Jaunākais izdevums

Konkurences padome (KP) par aizliegtu vienošanos reģionālās nozīmes pasažieru pārvadājumos piemērojusi naudas sodu kopumā 1,975 miljonu eiro apmērā trim reģionālajiem pasažieru pārvadātājiem - AS "Liepājas autobusu parks" (LAP), AS "Nordeka" un SIA "Latvijas sabiedriskais autobuss", trešdien žurnālistiem pavēstīja KP.

Tostarp LAP piemērota soda nauda 862 700 eiro apmērā, "Nordeka" - 637 600 eiro apmērā, bet "Latvijas sabiedriskajam autobusam" - 474 600 eiro apmērā.

Soda nauda kompānijām piemērota par vienošanos Autotransporta direkcijas (ATD) organizētajos iepirkumos par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutos uz 10 gadiem.

KP secinājusi, ka LAP, "Nordeka" un "Latvijas sabiedriskais autobuss", lai iepirkumā iegūtu pakalpojuma sniegšanas tiesības maršrutos maksimāli pietuvināti noteiktajai robežai - 15 miljoni kilometru gadā, - savstarpēji apmainījās ar komerciāli sensitīvu informāciju ne tikai par lotu sadali, bet arī par dalības nosacījumiem iepirkumos, vienojoties, piemēram, par piedalīšanos vai nepiedalīšanos konkrētajā lotē, kā arī par piedalīšanās formu iepirkumos - individuāli vai veidojot apvienības.

KP sākotnējo informāciju par karteli saņēmuši no tirgus dalībnieku pieteikuma Iecietības programmas ietvaros, kas atklāja, ka pirms piedāvājumu iesniegšanas iepirkumā 2019.gada 26.augustā "Nordeka" telpās Rīgā notika LAP, "Nordeka", "Latvijas sabiedriskais autobuss" un pieteikuma iesniedzēja tikšanās. To apstiprina arī lietas dalībnieku mobilo telefonu numuru noslodzes dati, kas norāda, ka minēto uzņēmumu pārstāvji norādītajā datumā un laikā atradās "Nordeka" telpās vai tās tuvākajā apkārtnē.

Tikšanās laikā tika piedāvāts katram klātesošajam tirgus dalībniekam izlemt, kurā lotē tas gribētu piedalīties. Par sākotnējo paškritēriju tirgus sadalei tika piedāvāts izmantot katra tirgus dalībnieka jau noslēgtos līgumus, tas ir, maršrutus, ko katrs tirgus dalībnieks jau apkalpo, kā arī bāzes atrašanās vietas. Tikšanās laikā tika uzrādīta arī iepriekš sagatavota tabula ar visām 16 lotēm, ko papildināja rokrakstā veiktas piezīmes par iespējamo lotu sadali.

LAP valdes priekšsēdētājs Leonīds Krongorns iepriekš norādīja, ka kompānija tuvākajā laikā padziļināti iepazīsies ar KP lēmuma pilno tekstu, lai varētu sniegt plašākus komentārus par situāciju."LAP

savā profesionālajā darbībā ievēro visas likuma prasības un noliedz konkurences tiesību noteikumu neievērošanu vai Konkurences likuma pārkāpšanu. Pēc padziļinātas iepazīšanās ar lēmuma argumentāciju, LAP lems par konkrētu tiesību aizsardzības līdzekļu izmantošanu, lai aizsargātu savas tiesiskās intereses, pierādot savas rīcības godprātību un vainas neesamību," pauda kompānijā.

Arī "Nordeka" pārstāvji aģentūrai LETA iepriekš pauda, ka nepiekrīt KP lēmumam, norādot, ka uzņēmums nav ņēmis dalību aizliegtā vienošanās, kas būtu pretrunā Konkurences likumam un ES tiesību normām. Sīkākus komentārus "Nordeka" sola sniegt pēc detalizētas iepazīšanās ar KP lēmuma pilno tekstu.

Savukārt ATD pārstāvji aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka Publisko iepirkumu likuma normas, kas paredz izslēgt pretendentu no dalības iepirkumā, konstatējot, ka pretendents ir atzīts par vainīgu konkurences tiesību pārkāpumā, nav attiecināmas uz jau noslēgtajiem iepirkuma līgumiem. Līdz ar to ATD nav tiesīga lauzt noslēgtos iepirkuma līgumus, pamatojoties uz KP pieņemtajiem lēmumiem.

ATD valdes priekšsēdētājs Kristians Godiņš otrdien, 17.janvārī, Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" norādīja, ja KP lēmums stāsies spēkā attiecībā uz kādu uzņēmumu, ar kuru bija plānots noslēgt līgumu, šādu līgumu nedrīkstēs noslēgt, kā arī attiecīgais uzņēmums nedrīkstēs piedalīties tuvākajā valsts iepirkuma konkursā.

Jau ziņots, ka LAP apgrozījums 2021.gadā bija 15,406 miljoni eiro, kas ir par 41% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga vairākkārt, sasniedzot 3,603 miljonus eiro.

Pēc KP 2022.gada 29.marta lēmumā par Konkurences likuma pārkāpuma konstatēšanu LAP darbībās, uzņēmuma mazākuma akcionārs (34,85%) ir Liepājas pašvaldība, bet 59,83% akciju pieder SIA "LAP1R", kas, pēc "Firmas.lv" datiem, pastarpināti pieder Andra Šķēles (67%) un Aināra Šlesera (33%) ģimenēm.

Vienlaikus "Nordeka" apgrozījums 2021.gadā bija 9,9 miljoni eiro, kas ir par 21,8% mazāk nekā gadu iepriekš, un tā strādāja ar 220 000 eiro zaudējumiem pretēji peļņai gadu iepriekš. "Nordeka" reģistrēta 1991.gadā, un tās pamatkapitāls ir 2,669 miljoni eiro. Uzņēmuma patiesais labuma guvējs ir Juris Savickis.

Savukārt "Latvijas sabiedriskais autobuss" 2021.gadā strādāja ar 8,474 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir gandrīz 4,4 reizes vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga 2,7 reizes - līdz 49 767 eiro. Uzņēmums reģistrēts 1996.gadā, un tā pamatkapitāls ir 445 797 eiro. "Latvijas sabiedriskais autobuss" pieder SIA "B-Bus", kas savukārt pieder Īrijā reģistrētam uzņēmumam "PTC Consulting". Kompānijas patiesais labuma guvējs ir Vitālijs Komars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Līgumi ar trim kartelī iesaistītajiem pārvadātājiem būtu jāpārtrauc

Db.lv, 20.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jāvērtē iespēja pārtraukt līgumus ar trim kartelī iesaistītajiem pasažieru pārvadātājiem ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutos, piektdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (NA).

"Domāju, ka ir jāizskata arī iespēja, ka šiem komersantiem jau esošie, noslēgtie līgumi būtu jāpārtrauc. Ja tam būs juridisks pamats esošajā regulējumā, tad noteikti šādu soli vajadzētu spert," sacīja Vitenbergs, komentējot Konkurences padomes (KP) lēmumu par kopumā 1,975 miljonu eiro soda naudas piemērošanu AS "Liepājas autobusu parks" (LAP), SIA "Latvijas sabiedriskais autobuss" un AS "Nordeka" par aizliegtu vienošanos Autotransporta direkcijas (ATD) organizētajos iepirkumos par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutos uz desmit gadiem.

Viņš arī norādīja, ka konstatētais pārkāpums ir smags un šis nav arī pirmais KP paziņojums par karteli Latvijā, tādējādi ir jābūt mācībai. "Domāju, ka te vajadzētu būt rūgtai mācībai gan šiem komersantiem, gan arī citām nozarēm," teica satiksmes ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Papildināta - Nordeka pārsūdzēs tiesas spriedumu, kas uzdod ATD atcelt 200 miljonu vērtos līgumus ar uzņēmumu

LETA, 08.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Nordeka" līdz marta beigām plāno pārsūdzēt Administratīvās tiesas spriedumu, ar kuru Autotransporta direkcijai (ATD) uzdots atkāpties no 200 miljonu eiro vērtiem valsts līgumiem ar uzņēmumu, norādīja "Nordeka" valdes priekšsēdētājs Genrihs Peršteins.

Viņš skaidroja, ka gan Covid-19 pandēmija, gan karš radīja pārrāvumu piegāžu ķēdēs, un īpaši tas skāra rūpniecību un mašīnbūvi. "Katrs, kurš pēdējos divos gados saskāries kaut vai ar vieglās automašīnas pirkumu, zina, ka piegāžu termiņi ir būtiski pagarinājušies. Liels komerctransporta pasūtījums nav izņēmums," norādīja Peršteins, piebilstot, ka ar šādu tiesas spriedumu var veidoties absurds - jauni autobusi ar zemiem izmešiem, pielāgoti visām vajadzībām un ērti pasažieriem stāvēs dīkā un nekalpos savam mērķim, kamēr tiesa turpinās spriest, vai uzņēmums varēja vai nevarēja paredzēt Covid-19 vai karu un abu faktoru ietekmi uz starptautiskajām piegāžu ķēdēm un ražošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Nordeka" līdz šim autobusu parka atjaunošanā ieguldījusi 12,5 miljonus eiro un tuvākajos mēnešos ieguldīs vēl 10 miljonus eiro, informēja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Genrihs Peršteins.

Jauni autobusi ir paredzēti, lai apkalpotu pasažieru pārvadājumus maršruta tīkla daļās "Cēsis" un "Limbaži, Sigulda", kur "Nordeka" no 1.jūlijā gatavojās pilnā apjomā izpildīt uzņemtās saistības.

Par tiesībām veikt pasažieru pārvadājumus šajās divās maršruta tīkla daļās "Nordeka" gatava iestāties arī tiesā, un šobrīd gatavo kasācijas sūdzību Augstākās tiesas Senātam, lai pārsūdzētu Valmieras administratīvās tiesas lēmumu atcelt vienošanās par līgumu izpildes pagarināšanu reģionālo maršrutu tīkla daļā "Cēsis" un "Limbaži, Sigulda".

Peršteins norāda, ka martā un aprīlī kopā "Nordeka" saņem 17 ar dīzeļdegvielu darbināmus mikroautobusus "Mercedes Benz Sprinter", 10 bezizmešu autobusus "Universals OPP 907", kā arī 37 "Iveco Crossway Line", kas ir lielas ietilpības autobusi, 70% no uzskaitītajiem autobusiem ir īpaši pielāgoti personām ar kustību traucējumiem, kas ir būtisks papildinājums, jau reģionālajiem pasažieru pārvadājumiem sagatavotajam autobusu parkam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

ATD piedāvājusi kartelī iesaistītajiem pārvadātājiem lauzt līgumus uz vienošanās pamata

LETA, 24.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Autotransporta direkcija (ATD) piedāvājusi Konkurences padomes (KP) lēmumā par neatļautu vienošanos iesaistītajiem pasažieru pārvadātājiem lauzt līgumus uz savstarpējās vienošanās pamata, piektdien preses konferencē sacīja ATD valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.

Vienlaikus ATD ir gatava lauzt līgumus ar šiem pārvadātājiem gadījumā, ja KP lēmums kļūst galīgs un nepārsūdzams pēc tiesas lēmuma.

Līgumu laušana ar pārvadātājiem uz savstarpējas vienošanās pamata varētu būt iespējama, ja tam ir pārvadātāju piekrišana, turklāt katrā no lotēm piekrišana nepieciešama no tā pārvadātāja vai pārvadātāju apvienības, kuri veic pārvadājumus šajā lotē, teica Godiņš.

Tāpat līgumu laušana uz savstarpējas vienošanās pamata būs iespējama brīdī, kad iestāsies pakalpojuma nepārtrauktība. ATD ir vērsusies pie Latvijas pārvadātājiem ar aptauju, lai saprastu pārvadātāju rīcībā esošos resursus un iespējas veikt pārvadājumus brīdī, kad tiek lauzti līgumi ar KP lēmumā minētajiem pārvadātājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Atkāpjas ATD valdes priekšsēdētājs Godiņš un valdes loceklis Jaunups

Db.lv, LETA, 21.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Autotransporta direkcijas (ATD) valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš un valdes loceklis Modris Jaunups šodien, 21.aprīlī, ir atstājuši valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa amatus, informē ATD pārstāvji.

Amatu turpmākā izpilde nav iespējama, ņemot vērā politiķu spiedienu veikt darbības, kas neatbilst spēkā esošajām tiesību normām un nākotnē var radīt negatīvas sekas uzņēmumam un valstij.

Godiņš uzsver, ka, prettiesiski laužot līgumus, ATD valdei personīgi nāktos atbildēt ar savu mantu tiesas priekšā, kā arī tas radītu būtiskas sekas uzņēmumam un valstij.

"Mēs neesam gatavi veikt prettiesiskas darbības tikai tāpēc, ka, iespējams, atsevišķi politiķi vēlas iet kāda pārvadātāja pavadā. Šis ir viens no lielākajiem konkursiem neatkarīgās Latvijas vēsturē, summas ir iespaidīgas, un bija prognozējams, ka būs pārvadātāju cīņas, publiski nomelnojot direkciju. Tomēr nebijām gatavojušies, ka šajās cīņās iesaistīsies politiķi," skaidro Godiņš. Viņš norāda, ka darbu ATD sāka 2015.gada februārī un vairāk nekā astoņu gadu laikā kopā ar kolēģiem ir ieviesti vairāki pakalpojumi e-vidē, paplašinātas uzņēmuma darbības jomas, nodrošināta stabila un nepārtraukta uzņēmuma darbība, kā arī veicināta uzņēmuma izaugsme un reģionālā sabiedriskā transporta sistēmas reorganizācija Latvijā atbilstoši vienotiem kvalitātes standartiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasažieru pārvadātāja AS "Nordeka" līdzšinējais padomes priekšsēdētājs Juris Savickis atstājis amatu, liecina informācija "Firmas.lv".

Tāpat amatu atstājis līdzšinējais padomes priekšsēdētāja vietnieks Mihails Kuzņecovs.

Līdz ar to kompānijas padomes priekšsēdētājas amatā iecelta Kristīne Peršteina, bet padomes locekles amatā iecelta Ramona Pitena. Savukārt padomes loceklis Andris Garda iecelts par padomes priekšsēdētāja vietnieku.

Vienlaikus "Nordeka" pamatkapitāls palielināts par 663 452 eiro - līdz 4,134 miljoniem eiro. Līdz šim uzņēmuma pamatkapitāls bija 3,47 miljoni eiro. Pamatkapitāla palielināšanas noteikumos teikts, ka pamatkapitāls palielināts kompānijas pašu kapitāla uzlabošanas nolūkos.

Pēc pamatkapitāla palielināšanas SIA "MBO Invest", kas pieder Peršteinam, palielinājusi īpatsvaru "Nordeka" kapitālā no 94,4% līdz 95,3%, savukārt Sandras Savickas līdzdalība kapitālā samazinājusies no 5,6% līdz 4,7%, jo viņa pamatkapitāla palielināšanā nepiedalījās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasažieru pārvadātājs ar autobusiem AS "Nordeka" nepiekrīt Konkurences padomes (KP) lēmumam par soda naudas piemērošanu saistībā ar kompānijas dalību aizliegtā vienošanās, pauda kompānijas vadība.

""Nordeka" apstiprina, ka ir viens no pasažieru pārvadājumu uzņēmumiem, pret ko ir vērsusies KP," norādīja kompānijā, uzsverot, ka "Nordeka" nepiekrīt KP lēmumam - uzņēmums nav ņēmis dalību aizliegtā vienošanās, kas būtu pretrunā Konkurences likumam un Eiropas Savienības tiesību normām.

Divu miljonu eiro sods trim sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem  

Konkurences padome (KP) konstatējusi trīs sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēju ar reģionālajiem...

Sīkākus komentārus "Nordeka" sniegs pēc detalizētas iepazīšanās ar KP lēmuma pilno tekstu.

Jau vēstīts, ka KP ir konstatējusi trīs sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēju ar reģionālajiem autobusiem aizliegtu vienošanos, kopumā piemērojot naudas sodus teju divu miljonu eiro apmērā. Plašāk par pieņemto lēmumu KP informēs trešdien preses konferencē plkst.10.

Preses konferencē piedalīsies KP priekšsēdētājs Juris Gaiķis un KP Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite.

Iepriekš AS "Liepājas autobusu parks" valdes priekšsēdētājs Leonīds Krongorns norādīja, ka attiecīgais KP lēmums ietekmē arī kompāniju, tādēļ "Liepājas autobusu parks" tuvākajā laikā padziļināti iepazīsies ar KP lēmuma pilno tekstu, lai varētu sniegt plašākus komentārus par situāciju.

""Liepājas autobusu parks" savā profesionālajā darbībā ievēro visas likuma prasības un noliedz konkurences tiesību noteikumu neievērošanu vai Konkurences likuma pārkāpšanu. Pēc padziļinātas iepazīšanās ar lēmuma argumentāciju, "Liepājas autobusu parks" lems par konkrētu tiesību aizsardzības līdzekļu izmantošanu, lai aizsargātu savas tiesiskās intereses, pierādot savas rīcības godprātību un vainas neesamību," pauda kompānijā.

Savukārt Autotransporta direkcijas (ATD) pārstāvji norādīja, ka Publisko iepirkumu likuma normas, kas paredz izslēgt pretendentu no dalības iepirkumā, konstatējot, ka pretendents ir atzīts par vainīgu konkurences tiesību pārkāpumā, nav attiecināmas uz jau noslēgtajiem iepirkuma līgumiem. Līdz ar to ATD nav tiesīga lauzt noslēgtos iepirkuma līgumus, pamatojoties uz KP pieņemtajiem lēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Policija aizturējusi vienu no ietekmīgākajiem narkotiku izplatītājiem Latvijā

Db.lv, 27.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes likumsargi šomēnes Rīgā, Pļavnieku mikrorajonā, pakaļdzīšanās laikā ir aizturējuši, pēc policijas aplēsēm, vienu no ietekmīgākajiem narkotiku izplatītājiem Latvijā.

Veicot kratīšanas šim vīrietim piekritīgajās adresēs, policisti atsavinājuši plašu klāstu narkotisko vielu – apmēram 52 kg marihuānas, puskilogramu kokaīna, 10 litru oksibuterāta, 2000 MDMA tablešu un līdz 50 gramu amfetamīna. Saistībā ar notikušo uzsākts kriminālprocess un aizdomās turētajam piemērots drošības līdzeklis apcietinājums.

Šā gada oktobrī tika uzsākts kriminālprocess par to, ka Rīgā notiek narkotisko un psihotropo vielu realizācija lielā apmērā, un vīrietis, kas ar to nodarbojas, ir viens no Latvijas ievērojamākajiem narkotisko un psihotropo vielu izplatītājiem.

Šomēnes Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 4. biroja likumsargi minēto 1974. gadā dzimušo vīrieti aizturēja noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīdī, proti, kad viņš no sava konspiratīvā slēpņa Rīgā, Pļavnieku mikrorajonā nesa ārā narkotisko vielu. Jāpiemin, ka aizturēšana nenotika bez starpgadījumiem – pamanot policistus, persona iesēdās automašīnā un centās bēgt. Taču policisti ar dienesta automašīnu nobloķēja viņam ceļu. Kad saprata, ka ar automašīnu aizbēgt neizdosies, viņš izlēca no spēkrata un centās aizskriet, taču policisti viņu drīz vien aizturēja. Jāpiemin, ka aizturētais vīrietis jau iepriekš ir sodīts par dažāda veida noziegumu izdarīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 2023.gada beigām Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Rēzeknē, Rīgā, Valmierā un Ventspilī par kopumā 44,9 miljoniem eiro pasažieru pārvadājumiem paredzēts iegādāties 145 videi draudzīgus autobusus, informē Satiksmes ministrijā.

Eiropas zaļais kurss ir panākt klimatneitralitāti līdz 2050.gadam, samazinot transporta radītās emisijas līdz 2030.gadam vismaz par 55%. Latvijas lielākais izaicinājums ir "zaļināt" satiksmi, jo transportlīdzekļi ir viens no lielākajiem oglekļa dioksīda (CO2) avotiem, kas rada aptuveni ceturtdaļu Eiropas Savienības (ES) siltumnīcefekta gāzu emisiju (SEG).

Astoņās lielajās Latvijas pilsētās satiksmes autobusu nomaiņa uz mūsdienīgiem transportlīdzekļiem, kas ir pasažieriem ērtāki un videi draudzīgi, tiek īstenota ar ES Kohēzijas fonda 44,9 miljonu eiro līdzfinansējumu. Līdz nākamā gada beigām Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Rēzeknē, Rīgā, Valmierā un Ventspilī pasažieru pārvadājumiem kopumā būs iegādāti 145 mūsdienīgi un videi draudzīgi autobusi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viļņā jūnija vidū uzstādīta ar LMT mašīnredzes risinājumu aprīkotā viedā satiksmes kontroles iekārta, kas izveidota sadarbībā ar Lietuvas sistēmu integratoru FIMA.

Risinājums testa režīmā darbosies līdz 15. augustam, nodrošinot Viļņas pilsētai pilnu statistiku par satiksmes noteikumu pārkāpumiem konkrētajā ielu krustojumā.

Testa posmā LMT risinājums koncentrēsies uz trīs veidu satiksmes noteikumu pārkāpumu konstatēšanu konkrētajā krustojumā: braukšanu pie sarkanās gaismas, neatļautu pagriezienu veikšanu un sabiedriskā transporta joslu uzraudzību, fiksējot, kādi transportlīdzekļi to izmanto, analizējot informāciju par numura zīmju veidiem un atklājot pārkāpumus atbilstoši Lietuvas ceļu satiksmes noteikumiem.

Lai uzsāktu transporta uzraudzības sistēmas testēšanu Lietuvā, LMT sadarbojies ar sistēmu integratoru FIMA, pirmoreiz šādu risinājumu ieviešot kopā ar sistēmu integratoru, nevis ar pašvaldību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas valdība plāno padarīt stingrāku Aviācijas drošības likumu, lai neļautu klimata aktīvistiem un citiem protestētājiem veikt bīstamas darbības Vācijas lidostās, informēja valdības ziņu avoti.

Ministru kabinets trešdien apspriedīs likuma projektu, kuru izstrādājusi iekšlietu ministre Nensija Fēzere.

Plānotās reformas pamatā, kurai gan vēl vajadzīga parlamenta apakšpalātas Bundestāga piekrišana, ir jauna regulējuma radīšana, kas padara "tīšu neatļautu ielaušanos" uz skrejceļiem par sodāmu likumpārkāpumu, ja tas pasliktina civilās gaisa satiksmes drošību.

Jebkuram, kurš izlauzies caur žogu un pēc tam bloķējis skrejceļu, draudēs cietumsods līdz diviem gadiem vai naudassods. Arī par mēģinājumu to darīt draudēs sods. Līdz šim šādos gadījumos varēja piespriest tikai naudassodu.

Par tīšu neatļautu iekļūšanu šajā lidostas daļā draudēs cietumsods līdz pieciem gadiem, ja vainīgajam būs ierocis vai toksiskas vielas, vai ja rīcības nolūks ir atvieglot vai slēpt citu kriminālnoziegumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītoti speciālisti ir pamats konkurētspējīgiem uzņēmumiem, kas savukārt nozīmē labi apmaksātas darba vietas, pirktspējīgus patērētājus un nodokļus valsts makā, vienlaikus uzņēmumiem ir jāgūst peļņa, bez kuras nav iespējamas investīcijas nākotnes izaugsmes nodrošināšana.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Universitātes rektors Gundars Bērziņš. Viņš norāda, ka Latvijas Universitāte pašlaik atrodas ļoti nozīmīgu pārmaiņu procesā, jo mainās gan pārvaldības sistēma, gan arī finansēšanas modelis.

Fragments no intervijas

Kas pašlaik ir uzmanības degpunktā?

Uzmanības centrā ir jaunā studiju gada uzsākšana un ar to saistīto pasākumu sekmīga norise, kā arī reorganizācija Latvijas Universitātē, kuras rezultātā no 13 fakultātēm esam pārgājuši uz sešām, veicot administratīvo reformu. Līdzšinējā formā turpinās darbu Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultāte, kā arī Juridiskā fakultāte, savukārt visas pārējās ir reorganizētas un strādās jaunu struktūru ietvaros ar vienotu dekanātu. Tas nozīmē jaunas struktūras, jaunus to vadītājus, būs citāda studiju darba organizācija (kas nodarbosies ar studentu mobilitātes jautājumiem un nodrošinās saziņu ar ārvalstu mācību iestādēm u.tml.), bet šīs reformas nekādi neietekmēs studentu mācību procesu, jo studiju programmas nav mainījušās un pasniedzēji arī būs tie paši. Šādu pārmaiņu mērķis ir efektivizēt administratīvos procesus un radīt augstāku servisa līmeni studējošajiem. Vislielākais efekts būs tad, kad varēsim sākt strādāt pašlaik vēl būvniecības stadijā esošajā Rakstu mājā, kā rezultātā 90% visu Latvijas Universitātes studiju būs koncentrētas Akadēmiskajā centrā Torņakalnā. Rakstu mājā plānots koncentrēt sociālo un humanitāro zinātņu, pedagoģijas, tehnoloģiju studentus ar mērķi radīt domu apmaiņu un sinerģiju starp dažādām jomām, tādējādi veicinot izpratni, jo humanitāro zinātņu apguvēji uz pasauli raugās no cita skatupunkta nekā eksakto zinātņu apguvēji. Līdztekus minētajam vēl tiek ieviesta jauna Latvijas Universitātes finansēšanas sistēma, par ko plānots parakstīt attiecīgu vienošanos ar Izglītības un zinātnes ministriju. Būtiskākā atšķirība ir tā, ka līdz šim Latvijas valsts finansējumu atvēlēja, vadoties pēc studējošo skaita, bet tagad – pēc augstākās mācību iestādes absolventu daudzuma konkrētajās studiju programmās. Latvijas Universitāte pašlaik atrodas ļoti būtisku pārmaiņu procesā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Precizēta - Raidījums: Atbrīvoti LDz finanšu direktors un Tehniskās direkcijas vadītājs

LETA, 20.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šomēnes atbrīvoti uzņēmuma "Latvijas Dzelzceļš" (LDz) finanšu direktors Rems Razums un Tehnisko direkcijas vadītājs, kādreizējais valdes loceklis Ēriks Šmuksts, savukārt Sliežu ceļu pārvaldes vadītājs Vladlens Makedons pazemināts amatā, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Razums uzsvēris, ka nav nekādā veidā sodīts vai saņēmis disciplinārsodu, tomēr piektdien viņam bija pēdējā darba diena LDz. Pēc Razuma sniegtās informācijas, darba tiesiskās attiecības ar LDz pārtrauktas, pusēm vienojoties.

"Šmuksts tiešām ir ar lielu profesionālo bagāžu LDz. Mēs redzējām to, ka jaunās prasības, jaunā dinamika prasa nedaudz citu pieeju," skaidrojis LDz vadītājs Rinalds Pļavnieks, piebilstot, ka arī Makedons ir cienījams darbinieks un cietis citu neizdarības dēļ. Viņš sodīts, jo parakstījis līgumus un rēķinus.

Šmuksts kopā ar kādreizējiem "Latvijas dzelzceļa" vadītājiem Uģi Magoni un Edvīnu Bērziņu, kā arī valdes locekli Aivaru Strakšas ir apsūdzēts par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, radot valstij 1,5 miljonu eiro zaudējumus. Apsūdzības dēļ Šmuksts pirms gada pameta valsts uzņēmuma valdi, bet turpināja darbu Tehniskās direkcijas vadībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maija beigās Rīgā sāks kursēt paģiru autobuss. Tas nav ilgi gaidītais nakts transports, kurš nogādās Rīgas ballētājus uz mājām, tā ir pirmā palīdzība tiem, kas no rīta pēc ballītes jūtās slikti, informē projekta attīstītāji.

Ideja par paģiru autobusu ienāca prātā pasākumu organizatoru komandai, kura šobrīd aktīvi darbojas, lai radītu lielāko ballīti Latvijas vēsturē.

“Mēs vienkārši sapratām, ka pēc pārāk labas ballītes no rīta varētu palikt arī nedaudz nelabi. Sākām jokot par to, ka būtu izcili, ja būtu pakalpojums, kas piebrauc pie tavām mājām un saved Tevi kārtībā tā, lai vari funkcionēt, nevis mēģināt izdzīvot. Paģiru autobuss būs maksas pakalpojums, kas darbosies pēc izsaukuma. Tu izsauc autobusu uz savu adresi un Tavs uzdevums būs tikai iekāpt transportā. Medicīnas personāls, kas darbosies autobusā, visu, kas notiks tālāk, izdarīs tavā vietā,” norāda idejas autori.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nākamās pirmdienas, 6.februāra, tiks veiktas izmaiņas 22. maršruta autobusa sarakstā darba dienās un brīvdienās, nodrošinot pasažieru pārvadājums uz starptautisko lidostu "Rīga" agrajās rīta un vēlajās vakara stundās.

Kā informē "Rīgas satiksmes" Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Baiba Bartaševiča-Feldmane, turpmāk pasažieri lidostā varēs nokļūt plkst.5.20 no rīta, savukārt gan darba dienu, gan brīvdienu vakaros pēdējais autobuss no lidostas izbrauks arī pēc pusnakts - plkst.0.40.

Darba dienās tiks organizēti pieci papildu reisi - no rīta plkst.4.45 un 5.15 no galapunkta Abrenes ielā uz lidostu "Rīga", veicot arī reisu plkst.5.25 no lidostas "Rīga" uz Abrenes ielu.

Vakarā plkst.0.40 autobuss kursēs no lidostas uz Abrenes ielu, attiecīgi veicot pirms tam arī reisu plkst.23.50 no Abrenes ielas uz lidostu "Rīga".

Brīvdienās tiks veikti septiņi papildu reisi - no rīta plkst.4.45 un 5.15 reisi no Abrenes ielas uz lidostu "Rīga", veicot arī reisu plkst.5.25 no lidostas "Rīga" uz Abrenes ielu. Naktī plkst.0.10 un plkst.0.40 no lidostas "Rīga" uz Abrenes ielu, veicot pirms tam arī reisus plkst.23.25 un plkst.23.50 no Abrenes ielas uz lidostu "Rīga".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) izvērtējusi divu slēpošanas un atpūtas parku sadarbības vienošanos par vienotu noteikumu piemērošanu savstarpēji neatkarīgos slēpošanas un snovborda parkos un atļāvusi slēgt minēto vienošanos, liecina KP publiskotā informācija.

KP neatklāja uzņēmumus, kas vienošanos slēguši.

Kā informē KP, 2023.gada nogalē padome saņēma lūgumu sniegt konsultāciju par divu savstarpēji konkurējošu slēpošanas un atpūtas parku sadarbības vienošanos, kas ļautu klientiem izmantot to pakalpojumus uz vienotiem noteikumiem. Pēc tikšanās ar iesaistītajām pusēm, KP sniedza uzņēmumiem skaidrojumu par to, kāda rīcība no konkurences tiesību viedokļa ir pieļaujama un kāda rīcība ir aizliegta uzņēmumu plānotajās darbībās.

Iepazīstoties ar plānotās sadarbības noteikumiem, KP secināja, ka vienotu noteikumu izstrāde diviem patstāvīgiem slēpošanas un atpūtas parkiem ir vērtējama kā kopīga pakalpojuma pārdošana, kas tirgus dalībniekiem ir atļauta, ja to kopējā tirgus daļa kalnu slēpošanas pakalpojumu tirgū Latvijā nepārsniedz 15% un tā nesatur karteļa jeb konkurējošu uzņēmumu aizliegtu vienošanos, piemēram, par cenu noteikšanu, klientu vai tirgus sadali un citām darbībām, kas ierobežo konkurenci par sliktu patērētājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz nespēju izpildīt vienu stratēģiski svarīgu projektu, būvnieku karteļa skandālā iesaistītā būvfirma SIA Velve pretendējusi uz citu apjomīgu, stratēģisku valsts iepirkumu.

Pagājušās nedēļas sākumā Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas vadība nāca klajā ar satraucošu, publisku paziņojumu, ka slimnīcas jaunās A2 ēkas būvniecības procesa īstenošana ir apdraudēta, jo būvuzņēmums SIA Velve (kuru savulaik Konkurences padome (KP) pieķēra un arī sodīja tā sauktajā būvnieku karteļa lietā) turpina nepildīt savas būvniecības līgumā uzņemtās saistības, tostarp būtiski kavē plānoto būvdarbu izpildes termiņus, naudas plūsmas izpildi, kā arī nespēj sniegt pietiekamus un uzticamus pierādījumus par uzņēmuma spēju īstenot būvniecības līgumu. 2023. gada 31. decembrī SIA Velve kavējumu rezultātā slimnīcā neapgūtais ERAF finansējuma apjoms bija 26 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ramoliņam pārdotās kokzāģētavas Norupe darbinieku atklātā vēstule par masveida piespiedu atlaišanām pretēji publiskajam apsolījumam

Db.lv, 10.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pretēji SIA “Rīgas meži” valdes priekšsēdētājas Anitas Skudras publiski medijos dotajam solījumam, ka visi pārdotās kokzāģētavas “Norupe” darbinieki varēs saglabāt darbavietas pie jaunā īpašnieka, kapitālsabiedrības vadība ar nekorektām metodēm masveidā atbrīvojās no mums kā darbiniekiem vēl līdz uzņēmuma pāriešanai pie jaunā īpašnieka.

Šī gada 4.aprīlī “Rīgas meži” paziņojumā medijiem un sabiedrībai par “veiksmīgi” noslēgto pārdošanas darījumu uzsvēra: “…Savukārt otrs būtisks nosacījums no SIA “Rīgas meži” puses bija kokzāģētavas “Norupe” esošo darbinieku interešu ievērošana gan pārdošanas procesā, gan pēc tam. Kokzāģētavas pircējs šī darījuma ietvaros turpinās darba attiecības ar visiem 35 kokzāģētavas darbiniekiem, ņems vērā viņu darba stāžu, uzkrātos atvaļinājumus, kā arī ievēros SIA “Rīgas meži” Darba koplīgumā noteiktos darba devēja pienākumus.” Šo pašu faktu “Rīgas mežu” valdes priekšsēdētāja uzsvēra arī citos medijos, piemēram, valsts mēroga televīzijās, radio, vadošajos interneta medijos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nodarbinātība Latvijā. Vai virzība no tirgus ekonomikas uz sociālismu?

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam, 01.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā par tirgus ekonomikai atbilstošām var uzskatīt tikai 12 pašvaldības.

Kā liecina Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, tad 21. gadsimtā Latvijas darba ņēmēju kopējais skaits savu maksimumu sasniedza 2008. gada otrajā ceturksnī. Tolaik 977,3 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju bija darba ņēmēji, un darba ņēmēju īpatsvars pret visiem iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 75 gadiem bija 57,4%.2008.-2010. gadu krīzes laikā darba ņēmēju skaits Latvijā samazinājās par vairāk nekā 200 tūkstošiem, sasniedzot savu minimumu 2010. gada 1. ceturksnī.

Tolaik tikai 735,2 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju bija darba ņēmēji (45% no visiem iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 75 gadiem). Lai gan 2009. un 2010. gadā aptuveni 200 000 Latvijas iedzīvotāju pameta Latviju, taču, ekonomiskajai situācijai uzlabojoties, periodiski svārstoties, palielinājās gan Latvijas darba ņēmēju skaits, gan arī darba ņēmēju īpatsvars pret visiem iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 75 gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Algu iesaldēšana valdēs un padomēs attieksies uz tirgū nekonkurējošām valsts kapitālsabiedrībām

LETA, 04.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Algu iesaldēšana valdes un padomes locekļiem pirmām kārtām attieksies uz tām valsts kapitālsabiedrībām, kas faktiski nav konkurējošas tirgū un saņem valsts budžeta finansējumu 80% apmērā, trešdien preses konferencē pēc tikšanās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV) pauda Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Vienlaikus prezidents atzina, ka tas nav šī gada jautājums un ka šai diskusijai ir jābūt plašākai.

Prezidents rosinās iesaldēt atalgojumu valsts kapitālsabiedrību valdēs 

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs drīzumā nāks klajā ar grozījumiem Publiskas personas kapitāla...

Prezidents atklāja, ka grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, rosinot iesaldēt atalgojumu valsts kapitālsabiedrību valdēs, taps sadarbībā ar Valsts kanceleju, ņemot vērā valdības pieņemtos lēmumus, lai nenotiktu dublēšanās.

Prezidents norādīja, ka vēlreiz vēlas atgriezties pie diskusijas par to, vai kapitālsabiedrības forma ir pareizākā topošajam vienotajam sabiedriskajam medijam - VSIA "Latvijas sabiedriskais medijs" (LSM). Viņš atklāja, ka ir runājis ar atsevišķiem Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekļiem par to, ka, iespējams, jāskatās uz Igaunijas modeli, kur sabiedriskais medijs ir nodibinājums.

"Visu cieņu tam, ko dara žurnālisti, bet samērīgums pretim privātajam sektoram vai pretim pelnošiem uzņēmumiem ir mazliet citādāks," sacīja Rinkēvičs.

Tāpat viņš atzīmēja, ka tomēr līdz galam nav korekti no SEPLP puses teikt, ka atalgojuma aprēķināšanai piemērotas Valsts kancelejas vadlīnijas, jo tās bija attiecinātas uz tām kapitālsabiedrībām, kuras ir konkurējošas un pelnošas, bet Latvijas Radio un Latvijas Televīzija šobrīd pamatā saņem valsts budžeta dotāciju.

Līdztekus prezidents norādīja, ka neapšauba topošā vienotā LSM darba apjomu, bet nav nedz izskaidrojams, nedz saprātīgs tāds lēciens atalgojumā.

"Domāju, ka neviens nediskutētu par 20-30% pieaugumu, bet pamatot šāda veida lietas ir grūti," sacīja Rinkēvičs.

Prezidents norādīja, ka algu iesaldēšana būtu terminēta, līdzīgi kā tiek runāts par terminētu algas iesaldēšanu tām amatpersonām, kurām atalgojuma pieaugums ir garantēts.

"Tai brīdī, kad mums ekonomika uzlabosies, tai brīdī, kad mēs redzēsim attīstību, es domāju, ka tad varbūt šīs diskusijas nebūtu," sacīja Rinkēvičs.

Jautāts, kāpēc par LSM valdes atalgojumu netika runāts pirms mēneša vai diviem, prezidents norādīja, ka tad vēl šis atalgojums nebija zināms, tas bijis pārsteigums visiem.

"Brīdī, kad ir jārunā par algām, tad viss ir kārtībā saskaņā ar likumiem, normatīviem - perfekta birokrātija. Bet ir arī cilvēku gaidas un reālijas," teica prezidents.

Tāpat prezidents atklāja, ka būs diskusija arī par tām kapitālsabiedrībām, kas konkurē privātajā tirgū un kas lielā mērā ir monopolisti.

Prezidents atgādināja, ka gala lēmums ir Saeimas rokās.

Kā ziņots, Rinkēvičs drīzumā nāks klajā ar grozījumiem Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, rosinot iesaldēt atalgojumu valsts kapitālsabiedrību valdēs.

"Mērķis ir uz laiku iesaldēt valžu un padomju locekļu atalgojumu," pēc tikšanās ar Saeimas priekšsēdētāju Daigu Mieriņu (ZZS) teica Rinkēvičs un piebilda, ka tādā veidā tiks nodrošināts samērīgums starp valsts kapitālsabiedrībām un privāto sektoru.

"Nav īsti normāli, ka mums ir valsts kapitālsabiedrības, kur valžu locekļu atalgojums ir pulka lielāks nekā privātajā sektorā," pauda Rinkēvičs.

Valsts prezidents arī norādīja, ka šie grozījumi ir saistīti ar topošā vienotā LSM valdes locekļu sastāvu un algas apmēru. "Ceru, ka Saeima par šo diskutēs un priekšlikumos ieklausīsies," piebilda prezidents.

Prezidenta priekšlikums tikšot iesniegts drīzumā, nedēļas, tuvāko desmit dienu laikā.

Kā vēstīts, SEPLP izsludinātajā konkursā uz pieciem topošā LSM valdes locekļu amatiem kopumā pieteikušies 78 kandidāti, bet vislielākā konkurence ir uz valdes locekļa posteni, kas atbildēs par personāla vadību.

Valdes locekļiem noteikta mēnešalga 9200 eiro apmērā, savukārt valdes priekšsēdētājam - 10 100 eiro apmērā.

Noteiktais atalgojums radījis sašutumu koalīcijas politiķu vidū, atzīstot, ka tas nav samērīgs.

Aprīļa sākumā tika sākta Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošana, abām valsts kapitālsabiedrībām saplūstot, lai nodibinātu LSM, kas darbu sāks 2025.gada 1.janvārī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Signet Bank Kapitāla tirgus akadēmija

Foto: Vidzemes reģiona uzņēmēji gūst zināšanas par kapitāla tirgus iespējām Signet Bank "Kapitāla tirgus akadēmijā"

Db.lv, 26.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cēsīs, Vidzemes koncertzālē 22.martā norisinājās Latvijas vadošās investīciju bankas, Signet Bank, rīkotais ilgtermiņa sabiedriskais projekts “Kapitāla tirgus akadēmija” (turpmāk – akadēmija), pulcējot Vidzemes reģiona uzņēmējus, kuri bija ieinteresēti iepazīt kapitāla tirgus priekšrocības un gūt praktiskas zināšanas par to izmantošanu uzņēmuma izaugsmes veicināšanā.

Visas dienas garumā “Kapitāla tirgus akadēmijā” nozares profesionāļi dalījās teorētiskās un praktiskās zināšanās par finansējuma piesaisti, izmantojot akciju un obligāciju emisijas. Pasākumā ar personīgiem stāstiem par to, kā kapitāla tirgus ir palīdzējis uzņēmuma izaugsmei un kādas mācības uzņēmumi guvuši finansējuma piesaistes procesā, stāstīja "Mapon" līdzīpašnieks Andris Dzudzilo, "Banga Ltd" valdes loceklis un līdzīpašnieks Raivis Veckāgans, un "APF Holdings" finanšu direktors Mihails Keziks.

Savukārt zināšanās un viedokļos par finansējuma piesaistes procesu kapitāla tirgū, potenciālā emitenta mājas darbiem un investoru gaidām dalījās Kristiāna Janvare ("Signet Bank"), Inese Heinacka ("Soraine”), Liene Dubava ("Nasdaq Riga").

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz pēdējo gadu lejupslīdi būvniecības nozarē, iespējamo visaptverošo krīzi, valsts budžeta izaicinājumiem, SIA MONUM – viens no lielākajiem būvuzņēmumiem valstī - plāno izaugsmi un izaicinājumus grasās padarīt par iespējām.

Par to, kādēļ tas izdosies, Dienas Biznesa jautājumi jaunajai uzņēmuma vadītājai - valdes loceklei Evitai Domello.

Vadāt vienu no prāvākajiem Latvijas būvuzņēmumiem. Kādas ir jūsu prioritātes un fokusi uzņēmuma vadībā? Kas ir MONUM jūsu vadībā, un kādi ir nākotnes mērķi?

Esmu ienākusi uzņēmumā ar bagātu vēsturi, pieredzi un tradīcijām. Būtiski, ka MONUM kā uzņēmums ir apzinājies savu nozīmi un spēju ietekmēt un mijiedarboties ar sabiedrību vides, sociālajās un ekonomiskajās jomās. Man kā vadītājai ir jānodrošina, ka MONUM ir ilgtspējīga biznesa uzņēmums. Plānoju uzņēmuma izaugsmi veicināt, pārskatot un sakārtojot iekšējos darbības procesus, meklējot efektivizācijas un maksimālas digitālo rīku izmantošanas iespējas, kas iespējami atvieglo tik ļoti vērtīgos cilvēkresursus, ļaujot tiem primāri pievērsties un izmantot savu potenciālu galvenajam - būvniecības vadības procesam, lieki netērējot laiku blakus procesiem. Būvniecībā, līdzīgi kā citās jomās, ar katru gadu aizvien aktuālāka kļūst pilnvērtīga digitālā transformācija, kas manā skatījumā nozīmē pāreju uz informācijas apriti strukturētā elektroniskā formātā, savienojot dažādas izcelsmes datus, tādējādi palīdzot izprast būvprojekta risinājumus, risinājumu savienojamību, modeļu detalizāciju, kā arī kontrolēt izstrādāto projektu kvalitāti. Šis ir arī stratēģiski svarīgs solis uzņēmumā, ņemot vērā apstākli, ka jau no 2025.gada 1. janvāra stāsies spēkā prasība publisku personu finansētu trešās grupas ēku būvniecībā piemērot būvju informācijas modelēšanu (BIM).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieejams atbalsts ieguldījumiem klimata pārmaiņu un pielāgošanās pasākumu īstenošanai lauku saimniecībās 29 miljonu eiro apmērā, informē Lauku atbalsta dienests (LAD).

LAD aicina iesniegt projektus atbalstam investīcijām ierobežotiem mērķiem pasākumā "Ieguldījumi materiālajos aktīvos". Atbalstu iespējams gūt divos apakšpasākumos - "Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās" un "Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē".

Tāpat dienesta pārstāvji norāda, ka attiecināmi ir ieguldījumi tikai pamatlīdzekļu iegādē un būvniecībā atjaunīgās enerģijas ražošanas iekārtu uzstādīšanai. Tāpat finansējums nav sadalīts pa reģioniem, bet pa mērķa virzieniem un atbalsta saņēmējiem.

"Atbalsta ieguldījumiem lauku saimniecībās" piešķirtais finansējums ieguldījumiem energoefektivitātē un atjaunojamās enerģijas izmantošanā ir seši miljoni eiro un tas tiks sadalīts pa trijām saimniecību grupām. Mazo saimniecību grupai tiks piešķirts viens miljons eiro, vidējo saimniecību grupai 2,4 miljoni eiro un lielo saimniecību grupai 2,6 miljoni eiro, skaidro LAD pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) kurināmās šķeldas tirgus izpētē nav guvusi pierādījumus par iespējamas aizliegtas vienošanās pastāvēšanu, kā arī pirmšķietami konstatējusi, ka neviens tirgus dalībnieks neatrodas dominējošā stāvoklī, informē KP.

KP veica šķeldas tirgus izpēti, lai noskaidrotu iemeslus, kas ir pamatā būtiskajam šķeldas cenu kāpumam, ņemot vērā enerģētikas nozares jautājumu aktualitāti un kurināmās šķeldas cenas būtisku pieaugumu 2021. un 2022.gadā.

KP secinājusi, ka izskaidrojums cenu kāpumam ir ģeopolitiskie apstākļi, importa ierobežojumi, inflācija un tirgus dalībnieku nespēja pietiekami ātri pielāgoties pastāvošajai tirgus situācijai.

Vienlaikus KP aicina šķeldas pircējus uzraudzīt situāciju attiecībā uz saņemtajiem piedāvājumiem un ziņot, ja rodas aizdomas par iespējamu konkurences tiesību pārkāpumu. Tāpat KP aicina šķeldas tirgus dalībniekus iesniegt pierādījumus, ja tie ir iesaistīti aizliegtās vienošanās, saņemot iespēju Iecietības programmas ietvaros iegūt pilnīgu vai daļēju atbrīvojumu no naudas soda, kā arī atbrīvojumu no lieguma piedalīties publiskajos iepirkumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Vienojusies par Stradiņu jaunā korpusa būvniecības sadārdzinājuma kompensēšanas metodiku

LETA, 23.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) vienojusies ar būvfirmu SIA "Velve" par konkrētiem principiem un metodiku, kā aprēķināt sadārdzinājuma kompensēšanu, lai varētu turpināt slimnīcas jaunā korpusa būvniecību, piektdien preses konferencē sacīja PSKUS vadītājs Rinalds Muciņš.

Piektdien panākta vienošanās par principiem, pēc kādiem tiks kompensēts būvniecības sadārdzinājums, taču par konkrētu sadārdzinājumu summu vienošanās vēl nav un diskusijas turpināsies līdz 1.februārim.

Velve brīdina par iespēju neuzbūvēt Stradiņa slimnīcas jauno ēku 

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) jaunās ēkas būvnieks SIA "Velve" slimnīcai...

Muciņš skaidroja, ka vienošanās ir par metodoloģiju, slimnīca ir gatava iekļaut aprēķina metodikā darba samaksu, kā arī mašīnu un mehānismu izmaksas.

"Velves" valdes locekle Vineta Verika sacīja, ka uzņēmuma mērķis bija saprast, vai ir iespējams atrast risinājumu un turpināt būvniecību.

Iepriekš pielietotā metodika tik lielos objektos nestrādā, teica Verika. Uzņēmums ir iesniedzis jaunu tāmi, pie kuras strādās eksperti un Verika pauda cerību, ka izdosies nonākt pie kopsaucēja.

Vienlaikus Verika uzsvēra, ka laika palicis maz, lai panāktu vienošanos un objektu pabeigtu laikā. Ja mēneša laikā vienošanās tiks panākta, tad jauno korpusu varēšot pabeigt līdz 2023.gada beigām. Ja vienošanās netiks panākta, tad tiks domāts, kā rīkoties tālāk.

Verika stāstīja, ka aktuālais sadārdzinājums ir 22 miljoni eiro, lielāko izmaksu pozīciju veido būvizstrādājumi, bet kopš pavasara būtiski augusi arī darbaspēka samaksa.

Muciņš skaidroja, ka paralēli sarunām ar "Velvi" tiks meklēts papildus finansējums, jo skaidrs, ka tas būšot vajadzīgs. Objekts patlaban ir pusē, to apturēt un palaist no jauna esot sliktākais variants, tāpēc puses meklēs kompromisu dažādās tāmes pozīcijās.

Būvfirma "Velve" šodien iepazīstināja Latvijas Būvuzņēmēju apvienības, Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, Veselības ministrijas, Centrālās finanšu un līgumu aģentūras un Iepirkumu uzraudzības biroja pārstāvjus ar PSKUS jaunās ēkas būvdarbu aprēķinātā sadārdzinājuma pamatojumu un metodiku.

Jau ziņots, ka PSKUS sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Janita Veinberga iepriekš informēja, ka jaunās ēkas būvnieks "Velve" slimnīcai pieprasījis mainīt noslēgto vienošanos par būvniecības izmaksu indeksāciju un būvdarbu izpildes termiņu, līdz ar to jaunās ēkas būvniecība faktiski ir apdraudēta.

Veinberga norādīja, ka VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" vadība ir ieinteresēta būvdarbu turpināšanā un risina jautājumu, lai Latvijas iedzīvotājiem būtu iespēja saņemt ārstniecības pakalpojumu mūsdienu medicīnas prasībām atbilstošās telpās iespējami drīzāk.

Šā gada augustā ar "Velvi" esot panākta vienošanās par būvniecības procesa sadārdzinājuma segšanu un būvdarbu termiņa pagarinājumu līdz 2023.gada maijam Krievijas agresīvā kara Ukrainā radīto seku dēļ, informēja Veinberga.

Slimnīca sagaidīja no būvdarbu veicēja aktīvu rīcību, iesniedzot pamatojošo dokumentāciju sadārdzinājuma segšanai un būtiski kāpinot būvdarbu tempu. Taču solītā aktīvā rīcība no būvdarbu veicēja neesot sekojusi - sadārdzinājumu pamatojošie dokumenti iesniegti nepilnā apjomā, būvdarbu temps būtiski krities. Tā vietā būvdarbu veicējs iesniedza pieprasījumu visu būvdarbu izmaksu indeksēšanai, tai skaitā savai peļņas daļai, kā arī pieprasīja būvdarbu termiņa pagarinājumu līdz 2023.gada beigām, informēja Veinberga.

Kopš vienošanās noslēgšanas augustā, slimnīcai ar "Velvi" notikušas aktīvas sarunas par sadārdzinājuma pamatojošās dokumentācijas iesniegšanu un rīcību būvdarbu tempa palielināšanai. Tomēr sarunās "Velve" esot sniegusi mainīgu informāciju gan par dokumentācijas iesniegšanas datumiem, gan sadārdzinājuma kopējo apjomu un būvdarbu izpildes termiņiem.

Slimnīca uzskata, ka, lai nodrošinātu slimnīcas jaunās ēkas būvniecības pabeigšanu iespējami drīzāk, būtiski ar "Velvi" rast vienotu, atklātu un konstruktīvu pieeju turpmākā būvdarbu izpildē - sadārdzinājumu segt tikai pamatotās pozīcijās, neizmantojot Krievijas sākto karu Ukrainā nepamatotu izmaksu segšanai uz pacientu un sabiedrības rēķina.

Savukārt "Velves" mātes uzņēmuma "MN Holding" valdes locekle Jekaterina Griga intervijā sacīja, ka šajā iepirkumā piedāvājums gatavots 2019.gadā pēc tā laika cenām un būvniecības izmaksām, tāpēc patlaban sadārdzinājums sasniedzis 25% jeb 22,6 miljonus eiro.

Griga sacīja, ka par "Velves" nozīmīgāko projektu - PSKUS jauno korpusu - joprojām nav panākta vienošanās par sadārdzinājumu. Viņa skaidroja, ka visu nevar paveikt tikai pēc Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātajām vadlīnijām par sadārdzinājuma kompensēšanu, jo šis objekts ir liels, un vienā brīdī sarunās fokuss no sadārdzinājuma summas esot pārvirzījies uz pašu procesu, kā veikt tā izvērtēšanu.

"Visus šos mēnešus mēs meklējām ceļu, kā to paveikt. Rezultātā mēs nonācām pie sadārdzinājuma par 22,6 miljoniem eiro, un ir skaidrs, ka mums ir vajadzīgs pārrēķins par visu tāmi, nevis par tās sastāvdaļām, jo katru reizi sniegt dokumentus un pamatojumus par atsevišķām pozīcijām nav iespējams," sacīja Griga.

Viņa uzsvēra, ka tik lielam objektam tas nav iespējams, citādi "Velve" šos dokumentus turpinās sniegt vēl ilgi pēc tam, kad šis objekts būs jau pabeigts. Tādēļ pašlaik "Velvei" esot skaidrs, ka bez operatīvas rīcības no valsts institūciju puses pilnīga objekta pabeigšana nebūs iespējama.

Griga uzsvēra, ka EM vadlīnijās nav pateikts, ko iesākt būvniekam, kamēr nav panākta vienošanās. "Nekur nav teikts, ka drīkst apstādināt būvdarbus, vienoties par izmaksu indeksāciju un tad tos atsākt. Tagad ir tā, ka kara radīto sadārdzinājumu uz saviem pleciem cenšas iznest būvnieki, bet būvuzņēmumu resursi arī nav bezgalīgi, mums ir jāvērtē arī savi finanšu riski. Šīs problēmas risināšanā proaktīvi ir jāiesaistās abām pusēm. Arī pasūtītājam ir jādomā par ceļu problēmu risināšanā, nevis jāieņem pasīva pozīcija," teica Griga.

Viņa piebilda, ka, ja nebūs skaidrības, tad līguma izpilde ir apdraudēta, jo uzņēmums nevar riskēt un turpināt būvēt pie nezināmiem nosacījumiem. Vienlaikus Griga sacīja, ka pie lēmuma vajadzētu nonākt līdz janvāra beigām, citādi varētu būt ietekmēti objekta pabeigšanas termiņi. Tādēļ uzņēmuma pārstāve pauda cerību, ka vienošanos izdosies panākt.

Kā vēstīts, pamatojoties uz Iepirkumu uzraudzības biroja saņemto atzinumu, Iepirkuma komisija 2020.gada 21.jūlijā pieņēma galīgo lēmumu par konkursa procedūras ar sarunām "A korpusa otrās kārtas būvdarbu veikšana" rezultātiem un par saimnieciski izdevīgāko atzina "Velves" iesniegto piedāvājumu par kopējo summu 88 364 300 eiro.

Būvniecības uzņēmums "Velve" pagājušajā gadā strādāja ar 68,774 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 1,5% mazāk nekā 2020.gadā, savukārt uzņēmuma peļņa samazinājās 5,3 reizes un bija 373 300 eiro.

Kompānija "Velve" reģistrēta 1992.gadā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 1,423 miljoni eiro, un tā vienīgais īpašnieks ir kompānija "MN Holding". Uzņēmuma patiesā labuma guvēja ir Jekaterina Ņikuļina.

Komentāri

Pievienot komentāru