Pārmaiņu vēji banku sektorā 

Pēdējo gadu straujās pārmaiņas banku sektorā ir būtiski mainījušas ne tikai šo svarīgo nozari, bet arī ietekmējušas visu valsti, vienlaikus transformācija turpinās, tikai atklāts ir jautājums, kur šīs pārmaiņas ved un kāds būs to efekts.

Māris Ķirsons, 06.11.2019
1/11

Tiesību zinātņu pētniecības institūta valdes priekšsēdētājs Ringolds Balodis (no kreisās) un Banku augstskolas prorektors Andris Nātriņš

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Par to tiks runāts arī Tiesību zinātņu pētniecības institūta sadarbībā ar Banku augstskolu, Latvijas Universitāti un laikrakstu Dienas Bizness rīkotajā konferencē Bankas mainīgajā pasaulē. Tiesību zinātņu pētniecības institūta valdes priekšsēdētājs, profesors Ringolds Balodis norāda, ka pārmaiņas finanšu sektorā ir notikušas ļoti strauji, tajā pašā laikā par to blakusefektiem, it īpaši negatīvajiem, ir maz informācijas. «Pēdējos gados bankām likumdevējs, pārnacionālā spiediena mudināts, uzliek virkni jaunu pienākumu un prasību, kuru mērķis ir skaidrs, taču faktiskais izpildījums ir visai miglains kā pašam likumdevējam, tā šo normu piemērotājiem – regulatoram, kredītiestādēm – un parastiem cilvēkiem. Likumsakarīgi no banku apmulsuma cieš kā kredītiestādes, tā to klienti – faktiski mēs visi. Zinātniska konference ir labs formāts – platforma, kas ļauj ielūkoties procesos padziļināti un izsvērti. Bankas strādā šobrīd paātrinātā režīmā, līdz ar to nozarei trūkst pārdomāta lietpratēju un zinātnieku vērtējuma, tā R. Balodis.

Viņš norāda, ka politiķu vērtējums par situāciju ir, taču tas ir ļoti vispārināts un galvenais tā fokuss ir pārnacionālo prasību izpilde, «Ir vajadzīga analīze ne tikai par to, kas jau ir noticis un kādas ir notikušā sekas, bet arī, kādas tās būs nākotnē,» uzsver R. Balodis. Viņš atgādina, ka bankas, neraugoties uz dažādiem pareģojumiem, nav piedzīvojušas apokalipsi vai banku darbības beigas pēc 2009. gada finanšu krīzes, kad savu uzvaras gājienu uzsāka finanšu tehnoloģiju (fintech) uzņēmumi. «Nenoliedzami bankas pēdējos desmit gados, tāpat kā finanšu pakalpojumu sektors kopumā, piedzīvo radikālas pārmaiņas, kuru iznākumu vai iespējamo stabilas attīstības tendenci šobrīd būtu pāragri prognozēt,» skaidro R. Balodis. Tieši tāpēc, viņaprāt, zinātniekiem un praktiķiem būtu jāiedziļinās nozīmīgākajās sistēmiskajās mijiedarbībās, jo pārmaiņu priekšvēstneši un faktori jau ir redzami.

Daudz izaicinājumu

Banku augstskolas prorektors Andris Nātriņš atzīst, ka nekas nestāv uz vietas, jo attīstās tehnoloģijas, produkti, pakalpojumi un līdztekus tiem arī mainās normatīvo aktu prasības, tomēr pēdējo gadu laikā Latvijas finanšu sektorā pārmaiņas ir notikušas iespaidīgā ātrumā. «Ir svarīgi ne tikai vērtēt, kādi ir šīs finanšu sektora transformācijas blakusefekti uz biznesu, iedzīvotājiem, bet arī pamēģināt palūkoties 5–10 gadus tālā nākotnē, jo IKT turpinās attīstīties, mainot gan pakalpojumu un produktu pieprasījumu, gan piedāvājumu klāstu,» uzsver A. Nātriņš. Viņš kā vēl vienu svarīgu faktoru min finanšu sfēras vides tektoniskās izmaiņas, jo īpaši kontekstā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu nevis tikai un vienīgi Latvijas, bet gan globālā mērogā. «Kopumā visi minētie faktori rada savdabīgu sarežģītu ietekmju kopumu, kuru nevar novērtēt un analizēt tikai vienas jomas eksperti, tāpēc konferencē par to diskutēs dažādu disciplīnu zinātnieki, kuri darbojas finanšu, ekonomikas un juridiskajā jomā, un arī šīs jomas praktiķi,» skaidro A. Nātriņš.

Maina biznesa modeļus

Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš norāda, ka publiski skan ziņas par to, ka ne viena vien banka Latvijā maina savu biznesa modeli – atsakoties no nerezidentu transakcijām un pievēršoties kreditēšanai, iedzīvotāju un uzņēmumu kontu apkalpošanai, kas konferencē tiks vērtēta no biznesa, nevis juridiskā vai finanšu skatupunkta.

«Vēl jau ir jautājums par nākotnes biznesa modeļiem, ko salīdzinoši viegli var ietekmēt normatīvo aktu prasību izmaiņas,» tā G. Bērziņš. Viņš atgādina, ka savulaik Latvija ir centusies dēvēt sevi par finanšu tiltu starp austrumiem un rietumiem, par Ziemeļu Šveici, kas pamatā balstījās uz nerezidentu apkalpošanu, taču šobrīd šis modelis vairs nav iespējams.

Visu rakstu lasiet 6. novembra laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Tevi varētu interesēt

Ir sajūta, ka pārmetumiem, ko starptautiskās organizācijas attiecina uz visu sistēmu, ir...

Lielbritānijā bāzētā digitālā banka «Revolut», uzsākot pakalpojumu sniegšanu Singapūrā,...

Uz ārvalstu klientu apkalpošanu orientētās bankas maina savus biznesa modeļus, vienlaikus to...

Latvijas iedzīvotāji skaidrā naudā veic 44% maksājumu, liecina Latvijas Bankas publiskotā «Maksājumu...

Šajā gadā banku atlaisto darbinieku skaits sasniedzis 60 tūkstošus, turklāt vairums no...

Nepalaid garām

Ja valsts eksperts apgalvo, ka šķeldu ceļa uzturēšana izmaksās 10 miljonus nākamo...

Eiropas Savienības prioritātes ir mainījušās. Tuvākajā laikā var sākt mainīties Eiropas ekonomiskie...

Igauņi pirmie pārgāja uz dabasgāzes izmantošanu sabiedriskajā transportā un Tallinā gandrīz...

"Dienas Bizness" sadarbībā ar "Lursoft" ik gadu izdod zīmola izdevumu "TOP 500",...

No šīs sadaļas

Plānots, ka no 2020. gada 1. marta par jauno bankas Citadele valdes...

Ir sajūta, ka pārmetumiem, ko starptautiskās organizācijas attiecina uz visu sistēmu, ir...

Ņemot vērā aizdomas par «Swedbank» saistību ar naudas atmazgāšanu, Igaunijas finanšu uzraudzības...

Maksātnespējīgā «PNB banka» nav pārsūdzējusi sev nelabvēlīgo Administratīvās apgabaltiesas...

Likvidējamā «ABLV Bank» sākusi kreditoru prasījumu izmaksas, liecina tās sniegtā informācija....

Valsts drošības dienests (VDD) skaidro apstākļus, kādos tika izplatīta nepatiesa informācija par...

Daugavpilī trešdienas, 23.oktobra, vakarā novērotā «Swedbank» klientu vēlme izņemt skaidru...

Daugavpilī nakts laikā «Swedbank» klientu vēlme izņemt skaidru naudu norimusi, sacīja bankas...

AS «Swedbank» rīcībā nonākusi informācija, ka trešdienas vakarā sākta «mērķtiecīga baumu...

Turpinās vairākas izmeklēšanas saistībā ar aizdomām, ka «Swedbank» varētu būt iesaistīta...