Meža nozares eksporta ieņēmumi 2022. gadā sasniedza nebijušu rekordu - 4 miljardus eiro, bet tā atkārtošana nenotiks 2023. gadā, kurš iezīmējies ar koksnes izstrādājumu cenu kritumu.
Nākotnes izaicinājumi slēpjas ES uzstādījumos un uzņēmēju spējā ātri mainīties atbilstoši situācijai. To intervijā Dienas Biznesam stāsta jaunais Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Artūrs Bukonts. Viņš norāda, ka straujas inflācijas (izmaksu pieauguma) apstākļos daudzi nozares uzņēmumi spējuši izdzīvot, tikai pateicoties iepriekš uzkrātajiem taukiem (peļņai), bet šie krājumi nav neizsmeļami.
Fragments no intervijas
Kāda ir situācija nozarē?
Pēdējo gadu laikā jau ir notikušas būtiskas pārmaiņas, kuras piespieda mainīties būtībā visam sektoram, sākot ar mežu īpašniekiem, mežizstrādes un mežsaimniecības pakalpojumu sniedzējiem un beidzot ar kokrūpniekiem. Vēl vairāk - pārmaiņas arī 2023. gadā nav beigušās, tās turpinās. 2019. gadu nozarē dēvē par pēdējo normālo, jo tam sekoja tāds nebijis izaicinājums kā globālā pandēmija, bet jau 2021. gada nogalē redzējām iepriekš neprognozētu inflācijas pieaugumu. Tas gan nebija nekas, ja salīdzina ar to lēcienu, kas aizsākās pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī.
Tieši pēdējais izraisīja baiļu faktoru Eiropas koksnes izstrādājumu tirgos, kur, nezinot, ko nesīs tuvākā nākotne, bija vērojams pastiprināts koksnes produktu pieprasījums – ārvalstu koksnes produktu pircēji vēlējās drošības labad iespējami īsākā laikā piepildīt savas noliktavas. Protams, šo vingrojumu tirgū veica nevis viens vai daži spēlētāji, bet tā bija masveida parādība, kā rezultātā pieauga pieprasījums un arīdzan cenas.
Pagājušogad varēja pieredzēt acīm redzamo — neticamo, kad zemākas kvalitātes jeb enerģētiskā koksne savā cenā sasniedza tādu līmeni, ka brīžiem bija jāsāk domāt – no zāģbaļķa ražot būvmateriālu vai šķeldu? Likumsakarīgi Eiropas Savienība noteica sankcijas pret Krievijas un Baltkrievijas koksnes izstrādājumiem, tās stājās spēkā jau pagājušajā vasarā. Ja Latvijas uzņēmumi jau pavasarī pārstāja importēt koksni un tās produktus no šīm valstīm, tad Eiropā šī plūsma apstājās tikai pēc sankciju spēkā stāšanās datuma jūlijā. Vienlaikus Eiropā vasaras nogalē visas noliktavas bija piepildītas un pārpildītas, jo reālais patēriņš bija krietni mazāks par prognozētajiem apjomiem.
Proti, Eiropas Centrālā banka sāka cīnīties ar gadu desmitiem eirozonā nepieredzēti augsto inflāciju, paaugstinot procentlikmes, kas strauji apcirpa būvniecību, kas ir būtiskākais koksnes izstrādājumu (ap 50%) patērētājs. Un vēl situācijā, kad prece noliktavā ir un turpmāku cenu palielināšanu sarukušais pieprasījums nepieļauj, potenciālie pircēji izvēlējās nogaidīt un pirkt mazāk, tādēļ sākās būtisks cenu kritums. Tas jau ir redzams arī Latvijā. Un, lai arī koksnes produktu patēriņš nebūt nav tik būtiski sarucis, tomēr pārpildīto noliktavu faktora dēļ ir samazinājies pieprasījums pēc tiem.
Notiek tirgotāju noliktavu krājumu nosēdināšana iepriekšējās normas robežās, un šādas gatavās produkcijas noliktavas sākušas veidoties pie ražotājiem. Un, lai arī šāds darbības modelis vairāk attiecināms uz Skandināvijas, nevis Latvijas zāģmateriālu ražotājiem, tomēr pašlaik šādi gatavās produkcijas krājumi ir arī tiem, kuri ražo šo produkciju Latvijā. Ir prognozes, ka situācija tuvāko mēnešu laikā normalizēsies, orientējoši - 2023. gada otrajā ceturksnī.
Bet Eiropas Centrālā banka cīnās ar inflāciju, un procentlikmes visu laiku turpina palielināties, padarot naudu dārgāku.
Man kā nespeciālistam šķiet nedaudz dīvaini, ka ar inflāciju, kuru izraisījuši ārējie faktori (energoresursu cenas), cīnās, samazinot cilvēku pirktspēju. Tomēr tas ir neapstrīdams fakts, kura ietekmē ikviens hipotekārā un jebkura kredīta ņēmējs būs spiests rēķināties ar daudz lielākiem procentu maksājumiem, nekā tie bijuši visos iepriekšējos gados. Būtībā Eiropa ir pieradusi dzīvot pie Eiropas Centrālas bankas procentlikmes 0% apmērā, bet tā vairs nav un, šķiet, nebūs. Protams, šāda situācija raisa jautājumu, vai cilvēki būs gatavi riskēt un būvēt savu māju, vai tomēr labāk izvēlēsies iegādāties dzīvokli daudzdzīvokļu namā.
Šķiet, ka būs tādi, kuri priekšroku dos tieši dzīvoklim. Un vēl jau jārēķinās, ka visa veida izmaksu pieaugums (inflācija) nosēdinās vai labākajā gadījumā atliks daudzu potenciālo klientu vēlmi remontēt jau esošos mājokļus – pandēmijas laikā tieši šim tirgum un dari pats koksnes produktiem bija ļoti augsts pieprasījums. Tajā pašā laikā Eiropā ir pietiekami būtisks dzīvojamā fonda trūkums. Tie it kā ir pretēji vērsti vektori, tomēr abi ietekmēs būvniecību, līdzīgi kā Eiropas Zaļais kurss, kas ar vienu roku liek būvēt ilgtspējīgāk, bet ar otru vēlas ierobežot izejmateriāla pieejamību mežos. Sabiedrība šobrīd ļoti labi apzinās, ka koksne ir ilgtspējīgākā alternatīva jebkuram citam nesošo konstrukciju būvmateriālam, tomēr tieši tāpēc tā ir arī objektīvi dārgāka un līdz ar to šobrīd nebūt ne pirmā izvēle, piemēram, sabiedrisko ēku vai lielu daudzstāvu komercprojektu attīstībai tepat Latvijā.
Visu rakstu lasiet 14.februāra žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!
