Jaunākais izdevums

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) padome VNĪ valdes locekļa amatā ir ievēlējusi augsta līmeņa vadības eksperti Jeļenu Gavrilovu, kuras atbildības joma uzņēmumā būs nekustamo īpašumu attīstības projektu īstenošana un būvniecības procesu vadība.

Darbu VNĪ jaunā valdes locekle uzsākusi 2022. gada maijā.

Gavrilovai ir plaša pieredze darbā ar liela mēroga projektiem, nekustamā īpašuma finansēšanu, valsts iepirkumiem un zaļās enerģijas jautājumiem, kuru no 2010. gada guvusi finanšu sektorā “SEB” grupas uzņēmumos. Kopš 2016. gada viņa ieņēma SIA “SEB Līzings” valdes priekšsēdētāja amatu, bet iepriekš no 2014. gada Gavrilova bija AS “SEB Banka” Nekustamā īpašuma finansēšanas pārvaldes vadītāja, kur īstenoja lielu nekustamo īpašumu , tajā skaitā tirdzniecības centru “Origo” un “Galerija Centrs”, finansēšanas projektus.

Gavrilova 2011. gadā ieguvusi sociālo zinātņu bakalaura grādu ekonomikā Latvijas Universitātē un 2016. gadā maģistra grādu biznesa vadībā (MBA) Rīgas Biznesa skolā.

VNĪ padomes priekšsēdētājs Jānis Garisons norāda: “Jeļenas Gavrilovas pievienošanās ir spēcīgs VNĪ komandas papildinājums. Augstu vērtējam viņas plašo pieredzi darbā ar liela mēroga projektiem, nekustamā īpašuma finansēšanas un klientu vadības jautājumiem. Pašreizējā posmā Gavrilovai VNĪ valdes komandas sastāvā būs arī nozīmīga loma uzņēmuma tālāko stratēģisko prioritāšu stiprināšanā saistībā ar VNĪ attīstības projektiem.”

Atklātā konkursā uz VNĪ valdes locekļa amatu pretendēja 64 kandidāti, no kuriem piemērotākais kandidāts tika izraudzīts pēc četrām kārtām.

Kapitālsabiedrību turpina vadīt valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs, kura atbildības joma ir uzņēmuma vispārējā un finanšu vadība, investīciju finansēšana un uzraudzība. Darbu VNĪ valdē turpina arī valdes loceklis Andris Vārna, kura atbildības joma ir nekustamā īpašuma apsaimniekošanas un tehniskās uzturēšanas pārvaldība, īpašumu iznomāšana un pārvalde. Valdei noteiktās prioritātes ir nemainīgas – VNĪ vidēja termiņa darbības stratēģijas 2018.-2022. gadam ieviešanas turpināšana, tajā skaitā mūsdienīgas un uz klientu orientētas darba vides veidošana valsts pārvaldē, digitālie un inovatīvie risinājumi nekustamo īpašumu jomā publiskajā sektorā, ilgtspējīga valsts nekustamo īpašumu portfeļa pārvaldība.

VNĪ vadībā šobrīd turpinās darbs pie 54 dažādiem valstiski nozīmīgiem būvniecības objektiem ar kopējo projektu budžetu 223 miljoni eiro. VNĪ nodrošina nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību ap 400 ēku un būvju nekustamajiem īpašumiem ar 1100 ēkām 1,02 miljonu kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 3600 zemes īpašumu 9,6 miljonu kvadrātmetru platībā. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100 % akcionārs ir Finanšu ministrija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) no 2. maija līdz 29. jūlijam savu aktivitātēs-bāzēto biroju Talejas ielā 1, Rīgā, atver ikvienam publisko iestāžu un valsts kapitālsabiedrību darbiniekam, informē VNĪ.

VNĪ pilotprojekta mērķis - sekmēt valsts iestāžu kopstrādes telpu un hibrīda darba modeļa procesu ieviešanu pēcpandēmijas darba vides izmaiņu kontekstā, sadarbībā ar Valsts kancelejas inovāciju laboratoriju veicināt valsts pārvaldes efektivitāti.

Valsts pārvaldes kopstrādes pilotprojekta ietvaros VNĪ birojā tiek sniegts atbalsts iestādēm, kas ir uzsākušas darba vides pārmaiņu procesu vai to vēl plāno. Projekta mērķis ir apzināt koplietojamo biroju pieprasījumu publiskajā sektorā, kā arī izprast motivāciju un nepieciešamību to izmantot. Unikālā iespēja pirmo reizi piedāvāta valsts sektoram un ir solis pretī viedas darba vides koncepcijas ieviešanai valsts pārvaldē un efektīvākai biroju telpu izmantošanai nākotnē. Kopstrādes pieredzi apgūt aicināts ikviens publisko iestāžu un valsts kapitālsabiedrību darbinieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) jau tuvākajā laikā jaunajos līgumos ar būvniekiem sāks iekļaut cenu indeksāciju, savukārt iepriekš noslēgtajos līgumos paredzēti divi scenāriji - pieejamā finansējuma apmēra palielināšana, nepagarinot projekta īstenošanas termiņu, un finansējuma apmēra palielināšana, pagarinot plānoto projekta īstenošanas termiņu, informēja VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

VNĪ patlaban izvērtē kapitālsabiedrības atbildībā esošo projektu īstenošanas gaitu, jo Krievijas iebrukums Ukrainā, kā arī pandēmijas periods atstājis ietekmi uz būvniecības nozari un tas ietekmēs gan atsevišķu projektu īstenošanas termiņus, gan nepieciešamo finansējumu, informē Griškevičs.

Būvkomersanti turpina apkopot informāciju, lai iesniegtu detalizētu izmaksu pieauguma dokumentāciju, taču jau šobrīd iesniegtie dokumenti un aptuvenās izmaksu pieauguma aplēses ir mērāmas miljonos eiro, uzsver Griškevičs. Būvniecības projektu norises riski saistīti ar karadarbības un pandēmijas radīto būvmateriālu cenu kāpumu, nepieciešamo finansējuma apmēru un darbaspēka pieejamību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) 2022. gada 1. ceturksnī sasniegusi 11,08 miljonu eiro apgrozījumu un 2,12 miljonu eiro neto peļņu.

Pirmajos trīs mēnešos VNĪ pārdevusi 31 īpašumu par 1,66 miljoniem eiro, tostarp 8 vidi degradējošus objektus, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Salīdzinājumā ar 2021. gada pirmo ceturksni par 8 darījumiem ir pieaudzis izsolēs pārdoto īpašumu skaits, vienlaikus liela apjoma darījumu bijis mazāk – 2022. gada 1. ceturksnī izsolēs pārdots 31 īpašums par 1,658 miljoniem eiro, tostarp 8 vidi degradējoši objekti 8 adresēs, kamēr šajā periodā pērn VNĪ pārdeva 23 īpašumus 4,4 miljonu eiro apmērā.

Nozīmīgākie pārdošanas darījumi 2022. gada 1. ceturksnī ir ēka Dzirnavu ielā 113, Rīgā (1,2 miljoni eiro) un ēka Smiltenes ielā 1A, Jūrmalā (192 tūkstoši eiro). Nekustamo īpašumu pārdošanā gūtos ieņēmumus VNĪ izmanto valstij nepieciešamo īpašumu sakārtošanā un ilgtspējīgu biroju izveidē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas-Baltkrievijas robežas izbūve cenu kāpuma dēļ izmaksās 53 573 008 eiro ar pievienotās vērtības nodokli (PVN), sadārdzinoties par 15 476 766 eiro, liecina Iekšlietu ministrijas (IeM) dokumenti, kas iesniegti saskaņošanai.

Valdības protokollēmuma projekts paredz atļaut VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) uzņemties finansiālās saistības par prioritāri ierīkojamo posmu 83,9 kilometru garumā uz valsts sauszemes robežas gar Latvijas-Baltkrievijas valsts robežu par kopējo summu 53 573 008 eiro ar PVN, tostarp būvniecības ieceres izstrādes izmaksas paredzētas 2 002 618 eiro apmērā, būvdarbu - 51 394 214 eiro apmērā, bet autoruzraudzības izmaksas - 176 176 eiro apmērā.

Lai nodrošinātu IeM papildu nepieciešamo finansējumu 2022.gadā, valdība plāno atbalstīt IeM priekšlikumu par apropriācijas pārdali 2022.gadā no budžeta programmas "Valsts robežas infrastruktūras izveide" uz IeM budžeta apakšprogrammu "Nekustamais īpašums un centralizētais iepirkums" 1 946 753 eiro apmērā, kā arī finansējuma piešķiršanu IeM (Nodrošinājuma valsts aģentūrai) no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem 1 321 993 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

VNĪ par 5,8 miljoniem eiro noslēgusi nomaksas pirkuma līgumu zemesgabalam Andrejsalā

Db.lv, 03.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām prasībām par 5,8 miljoniem eiro noslēgusi zemesgabala Andrejostas ielā 17 nomaksas pirkuma līgumu ar pirmpirkuma tiesīgo personu – uz zemesgabala esošo būvju īpašnieci SIA "IB nekustamo īpašumu pakalpojumi", informē VNĪ izpilddirektors Ojārs Valkers.

Nomaksas pirkuma līgums par valstij piederošā zemesgabala Andrejsalā, Andrejostas ielā 17, 93175 m2 platībā iegādi ar pirmpirkuma tiesīgo personu SIA "IB nekustamo īpašumu pakalpojumi" noslēgts šī gada maijā. Zemesgabala nosacītā cena – 5,8 miljoni eiro apstiprināta šī gada martā, pamatojoties uz eksperta SIA "Latio" veikto atzinumu. Pirms līguma slēgšanas VNĪ saņēmusi 580 tūkstoši eiro avansa samaksu apliecinošu dokumentu, līgums paredz atlikušās darījuma summas nomaksu piecu gadu laikā. Atbilstoši Latvijā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem valstij piederošu zemesgabalu var pārdot tikai zemesgrāmatā ierakstītas būvju īpašniekam – pirmpirkuma tiesīgajai personai, kas zemesgabalam Andrejostas ielā 17 ir SIA "IB nekustamo īpašumu pakalpojumi" un "Rīgas Brīvostas pārvalde". Uzņēmums "Rīgas Brīvostas pārvalde" no zemesgabala daļas atsavināšanas tiesībām atteicās. Atbilstoši Latvijā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem VNĪ nav juridiska pamata atteikt līdzšinējā zemes nomnieka SIA "IB nekustamo īpašumu pakalpojumi" pieprasījumam atsavināt zemesgabalu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā Rīgas teātra (JRT) rekonstrukcijas veicējs – pilnsabiedrība “SBSC” (“Skonto Būve” un “Skonto Construction”) – informējusi pasūtītāju par to, ka tā kā “SBSC” trūkst darbinieku darba tempu kāpināšanai, tad objekts lietotājam var tikt nodots tikai 2023.gada augustā, nevis martā, par ko vienošanās tika panākta iepriekš.

Lai kāpinātu būvniecības tempu, VNĪ apsver iespēju palīdzēt “SBSC” piesaistīt apakšuzņēmējus un garantēt savlaicīgu rēķinu apmaksu par projektā paveiktajiem darbiem, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Līdz šim VNĪ ir darījusi visu iespējamo, lai rekonstrukcijas darbi JRT ēku kompleksā notiktu bez kavēšanās. Proti, ir bijis regulārs darbs ar “SBSC” – būvuzņēmums ir vairākkārtīgi brīdināts, piedāvāti risinājumi, tostarp jau būtiski pagarināts līguma termiņš par objektīvi nepieciešamo laiku – astoņiem mēnešiem – COVID-19 un Krievijas izraisītā kara Ukrainā seku dēļ. Tāpat VNĪ ar valdības atbalstu ir radusi risinājumu izmaksu kāpuma segšanai 2,18 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) iepirkumā par robežšķērsošanas vietas "Grebņeva" pārbaudes paviljonu modernizācijas ieceres īstenošanu ir uzvarējusi SIA "Delta Construction" ar projekta izmaksām 890 000 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), informē VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Būvdarbus plānots sākt tuvākā mēneša laikā un pabeigt līdz gada beigām.

Projekta "Robežšķērsošanas vietas "Grebņeva" modernizācija" pirmajā posmā paredzēta četru pārbaudes paviljonu būvniecība, lai nodrošinātu biometrisko datu iegūšanu jeb pārbaudi un nodrošinātu efektīvu robežšķērsotāju plūsmas caurlaidību, kā arī nodrošinātu autoceļu robežsargu darba vietu pielāgošanu Eiropas centrālās ieceļošanas/izceļošanas sistēmas prasību ieviešanai.

Izsludinātajā četru pārbaudes paviljonu būvniecības iepirkumā starp trim pretendentiem par saimnieciski izdevīgāko tika atzīts "Delta Construction" iesniegtais piedāvājums par kopējo līguma summu 890 000 eiro bez PVN.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) pirmajā valsts iestāžu kopstrādes pilotprojektā no 2. maija līdz 29. jūlijam ikvienam publisko iestāžu un valsts kapitālsabiedrību pārstāvim bija iespēja iegūt jaunu pieredzi un izmēģināt viedāku strādāšanas veidu VNĪ aktivitātēs balstītajā birojā.

Iespēju izmantoja 399 darbinieki no vairāk kā 30 dažādām iestādēm,” informē valdes loceklis Andris Vārna.

Valsts pārvaldes kopstrādes pilotprojektā VNĪ aktivitātēs bāzētajā birojā Talejas ielā 1, Rīgā, tika sniegts atbalsts publiskajām iestādēm, tajā skaitā valsts kapitālsabiedrībām, kuras uzsākušas darba vides pārmaiņu procesu vai to vēl plāno. Kopstrādes pilotprojekta mērķis – sniegt iespēju publiskā sektora darbiniekiem praksē iepazīt modernas darba vides priekšrocības, apzināt koplietojamo biroju pieprasījumu, kā arī praktiski apzināt informācijas tehnoloģiju klāstu un būtiskākos aspektus, lai veicinātu mūsdienu prasībām atbilstošu biroju ieviešanu valsts pārvaldē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) uzsākusi ēkas Gaujas ielā 15 atjaunošanas projekta izstrādi ar mērķi optimizēt Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes telpas un pielāgot ēku Valsts policijas vajadzībām.

Projekta iecere paredz Valsts policijas struktūrvienības, kas pašlaik atrodas septiņās dažādās ēkās, pārvietot uz divām blakus esošām ēkām vienā adresē, un policijas darbiniekiem nodrošināt mūsdienīgus un energoefektivitātes prasībām atbilstošus darba apstākļi, uzlabot struktūrvienību sadarbību un komunikāciju, informē valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Projekta izstrāde uzsākta ar mērķi Valsts policiju centralizēt divās blakus esošās ēkās vienā adresē iepriekšējo septiņu ēku vietā trīs adresēs. Ēkās, kuras šobrīd lieto valsts policijas iestādes – Stabu ielā 89, Gaujas ielā 15 k-1 un Klusā ielā 12, 12 k-1, 12 k-2, 12 k-3 ir zema energoefektivitāte un to vidējais nolietojums ir 40%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Sākta projekta izstrāde ģenerālprokuratūras ēkas atjaunošanai Kalpaka bulvārī

Db.lv, 28.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“VAS “Valsts nekustamie īpašumi” vadībā sākta projekta izstrāde vēsturiskās ēkas Kalpaka bulvārī 6, Rīgā, pārbūvei un pielāgošanai Ģenerālprokuratūras vajadzībām 3D būvniecības informācijas modelēšanas (BIM) vidē.

Projekts tiek īstenots saskaņā ar uzņēmumā izstrādātajiem ilgtspējas pamatprincipiem – papildus esošajām normatīvo aktu prasībām VNĪ projektētājiem izvirzījusi ilgtspējas prasības, kuru ieviešana samazinās ēkas pilna dzīves cikla izmaksas un negatīvo ietekmi uz vidi,” informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Saskaņā ar Eiropas zaļā kursa rīcības plānā norādīto informāciju ēku būvniecība un ekspluatācija izmanto 40 % no kopējās patērētās enerģijas. Vadlīniju izstrādē VNĪ ņēmusi vērā starptautisko praksi.

Saskaņā ar VNĪ izstrādātajām ilgtspējas vadlīnijām pakalpojumu sniedzējiem būs jāievēro tādas prasības kā atkārtoti izmantojamu konstrukciju un būvniecības materiālu izvēle, ergonomiskas prasības darba vietas mēbelēm un materiāliem, energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi, enerģijas ieguve no atjaunojamajiem energoresursiem, telpu klimata regulācija, zaļais transports, ūdens patēriņa mazināšana un citas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sācies jauns amata pilnvaru termiņš VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes loceklim Andrim Vārnam, kura atbildības joma ir nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldība, klientu attiecību vadība, nekustamā īpašuma nomas un pakalpojumu stratēģiskā plānošana.

VNĪ valdē Vārna strādā kopš 2017.gada 1.oktobra.

VNĪ padome Andri Vārnu uz atkārtotu pilnvaru termiņu – pieciem gadiem – ievēlēja 2022.gada 19.janvāri.

“VNĪ valde kopumā izpilda uzņēmuma stratēģijā izvirzītos mērķus, un padome redz regulāru progresu arī tajās jomās, par kurām atbildība ir uzticēta Andrim Vārnam. Tādēļ nešaubīgi apstiprinājām viņa pilnvaras vēl vienam piecu gadu termiņam valdes locekļa amatā,” informē VNĪ padomes priekšsēdētājs Jānis Garisons.

Pirms darba uzsākšanas VNĪ, no 2011. līdz 2017. gada septembrim Vārna bijis AS “SEB banka” Nekustamā īpašuma un telpu apsaimniekošanas vadītājs Latvijā un Baltijā, kur optimizējis nekustamā SEB biroju, telpu un filiāļu Latvijā un Baltijā nomas portfeli, izstrādājis un ieviesis mūsdienīgas darba vides un vietas konceptu, kā arī nekustamo īpašumu, telpu un saistīto izmaksu efektīvu budžetu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai rastu risinājumu Tetera nama ēkas, Rīgā, Brīvības ielā 61, turpmākajai attīstībai, nozarei ir jāpieņem skaidrs lēmums par ēkas turpmāko pielietojumu, kā arī jārod atbilstošs finansējums.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) saņēmusi vairāku atbildīgo institūciju ēkas tehniskā stāvokļa izvērtējumus, tajos konstatēti ēkas drošības, tajā skaitā potenciāli ugunsdrošības riski nākotnē, ja netiks rasts risinājums ēkas pielietojumam. Neveicot ieguldījumus un nerodot ēkai, kuras pirmajos stāvos šobrīd izvietots Latvijas Okupācijas muzejs (LOMB), kopēju pielietojumu līdz 2024.gada maijam, būs jāaptur tās turpmākā ekspluatācija, norāda VNĪ valdes loceklis Renārs Griškevičs.

Jau iepriekš ziņots, ka pēc Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) veiktās ēkas tehniskās apsekošanas 2021. gada novembrī eksperti konstatēja vairākus ēkas drošas ekspluatācijas riskus, kuru novēršanai gada laikā jāveic neatliekami darbi vismaz 400 tūkstošu eiro (bez PVN) apmērā. Tika konstatēti ēkas pagalma pārseguma bojājumi, kas radušies nepietiekamas hidroizolācijas dēļ un izsauc neprognozējamus konstrukciju sabrukšanas riskus, apdraudot ēkas drošu ekspluatāciju. Tāpat rekomendēta kapitāla ēkas pārbūve trīs līdz piecu gadu periodā, kam provizoriski nepieciešami vismaz 13,83 miljoni eiro (bez PVN).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) rīkotajā Igates pils kompleksa, Limbažu novadā, izsolē tiesības iegādāties pils kompleksu par 915 000 eiro ieguva vienīgais pretendents - SIA "Palleteries", informē VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Dalībai atklātajā elektroniskajā izsolē pieteicās viens pretendents - "Palleteries", kura, veicot vienu soli, par 915 000 eiro, ieguva tiesības uz Igates pils kompleksa - 3290 kvadrātmetru būves un 89 260 kvadrātmetru zemes - iegādi.

"Palleteries" vienīgais īpašnieks ir Latvijas uzņēmējs Edijs Ošs. Uzņēmums darbojas ražošanas un eksporta nozarē.

"Pēc publiskajā telpā izskanējušās ziņas par pils pārdošanu, radās doma Latvijas vēsturē ierakstīt arī savas rindiņas, iegādājoties Igates pili, kas arī ir sava veida mecenātisms. Tālāk pils apsaimniekošana tiks nodota meitas Sintijas Ošas un viņas komandas rokās. Divām ģimenēm - Ošiem un Lāčiem apvienojoties, īpašums tiks pārvaldīts un saglabāts tā vēsturiskais mantojums kombinācijā ar jauno, mūsdienīgo attīstības modeli. Šeit jaunajai paaudzei būs iespējas izpausties radošumā, kā arī uzkrāt biznesa zināšanas mācību procesā. Pils būs ikvienam pieejama un vērsta uz uzņēmējdarbību. Tiks turpināts darbs viesu iecienītajā Igates dzirnavu krodziņā, atjaunota pirts atpūtas māja un pielikti visi spēki, ticība un cerība vērt vaļā pils durvis jau Jaunā 2023. gada sagaidīšanai,” norāda E.Ošs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) uzsākusi atklātu, elektronisko izsoli vēsturiskajam Igates pils kompleksam Limbažu novadā.

Saskaņā ar SIA “VCG Ekspertu grupa” 2022.gadā veikto kompleksa vērtējumu, tā vērtība šobrīd ir 910 000 eiro, informē VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Valstij piederošais Igates pils komplekss, kas atrodas Limbažu novada Vidrižu pagasta Igatē, sastāv no būvēm ar 3290 m2 platībā un zemes gabala 89260 m2 platībā - saimniecības daļas ar klēti, pārvaldnieka māju, brūzi un kūti, parādes daļas ar kungu māju, kalpu māju un parku.

Īpašums ir piemērots viesmīlības uzņēmējdarbības veidošanai, pils telpās atrodas 23 viesu numuri.

Blakus kungu mājai atrodas 19. gadsimta beigās veidots romantisks ainavu parks ar dīķiem un senām ūdensdzirnavām. 2022.gada pirmajā pusē neatkarīgs vērtētājs - SIA “VCG Ekspertu grupa” veikusi kompleksa novērtēšanu, saskaņā ar ekspertu lēmumu tā tirgus vērtība šobrīd ir 910 00 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieilgušie strīdi starp Valmieras teātra ēkas īpašnieku un pārbūves projekta virzītāju VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) un būvnieku apdraud teātra darbu šo un iespējams arī nākamo sezonu, atzīst kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA), norādot, ka situācija šobrīd ir kritiska.

Puntulis trešdien uz tikšanos bija aicinājis VNĪ valdes locekļus Renāru Griškevicu un Jeļenu Gavrilovu, lai saņemtu skaidrojumus par Valmieras teātra ēkas būvniecības darbu aktuālo statusu, kā arī turpmākās rīcības scenārijus, informēja ministra padomniece Inga Vasiļjeva. Sarunā piedalījās arī ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone un Valmieras teātra direktore Evita Sniedze.

Ministrs uzsver, ka VNĪ nekavējoties jārod racionāls, saimniecisks un uz teātra darbības nepārtrauktību vērsts risinājums. Puntulis aicina VNĪ valdi un padomi apskatīt Valmieras teātri pirms jebkāda lēmuma pieņemšanas, lai klātienē iepazītos ar situāciju.

Valmieras teātra direktore norāda, ka teātris ir ķīlnieks ieilgušam strīdam. Teātris ir pielāgojis savu darbību būvniecības darbiem, strādājot teātra darbībai nepiemērotos apstākļos. Apzinoties potenciālos būvniecības projekta attīstības scenāriju un ņemot vērā Jaunā Rīgas teātra ēkas pārbūves pieredzi, Sniedze pauž bažas par teātra attīstības iespējām tuvākajā nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No sešiem saņemtajiem piedāvājumiem ārējās robežas infrastruktūras augstas gatavības posmu izbūves projektā par saimnieciski izdevīgāko atzīts SIA "Citrus Solutions" piedāvājums par 31,4 miljoniem eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Izvēlētais būvkomersants veiks projektā paredzētos darbus visos deviņos augstas gatavības posmos. Līguma parakstīšana ar būvkomersantu notiks pēc finansējuma piešķiršanas, atklāj Griškevičs, piebilstot, ka tas varētu būt marta sākumā.

Valdība otrdien uzklausīja Iekšlietu ministrijas informatīvo ziņojumu par valsts ārējās robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūves gaitu un paveiktajiem darbiem uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, savukārt VNĪ Ministru kabinetam prezentēja cenu aptaujas rezultātus, kurā par saimnieciski visdevīgāko atzīts "Citrus Solutions" piedāvājums.

Ar Ministru kabineta lēmumu otrdien atbalstīta arī papildu dzeloņstiepļu žoga izbūve 22,8 kilometru garumā uz Latvijas-Baltkrievijas robežas. Dzeloņstiepļu iegādei, žoga izbūvei un tehniskās uzraudzības pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešams finansējums 2022.gadam ir ne vairāk kā 2 329 271 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Latvijas-Baltkrievijas robežas izbūvi par 53,57 miljoniem eiro veiks Citrus Solutions

Db.lv, 17.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) atkārtoti izsludinātajā cenu aptaujā no sešiem pretendentiem saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu atkārtoti ir iesniegusi SIA "Citrus Solutions", kuras iesniegtais piedāvājums atkārtoti bija ar kopumā visīsāko projekta īstenošanas termiņu un zemākajām izmaksām, kas ir īpaši svarīgi valsts drošības nodrošināšanai, informē VNĪ.

Iesniegtais piedāvājums - 53,57 miljoni eiro (ar PVN) - ir lielāks par SIA "Citrus Solutions" februāra beigās iesniegto piedāvājumu (38,09 miljoni eiro). Projekta jaunais īstenošanas termiņš žoga izbūvei trīs posmos ir līdz 2022.gada nogalei, trīs posmos līdz 2023.gada janvāra beigām un trīs posmos līdz 2023.gada februāra beigām. Izvērtējot divus iespējamos scenārijus - cenu aptauju ar un bez indeksācijas iespējām -, par saimnieciski izdevīgāko atzīts scenārijs bez cenu indeksācijas, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

2022.gada 8.martā izsludinātajā jaunajā, slēgtajā cenu aptaujā par deviņu Latvijas Republikas-Baltkrievijas Republikas robežas augstas gatavības posmu infrastruktūras izbūvi piedalījās 6 būvkomersanti, kuri bija iesnieguši savus piedāvājumus arī pirmajā cenu aptaujā. Būvkomersanti iesniedza piedāvājumus ar un bez indeksācijas iespējām. Pārējo pretendentu iesniegtie piedāvājumi bija ar kopumā garākiem projekta īstenošanas termiņiem un augstākām piedāvājumu summām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) noslēgusi līgumu par 1,75 miljoniem eiro ar būvuzņēmumu SIA “AIMASA” par neatliekamo būvdarbu veikšanu, kas nepieciešami Valmieras Drāmas teātra (VDT) ēkas nesošo konstrukciju mehāniskās stiprības un stabilitātes nodrošināšanai, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Lai nekavējoties nodrošinātu rekonstrukcijas būvdarbu nepārtrauktību un ēkas drošību, būvuzņēmums tika izraudzīts sarunu procedūrā. Būvuzņēmumam SIA “AIMASA” sešu mēnešu laikā ir jāveic neatliekamo būvdarbu izpilde, tostarp pamatu pastiprināšana, izbūve un ēkas nesošo konstrukciju izbūve saskaņā ar būvprojekta risinājumiem.

“Sarežģītajā situācijā, kas ir izveidojusies Valmieras Drāmas teātrī pēc līguma pārtraukšanas ar pilnsabiedrību “SBSC” (“Skonto Būve” un “Skonto Construction”), mēs darām visu, lai rekonstrukcijas darbi turpinātos iespējami ātri. Neatliekamajiem darbiem risinājums jau ir rasts, tagad gatavojamies atlikušo būvdarbu līdz objekta pieņemšanai ekspluatācijā iepirkumam,” informē Gavrilova.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz krīzi energoresursu jomā un karadarbību Ukrainā, būvniecība Latvijā nav apstājusies. Tomēr paredzams, ka jaunie apstākļi radīs korekcijas projektu īstenošanai plānotajā laikā un budžetā, norāda VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ).

Pašlaik apjomīgi iekšējie resursi ir novirzīti, lai VNĪ spētu operatīvi risināt aktuālos jautājumus un sadarbībā ar lietotājiem un būvkomersantiem nodrošinātu būvdarbu nepārtrauktību valsts pasūtījumos.

VNĪ pārvalda un attīsta dažāda veida valsts nozīmes projektus, tajā skaitā būtiskus valsts drošības objektus. Šobrīd to īstenošanai iespējami īsākā laikā ir vitāla nozīme. Paredzams, ka jaunie apstākļi radīs korekcijas projektu īstenošanai plānotajā laikā un budžetā.

"Ievērojamu cenu kāpumu novērojām jau pirms karadarbības Ukrainā. Noteiktās kategorijās būvmateriālu cenu pieaugums aizvadītā gada laikā sasniedza līdz pat 80 un vairāk procentiem, it īpaši tas skāra kokmateriālu (vairāk nekā 130 %), metāla (80 %), betona un darbaspēka izmaksas. Pārējām izejvielām cenu pieaugums svārstījās no 5 % līdz 20 %. Esošā situācija ir jauna un nav salīdzināma ar 2021. gada būvmateriālu cenu kāpumu un darbaspēka trūkumu, kas jau aizvadītajā gadā atsevišķos projektos radīja objektīvu termiņa pagarinājumu. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem pagājušā gada laikā būvniecības izmaksas pieauga līdz 13 %. Šogad to pieaugums varētu būt 20 % un vairāk," norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgusies solīšana par nekustamo īpašumu Rīgas tirdzniecības ostas tuvumā, Ganību dambī 26, Rīgā. Īpašumā ietilpst divi inženierkorpusi ar kopējo platību 1683 m2 un 5 132,5 m2, kā arī sūkņu stacija ar kopējo platību 38,3 m², informē VAS Valsts nekustamie īpašumi.

Kopā ar ēkām tika pārdotas divas zemes vienības 6072 m2 platībā un 54 m2 platībā. Atklātajā e – izsolē ar sākumcenu 894 tūkstoši eiro un izsoles soli 5 tūkstoši eiro starp trim pretendentiem, par 909 tūkstošiem eiro, juridiskai personai ir nosolīta industriālā ēka, dodot tai iespēju gūt jaunu, perspektīvu nākotni. Līgums par nekustamā īpašuma iegādi tiks slēgts tuvākā mēneša laikā, informē VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Ēku kompleksu Ganību dambī 26, Rīgā, VNĪ no Izglītības un zinātnes ministrijas, Finanšu ministrijas vārdā, valdījumā pārņēma 2009.gadā. Īpašuma pārņemšanas laikā to nomāja SIA “Radiācijas un kodoldrošības tehnoloģiju centrs "RNIIRP"”. Šobrīd ēkas kā noliktavas telpas no VNĪ iznomā 32 nomnieki un vienam nomniekam ar valsts akciju sabiedrību ir noslēgts reklāmas laukuma nomas līgums. Jaunais īpašnieks īpašumu pārņems ar visiem nomas līgumiem un lems par tā tālāko attīstīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) kopā ar Valsts kancelejas (VK) Inovācijas laboratoriju organizē reģionālo koplietošanas telpu izveides prototipu izstrādi ieviešanai valsts sektorā.

Kopstrādes sesijas dažādos reģionos norisināsies no 12. oktobra līdz 22. novembrim, tajās piedalīsies teju 30 pašvaldību un plānošanas reģionu pārstāvji, valsts pārvaldes darbinieki un eksperti, lai kopā izstrādātu reālus prototipus valsts pārvaldes reģionālo koplietošanas telpu attīstībai,” informē valdes loceklis Andris Vārna.

Sprints jeb kopstrādes sesijas tiek organizētas, lai publiskā pārvalde varētu veiksmīgi īstenot modernas darba kultūras attīstību atbilstoši VNĪ izstrādātajām Publiskā sektora biroja izveides vadlīnijām un VK Inovācijas laboratorijas izstrādātajam Nākotnes biroja konceptam. Kopā atbilstoši vajadzībām izstrādāts reģionālo kopstrādes telpu modelis gan valstij, gan pašvaldībām piederošām ēkām, kā arī radīts Daugavpils valsts pārvaldes iestāžu darba vides prototips.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgusies Austrumu robežas nākamo septiņu posmu infrastruktūras izbūves būvkomersantu atlase Noslēgusies VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) izsludinātā cenu aptauja par nākamo septiņu Austrumu robežas infrastruktūras posmu izbūvi.

Tās rezultāti tiks publiskoti pēc Ministru kabineta sēdes, kurā paredzēts izskatīt cenu aptaujas rezultātus un pieņemt lēmumu par saistību uzņemšanos. Provizoriskās septiņu posmu izbūves izmaksas prognozētas 38, 7 miljoni eiro (bez PVN) apmērā.

Četros posmos žoga izbūvi plānots noslēgt līdz 2023.gada beigām, atlikušajos trīs - līdz 2024.gada pavasarim, ja netiks būtiski pagarināts teritorijas atmežošanas termiņš un projektēšanu varēs uzsākt 1.jūlijā, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Septiņu Austrumu robežas posmu infrastruktūras izbūves (63, 9 kilometru garumā) cenu aptauju VNĪ izsludināja 2022.gada aprīlī. Cenu aptaujā kapitālsabiedrība uzaicināja piedalīties 16 būvkomersantus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) izsludinājusi otro Austrumu robežas izbūves slēgto cenu aptauju.

Otrās cenu aptaujas ietvaros noskaidros būvkomersantus, kas izbūvēs septiņus robežas posmus ar kopējo garumu 63,9 kilometri. Pirmo divu cenu aptauju būvdarbu rezultātā tiks izbūvēti kopumā 147,8 kilometri, norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Papildus jau uzsāktajiem deviņu robežas posmu izveides darbiem 83,9 kilometru garumā jaunās cenu aptaujas rezultātā noslēgs līgumus par 64 kilometrus garas robežas joslas izbūvēšanu un sakārtošanu. Kopumā paredzēts izbūvēt un sakārtot Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas robežu 173 kilometru garumā.

Jaunajā cenu aptaujā piedalīties aicināti 16 būvkomersanti, kas tika izvēlēti atbilstoši 2021. gadā izstrādātajiem un apstiprinātajiem atlases kritērijiem, kuros ietilpst būvkomersantu reputācijas un 2020. gadā veiktā būvdarbu apjoma izvērtēšana. Būvuzņēmēji varēs iesūtīt savus cenu un laika grafika piedāvājumus, kas tiks izvērtēti līdz maija beigām, lai jau jūlija sākumā varētu parakstīt būvdarbu līgumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) atkārtoti izsludinātā būvniecības iepirkuma rezultātā noslēgusi prototipēšanas darbnīcas "Riga Makerspace" A. Briāna ielā 13, Rīgā, izveides līgumu ar pilnsabiedrību "P un S Būvniecība" par pamatdarbu īstenošanu 8,112 miljonu eiro (ar PVN) apmērā, informē VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Noslēgtā līguma ietvaros prototipēšanas darbnīcā "Riga Makerspace" A. Briāna ielā 13, Rīgā, pilnsabiedrība "P un S Būvniecība" īstenos revitalizācijas un energoefektivitātes darbus – bēniņu stāva, pagraba grīdas, ēkas cokola daļas, jumta un terases pamatnes segmenta siltināšanu, durvju un logu nomaiņu, kā arī jaunas ēkas būvniecību 1 296,2 m2 apjomā, tajā skaitā esošo inženierkomunikāciju pārbūvi un jaunu inženierkomunikāciju ierīkošanu. Noslēgtā līguma summa ir 8,112 miljoni eiro (ar PVN), projektu plānots īstenot līdz 2023. gada nogalei.

"Vienlaikus ar nepieciešamā papildu finansējuma piesaisti ikvienam no 23 būvniecības stadijā esošajiem valsts nozīmes projektiem uzsākam būvniecību arī citos iepriekš plānotajos projektos gan valsts drošības, gan kultūras un vides labiekārtošanas jomās. Gada sākumā piedzīvotais neparedzētais straujais būvniecības izejmateriālu cenu kāpums ietekmē arī jaunos projektus, kuru sadārdzinājuma segšanas risinājumus izskatām vienoti ar jau šobrīd būvniecības stadijā esošajiem projektiem, " norāda J.Gavrilova.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēkšņā apstākļu pasliktināšanās prasa nestandarta un ļoti ātrus valstiskus risinājumus, ja negribam riskēt ar bankrotu vilni būvniecībā, bezdarba pieaugumu un nozīmīgu objektu apturēšanu, uzsver uzņēmēji.

Pilnībā vēl nebeidzoties Covi-19 pandēmijas izraisītās krīzes ietekmei uz ekonomiku, tostarp būvniecību, nozari satricinājusi nākamā, ko izraisījusi Krievijas agresija Ukrainā, kas būtiski saasinājusi gan būvniecības materiālu deficītu, gan veicinājusi cenu pieaugumu atsevišķiem materiāliem no 20 līdz pat 200%. Apzinoties, ka jau pandēmijas laikā piedzīvotie zaudējumi vairs neļaus pārdzīvot šo daudz lielāko krīzi, būvnieki aicina valsti nekavējoties iesaistīties un palīdzēt rast risinājumus, lai nepieļautu nozares sabrukumu.

Jārīkojas kopīgi

"Pēdējo dienu laikā esošās materiālu piegādes ķēdes ir pārtrauktas, kā arī iztrūkstot ievērojamam daudzumam būvniecībā izmantojamo materiālu – metāla, koksnes, polimēru, siltumizolācijas materiālu -, būtiski palielinājušās to cenas. Turklāt, vairāku būvmateriālu, piemēram, cementa izmaksas dēļ energoresursu cenu straujā kāpuma sankciju un karadarbības dēļ augušas par vairākiem desmitiem procentu," vēstulē ekonomikas un finanšu ministriem norāda Latvijas Būvuzņēmēju partnerība (LBP), rosinot valdību krīzes situāciju risināt ar vairākiem instrumentiem, tostarp īstenojot cenu indeksāciju gan nākotnes, gan arī esošajos līgumos (sākot no 24. februāra), kā arī pagarināt līguma izpildes termiņus, nepiemērojot līgumsodus par kavējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru