būvniecībā arī tiks izmantots 450 000 tonnu dolomīta un granīta šķembu, kā arī 520 000 m3 smilts.

Ķekavas apvedceļa nodiluma kārtai Latvijā pirmoreiz tiks pielietota plānkārtas asfalta tehnoloģija, tāpat būvniecībā tiks izmantotas Čehijā projektētas un ražotas saliekamas betona caurtekas ar īpaši izteiktu ilgmūžību un noturību pret agresīvajiem klimatiskajiem apstākļiem.

Metāla barjeru kopgarums visā trases garumā sasniegs 40 000 m, bet betona barjeru – 4000 m. Tiks izbūvētas arī 14 mākslīgās būves un prettrokšņu risinājumi. Tāpat projekta laikā pārbūvēs maģistrālo ūdensvadu, gāzes vadus un trīs augstsprieguma līniju šķērsojumus, kā arī izbūvēs lietus ūdens kanalizācijas tīklus. Tiks uzstādīti aptuveni 900 apgaismes ķermeņu.

Lai pēc būvdarbu pabeigšanas būtu iespējams uzraudzīt jaunizbūvēto ceļu diennakts režīmā (virsmas kvalitāte, braukšanas apstākļi u.c.), tiks izveidots satiksmes vadības centrs, kuru veidos 20 videonovērošanas kameras, divas meteostacijas, desmit sensori, kas fiksē satiksmes plūsmu, kā arī satiksmes plūsmas datu analīzes sistēma.

Būvdarbu aktīvākajā fāzē būvlaukumā strādās līdz pat 450 cilvēku, kā arī vairāk nekā 100 autotransporta vienību un 50 mehānismu vienību.

Ķekavas apvedceļš ir Baltijas valstīs pirmais vērienīgais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts ceļu būvniecībā pēc principa projektē/būvē/finansē/uzturi. Privātais partneris nodrošina gan projektēšanu, gan būvniecību, gan finanšu piesaisti un ceļa uzturēšanu 23 gadu laikā. Ķekavas apvedceļa gadījumā privātais partneris visu PPP līguma darbības laiku pilnā apmērā atbild par pilnīgi visiem uzturēšanas darbiem būvē, t.sk. brauktuvju kaisīšanu, tīrīšanu, nodalījuma joslas (ceļmalu) pļaušanu, latvāņu iznīcināšanu, apgaismojumu, elektroenerģiju apgaismojumam un citām satiksmes organizācijas iekārtām, sabiedriskā transporta pieturvietu uzturēšanu, ceļa horizontālā marķējuma atjaunošanu utt. Privātais partneris garantē, ka vēl piecus gadus pēc PPP līguma darbības beigām (2043. gadā) Ķekavas apvedceļš saglabāsies tādā kvalitātē, lai tam būtu nepieciešami tikai ikdienas uzturēšanas darbi, bet ne kapitālieguldījumi.

Bauskas šosejas (A7) posms Rīga–Ķekava ir viens no noslogotākajiem ceļiem Latvijā, satiksmes intensitātei sasniedzot vidēji 17 000 automašīnu diennaktī, bet atsevišķos ceļa posmos pat 25 278 vienību, turklāt tas šķērso blīvi apdzīvoto Ķekavas ciemu. Kravas transporta satiksmes intensitāte šajā posmā jau trīs reizes pārsniedz limitu. Bauskas šoseja ir vienīgais valsts galvenais ceļš, kas iebraukšanai un izbraukšanai no Rīgas ir ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā.

Ķekavas apvedceļa, t.sk. pamattrases, paralēlo ceļu, pārvadu un citas saistītās infrastruktūras tehniskā projekta izstrādi un būvdarbus īsteno privātais partneris AS Kekava ABT un tā piesaistītie apakšuzņēmēji, bet būvuzraudzību nodrošina SIA Firma L4. Būvdarbus plānots pabeigt līdz 2023. gada beigām, savukārt ceļa uzturēšanu privātais partneris veiks vēl 20 gadus pēc būvdarbu pabeigšanas, līdz ar ko visa PPP projekta pabeigšana plānota 2043. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Topošās Ķekavas apvedceļa (Bauskas šoseja A7) trases būvdarbi ir pietuvojušies Rīgas robežai - Rāmavā paralēli Bauskas šosejai (A7) tiek izbūvēts ceļa uzbērums.

Savukārt Bauskas šosejas un Baložu ielas krustojumā sāk pārbūvēt Rīgas HES un SIA "Rīgas ūdens" maģistrālā ūdensvada posmu, patlaban tiek demontētas vecās caurules un ar rievsienu nostiprinātā ūdensvada trases ierakumā tiek guldītas jaunas caurules.

Zemes darbi - grunts apmaiņa, ceļa uzbērumu izbūve u.c. - turpinās arī citur trasē, savukārt trases 23,1. kilometrā sākta testa pāļu dzīšana A7 pārvadam pār Ķekavas apvedceļu. Ostvalda kanāla caurtekai trases 14,78. kilometrā patlaban tiek izbūvēta hidroizolācija; pašvaldības autoceļa C12 pārvadam pār Ķekavas apvedceļu (15,33. km) tiek izbūvēts režģots pamats; pašvaldības autoceļa C13 tunelim zem Ķekavas apvedceļa (16,50. km) ir iebetonētas divas no četrām balstu pamata pēdām; ceļa pārvadam pār Ķekavas apvedceļu (11,66. km) tiek izbūvēti pāļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

20. un 21. jūnijā Rīgā notiek Trīs jūru samits un Biznesa forums 2022, kurā piedalās desmit valstu prezidenti, valdību pārstāvji, kā arī augsta līmeņa vadītāji no tādiem uzņēmumiem kā Google, Microsoft, Rolls-Royce un Orlen.

Par Biznesa foruma organizēšanu atbild Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), tādēļ arī jautājumi par plānoto un sasniedzamo tās direktoram Kasparam Rožkalnam.

Kāda ir LIAA loma Trīs jūru samitā?

LIAA Trīs jūru samitā ir uzdota Biznesa foruma organizēšana. Proti, Trīs jūru iniciatīva sastāv no divām daļām – politiskās un ekonomiskās. Politiskais formāts ir Trīs jūru samits, ekonomiskais formāts ir Biznesa forums, kas parasti notiek paralēli politiskajai sadaļai.

Kādas ir Latvijas prioritātes Trīs jūru iniciatīvas Biznesa forumā 2022?

Latvijas prioritāte ir ar šīs iniciatīvas starpniecību veidot lielāku savienojamību starp Eiropas ziemeļu un dienvidu daļu, kas ir priekšnoteikums ekonomisko attiecību stiprināšanai. Vēlamies piesaistīt ilgtspējīgus investīciju projektus, kurus varētu realizēt kopā ar partnervalstīm. Viens no instrumentiem ir Trīs jūru iniciatīvas fonds, kurš investē līdzekļus investīciju projektos trīs galvenajās sadaļās vai galvenajos virzienos – enerģētika, digitalizācija un transporta infrastruktūras sistēmas. Šobrīd ir skaidrs, ka enerģētika ir prioritāte numur viens, un to diktē pašreizējā ģeopolitiskā situācija. To parāda arī FICIL jeb Ārvalstu investoru padomes pētījums, kur uzņēmēji pirmkārt satraukumu izrāda par enerģētiku, pēc tam tikai seko darbaspēks un citas lietas. Enerģētika un inflācija, kas ar to saistīta, ir šodienas TOP problēma. Mūsu uzdevums ir šīs enerģētikas problēmas izcelt, runāt ar starptautiskajiem investoriem un atrast risinājumu Latvijas interesei kļūt enerģētiski neatkarīgai, līdztekus domājot arī par saprātīgu cenu. Mūsu uzdevums ir nodrošināt to, ka uzņēmējiem enerģijas cena vēl aizvien dod iespēju būt konkurētspējīgiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zvērināts advokāts Edgars Lodziņš kļuvis par Cobalt Latvijas biroja partneri. Viņš ir 41. Cobalt Baltijas biroju apvienības partneris, pievienojoties banku un finanšu tiesību prakses grupas vadības komandai, lai veicinātu tālāku prakses attīstību un stiprinātu tās pozīcijas Baltijas valstu reģionā.

“Edgars birojā praktizē gandrīz 15 gadus un kopš pirmās dienas viņa degsme, mērķtiecība un profesionalitāte ir bijusi izcils piemērs citiem biroja kolēģiem. Mums ir bijusi iespēja sekot līdzi viņa veiksmīgajam karjeras izaugsmes ceļam, vērojot, kā viņš soli pa solim pilnveido savas zināšanas un nostiprina savu reputāciju banku un finanšu jomā. Edgars iemieso Cobalt vērtības un korporatīvās kultūras augstākos standartus, tāpēc mēs esam pilnīgi pārliecināti par viņu kā vērtīgu papildinājumu Latvijas biroja partneru grupai,” saka Lauris Liepa, Cobalt Latvijas biroja vadošais partneris.

Starptautiskās juridisko pakalpojumu tirgus izpētes aģentūras Chambers & Partners, Legal 500 un IFLR1000 ierindo Edgaru starp Latvijas vadošajiem ekspertiem banku un finanšu tiesībās. Savas prakses laikā Edgars bijis iesaistīts vairāku reģionā nozīmīgu finansēšanas, vērtspapīru un uzņēmumu iegādes un pārņemšanas darījumu īstenošanā, tostarp sniedzis juridisko atbalstu visās Latvijas Republikas obligāciju emisijās starptautiskajos finanšu tirgos kopš Latvijas vērtspapīru emisijas programmas izstrādes 2013. gadā; konsultējis Eiropas Investīciju banku un Ziemeļu Investīciju banku saistībā ar 122,2 miljona eiro ilgtermiņa aizdevuma izsniegšanu publiskās un privātās partnerības (PPP) projektam, kura ietvaros tiks projektēts, būvēts, finansēts un uzturēts jaunais Ķekavas apvedceļš. Tas ir pirmais nozīmīgais PPP projekts Latvijā, kā arī pirmais liela mēroga PPP projekts Baltijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kariņš Pavļuta demisiju vēl neprasa, taču atzīst kritisku saspīlējumu starp veselības nozari un ministru

Db.lv, 27.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saspīlējums starp veselības nozari un veselības ministru Danielu Pavļutu (AP) ir kritisks, pēc tikšanās ar Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) vadību atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kā aģentūru LETA informēja Ministru prezidenta preses sekretārs Sandris Sabajevs, tikšanās laikā LĀB vadība Kariņu iepazīstināja ar situāciju nozarē, izvirzītajām prasībām par veselības ministra demisiju un sadarbības iespējām starp valdību un LĀB, lai pārvarētu Covid-19 pandēmijas izraisīto krīzi veselības aprūpē.

Ministru prezidents uzsvēra, ka sadzird un izprot ārstu neapmierinātību par sadarbības un dialoga trūkumu veselības nozarē, organizējot darbu Covid-19 pandēmijas izraisītās veselības aprūpes sistēmas pārslodzes pārvarēšanai.

Kariņš atzina, ka saspīlējums starp nozari un veselības ministru ir kritisks un laikā, kad ik dienu ir jārisina akūtas situācijas, lai tiktu nodrošināti veselības aprūpes pakalpojumi iedzīvotājiem, veselības ministram ir jāspēj sadarboties ar nozari.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Bez papildu naudas būvējot Bauskas un Iecavas apvedceļu, trīs gadus citur nevarēs ieguldīt ne centa

LETA, 13.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja valsts plāno bez papildu finansējuma piesaistes izbūvēt Bauskas un Iecavas apvedceļu, tad trīs gadu periodā nekur citur ceļos nevarētu ieguldīt ne centa, konferencē par Bauskas apvedceļa nākotni teica VSIA "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.

Pēdējā reize, kad Bauskas apvedceļa projektam ir veikts ietekmes uz vidi novērtējums, bijusi pirms 13 gadiem.

"Tas nenozīmē, ka mēs šo projektu esam nolikuši plauktā, lai veidojas putekļi. Ar klasiskajām valsts finansējuma iespējām šis projekts nav aptverams," skaidroja Lazdovskis.

2018.gadā LVC prognozēja, ka Bauskas un Iecavas apvedceļa būvniecība izmaksātu 350 miljonus eiro.

"Ja valsts uzņemtos izbūvēt šo ceļu, tad trīs gadu periodā nekur citur ceļos mēs nevarētu ieguldīt ne centa," konferencē skaidroja Lazdovskis.

Viņš kā alternatīvas minēja Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projektus un publiskās un privātās partnerības (PPP) projektus.

Jau ziņots, ka Ministru kabinets pagājušajā gadā pieņēma lēmumu izvērtēt PPP lietderību. Plānots, ka LVC līdz vasaras beigām aprēķinus iesniegs Ministru kabinetam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Digitālā veselība nav tikai IT projekts

Āris Kasparāns, Nacionālā veselības dienesta (NVD) direktors, 02.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Domājot par to, kā ārstēsimies pēc pieciem gadiem, galvenais akcents liekams nevis uz pagātnes kritizēšanu, bet gan nākotnes stratēģijas iezīmēšanu: ko un kā vajadzētu darīt, lai tiktu sasniegti sabiedrības veselības aktuālie mērķi, digitālās tehnoloģijas izmantojot kā vienu no atbalsta mehānismiem.

Digitālā transformācija veselības aprūpes sektorā jau šobrīd tiek aktīvi īstenota; piemēram, daudzi izmeklējumi un analīzes pieejami tiešsaistē, kur tos var apskatīt gan nozaru speciālisti, gan paši pacienti. Svarīgi, ka šobrīd visā Eiropas Savienībā tiek veidota tā dēvētā vienotā datu telpa, un veselības aprūpe veidos daļu no šīs kopējās ekosistēmas. ES uzsver nepieciešamību pāriet no privāto datu aizsardzības uz pilsoņu aizsardzību un no plānošanas uz reālu darbību.

Jebkura plāna centrā – pacienti un personāls

Daļa no šīs stratēģijas ir uz pacientu centrēta aprūpe, un tiek uzsvērts, ka digitālā veselība nav informācijas tehnoloģiju projekts vai nākamais programmatūras komplekts, kas būtu jānodod veselības aprūpes profesionāļu un sabiedrības rīcībā. Šodien digitālā veselība ir ekosistēma, kas NVD ieskatā aptver gan sakārtotus pārvaldības modeļus, to izstrādē iesaistot vairākas puses, gan stratēģijas izveidi. Savukārt IT komponenti ir tikai daļa no kopējā redzējuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Steidzami jārisina veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība sabiedrībai

Db.lv, 18.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības aprūpes pieejamība, gaidīšanas rindu samazināšana, pakalpojumu daudzveidība šobrīd ir Latvijas veselības sistēmas izaicinājums, norāda Veselības aprūpes darba devēju asociācija (VADDA).

Sabiedrības veselības stratēģija līdz 2027. gadam paredz nozīmīgas darbības un iniciatīvas, tomēr finanšu, cilvēkkapitāla un tehnoloģiskie resursi ir nepietiekami, lai sasniegtu stratēģijā izvirzītos mērķus. VADDA aicina nozares vadītājus un ekspertus uz konferenci "Nākotnes veselība", lai kopīgi diskutētu par plašākām finanšu iespējām veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai.

"Īpaši pēdējo divu gadu laikā redzam, ka, valsts, pašvaldību un privātajam sektoram aktīvi sadarbojoties, esam spējuši sekmīgāk risināt pandēmijas ietekmē radošās problēmas un situācijas. Taču redzam, ka rindas pēc veselības aprūpes pakalpojumiem, laikus neārstētas slimības cilvēkiem, ģeopolitiskās situācijas prioritāšu maiņa ir tikai daži neskaidrību veicinoši faktori par finansējuma pieejamību veselības aprūpē tuvākajā nākotnē. Ir jāsper drosmīgi soļi ar mērķi veselības aprūpē tuvāko gadu laikā sasniegt Latvijas izvirzītos mērķus, lai kļūtu efektīvāki, ieviestu inovatīvus pakalpojumus un to nodrošināšanai piesaistītu privāto kapitālu," komentē VADDA vadītājs Māris Rēvalds.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd Latvijā ir pieejams plašs klāsts dažādu moderno medicīnisko tehnoloģiju, taču trūkst kvalificētu speciālistu, kas šos tehniskos risinājumus spētu pareizi pielietot.

Galvenā problēma šajā gadījumā neslēpjas tehnoloģiju pieejamībā, bet gan iespējās tās pareizi integrēt veselības sistēmas aprūpē, norāda Jānis Kļoviņš, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra Zinātniskās padomes priekšsēdētājs.

Viņš uzsver, ka šobrīd primāri būtu jādomā nevis par papildu atbalstu tehnoloģijām, bet gan ieguldījumiem izglītībā un zinātnē, tādējādi paplašinot to speciālistu loku, kas varētu ar šiem risinājumiem strādāt.

Trūkst finansējuma

Pašlaik mums ir pieejamas ļoti attīstītas tehnoloģijas, piemēram, diagnostikas jomā, kā rezultātā mēs varam veikt ļoti precīzu vēža diagnostiku un noteikt, kādi medikamenti konkrētajam pacientam ir jālieto, taču jāņem vērā, ka tālākā ārstēšana pacientiem izmaksā ļoti dārgi, skaidro J. Kļoviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #13

DB, 29.03.2022

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd vēja parku būvniecība Latvijā vairs nav tikai stāsts par virzību uz zaļāku nākotni, bet gan par mūsu pašu enerģētisko neatkarību, intervijā norāda Mārtiņš Čakste, AS Latvenergo valdes priekšsēdētājs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 29.marta numurā lasi:

STATISTIKA. Vidējā inflācija Eiropas Savienībā sasniedz 6,2%.

TĒMA. Pašpietiekamība var būt izvēle starp efektivitāti un drošību.

Biogāze: ar OIK – slikti, bez – arī!

Alternatīva – koksnes gazifikācija. Izmantosim?

AKTUĀLI. Pa kontrolierim pie katra sēņotāja un ogotāja?

FINANSES. Karali dolāru vēl no troņa negāzīs.

DB KONFERENCES

Ietekme ģeopolitikai, ne tik daudz globālai konkurencei.

PPP veselības aprūpē – kāpēc un kā to darīt?

Primāri jādomā par ieguldījumiem izglītībā un zinātnē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien lems par izejas stratēģiju no Covid-19 ierobežojumiem, pirmdien pēc valdošās koalīcijas partiju sanāksmes pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Valdības sēdes sākums paredzēts plkst.10, taču vispirms būs sēdes slēgtā daļa.

Atsevišķi jautājumi par Covid-19 sertifikātu turpmāku izmantošanu aizvien vēl palikuši neskaidri.

Kariņš pirmdien atzīmēja - ņemot vērā, ka nav zināms, vai un kādi Covid-19 saslimstības viļņi varētu būt nākotnē, valdības stratēģija paliek nemainīga - labākais risinājums ir vakcinēties un balstvakcinēties, lai samazinātu smagas saslimšanas risku, pauda politiķis.

Premjers arī akcentēja, ka ir jāturpina nēsāt maskas un testēties, lai saslimšanas gadījumā neietu sabiedrībā.

Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP) pozitīvi novērtēja, ka pēc divām nedēļām kopš Jaunās konservatīvās partijas aicinājuma koalīcijas kolēģiem pārskatīt Covid-19 regulējumu ir panākta vienošanās par ierobežojumu mazināšanu. Politiķe cita starpā norādīja, ka ir svarīgi, ka skolās tiek saglabāta maksimāli bieža testēšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Repharm ieguldījumu novērtē ar Ministru kabineta balvu Stellai Lapiņai

Db.lv, 10.12.2021

Ministru kabineta balvu saņem Stella Lapiņa (vidū) kopā ar izcilas uzņēmuma komandas kolēģēm Anitu Kamenščikovu (VCA) un profesori Jeļenu Storoženko (Centrālā laboratorija).

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Repharm meitas uzņēmumu Veselības centru apvienības un Centrālās laboratorijas valdes priekšsēdētāja Stella Lapiņa ir saņēmusi LR Ministru kabineta balvu par ieguldījumu veselības aprūpes nozares attīstībā.

Pirmo reizi par panākumiem veselības aprūpes jomā balvu pasniedzot privāto ambulatoro uzņēmumu vadītājai, ir apliecināta to spēja nodrošināt valstī veselības krīzes risinājumus un sekmēt daudzpusīgu medicīnas pakalpojumu pieejamību.

"Strādāt veselības aprūpē pandēmijas laika diktētajā režīmā visiem ir izaicinājums, taču augsti kvalificēta radniecīgi domājoša vadības komanda un pašaizliedzīgi uzņēmumu profesionāļi ir galvenā mūsu panākumu atslēga. Šis apbalvojums uzskatāmi apliecina mūsu kopīgi paveiktā darba pilsonisko un valstisko nozīmību. Es pateicīgi to pieņemu, izjūtot lepnumu un gandarījumu par katru soli, ko esam kopīgi spērušu mūsu iedzīvotāju veselības vārdā. Šobrīd gada nogalei raksturīgi atskatoties uz paveikto, saskatu, ka paveikts patiesi ir daudz. Esam spējuši efektīvi piemēroties Covid-19 izraisītajai situācijai — operatīvi uzņemties papildu darbus, pienākumus un atbildību, uzrunāt vajadzīgos darbiniekus, veikt nepieciešamās investīcijas, lai varētu sekmīgi pildīt krīzes laika saistības, vienlaikus turpinot pilnveidot ikdienas pakalpojumus mūsu uzņēmumos un rūpējoties par medicīnas izglītību Latvijā. Tādējādi mēs cauri krīzes laika grūtībām spējam saskatīt tālāku izaugsmi ambulatorajā medicīnā un attīstības perspektīvu arī ārpus mūsu valsts robežām,” saka S.Lapiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvija apsteidz Rietumvalstis valsts pakalpojumu izmantošanā tiešsaistē

Db.lv, 16.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā caurmērā ir līdzīga tiešsaistes pakalpojumu intensitāte kā Baltijā un Rietumvalstīs, taču valsts pakalpojumu izmantošanā tiešsaistē Latvija jau būtiski apsteidz vadošās pasaules ekonomikas.

Tā liecina EY (agrāk Ernst & Young) jaunākais sabiedrības daudzpusējas attīstības un digitalizācijas mijiedarbības pētījums Connected Citizens, kas veikts 22 pasaules valstīs, ieskaitot Latviju. Pētījums atklāj gan aktīvus tiešsaistes lietošanas paradumus, gan cilvēku ekspektācijas pēc jauniem digitālo pakalpojumu uzlabojumiem.

Jau šobrīd Latvijā valsts pakalpojumus ar interneta starpniecību izmanto 62% iedzīvotāju, kamēr to dara tikai 23% Vācijā, 51% Francijā, 46% Lielbritānijā, 29% ASV un tikai 17% Japānā. Arī citās Baltijas valstīs valsts pakalpojumu izmantošana tiešsaistē ir augstā līmenī – Lietuvā to dara 66%, bet Igaunijā – 73%.

“Mūsu pētījuma dati skaidri parāda, ka Latvijas sabiedrība neatpaliek no Rietumvalstīm tiešsaistes pakalpojumu izmantošanā un atsevišķos gadījumos pat esam soli priekšā, kas ir likumsakarīgi, ņemot vērā būtiskus valsts ieguldījumus e-pārvaldes jomā. Tāpat redzam arī, ka cilvēki apzināti sagaida jaunus uzlabojumus, kas kopumā liek secināt, ka Latvijas iedzīvotāji ir ne tikai gatavi, bet arī vēlas jaunu digitālās transformācijas vilni. Tai pat laikā redzams, ka Latvijā vēl ir neizmantots digitalizācijas potenciāls it sevišķi veselības aprūpē un izglītības jomā, kur digitālo iespēju izmantošana nav tik attīstīta kā valsts pārvaldes vai finanšu jomās. Cilvēki vēl nezina, ko varētu gaidīt no digitālajiem pakalpojumiem veselības aprūpē, taču tas mainīsies līdz ar jaunu iespēju ieviešanu, līdzīgi kā tas bija, piemēram, finanšu sektorā” saka Nauris Kļava, EY partneris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima piektdien pārapstiprināja valdības līdz 15.novembrim noteiktos īpaši stingros noteikumus Covid-19 izplatības ierobežošanai jeb stingro "lokdaunu".

Par pārapstiprināšanu balsoja 47 deputāti, bet pret bija 16 deputāti.

Iepriekš arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija atbalstīja valdības lēmuma pārapstiprināšanu.

"Lokdauna" ieviešanu nosaka Ministru kabineta apstiprinātie grozījumi ārkārtējās situācijas rīkojumā, par kuru pārapstiprināšanu bija jālemj Saeimai.

Debatēs veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) uzsvēra, ka valstī plosās nežēlīga sērga, ka pašlaik speram kāju pāri kraujas malai un, lai apstādinātu Covid-19 izplatību, esam spiesti apstādināt savus cilvēkus. Valdība lēmumu par "lokdauna" ieviešanu pieņēma ar "smagu sirdi", bet Ministru kabinetam nav citas izvēles, norādīja politiķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pretēji iepriekš iecerētajam veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) šonedēļ valdībā nevirzīs mediķu mobilizācijas rīkojumu, liecina ministra ieraksts mikroblogošanas vietnē "Twitter".

Pēc viņa paustā, mobilizācija būs pēdējais solis, ja visas brīvprātīgās metodes būs izsmeltas.

Tāpat politiķis informē, ka trešdien sasauktajā Veselības ministrijas veselības nozares stratēģiskajā padomē saņemta "virkne atbalsta solījumu no nozares", lai nodrošinātu klīniskajām universitātes, reģionu un vietējām slimnīcām nepieciešamos tehniskos un cilvēkresursus.

Kā ziņots, LĀB pieprasa veselības ministra Pavļuta demisiju, pārmetot viņam "Veselības ministrijas ilgstoši pieļautās kļūdas krīzes vadībā un plānoto mediķu mobilizācijas izsludināšanu".

Kā aģentūrai LETA apstiprināja LĀB valdes loceklis Kārlis Rācenis, LĀB valdes balsojums "bijis vienbalsīgs", jo neviens nav balsojis pret. LĀB viceprezidents Roberts Fūrmanis līdzīgi norādīja, ka lēmums pieņemts ar valdes vairākuma atbalstu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši plānotiem termiņiem decembrī sākušies valsts galvenā autoceļa A7 Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (Grenctāle) posma (7,9-25 kilometros) jeb Ķekavas apvedceļa būvniecības darbi, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Topošā apvedceļa trasē norit zemes darbi, materiālu pievešana un citi sagatavošanas un demontāžas darbi. Patlaban notiek jaunās trases būvdarbi un nav nepieciešamas ieviest satiksmes ierobežojumus, taču jau nākamā gada sākumā ar tiem būs jārēķinās. Būvdarbu laikā materiālu piegāde notiek pa vairākiem vietējās nozīmes autoceļiem, kuri ir nodoti apsaimniekošanā būvniekam.

Ķekavas apvedceļa, tai skaitā pamattrases, paralēlo ceļu, pārvadu un citas saistītās infrastruktūras tehniskā projekta izstrādi un būvdarbus īsteno privātais partneris AS "Kekava ABT" un tā piesaistītie apakšuzņēmēji, bet būvuzraudzību nodrošina SIA "Firma L4". Būvdarbus plānots pabeigt līdz 2023.gada beigām, savukārt ceļa uzturēšanu privātais partneris veiks vēl 20 gadus pēc būvdarbu pabeigšanas, līdz ar ko visa publiskās-privātās partnerības projekta pabeigšana plānota 2043.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kanādas sastāvā esošā Kvebekas province, kas cenšas kontrolēt Covid-19 omikrona paveida izplatību, tuvākajās nedēļās ieviesīs jaunu veselības nodokli tiem, kas nav vakcinēti pret Covid-19.

"Mēs strādājam pie ieguldījuma veselībā, kuru dotu visi pieaugušie, kas atsakās vakcinēties," jo viņi rada "finansiālu slogu visiem kvebekiešiem", sacīja Kvebekas premjerministrs Fransuā Lego.

10% pieaugušo kvebekiešu, kas vēl nav saņēmuši nevienu Covid-19 vakcīnas devu, nedrīkst "kaitēt" tiem 90%, kas to ir saņēmuši, sacīja premjers.

"Par to nav jāmaksā visiem kvebekiešiem," Lego teica preses konferencē.

Viņš sacīja, ka Kvebekas provinces valdība grib, lai šis nodoklis būtu "ievērojamā apjomā".

"Es jūtu šo neapmierinātību ar nevakcinēto minoritāti, kura, ņemot visu vērā, noslogo mūsu slimnīcas," teica Lego. Viņš paskaidroja, ka šie 10% nevakcinēto pieaugušo pārstāv 50% no intensīvajā aprūpē esošajiem cilvēkiem, un nosauca šo situāciju par "šokējošu".

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Darba devēji aicināti publicēt vakances Ēnu dienai

Db.lv, 19.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc divu gadu pārtraukuma, šogad 6. aprīlī atkal notiks Junior Achievement Latvia (JA Latvia) rīkotā karjeras izglītības programma skolēniem “Ēnu diena”.

Uzņēmumi un iestādes aicināti publicēt savas vakances portālā Enudiena.lv, lai skolēni atkal varētu doties ēnot un praktiski izzināt interesējošās profesijas.

Ēnu devēji aicināti reģistrēt savas vakances portālā www.enudiena.lv janvāra un februāra mēnešos, savukārt no 9. marta pieteikšanos piedāvātajām vakancēm uzsāks skolēni, potenciālie Ēnotāji.

Reaģējot uz ārstu un citu medicīnas ekspertu publiski pausto informāciju par katastrofālu veselības aprūpē strādājošo trūkumu Latvijā, izvēlēta šī gada Ēnu dienas tēma – profesijas medicīnā. “Pandēmija ir mums visiem atgādinājusi, cik svarīgas un nepieciešamas ir veselības aprūpē strādājošo profesijas. Gan Rīgā, gan reģionos mums ir modernas slimnīcas, aprīkotas ar jaunākajām tehnoloģijām, ir svarīgi, lai šajās slimnīcās ir kas strādā un mediķi neizdeg. Tādēļ šajā Ēnu dienā vēlamies atklāt medicīnas profesiju daudzveidību un perspektīvu, radīt skolēnos interesi par darbu šajā nozarē,“ saka izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptuveni skaidrs ir tas, ka cīņā ar Covid-19 vīrusu nebūs kāda izšķiroša uzvara un, visticamāk, pasaulei ar šo slimību nāksies sadzīvot vēl ilgi. Līdz ar to jau kādu laiku tiek domāts vēl par citiem medikamentiem cīņā ar minēto vīrusu, tai skaitā tabletēm pret Covid-19.

Līdz šim nosacīti alternatīvas apstiprinātas zāles pret šo vīrusu ir tā saucamais Remdesivirs, kuru ASV uzņēmums Gilead Sciences pārdod ar zīmolu Veklury. Lai gan par šo vēnā ievadāmo zāļu efektivitāti vēl ir diskusijas, to pārdošana Gilead Sciences šogad ir ienesusi papildu trīs miljardus ASV dolāru.

Tomēr Gilead Sciences nav vienīgais uzņēmums, kas šobrīd strādā pie vakcīnām alternatīviem Covid-19 pretlīdzekļiem. Piemēram, finanšu ziņu portāls Barron's mēģina izcelt dažus tādus uzņēmumus, no kuriem visātrāk varētu nākt efektīvas šādas zāles, kuru pārdošana savukārt tiem nestu ievērojamus papildu ienākumus. Nav izslēgts, ka, piemēram, kādas tabletes apēšana daudziem cilvēkiem arī būtu pieņemamāka nekā vakcinēšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No marta Latvijā tiek pārtraukta Covid-19 izplatības dēļ noteiktā ārkārtas situācija un stājas spēkā atvieglojumi virknē Covid-19 epidemioloģiskās drošības prasību, paredz Ministru kabinetā apstiprinātie grozījumu rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu.

Ekonomikas ministrijā (EM) informē, ka no šodienas darbu atsāks atrakcijas un izklaides pasākumu organizēšanas vietas iekštelpās, kā azartspēļu vietas un naktsklubi. Pakalpojumu sniegšana šajās vietās organizējama epidemioloģiski drošajā jeb "zaļajā" vidē, vienlaikus ievērojot visas noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības.

Tiek atcelta prasība pēc Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta pakalpojumiem, kas tiek sniegti ārā, tirdzniecībā, kā arī individuāli sniegtos pakalpojumos, kur tiek lietota sejas maska un nav tiešs kontakts ar pakalpojumu sniedzēju.

Vienlaikus pakalpojuma sniedzējiem saglabāta iespēja izvēlēties pakalpojumu sniegt epidemioloģiski drošā režīmā, tāpēc pakalpojumu saņēmējam jāseko līdz informācijai, kādu norādījis pakalpojumu sniedzējs savā tīmekļvietnē, pie ieejas. Šis nosacījums neattiecas uz pakalpojumiem, kas ir būtiski cilvēku tiesību un sabiedrības drošības nodrošināšanai, piemēram, pasta pakalpojumi, sabiedriskā transporta pakalpojumi, finanšu pakalpojumi, kuriem jābūt pieejamiem ikvienam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gada sākumā Latvijā bija 877,1 tūkst. nodarbināto jeb 55,2 % no visiem darbspējas vecumu sasniegušajiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2021. gada tautas un mājokļu skaitīšanas dati.

No visiem nodarbinātajiem 296,9 tūkst. (33,9 %) dzīvoja Rīgā, 181 tūkst. (20,6 %) dzīvoja Pierīgā, 106,5 tūkst. (12,1 %) Latgalē, 104,7 tūkst. (11,9 %) Kurzemē, 103,4 tūkst. (11,8 %) Zemgalē un 84,5 tūkst. (9,6 %) Vidzemē.

Visaugstākais nodarbinātības līmenis 15 un vairāk gadu vecu iedzīvotāju vidū bija Pierīgā – 58,8 %, it īpaši Mārupes, Ādažu un Ķekavas novados, kur nodarbināti ir attiecīgi 65,7 %, 64,4 % un 64,1 % iedzīvotāju 15 un vairāk gadu vecumā, kas saistāms ar lielāku īpatsvaru arī darbspējas vecuma iedzīvotāju skaitā. Savukārt zemākais nodarbināto īpatsvars bija Latgalē – 48,8 % (Ludzas novadā nodarbināti ir vien 46,6 % iedzīvotāju šajā vecumā).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pandēmijas laikā būtiski audzis lielo algu saņēmēju skaits

Dr. Oļegs Krasnopjorovs, LU Produktivitātes zinātniskā institūta “Latvijas Universitātes domnīca LV PEAK” direktora vietnieks, Latvijas Bankas Monetārās Politikas pārvaldes galvenais ekonomists, 03.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ātrums, ar kādu 2020. gada aprīlī saruka darbavietu skaits un iedzīvotāji reģistrējās bezdarbnieka statusam, bija visai līdzīgs 2009. gadā piedzīvotajam globālās finanšu krīzes laikā.

Taču šoreiz “jostu savilkšanas” vietā darba devējiem un ņēmējiem tika piedāvāti vairāki atbalsta mehānismi, kas ļāva uzņēmumiem paturēt darbiniekus, pat būtiski samazinoties apgrozījumam. Tāpēc var teikt, ka kopumā valsts atbalsta mērķis tika sasniegts - nepieļaut uzņēmumu domino maksātnespēju kaskādi. Arī bezdarba līmenis valstī palielinājies tikai nedaudz, bet ekonomikas apjoms atgriezās pirmspandēmijas līmenī.

Tomēr kopējie rādītāji slēpj "divu ātrumu Latviju". Viena sabiedrības daļa Covid-19 pandēmijas laikā sekmīgi pārgāja uz attālināto darbu un savās ģimenēs labklājības kritumu neizjuta, bet daļai iedzīvotāju ienākumi un drošības sajūta par nākotni būtiski kritās.

Komentāri

Pievienot komentāru