Par naudu vilcienu iegādei skaidrības maz 

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) gan atļāvis VAS «Pasažieru vilciens» (PV) slēgt līgumu ar Čehijas uzņēmumu «Škoda Vagonka» («Škoda») par jaunu elektrovilcienu iegādi, bet jautājums par tam nepieciešamo finansējumu 241,9 milj. apmērā aizvien paliek neatbildēts.

Egons Mudulis, 03.07.2019

Foto: Paula Čurkste/LETA

IUB gan noraidīja Spānijas uzņēmuma «Patentes Talgo S.L.» (Talgo) sūdzību par PV iepirkumu, taču tas neliedz «Talgo» šo IUB lēmumu pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā mēneša laikā. Spāņu ražotāja pārstāvis BDO vecākais jurists Artūrs Surmovičs pagaidām vēl nevarēja paust sava klienta nostāju par tālāko rīcību, taču ar iepirkumu saistītajiem ir priekšstats, ka «Talgo» varētu būt interese tiesāties. Tas gan netraucē PV turpināt sarunas ar «Škodu» un noslēgt līgumu, ja vien tiesa to neaizliedz darīt.

Tomēr iespējamā tiesvedība nebūt nav vienīgais potenciālais šķērslis, lai Latvijas iedzīvotāji pēc 10 gadu sāgas beigu beigās tiktu pie jauniem elektrovilcieniem. Šobrīd aizvien ir neatbildēts jautājums par to, kur ņemt naudu šī ritošā sastāva iegādei. Līgumu par elektrovilcienu piegādi varēšot slēgt pēc tam, kad valdība apstiprinās iepirkuma finansējumu, aģentūrai LETA norādījis PV valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis.

Nākamais solis ir sarunas starp PV un Škoda par līgumu, kuru gan var parakstīt tikai tad, ja ir garantija par finansējumu, Db.lv atzīmēja satiksmes ministrs Tālis Linkaits. Par to savukārt jālemj Ministru kabinetam atbilstoši likumam «Par valsts budžetu 2019. gadam». Šī likuma 33. pants paredz: «Atļaut finanšu ministram pēc tam, kad pieņemts Ministru kabineta lēmums, palielināt apropriāciju Satiksmes ministrijai jaunu elektrovilcienu iegādei un depo izbūvei.» Pēc T. Linkaita teiktā, prioritāte ir Eiropas Savienības līdzekļu izmantošana, proti, daļa no t. s. Kapu tramvaja projekta, kas beidzies bez rezultāta. Satiksmes ministrs gan nesauc konkrētus skaitļus, jo tā ir ierobežotas pieejamības informācija, taču atzīmē, ka ar to varētu daļēji segt vilcienu piegādes līdz 2023. gada beigām. Vispirms gan PV jārunājot ar piegādātāju par laika grafiku, lai varētu saprast kādā laikā kādas summas būtu nepieciešamas. Otrais naudas avots, kā jau minēts, ir valsts budžets.

Ne viņš, ne Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis nevarēja precīzi pateikt, ko šī apropricācija nozīmēs. Kā skaidroja A. Jarockis, sekmīga iepirkuma rezultātā satiksmes ministrs nāktu uz valdību un lūgtu piešķirt finansējumu PV, lai uzņēmums var iegādāties vilcienus. Pirms šo pieprasījumu, kurā būtu norādīts nepieciešamais finansējums pa gadiem, skatītu valdībā, to izvērtētu Tieslietu un Finanšu ministrijas. Ir gan skaidrs, ka nav runa par visu 240 milj. eiro piešķiršanu uzreiz. «Būtiski saprast, kas izriet no līguma, kādi ir nosacījumi, norēķinu kārtība.» Uz jautājumu, vai tas būs aizdevums vai valsts vienkārši iedos PV naudu, A. Jarockis norādīja, ka iespējas var būt dažādas, bet jebkurā gadījumā tas skars valsts kopējo budžeta deficītu. Tāpat kā satiksmes ministrs, arī viņš atzīmēja, ka daļu no nesen pārtrauktā Skanstes tramvaja projekta varētu novirzīt vilcienu iegādei. Daļu no nepieciešamajiem līdzekļiem varētu piešķirt no budžeta, daļa varētu būt PV līdzekļi. Jebkurā gadījumā šobrīd precīzs jaunā ritošā sastāva finansēšanas modelis nav skaidrs.

Uz jautājumu par to, vai finanšu ministram Jānim Reiram aizvien ir iebildes par «Škodas» reputāciju, ņemot vērā korupcijas skandālu «Rīgas satiksmē», A. Jarockis atbildēja, ka ministrs ir vērsies attiecīgajās valsts iestādēs, lai tās izvērtē iespējamos pārkāpumus vai reputācijas riskus. Par izvērtējuma rezultātiem gan tiks runāts tikai attiecīgajā valdības sēdē, kur skatīs finansējuma piešķiršanas jautājumu.

Jaunākais izdevums