Līdz ar nākamā gada 1.janvāri, kad spēkā stāsies Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums, veikalos varētu samazināties akcijas preču īpatsvars, šorīt intervijā Latvijas Radio prognozēja Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis.

Viņš skaidroja, ka jaunais likums stingri regulēs mazumtirgotāju sadarbību ar piegādātājiem, bet par salīdzinoši sīkiem pārkāpumiem draudēs lieli sodi, kas tirgotājiem liks kļūt piesardzīgākiem.

Kā tas var ietekmēt patērētāju? Diezgan vienkārši: pie tik lielas birokrātijas un tik saspringtas sadarbības teorētiski var samazināties piegādātāju skaits, tas nozīmē arī sortimentu. Var samazināties akciju skaits, pie kurām mēs esam pieraduši, jo likums regulē arī akcijas. Nav noslēpums, ka 70-80% tiek pirktas tieši akcijas preces, izteicās Krūzītis.

Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors norādīja, ka jaunais regulējums paredz, - ja mazumtirgotājs ir nopircis ātri bojājošos produkciju un paredzējis to iztirgot konkrētā akcijas periodā, bet tas nav izdevies, tad akcijas periodu pagarināt nevar, kaut arī precei beidzas realizācijas termiņš. Šāda sistēma varētu atturēt tirgotājus no preču pārdošanas akcijās, prognozēja Krūzītis.

Viņš minēja, ka tirgotāji it kā varētu mēģināt nosaukt šo īpašo piedāvājumu nevis par akciju, bet par skaisto pirkumu vai par brīnišķīgo pirkumu, taču veikalnieki esot pieraduši pie vienkāršas komunikācijas ar pircēju, proti, ja precei ir samazināta cena, tad tā ir akcija.

Kopumā Saeimā šogad pieņemto Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumu Krūzītis novērtēja kā mazliet pārspīlētu. Viņš atzīmēja, ka jaunajā regulējumā ir aizmirsts par pircēju, turklāt likuma ievērošana tirgotājiem neizmaksās lēti, jo līdz gadumijai ir jāpārslēdz līgumi ar piegādātājiem, lai tiktu skrupulozi izpildītas visas normas. Šī līgumu pārslēgšana ir vienlīdz sarežģīti kā lieliem, tā arī maziem tirgotājiem, sacīja Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors.

Kā ziņots, 2016.gada 1.janvārī stāsies spēkā 2015.gada maijā Saeimā pieņemtais Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums, kura mērķis ir līdzsvarot tirgotāju un piegādātāju intereses preču mazumtirdzniecībā. Likums mazumtirgotājiem aizliegs piemērot virkni prasību preču piegādātājiem.

Jaunais regulējums noteiks, ka mazumtirgotājs par piegādātajām precēm nevarēs noteikt nepamatoti ilgu norēķināšanās termiņu, kā arī mainīt pārtikas preču pasūtījumu divas dienas pirms preces piegādes vai vēlāk.

Norēķinu termiņš, piemēram, par piegādātajiem svaigajiem dārzeņiem un ogām, kuru piegāžu skaits vienā kalendārā nedēļā ir vismaz trīs reizes, tiks uzskatīts par nepamatoti garu, ja tas pārsniegs 20 dienas no preču piegādes dienas. Tāpat norēķinu termiņš par piegādātajām pārtikas precēm, kuru derīguma termiņš nav ilgāks par 25 dienām, tiks uzskatīts par netaisnīgu un nepamatoti garu, ja tas pārsniegs 30 dienas no preču piegādes dienas.

Paredzēts, ka turpmāk mazumtirgotājs piegādātājam nevarēs likt maksāt vai citādi atlīdzināt par līguma slēgšanu, piemēram, par to maksājot tirgotājam tā saucamo ieejas maksu vai plauktu maksu par preču atrašanos veikalā. Tāpat mazumtirgotājs nevarēs likt piegādātājam kompensēt tirgotāja negūto peļņu pret pārdotajām precēm un izmaksas, kas saistītas ar jaunu veikalu iekārtošanu vai veco veikalu atjaunošanu, kā arī ierobežot piegādātāja brīvību vienoties ar citu tirgotāju par zemāku cenu.

Likums paredz arī atbildību par pārkāpumiem, un par to izdarīšanu Konkurences padome mazumtirgotājam varēs piemērot naudas sodu līdz 0,2% no neto apgrozījuma pēdējā pārskata gadā, bet ne mazāku par 70 eiro.